Darbības ar dokumentu

The Parties to this Agreement,

Being Parties to the United Nations Framework Convention on Climate Change, hereinafter referred to as "the Convention",

Pursuant to the Durban Platform for Enhanced Action established by decision 1/CP.17 of the Conference of the Parties to the Convention at its seventeenth session,

In pursuit of the objective of the Convention, and being guided by its principles, including the principle of equity and common but differentiated responsibilities and respective capabilities, in the light of different national circumstances,

Recognizing the need for an effective and progressive response to the urgent threat of climate change on the basis of the best available scientific knowledge,

Also recognizing the specific needs and special circumstances of developing country Parties, especially those that are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change, as provided for in the Convention,

Taking full account of the specific needs and special situations of the least developed countries with regard to funding and transfer of technology,

Recognizing that Parties may be affected not only by climate change, but also by the impacts of the measures taken in response to it,

Emphasizing the intrinsic relationship that climate change actions, responses and impacts have with equitable access to sustainable development and eradication of poverty,

Recognizing the fundamental priority of safeguarding food security and ending hunger, and the particular vulnerabilities of food production systems to the adverse impacts of climate change,

Taking into account the imperatives of a just transition of the workforce and the creation of decent work and quality jobs in accordance with nationally defined development priorities,

Acknowledging that climate change is a common concern of humankind, Parties should, when taking action to address climate change, respect, promote and consider their respective obligations on human rights, the right to health, the rights of indigenous peoples, local communities, migrants, children, persons with disabilities and people in vulnerable situations and the right to development, as well as gender equality, empowerment of women and intergenerational equity,

Recognizing the importance of the conservation and enhancement, as appropriate, of sinks and reservoirs of the greenhouse gases referred to in the Convention,

Noting the importance of ensuring the integrity of all ecosystems, including oceans, and the protection of biodiversity, recognized by some cultures as Mother Earth, and noting the importance for some of the concept of "climate justice", when taking action to address climate change,

Affirming the importance of education, training, public awareness, public participation, public access to information and cooperation at all levels on the matters addressed in this Agreement,

Recognizing the importance of the engagements of all levels of government and various actors, in accordance with respective national legislations of Parties, in addressing climate change,

Also recognizing that sustainable lifestyles and sustainable patterns of consumption and production, with developed country Parties taking the lead, play an important role in addressing climate change,

Have agreed as follows:

Article 1

For the purpose of this Agreement, the definitions contained in Article 1 of the Convention shall apply. In addition:

(a) "Convention" means the United Nations Framework Convention on Climate Change, adopted in New York on 9 May 1992;

(b) "Conference of the Parties" means the Conference of the Parties to the Convention;

(c) "Party" means a Party to this Agreement.

Article 2

1. This Agreement, in enhancing the implementation of the Convention, including its objective, aims to strengthen the global response to the threat of climate change, in the context of sustainable development and efforts to eradicate poverty, including by:

(a) Holding the increase in the global average temperature to well below 2 °C above pre-industrial levels and pursuing efforts to limit the temperature increase to 1.5 °C above pre-industrial levels, recognizing that this would significantly reduce the risks and impacts of climate change;

(b) Increasing the ability to adapt to the adverse impacts of climate change and foster climate resilience and low greenhouse gas emissions development, in a manner that does not threaten food production; and

(c) Making finance flows consistent with a pathway towards low greenhouse gas emissions and climate-resilient development.

2. This Agreement will be implemented to reflect equity and the principle of common but differentiated responsibilities and respective capabilities, in the light of different national circumstances.

Article 3

As nationally determined contributions to the global response to climate change, all Parties are to undertake and communicate ambitious efforts as defined in Articles 4, 7, 9, 10, 11 and 13 with the view to achieving the purpose of this Agreement as set out in Article 2. The efforts of all Parties will represent a progression over time, while recognizing the need to support developing country Parties for the effective implementation of this Agreement.

Article 4

1. In order to achieve the long-term temperature goal set out in Article 2, Parties aim to reach global peaking of greenhouse gas emissions as soon as possible, recognizing that peaking will take longer for developing country Parties, and to undertake rapid reductions thereafter in accordance with best available science, so as to achieve a balance between anthropogenic emissions by sources and removals by sinks of greenhouse gases in the second half of this century, on the basis of equity, and in the context of sustainable development and efforts to eradicate poverty.

2. Each Party shall prepare, communicate and maintain successive nationally determined contributions that it intends to achieve. Parties shall pursue domestic mitigation measures, with the aim of achieving the objectives of such contributions.

3. Each Party’s successive nationally determined contribution will represent a progression beyond the Party’s then current nationally determined contribution and reflect its highest possible ambition, reflecting its common but differentiated responsibilities and respective capabilities, in the light of different national circumstances.

4. Developed country Parties should continue taking the lead by undertaking economy-wide absolute emission reduction targets. Developing country Parties should continue enhancing their mitigation efforts, and are encouraged to move over time towards economy-wide emission reduction or limitation targets in the light of different national circumstances.

5. Support shall be provided to developing country Parties for the implementation of this Article, in accordance with Articles 9, 10 and 11, recognizing that enhanced support for developing country Parties will allow for higher ambition in their actions.

6. The least developed countries and small island developing States may prepare and communicate strategies, plans and actions for low greenhouse gas emissions development reflecting their special circumstances.

7. Mitigation co-benefits resulting from Parties’ adaptation actions and/or economic diversification plans can contribute to mitigation outcomes under this Article.

8. In communicating their nationally determined contributions, all Parties shall provide the information necessary for clarity, transparency and understanding in accordance with decision 1/CP.21 and any relevant decisions of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

9. Each Party shall communicate a nationally determined contribution every five years in accordance with decision 1/CP.21 and any relevant decisions of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement and be informed by the outcomes of the global stocktake referred to in Article 14.

10. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall consider common time frames for nationally determined contributions at its first session.

11. A Party may at any time adjust its existing nationally determined contribution with a view to enhancing its level of ambition, in accordance with guidance adopted by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

12. Nationally determined contributions communicated by Parties shall be recorded in a public registry maintained by the secretariat.

13. Parties shall account for their nationally determined contributions. In accounting for anthropogenic emissions and removals corresponding to their nationally determined contributions, Parties shall promote environmental integrity, transparency, accuracy, completeness, comparability and consistency, and ensure the avoidance of double counting, in accordance with guidance adopted by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

14. In the context of their nationally determined contributions, when recognizing and implementing mitigation actions with respect to anthropogenic emissions and removals, Parties should take into account, as appropriate, existing methods and guidance under the Convention, in the light of the provisions of paragraph 13 of this Article.

15. Parties shall take into consideration in the implementation of this Agreement the concerns of Parties with economies most affected by the impacts of response measures, particularly developing country Parties.

16. Parties, including regional economic integration organizations and their member States, that have reached an agreement to act jointly under paragraph 2 of this Article shall notify the secretariat of the terms of that agreement, including the emission level allocated to each Party within the relevant time period, when they communicate their nationally determined contributions. The secretariat shall in turn inform the Parties and signatories to the Convention of the terms of that agreement.

17. Each party to such an agreement shall be responsible for its emission level as set out in the agreement referred to in paragraph 16 of this Article in accordance with paragraphs 13 and 14 of this Article and Articles 13 and 15.

18. If Parties acting jointly do so in the framework of, and together with, a regional economic integration organization which is itself a Party to this Agreement, each member State of that regional economic integration organization individually, and together with the regional economic integration organization, shall be responsible for its emission level as set out in the agreement communicated under paragraph 16 of this Article in accordance with paragraphs 13 and 14 of this Article and Articles 13 and 15.

19. All Parties should strive to formulate and communicate long-term low greenhouse gas emission development strategies, mindful of Article 2 taking into account their common but differentiated responsibilities and respective capabilities, in the light of different national circumstances.

Article 5

1. Parties should take action to conserve and enhance, as appropriate, sinks and reservoirs of greenhouse gases as referred to in Article 4, paragraph 1(d), of the Convention, including forests.

2. Parties are encouraged to take action to implement and support, including through results-based payments, the existing framework as set out in related guidance and decisions already agreed under the Convention for: policy approaches and positive incentives for activities relating to reducing emissions from deforestation and forest degradation, and the role of conservation, sustainable management of forests and enhancement of forest carbon stocks in developing countries; and alternative policy approaches, such as joint mitigation and adaptation approaches for the integral and sustainable management of forests, while reaffirming the importance of incentivizing, as appropriate, non-carbon benefits associated with such approaches.

Article 6

1. Parties recognize that some Parties choose to pursue voluntary cooperation in the implementation of their nationally determined contributions to allow for higher ambition in their mitigation and adaptation actions and to promote sustainable development and environmental integrity.

2. Parties shall, where engaging on a voluntary basis in cooperative approaches that involve the use of internationally transferred mitigation outcomes towards nationally determined contributions, promote sustainable development and ensure environmental integrity and transparency, including in governance, and shall apply robust accounting to ensure, inter alia, the avoidance of double counting, consistent with guidance adopted by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

3. The use of internationally transferred mitigation outcomes to achieve nationally determined contributions under this Agreement shall be voluntary and authorized by participating Parties.

4. A mechanism to contribute to the mitigation of greenhouse gas emissions and support sustainable development is hereby established under the authority and guidance of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement for use by Parties on a voluntary basis. It shall be supervised by a body designated by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement, and shall aim:

(a) To promote the mitigation of greenhouse gas emissions while fostering sustainable development;

(b) To incentivize and facilitate participation in the mitigation of greenhouse gas emissions by public and private entities authorized by a Party;

(c) To contribute to the reduction of emission levels in the host Party, which will benefit from mitigation activities resulting in emission reductions that can also be used by another Party to fulfil its nationally determined contribution; and

(d) To deliver an overall mitigation in global emissions.

5. Emission reductions resulting from the mechanism referred to in paragraph 4 of this Article shall not be used to demonstrate achievement of the host Party’s nationally determined contribution if used by another Party to demonstrate achievement of its nationally determined contribution.

6. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall ensure that a share of the proceeds from activities under the mechanism referred to in paragraph 4 of this Article is used to cover administrative expenses as well as to assist developing country Parties that are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change to meet the costs of adaptation.

7. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall adopt rules, modalities and procedures for the mechanism referred to in paragraph 4 of this Article at its first session.

