Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 114

Rīgā 2017. gada 28. februārī (prot. Nr. 10 3. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves""

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"" (Latvijas Vēstnesis, 2015., 125. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. jūnijam, piemēro noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. jūnijam, var piemērot noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. jūnijam.";

1.2. izteikt būvnormatīva 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Kanalizācijas būves projektē saskaņā ar šo būvnormatīvu, citiem normatīvajiem aktiem piesārņojošu vielu emisijas un būvniecības jomā, kā arī kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja) tehniskajiem noteikumiem.";

1.3. papildināt būvnormatīvu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5.¹ Notekūdeņu novadīšanu paredz pa pašteces cauruļvadiem un, ja nepieciešams, pa spiedvadiem vai vakuuma cauruļvadu sistēmām. Vakuuma kanalizācijas sistēmu projektēšanu var veikt saskaņā ar standartu LVS EN 1091:2000 "Ārējās vakuuma notekūdeņu sistēmas". Spiediena kanalizācijas sistēmu projektēšanu var veikt saskaņā ar standartu LVS EN 1671:2000 "Ēku ārējās kanalizācijas sistēmas zem spiediena".";

1.4. izteikt būvnormatīva 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Projektējamos galvenos tehniskos risinājumus un to realizācijas secību pamato atbilstoši projektēšanas uzdevumā noteiktajam, salīdzinot tos ar citiem iespējamiem variantiem. Tehniski ekonomisko aprēķinu veic tiem variantiem, kuru priekšrocības (trūkumus) bez aprēķina nav iespējams noteikt.";

1.5. izteikt būvnormatīva 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti, dzīvojamām un ražošanas teritorijām projektē kopīgas centralizētas kanalizācijas sistēmas. Ražošanas notekūdeņus apvieno ar sadzīves notekūdeņiem, ievērojot šī būvnormatīva 17. punktā minētos nosacījumus.";

1.6. izteikt būvnormatīva 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Ražošanas notekūdeņus ievada centralizētajā kanalizācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) tehniskajiem noteikumiem par piesārņojuma parametriem, ar kādiem ražošanas notekūdeņus var ievadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā.";

1.7. izteikt būvnormatīva 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Apdzīvotās vietas vidējais notekūdeņu aprēķina daudzums diennaktī ir šī būvnormatīva 21., 23. un 24. punktā noteikto daudzumu summa. Notekūdeņu daudzumu no iedzīvotājus apkalpojošiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī neuzskaitītos notekūdeņu daudzumus drīkst pieņemt papildus piecu procentu apmērā no summārā apdzīvotās vietas vidējā notekūdeņu daudzuma diennaktī.";

1.8. izteikt būvnormatīva 27. punktu šādā redakcijā:

"27. Rūpniecības uzņēmumu ražošanas notekūdeņu aprēķina caurplūdumu nosaka pēc pieplūdes tehnoloģiskā grafika.";

1.9. izteikt būvnormatīva 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Parametrus A un n nosaka, izmantojot katrā konkrētajā vietā uzstādītu pašpierakstošu lietus mērītāju ilggadēju pierakstu apstrādes rezultātus. Ja tādu datu nav, attiecīgo parametru nosaka, izmantojot šādu formulu:

A = q2020n(1 +	lgP	)γ, (5) kur:
	lgmγ

q₂₀ - lietus intensitāte (l/s ha) konkrētajā apvidū, ja lietus ilgums ir 20 minūtes, ja P=1, jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulas;

n - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulas;

P - vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 31. punkta;

γ - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva pielikuma 2. tabulas.";

1.10. izteikt būvnormatīva 50. punktu šādā redakcijā:

"50. Pašteces cauruļvadu vismazākais iekšējais diametrs sadzīves, ražošanas un lietus kanalizācijas ielu vadiem ir 200 mm, iekškvartālu vadiem un ielu vadiem pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) - 150 mm.";

1.11. izteikt būvnormatīva 52. punktu šādā redakcijā:

