Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 134

Rīgā 2017. gada 7. martā (prot. Nr. 11 6. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija""
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-15 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. jūnijam, piemēro noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, var piemērot noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.";

1.2. papildināt būvnormatīvu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

"4.1 Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir septiņpadsmit un vairāk, sadzīves (dzeramā) ūdens ūdensvada (aukstais, karstais) sistēmas un ugunsdzēsības ūdens apgādes sistēmas jāzonē.";

1.3. svītrot būvnormatīva 7. un 8. punktu;

1.4. izteikt būvnormatīva 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Nepieciešamību izbūvēt ēkas iekšējās ūdensapgādes (aukstais, karstais ūdens), kanalizācijas un lietusūdens novadīšanas sistēmas un to veidu nosaka būvprojekta arhitektūras daļā saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem vai projektēšanas uzdevumu.";

1.5. izteikt būvnormatīva 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11. Projektējamos galvenos tehniskos risinājumus un to realizācijas secību pamato atbilstoši projektēšanas uzdevumā noteiktajam, salīdzinot tos ar citiem iespējamiem variantiem. Tehniski ekonomisko aprēķinu veic tiem variantiem, kuru priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams noteikt.

12. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvprojektos paredz pasākumus, kas novērš ūdens zudumus, samazina trokšņus, kā arī nodrošina normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības un sanitāri higiēniskās prasības.";

1.6. papildināt būvnormatīvu ar 13.1 punktu šādā redakcijā:

"13.1 Izbūvētajām iekšējām ūdensapgādes sistēmām veic spiediena pārbaudi, skalošanu ar dzeramās kvalitātes ūdeni un, ja nepieciešams, dezinfekciju. Būvprojekta izstrādātājs būvprojektā norāda pārbaudes spiedienu un metodes. Ūdensapgādes sistēmu spiediena pārbaudēm, skalošanai un dezinfekcijai var izmantot standartā LVS EN 806-4 "Ēku iekšējo dzeramā ūdens ietaišu specifikācijas 4. daļa: Iekārtu uzstādīšana" ietvertos nosacījumus.";

1.7. svītrot būvnormatīva 14. punktā vārdu un skaitli "un 2.";

1.8. izteikt būvnormatīva 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

"18. Karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietā (t. sk. katrā dzīvoklī) jābūt ne zemākai par 55 °C un ne augstākai par 70 °C. Sistēmas dezinfekcijas nolūkam paredz iespēju, ja nepieciešams, palielināt karstā ūdens temperatūru līdz 70 °C.

19. Ūdens atbilstoši tā normatīvajam caurplūdumam un temperatūrai jāsaņem ūdens izdales vietās no karstā ūdens turpgaitas cauruļvada, kas nodrošināts ar cirkulācijas sistēmu, vai no ūdenssildītāja vai cauruļvada, kurā ir papildus uzsildītais ūdens, vismaz 20 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas. Aukstā ūdens izdales vietā 30 sekundes pēc ūdens izdales armatūras atvēršanas jāsaņem ūdens, kura temperatūra nav augstāka par 20 °C. No tālākiem ūdens izdales punktiem, kurus nelieto ikdienā, minētais laiks var būt ilgāks.";

1.9. izteikt būvnormatīva 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Ārstniecības iestāžu, sociālās aprūpes un bērnu iestāžu vannasistabās un dušas telpās, ja nav cita apsildes veida, nepieciešami dvieļu žāvētāji, ko ieteicams pieslēgt pie karstā ūdens apgādes sistēmas turpgaitas stāvvadiem. Dzīvojamo māju vannasistabās un dušas telpās var paredzēt dvieļu žāvētājus, lai nodrošinātu telpā atbilstošu mikroklimatu un temperatūru.";

1.10. svītrot būvnormatīva 48. punktā vārdus un skaitļus "bet VI lietošanas veida būvēs – saskaņā ar šī būvnormatīva 2. tabulu";

1.11. papildināt būvnormatīvu ar 50.1 punktu šādā redakcijā:

"50.1 Desmitstāvu un augstāku ēku kāpņu telpās paredz DN 80 mm sausos stāvvadus ar D 51 mm savienotājgalviņām katrā stāvā un pieslēgumu ugunsdzēsības tehnikai pirmā stāva līmenī uz ēkas ārējās sienas. Ūdensvada ievadā paredz vienvirziena vārstu. Sistēmu aprīko ar ierīcēm tās tukšošanai. Savienotājgalviņām jāatbilst standartam LVS 187:2007 "Ugunsdzēsības hidrantu nacionālās prasības".";

1.12. svītrot būvnormatīva 51. punktā:

1.12.1. vārdu "ēkās";

1.12.2. vārdu un skaitli "un 2.";

1.13. papildināt būvnormatīva 51. punktu ar 1. tabulu šādā redakcijā:

"1. tabula

Nr.
p.k.