8. Parties recognize the importance of integrated, holistic and balanced non-market approaches being available to Parties to assist in the implementation of their nationally determined contributions, in the context of sustainable development and poverty eradication, in a coordinated and effective manner, including through, inter alia, mitigation, adaptation, finance, technology transfer and capacity-building, as appropriate. These approaches shall aim to:

(a) Promote mitigation and adaptation ambition;

(b) Enhance public and private sector participation in the implementation of nationally determined contributions; and

(c) Enable opportunities for coordination across instruments and relevant institutional arrangements.

9. A framework for non-market approaches to sustainable development is hereby defined to promote the non-market approaches referred to in paragraph 8 of this Article.

Article 7

1. Parties hereby establish the global goal on adaptation of enhancing adaptive capacity, strengthening resilience and reducing vulnerability to climate change, with a view to contributing to sustainable development and ensuring an adequate adaptation response in the context of the temperature goal referred to in Article 2.

2. Parties recognize that adaptation is a global challenge faced by all with local, subnational, national, regional and international dimensions, and that it is a key component of and makes a contribution to the long-term global response to climate change to protect people, livelihoods and ecosystems, taking into account the urgent and immediate needs of those developing country Parties that are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change.

3. The adaptation efforts of developing country Parties shall be recognized, in accordance with the modalities to be adopted by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement at its first session.

4. Parties recognize that the current need for adaptation is significant and that greater levels of mitigation can reduce the need for additional adaptation efforts, and that greater adaptation needs can involve greater adaptation costs.

5. Parties acknowledge that adaptation action should follow a country-driven, gender-responsive, participatory and fully transparent approach, taking into consideration vulnerable groups, communities and ecosystems, and should be based on and guided by the best available science and, as appropriate, traditional knowledge, knowledge of indigenous peoples and local knowledge systems, with a view to integrating adaptation into relevant socioeconomic and environmental policies and actions, where appropriate.

6. Parties recognize the importance of support for and international cooperation on adaptation efforts and the importance of taking into account the needs of developing country Parties, especially those that are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change.

7. Parties should strengthen their cooperation on enhancing action on adaptation, taking into account the Cancun Adaptation Framework, including with regard to:

(a) Sharing information, good practices, experiences and lessons learned, including, as appropriate, as these relate to science, planning, policies and implementation in relation to adaptation actions;

(b) Strengthening institutional arrangements, including those under the Convention that serve this Agreement, to support the synthesis of relevant information and knowledge, and the provision of technical support and guidance to Parties;

(c) Strengthening scientific knowledge on climate, including research, systematic observation of the climate system and early warning systems, in a manner that informs climate services and supports decision-making;

(d) Assisting developing country Parties in identifying effective adaptation practices, adaptation needs, priorities, support provided and received for adaptation actions and efforts, and challenges and gaps, in a manner consistent with encouraging good practices; and

(e) Improving the effectiveness and durability of adaptation actions.

8. United Nations specialized organizations and agencies are encouraged to support the efforts of Parties to implement the actions referred to in paragraph 7 of this Article, taking into account the provisions of paragraph 5 of this Article.

9. Each Party shall, as appropriate, engage in adaptation planning processes and the implementation of actions, including the development or enhancement of relevant plans, policies and/or contributions, which may include:

(a) The implementation of adaptation actions, undertakings and/or efforts;

(b) The process to formulate and implement national adaptation plans;

(c) The assessment of climate change impacts and vulnerability, with a view to formulating nationally determined prioritized actions, taking into account vulnerable people, places and ecosystems;

(d) Monitoring and evaluating and learning from adaptation plans, policies, programmes and actions; and

(e) Building the resilience of socioeconomic and ecological systems, including through economic diversification and sustainable management of natural resources.

10. Each Party should, as appropriate, submit and update periodically an adaptation communication, which may include its priorities, implementation and support needs, plans and actions, without creating any additional burden for developing country Parties.

11. The adaptation communication referred to in paragraph 10 of this Article shall be, as appropriate, submitted and updated periodically, as a component of or in conjunction with other communications or documents, including a national adaptation plan, a nationally determined contribution as referred to in Article 4, paragraph 2, and/or a national communication.

12. The adaptation communications referred to in paragraph 10 of this Article shall be recorded in a public registry maintained by the secretariat.

13. Continuous and enhanced international support shall be provided to developing country Parties for the implementation of paragraphs 7, 9, 10 and 11 of this Article, in accordance with the provisions of Articles 9, 10 and 11.

14. The global stocktake referred to in Article 14 shall, inter alia:

(a) Recognize adaptation efforts of developing country Parties;

(b) Enhance the implementation of adaptation action taking into account the adaptation communication referred to in paragraph 10 of this Article;

(c) Review the adequacy and effectiveness of adaptation and support provided for adaptation; and

(d) Review the overall progress made in achieving the global goal on adaptation referred to in paragraph 1 of this Article.

Article 8

1. Parties recognize the importance of averting, minimizing and addressing loss and damage associated with the adverse effects of climate change, including extreme weather events and slow onset events, and the role of sustainable development in reducing the risk of loss and damage.

2. The Warsaw International Mechanism for Loss and Damage associated with Climate Change Impacts shall be subject to the authority and guidance of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement and may be enhanced and strengthened, as determined by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

3. Parties should enhance understanding, action and support, including through the Warsaw International Mechanism, as appropriate, on a cooperative and facilitative basis with respect to loss and damage associated with the adverse effects of climate change.

4. Accordingly, areas of cooperation and facilitation to enhance understanding, action and support may include:

(a) Early warning systems;

(b) Emergency preparedness;

(c) Slow onset events;

(d) Events that may involve irreversible and permanent loss and damage;

(e) Comprehensive risk assessment and management;

(f) Risk insurance facilities, climate risk pooling and other insurance solutions;

(g) Non-economic losses; and

(h) Resilience of communities, livelihoods and ecosystems.

5. The Warsaw International Mechanism shall collaborate with existing bodies and expert groups under the Agreement, as well as relevant organizations and expert bodies outside the Agreement.

Article 9

1. Developed country Parties shall provide financial resources to assist developing country Parties with respect to both mitigation and adaptation in continuation of their existing obligations under the Convention.

2. Other Parties are encouraged to provide or continue to provide such support voluntarily.

3. As part of a global effort, developed country Parties should continue to take the lead in mobilizing climate finance from a wide variety of sources, instruments and channels, noting the significant role of public funds, through a variety of actions, including supporting country-driven strategies, and taking into account the needs and priorities of developing country Parties. Such mobilization of climate finance should represent a progression beyond previous efforts.

4. The provision of scaled-up financial resources should aim to achieve a balance between adaptation and mitigation, taking into account country-driven strategies, and the priorities and needs of developing country Parties, especially those that are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change and have significant capacity constraints, such as the least developed countries and small island developing States, considering the need for public and grant-based resources for adaptation.

5. Developed country Parties shall biennially communicate indicative quantitative and qualitative information related to paragraphs 1 and 3 of this Article, as applicable, including, as available, projected levels of public financial resources to be provided to developing country Parties. Other Parties providing resources are encouraged to communicate biennially such information on a voluntary basis.

6. The global stocktake referred to in Article 14 shall take into account the relevant information provided by developed country Parties and/or Agreement bodies on efforts related to climate finance.

7. Developed country Parties shall provide transparent and consistent information on support for developing country Parties provided and mobilized through public interventions biennially in accordance with the modalities, procedures and guidelines to be adopted by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement, at its first session, as stipulated in Article 13, paragraph 13. Other Parties are encouraged to do so.

8. The Financial Mechanism of the Convention, including its operating entities, shall serve as the financial mechanism of this Agreement.

9. The institutions serving this Agreement, including the operating entities of the Financial Mechanism of the Convention, shall aim to ensure efficient access to financial resources through simplified approval procedures and enhanced readiness support for developing country Parties, in particular for the least developed countries and small island developing States, in the context of their national climate strategies and plans.

Article 10

1. Parties share a long-term vision on the importance of fully realizing technology development and transfer in order to improve resilience to climate change and to reduce greenhouse gas emissions.

2. Parties, noting the importance of technology for the implementation of mitigation and adaptation actions under this Agreement and recognizing existing technology deployment and dissemination efforts, shall strengthen cooperative action on technology development and transfer.

3. The Technology Mechanism established under the Convention shall serve this Agreement.

4. A technology framework is hereby established to provide overarching guidance to the work of the Technology Mechanism in promoting and facilitating enhanced action on technology development and transfer in order to support the implementation of this Agreement, in pursuit of the long-term vision referred to in paragraph 1 of this Article.

5. Accelerating, encouraging and enabling innovation is critical for an effective, long-term global response to climate change and promoting economic growth and sustainable development. Such effort shall be, as appropriate, supported, including by the Technology Mechanism and, through financial means, by the Financial Mechanism of the Convention, for collaborative approaches to research and development, and facilitating access to technology, in particular for early stages of the technology cycle, to developing country Parties.

6. Support, including financial support, shall be provided to developing country Parties for the implementation of this Article, including for strengthening cooperative action on technology development and transfer at different stages of the technology cycle, with a view to achieving a balance between support for mitigation and adaptation. The global stocktake referred to in Article 14 shall take into account available information on efforts related to support on technology development and transfer for developing country Parties.

Article 11

1. Capacity-building under this Agreement should enhance the capacity and ability of developing country Parties, in particular countries with the least capacity, such as the least developed countries, and those that are particularly vulnerable to the adverse effects of climate change, such as small island developing States, to take effective climate change action, including, inter alia, to implement adaptation and mitigation actions, and should facilitate technology development, dissemination and deployment, access to climate finance, relevant aspects of education, training and public awareness, and the transparent, timely and accurate communication of information.

2. Capacity-building should be country-driven, based on and responsive to national needs, and foster country ownership of Parties, in particular, for developing country Parties, including at the national, subnational and local levels. Capacity-building should be guided by lessons learned, including those from capacity-building activities under the Convention, and should be an effective, iterative process that is participatory, cross-cutting and gender-responsive.

3. All Parties should cooperate to enhance the capacity of developing country Parties to implement this Agreement. Developed country Parties should enhance support for capacity-building actions in developing country Parties.

4. All Parties enhancing the capacity of developing country Parties to implement this Agreement, including through regional, bilateral and multilateral approaches, shall regularly communicate on these actions or measures on capacity-building. Developing country Parties should regularly communicate progress made on implementing capacity-building plans, policies, actions or measures to implement this Agreement.

5. Capacity-building activities shall be enhanced through appropriate institutional arrangements to support the implementation of this Agreement, including the appropriate institutional arrangements established under the Convention that serve this Agreement. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall, at its first session, consider and adopt a decision on the initial institutional arrangements for capacity-building.