"52. Dūņu spiedvadu diametru nosaka atbilstoši pārsūknējamo dūņu īpašībām un tehnoloģiskajām prasībām, nodrošinot dūņu neizgulsnēšanos.";

1.12. izteikt būvnormatīva 58. punktu šādā redakcijā:

"58. Lai vienkāršotu minimālā slīpuma izvēli apaļa šķērsgriezuma sadzīves notekūdeņu pašteces cauruļvadiem, nodrošinot to pašattīrīšanos, var izmantot šādu formulu:

I = 1/di, (17) kur

I - cauruļvadu slīpums (m/m);

di - cauruļvada iekšējais diametrs (mm).";

1.13. izteikt būvnormatīva 60. punktu šādā redakcijā:

"60. Ja būvējami vairāki paralēli spiedvadi, attālums starp cauruļvadu ārējām virsmām jāpieņem atkarībā no būvdarbu apstākļiem, cauruļvadu drošības, ja notiek avārija vienā no cauruļvadiem, kā arī atkarībā no materiāla, iekšējā spiediena un ģeoloģiskajiem apstākļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes būvju projektēšanu. Būvprojektā jānorāda cauruļvadu pārbaudes metode un parametri. Kanalizācijas pašteces cauruļvadu pārbaudēm var izmantot standarta LVS EN1610:2016 "Kanalizācijas cauruļvadu un kolektoru izbūve un testēšana" nosacījumus. Kanalizācijas spiedvadu pārbaudēm var izmantot standarta LVS EN 805:2001 "Ūdensapgāde. Prasības sistēmām un to komponentiem ārpus ēkām" nosacījumus.";

1.14. izteikt būvnormatīva 64. un 65. punktu šādā redakcijā:

"64. Visiem pašteces cauruļvadu pievienojumiem jāatrodas akās. Leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt ne mazākam par 90°. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) drīkst projektēt cauruļvadu pievienojumus, kas neatrodas akās. Šādā gadījumā leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt 135°. Jebkurš leņķis starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu atļauts, ja akā ierīko pārkritumu vai ja ar pārkritumu pievieno lietusūdeņu uztveršanas aku.

65. Pašteces kolektora pagriezienus ierīko akās. Pagrieziena leņķis nedrīkst būt lielāks par 90°. Teknes pagrieziena līknes rādiusam jābūt ne mazākam par cauruļvada diametru, kolektoriem ar 1200 mm un lielāku diametru - ne mazākam par pieciem diametriem, paredzot skatakas tikai līknes sākumā un beigās. Rūpnieciski izgatavojamas akas pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) drīkst projektēt ar teknes pagrieziena līknes rādiusu, ne mazāku par cauruļvada diametru visiem kolektora diametriem. Ja kanalizācijas sistēmas operators (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs) saskaņā ar šī būvnormatīva 74. punktu atļauj projektēt skatakas ar diametru, mazāku par 1000 mm, kolektora pagriezienā atļauts izmantot rūpnieciski ražotus kanalizācijas veidgabalu līkumus tieši pirms un aiz skatakas. Katra veidgabalu līkuma pagrieziena leņķis nedrīkst būt lielāks par 45°.";

1.15. izteikt būvnormatīva 68. un 69. punktu šādā redakcijā:

"68. Ierīkojot cauruļvadus agresīvā vidē, lieto pret koroziju noturīgus cauruļvadus. Tērauda cauruļvadiem jābūt klātiem ar pretkorozijas izolāciju. Metāla materiālu cauruļvadiem posmos, kur iespējama elektrokorozija, nepieciešama cauruļvadu katoda aizsardzība. Izmanto šādu materiālu cauruļvadus:

68.1. dzelzsbetona, betona, keramikas, ķeta, šķiedrcementa, stiklplasta un plastmasas bezspiediena cauruļvadus - pašteces cauruļvadiem;

68.2. dzelzsbetona, ķeta, stiklplasta, plastmasas, tērauda un nerūsējošā tērauda cauruļvadus - spiedvadiem.