Būves lietošanas veids

Strūklu skaits

Vienas strūklas minimālais patēriņš (l/s)

1.

I lietošanas veids ar būvtilpumu no 5000 m3 un vairāk desmitstāvu un augstākām ēkām

1

1

2.

II, III, IV, IVa un V lietošanas veids ar būvtilpumu no 5000 m3 un vairāk

1

1

3.

VI lietošanas veids ar būvtilpumu no 5000 m3 un vairāk, ar ugunsslodzi virs 300 MJ/m2 un vairāk

1

2,5

4.

VII lietošanas veids ar būvtilpumu no 5000 m3 un vairāk

1

2,5"

1.14. aizstāt būvnormatīva 53. punktā skaitli "400" ar skaitli "600";

1.15. izteikt būvnormatīva 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Brīvam spiedienaugstumam pirms ugunsdzēsības krāna jānodrošina blīva ūdensstrūkla, lai varētu dzēst ugunsgrēku vistālākajā ēkas punktā. Blīvās ūdensstrūklas darbības rādiusam jābūt ne mazākam kā 6,0 m.";

1.16. svītrot būvnormatīva 56. punkta 1. un 2. tabulu un piezīmes;

1.17. svītrot būvnormatīva 60. un 61. punktu;

1.18. izteikt būvnormatīva 62. punktu šādā redakcijā:

"62. Ugunsdzēsības krānus ierīko 1,35 m augstumā virs grīdas. Tos ievieto speciālos brīvi atveramos skapjos, nišās vai ierīcēs, kurās ir vēdināšanas atvere. Savietotos ugunsdzēsības krānus var ierīkot vienu virs otra, un apakšējam krānam jāatrodas vismaz vienu metru no grīdas.";

1.19. aizstāt būvnormatīva 89. punktā vārdus "ko lektora" ar vārdu "kolektora";

1.20. izteikt būvnormatīva 92.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"92.1. ražošanas un noliktavu ēkās, kuru ugunsslodze ir vairāk nekā 1200 MJ/m2 un kurās ir ierīkoti vairāk nekā 12 ugunsdzēsības krāni;";

1.21. papildināt būvnormatīvu ar 92.2.1 apakšpunktu šādā redakcijā:

"92.2.1 16 un vairāk stāvu publiskajās un dzīvojamās ēkās;";

1.22. papildināt būvnormatīvu ar 95.1 punktu šādā redakcijā:

"95.1 Ja ēkas ūdensapgādes ievads, kas izbūvēts gruntī, ir no metāla materiālu caurulēm, ēkā noslēdzošās armatūras tuvumā jāparedz dielektrisks izolators. Ja gruntī izbūvētas metāla materiāla caurules apkalpo vairākas ēkas, tās savienojot virknē, dielektriski izolatori jāparedz gan pie cauruļvada ieejas ēkā, gan pie izejas no tās. Šādā gadījumā katras ēkas iekšējā ūdensapgādes sistēma jāaprīko ar elektrisko potenciālu izlīdzinošiem stieņiem (zemējumu). Īpaši pasākumi zemējuma nodrošinājumam veicami, ja šādās sistēmās tiek izmantotas elektroiekārtas (piemēram, boileri, sūkņi, aizbīdņi ar elektrisku piedziņu).";

1.23. aizstāt būvnormatīva 115. punktā skaitli un vārdu "6. pielikumā" ar skaitli un vārdu "8. pielikumā";

1.24. izteikt būvnormatīva 116. punktu šādā redakcijā:

"116. Ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas cauruļu un armatūras materiāliem jāatbilst piemērojamo standartu prasībām. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās un apvienotajās iekšējā saimnieciskā un ugunsdzēsības ūdensvada sistēmās izmanto tērauda vai ķeta caurules.";