Article 12

Parties shall cooperate in taking measures, as appropriate, to enhance climate change education, training, public awareness, public participation and public access to information, recognizing the importance of these steps with respect to enhancing actions under this Agreement.

Article 13

1. In order to build mutual trust and confidence and to promote effective implementation, an enhanced transparency framework for action and support, with built-in flexibility which takes into account Parties’ different capacities and builds upon collective experience is hereby established.

2. The transparency framework shall provide flexibility in the implementation of the provisions of this Article to those developing country Parties that need it in the light of their capacities. The modalities, procedures and guidelines referred to in paragraph 13 of this Article shall reflect such flexibility.

3. The transparency framework shall build on and enhance the transparency arrangements under the Convention, recognizing the special circumstances of the least developed countries and small island developing States, and be implemented in a facilitative, non-intrusive, non-punitive manner, respectful of national sovereignty, and avoid placing undue burden on Parties.

4. The transparency arrangements under the Convention, including national communications, biennial reports and biennial update reports, international assessment and review and international consultation and analysis, shall form part of the experience drawn upon for the development of the modalities, procedures and guidelines under paragraph 13 of this Article.

5. The purpose of the framework for transparency of action is to provide a clear understanding of climate change action in the light of the objective of the Convention as set out in its Article 2, including clarity and tracking of progress towards achieving Parties’ individual nationally determined contributions under Article 4, and Parties’ adaptation actions under Article 7, including good practices, priorities, needs and gaps, to inform the global stocktake under Article 14.

6. The purpose of the framework for transparency of support is to provide clarity on support provided and received by relevant individual Parties in the context of climate change actions under Articles 4, 7, 9, 10 and 11, and, to the extent possible, to provide a full overview of aggregate financial support provided, to inform the global stocktake under Article 14.

7. Each Party shall regularly provide the following information:

(a) A national inventory report of anthropogenic emissions by sources and removals by sinks of greenhouse gases, prepared using good practice methodologies accepted by the Intergovernmental Panel on Climate Change and agreed upon by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement; and

(b) Information necessary to track progress made in implementing and achieving its nationally determined contribution under Article 4.

8. Each Party should also provide information related to climate change impacts and adaptation under Article 7, as appropriate.

9. Developed country Parties shall, and other Parties that provide support should, provide information on financial, technology transfer and capacity-building support provided to developing country Parties under Articles 9, 10 and 11.

10. Developing country Parties should provide information on financial, technology transfer and capacity-building support needed and received under Articles 9, 10 and 11.

11. Information submitted by each Party under paragraphs 7 and 9 of this Article shall undergo a technical expert review, in accordance with decision 1/CP.21. For those developing country Parties that need it in the light of their capacities, the review process shall include assistance in identifying capacity-building needs. In addition, each Party shall participate in a facilitative, multilateral consideration of progress with respect to efforts under Article 9, and its respective implementation and achievement of its nationally determined contribution.

12. The technical expert review under this paragraph shall consist of a consideration of the Party’s support provided, as relevant, and its implementation and achievement of its nationally determined contribution. The review shall also identify areas of improvement for the Party, and include a review of the consistency of the information with the modalities, procedures and guidelines referred to in paragraph 13 of this Article, taking into account the flexibility accorded to the Party under paragraph 2 of this Article. The review shall pay particular attention to the respective national capabilities and circumstances of developing country Parties.

13. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall, at its first session, building on experience from the arrangements related to transparency under the Convention, and elaborating on the provisions in this Article, adopt common modalities, procedures and guidelines, as appropriate, for the transparency of action and support.

14. Support shall be provided to developing countries for the implementation of this Article.

15. Support shall also be provided for the building of transparency-related capacity of developing country Parties on a continuous basis.

Article 14

1. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall periodically take stock of the implementation of this Agreement to assess the collective progress towards achieving the purpose of this Agreement and its long-term goals (referred to as the "global stocktake"). It shall do so in a comprehensive and facilitative manner, considering mitigation, adaptation and the means of implementation and support, and in the light of equity and the best available science.

2. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall undertake its first global stocktake in 2023 and every five years thereafter unless otherwise decided by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

3. The outcome of the global stocktake shall inform Parties in updating and enhancing, in a nationally determined manner, their actions and support in accordance with the relevant provisions of this Agreement, as well as in enhancing international cooperation for climate action.

Article 15

1. A mechanism to facilitate implementation of and promote compliance with the provisions of this Agreement is hereby established.

2. The mechanism referred to in paragraph 1 of this Article shall consist of a committee that shall be expert-based and facilitative in nature and function in a manner that is transparent, non-adversarial and non-punitive. The committee shall pay particular attention to the respective national capabilities and circumstances of Parties.

3. The committee shall operate under the modalities and procedures adopted by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement at its first session and report annually to the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

Article 16

1. The Conference of the Parties, the supreme body of the Convention, shall serve as the meeting of the Parties to this Agreement.

2. Parties to the Convention that are not Parties to this Agreement may participate as observers in the proceedings of any session of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement. When the Conference of the Parties serves as the meeting of the Parties to this Agreement, decisions under this Agreement shall be taken only by those that are Parties to this Agreement.

3. When the Conference of the Parties serves as the meeting of the Parties to this Agreement, any member of the Bureau of the Conference of the Parties representing a Party to the Convention but, at that time, not a Party to this Agreement, shall be replaced by an additional member to be elected by and from amongst the Parties to this Agreement.

4. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall keep under regular review the implementation of this Agreement and shall make, within its mandate, the decisions necessary to promote its effective implementation. It shall perform the functions assigned to it by this Agreement and shall:

(a) Establish such subsidiary bodies as deemed necessary for the implementation of this Agreement; and

(b) Exercise such other functions as may be required for the implementation of this Agreement.

5. The rules of procedure of the Conference of the Parties and the financial procedures applied under the Convention shall be applied mutatis mutandis under this Agreement, except as may be otherwise decided by consensus by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

6. The first session of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall be convened by the secretariat in conjunction with the first session of the Conference of the Parties that is scheduled after the date of entry into force of this Agreement. Subsequent ordinary sessions of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall be held in conjunction with ordinary sessions of the Conference of the Parties, unless otherwise decided by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

7. Extraordinary sessions of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall be held at such other times as may be deemed necessary by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement or at the written request of any Party, provided that, within six months of the request being communicated to the Parties by the secretariat, it is supported by at least one third of the Parties.

8. The United Nations and its specialized agencies and the International Atomic Energy Agency, as well as any State member thereof or observers thereto not party to the Convention, may be represented at sessions of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement as observers. Any body or agency, whether national or international, governmental or non-governmental, which is qualified in matters covered by this Agreement and which has informed the secretariat of its wish to be represented at a session of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement as an observer, may be so admitted unless at least one third of the Parties present object. The admission and participation of observers shall be subject to the rules of procedure referred to in paragraph 5 of this Article.

Article 17

1. The secretariat established by Article 8 of the Convention shall serve as the secretariat of this Agreement.

2. Article 8, paragraph 2, of the Convention on the functions of the secretariat, and Article 8, paragraph 3, of the Convention, on the arrangements made for the functioning of the secretariat, shall apply mutatis mutandis to this Agreement. The secretariat shall, in addition, exercise the functions assigned to it under this Agreement and by the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement.

Article 18

1. The Subsidiary Body for Scientific and Technological Advice and the Subsidiary Body for Implementation established by Articles 9 and 10 of the Convention shall serve, respectively, as the Subsidiary Body for Scientific and Technological Advice and the Subsidiary Body for Implementation of this Agreement. The provisions of the Convention relating to the functioning of these two bodies shall apply mutatis mutandis to this Agreement. Sessions of the meetings of the Subsidiary Body for Scientific and Technological Advice and the Subsidiary Body for Implementation of this Agreement shall be held in conjunction with the meetings of, respectively, the Subsidiary Body for Scientific and Technological Advice and the Subsidiary Body for Implementation of the Convention.

2. Parties to the Convention that are not Parties to this Agreement may participate as observers in the proceedings of any session of the subsidiary bodies. When the subsidiary bodies serve as the subsidiary bodies of this Agreement, decisions under this Agreement shall be taken only by those that are Parties to this Agreement.

3. When the subsidiary bodies established by Articles 9 and 10 of the Convention exercise their functions with regard to matters concerning this Agreement, any member of the bureaux of those subsidiary bodies representing a Party to the Convention but, at that time, not a Party to this Agreement, shall be replaced by an additional member to be elected by and from amongst the Parties to this Agreement.

Article 19

1. Subsidiary bodies or other institutional arrangements established by or under the Convention, other than those referred to in this Agreement, shall serve this Agreement upon a decision of the Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement shall specify the functions to be exercised by such subsidiary bodies or arrangements.

2. The Conference of the Parties serving as the meeting of the Parties to this Agreement may provide further guidance to such subsidiary bodies and institutional arrangements.

Article 20

1. This Agreement shall be open for signature and subject to ratification, acceptance or approval by States and regional economic integration organizations that are Parties to the Convention. It shall be open for signature at the United Nations Headquarters in New York from 22 April 2016 to 21 April 2017. Thereafter, this Agreement shall be open for accession from the day following the date on which it is closed for signature. Instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the Depositary.

2. Any regional economic integration organization that becomes a Party to this Agreement without any of its member States being a Party shall be bound by all the obligations under this Agreement. In the case of regional economic integration organizations with one or more member States that are Parties to this Agreement, the organization and its member States shall decide on their respective responsibilities for the performance of their obligations under this Agreement. In such cases, the organization and the member States shall not be entitled to exercise rights under this Agreement concurrently.

3. In their instruments of ratification, acceptance, approval or accession, regional economic integration organizations shall declare the extent of their competence with respect to the matters governed by this Agreement. These organizations shall also inform the Depositary, who shall in turn inform the Parties, of any substantial modification in the extent of their competence.

Article 21

1. This Agreement shall enter into force on the thirtieth day after the date on which at least 55 Parties to the Convention accounting in total for at least an estimated 55 per cent of the total global greenhouse gas emissions have deposited their instruments of ratification, acceptance, approval or accession.

2. Solely for the limited purpose of paragraph 1 of this Article, "total global greenhouse gas emissions" means the most up-to-date amount communicated on or before the date of adoption of this Agreement by the Parties to the Convention.