69. Cauruļvadu pamatus izvēlas atkarībā no grunts nestspējas un slodzēm, kā arī saskaņā ar cauruļu ražotāja norādījumiem. Visās gruntīs, izņemot klintsveida, dūņainās un kūdrainās gruntis, cauruļvadus būvē tieši uz izlīdzināta un noblīvēta tranšejas dibena. Klintsveida gruntīs cauruļvadam nepieciešams 15 cm biezs vietējās smilts vai grants pabērums, bet dūņainās, kūdrainās un citās gruntīs ar vāju nestspēju - mākslīgs pamats.";

1.16. izteikt būvnormatīva 74. punktu šādā redakcijā:

"74. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas skataku un kameru izmērus plānā pieņem atbilstoši lielākajam cauruļvada iekšējam diametram D. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas garums un platums ir 1000 mm, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, skatakas garums ir D+400 mm, bet platums ir D+500 mm. Plānā apaļo dzelzsbetona skataku diametri ir atkarīgi no cauruļvadu iekšējiem diametriem. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 600-1000 mm, skatakas diametrs ir 1500 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1000 mm un lielāks, skatakas diametrs ir 2000 mm. Pagrieziena vietās skataku izmēri plānā jānosaka tā, lai skatakā varētu izveidot pagrieziena tekni. Ja kanalizācijas ierīkošanas dziļums ir lielāks par 3 m, skatakas diametram jābūt ne mazākam par 1500 mm. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) skataku vietā drīkst projektēt inspekcijas akas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm un kuras paredzētas tīrīšanas, inspekcijas un pārbaudes aprīkojuma ievietošanai, bet nav paredzētas personāla piekļuvei.";

1.17. izteikt būvnormatīva 78. punktu šādā redakcijā:

"78. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 600 mm (ieskaitot), lietus kanalizācijas skatakas (betona vai dzelzsbetona) diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 600 mm, ierīko apaļas vai taisnstūra skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielākā cauruļvada iekšējo diametru. Pēc saskaņošanas ar kanalizācijas sistēmas operatoru (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju) drīkst projektēt inspekcijas akas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm un kuras paredzētas tīrīšanas, inspekcijas un pārbaudes aprīkojuma ievietošanai, bet nav paredzētas personāla piekļuvei. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700-1400 mm (ieskaitot), skatakas darba daļas augstumu skaita no lielākā cauruļvada teknes. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 1400 mm, skataku darba daļas nav nepieciešamas. Skataku tekņu plauktiņi nepieciešami tikai tad, ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 900 mm (ieskaitot), tekņu plauktiņu augstumam jābūt vienādam ar pusi no lielākā cauruļvada iekšējā diametra.";

1.18. izteikt būvnormatīva 80. punktu šādā redakcijā:

"80. Skataku lūkas uzstāda:

80.1. ceļa (ielas) braucamajā daļā - vienā līmenī ar ceļa segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;

80.2. zaļajā zonā - 20-70 mm augstāk par zemes virsmu;

80.3. neapbūvētā teritorijā - 200 mm augstāk par zemes virsmu;

80.4. uz ceļiem bez cietā seguma - ar vismaz 0,5 m platu aizsargapmali ap skatakas lūku vai atbilstoši ceļa apsaimniekotāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

Ja nepieciešams, skatakām jāparedz noslēdzami vāki.";

1.19. izteikt būvnormatīva 85. punktu šādā redakcijā:

"85. Pārkritumus ar augstumu līdz 3 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, paredz lēzena profila ūdens pārgāzes veidā. Pārkritumus ar augstumu līdz 6 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir līdz 500 mm (ieskaitot), paredz akās stāvvada veidā, kura iekšējais diametrs nav mazāks par cauruļvada iekšējo diametru. Akās virs stāvvada jāizveido konstrukcija, kas dzēš ūdens kinētisko enerģiju, kā arī nodrošina konstrukciju ilgmūžību. Lai nesamazinātu darba telpu krītakām, kuru diametrs ir 1000 mm, pārkritumu paredz stāvvada veidā akas ārpusē.";