1.25. izteikt būvnormatīva 131. punktu šādā redakcijā:

"131. Ja nepieciešams, ēkas ūdensvada ievadā spiediena regulatoru novieto aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla, noslēgarmatūras vai spiediena paaugstināšanas sūkņa, turklāt aiz spiediena regulatora ierīko noslēgarmatūru. Lai kontrolētu spiediena regulatora darbu, pirms un aiz tā nepieciešami manometri. Ja nepieciešams, spiediena regulatoru dzīvoklī novieto aiz ievada ventiļa.";

1.26. papildināt būvnormatīva 133.6. apakšpunktu aiz vārda "perimetru" ar vārdiem "nodrošinot to neaizsalšanu";

1.27. svītrot būvnormatīva 134. punktā vārdus "ja pagalmā nav paredzēts tauku uztvērējs";

1.28. izteikt būvnormatīva 140., 141. un 142. punktu šādā redakcijā:

"140. Komercuzskaites mēraparātu izvēlas atbilstoši vidējam ūdens patēriņam stundā tajā diennaktī (maiņā), kad ir maksimālais ūdens patēriņš. Maksimālais ūdens patēriņš nedrīkst būt lielāks par ražotāja tehniskajos noteikumos paredzēto ūdens nominālo patēriņu.

141. Komercuzskaites mēraparāta spiediena zudumi ar maksimālo sekundes caurplūdumu nedrīkst būt lielāki par 25 kPa, bet ūdens caurplūdumam ugunsdzēsības vajadzībām – ne vairāk par 100 kPa.

142. Komercuzskaites mēraparātu spiediena zudumus un diametru nosaka saskaņā ar ražotāja tehniskajiem parametriem. Komercuzskaites mēraparāti atbilst normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību un tiek uzstādīti saskaņā ar tiem.";

1.29. aizstāt būvnormatīva 147. punktā vārdu "pagalmā" ar vārdiem "ārpus ēkas";

1.30. aizstāt būvnormatīva 151. punktā vārdu "kvartālā" ar vārdu "grupai";

1.31. papildināt būvnormatīva 156. punktu aiz vārda "ceļu" ar vārdiem "kas atbilst normatīvo aktu prasībām par būvju ugunsdrošību";

1.32. aizstāt būvnormatīva 160. punktā vārdus "dzīvojamos kvartālos" ar vārdiem "dzīvojamo ēku grupām";

1.33. izteikt būvnormatīva 175. punktu šādā redakcijā:

"175. Ja nav iespējams nodrošināt sūkņu iekārtas pietiekamu elektroapgādi, uzstāda rezerves sūkņus ar iekšdedzes dzinēju, nodrošinot atbilstošas ugunsdrošības prasības un dūmgāzu novadīšanas sistēmu.";

1.34. aizstāt būvnormatīva 215. punktā vārdus "izlaiž patstāvīgā" ar vārdiem "ievada atsevišķā";

1.35. izteikt būvnormatīva 224. punktu šādā redakcijā:

"224. Ja nepieciešams, publiskajās un ražošanas ēkās sieviešu personāla higiēnas telpās var uzstādīt bidē.";

1.36. izteikt būvnormatīva 226.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"226.1. viesnīcu numuru sanitārajos mezglos, sanatoriju, kempingu, tūristu bāzu sanitāri tehniskajās telpās, tualetēs, kurās ir trīs un vairāk klozetpodu vai pisuāru, sieviešu personāla higiēnas telpās, kā arī mazgātavās, kurās ir piecas un vairāk roku mazgātnes, – trapi ar diametru 50 mm;";

1.37. aizstāt būvnormatīva 227. punktā vārdus "Trapi nav nepieciešami" ar vārdiem "Trapus var neierīkot";

1.38. aizstāt būvnormatīva 228. punktā burtu "Ē" ar simbolu "0/00";

1.39. papildināt būvnormatīva 230. punktu aiz vārda "spiedvadiem" ar vārdiem "vai vakuuma cauruļvadu sistēmām";

1.40. papildināt būvnormatīvu ar 246.1 punktu šādā redakcijā:

"246.1 Sanitāri tehnisko ierīču novadcaurules daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, pieslēdz vismaz 1,5–2 m augstāk par horizontālo posmu vai horizontāli novietotā cauruļvadā vismaz 2 m attālumā aiz pagrieziena vietas.";