3. For each State or regional economic integration organization that ratifies, accepts or approves this Agreement or accedes thereto after the conditions set out in paragraph 1 of this Article for entry into force have been fulfilled, this Agreement shall enter into force on the thirtieth day after the date of deposit by such State or regional economic integration organization of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

4. For the purposes of paragraph 1 of this Article, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by its member States.

Article 22

The provisions of Article 15 of the Convention on the adoption of amendments to the Convention shall apply mutatis mutandis to this Agreement.

Article 23

1. The provisions of Article 16 of the Convention on the adoption and amendment of annexes to the Convention shall apply mutatis mutandis to this Agreement.

2. Annexes to this Agreement shall form an integral part thereof and, unless otherwise expressly provided for, a reference to this Agreement constitutes at the same time a reference to any annexes thereto. Such annexes shall be restricted to lists, forms and any other material of a descriptive nature that is of a scientific, technical, procedural or administrative character.

Article 24

The provisions of Article 14 of the Convention on settlement of disputes shall apply mutatis mutandis to this Agreement.

Article 25

1. Each Party shall have one vote, except as provided for in paragraph 2 of this Article.

2. Regional economic integration organizations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote with a number of votes equal to the number of their member States that are Parties to this Agreement. Such an organization shall not exercise its right to vote if any of its member States exercises its right, and vice versa.

Article 26

The Secretary-General of the United Nations shall be the Depositary of this Agreement.

Article 27

No reservations may be made to this Agreement.

Article 28

1. At any time after three years from the date on which this Agreement has entered into force for a Party, that Party may withdraw from this Agreement by giving written notification to the Depositary.

2. Any such withdrawal shall take effect upon expiry of one year from the date of receipt by the Depositary of the notification of withdrawal, or on such later date as may be specified in the notification of withdrawal.

3. Any Party that withdraws from the Convention shall be considered as also having withdrawn from this Agreement.

Article 29

The original of this Agreement, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

DONE at Paris this twelfth day of December two thousand and fifteen.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned, being duly authorized to that effect, have signed this Agreement.

Neoficiāls tulkojums

Parīzes nolīgums

Šā nolīguma Puses,

būdamas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk "konvencija") Puses,

saskaņā ar Durbanas Pastiprinātas rīcības platformu, kas izveidota ar konvencijas Pušu konferences 17. sesijas lēmumu 1/CP.17,

tiekdamās sasniegt konvencijas mērķi un vadīdamās pēc tās principiem, tostarp taisnīguma principa un kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principa, ņemot vērā katras valsts atšķirīgos apstākļus,

atzīdamas, ka ir efektīvi un progresīvi jāreaģē uz neatliekami risināmajiem klimata pārmaiņu draudiem, balstoties uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām;

atzīdamas arī jaunattīstības valstu Pušu specifiskās vajadzības un īpašos apstākļus, īpaši to Pušu vajadzības un apstākļus, kas ir sevišķi neaizsargātas pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, kā paredzēts konvencijā;

pilnā mērā ņemdamas vērā vismazāk attīstīto valstu specifiskās vajadzības un īpašos apstākļus finansējuma un tehnoloģiju nodošanas ziņā;

atzīdamas, ka uz Pusēm iespaidu var atstāt ne tikai klimata pārmaiņas, bet arī tādu pasākumu sekas, kas īstenoti, uz klimata pārmaiņām reaģējot;

uzsvērdamas, ka pastāv nesaraujama saikne starp klimata pārmaiņu politiku, reaģēšanas pasākumiem un sekām, no vienas puses, un līdztiesīgu piekļuvi ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības izskaušanu, no otras puses;

atzīdamas, ka pamatprioritāte ir garantēt nodrošinātību ar pārtiku un izskaust badu un ka pārtikas ražošanas sistēmas pret klimata pārmaiņu ietekmi ir sevišķi neaizsargātas;

ņemdamas vērā, ka ir kritiski svarīgi, lai pārkārtošanās noritētu taisnīgi pret darbaspēku, un ka ir jārada cienīgs darbs un kvalitatīvas darbvietas saskaņā ar nacionāli noteiktajām attīstības prioritātēm;

apzinādamās, ka klimata pārmaiņas ir visas cilvēces atbildība un ka Pusēm, risinot ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, būtu jāievēro un jāatbalsta cilvēktiesības, tiesības uz veselību, pamatiedzīvotāju, vietējo kopienu, migrantu, bērnu, cilvēku ar invaliditāti un mazāk aizsargātu personu tiesības, tiesības uz attīstību, kā arī dzimumu līdztiesība, sieviešu tiesību un iespēju stiprināšana un paaudžu vienlīdzība un būtu jāņem vērā savas saistības šajā sakarā;

atzīdamas, cik svarīgi ir pienācīgā kārtā saglabāt un pilnveidot konvencijā minētās siltumnīcefekta gāzu piesaistītājsistēmas un krātuves;

pieminēdamas, cik svarīgi ir nodrošināt visu ekosistēmu — tostarp okeānu — integritāti un aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ko dažās kultūrās uzskata par Māti Zemi, un pieminēdamas, ka klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā dažiem svarīgs ir jēdziens "klimatiskais taisnīgums";

apliecinādamas, cik svarīga ir izglītošana, apmācība, sabiedrības informētība, sabiedrības iesaistīšanās, sabiedrības piekļuve informācijai un visu līmeņu sadarbība šajā nolīgumā apskatītajos jautājumos;

atzīdamas, cik svarīga klimata pārmaiņu problēmu risināšanā ir visu pārvaldes līmeņu un dažādu subjektu iesaistīšanās saskaņā ar Pušu nacionālajiem tiesību aktiem;

atzīdamas arī, ka liela nozīme klimata pārmaiņu problēmu risināšanā ir ilgtspējīgam dzīvesveidam un ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, turklāt attīstīto valstu Pusēm šajā ziņā ir jārāda priekšzīme,

ir vienojušās šādi.

1. pants

Šajā nolīgumā piemēro konvencijas 1. pantā ietvertās definīcijas. Turklāt:

(a) "konvencija" ir Ņujorkā 1992. gada 9. maijā pieņemtā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Konvencija par klimata pārmaiņām;

(b) "Pušu konference" ir konvencijas pušu konference;

(c) "Puse" ir šā nolīguma Puse.

2. pants

1. Šis nolīgums, sekmējot konvencijas īstenošanu un tās mērķa sasniegšanu, tiecas panākt, lai pasaule noteiktāk stātos pretim klimata pārmaiņu draudiem ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā, tostarp:

(a) ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi,

(b) vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu, un

(c) finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.

2. Šis nolīgums tiks īstenots taisnīgi un balstoties uz kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principa, ņemot vērā katras valsts atšķirīgos apstākļus.

3. pants

Lai tiktu sasniegts 2. pantā noteiktais šā nolīguma mērķis, visām Pusēm jāapņemas īstenot un paziņot vērienīgus pasākumus, kas izklāstīti 4., 7., 9., 10., 11. un 13. pantā, — proti, katras Puses nacionāli noteikto devumu globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām. Laika gaitā visu Pušu centieni aizvien kāpināsies, tomēr tiek atzīts, ka jaunattīstības valstu Puses šā nolīguma efektīvā īstenošanā ir jāatbalsta.

4. pants

1. Lai sasniegtu 2. pantā izvirzīto ilgtermiņa mērķi — temperatūras kāpuma ierobežošanu —, Puses vēlas panākt, ka pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas maksimums iestājas pēc iespējas drīzāk, vienlaikus atzīdamas, ka jaunattīstības valstu Pusēm šā emisijas maksimuma iestāšanās prasīs ilgāku laiku, un ka pēc tam emisijas līmenis tiek strauji samazināts saskaņā ar labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, tādējādi gadsimta otrajā pusē panākot līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no dažādiem avotiem un to piesaisti dažādās piesaistītājsistēmās, turklāt tas tiks darīts, ievērojot taisnīguma principu un ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas aspektus.

2. Katra Puse sagatavo, paziņo un uztur secīgus nacionāli noteiktos devumus, ko tā iecerējusi sasniegt. Puses īsteno iekšējus mazināšanas pasākumus nolūkā sasniegt šādu devumu mērķus.

3. Katras Puses nākamais nacionāli noteiktais devums būs lielāks par šīs Puses tābrīža nacionāli noteikto devumu un būs pēc iespējas vērienīgāks, ievērojot kopīgo, bet diferencēto atbildību un attiecīgo iespēju principu un ņemot vērā katras valsts atšķirīgos apstākļus.

4. Attīstīto valstu Pusēm arī turpmāk būtu jārāda priekšzīme, proti, jāuzņemas sasniegt emisijas samazināšanas mērķrādītājus, kas izteikti absolūtā izteiksmē visas ekonomikas mērogā. Jaunattīstības valstu Pusēm arī turpmāk būtu jāvairo mazināšanas pūliņi, un laika gaitā tām vajadzētu virzīties uz emisijas samazināšanas vai ierobežošanas mērķrādītājiem visas ekonomikas mērogā, ņemot vērā katras valsts atšķirīgos apstākļus.

5. Jaunattīstības valstu Pusēm šā panta īstenošanā sniedz atbalstu saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu, apzinoties, ka lielāks atbalsts jaunattīstības valstu Pusēm ļaus tām rīkoties vērienīgāk.

6. Vismazāk attīstītās valstis un mazās salu jaunattīstības valstis var sagatavot un izziņot tādas stratēģijas, plānus un pasākumus attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas atspoguļo to īpašos apstākļus.

7. No Pušu īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem un/vai ekonomikas diversifikācijas plāniem izrietošie mazināšanas līdzieguvumi var palīdzēt sasniegt mazināšanas rezultātus saskaņā ar šo pantu.

8. Paziņojot savu nacionāli noteikto devumu, visas Puses sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu skaidrību, caurskatāmību un saprotamību saskaņā ar lēmumu 1/CP.21 un visiem citiem šajā sakarā nozīmīgiem lēmumiem, kuri pieņemti Pušu konferencē, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme.

9. Katra Puse savu nacionāli noteikto devumu paziņo ik pēc pieciem gadiem saskaņā ar lēmumu 1/CP.21 un visiem citiem šajā sakarā nozīmīgiem lēmumiem, kuri pieņemti Pušu konferencē, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, un tiek informēta par 14. pantā minētās globālās izsvēršanas rezultātiem.

10. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, savā pirmajā sēdē apspriež nacionāli noteikto devumu kopīgos grafikus.

