Darbības ar dokumentu
Rīgā 2017. gada 25. aprīlī (prot. Nr. 21 31. §)
1. Noteikumi nosaka ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā vai citās Šengenas līguma dalībvalstīs, atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot, un kārtību, kādā konstatē šo finanšu līdzekļu esību.
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem;
2.2. ārzemniekiem, kuri par ceļošanas dokumentu izmanto diplomātisko vai dienesta (oficiālo) pasi;
2.3. ārzemniekiem, kuri saņēmuši vīzu ar atzīmi "diplomātiskā vīza" vai "dienesta vīza";
2.4. ārzemniekiem, kuri ir ārvalstu delegāciju locekļi un ierodas Latvijas Republikā oficiālā vizītē vai šķērso tās teritoriju tranzītā;
2.5. ārzemniekiem, kuri Latvijas Republikā ieceļo Imigrācijas likuma 4. panta otrās daļas 2., 3. vai 4. punktā noteiktajā kārtībā;
2.6. ārzemniekiem, kuriem ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;
2.7. ārzemniekiem, kuri saņēmuši ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) pieņemto lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu;
2.8. ārvalstu jūrniekiem, kuri:
2.8.1. ieceļo Latvijas Republikā, lai dotos uz kuģi Latvijas Republikas ostā;
2.8.2. ieceļo Latvijas Republikā, lai šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā un dotos uz kuģi citā valstī vai atgrieztos mītnes zemē;
2.8.3. uzturas Latvijas Republikā, kamēr kuģis, uz kura jūrnieks strādā, atrodas Latvijas Republikas ostā;
2.8.4. norakstās no kuģa Latvijas Republikas ostā, lai dotos uz kuģi citā Latvijas Republikas ostā;
2.8.5. norakstās no kuģa Latvijas Republikas ostā, lai šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā un dotos uz kuģi citā valstī vai atgrieztos mītnes zemē;
2.9. ārvalstu gaisa kuģa apkalpes locekļiem, kuri uzturas Latvijas Republikas teritorijā gaisa kuģa nolaišanās laikā;
2.10. ārzemniekiem, kuri nodrošina regulāros starptautiskos pasažieru, kravu vai pasta pārvadājumus.
3. Finanšu līdzekļu esību atbilstoši kompetencei konstatē Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecība), Valsts robežsardze vai pārvalde. Finanšu līdzekļu pietiekamību nosaka, individuāli izvērtējot katru pieteikumu.
(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 491 redakcijā)
4. Dokumenti, kas apliecina nepieciešamo finanšu līdzekļu esību, ir derīgi trīs mēnešus pēc to izsniegšanas.
5. Nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir šāds:
5.1. ne mazāk par 14 euro katrai uzturēšanās dienai, ja paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nepārsniedz 30 dienas;
5.2. ne mazāk par minimālo mēneša darba algu, ja paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā pārsniedz 30 dienas;
5.3. ne mazāk par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu nozarē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk Regula Nr. 1893/2006), iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai, noteikto minimālo algu, ja ārzemnieks saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību. Ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir ne mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā;
5.4. ne mazāk par strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē (otrajā līmenī) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), ja ārzemnieks saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību kā sezonas darbinieks lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarē.
(Grozīts ar MK 30.01.2024. noteikumiem Nr. 74)
6. Ja ārzemnieks pieprasa ilgtermiņa vīzu, pārvaldes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors vai viņu pilnvarotas amatpersonas humānu apsvērumu dēļ (piemēram, ārzemnieka slimības vai viņa tuvu radinieku slimības vai nāves gadījumā vai ja ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās saistīta ar ģimenes apvienošanu un nav pamata uzskatīt, ka viņš kļūs par slogu sociālās palīdzības sistēmai) var samazināt šo noteikumu 5.1. vai 5.2. apakšpunktā minēto finanšu līdzekļu apmēru.
7. Ja ārzemnieks Latvijas Republikā ieceļo ar vīzu vai ir tādas valsts pilsonis, kuram vīza nav nepieciešama, viņa finanšu līdzekļu esību atbilstoši noteiktajam apmēram apliecina:
7.1. darba samaksas apmēru vai ienākumus no komercdarbības apliecinošs dokuments;
7.2. kredītiestādes izsniegts apliecinājums par ārzemnieka konta stāvokli pēdējo triju mēnešu laikā;
7.3. ceļojuma čeki;
7.4. iesniegums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu, kas ir notariāli apliecināts vai ko pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstījis Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kurš uzturas Latvijas Republikā ar reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, vai ārzemnieks, kuram ir derīga termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, un šo noteikumu 7.1., 7.2. vai 7.7. apakšpunktā minētie dokumenti, kas apliecina šo izdevumu segšanas iespējas;
7.5. iesniegums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu, kas ir notariāli apliecināts vai ko pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstījis nepilngadīga ārzemnieka likumiskais pārstāvis vai viens no vecākiem ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā uzturēsies saistībā ar studijām vai mācībām, un šo noteikumu 7.1., 7.2. vai 7.9. apakšpunktā minētie dokumenti, kas apliecina šo izdevumu segšanas iespējas;
7.6. Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas apliecinājums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu;
7.7. ārvalstī reģistrētas juridiskas personas apliecinājums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu, ja ārzemnieks Latvijas Republikā uzturēsies saskaņā ar šīs juridiskās personas nosūtījumu;
7.8. atzīme ielūgumā, kurā norādīts, ka uzaicinātājs segs ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītos izdevumus;
7.8.1 dokumenti, kas apliecina mācību vai zinātnisko stipendiju, dotāciju, skolēnu apmaiņas, stažēšanās vai brīvprātīgā darba programmas finansiālās garantijas;
7.9. citi ārzemnieka rīcībā esošo finanšu līdzekļu esības apliecinājumi.
(Grozīts ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 491)
8. Ja ārzemniekam nepieciešams maksāt par paredzamo apmešanās vietu, viņš papildus šo noteikumu 5. punktā minētajam pierāda, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai segtu šos izdevumus, vai to, ka samaksa par apmešanās vietu ir veikta.
9. Finanšu līdzekļus vai to esību apliecinošos dokumentus, kā arī biļeti turpceļam un atpakaļceļam vai pietiekamus finanšu līdzekļus ceļojumam nepieciešamās degvielas iegādei, ja ārzemnieks ceļo ar personīgo transportlīdzekli, uzrāda attiecīgajām amatpersonām, pieprasot vīzu, vai Valsts robežsardzei pēc tās pieprasījuma.
10. Ja ārzemnieks pieprasa vīzu vairākkārtējai ieceļošanai, viņš iesniedz pierādījumus, kas apliecina pirmajai uzturēšanās reizei nepieciešamo finanšu līdzekļu esību, un pievieno iesniegumu, kurā apliecina, ka ir informēts par finanšu līdzekļu apmēru, kāds nepieciešams turpmākajām ieceļošanas un uzturēšanās reizēm. Ja ārzemnieks saņēmis vīzu un ieguvis tiesības uz nodarbinātību, iztikas nodrošinājums atbilstoši noteiktajām prasībām nepieciešams visam nodarbinātības periodam.
11. Nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs mēnesī ir šāds:
11.1. darba samaksa vai ienākumi no komercdarbības Latvijas Republikā atbilstoši divkāršai strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) – ja ārzemnieks uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktu un viņa uzturēšanās ir saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību;
11.2. darba samaksa Latvijas Republikā atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,5 (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), – ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti;
11.3. darba samaksa Latvijas Republikā atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2 (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti un kurš tiks nodarbināts specialitātē (profesijā), ko Ministru kabinets iekļāvis to specialitāšu (profesiju) sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu;
11.4. atbilstošs strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai nozarē atbilstoši Regulai Nr. 1893/2006 iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju) vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai, noteiktajai minimālajai algai, ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar nodarbinātību, kas nav minēta šo noteikumu 11.1., 11.2. vai 11.3. apakšpunktā. Ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir ne mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā;
11.5. personīgi un regulāri ienākumi divkāršā apmērā atbilstoši vecuma pensiju sociālās apdrošināšanas iestāžu uzskaitē esošajiem pensionāriem mēnesī izmaksāto pensiju vidējam lielumam iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju), kurus apliecina šo noteikumu 13.8. apakšpunktā minētie dokumenti, – ja ārzemnieks uzturēšanās atļauju pieprasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 26. punktu;
11.6. finanšu līdzekļi minimālās mēneša darba algas trīskāršā apmērā – ja uzturēšanās atļauju pieprasa Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 29. punktā minētais ārzemnieks;
11.7. finanšu līdzekļi atbilstoši minimālajai mēneša darba algai – gadījumos, kuri nav paredzēti šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.3., 11.4., 11.5. un 11.6. apakšpunktā.
(Grozīts ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 491; MK 30.01.2024. noteikumiem Nr. 74)
12. Bērnam nepieciešamais iztikas nodrošinājums ir 30 procenti no šo noteikumu 11.7. apakšpunktā minētā nepieciešamā finanšu līdzekļu apmēra.
13. Ja ārzemnieks Latvijas Republikā pieprasa vai ir saņēmis uzturēšanās atļauju, viņa finanšu līdzekļu esību atbilstoši noteiktajam apmēram apliecina:
13.1. darba samaksas apmēru vai ienākumus no komercdarbības apliecinošs dokuments;
13.2. kredītiestādes izsniegts apliecinājums par ārzemnieka konta stāvokli;
13.3. kredītiestādes izsniegts apliecinājums par citas personas konta stāvokli ar norādi, ka ārzemniekam ir tiesības rīkoties ar šo kontu;
13.4. iesniegums par regulāru uzturēšanās izdevumu segšanu, kas ir notariāli apliecināts vai ko pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstījis Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kurš uzturas Latvijas Republikā ar reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, vai ārzemnieks, kuram ir derīga termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, un dokumenti, kas apliecina, ka personas rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi minētā ārzemnieka, sevis un apgādībā esošo personu nodrošināšanai attiecīgi šo noteikumu 11.7. apakšpunktā vai 12. punktā noteiktajā apmērā;
13.5. iesniegums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu, kas ir notariāli apliecināts vai ko pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē parakstījis nepilngadīga ārzemnieka likumiskais pārstāvis vai viens no vecākiem ārzemniekam, kurš Latvijas Republikā uzturēsies saistībā ar studijām vai mācībām, un dokumenti, kas apliecina šo izdevumu segšanas iespējas šo noteikumu 11.7. apakšpunktā vai 12. punktā noteiktajā apmērā;
13.6. Latvijas Republikā reģistrētas juridiskas personas apliecinājums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu Latvijas Republikā;
13.7. ārvalstī reģistrētas juridiskas personas apliecinājums par ārzemnieka uzturēšanās izdevumu segšanu, ja ārzemnieks Latvijas Republikā uzturēsies saskaņā ar šīs juridiskās personas nosūtījumu;
13.8. dokumenti par pensijas apmēru;
13.9. dokumenti, kas apliecina mācību vai zinātnisko stipendiju, dotāciju, skolēnu apmaiņas vai stažēšanās programmas finansiālās garantijas.
(Grozīts ar MK 07.08.2018. noteikumiem Nr. 491)
14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 550 "Noteikumi par ārzemniekiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 100. nr.; 2011, 99. nr.; 2013, 200. nr.).
(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 491 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.01.2024. noteikumiem Nr. 74)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. oktobra Direktīvas (ES) Nr. 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 |
 |
 |
 |