1.41. papildināt būvnormatīvu ar 250.1, 250.2 un 250.3 punktu šādā redakcijā:

"250.1 Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, ir pieļaujamas stāvvada vertikalitātes izmaiņas (atkāpju ierīkošana), ja vienāds gaisa spiediens tiek nodrošināts stāvvada daļā, kur tas pāriet horizontālā cauruļvadā (pie pirmā pārlocījuma punkta), un horizontālajā cauruļvadā pēc otrā pārlocījuma punkta. Šos nosacījumus var izpildīt, ierīkojot ventilācijas apvadcauruli, kas savieno pirmo (virs pārlocījuma punkta) un otro (zem pārlocījuma punkta) stāvvada posmu. Cauruļvada diametram jābūt vismaz 100 mm.

250.2 Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, stāvvadus ar horizontāliem cauruļvadiem savieno pakāpeniski (ar trim atzarojumiem pa 30° vai četriem pa 22,5°).

250.3 Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, stāvvadu pamatnē paredz betona balstus vai citus drošus stiprinājumus.";

1.42. izteikt būvnormatīva 255. punktu šādā redakcijā:

"255. Kanalizācijas cauruļvadus izbūvē tā, lai aizsargātu caurules no sasalšanas un sagrūšanas pastāvīgo vai īslaicīgo slodžu iedarbības rezultātā.";

1.43. izteikt būvnormatīva 259. punktu šādā redakcijā:

"259. Sanitāri tehniskās ierīces, kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), kanalizācijas sistēmai pievieno atsevišķi, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot ierīci, kas novērš pagraba applūšanu no ārējās kanalizācijas sistēmas. Aiz minētās ierīces ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.";

1.44. svītrot būvnormatīva 261. punkta otro teikumu;

1.45. svītrot būvnormatīva 268. punktā vārdus "un stikla";

1.46. papildināt būvnormatīva 273. punktu ar 5. tabulu šādā redakcijā:

"5. tabula

Stāvvada nozarojumi

Vēdināmā kanalizācijas stāvvada maksimālā caurlaides spēja (l/s)

Stāvvada iekšējais diametrs (mm)

Diametrs (mm)

Pievienojuma leņķis stāvvadam (grādos)

50

55

70

75

85

100

105

125

150

45

90

0,7

0,9

1,6

1,9

2,6

3,8

4,3

6,6

10,3

 

60

1,0

1,3

2,4

2,9

3,9

5,8

6,5

9,9

15,4

 

45

1,2

1,5

2,8

3,3

4,4

6,6

7,4

11,3

17,6

50

90

0,7

0,9

1,5

1,8

2,5

3,7

4,1

6,3

9,8

 

60

1,0

1,3

2,3

2,7

3,7

5,5

6,2

9,5

14,8

 

45

1,2

1,5

2,6

3,1

4,2

6,3

7,1

10,8

16,8

70

90

1,3

1,6

2,2

3,2

3,6

5,5

8,5

 

60

2,0

2,4

3,2

4,8

5,4

8,2

12,8

 

45

2,3

2,7

3,7

5,4

6,1

9,4

14,6

75

90

1,5

2,1

3,1

3,5

5,3

8,3

 

60

2,3

3,1

4,6

5,2

8,0

12,4

 

45

2,6

3,5

5,3

6,0

9,1

14,1

85

90

2,0

2,9

3,3

5,0

7,9

 

60

3,0

4,4

5,0

7,6

11,8

 

45

3,4

5,0

5,6

8,6

13,4

100

90

2,7

3,1

4,7

7,3

 

60

4,1

4,6

7,1

11,0

 

45

4,7

5,3

8,0

12,5

105

90

3,0

4,6

7,2

 

60

4,5

6,9

10,8

 

45

5,2

7,9

12,3

125

90

4,3

6,7

 

60

6,4

10,0

 

45

7,3

11,4

150

90

6,2

 

60

9,3

 

45

10,5

Piezīmes:
1. Tabulā dota stāvvada caurlaides spēja, ja stāvvadam ir 50 mm augsti hidrauliskie noslēgi. Ja stāvvadam ir 60 mm augsti hidrauliskie noslēgi, caurplūdes spēja jāpalielina par 20 %, ja stāvvadam ir 70 mm augsti hidrauliskie noslēgi, – par 40 %.
2. Caurlaides spēja aprēķināta stāvvadiem, kuru augstums ir lielāks par 90 tā diametriem. Ja stāvvada augstums ir mazāks par 90 tā diametriem, caurlaides spēja jāpalielina reizes.";