11. Puse jebkurā brīdī var savu nacionāli noteikto devumu koriģēt nolūkā palielināt tā vērienu, saskaņā ar norādījumiem, kuri pieņemti Pušu konferencē, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme.

12. Pušu paziņotos nacionāli noteiktos devumus reģistrē publiskā reģistrā, ko uztur sekretariāts.

13. Puses veic savu nacionāli noteikto devumu uzskaiti. Uzskaitot antropogēnās emisijas un to piesaisti, kas atbilst nacionāli noteiktajam devumam, Puses sekmē vidisko integritāti, caurskatāmību, precizitāti, pilnīgumu, salīdzināmību un saskanību un nodrošina, ka netiek pieļauta divkārša uzskaite, saskaņā ar norādījumiem, kuri pieņemti Pušu konferencē, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme.

14. Kad Puses iecer un realizē mazināšanas pasākumus attiecībā uz antropogēnajām emisijām un to piesaisti sakarā ar savu nacionāli noteikto devumu, tām pienācīgā kārtā vajadzētu ievērot pastāvošās metodes un norādījumus saskaņā ar konvenciju, ņemot vērā šā panta 13. punkta noteikumus.

15. Šā panta īstenošanas gaitā Puses ņem vērā to Pušu bažas, kuru tautsaimniecību reakcijas pasākumu ietekme skar visvairāk, jo īpaši jaunattīstības valstu Pušu bažas.

16. Puses, tostarp reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas un to dalībvalstis, kuras ir vienojušās šā panta 2. punktu izpildīt, rīkojoties kopīgi, par šādas vienošanās noteikumiem, tostarp par katrai Pusei attiecīgajā laika periodā iedalīto emisijas līmeni, sekretariātu informē tad, kad paziņo savus nacionāli noteiktos devumus. Sekretariāts savukārt par šīs vienošanās noteikumiem informē Puses un konvencijas parakstītājus.

17. Katra šādas vienošanās dalībniece ir atbildīga par savu emisijas līmeni, ko paredz šā panta 16. punktā minētā vienošanās, saskaņā ar šā panta 13. un 14. punktu un 13. un 15. pantu.

18. Ja kopīgi darbojošās Puses kopīgi darbojas tādas reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas ietvaros, kas pati ir šā nolīguma Puse, un kopā ar to, tad katra šīs reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalsts atsevišķi un kopā ar reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju ir atbildīga par savu emisijas līmeni, kuru paredz saskaņā ar šā panta 16. punktu paziņotā vienošanās, atbilstīgi šā panta 13. un 14. punktam un 13. un 15. pantam.

19. Visas Puses tiecas izstrādāt un paziņot savu ilgtermiņa stratēģiju attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām, paturēdamas prātā 2. pantu un ievērodamas kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principu, ņemot vērā katras valsts atšķirīgos apstākļus.

5. pants

1. Pusēm vajadzētu rīkoties tā, lai pienācīgā kārtā saglabātu un pilnveidotu konvencijas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās siltumnīcefekta gāzu piesaistītājsistēmas un krātuves, tostarp mežus.

2. Puses tiek aicinātas rīkoties tā, lai īstenotu un atbalstītu — tostarp ar rezultātnoteiktiem maksājumiem — pastāvošo satvaru, kā paredz saskaņā ar konvenciju jau pieņemtie attiecīgie norādījumi un lēmumi, šādos jautājumos: rīcībpolitikas pieejas un pozitīvi stimuli darbībām, kas saistītas ar atmežošanas un meža degradācijas izraisīto emisiju samazināšanu, un meža saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas un meža oglekļa uzkrājumu palielināšanas loma jaunattīstības valstīs; un alternatīvas rīcībpolitikas pieejas, piemēram, kopīgas mazināšanas un pielāgošanās pieejas meža integrētas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas jomā, tajā pašā laikā apliecinot, cik svarīgi ir pienācīgā kārtā stimulēt šādu pieeju sniegtos ar oglekli nesaistītos līdzieguvumus.

6. pants

1. Puses atzīst, ka dažas Puses izvēlas brīvprātīgi sadarboties savu nacionāli noteikto devumu īstenošanā, jo tas dod iespēju realizēt vērienīgākus mazināšanas un pielāgošanās pasākumus un veicināt ilgtspējīgu attīstību un vidisko integritāti.

2. Ja Puses brīvprātīgi iesaistās tādu sadarbīgu pieeju īstenošanā, kas paredz starptautiski pārskaitīto mazinājumu ieskaitīšanu nacionāli noteiktajos devumos, tad tās sekmē ilgtspējīgu attīstību un nodrošina vidisko integritāti un caurskatāmību, tostarp pārvaldes līmenī, un izmanto pamatīgu uzskaiti, lai nodrošinātu, ka, cita starpā, netiek pieļauta divkārša uzskaite, saskaņā ar norādījumiem, kuri pieņemti Pušu konferencē, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme.

3. Starptautiski pārskaitīto mazinājumu izmantošana nacionāli noteikto devumu sasniegšanā saskaņā ar šo nolīgumu ir brīvprātīga un līdzdalīgo Pušu apstiprināta.

4. Pušu konferences, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, padotībā un vadībā ar šo tiek izveidots siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas un ilgtspējīgas attīstības atbalsta mehānisms, kuru Puses izmanto brīvprātīgi. To pārrauga struktūra, ko iecēlusi Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, un tā mērķis ir:

(a) veicināt siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanu, vienlaikus sekmējot ilgtspējīgu attīstību;

(b) stimulēt un atvieglināt kādas Puses pilnvarotu publiskā un privātā sektora struktūru līdzdalību siltumnīcefekta gāzu mazināšanā;

(c) sekmēt emisijas līmeņa samazināšanu uzņēmējā Pusē, kurai radīsies ieguvumi no mazināšanas pasākumiem, kā rezultātā tiks panākti emisijas samazinājumi, ko sava nacionāli noteiktā devuma izpildei var izmantot arī cita Puse; un

(d) panākt vispārēju globālo emisiju samazināšanu.

5. Ar šā panta 4. punktā minētā mehānisma palīdzību panāktos emisijas samazinājumus neizmanto, lai pierādītu, ka uzņēmēja Puse ir sasniegusi savu nacionāli noteikto devumu, ja sava nacionāli noteiktā devuma sasniegšanas pierādīšanā tos jau izmantojusi cita Puse.

6. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, nodrošina, ka daļu ieņēmumu no pasākumiem, kas īstenoti ar šā panta 4. punktā minēto mehānismu, izlieto tam, lai segtu administratīvās izmaksas un lai palīdzētu segt pielāgošanās izmaksas jaunattīstības valstu Pusēm, kas pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi ir sevišķi neaizsargātas.

7. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, savā pirmajā sēdē pieņem noteikumus, kārtību un procedūras attiecībā uz šā panta 4. punktā minēto mehānismu.

8. Puses atzīst, ka ir svarīgi, lai Pušu rīcībā būtu integrētas, holistiskas un līdzsvarotas uz tirgu nebalstītas pieejas, kas tām palīdzētu īstenot savus nacionāli noteiktos devumus ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā un koordinētā un iedarbīgā veidā, cita starpā pēc vajadzības izmantojot tādus paņēmienus kā mazināšana, pielāgošanās, finansēšana, tehnoloģiju nodošana un spēju veidošana. Šādu pieeju mērķis ir:

(a) palielināt mazināšanas un pielāgošanās centienu vērienu,

(b) stiprināt publiskā un privātā sektora līdzdalību nacionāli noteikto devumu īstenošanā un

(c) pavērt iespējas koordinācijai starp instrumentiem un attiecīgajiem institucionālajiem mehānismiem.

9. Ar šo tiek noteikts satvars uz tirgu nebalstītām pieejām ilgtspējīgai attīstībai nolūkā atbalstīt šā panta 8. punktā minētās uz tirgu nebalstītās pieejas.

7. pants

1. Ar šo Puses nosprauž globālu mērķi pielāgošanās jomā, proti, palielināt pielāgošanās spējas, stiprināt noturību un mazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nodrošināt pienācīgu pielāgošanos, ievērojot 2. pantā minēto temperatūras kāpuma iegrožošanas mērķi.

2. Puses atzīst, ka pielāgošanās ir globāls uzdevums, kura risināšanā jāiesaistās ikvienam un kuram ir vietēji, pavalstiski, nacionāli, reģionāli un starptautiski aspekti, un ka pielāgošanās ir nepieciešams un palīdzīgs elements pasaules ilgtermiņa pasākumos pret klimata pārmaiņām, kurus īsteno ar mērķi pasargāt ļaudis, iztikas līdzekļus un ekosistēmas, ievērojot to jaunattīstības valstu Pušu steidzamās un neatliekamās vajadzības, kas pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi ir sevišķi neaizsargātas.

3. Jaunattīstības valstu Pušu pielāgošanās pūliņus atzīst saskaņā ar kārtību, ko Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, pieņem savā pirmajā sēdē.

4. Puses atzīst, ka pašlaik pastāv ievērojama vajadzība pēc pielāgošanās pasākumiem, ka intensīvāki mazināšanas pasākumi var sašaurināt vajadzību pēc papildu pielāgošanās pasākumiem un ka lielāka vajadzība pēc pielāgošanās pasākumiem var radīt arī lielākas pielāgošanās izmaksas.

5. Puses atzīst, ka pielāgošanās pasākumus vajadzētu īstenot saskaņā ar valstu virzītu, dzimumlīdztiesīgu, līdzdalīgu un pilnīgi caurskatāmu pieeju, ņemot vērā neaizsargātās grupas, kopienas un ekosistēmas, un ka tajos būtu jābalstās un jāvadās pēc labākajām pieejamajām zinātnes atziņām un — attiecīgā gadījumā — tradicionālajām zināšanām, pamatiedzīvotāju zināšanām un vietējām zināšanu sistēmām nolūkā pielāgošanās pasākumus pienācīgā kārtā integrēt attiecīgajā sociālekonomiskajā un vidiskajā politikā un pasākumos.

6. Puses atzīst, ka svarīgs ir atbalsts un starptautiska sadarbība pielāgošanās jomā un ka ir svarīgi ņemt vērā jaunattīstības valstu Pušu vajadzības, it īpaši, ja tās ir sevišķi neaizsargātas pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi.

7. Pusēm vajadzētu stiprināt savu sadarbību pielāgošanās pasākumu pilnveidē, ņemot vērā Kankunas Pielāgošanās pamatregulējumu, jo īpaši:

(a) dalīties informācijā, paraugpraksē, pieredzē un gūtajās atziņās, tostarp — pēc vajadzības — attiecībā uz zinātni, plānošanu, politiku un īstenošanu pielāgošanās pasākumu kontekstā,

(b) stiprināt institucionālos mehānismus, tostarp konvencijā paredzētos mehānismus, kas ir noderīgi šā nolīguma īstenošanā, nolūkā sekmēt attiecīgās informācijas un zināšanu apkopošanu un Pusēm sniegt tehnisko atbalstu un norādes,

(c) pilnveidot zinātniskās zināšanas par klimatu, tostarp pētniecību, sistemātisku klimata sistēmas novērošanu un agrīnas brīdināšanas sistēmas, tā, lai nodrošinātu klimatiskajiem pakalpojumiem un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju,

(d) palīdzēt jaunattīstības valstu Pusēm apzināt iedarbīgus pielāgošanās paņēmienus, pielāgošanās vajadzības, prioritātes, sniegto un saņemto atbalstu pielāgošanās pasākumiem un pūliņiem, problēmas un trūkumus, turklāt tā, lai tiktu veicināta paraugprakses ievērošana, un

(e) uzlabot pielāgošanās pasākumu iedarbīgumu un ilgtspēju.

8. ANO specializētās organizācijas un aģentūras tiek aicinātas atbalstīt Pušu pūliņus īstenot šā panta 7. punktā minētos pasākumus, ņemot vērā šā panta 5. punkta noteikumus.

9. Katra Puse pēc vajadzības iesaistās pielāgošanās plānošanas procesos un pasākumu īstenošanā, tostarp attiecīgo plānu, politikas un/vai devumu izstrādē vai pilnveidē, un tas var ietvert:

(a) pielāgošanās pasākumu, saistību un/vai centienu īstenošanu,

(b) nacionālo pielāgošanās plānu sagatavošanas un īstenošanas procesu,

(c) klimata pārmaiņu ietekmes un klimatneaizsargātības novērtēšanu nolūkā formulēt nacionālā līmenī pēc prioritātes sakārtotus pasākumus, ņemot vērā neaizsargātos iedzīvotājus, vietas un ekosistēmas,

(d) pielāgošanās plānu, politikas, programmu un pasākumu pārraudzību un novērtēšanu, kā arī šajā sakarā gūtās pieredzes apkopošanu, un

(e) sociālekonomisko un ekoloģisko sistēmu noturības veidošanu, tostarp izmantojot ekonomikas diversifikāciju un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

10. Katra Puse pienācīgā kārtā iesniedz un periodiski atjaunina pielāgošanās paziņojumu, kas var ietvert Puses prioritātes, īstenošanas un atbalsta vajadzības, plānus un pasākumus, tomēr neradot nekādu papildu apgrūtinājumu jaunattīstības valstu Pusēm.

11. Šā panta 10. punktā minēto pielāgošanās paziņojumu pienācīgā kārtā iesniedz un periodiski atjaunina vai nu kā daļu no, vai kopā ar citiem paziņojumiem vai dokumentiem, tostarp nacionālo pielāgošanās plānu, 4. panta 2. punktā minēto nacionāli noteikto devumu un/vai nacionālo paziņojumu.

12. Šā panta 10. punktā minētos pielāgošanās paziņojumus reģistrē publiskā reģistrā, ko uztur sekretariāts.

13. Jaunattīstības valstu Pusēm sniedz pastāvīgu un pastiprinātu atbalstu šā panta 7., 9., 10. un 11. punkta īstenošanā saskaņā ar 9., 10. un 11. panta noteikumiem.

14. 14. pantā minētās globālās izsvēršanas gaitā cita starpā:

(a) atzīst jaunattīstības valstu Pušu pielāgošanās centienus;

(b) pilnveido pielāgošanās pasākumu īstenošanu, ņemot vērā šā panta 10. punktā minēto pielāgošanās paziņojumu;

(c) izskata pielāgošanās un tai sniegtā atbalsta piemērotību un efektivitāti, un

(d) izvērtē vispārējo progresu virzībā uz šā panta 1. punktā minēto globālo pielāgošanās mērķi.

8. pants

1. Puses atzīst, ka ir svarīgi novērst, līdz minimumam samazināt un izlīdzināt zaudējumus un kaitējumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, tostarp ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un lēni norisošiem notikumiem, un ka ilgtspējīgai attīstībai ir nozīmīga loma zaudējumu un kaitējumu riska samazināšanā.

2. Varšavas Starptautiskais klimata pārmaiņu nodarīto zaudējumu un kaitējuma kompensēšanas mehānisms darbojas Pušu konferences, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, padotībā un vadībā, un to var pilnveidot un nostiprināt, ja tā noteikusi Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme.

3. Puses sadarbīgā un veicinošā garā stiprina izpratni, pasākumus un atbalstu, tostarp attiecīgā gadījumā ar Varšavas Starptautiskā mehānisma starpniecību, par klimata pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes izraisītajiem zaudējumiem un kaitējumu.

4. Tas nozīmē, ka sadarbība un veicināšana nolūkā stiprināt izpratni, pasākumus un atbalstu var aptvert šādas jomas:

(a) agrīnās brīdināšanas sistēmas;

(b) gatavība ārkārtas situācijām;

(c) lēni norisoši notikumi;

(d) parādības, kas var būt saistītas ar neatgriezeniskiem un pastāvīgiem zaudējumiem un kaitējumu;

(e) visaptverošs riska novērtējums un pārvaldība;

(f) riska apdrošināšanas mehānismi, klimatisko risku apvienošana un citi apdrošināšanas risinājumi;

(g) zaudējumi, kas nav saimnieciski zaudējumi, un

(h) kopienu, iztikas līdzekļu un ekosistēmu noturība.

5. Varšavas Starptautiskais mehānisms sadarbojas ar jau esošajām nolīgumā paredzētajām struktūrām un ekspertu grupām, kā arī ar šajā sakarā nozīmīgām organizācijām un ekspertu grupām ārpus šā nolīguma ietvariem.

9. pants

1. Attīstīto valstu Puses, tā turpinādamas pildīt konvencijā noteiktās saistības, nodrošina finansiālos resursus, ar kuriem jaunattīstības valstu Pusēm palīdz mazināšanas un pielāgošanās jomā.

2. Citas Puses tiek aicinātas šādu atbalstu sniegt vai turpināt sniegt brīvprātīgi.

3. Globālo centienu ietvaros attīstīto valstu Pusēm ar dažādiem pasākumiem, tostarp atbalstu valstu virzītām stratēģijām, turklāt ņemot vērā jaunattīstības valstu Pušu vajadzības un prioritātes, vajadzētu arī turpmāk rādīt priekšzīmi klimatiskā finansējuma mobilizēšanā no dažādiem avotiem, ar dažādiem instrumentiem un pa dažādiem kanāliem — ievērojot, ka nozīmīga loma šajā ziņā ir publiskajam finansējumam. Šādai klimatiskā finansējuma mobilizēšanai vajadzētu pārsniegt iepriekšējos centienus.

4. Nodrošināt lielākus finanšu resursus vajadzētu ar mērķi panākt līdzsvaru starp pielāgošanos un mazināšanu, ņemot vērā gan valstu virzītās stratēģijas, gan jaunattīstības valstu Pušu vajadzības un prioritātes, īpaši to Pušu vajadzības un prioritātes, kuras pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi ir sevišķi neaizsargātas un kuru spējas ir būtiski ierobežotas, — pie tādām pieder, piemēram, vismazāk attīstītās valstis un mazās salu jaunattīstības valstis, — ievērojot, ka pielāgošanās sfērā ir nepieciešami publiskie resursi un dotācijas.

5. Attīstīto valstu Puses reizi divos gados paziņo provizorisku kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju, kas saistīta ar šā panta 1. un 3. punktu, pēc iespējas norādot prognozēto publiskā finansējuma līmeni, ko paredzēts piešķirt jaunattīstības valstu Pusēm. Pārējās Puses, kas piešķir resursus, ir aicinātas šādu informāciju reizi divos gados paziņot brīvprātīgi.

6. Attiecīgo informāciju, ko par klimatiskā finansējuma centieniem sniegušas attīstīto valstu Puses un/vai nolīguma struktūras, ņem vērā 14. pantā minētajā globālajā izsvēršanā.

7. Attīstīto valstu Puses reizi divos gados sniedz caurskatāmu un saskanīgu informāciju par atbalstu jaunattīstības valstu Pusēm, kas ir sniegts un mobilizēts ar publiskās intervences palīdzību, saskaņā ar kārtību, procedūrām un vadlīnijām, kuras Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, pieņem savā pirmajā sēdē, kā noteikts 13. panta 13. punktā.

Šādi rīkoties tiek aicinātas arī pārējās Puses.

8. Konvencijas finanšu mehānisms, tostarp tā operacionālās institūcijas, ir šā nolīguma finanšu mehānisms.

9. Institūcijas, kas darbojas šā nolīguma labā, tostarp konvencijas finanšu mehānisma operacionālās institūcijas, efektīvu piekļuvi finanšu resursiem cenšas nodrošināt ar tādiem paņēmieniem kā vienkāršotas apstiprināšanas procedūras un atbalsts pastiprinātai gatavībai, ko sniedz jaunattīstības valstu Pusēm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm un mazām salu jaunattīstības valstīm, to nacionālo klimata stratēģiju un plānu kontekstā.

10. pants

1. Pusēm ir kopīgs ilgtermiņa redzējums par to, cik svarīgi ir pilnīgi realizēt tehnoloģiju izstrādi un nodošanu nolūkā uzlabot noturību pret klimata pārmaiņām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

2. Puses, izprazdamas, cik liela nozīme šajā nolīgumā paredzēto mazināšanas un pielāgošanās pasākumu īstenošanā ir tehnoloģijām, un apzinādamās pašreizējos tehnoloģiju ieviešanas un izplatīšanas centienus, stiprina sadarbību tehnoloģiju izstrādes un nodošanas jomā.

3. Saskaņā ar konvenciju izveidotais Tehnoloģiju mehānisms darbojas šā nolīguma labā.

4. Tiecoties realizēt šā panta 1. punktā minēto ilgtermiņa redzējumu, ar šo tiek izveidots tehnoloģiju satvars, ar kuru tiek iezīmēti Tehnoloģiju mehānisma galvenie darbības virzieni, proti, kā atbalstīt un veicināt tehnoloģiju aktīvāku izstrādi un nodošanu, tādējādi sekmējot šā nolīguma īstenošanu.

