Darbības ar dokumentu
Skatīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2020. gada 8. oktobra lēmumu "Dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika".
Rīgā 2017.gada 16.martā (prot. Nr.11, 2.p.)
un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu
1. Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma (dabasgāzes iesūknēšana, glabāšana un izņemšana) tarifus.
2. Metodikā lietoti šādi termini:
2.1. dabasgāzes krātuves cikls – laika periods no dabasgāzes iesūknēšanas dabasgāzes krātuvē sezonas sākuma līdz dabasgāzes izņemšanas no dabasgāzes krātuves sezonas beigām;
2.2. dabasgāzes krātuves jauda – maksimāli iespējamā jauda, ko dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators (turpmāk – sistēmas operators), ņemot vērā uzglabāšanas pakalpojuma vadīšanas tehniskās prasības, var piedāvāt dabasgāzes krātuves lietotājiem (turpmāk – lietotājs);
2.3. dabasgāzes krātuves prognozētā izmantotā jauda – trīs iepriekšējos dabasgāzes krātuves ciklos vidējā izmantotā dabasgāzes krātuves jauda;
2.4. dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – dabasgāzes krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā dabasgāze;
2.5. dabasgāzes zudumi – dabasgāzes krātuvē iesūknēto un no dabasgāzes krātuves izņemto dabasgāzes apjomu starpība dabasgāzes krātuves ciklā, neskaitot dabasgāzes patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;
2.6. izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas uzglabāšanas pakalpojuma efektīvai sniegšanai;
2.7. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai;
2.8. tarifi – atbilstoši izmaksām noteikti vai uzglabāšanas pakalpojuma pieprasījumu veicinoši tarifi dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšanai, saskaņā ar kuriem par uzglabāšanas pakalpojumu norēķinās lietotājs;
2.9. tarifu pārskata cikls – laika periods, kuram tiek noteikti tarifi;
2.10. uzglabāšanas pakalpojums – sistēmas operatora pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšana.
(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
3. Tarifu pārskata cikla ilgums ir viens gads. Regulators var pieņemt lēmumu arī par tarifu pārskata cikla pagarināšanu.
4. Sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un dabasgāzes apjomu kilovatstundās [kWh], kas noapaļotas līdz veselam skaitlim.
(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/20 redakcijā)
5. Sistēmas operators tarifu aprēķinā precīzi un nepārprotami norāda tikai uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas, kas saistītas ar RAB un uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu.
6. Sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.
7. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas sedz plānotie uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamie ieņēmumi no dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšanas.
8. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas veido dabasgāzes krātuves kapitāla izmaksas, ekspluatācijas izmaksas, tajā skaitā ar dabasgāzes iesūknēšanu un izņemšanu saistītās izmaksas, un nodokļi, un izmaksas nosaka saskaņā ar šādu formulu:
kur
Iuso – uzglabāšanas pakalpojuma kopējās plānotās izmaksas [EUR];
Ikap – dabasgāzes krātuves kapitāla izmaksas [EUR];
Iekspl – dabasgāzes krātuves ekspluatācijas izmaksas [EUR];
Inod – nodokļi, kas attiecināmi uz dabasgāzes krātuvi [EUR].
9. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums (amortizācija):
kur:
Ikap – kapitāla izmaksas [EUR];
PKA – kapitāla atdeve [EUR];
Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR].
10. Sistēmas operators veido tādu kapitāla izmaksu uzskaiti, kas dod precīzu un nepārprotamu priekšstatu par dabasgāzes krātuves kapitāla izmaksām. Sistēmas operators skaidrojumu par pielietoto kapitāla izmaksu attiecināšanas metodi iesniedz vienlaikus ar tarifu projektu.
12. Dabasgāzes krātuves RAB vērtības aprēķinos iekļauj sistēmas operatora īpašumā esošo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās, neiekļaujot finanšu ieguldījumus, debitoru parādus, vērtspapīrus un līdzdalību kapitālos, naudas līdzekļus, krājumus, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļu, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst ilgtermiņa uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulas (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 13.pantu, RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu.