1.47. papildināt būvnormatīva 280. punktu ar 6. tabulu šādā redakcijā:

"6. tabula

Stāvvada darba augstums (m)

Nevēdināmā kanalizācijas stāvvada maksimālā caurlaides spēja (l/s)

Stāvvada iekšējais diametrs (mm)

50

55

70

75

85

100

105

125

150

1

1,8

2,4

3,9

4,4

5,8

7,8

8,7

12,2

17,3

2

1,1

1,3

2,3

2,6

3,4

4,7

5,8

7,2

10,2

3

0,7

1,0

1,5

1,8

2,3

3,1

3,4

4,8

6,8

4

0,6

0,7

1,1

1,3

1,7

2,3

2,5

3,5

4,9

5

0,5

0,6

0,8

1,0

1,3

1,7

1,9

2,7

3,8

6

0,5

0,6

0,7

0,8

1,0

1,4

1,5

2,1

3,0

7

0,5

0,6

0,6

0,6

0,8

1,1

1,3

1,7

2,5

8

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,9

1,1

1,4

2,1

9

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,9

1,2

1,8

10

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

1,1

1,4

11

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

1,3

12

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

1,1

13 un vairāk

0,5

0,6

0,6

0,6

0,7

0,8

0,8

0,9

0,9

Piezīme:
Tabulā dota stāvvada caurlaides spēja, ja stāvvadam ir 50 mm augsti hidrauliskie noslēgi. Ja stāvvadam ir 60 mm augsti hidrauliskie noslēgi, caurplūdes spēja jāpalielina par 20 %, ja stāvvadiem ir 70 mm augsti hidrauliskie noslēgi, – par 40 %.";

1.48. svītrot būvnormatīva 292. punktā 5. tabulu un piezīmes;

1.49. izteikt būvnormatīva 293. punktu šādā redakcijā:

"293. Nelielas kompaktās rūpnieciski izgatavotās aiz klozetpoda novietojamās sūkņu iekārtas ar hermētisko pieņemšanas tvertni sadzīves notekūdeņiem var izvietot patērēšanas vietā, ja tiek nodrošināta iekārtas vēdināšana.";

1.50. svītrot būvnormatīva 293. punktā 6. tabulu un piezīmi;

1.51. izteikt būvnormatīva 295. punktu šādā redakcijā:

"295. Nelielām sūkņu stacijām, kuru darbā pieļaujami pārtraukumi, rezerves sūkņi nav nepieciešami.";

1.52. izteikt būvnormatīva 22. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"22. Iekšējās lietusūdens notekas";

1.53. izteikt būvnormatīva 298. un 299. punktu šādā redakcijā:

"298. Ēku lietusūdens notekām jānodrošina lietus un sniega kušanas ūdeņu novadīšana no jumta. Lietusūdeņus novada pa pašteces cauruļvadiem un, ja nepieciešams, pa spiedvadiem vai vakuumcauruļvadu sistēmām. Ja lietusūdens notekas izbūvē neapsildāmās telpās, cauruļvados jānodrošina pozitīva temperatūra arī tad, ja ārējā gaisa temperatūra ir negatīva.

299. Lietusūdens notekas pieslēdz ārējam lietusūdens vai kopsistēmas kanalizācijas tīklam. Lietusūdens notekas, ja nepieciešams, var pieslēgt filtrācijas akām, ja ūdens iesūcināšanu pieļauj grunts mehāniskās īpašības. Pirms filtrācijas akām paredz smilšu uztvērēju. Daudzstāvu ēkās, kur stāvu skaits ir 17 un vairāk, atklāta notekūdeņu izlaide, novadot ūdeni speciālās teknēs, kas izvietotas virs zemes, nav pieļaujama.";

1.54. aizstāt būvnormatīva 303. punktā vārdu "atstatums" ar vārdu "attālums";

1.55. svītrot būvnormatīva 313. punktu;

1.56. svītrot būvnormatīva 2. pielikumu;

1.57. izteikt būvnormatīva 3. pielikuma 1. piezīmi šādā redakcijā:

"1. Konkrētajā projektā normatīvais spiedienaugstums pirms ūdens izdales un jaukšanas ierīcēm jānosaka saskaņā ar ražotāja datiem. Normatīvais spiedienaugstums orientējoši var būt mazgāšanas galdu sviras jaucējkrāniem – 130 kPa, virtuves sviras jaucējkrāniem un dušas termojaucējkrāniem – 160 kPa, jaucējkrāniem ar diviem rokturiem – 50 kPa.";

1.58. izteikt būvnormatīva 5. pielikuma 1. piezīmi šādā redakcijā:

"1. Notekūdeņu normatīvo caurplūdumu sanitāri tehniskajām ierīcēm un tehnoloģiskajām iekārtām nosaka saskaņā ar ražotāja tehniskajiem datiem.";

1.59. izteikt būvnormatīva 8. pielikuma 3. tabulu šādā redakcijā:

"3. tabula

Cauruļvada materiāls

Savienojums

Piezīmes

aptvere

gumijas riņķis

mehāniskais

līmējums

metinājums

lodējums

1

2

3

4

5

6

7

8

Ķets

+

+

+

    
Varš  

+

  

+

6,5 < pH < 9,0

Nerūsējošais tērauds  

+

 

+

+

 
Ķīmiski noturīgs tērauds    

+

  
PVC

+

+

 

+

   
HDPE

+

+

+

 

+

  
PP 

+

  

+

 

"

1.60. izteikt būvnormatīva 14. pielikumu šādā redakcijā:

"14. pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 221-15
"Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015. gada 30. jūnija
noteikumiem Nr. 332)

Sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstums

Sanitāri tehniskās ierīces nosaukums

Ierīkošanas augstums (mm) no grīdas līdz sanitāri tehniskās ierīces augšējai malai

skolās

bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās un izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, kā arī bērnu sociālās aprūpes iestādēs

ārstniecības iestādēs

pārējās ēkās

Roku mazgātne

700–800

500–700 (400–450)

800

800

Roku mazgātne pie kopēja jaucējkrāna ar vannu

850

850

Trauku mazgātne    
Vanna un izlietne

850

850

850

850

Vanna drēbju un vaskadrānu mazgāšanai

650–700

Vanna

*)

600

*)

*)

Dušas vācele

*)

300 (600)

*)

*)

Klozetpoda augstu novietotā skalošanas tvertne (līdz apakšai)

1700–1800

1700–1800

1700–1800

1700–1800

Viduārs

400

Tvertne dezinfekcijas šķīdumam

1230

Pie sienas novietots urināls

450–600

650

650

Dzeramā ūdens strūklaka

750

900

Klozetpods (augstums bez sēdriņķa)

*)

≤350

*)

*)

Dvieļu žāvētājs (līdz apakšai)

1200

1200

1200

1200

Piezīmes:
1. Sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstuma svārstības pieļaujamas robežās ± 20 mm.
2. Iekavās dots sanitāri tehnisko ierīču ierīkošanas augstums bērniem līdz trīs gadu vecumam.
3. Pie sienas novietotās ūdens izdales un jaukšanas armatūras augstums ir:
3.1. trauku mazgātnei, mazgāšanas vannai un izlietnei – 250 mm no augšējās malas;
3.2. roku mazgātnei – 200 mm no augšējās malas;
3.3. ūdens izdales un jaucējkrānu vannai, klozetpoda skalošanas un pirts krānam – 800 mm no grīdas;
3.4. viduāram – 800–1000 mm;
3.5. jaucējkrānam drēbju un vaskadrānu mazgāšanas vannai un ķirurgu roku mazgātnēm slimnīcās un vannai ar roku mazgātni – 1100 mm;
3.6. laistīšanas krānam telpās – 600 mm;
3.7. dušas jaucējkrānam – 1200 mm.
4. Dušas siets jānovieto 2100–2250 mm augstumā no grīdas vai dušas vāceles dibena, bet bērnudārzos – 1500 mm augstumā.
5. Uz sanitāri tehniskās ierīces novietotās ūdens izdales vai jaukšanas armatūras ierīkošanas augstums ir atkarīgs no ierīces konstrukcijas.
6. *) Nav normēts un ir atkarīgs no sanitāri tehniskās ierīces konstrukcijas."

2. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
01.07.2017