5. Lai būtu iespējams efektīvi, ilgtermiņā un pasaules mērogā stāties pretim klimata pārmaiņām un veicināt ekonomisko izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, ir kritiski svarīgi paātrināt un rosināt inovāciju un radīt tai labvēlīgus apstākļus. Šādiem centieniem sniedz pienācīgu atbalstu, tostarp ar Tehnoloģiju mehānisma palīdzību un finansiālā ziņā ar konvencijas Finanšu mehānisma palīdzību, nolūkā ieviest sadarbīgas pieejas pētniecībai un izstrādei un atvieglot jaunattīstības valstu Pušu piekļuvi tehnoloģijām, jo īpaši tehnoloģijas cikla sākumposmos.

6. Jaunattīstības valstu Pusēm sniedz atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu, šā panta īstenošanai, tostarp sadarbības stiprināšanai tehnoloģiju izstrādē un nodošanā dažādos tehnoloģijas cikla posmos, ar mērķi iedibināt līdzsvaru starp mazināšanas pasākumiem un pielāgošanās pasākumiem sniegto atbalstu. 14. pantā minētajā globālajā izsvēršanā ņem vērā pieejamo informāciju par centieniem jaunattīstības valstu Puses atbalstīt tehnoloģiju izstrādē un nodošanā.

11. pants

1. Šajā nolīgumā paredzētajai spēju veidošanai vajadzētu pilnveidot jaunattīstības valstu Pušu — īpaši vismazāk attīstīto valstu un pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi sevišķi neaizsargāto valstu, piemēram, mazo salu jaunattīstības valstu — spējas un iespējas iedarbīgi rīkoties klimata pārmaiņu jomā, tostarp īstenot pielāgošanās un mazināšanas pasākumus, un tai vajadzētu atbalstīt tehnoloģiju izstrādi, izplatīšanu un ieviešanu, piekļuvi klimatiskajam finansējumam, attiecīgos izglītības, apmācības un sabiedrības informēšanas aspektus un caurskatāmu, savlaicīgu un precīzu informācijas paziņošanu.

2. Spēju veidošanai vajadzētu būt valstu virzītai un uz valsts vajadzībām balstītai un orientētai un sekmēt Pušu — jo īpaši jaunattīstības valstu Pušu — valstiskas atbildības uzņemšanos arī nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

3. Spēju stiprināšanā vajadzētu vadīties no jau gūtajām atziņām, tostarp tām, kas gūtas spēju stiprināšanā saskaņā ar konvenciju, un tam vajadzētu būt efektīvam un iteratīvam procesam, kas rosina uz līdzdalību, ir transversāls un saskan ar dzimumu līdztiesības principiem.

4. Visām Pusēm vajadzētu sadarboties, lai pilnveidotu jaunattīstības valstu Pušu spējas izpildīt šo nolīgumu. Attīstīto valstu Pusēm vajadzētu pastiprināt atbalstu spēju veidošanas pasākumiem jaunattīstības valstu Pusēs.

5. Visas Puses, kas stiprina jaunattīstības valstu Pušu spējas īstenot šo nolīgumu, tostarp izmantojot reģionālas, divpusējas un daudzpusējas pieejas, par šiem spēju veidošanas pasākumiem vai darbībām regulāri informē. Jaunattīstības valstu Puses regulāri ziņo, kā veicies ar spēju veidošanas plānu, rīcībpolitikas, pasākumu vai darbību īstenošanu nolūkā īstenot šo nolīgumu.

6. Spēju veidošanas pasākumus stiprina ar pienācīgiem institucionāliem mehānismiem, kas sekmē šā nolīguma īstenošanu, tostarp ar pienācīgiem institucionāliem mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar konvenciju un darbojas šā nolīguma labā. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, savā pirmajā sēdē apspriež un pieņem lēmumu par spēju veidošanas institucionālajiem mehānismiem.

12. pants

Puses pēc vajadzības sadarbojas tādu pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir pilnveidot izglītošanu, apmācību, sabiedrības informētību par klimata pārmaiņām, sabiedrības līdzdalību šajā laukā un sabiedrības piekļuvi attiecīgajai informācijai, atzīstot, ka tam ir liela nozīme šajā nolīgumā paredzēto pasākumu stiprināšanā.

13. pants

1. Lai vairotu savstarpēju uzticēšanos un paļāvību un veicinātu efektīvu īstenošanu, ar šo tiek izveidots pilnveidots pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvars, kurš paredz pienācīgu elastīgumu, kurā ir ievērotas Pušu dažādās spējas un kura pamatā ir kopīgi uzkrātā pieredze.

2. Caurskatāmības satvars paredz, ka tās jaunattīstības valstu Puses, kurām tas ir vajadzīgs no spēju viedokļa, šā panta noteikumus var īstenot elastīgi. Šādu elastību iestrādā šā panta 13. punktā minētajā kārtībā, procedūrās un vadlīnijās.

3. Caurskatāmības satvars ir balstīts konvencijā paredzētajos pārredzamības mehānismos un tos pastiprina, tajā ir ņemti vērā vismazāk attīstīto valstu un mazo salu jaunattīstības valstu īpašie apstākļi un to īsteno veicinošā, neuzspiedošā un nesodošā garā, ievērojot nacionālo suverenitāti un sargājoties no Pušu nesamērīgas apgrūtināšanas.

4. Konvencijā paredzētie caurskatāmības mehānismi, tostarp nacionālie paziņojumi, divgadējie ziņojumi un divgadējo ziņojumu atjauninājumi, starptautiskā novērtēšana un pārskatīšana un starptautiskā apspriešana un analīze, ir daļa no pieredzes, no kuras smeļas, izstrādājot kārtību, procedūras un vadlīnijas saskaņā ar šā panta 13. punktu.

5. Pasākumu caurskatāmības satvara mērķis ir sniegt skaidru priekšstatu par pasākumiem klimata pārmaiņu jomā, ņemot vērā konvencijas 2. pantā noteikto mērķi, tostarp dot skaidrību par 4. pantā minētajiem Pušu individuālajiem nacionāli noteiktajiem devumiem un virzību uz to sasniegšanu un par Pušu pielāgošanās pasākumiem saskaņā ar 7. pantu, tostarp par paraugpraksi, prioritātēm, vajadzībām un trūkumiem, un to izmantos par informatīvo bāzi 14. pantā minētajā globālajā izsvēršanā.

6. Atbalsta caurskatāmības satvara mērķis ir dot skaidrību par atbalstu, ko attiecīgās atsevišķās Puses ir sniegušas un saņēmušas sakarā ar klimata pārmaiņu pasākumiem atbilstīgi 4., 7., 9., 10. un 11. pantam, un — ciktāl tas iespējams — radīt pilnīgu priekšstatu par kopējo sniegto finansiālo atbalstu, un to izmantos par informatīvo bāzi 14. pantā minētajā globālajā izsvēršanā.

7. Katra Puse regulāri sniedz šādu informāciju:

(a) nacionālais pārskats par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, kas sagatavots, izmantojot paraugprakses metodiku, kuru apstiprinājusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un kura saskaņota Pušu konferencē, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, un

(b) informācija, kas nepieciešama, lai sekotu līdzi sekmēm 4. pantā minētā nacionāli noteiktā devuma īstenošanā un sasniegšanā.

8. Katrai Pusei arī vajadzētu pienācīgā kārtā sniegt informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām saskaņā ar 7. pantu.

9. Attīstītās valstis sniedz, bet citām atbalsta sniedzējām Pusēm vajadzētu sniegt informāciju par finansiālo, tehnoloģiju nodošanas un spēju veidošanas atbalstu, kas saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu sniegts jaunattīstības valstu Pusēm.

10. Jaunattīstības valstu Pusēm vajadzētu sniegt informāciju par finansiālo, tehnoloģiju nodošanas un spēju veidošanas atbalstu, kas ir vajadzīgs un saņemts saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu.

11. Informāciju, ko katra Puse iesniegusi saskaņā ar šā panta 7. un 9. punktu, nodod tehniskajai izvērtēšanai saskaņā ar Lēmumu 1/CP.21. Ja jaunattīstības valstu Pusēm tas ir vajadzīgs no spēju viedokļa, izvērtēšanas procesā tām palīdz arī apzināt spēju veidošanas vajadzības. Bez tam katra Puse iesaistās veicinošā, daudzpusējā procesā, kura gaitā tiek noskaidrots, kā norit 9. pantā minēto centienu īstenošana, kā arī tās nacionāli noteiktā devuma īstenošana un sasniegšana.

12. Tehniskā izvērtēšana saskaņā ar šo punktu nozīmē, ka tiek izskatīts Puses sniegtais atbalsts, ja tāds ir, un tas, kā Pusei sokas ar tās nacionāli noteiktā devuma īstenošanu un sasniegšanu. Izvērtēšanas gaitā arī noskaidro, kurās jomās Pusei jāpanāk uzlabojumi un kādā mērā sniegtā informācija ir saskanīga ar šā panta 13. punktā minēto kārtību, procedūrām un vadlīnijām, ņemot vērā elastību, kas Pusei pieejama saskaņā ar šā panta 2. punktu. Izvērtēšanā īpašu uzmanību veltī attiecīgi jaunattīstības valstu Pušu nacionālajām iespējām un apstākļiem.

13. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, balstīdamās uz pieredzi, kura gūta ar konvencijā paredzētajiem caurskatāmības mehānismiem, un par pamatu ņemdama šā panta noteikumus, pēc vajadzības pieņem kopēju kārtību, procedūras un vadlīnijas attiecībā uz pasākumu un atbalsta caurskatāmību.

14. Jaunattīstības valstīm sniedz atbalstu šā panta īstenošanā.

15. Tāpat jaunattīstības valstu Pusēm pastāvīgi sniedz atbalstu spēju veidošanai caurskatāmības aspektā.

14. pants

1. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, periodiski izsver šā nolīguma īstenošanas norisi nolūkā novērtēt kopējo virzību uz šā nolīguma ieceres un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu (turpmāk "globālā izsvēršana"). Pušu konference to dara vispusīgā un veicinošā veidā un tādus jautājumus kā mazināšana, pielāgošanās, īstenošanas un atbalsta līdzekļi apskata, ņemot vērā taisnīgumu un labākās pieejamās zinātnes atziņas.

2. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, pirmo globālo izsvēršanu veic 2023. gadā, bet pēc tam — ik pēc pieciem gadiem, ja vien Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, nav nolēmusi citādi.

