Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 1., 2., 15., 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 82., 131., 178., 206.nr.; 2011, 99., 144., 157., 204.nr.; 2012, 44., 88., 92., 192.nr.; 2013, 194., 232., 234.nr.; 2014, 47., 57., 257.nr.; 2015, 42., 97., 227., 248.nr.; 2016, 123.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.pantu ar 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

"2.⁴ Jaunuzņēmuma darba ņēmējam par jaunuzņēmumā gūto ar algas nodokli apliekamo ienākumu piemērojami Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktie nosacījumi."

2. 8.pantā:

izteikt 5.² daļu šādā redakcijā:

"5.²  Šā panta piektajā daļā noteikto procentuālo ierobežojumu - 10 procenti no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā - nepiemēro maksātājam proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās tas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām maksātājam ir izsniegta darbnespējas lapa "B", attiecībā uz:

1) iemaksātajām dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām;

2) iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu), ja minētās iemaksas un maksājumi:

a) nepārsniedz iepriekš veikto maksājumu apmēru, pirms maksātājs devies bērna kopšanas atvaļinājumā vai pirms darbnespējas lapas "B" izsniegšanas, vai

b) tiek veikti atbilstoši darba devēja parasti īstenotajai atlīdzības politikai, tai skaitā atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošiem līgumiem vai darba devēja izdotiem iekšējiem noteikumiem.";

papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito un deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"15. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī) un darba devējs izpilda šādus nosacījumus:

1) darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz piecus procentus no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;

2) darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus;

3) darba devējam pirmstaksācijas gada 15.decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

4) darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kurš izpaužas kā:

a) viena vai vairāku tādu valstu pilsoņu vai pavalstnieku nodarbināšana, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi,

b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu,

c) darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšana, ja šā nelaimes gadījuma rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve;

5) darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem;

6) darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts.

16. Ja darba devējs ir grupas uzņēmums un darba koplīguma nosacījumi attiecas uz visu uzņēmumu grupu, tad šā panta piecpadsmitās daļas 5.punktā minēto kritēriju attiecina uz visiem uzņēmumu grupas dalībniekiem kopumā.

17. Ja netiek izpildīti šā panta piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minētie nosacījumi, darba devējam no saviem līdzekļiem jāsamaksā nodoklis par gada laikā nepamatoti izmantoto šā panta piecpadsmitajā daļā minēto atbrīvojumu.

18. Ja darba devējs, kura darbiniekiem - maksātājiem - tiek piemērots šā panta piecpadsmitajā daļā noteiktais nodokļa atbrīvojums, vairs neizpilda kādu no atbrīvojuma piemērošanai noteiktajiem kritērijiem, maksātājam piemēro minēto atbrīvojumu no taksācijas gada sākuma līdz mēnesim, kurā darba devējs atbrīvojuma piemērošanai noteiktos kritērijus ir izpildījis (proporcionāli mēnešu skaitam). 

19. Šā panta piecpadsmitajā daļā noteikto nodokļa atbrīvojumu nepiemēro, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība."

3. 9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 8.¹ un 8.² punktu šādā redakcijā:

"8¹) stipendijas līdz 280 euro mēnesī, ko izglītojamam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības, izmaksā komersants, iestāde, biedrība, nodibinājums, fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī individuālais uzņēmums, tai skaitā zemnieku vai zvejnieku saimniecība, un citi saimnieciskās darbības veicēji;

8²) stipendijas, kuras izmaksātas studējošajam, kas apgūst medicīniskās izglītības programmu, izglītības programmas apguves veicināšanai, un kuras izmaksā no ārstniecības iestādes līdzekļiem;";

papildināt pirmās daļas 27.punktu pēc vārdiem "ārstniecības izdevumu segšanai" ar vārdiem "(tai skaitā lai nodrošinātu slimnieka un to pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei)".

