Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-115
Rīgā 2017. gada 18. maijā
Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punktu
Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Višķu katoļu baznīcas Daugavpils novadā, Višķu pagastā, Višķos, Krāslavas ielā 2A (būves kadastra apzīmējums 4498 005 0462 010) (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:
1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2016. gada 19. augusta sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/14;
1.2. informācija par Objekta nosaukumu;
1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;
1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;
1.5. Objekta apraksts;
1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;
1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;
1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
2. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks - Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, ar Inspekcijas 2016. gada 29. septembra vēstuli Nr. 04-06.2/3075 informēts par ierosinājumu. Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā Objekta īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.
3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 7.3. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).
4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 7.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts celts pēc zviedru arhitekta Kārļa Eduarda Stradmaņa projekta 1908.-1925. gadā. Objekts ir nozīmīgs 19. un 20. gadsimta mijas arhitektūras tradīciju turpinājuma paraugs. Tajā izpaužas gan arhitekta rokraksta meklējumi, gan Latvijā izplatītās būvniecības tradīcijas ar nacionālā romantisma iezīmēm. Objekts ir vērtīgs sakrālās būvmākslas paraugs. Reģionam nozīmīgs eklektisma stila piemērs, kam ir autentisks veidols fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, apdare un būvdetaļas. Lielā mērā saglabājies oriģinālais pakāpeniski veidojies interjers. Objekts izceļas ar augstvērtīgu un interesantu arhitektoniski telpisko risinājumu. Tā apjoms kopā ar žogu un vārtiem, iekļaujoties gleznainajā apkārtējā dabas vidē, veido izteiksmīgu ainavisku ansambli. Objekts ir Latgales reģionam izcili nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis.
Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums ainavā fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, plānojums, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi.
5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:
izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:
9187 | Valsts nozīmes | Arhitektūra | Višķu katoļu baznīca | Daugavpils novads, Višķu pagasts, Višķi, Krāslavas iela 2A | 1908.-1925. |
6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta ceturtā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 7.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.
7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā (Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV-4601).
Kultūras ministre D. Melbārde