1.20. izteikt būvnormatīva 87. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"87. Lietusūdeņu uztveršanas akas jāparedz saskaņā ar kanalizējamās teritorijas vertikālo plānojumu:";

1.21. aizstāt būvnormatīva 91. punktā skaitli "250" ar skaitli "200";

1.22. izteikt būvnormatīva 113. punktu šādā redakcijā:

"113. Atbilstoši kanalizācijas sistēmas operatora (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja) prasībām notekūdeņi, ko kolektorā ievada no asenizācijas stacijas, nedrīkst saturēt rupjus mehāniskus piemaisījumus un smiltis.";

1.23. izteikt būvnormatīva 117. un 118. punktu šādā redakcijā:

"117. Sūkņus, iekārtas un cauruļvadus izvēlas atkarībā no notekūdeņu un nogulšņu fizikāli ķīmiskajām īpašībām un celšanas augstuma, ņemot vērā sūkņu un spiedvadu raksturojumu, kā arī palaišanas secību. Katrā sūkņu stacijā jābūt vienam rezerves sūknim. Rezerves sūkni var neparedzēt sūkņu stacijā, ja tās ražība ir 3 l/s un mazāka un sistēma var akumulēt vismaz 25 % no kopējā diennakts notekūdeņu daudzuma. Pārsūknēšanai jāizvēlas tāds sūkņu ražīgums, lai netiktu applūdinātas zemākās teritorijas. Kanalizācijas dūņu, nogulšņu un smilšu pārsūknēšanai drīkst lietot hidroelevatorus un erliftus.

118. Sūkņu stacijas ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanai drīkst apvienot ar ražošanas ēkām. Sūkņu staciju kopējās mašīntelpās drīkst uzstādīt sūkņus dažādu kategoriju notekūdeņu pārsūknēšanai, izņemot notekūdeņus, kas satur agresīvas vielas.";

1.24. izteikt būvnormatīva 121. punktu šādā redakcijā:

"121. Avārijas izlaides, kā arī divu spiedvadu nepieciešamību pamato ar sistēmas vai tās elementu pieļaujamo darbības pārtraukuma ilgumu, ņemot vērā avārijas izlaides ierīkošanas iespējas, vides aizsardzības prasības un iespējamo notekūdeņu akumulāciju tīklā avārijas novēršanas laikā.";

1.25. aizstāt būvnormatīva 123. punktā vārdu "skalošanas" ar vārdu "tīrīšanas";

1.26. izteikt būvnormatīva 127. punktu šādā redakcijā:

"127. Visapkārt redelēm jābūt nodrošinātai apkalpes ejai, kuras minimālais platums ir:

127.1. redelēm ar mehānisku piedziņu - 1,2 m (redeļu priekšpusē 1,5 m);

127.2. ar rokām tīrāmām redelēm - 0,7 m;

127.3. redelēm-drupinātājiem - 1,0 m.";

1.27. izteikt būvnormatīva 143.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"143.2. bioloģiskās (aerobās, anoksās un anaerobās), tai skaitā septiķi;";

1.28. svītrot būvnormatīva 147. punktu;

1.29. izteikt būvnormatīva 150. punktu un 151. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"150. Notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas nosacījumus vidē nosaka reģionālā vides pārvalde, ja attīrāmo notekūdeņu apjoms pārsniedz 5 m³/d.