4. Papildināt 10.pantu ar 1.⁶, 1.⁷ un 1.⁸ daļu šādā redakcijā:

"1.⁶ Ja maksātājs - pensiju plāna dalībnieks - taksācijas gadā veic iemaksas privātā pensiju fonda pensiju plānā un iekļauj tās taksācijas gada attaisnotajos izdevumos saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5.punktu, bet taksācijas vai pēctaksācijas gada laikā veic arī izmaksas no pensiju plāna, maksātāja apliekamais ienākums ir palielināms šādi:

1) ja pensiju plāna dalībnieks taksācijas gadā uzsāk dalību pensiju plānā un ir veicis iemaksas pensiju plānā pirmoreiz vai ja pensiju plāna dalībniekam pirms pirmstaksācijas gada 31.decembrī nav uzkrāts papildpensijas kapitāls un viņš nav veicis iemaksas pensiju plānā pirmstaksācijas gadā, - palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par taksācijas un pēctaksācijas gada laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu summas un pirmstaksācijas gada 31.decembrī uzkrāto pensiju kapitāla starpību;

2) pārējos gadījumos - palielina pēctaksācijas gada apliekamo ienākumu par pēctaksācijas gada laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu un pirmstaksācijas gada 31.decembrī uzkrātā pensiju kapitāla starpību.

1.⁷ Šā panta 1.⁶ daļu nepiemēro pensiju plāna dalībnieka nāves gadījumā vai tad, ja pensiju plāna dalībnieks ir pirmās grupas invalīds uz mūžu vai par tādu tiek atzīts taksācijas vai pēctaksācijas gada laikā.

1.⁸ Nosakot apliekamā ienākuma palielinājumu, saskaņā ar šā panta 1.⁶ daļu summē iemaksas visos pensiju fondos un izmaksas no tiem un ņem vērā visu uzkrāto pensiju kapitālu neatkarīgi no pensiju fonda. Nosakot summārās iemaksas privātajos pensiju fondos un izmaksas no tiem, neņem vērā uzkrātā pensiju kapitāla (tā daļas) pārskaitījumus no citiem pensiju fondiem vai pārskaitījumus uz tiem."

5. 11.⁷ pantā:

papildināt trešās daļas 1.punktu ar vārdiem "vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"3.¹ Šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto nosacījumu nepiemēro, ja īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds."

6. Papildināt 13.panta pirmās daļas 1.punktu ar "k" apakšpunktu šādā redakcijā:

"k) par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti."

7. 19.pantā:

aizstāt 2.⁴ daļā vārdus "atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā" ar vārdiem "kopj bērnu līdz divu gadu vecumam";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc deklarācijas pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienests triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam pārmaksu, kas radusies kā avansā samaksātā un rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa starpība.";

papildināt desmitās daļas 1.punktu ar vārdiem un skaitli "kā arī informāciju par individuālo iemaksu veicēja uzkrāto papildpensijas kapitālu taksācijas gada 31.decembrī".

8. 23.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu "pārmaksāto" ar vārdiem "kļūdaini iemaksāto";

izslēgt 3.¹ daļu.

9. Papildināt 28.pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:

"17) iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju un palielināt apliekamo ienākumu šā likuma 10.panta 1.⁶ daļā noteiktajā gadījumā."

10. Papildināt 29.panta otro daļu pēc vārdiem "šā likuma" ar skaitli un vārdiem "8.panta septiņpadsmitajā daļā".

11. Papildināt 31.³ pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"1.¹ Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja taksācijas gada laikā aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas - pozitīvs un taksācijas gada laikā neveidojas kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva."

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 124. un 125.punktu šādā redakcijā:

"124. Lai uzsāktu šā likuma 10.panta 1.⁶ un 1.⁷ daļas un 28.panta 17.punkta piemērošanu ar 2017. taksācijas gadu, privātie pensiju fondi šā likuma 19.panta desmitās daļas 1.punktā minēto informāciju par individuālo iemaksu veicēju uzkrāto papildpensijas kapitālu 2016.gada 31.decembrī elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2017.gada 1.septembrim.

125. Piemērojot šā likuma 10.panta 1.⁶ daļu 2017. taksācijas gadā, ja maksātājs - pensiju plāna dalībnieks - 2017. taksācijas gadā veic iemaksas privātā pensiju fonda pensiju plānā un iekļauj tās 2017. taksācijas gada attaisnotajos izdevumos saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu, bet 2017. taksācijas gada vai pēctaksācijas gada (2018.gada) laikā veic arī izmaksas no pensiju plāna, maksātāja pēctaksācijas gada (2018.gada) apliekamo ienākumu palielina par taksācijas gada (2017.gada) un pēctaksācijas gada (2018.gada) laikā no privātā pensiju fonda veikto izmaksu summas un pirmstaksācijas gada (2016.gada) 31.decembrī uzkrātā pensiju kapitāla pozitīvo starpību."

Likums stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 23.novembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 10.decembrī