(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/20 redakcijā)
13. Pamatlīdzekļu vai to daļas, kas netiek efektīvi izmantota uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai, bilances vērtību neietver RAB, un to nolietojumu nesedz ar tarifiem. Regulators var uzdot sistēmas operatoram iesniegt pamatlīdzekļu tehniskā stāvokļa un kalpošanas ilguma izvērtējumu.
14. Pamatlīdzekļu RAB iekļaujamā vērtība tiek noteikta kā 2017.gada 1.janvāra pamatlīdzekļu bilances atlikums, kam pieskaitītas pēc 2017.gada 1.janvāra atzītās, ar pamatlīdzekļu iegādi un izveidi saistītās kapitalizētās izmaksas un atņemts pēc 2017.gada 1.janvāra atzītais pamatlīdzekļu nolietojums, vērtības samazinājumi un izslēgto pamatlīdzekļu vērtība.
15. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:
kur
RAB – RAB vērtība [EUR];
wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].
16. Kapitāla atdeves likmi nosaka regulators saskaņā ar kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku.
(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/20 redakcijā)
19. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur
Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];
Inol pam – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];
Inol nem – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].
20. Pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.
21. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā izmantoti uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai, aprēķināto nolietojumu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.
22. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot sistēmas operatora nemateriālo vērtību), ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.
23. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautiem aktīviem.
25. Dabasgāzes krātuves ekspluatācijas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur
Itehn proc – dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR];
Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];
Irem – kārtējo īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR];
Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].
26. Tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksās neiekļauj kompresoru darbības nodrošināšanai izlietotās dabasgāzes izmaksas.
27. Dabasgāzes zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur
Ezud – prognozētie dabasgāzes zudumi [kWh];
Etehn – prognozētais dabasgāzes patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh];
Czud – prognozētā vidējā dabasgāzes zudumu cena [EUR/kWh].
28. Personāla un sociālās izmaksas (Ipers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
29. Īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Irem) un darbu, kuri nepieciešami sistēmas operatora grāmatvedības bilancē esošo un nomāto dabasgāzes uzglabāšanas aktīvu un administrēšanas aktīvu pamatlīdzekļu (ēku, būvju, iekārtu u.c.) uzturēšanai darba kārtībā un saglabāšanai un kurus veic citi komersanti, izmaksas noraksta un iegrāmato pārskata periodā, kurā tās radušās. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo 6 mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.
(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
30. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaimn) ir ar sistēmas operatora darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu, un nav iekļautas citās izmaksu pozīcijās.
31. Sistēmas operators aprēķina plānotos uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamos ieņēmumus. Plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem ir jāsedz uzglabāšanas pakalpojuma kopējās plānotās izmaksas (Iuso), ņemot vērā šajā metodikā noteiktajā kārtībā aprēķināto izmaksu korekciju.
32. Faktisko uzglabāšanas pakalpojuma ieņēmumu novirzi attiecībā pret plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem (turpmāk – ieņēmumu pieļaujamā novirze) veido plānoto uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamo ieņēmumu pārsniegums līdz 10% vai neizpilde līdz 10% no apstiprinātās kapitāla atdeves vērtības. Ieņēmumu pieļaujamā novirze netiek pārnesta uz nākamā tarifu pārskata cikla plānotajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām.
33. Ja iepriekšējā tarifu pārskata cikla kopējās faktiskās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas ir mazākas par apstiprinātajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām, sistēmas operators pārskata iepriekšējā tarifu pārskata cikla uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamos ieņēmumus, tos samazinot par starpību starp apstiprinātajām un faktiskajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām (turpmāk – samazinātie nepieciešamie ieņēmumi). Nākamā tarifu pārskata cikla uz lietotājiem attiecināmās plānotās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas samazina par vērtību, kas iegūta, atņemot no plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem samazinātos nepieciešamos ieņēmumus.
(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
34. Nākamā tarifu pārskata cikla plānotās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas tiek koriģētas šādos gadījumos:
34.1. ja faktiskie uzglabāšanas pakalpojuma ieņēmumi ir mazāki par šīs metodikas 33.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātiem samazinātiem nepieciešamiem ieņēmumiem, sistēmas operators negūto samazināto nepieciešamo ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi, iekļauj nākamā tarifu pārskata cikla plānotajās uzglabāšanas pakalpojuma izmaksās. Vienā tarifu pārskata ciklā atgūstamie negūtie samazinātie nepieciešamie ieņēmumi nepārsniedz 10% no nākamā tarifu pārskata cikla kopējām plānotajām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām, kas noteiktas šīs metodikas 31.punktā noteiktajā kārtībā;
34.2. ja faktiskie uzglabāšanas pakalpojuma ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem nepieciešamajiem ieņēmumiem, sistēmas operators par papildu ieņēmumu daļu, kas pārsniedz ieņēmumu pieļaujamo novirzi, samazina nākamā tarifu pārskata cikla uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas;
34.3. ja iepriekšējā tarifu pārskata cikla kopējās faktiskās krātuves jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas ir mazākas par apstiprinātajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību. Nākamajā tarifu pārskata ciklā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas samazina par izmaksu ietaupījumu. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, sistēmas operators nākamajā tarifu pārskata ciklā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas samazina 50% apmērā no izmaksu ietaupījuma.
(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr. 1/2 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/20)
35. Sistēmas operators aprēķina tarifus tā, lai nodrošinātu dabasgāzes krātuves efektīvu izmantošanu.
(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
36. Sistēmas operators aprēķina tarifus, ņemot vērā uzglabāšanas pakalpojuma izmaksas un dabasgāzes krātuves prognozēto izmantoto jaudu, kā arī atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Regulas (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu 15.panta 2.punktā noteiktajam. Sistēmas operators var diferencēt tarifus, ņemot vērā tirgus pieprasījumu. Sistēmas operators var aprēķināt tarifus, kurus piemēro, ņemot vērā dabasgāzes cenas izmaiņas tirgū, saskaņā ar atšķirīgos tirgus apstākļos piemērojamām tarifu vērtībām. Tādā gadījumā tarifu projektā ietver tabulu, kurā tarifi atspoguļoti pie mainīgiem tirgus apstākļiem ar soli, pie kura mainās uzglabāšanas pakalpojuma cena, kā arī skaidri un nepārprotami definē tarifus ietekmējošos mainīgos lielumus. Ja sistēmas operators tarifu projektā ir ietvēris ilgtermiņa jaudas produktus, kuru nodrošināšana ir plānota ilgāk par vienu dabasgāzes krātuves ciklu, sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu iesniedz regulatoram ilgtermiņa jaudas produktu tarifu indeksācijas nosacījumus un aprēķinu.
(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
37. Sistēmas operators vienlaikus ar tarifu aprēķinu iesniedz regulatoram izmaksu, prognožu pamatojumu un informāciju par prognozētajiem ieņēmumiem pa tarifu veidiem. Ja tarifu aprēķinā iekļautā dabasgāzes krātuves prognozētā izmantotā jauda atšķiras no šīs metodikas 2.3.apakšpunktā minētās dabasgāzes krātuves prognozētās izmantotās jaudas, sistēmas operators vienlaikus ar tarifu aprēķinu iesniedz regulatoram pamatojumu dabasgāzes krātuves prognozētās izmantotās jaudas izmaiņām.
(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
38. Sistēmas operators tarifu projektā iekļauto jaudas produktu tarifu ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā sistēmas operatora pienākumu nodrošināt dabasgāzes krātuves efektīvu izmantošanu un kopējo izmaksu segšanu, iesniedz regulatoram vienlaikus ar tarifu projektu.
(SPRK padomes 07.02.2018. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
40. Tarifu projektu sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot ieņēmumus, kuri nepieciešami uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanas izmaksu segšanai.
41. Sistēmas operators aprēķina tarifus tā, lai kopējie nepieciešamie ieņēmumi no uzglabāšanas pakalpojuma nepārsniegtu sistēmas operatora pamatotās izmaksas, kas attiecinātas uz uzglabāšanas pakalpojumu. Sistēmas operators tarifu aprēķinā iekļauj informāciju par aprēķināto tarifu piemērošanas kārtību.
(Grozīts ar SPRK padomes 07.02.2018. lēmumu Nr.1/2)
42. Sistēmas operators līdz katra gada 1.februārim, bet, ja regulators ir pieņēmis lēmumu par tarifu pārskata cikla pagarināšanu, līdz attiecīgā gada 1.februārim, rakstveidā un elektroniskā formā iesniedz regulatoram izvērtēšanai:
42.1. tarifu projektu un tam atbilstošās izmaksas 12 mēnešu periodam, sākot no dienas, kad plānots uzsākt piemērot aprēķinātos tarifus. Kopā ar tarifu projektu sistēmas operators iesniedz tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un minētās izmaksas pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu;
42.2. informāciju par tarifu pārskata ciklā plānotajiem uzglabāšanas pakalpojuma nepieciešamajiem ieņēmumiem, ieņēmumu pieļaujamo novirzi vai samazinātajiem nepieciešamajiem ieņēmumiem;
42.3. informāciju par iepriekšējā dabasgāzes krātuves cikla ieņēmumiem no uzglabāšanas pakalpojuma un kopējām faktiskām uzglabāšanas pakalpojuma izmaksām.
(Grozīts ar SPRK padomes 07.02.2018. lēmumu Nr. 1/2; SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/20)
43. Sistēmas operators var iesniegt regulatoram pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku.
44. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.
46. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.
47. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1 daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
47.1. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu pārskata cikla faktiskajām izmaksām, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
47.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
47.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktā laikā;
47.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.
47.1 Ja sistēmas operators vēlas saņemt atļauju pašam noteikt tarifus, piemērojot izsoles procedūru, tad vienlaikus ar pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus, sistēmas operators iesniedz regulatoram izsoles nolikumu un izsoles nepieciešamības ekonomisko pamatojumu. Izsoles rezultātā noteiktos tarifus piemēro konkrētam dabasgāzes krātuves jaudas rezervēšanas apjomam un tos piemēro līdz kārtējā dabasgāzes krātuves cikla beigām. Izsoles rezultātā noteiktie tarifi neatceļ spēkā esošos tarifus, ja vien regulatora lēmumā par atļauju sistēmas operatoram pašam noteikt tarifus nav noteikts citādi.
(Grozīts ar SPRK padomes 07.02.2018. lēmumu Nr.1/2)
47.2 Ja regulators ir devis atļauju saskaņā ar šīs metodikas 47.1punktā noteikto, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
47.21. ja sistēmas operators tarifu pārskata cikla laikā rīko izsoli, tad ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms izsoles procedūras sistēmas operators publicē izsoles nolikumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";
47.22. ne vēlāk kā 30 dienas pirms izsoles procedūrā noteikto tarifu spēkā stāšanās brīža sistēmas operators publicē izsoles rezultātā noteiktos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem un informāciju par izsoles procesu;
47.23. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un izsoles nolikumam;
47.24. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai izsoles nolikumam, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā;
47.25. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas ir pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai izsoles nolikumam, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.
(SPRK padomes 12.05.2011. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
47.3 Regulators pēc savas iniciatīvas vai sistēmas operatora pieprasījuma var noteikt tarifu piemērošanas kārtību un kārtību, kādā sistēmas operators informē lietotājus un regulatoru par piemērojamiem tarifiem.
(SPRK padomes 12.05.2011. lēmuma Nr.1/2 redakcijā)
48. Kapitāla atdeves likmi, kas sistēmas operatoram jāpiemēro, ja nepieciešams izstrādāt tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2017.gadā, pieņem vienādu ar kapitāla atdeves likmi, kuru 2017.gadam regulators noteicis atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2016.gada 28.novembra lēmumam Nr. 1/29 "Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika".
50. Sistēmas operators šīs metodikas 6.punktā noteikto izmaksu attiecināšanas modeļa ieviešanu saskaņo ar regulatoru un šīs metodikas 42.punktā noteikto informāciju 2018.gadam iesniedz regulatoram līdz 2017.gada 15.novembrim.
51. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 27.septembra lēmumu Nr. 1/24 "Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis 2013, 193.nr.).
52. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
padomes priekšsēdētājs R.Irklis
 |
 |
 |
 |