3. Globālās izsvēršanas rezultātus Puses ņem vērā, kad tās atbilstīgi savai nacionālajai kārtībai atjaunina un pilnveido pasākumus un atbalstu saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem un pastiprina starptautisko sadarbību klimata jomā.

15. pants

1. Ar šo tiek izveidots mehānisms, kura mērķis ir veicināt šā nolīguma noteikumu īstenošanu un ievērošanu.

2. Šā panta 1. punktā minētais mehānisms ir ekspertu komiteja, kuras darbība ir vērsta uz veicināšanu un noris caurskatāmā, biedriskā un nesodošā garā. Komiteja īpašu uzmanību veltī Pušu attiecīgajām nacionālajām iespējām un apstākļiem.

3. Komiteja darbojas saskaņā ar kārtību un procedūrām, kuras savā pirmajā sēdē pieņēmusi Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, un ik gadus sniedz ziņojumu Pušu konferencei, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme.

16. pants

1. Pušu konference, kas ir konvencijas augstākā struktūra, vienlaikus ir arī šā nolīguma Pušu sanāksme.

2. Konvencijas Puses, kuras nav šā nolīguma Puses, kā novērotājas var piedalīties jebkurā sēdē, kuru notur Pušu konference, kas vienlaikus ir arī šā nolīguma Pušu sanāksme. Kad Pušu konference darbojas kā šā nolīguma Pušu sanāksme, lēmumus saskaņā ar šo nolīgumu pieņem tikai šā nolīguma Puses.

3. Kad Pušu konference darbojas kā šā nolīguma Pušu sanāksme, jebkuru Pušu konferences biroja locekli, kurš pārstāv tādu konvencijas Pusi, kas tobrīd nav šā nolīguma Puse, aizstāj ar jaunu locekli, kuru šā nolīguma Puses izvēl no sava vidus.

4. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, regulāri izvērtē šā nolīguma īstenošanu un saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu. Tā veic šajā nolīgumā tai paredzētās funkcijas un:

(a) izveido tādas palīgstruktūras, kādas uzskata par vajadzīgām šā nolīguma īstenošanai; un

(b) veic citas funkcijas, kas var būt vajadzīgas šā nolīguma īstenošanai.

5. Pušu konferences reglamentu un konvencijā noteiktās finanšu procedūras piemēro mutatis mutandis saskaņā ar šo nolīgumu, ja vien Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, vienprātīgi nav nolēmusi citādi.

6. Pušu konferences, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, pirmo sēdi sekretariāts sasauc kopā ar pirmo Pušu konferences sēdi, ko iecerēts rīkot pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Pēc tam Pušu konferences, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, kārtējās sēdes notur kopā ar Pušu konferences kārtējām sēdēm, ja vien Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, nav nolēmusi citādi.

7. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, ārkārtas sēdes notur tad, kad Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, to uzskata par vajadzīgu, vai arī pēc jebkuras Puses rakstiska pieprasījuma ar noteikumu, ka sešu mēnešu laikā no brīža, kad sekretariāts par pieprasījumu ir paziņojis Pusēm, to ir atbalstījusi vismaz trešdaļa Pušu.

8. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kura ir dalībniece vai novērotāja šajās organizācijās, bet nav konvencijas Puse, var tikt pārstāvēta novērotāja statusā sēdēs, kuru notur Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme. Jebkuru struktūru vai aģentūru — nacionālu vai starptautisku, valstisku vai nevalstisku —, kas ir kompetenta šā nolīguma aptvertajos jautājumos un ir informējusi sekretariātu par savu vēlmi tikt novērotāja statusā pārstāvētai sēdē, kuru notur Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, var pielaist pie dalības sēdē, ja vien pret to neiebilst vismaz trešdaļa no klātesošajām Pusēm. Uz novērotāju pielaišanu un dalību attiecas šā panta 5. punktā minētais reglaments.

17. pants

1. Saskaņā ar konvencijas 8. pantu izveidotais sekretariāts darbojas kā šā nolīguma sekretariāts.

2. Konvencijas 8. panta 2. punktu par sekretariāta funkcijām un konvencijas 8. panta 3. punktu par sekretariāta darba organizēšanu mutatis mutandis piemēro šim nolīgumam. Bez tam sekretariāts pilda funkcijas, kuras tam saskaņā ar šo nolīgumu uzticējusi Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme.

18. pants

1. Zinātniskā un tehnoloģiskā konsultatīvā padome un Pakļautā izpildinstitūcija, kas izveidotas ar konvencijas 9. un 10. pantu, darbojas kā attiecīgi šā nolīguma Zinātniskā un tehnoloģiskā konsultāciju padome un Pakļautā izpildinstitūcija. Konvencijas nosacījumus par šo divu struktūru darbību mutatis mutandis piemēro šim nolīgumam. Šā nolīguma Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes un Pakļautās izpildinstitūcijas sanāksmju sēdes attiecīgi notur kopā ar konvencijas Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes un Pakļautās izpildinstitūcijas sanāksmēm.

2. Konvencijas Puses, kuras nav šā nolīguma Puses, novērotāja statusā var piedalīties jebkurā palīgstruktūru sēdē. Ja palīgstruktūras darbojas kā šā nolīguma palīgstruktūras, lēmumus saskaņā ar šo nolīgumu pieņem tikai šā nolīguma Puses.

3. Ja saskaņā ar konvencijas 9. un 10. pantu izveidotās palīgstruktūras pilda savas funkcijas jautājumos, kas skar šo nolīgumu, jebkuru palīgstruktūras biroja locekli, kurš pārstāv konvencijas Pusi, kas tobrīd nav šā nolīguma Puse, aizstāj ar jaunu locekli, kuru šā nolīguma Puses izvēl no sava vidus.

19. pants

1. Ikviena palīgstruktūra vai cita institucionāla struktūra, kas izveidota ar konvenciju vai saskaņā ar to, izņemot tās, kas minētas šajā nolīgumā, var darboties šā nolīguma labā saskaņā ar lēmumu, kuru pieņem Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme. Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, norāda, kādas funkcijas jāpilda šādām palīgstruktūrām vai citām struktūrām.

Pušu konference, kas vienlaikus ir šā nolīguma Pušu sanāksme, šādām palīgstruktūrām vai citām struktūrām var sniegt tālākas norādes.

20. pants

1. Šo nolīgumu var parakstīt un to ratificē, pieņem vai apstiprina valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir konvencijas puses. Tas ir pieejams parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā no 2016. gada 22. aprīļa līdz 2017. gada 21. aprīlim. Pēc tam šim nolīgumam varēs pievienoties dienu pēc datuma, kurā tiek slēgta nolīguma parakstīšana. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus nodod glabāšanā depozitāram.

2. Ja par nolīguma Pusi kļūst kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, bet neviena minētās organizācijas dalībvalsts nav nolīguma Puse, attiecīgajai organizācijai ir saistoši visi pienākumi, ko uzliek šī konvencija. Ja viena vai vairākas šādas reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalstis ir šā nolīguma Puses, organizācija un tās dalībvalstis nolemj, kādi būs to attiecīgie pienākumi ar šo nolīgumu noteikto saistību izpildē. Šādos gadījumos šī organizācija un tās dalībvalstis nav tiesīgas šajā nolīgumā paredzētas tiesības izmantot vienlaikus.

3. Savos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas deklarē, cik tālu sniedzas to kompetence nolīguma reglamentētajos jautājumos. Šīs organizācijas par jebkādām būtiskām savas kompetences izmaiņām informē depozitāru, kas savukārt par to informē Puses.

21. pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad vismaz 55 konvencijas puses, kas rada vismaz 55 % no kopējām aplēstajām globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ir deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus.

2. Tikai un vienīgi šā panta 1. punkta vajadzībām "kopējās globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas" nozīmē visjaunāko zināmo emisiju apjomu, par ko konvencijas puses paziņojušas šā nolīguma pieņemšanas dienā vai pirms tam.

3. Attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas šo nolīgumu ratificē, pieņem vai apstiprina vai tam pievienojas pēc tam, kad ir īstenojušies šā panta 1. punktā minētie nosacījumi par stāšanos spēkā, šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

4. Šā panta 1. punkta vajadzībām instrumentus, kurus deponējusi kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, neskaita papildus attiecīgās organizācijas dalībvalstu deponētajiem instrumentiem.

22. pants

Konvencijas 15. panta nosacījumus par konvencijas grozījumu pieņemšanu mutatis mutandis piemēro šim nolīgumam.

23. pants

1. Konvencijas 16. panta nosacījumus par konvencijas pielikumu pieņemšanu un grozīšanu mutatis mutandis piemēro šim nolīgumam.

2. Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama daļa un, ja vien nav nepārprotami norādīts citādi, atsaukšanās uz šo nolīgumu vienlaikus ir arī atsaukšanās uz tā pielikumiem. Šādi pielikumi var būt tikai saraksti, veidlapas un citi aprakstoši materiāli, kam ir zinātnisks, tehnisks, procesuāls vai administratīvs raksturs.

24. pants

Konvencijas 14. panta nosacījumus par strīdu atrisināšanu mutatis mutandis piemēro šim nolīgumam.

25. pants

1. Katrai Pusei ir viena balss, izņemot šā panta 2. punktā paredzētos gadījumus.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas savas kompetences jautājumos izmanto savas tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas vienāds ar tās dalībvalstu skaitu, kuras ir šā nolīguma Puses. Šāda organizācija savas balsstiesības neizmanto, ja savas balsstiesības izmanto kaut viena no tās dalībvalstīm, un otrādi.

26. pants

Šā nolīguma depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

27. pants

Šim nolīgumam nedrīkst paredzēt nekādas atrunas.

28. pants

1. Jebkurā laikā pēc tam, kad pagājuši trīs gadi kopš dienas, kurā nolīgums stājies spēkā attiecībā uz kādu Pusi, šī Puse no nolīguma var izstāties, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram.

2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā, kad apritējis gads kopš dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai vēlāk, ja paziņojumā par izstāšanos ir norādīts vēlāks datums.

3. Jebkuru Pusi, kura izstājusies no konvencijas, uzskata par izstājušos no šā nolīguma.

29. pants

Šā nolīguma oriģinālu, kura teksti angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

Parīzē, divi tūkstoši piecpadsmitā gada divpadsmitajā decembrī.

TO APLIECINOT, pienācīgi pilnvarotās personas parakstījušas šo nolīgumu.