151. Notekūdeņu attīrīšanai, ja notekūdeņu apjoms nepārsniedz 5 m³/d, lieto:";

1.30. izteikt būvnormatīva 152. punktu šādā redakcijā:

"152. Pašvaldības noteiktās apbūves teritorijās, kurās ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, bet kur tās nav ierīkotas, drīkst izbūvēt hermētiskas izvedamas notekūdeņu krājtvertnes šādās ēkās:

152.1. dzīvojamās ēkās, kuras izmanto tikai sezonāli;

152.2. individuālajās dzīvojamās ēkās;

152.3. ražošanas uzņēmumu pārvaldes un sadzīves ēkās, kā arī ražošanas ēkās, ja maiņā strādā ne vairāk kā 15 cilvēku.";

1.31. papildināt būvnormatīva 6.2. apakšnodaļu ar 152.¹ punktu šādā redakcijā:

"152.¹ Atsevišķi novietotām ēkām ārpus pašvaldības noteiktās apbūves teritorijas, kur ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, drīkst ierīkot hermētiskas sausās tualetes.";

1.32. izteikt būvnormatīva 159. punktu šādā redakcijā:

"159. Centralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu attīrīšanas būvju teritorijai, kā arī ražošanas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas būvju teritorijai ārpus uzņēmuma teritorijas jābūt nožogotai.";

1.33. izteikt būvnormatīva 163. punktu šādā redakcijā:

"163. Kanalizācijas būvēs nepieciešamās palīgtelpas, apkalpojošā personāla sanitāros mezglus, dušas un garderobes telpas nosaka saskaņā ar būvniecības ierosinātāja prasībām. Šo telpu parametrus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko būvju projektēšanu.";

1.34. izteikt būvnormatīva pielikuma 5. tabulu šādā redakcijā:

"5. tabula

Galējais lietus intensitātes pārsniegšanas periods dažādiem baseiniem

Tā baseina raksturojums, kuru apkalpo kolektors	Galējais lietus intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi), ņemot vērā kolektora novietojuma apstākļus
	labvēlīgi	vidēji labvēlīgi	nelabvēlīgi	sevišķi nelabvēlīgi
Kvartāli un vietējās nozīmes ielas	10	10	25	50
Maģistrālās ielas	10	25	50	100"

1.35. izteikt būvnormatīva pielikuma 13. un 14. tabulu šādā redakcijā:

"13. tabula

Darba redeļu un rezerves redeļu skaits

Redeļu tips	Redeļu skaits
	darba	rezerves
Redeles ar mehānisku piedziņu, kurām redeļu spraugas ir:
> 20 mm	1 un vairāk	1
≤ 20 mm	līdz 3	1
≤ 20 mm	vairāk par 3	2
Sasmalcinātājredeles, kas uzstādītas:
- uz cauruļvadiem	līdz 3	1 (ar rokām tīrāmās)
- uz kanāliem	līdz 3	1
- uz kanāliem	vairāk par 3	2
Ar rokām tīrāmās redeles	1	-

14. tabula

Ar redelēm aizturētais atkritumu daudzums

Redeļu spraugu platums (mm)	Atkritumu daudzums redelēs uz 1 c.e. (l/g)
3-12	13
16-20	8
25-35	3
40-50	2,3
60-80	1,6
90-125	1,2"

1.36. izteikt būvnormatīva pielikuma 18. tabulu šādā redakcijā:

"18. tabula

Virsmas tipam atbilstošs noteces koeficients

Nr. p. k.	Noteces segumi	Ψ
1.	Jumti	1,0
2.	Jumti ar apstādījumiem (augsnes slāņa biezums <10 cm)	0,5
3.	Jumti ar apstādījumiem (augsnes slāņa biezums >10 cm)	0,3
4.	Ar saistvielām apstrādāti segumi (asfalts u.tml.)	0,9
5.	Bruģis un melnu šķembu ceļa segumi	0,6
6.	Akmeņu bruģis	0,45
7.	Šķembu segumi (neapstrādāti ar saistvielām)	0,4
8.	Grants dārza vai parka celiņi	0,3
9.	Grunts segums	0,2
10.	Bruģis ar atvērumiem zālienam (ekobruģis)	0,15
11.	Zālājs	0,1
12.	Ja teritorijas laukuma segumu, no kura lietus un atkušņa ūdeņi tiek novadīti kanalizācijas sistēmā, nevar sadalīt precīzi	0,4"

2. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedra,
ekonomikas ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis