Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 692

Rīgā 2016. gada 17. novembrī (prot. Nr. 63 21. §)

Par Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

1. Apstiprināt Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - plānojums) līdz 2030. gadam.

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju, kas sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Aizsardzības ministriju, Kultūras ministriju un to padotībā esošajām iestādēm nodrošina tām plānojumā noteikto uzdevumu īstenošanu.

3. Plānojumā minētajām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām īstenot plānojumā noteiktos uzdevumus atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu finanšu palīdzību.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānojuma īstenošanai 2018. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un likumprojekta par valsts budžetu 2018. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

5. Par plānojumā ietverto uzdevumu izpildi atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām līdz 2019. gada 1. maijam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā informāciju par plānojumā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu.

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2019. gada 31. decembrim un līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā starpposma novērtējumus par plānojuma īstenošanu un priekšlikumus plānojuma aktualizēšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

(Ministru kabineta
2016. gada 17. novembra
rīkojums Nr. 692)

Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

Rīga, 2016

Saturs

Lietoto jēdzienu skaidrojums

Lietotie saīsinājumi

Ievads

1. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Piekrastes vispārīgs raksturojums

1.2. Attīstības plānošanas dokumentu ietvars

2. Plānojuma stratēģiskais ietvars

2.1. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai

2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni

3. Plānojuma risinājumi

3.1. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība

3.1.1. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un prioritizēšana

3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm

3.1.3. Cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšana attīstāmajās vietās

3.1.4. Savienojumi - publiskās infrastruktūras tīkla līnijveida elementi

3.2. Labas pārvaldības attīstība piekrastē

4. Plānojuma īstenošana un tā ietekmes izvērtēšana

4.1. Plānojuma īstenošana

4.2. Turpmākie pētījumi un projekti

4.3. Plānojuma ietekmes izvērtēšana un aktualizācijas process, iesaistīto institūciju kompetences

4.4. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori

4.5. Piekrastes publiskās infrastruktūras, apmeklētāju un to radītās ietekmes monitorings

4.6. Mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings

Pielikumi

1. pielikums. Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai

2. pielikums. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi

3. pielikums. Piekrastes attīstāmo vietu sasniedzamības un piekļuves novērtējums no operatīvo dienestu perspektīvas

4. pielikums. Piekrastes attīstību ietekmējošo faktoru analīze

Lietoto jēdzienu skaidrojums

Attīstāmā vieta - kompleksi attīstāma teritorija piekrastē, kur, pamatojoties uz vietas attīstības potenciālu, sabiedrības pieprasījumu un dažādu sektoru interešu kopumu (pašvaldību intereses, privātās intereses, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras mantojuma aizsardzības intereses), tiek realizēta integrēta pieeja investīcijām infrastruktūrā, veidojot ieguldījumu Latvijas piekrastes kopējās konkurētspējas stiprināšanā

Brīvprātīgā iniciatīva - pašvaldību autonomās funkcijas, kas tiek īstenotas brīvprātīgi¹ vai valsts institūciju un privātpersonu (fizisko personu un privāto tiesību juridisko personu) brīvprātīga apņemšanās pildīt konkrētus uzdevumus, lai veicinātu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstību

Ilgtspējīga attīstība - sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu²

Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - ģeogrāfiski noteiktas platība, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidota, aizsargāta un apsaimniekota, lai:

- aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);

- nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;

- saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgu teritoriju³

Jūras telpiskais plānojums - nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu⁴

Kultūras piemineklis - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets, un to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija⁵

Laba pārvaldība - tā balstās uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un kuras īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu, efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams."⁶

Nacionālo interešu telpas - teritorijas un areāli ar izcilu vērtību un nozīmi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus stratēģiskus resursus. Vienlaikus šajās teritorijās veidojas dažādu interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz atsevišķu pašvaldību un nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešami kompleksi risinājumi un mērķtiecīga valsts politika⁷

Piekrastes pārvaldība - uz zināšanām balstīts darbību kopums konkrēta mērķa sasniegšanai, efektīvi izmantojot resursus un iesaistot visplašāko dalībnieku loku - valsts pārvaldes un zinātniski pētnieciskās institūcijas, pašvaldības un sabiedrību⁸

Piekraste - Piekrastes plānojuma teritorija, kas ietver:

- Pāvilostas, Rojas, Mērsraga, Carnikavas, Saulkrastu, Salacgrīvas novadu administratīvās teritorijas, Rucavas novada Rucavas pagasta, Nīcas novada Nīcas pagasta, Grobiņas novada Medzes pagasta, Ventspils novada Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Tārgales pagastu, Dundagas novada Kolkas pagasta, Engures novada Engures un Lapmežciema pagastu, Limbažu novada Skultes pagasta administratīvās teritorijas;

- Liepājas, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas pilsētu administratīvo teritoriju daļas, kuras ir tieši saistītas ar piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam raksturotā piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma attīstību;

- Latvijas pašvaldību valdījumā esošās Baltijas jūras akvatorijas daļu atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam

Piekrastes publiskās infrastruktūra tīkls - piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamais materiālo objektu kopums, kas ietver glābšanas dienestiem, zivsaimniecībai, ostu darbībai, tūrismam un citām nozarēm, kā arī klimata pārmaiņu ietekmes, tostarp krastu erozijas mazināšanai nepieciešamo infrastruktūru⁷

Piekrastes pašvaldības - vietējās pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru un Rīgas līci⁷

Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa - 2011.gadā izveidota sadarbības grupa, kas ietver visas piekrastes pašvaldības un ar piekrastes pārvaldību saistītās institūcijas, lai uzlabotu sadarbību un viedokļu saskaņošanu

Telpiskās attīstības plānošana - ilgtspējīgas attīstības politikas realizācijas instruments, lai mērķtiecīgi ietekmētu cilvēku un viņu aktivitāšu, kā arī dabas teritoriju un dažāda veida infrastruktūras izvietojumu telpā, saskaņojot vides, sociālos un ekonomikas aspektus⁷

Tematiskais plānojums - teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, izglītības iestāžu izvietojums u.c.) vai noteiktu tēmu (inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas, riska teritorijas u.c.) ⁹

Universālais dizains - vides, pakalpojumu, produktu un informācijas pieejamība visiem cilvēkiem, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos, neredzīgajiem u.tml.) vai vecākiem ar bērnu ratiņiem

Vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums - piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums⁷

Lietotie saīsinājumi

AiM	Aizsardzības ministrija
AP	attīstības programma
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DAP	Dabas aizsardzības pārvalde
DL	dabas liegums, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kura aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus
DP	dabas parks, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības
Eirovelo 13	starptautisks velomaršruts "Dzelzs priekškara maršruts"
EJZF	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai
EM	Ekonomikas ministrija
ESI fondi	Eiropas strukturālie un investīciju fondi
ETS programmas	Eiropas teritoriālās sadarbības programmas
FM	Finanšu ministrija
IeM	Iekšlietu ministrija
IAS	ilgtspējīgas attīstības stratēģija
ĪADT	īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
JPI	jauna politikas iniciatīva (valsts budžeta finansējumam)
JSF KAD	Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests
KM	Kultūras ministrija
KPR	Kurzemes plānošanas reģions
Latvija 2030	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
LIAA	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LPS	Latvijas Pašvaldību savienība
LVC	AS "Latvijas valsts ceļi"
LVM	AS "Latvijas valsts meži"
MK	Ministru kabinets
Natura 2000	Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas
NACE	saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā
NBS	Nacionālie bruņotie spēki
NMPD	Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
NVO	nevalstiskās organizācijas
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development , abreviatūra - OECD)
Piekrastes plānojums	Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskai infrastruktūrai, kas fokusējas uz ilgtspējīgu piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību
PMLP	Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
RPR	Rīgas plānošanas reģions
SM	Satiksmes ministrija
SIVN	stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums
TM	Tieslietu ministrija
TP	teritorijas plānojums
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VI	Veselības inspekcija
VIF	nodibinājums "Vides izglītības fonds", kas īsteno Foundation for Environmental Education (t.sk. "Zilo karogu") programmu Latvijā
Vides pārskats	Vides pārskata projekts, kas sagatavots SIVN ietvaros
VKPAI	Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
VMD	Valsts meža dienests
VUGD	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
VVD	Valsts vides dienests
ZM	Zemkopības ministrija

Ievads

(1) Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Piekrastes plānojums) izstrāde ir Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikts uzdevums un viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija 2030" ieviešanas soļiem, kurā piekraste ir definēta kā viena no nacionālo interešu telpām - "…viena no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu"¹⁰.

(2) Piekrastes plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām.

(3) Piekrastes plānojums ir vadlīniju rakstura teritorijas attīstības plānošanas dokuments visas piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla¹¹ attīstībai ilgtermiņā, fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām - tūrisma un rekreācijas attīstību. ES Zilās izaugsmes stratēģijā piekrastes un jūras tūrisms ir atzīts par jomu ar sevišķu potenciālu¹². Taču neregulēta tūrisma plūsma vietām apdraud piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu saglabāšanu, tāpēc nepieciešami risinājumi, kas vienlaikus nodrošina gan sabiedrības vēlmi apmeklēt piekrasti, gan vides aizsardzības un dabas aizsardzības prasības.

(4) Piekrastes plānojuma risinājumi ir vienošanās piekrastes pašvaldību, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju starpā, lai investīcijas piesaistītu vietās, kur tās sekmēs dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, kā arī dos pienesumu tūrisma attīstībai. Piekrastes plānojums ir platforma tematiski saistītu, bet daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu veidošanai, atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām. Piekrastes plānojums ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot nozaru politikas, tai skaitā, plānojot finansiālo atbalstu, pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

(5) Piekrastes plānojuma teritoriālais fokuss ir pagastu un pilsētu teritorijas, kas robežojas ar Baltijas jūru. Taču daudzveidīga tūrisma piedāvājuma veidošanā svarīga ir arī no jūras attālinātu tūristu piesaistes objektu attīstīšana, kas dažādo tūrisma piedāvājumu un mazina sezonalitātes ietekmi. Ekonomisko aktivitāšu sezonalitātes mazināšana tiks sekmēta ar jaunu daudzfunkcionālu objektu un pakalpojumu izveidi, kas papildinās piekrastes tematisko piedāvājumu ar radošā, kultūras un dabas tūrisma, kā arī sporta aktivitāšu iespējām visos gadalaikos.

(6) Piekrastes plānojuma galvenais rezultāts ir piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija (skat. 3. un 4.nodaļu), kas ietver:

● kompleksi attīstāmo vietu (turpmāk - attīstāmās vietas) sarakstu ar priekšlikumiem to attīstīšanai (1. pielikums);

● nozīmīgāko savienojumu (autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti) raksturojumu un nosacījumus to attīstībai (3.tabula, 12., 13.attēls);

● uzdevumu tabulu un brīvprātīgo iniciatīvu tabulu ar kompetenču sadalījumu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai (4. tabula un 5.tabula).

(7) Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi piekrastes dabas un kultūras mantojumam, mazinot slodzi uz piekrastes ekosistēmām un veicinot vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un potenciāla izmantošanu. Tas radīs priekšnoteikumus uzņēmējdarbības un vienota piekrastes tūrisma produkta attīstīšanai un mārketingam.

(8) Piekrastes plānojuma risinājumi balstīti uz 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, esošās tūrisma infrastruktūras kapacitātes un kvalitātes, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju, kā arī pludmales atkritumu daudzuma novērtējumiem¹³. Piekrastes plānojums ir izstrādāts sadarbības un diskusiju procesā ar visām 17 piekrastes pašvaldībām, kā arī ar piekrastes pārvaldības jautājumiem saistītām institūcijām un organizācijām.

(9) Katra piekrastes pašvaldība ir līdzdarbojusies plānojuma izstrādē, lai plānojuma risinājumi veicinātu saudzīgu piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu, kā arī veidotu pievilcīgu un komfortablu rekreācijas telpu. No 2015.gada 16.oktobra līdz 25.novembrim notikusi publiskā apspriešana Piekrastes plānojuma 1. redakcijai un Vides pārskata projektam. Kopumā publiskās apspriešanas laikā saņemti un izvērtēti 234 rakstiski priekšlikumi un 28 publiskās apspriešanas sanāksmju laikā izteikti priekšlikumi.

(10) Piekrastes plānojuma izstrādes laikā apkopota informācija par piekrasti, kas pieejama VARAM tīmekļa vietnē ievietotajos darba materiālos¹⁴. Viens no praktiski pielietojamajiem tematiskā plānojuma rezultātiem ir telpiskās analīzes rīks, ar ko iespējams vizualizēt un salīdzināt dažādus piekrastes izmantošanas aspektus: apmeklētāju intensitāti, pludmales un tai pieguļošās zonas vides stāvokli¹⁵. To var izmantot ar piekrastes attīstību saistītu projektu izstrādē un ieviešanā un turpmākai izmaiņu fiksēšanai.

(11) Lai novērtētu Piekrastes plānojuma ietekmi uz vidi, Piekrastes plānojumam veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un ar vides jautājumiem saistītā situācijas analīzes daļa ir iekļauta SIVN ietvaros izstrādātajā Vides pārskatā.

(12) Piekrastes plānojuma vadlīniju raksturs ļauj precizēt tā risinājumus, ņemot vērā konkrēto vietu īpatnības, finansiālā atbalsta iespējas, kā arī pašvaldību un institūciju sadarbības mērogu. Aktīva sadarbība un saskaņota lēmumu pieņemšana pašvaldībās, institūcijās un nevalstiskajās organizācijas ir Piekrastes plānojuma veiksmīgas īstenošanas atslēga.

1. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Piekrastes vispārīgs raksturojums

(13) Baltijas jūras piekraste (skat. 1. un 2.attēlu) visā tās ~495 kilometrus garumā ir unikāla Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona vērtība. Piekraste ar savu vienoto dabas un kultūras mantojumu, 3 lielām un 7 mazām ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir būtiska valsts tēla komponente un nozīmīgs attīstības resurss, kas daudzu gadsimtu garumā ir veicinājis Latvijas attīstību un starptautisko atpazīstamību.

(14) Piekrastes plānojuma teritorijas kopplatība ir 3859 kvadrātkilometri jeb 5,9 % Latvijas teritorijas. 13,7 % no tās aizņem četras republikas pilsētas.

1.attēls. Piekrastes plānojuma teritorija Baltijas jūras mērogā

2.attēls. Piekrastes plānojuma teritorija Latvijas mērogā¹⁶

3.attēls. Piekrastes apdzīvojuma struktūra un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas¹⁷

(15) Piekrastes plānojums fokusējas uz Piekrastes plānojuma teritoriju, ņemot vērā piekrastes apdzīvojuma struktūru un ĪADT. Piekrastes plānojumā apskatīta arī sasaiste ar piekrastes attīstību funkcionāli saistītām teritorijām ārpus Piekrastes plānojuma teritorijas (skat. 3. attēlu), piemēram, ar valsts autoceļiem vai dzelzceļiem, kas nodrošina iespēju piekļūt piekrastei, vai tūrisma piesaistes objektiem piekrastes tuvumā, kam ir potenciāls iekļauties piekrastei specifiska un daudzveidīga tūrisma piedāvājumā.

Piekrasti ietekmējošie faktori

(16) Piekrastes attīstību ietekmē šādi faktori¹⁸:

● Piekrastes dabas un kultūras mantojuma faktori, kas ietver bioloģisko daudzveidību veidojošos biotopus un sugas, jūras krasta ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko uzbūvi, klimata pārmaiņu radīto ietekmi, piekrastes ainavas, kultūras mantojumu - ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas u.c. valsts kultūras pieminekļus un savdabīgo nemateriālo kultūras mantojumu (skat. 4.attēlu), kā arī citas vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma vērtības.

● Sociālie un ekonomiskie faktori, ietverot apdzīvojuma atšķirīgo telpisko struktūru un blīvumu, iedzīvotāju skaita samazināšanos vairumā piekrastes pagastu un pilsētu, demogrāfiskās tendences (piekrastes novados kopumā tās ir nelabvēlīgākas nekā vidēji Latvijā), dažādos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju, mainīgo piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektru, pieaugošu interesi par piekrastes izmantošanu tūrismam un atpūtai, tūrisma nozarei nozīmīgos izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, apmeklējumu skaitu tūrisma piesaistes objektos, piekrastes apmeklējuma (atpūtas, izklaides un izzināšanas) motīvus, kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumus kūrortpakalpojumu attīstībai, inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājumu un kvalitāti.

● Cilvēka darbības ietekme uz vidi, kas ietver jūru piesārņojošos atkritumus, apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz ekosistēmām, kā arī ostu hidrotehnisko inženierbūvju, t.sk. molu, un dažādu būvju radīto ietekmi uz mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem (t.sk. izmainītas garkrasta sanešu plūsmas un krasta atkāpšanās ilgstošas krasta erozijas rezultātā).

● Pārvaldības faktori nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, kas ietver dažādu pārvaldības instrumentu kopumu, t.sk. normatīvo regulējumu, politikas plānošanas un teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, institūcijas un to kompetences, kā arī ierobežotās budžeta iespējas kā valsts, tā pašvaldību sektorā.

4.attēls. Nozīmīgākās dabas un kultūras mantojuma vērtības piekrastē¹⁹

Piekrastes daudzveidība

(17) Piekraste ir izteikti daudzveidīga, tai raksturīga atšķirīga starptautiska un vietēja mēroga dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija. Aptuveni trešdaļu jūras krasta kopgaruma veido stāvkrasti un vienu piektdaļu pilsētu un ciemu teritorijas.

(18) Piekrastē atrodas dažādas pašvaldības, gan lielas, gan mazākas. Piekrastes pilsētās un piekrastes novadu pagastos ir atšķirīga sociāli ekonomiskā situācija un potenciāls (skat. 1 tabulu): atšķirīga ir piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība ( Saulkrastu pilsēta - 6,1 km^2; Ventspils novada Tārgales pagasts 364,2 km²), dažāds ir iedzīvotāju blīvums (1,7 cilv./km² Pāvilostas novada Sakas pagastā, 2298,2 cilv./km² Rīgas pilsētā).

(19) Piekrastē vēsturiski attīstījusies daudzveidīga apdzīvojuma struktūra (pilsētas un zvejniekciemi, vasarnīcu un dārziemu teritorijas) un dažādas ir ekonomiskās aktivitātes (zvejniecība, zivjapstrāde, mežistrāde, lauksaimniecība, tranzīts, apstrādes rūpniecība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi u.c.), kuru telpiskais izvietojums atšķiras pilsētās un novados, kā arī dažādos piekrastes posmos.

(20) Būtiski atšķirīgs piekrastes pagastos un pilsētās ir jūras krasta līnijas garums, piemēram, Ventspils novadā - 91,9 km, Salacgrīvas novadā - 54, 5 km, Engures novadā -50, 2 km, savukārt Grobiņas novadā - 2,8 km un Limbažu novadā aptuveni 5,9 km. Daudzveidīgi ir dabas un kultūras mantojuma resursi un potenciāls, atšķirīgs ir ĪADT īpatsvars, kurš dažās pašvaldībās sasniedz pat 100% no krasta garuma pašvaldībā (skat. 1.tabulu).

1. tabula. Piekrastes mazāko teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu un pagastu) raksturojums

Nr.	Novads vai republikas pilsēta/novada pagasts vai pilsēta	Pašvaldību kopējā platība (km²)¹²	Piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība (km²)²⁰	Krasta garums pašvaldībā (km)²¹	ĪADT Natura 2000 teritoriju īpatsvars no krasta garuma pašvaldībā (%)	Iedzīvotāju skaits 2015.g. sākumā²²	Iedzīvotāju blīvums novadā 2015.g. sākumā, cilv./km²	Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2015 -2011. g., (%)
1	Rucavas novads	448,2	-	21,5	100	1859	4,2	-7,4
1	t.sk. Rucavas pagasts	-	237,8	21,5	100	1164	4,9	-7,5
2	Nīcas novads	350,8	-	23,7	47,7	3607	10,3	-6,1
2	t.sk. Nīcas pagasts	-	230,6	23,7	47,7	2715	11,8	-5,8
3	Liepāja	68,0²³	68,0	16,8	0	78787	1158,6	-5,5
4	Grobiņas novads	489,9	-	2,8	0	9716	19,8	-5,1
4	t.sk. Medzes pagasts	-	109,0	2,8	0	1499	13,7	-5,7
5	Pāvilostas novads	515,0	-	46,2	36,8	2975	5,8	-7,4
	t.sk.Vērgales pagasts	-	190,5	20,1	36,3	1389	7,3	-4,1
	t.sk.Sakas pagasts	-	318,1	24,1	39,8	547	1,7	-11,8
	t.sk.Pāvilosta	-	6,3	2	5	1039	163,9	-9,1
6	Ventspils novads	2457,6	-	91,9	47,8	12612	5,1	-6,2
	t.sk.Jūrkalnes pagasts	-	99,7	11,5	0	354	3,6	-2,7
	t.sk.Užavas pagasts	-	125,5	25,2	45,2	567	4,5	-8,0
	t.sk.Vārves pagasts	-	125,2	11,5	0	1795	14,3	-5,5
	t.sk.Tārgales pagasts	-	364,2	43,7	74,4	1879	5,2	-3,5
7	Ventspils	57,9²²	57,9	12,4	7,3	40273	696,0	-5,3
8	Dundagas novads	676,1	-	36,5	100	4432	6,6	-6,0
8	t.sk.Kolkas pagasts	-	117,7	36,5	100	993	8,4	-10,9
9	Rojas novads	200,8	200,8	42,1	13,8	4186	20,8	-5,6
10	Mērsraga novads	109,5	109,5	14,8	21,6	1738	15,9	-5,0
11	Engures novads	396,2	-	50,2	69,9	7642	19,3	-4,2
	t.sk.Engures pagasts	-	132,6	35,8	57,8	2593	19,6	-4,8
	t.sk.Lapmežciema pagasts	-	49,1	14,4	100	2354	48,0	-4,9
12	Jūrmala	101,3	101,3	24,6	21,1	57671	569,5	2,9
13	Rīga	303,8¹⁵	303,8	14,5	84,1	698086	2298,2	-0,8
14	Carnikavas novads	80,6	80,6	18,3	100	6909	85,7	4,4
15	Saulkrastu novads	47,7	-	18,5	28,6	6194	129,9	0,9
	t.sk.Saulkrastu pagasts	-	41,6	12	42,5	2896	69,6	1,3
	t.sk.Saulkrasti	-	6,1	6,5	3,1	3298	539,8	0,5
16	Limbažu novads	1171,1	-	5,9	1,7	18315	15,6	-5,5
16	t.sk.Skultes pagasts	-	146,7	5,9	1,7	2058		-2,3
17	Salacgrīvas novads	637,6	-	54,5	40,4	8658	13,6	-7,5
	t.sk.Liepupes pagasts	-	157,5	17,3	38,7	1977	12,6	-10,6
	t.sk.Salacgrīvas pagasts	-	312,8	24,7	40,9	2249	7,2	-4,9
	t.sk.Salacgrīva	-	13,2	7,9	19	3060	232,7	-6,4
	t.sk.Ainaži	-	5,0	4,6	80,4	855	172,4	-14,0
	t.sk.Ainažu pagasts	-	149,2	0	0,0	517	3,5	0,4
	Kopā pašvaldībās:	8112,1	-	495,2	-	963 660	-	-
	Kopā piekrastē:	-	386,0	495,2	-	929 642	-	-

Sociālekonomiskās attīstības tendences

(21) Piekrastes pašvaldībās 2015.gada sākumā kopumā dzīvoja gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 929 642 iedzīvotāji, vienlaikus to izvietojums piekrastē ir nevienmērīgs. Lielākā daļa iedzīvotāju deklarējušies republikas pilsētās - Rīgā (75,60 %), Liepājā (8,53 %), Ventspilī (4,36 %) vai Jūrmalā (6,25 %), minētajās pilsētās veidojot arī relatīvi augstu iedzīvotāju blīvumu, piemēram, Liepājā tas ir 1311,4 cilvēki/km². Savukārt novadu teritorijās ir deklarējušies - 5,2 % (85 236 iedzīvotāji )²⁴. Iedzīvotāju blīvums piekrastes novados vidēji ir zemāks nekā republikas pilsētās, bet ļoti dažāds, sākot no 4,2 cilvēkiem uz kvadrātkilometru Rucavas novadā, līdz pat 129,4 cilvēkiem Saulkrastu novadā. No 2005.gada līdz 2014.gadam līdzīgi kā visā Latvijā, pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir samazinājies arī gandrīz visās piekrastes pašvaldībās. Lielākajā daļā piekrastes novadu, jo īpaši no Rīgas visattālākajos novados, iedzīvotāju skaits no 2005.gada līdz 2014.gadam ir samazinājies vairāk kā Latvijas novados vidēji. Vasaras sezonā iedzīvotāju skaits un to radītā ietekme uz vidi piekrastes novados būtiski palielinās, jo īpaši Pierīgā, kur vasaras atpūtnieku dzīvesvietas sezonālās maiņas rezultātā iedzīvotāju skaits pieaug vairākkārtīgi.

(22) Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk - IIN) ļauj spriest par iedzīvotāju ieņēmumiem un veido nozīmīgu piekrastes pašvaldību budžeta daļu, ko daļēji var izmantot arī publiskās infrastruktūras attīstīšanai. Lielākais IIN īpatsvars uz vienu iedzīvotāju ir Rīgai tuvāk esošajās pašvaldībās (Carnikavas novads, Saulkrastu novads), un to rādītāji ievērojami pārsniedz gan pārējo piekrastes pašvaldību attiecīgo rādītāju, gan vidējo Latvijas novadu rādītāju. Piemēram, Carnikavas novadā IIN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2013.gadā bija 697,9 euro, bet Rucavas novadā - 269,8 euro.²⁵ Laika periodā no 2011. gada līdz 2013.gadam IIN ieņēmumi pieauguši visās piekrastes pašvaldībās, straujāk tajās, kas atrodas tuvāk Rīgai.

Tūrisma un rekreācijas attīstības potenciāls

(23) Baltijas jūras piekraste Latvijas teritorijā ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma un atpūtas galamērķiem. Piekrastē ir salīdzinoši augsta tūristu mītņu un tajās esošu gultasvietu koncentrācija - 2013.gadā Latvijā šis rādītājs pārsniedza ES vidējo rādītāju²⁶, jo 67% jeb 25,7 tūkst. gultasvietu atradās novados, kas ir pie jūras vai kuriem vismaz puse no teritorijas atrodas 10 km attālumā no jūras. Kopumā apmeklējumu skaits pludmalē pēc 2015.gada vasarā veiktā apsekojuma vērtējams ~4,7 miljoni gadā²⁷. Salīdzinot to ar citu tūrisma piesaistes objektu apmeklējumiem - populārākajiem tūrisma objektiem vai pasākumiem, jāsecina, ka piekraste ar tās pludmalēm ir piekrastes pašvaldību (izņemot Rīgu) nozīmīgākais apmeklētāju piesaistes resurss.

(24) Kopējā apmeklētība pludmalēs ir izteikti sezonāla. Iedalot Latvijas 495,2 km garo jūras krastu posmos pēc apmeklētības intensitātes, proporcionāli ar intensīvu apmeklētību ir 1% pludmaļu, ļoti apmeklēti ir 3,4% pludmaļu, vidēji apmeklēti - 7,5% pludmaļu un mazapmeklētas vai nenozīmīgi apmeklētas ir lielākā daļa jeb 78,1% pludmaļu. Kā intensīvi un ļoti apmeklētas uzskatāmas visas republikas pilsētu un Saulkrastu pludmales, savukārt mazākais apmeklējums ir Ventspils novada Užavas, Vārves un Tārgales pagastos, Pāvilostas novada Vērgales un Sakas pagastos (skat. 5. un 6.attēlā). Kopumā vismazāk apmeklētas ir pludmales Kurzemes piekrastes novados.

5.attēls. Piekrastes pašvaldību pludmaļu apmeklētības intensitāte (vidēji dienā, vasaras sezonā)²⁶

6.attēls. Pludmaļu apmeklētība un galvenie apmeklētāju plūsmu virzieni uz piekrasti²⁸

Piekrastes attīstības ierobežojumi

(25) Viens no vēsturiskajiem attīstību bremzējošiem faktoriem ir Baltijas jūras piekrastes (no Rucavas novada līdz Rojai) atrašanās Padomju Savienības pierobežas zonā, kur saimnieciskā darbība, civiliedzīvotāju mobilitāte un publiskās infrastruktūras attīstība tika ierobežota gandrīz 50 gadu garumā.

(26) Pašlaik piekrastē kopumā ir vairāk ierobežojumu saimnieciskai darbībai kā vidēji Latvijas pašvaldībās. Būtiskākie saimnieciskās darbības ierobežojumi ir saistīti ar aizsargjoslām (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, t.sk. krasta kāpu aizsargjosla, jūras aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla, mežu aizsargjoslas ap pilsētām, aizsargjoslas ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem (novērošanas torņiem) u.tml.) un piekrastē esošajām ĪADT, tomēr ierobežojoši ir arī dabiskie apstākļi.

(27) Viens no dabisko apstākļu radītajiem ierobežojumiem piekrastē ir vidēji zemākā lauksaimniecībā izmantojamo zemju auglība, salīdzinot ar teritorijām citviet Latvijā.

(28) Klimata pārmaiņu ietekmē pakāpeniski paaugstinās jūras līmenis un novērojamas biežākas un intensīvākas vētras, pastiprinās krastu erozija.

(29) Publiskās infrastruktūras trūkums vai tā neatbilstošā kvalitāte būtiski ierobežo tūrisma un rekreācijas, uzņēmējdarbības attīstības iespējas un iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Viens no iemesliem publiskās infrastruktūras nepietiekamai attīstībai pašreiz ir ierobežotais valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu apjoms. Publiskās infrastruktūras attīstību (skat. 4.pielikumu) kavē arī vienotas izpratnes trūkums un nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām un pašvaldībām ar valsts institūcijām.

(30) Aptuveni 80 % piekrastes garuma publiskās infrastruktūras (gājēju un veloinfrastruktūra, pievedceļi pie jūras un citi autoceļi, autonovietnes, peldvietu labiekārtojums u.tml.) nodrošinājums un kvalitāte piekļuvei pie jūras tiek vērtēts kā nepietiekošs.²⁹ Pludmales apmeklētāju plūsmai vasaras peldsezonā neatbilstošs publiskās infrastruktūras nodrošinājums ir gan intensīvi izmantotajās Jūrmalas, Ventspils, Liepājas, Rīgas pilsētas un Pierīgas novadu pludmalēs, gan lielākajā daļā perifēro novadupludmalēs³⁰.

(31) Kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka pašvaldības, DAP un citas iestādes iespēju robežās plāno un veic ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā, gan piesaistot ES finansējumu, gan izmantojot savu budžetu līdzekļus, tādējādi no 2006. līdz 2015.gadam īstenoti vismaz 132 dažādi projekti³¹, kas saistīti ar piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību.

1.2. Attīstības plānošanas dokumentu ietvars

(32) Piekrastes plānojums, veicinot resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas attīstību piekrastes teritorijās, sekmēs ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kas ir definēta kā viena no Eiropas Savienības stratēģijas "Eiropa 2020"³² prioritātēm, kā arī sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) un tās Rīcības plānā definēto mērķu sasniegšanu un prioritāšu īstenošanu.

(33) Piekrastes plānojuma risinājumos ir ņemtas vērā vairākas starptautiskas rekomendācijas: Eiropas Parlamenta un Padomes Rekomendācija 2002/413/EK (2002.gada 30.maijs) par integrēto piekrastes zonas pārvaldību Eiropā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācija C(76)161/FINAL "Padomes rekomendācija par Piekrastes pārvaldības principiem"³³, pievēršot uzmanību tajās noteiktiem aspektiem, kas jāņem vērā, plānojot piekrastes teritorijas izmantošanu un attīstību. Pozitīvs ieguldījums tiks sniegts arī OECD rekomendācijas C(92)114/FINAL "Padomes rekomendācija par Integrēto piekrastes zonas pārvaldību"³⁴ ieviešanā, nosakot specifiskus attīstības mērķus, nodrošinot informācijas par piekrasti apkopošanu, kā arī Piekrastes plānojumā nosakot risinājumus, kas līdzsvaro tūrisma attīstību, mazinot ietekmi uz dabu.

(34) Piekrastes plānojums veicinās Baltijas jūras piekrastes attīstību saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju "Latvija 2030". Latvija 2030 Baltijas jūras piekraste ir definēta kā nacionālo interešu telpa, kurā nepieciešams nodrošināt piekrastes kā daudzveidīgas un daudzfunkcionālas telpas attīstību, kas vienlaikus ir gan kvalitatīva dzīves vide, gan sabiedrisko labumu banka ar tīru ūdeni un gaisu, pludmali, veselīgām ekosistēmām, īpašām ainavām, gan ekonomiski aktīva telpa ar daudzveidīgām nodarbinātības iespējām visa gada garumā.

(35) Piekrastes plānojuma risinājumos ņemts vērā Latvijas Nacionālo attīstības plāns 2014.-2020.gadam, kurā viena no prioritātēm ir "Izaugsmi atbalstošas teritorijas", efektīvi izmantojot un mērķtiecīgi attīstot resursus, un rīcības virzienā "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju potenciāla izmantošana" iekļauts uzdevums piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai: "Mazo ostu un uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē".

(36) Piekrastes plānojuma ieviešana sekmēs arī nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu, piemēram, Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam, Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam, Ainavu politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam u.c. politikas plānošanas dokumentu, kā arī Kurzemes³⁵ un Rīgas³⁶ plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu mērķu sasniegšanu.

(37) Piekrastes plānojuma risinājumu izstrādē ņemti vērā aktuālie pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, tajos noteiktie uzdevumi un ĪADT dabas aizsardzības plānos ieteiktie infrastruktūras risinājumi.

(38) Piekrastes plānojums ir izstrādāts paralēli Jūras telpiskā plānojuma projekta izstrādei³⁷. Piekrastes plānojums ir vērsts uz piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību un ilgtspējīga tūrisma veicināšanu sauszemē, savukārt Jūras telpiskais plānojums būs ietvars ilgtspējīgai un racionālai jūras telpas un resursu izmantošanai. Būtiskākie abu plānojumu saskares jautājumi: ostas, piekrastes zveja, kruīzu tūrisms, aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens, peldvietas u.c.

2. Plānojuma stratēģiskais ietvars

2.1. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai

(39) Latvijas piekraste ir unikāla, daudzveidīga, ilgtspējīga un ekonomiski aktīva telpa ar tīru ūdeni, gaisu, pludmali, mazpārveidotām ainavām un kvalitatīvu dzīves vidi. Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir piekrastes ainava - vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums.

(40) Starptautiskajā nozīmē (skat. 7.attēlu) piekraste ir Latvijas vizītkarte un sadarbības platforma ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm, jūras un sauszemes saskares vieta ar lielu bioloģisko daudzveidību un augstvērtīgu ainavu, perspektīvs ārvalstu tūristu galamērķis. Piekraste iekļauj Latviju starptautiskajā telpā un veicina Latvijas atpazīstamību visā pasaulē.

7.attēls. Latvijas piekrastes starptautiskā dimensija

(41) Piekraste ir nozīmīga dabas un kultūras mantojuma telpa ar esošajiem un potenciālajiem jūras un sauszemes dabas resursiem, lielām un mazām ostām, savdabīgu apdzīvoto vietu un infrastruktūras tīklu, kā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgs atpūtas un tūrisma resurss. Piekrastes teritorija ir arī augstvērtīga dzīves telpa jūras tuvumā vietējiem iedzīvotājiem un viesiem.

Piekrastes nozaru prioritātes

(42) Svarīgākie saimnieciskās darbības virzieni piekrastē ir:

- tūrisms un atpūtas organizēšana, ietverot kūrortsaimniecību;

- ostu darbība, iekļaujot jahtu uzņemšanu un apkalpošanu;

- zvejniecība, zivju apstrāde, īpaši tās tradicionālie veidi;

- atjaunojamo enerģijas resursu (vēja, ūdens, viļņu, biomasas u.c.) izmantošana.

Nosacījumi piekrastes attīstībai

(43) Piekrastes attīstību un teritorijas pārvaldību īsteno integrēti, balstoties uz:

- pastāvīgu, savstarpēji koordinētu sadarbību starp nozaru ministrijām, valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem, zemes īpašniekiem un nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros;

- brīvprātīgiem sadarbības modeļiem;

- kopīgiem ieguldījumiem, visu līmeņu sadarbības un pārrobežu projektu realizāciju;

- pastāvīgu informācijas apmaiņu un lēmumu pieņemšanu diskusiju ceļā;

- esošo pārvaldības instrumentu pilnveidošanu, jaunu instrumentu un iespēju izmantošanu.

(44) Piekraste kā mērķa teritorija tiek ņemta vērā, izstrādājot jaunus vai veicot grozījumus spēkā esošajos valsts nozaru politiku un reģionāla līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos.

(45) Piekrastē tiek sekmēta pastāvīgo iedzīvotāju skaita stabilizēšana un nodarbinātības iespēju paplašināšana, tiek veicināta videi draudzīga uzņēmējdarbība, īpaši atbalstot aktivitātes, kas darbojas visa gada garumā, kā arī piekrastei tipisku biznesa puduru attīstīšanu. Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, ekonomiskās aktivitātes tiek koncentrētas pilsētās, ciemos un attīstāmajās vietās, kas noteiktas saskaņā ar normatīvo regulējumu³⁸ un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

(46) Piekraste ir publiski pieejama. Atsevišķām vietām, piemēram, ĪADT stingrā režīma zonā un sezonas liegumos (sezonāli ierobežojumi), ražošanas teritorijām, ostu teritoriju daļām u.c., pamatojoties uz normatīvo regulējumu vai pašvaldību teritorijas plānojumiem, var tikt noteikta ierobežota piekļuve.

(47) Apbūve piekrastē tiek plānota un veidota, ievērojot ilgtermiņa prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi, krasta erozijas procesus un ainaviskās vērtības.

2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni

(48) Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni (skat. 8.attēlu) turpina iepriekšējos plānošanas dokumentos noteiktos virzienus, ņemot vērā nozaru politikas, to attīstības mērķus un prioritātes, ievērojot starptautiskos (Eiropas Savienības, Baltijas jūras reģiona, OECD), Latvijas, reģionāla un vietēja līmeņa plānošanas dokumentus un kopīgās iniciatīvas.

8.attēls. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni

Stratēģiskais virsmērķis

(49) Latvijas piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek nodrošināta ar kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba pārvaldība. Lai sasniegtu virsmēŗki, jāattīsta vienots publiskās infrastruktūras tīkls, plānotās darbības savstarpēji koordinēti saskaņā ar institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju funkcijām īstenojot gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan vietējā līmenī, kā arī jāievieš laba pārvaldība visos pārvaldības līmeņos, uzsverot starpinstitucionālās sadarbības nozīmību.

Stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni to sasniegšanai

(50) 1. Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses, veicinot ekonomisko aktivitāti, mazina sezonalitātes ietekmi, nodrošina piekrastes vērtību saglabāšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Infrastruktūras tīkls ir platforma vienota tūrisma produkta attīstīšanai.

(51) Rīcību virzieni publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai:

R1.1. Attīstīt vienotu publiskās infrastruktūras tīklu, uzlabojot pakalpojumu klāstu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem;

R1.2. Veicināt ieguldījumus attīstāmajās vietās, tādējādi stiprinot piekrastes apdzīvojumu un ekonomiskās aktivitātes;

R1.3. Veicināt piekrastes dabas un kultūras mantojuma pieejamību visām sabiedrības grupām, ievērojot universālā dizaina principus.

(52) 2. Laba pārvaldība piekrastē, kas balstās uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un kuras īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu, efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams."³⁹

(53) Rīcību virzieni labas pārvaldības nodrošināšanai:

R2.1. Iesaistīt uzņēmējus, vietējās rīcības grupas un nevalstiskās organizācijas vietējās ekonomikas aktivizēšanā;

R2.2. Attīstīt sadarbību vienotā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību aizsardzībā un kapitalizēšanā: dabas un kultūras vērtību potenciāla izmantošana, radot pievienotu vērtību;

R2.3. Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas nozaru politikas un normatīvo regulējumu.

3. Plānojuma risinājumi

3.1. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība

(54) Lai piekrastē nodrošinātu dabas un vides aizsardzības prasību ievērošanu un piekrastes dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgu attīstību, investīcijas nepieciešams koncentrēt konkrētās attīstāmas vietās. Savukārt, lai attīstāmajās vietās ieguldītās investīcijas veidotu iespējami lielāku sinerģiju un kopīgo pievienoto vērtību, attīstāmo vietu starpā nepieciešams nodrošināt savienojumus, izveidojot visu piekrasti aptverošu publiskās infrastruktūras tīklu, kas, izmantojot dažādus satiksmes veidus, iekļaujas vienotā Eiropas telpā.

(55) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla galvenie uzdevumi - platformas izveide uzņēmējdarbības un kopīgu piekrastes tūrisma piedāvājumu attīstībai, atbilstoši sabiedrības pieprasījumam pēc atpūtas iespējām un piekrastes pašvaldību attīstības interesēm, piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšana, regulējot kopīgo piekrastes apmeklētāju plūsmu atbilstoši dabas un vides aizsardzības prasībām, un klimata pārmaiņu seku mazināšana.

(56) Vienots publiskās infrastruktūras tīkls piekrastē (skat. 9.attēlu) ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiski aktīvas un daudzfunkcionālas piekrastes telpas attīstībai. Tas uzlabos piekļuvi nozīmīgiem dabas un kultūras mantojuma objektiem, veicinās pakalpojumu attīstību dabas un kultūras mantojuma objektos un to tuvumā, kā arī uzlabos dzīvesvidi vietējiem iedzīvotājiem, saudzējoši un efektīvi izmantojot vienoto dabas un kultūras mantojumu.

(57) Vienota tūrisma piedāvājuma un daudzveidīga pakalpojumu klāsta veidošanai piekrastes pašvaldībām nepieciešams uzlabot sadarbību starp tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās, izmantojot esošos un attīstāmos tūrisma piesaistes objektus tematiski saskaņota, kā arī specifiska tūrisma piedāvājuma veidošanai. Potenciālās sadarbības teritorijas integrētu tūrisma piedāvājuma veidošanai attēlotas 9.attēlā. Šo sadarbības teritoriju ietvaros piekrastes pašvaldībām ir nepieciešams sadarboties kopīgu projektu īstenošanā tūrisma attīstības jomā, veidojot vietu specifikai atbilstošu tematisko piedāvājumu un jaunus pakalpojumus. Kopīgi tematiski vienoti, taču daudzveidīgi tūrisma produkti pāri pašvaldību robežām palielinās tūrisma pakalpojumu kopīgo konkurētspēju, būs pamats kopīgam mārketingam un veicinās piekrastes starptautisko atpazīstamību.

(58) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla pamats ir:

● esošās apdzīvotās vietas un citi objekti (punktveida un laukumveida objekti): pilsētas, ciemi, peldvietas, ostas, lidostas, ĪADT;

● esošie savienojumi (līnijveida objekti): autoceļi, dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti.

(59) Ierobežota finansējuma apstākļos investīcijas nepieciešams koncentrēt, tāpēc uz esošā publiskās infrastruktūras pamata piekrastē tiek izdalītas attīstāmās vietas un noteikti nozīmīgākie savienojumi (gan attīstāmo vietu starpā, gan sasaistei ar pārējo Eiropas telpu), kam publiskais atbalsts ir jānodrošina prioritāri.

(60) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi ir ietverti tematiskā plānojuma 2.pielikumā un uzdevumi publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai iekļauti 4.nodaļas 4.tabulā. Visi infrastruktūras tīkla risinājumi veicina arī pielāgošanos klimata pārmaiņām. Risinājumu ieviešot jāņem vērā pieejamo (vai jāiegūst) informāciju par klimata pārmaiņu ietekmētajiem riskiem: applūstošajām teritorijām, jūras krasta noskalošanos un prognozēm⁴⁰, smilšu sanesumiem, sezonalitātes izmaiņām u.tml.

9.attēls. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības un sadarbības teritoriju tūrisma attīstībai principiālā shēma

3.1.1. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un prioritizēšana

(61) Attīstāmās vietas ir noteiktas, pamatojoties uz piekrastes pašvaldību un Piekrastes plānojuma izstrādē iesaistīto pušu priekšlikumiem, vietu attīstības potenciālu, nozīmi un lomu piekrastes apdzīvojuma struktūras, ekonomisko aktivitāšu un piekrastes kopējās konkurētspējas kontekstā.

(62) Būtiskākie kritēriji attīstāmo vietu izdalīšanai:

● apmeklētāju piesaistes objekti/vietas, apmeklētāju plūsmu intensitāte, antropogēnā slodze;

● atrašanās pilsētā, ciemā vai to tiešā tās tuvumā;

● dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija;

● pašvaldību ieceres saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (IAS, AP, TP), dažādu nekustamo īpašumu īpašnieku interešu saskaņošanas iespējas;

● līdz šim veiktie ieguldījumi, īstenotie un uzsāktie projekti.

(63) Ņemot vērā 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju un esošās infrastruktūras novērtējumu, sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām, kā attīstāmas vietas pavisam tiek izvirzītas 60 vietas. Papildus izvērtējot apmeklētāju plūsmas un to ietekmi uz piekrastes veģetāciju, 25 no attīstāmajām vietām tiek ieteiktas kā prioritāri attīstāmās vietas (skat.9.attēlu).

(64) Detāls katras attīstāmās vietas izdalīšanas pamatojums, tās attīstības mērķis, pienesums kopējā piekrastes tīklā, specifiskais piedāvājums un priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai ietverts 1. pielikumā.

(65) Katrai prioritāri attīstāmajai vietai papildus ir sagatavotas publiskās infrastruktūras attīstības vadlīnijas, kas pieejamas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnes saitē http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 sadaļā "Prioritāro kompleksi attīstāmo vietu attīstības priekšlikumi (vadlīnijas)", ietverot detalizētāku attīstāmās vietas raksturojumu un ieteikto aktivitāšu izvietojuma shēmu (skat.10.attēlu).

(66) Konkrēti publiskās infrastruktūras risinājumi nosakāmi katras konkrētās pašvaldības ietvaros, detalizētāk plānojot nepieciešamo investīciju apjomu, avotus un aktivitāšu īstenošanas laiku un secību. Nepieciešamības gadījumos ieteicams izstrādāt vai pilnveidot saistošos noteikumus par piekrastes zonas izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tai skaitā tematiskos plānojumus, t.sk. pāri vienas pašvaldības robežām.

10. attēls. Piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības principiālā shēma ar piemēru aktivitāšu priekšlikumiem prioritārajā attīstāmajā vietā

3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm

(67) Attīstāmo vietu saraksts ietverts 2.tabulā. Uz pelēka pamata treknrakstā izdalītas prioritārās attīstāmās vietas.

2.tabula. Attīstāmo vietu saraksts

Nr.	Attīstāmā vieta	Pašvaldība, pagasts vai pilsēta
1.	Nidas centrs	Rucavas novads, Rucavas pagasts
2.	Papes centrs	Rucavas novads, Rucavas pagasts
3.	Jūrmalciems	Nīcas novads, Nīcas pagasts
4.	Bernāti (dabas parka "Bernāti" Z dala daļas un tā piegulošās pludmales attīstība (teritorija starp Bernātu ciemu un jūru))	Nīcas novads, Nīcas pagasts
5.	Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa piekrastē*	Liepājas pilsēta
6.	Šķēdes piekraste	Grobiņas novads, Medzes pagasts
7.	Ziemupes centrs	Pāvilostas novads, Vērgales pagasts
8.	Akmeņraga bākas apkārtne	Pāvilostas novads, Sakas pagasts
9.	Pāvilostas centrālā daļa*	Pāvilostas novads, Pāvilostas pilsēta
10.	Labraga piekraste (Rīvas upes grīvas apkārtne)	Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
11.	Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale	Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
12.	Ošvalku piekraste (Pāžu pludmale)	Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
13.	Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas apkārtne)	Ventspils novads, Užavas pagasts
14.	Cirpstenes piekraste	Ventspils novads, Vārves pagasts
15.	Ventspils Piejūras parks un tam pieguloša piekrastes teritorija*	Ventspils pilsēta
16.	Liepene	Ventspils novads, Tārgales pagasts
17.	Ovīšu bāka	Ventspils novads, Tārgales pagasts
18.	Lūžņa	Ventspils novads, Tārgales pagasts
19.	Miķeļtornis	Ventspils novads , Tārgales pagasts
20.	Lielirbe	Ventspils novads, Tārgales pagasts
21.	Sīkrags	Dundagas novads, Kolkas pagasts
22.	Mazirbe	Dundagas novads, Kolkas pagasts
23.	Košrags	Dundagas novads, Kolkas pagasts
24.	Pitrags	Dundagas novads, Kolkas pagasts
25.	Saunags	Dundagas novads, Kolkas pagasts
26.	Vaide	Dundagas novads, Kolkas pagasts
27.	Kolkas ciems un Kolkasrags	Dundagas novads, Kolkas pagasts
28.	Uši	Dundagas novads, Kolkas pagasts
29.	Aizklāņi	Rojas novads
30.	Melnsils	Rojas novads
31.	Ģipka	Rojas novads
32.	Roja	Rojas novads
33.	Kaltene	Rojas novads
34.	Valgalciems	Rojas novads
35.	Upesgrīva	Mērsraga novads
36.	Mērsrags	Mērsraga novads
37.	Bērzciems	Engures novads, Engures pagasts
38.	Engures ciems	Engures novads, Engures pagasts
39.	Ķesterciems	Engures novads, Engures pagasts
40.	Plieņciems	Engures novads, Engures pagasts
41.	Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu	Engures novads, Engures pagasts, Lapmežciema pagasts
42.	Bigauņciems	Engures novads, Lapmežciema pagasts
43.	Ķemeri un Jaunķemeri*	Jūrmalas pilsēta
44.	Jūrmalas (Lielupes) osta*	Jūrmalas pilsēta
45.	Daugavgrīva*	Rīgas pilsēta
46.	Mangaļsala*	Rīgas pilsēta
47.	Kalngale	Carnikavas novads
48.	Garciems	Carnikavas novads
49.	Garupe	Carnikavas novads
50.	Carnikava	Carnikavas novads
51.	Gauja	Carnikavas novads
52.	Lilaste	Carnikavas novads
53.	Saulkrastu centrs*	Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta
54.	Zvejniekciema centrs, Skultes osta	Saulkrastu novads, Saulkrastu pagasts
55.	Vārzas	Limbažu novads Skultes pagasts
56.	Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste	Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts
57.	Tūja	Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts
58.	Piekraste no Svētupes, līdz Lielurgai	Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts
59.	Salacgrīvas centrs*	Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pilsēta
60.	Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste*	Salacgrīvas novads, Ainažu pilsēta

*Ņemot vērā apmeklētības intensitāti, visu pilsētu piekrastes uzskatāmas kā vienlīdz attīstāmas teritorijas, publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības risinot pašvaldības ietvaros noteikto prioritāšu secībā.

Priekšlikumi aktivitātēm attīstāmajās vietās

(68) Priekšlikumi aktivitātēm iekļauti 1.pielikuma tabulā "Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai". Piekrastes plānojuma īstenošanā pašvaldības vai citas institūcijas tās var papildināt un precizēt, ja nepieciešams, iekļaujot papildus publiskās infrastruktūras risinājumus atbilstoši konkrētās vietas potenciālam un vajadzībām, ņemot vērā atbilstošos ĪADT un aizsargjoslu regulējuma nosacījumus.

(69) Attīstāmo vietu aktivitāšu īstenošanā pašvaldībām vai citiem attīstītājiem jāievēro šādi nosacījumi:

- gadījumos, kad aktivitātes rada draudus īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu pastāvēšanai, kā arī plašu smilšu platību atsegšanas risku, kas var veicināt eolo⁴¹ procesu attīstību, jāveic detalizētāku aktivitāšu teritorijas izpēti un alternatīvu izvērtējumu;

- jaunu attīstības vietu detalizētas plānošanas un projektēšanas vai esošās publiskās infrastruktūras paplašināšanas gadījumā, vietas novērtēšanā un risinājumu izvēlē vēlams piesaistīt sertificētu sugu un biotopu ekspertu, ģeologus un izmantot visu pieejamo informāciju par vietas ģeoloģiju, veģetāciju un apmeklētāju plūsmām;

- projektēšanā un būvniecībā jāvadās no labās prakses piemēriem un pieredzes piekrastē, tostarp pielietojot universālā dizaina principus;

- pēc būves nodošanas ekspluatācijā jānodrošina atbilstoša apsaimniekošana un, vēlams, arī situācijas monitorings (apmeklētāju skaita izmaiņas, veģetācijas izmaiņas, infrastruktūras stāvoklis);

- ja nepieciešams, projekta ieceres stadijā veicami papildus plānošanas pasākumi (piemēram, lokālplānojumu vai detālplānojumu izstrāde), tostarp ņemot vērā krastu erozijas un plūdu riskus, infrastruktūras risinājumiem ĪADT⁴² - to izveides mērķus, iespējamās ietekmes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas aizsardzības plānos noteiktos u.tml. būtiskus aspektus;

- blakus apdzīvotajām vietām (pilsētām un ciemiem) saglabājamas zaļās teritorijas (buferzonas);

- ārpus apdzīvotajām vietām plānojama piekrastes "pasīvā" attīstība, kas izpaužas kā auto ceļu izveide līdz jau šobrīd apmeklētākajām pludmalēm, auto stāvlaukumu izveide pie tām, velosipēdu ceļu un velomaršrutu izveide, atkritumu savākšanas konteineru (t.sk. dalītās vākšanas konteineru) novietošana un pārvietojamo biotualešu izvietošana, organizētu ugunskuru vietu ierīkošana. "Pasīvās" attīstības pasākumu mērķis ir piekrastes teritorijas minimāls labiekārtojums tajās vietās, kuras iedzīvotāji, apmeklētāji un tūristi apmeklē jau šobrīd, neskatoties uz to, ka tajās nav ierīkota atbilstoša infrastruktūra, jo šajos piekrastes posmos visticamāk šāda apmeklēšana notiks arī turpmāk neskartās dabas dēļ;

- pašvaldībām konkrētās attīstāmās vietas ietvaros nosakot aktivitāšu ieviešanas secību, prioritāri īstenojamas dabas un kultūras mantojuma attīstībai nozīmīgas aktivitātes un aktivitātes, kas risina piekļuves nodrošināšanu pludmalei, autonovietņu risinājumus, atkritumu savākšanu, tualešu nodrošinājumu u.tml.;

- plānojot infrastruktūras attīstību vietējā līmenī, neparedzēt darbības, kas varētu ietekmēt jūras kabeļu izvietošanu, atbilstoši Jūras telpiskajā plānojumā paredzētajām kabeļu pieslēgumu vietām sauszemē.

3.1.3. Cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšana attīstāmajās vietās

(70) Vērtējot attīstāmo vietu sasniedzamību no glābšanas dienestu daļām vai posteņiem sauszemē, kā nepietiekami sasniedzamas izdalītas tās attīstāms vietas, kas atrodas vairāk kā 23 minūšu brauciena attālumā no VUGD daļas vai posteņiem: Nida, Pape Rucavas novada Rucavas pagastā, Lūžņa Ventspils novadā, Vaide un Kolka Dundagas novada Kolkas pagastā, Mērsrags Mērsraga novadā un Bērzciems Engures novadā. 5 vietas (Jūrmalciems, Miķeļtornis, Uši, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, Tūja) atrodas aptuveni 25 km attālumā no VUGD posteņiem (skat. 11.attēlu) un šo vietu sasniedzamība slikta ceļa apstākļos 23 minūtēs ir problemātiska.

(71) Balstoties uz 2015.gadā veiktā VUGD apsekojuma datiem (skat. 11.attēlu un 3.pielikumu), attīstāmajās vietās papildus ir veikts operatīvo dienestu lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras vērtējums⁴³, izdalot vietas ar pietiekamu, nedaudz apgrūtinātu vai apgrūtinātu piekļuvi:

● Apgrūtināta lokālā piekļuve ir 25 vietās, kur pārvietošanās iespējas pat ar pilnpiedziņas transportlīdzekļiem ir ierobežotas un daļā piekļuves vietu laiva jānes vairāk kā 40 m vai lejā no stāvkrasta.

● Nedaudz apgrūtināta lokālā piekļuve, kam pārsvarā cēlonis ir operatīvo dienestu vajadzībām neatbilstoši ceļu kvalitāte (pārsvarā kāpu zonā - ceļa segums, sapūstās smiltis uz ceļa un traucējoši koku un krūmu zari), ir konstatēta 13 vietām.

● Pietiekamas lokālās piekļuves iespējas ir tikai 26 vietām.

(72) Izvērtējot atpūtnieku plūsmu, prioritāri nepieciešams uzlabot operatīvo dienestu lokālo piekļuvi (piebrauktuves) jūrai 15 attīstāmajās vietās: Papē, Šķēdē, Akmeņragā, Jūrkalnē, Užavā, Miķeļtornī, Kolkā, Bigauņciemā, Mangaļsalā, Garciemā, Carnikavā, Lilastē, Tūjā, Salacgrīvā un Ainažos. Uzlabojumi ir vēlami (ieteicami) 23 attīstāmo vietu punktos: Nida, Jūrmalciems, Bernāti, Labrags, Ošvalki, Lielirbe, Uši, Aizklāņi, Melnsils, Valgalciems, Upesgrīva, Bērzciems, Ķesterciems, Plieņciems, Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Apšuciems un Klapkalnciems), Daugavgrīva, Kalngale, Garupe, Gauja, Saulkrasti, Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste, Piekraste no Svētupes līdz Vitrupei (Vitrupe) (skat. 3.pielikumu).

(73) Integrēti vērtējot vietu sasniedzamību no VUGD posteņiem un lokālo piekļuvi, kopumā nepietiekams cilvēku drošības un glābšanas nodrošinājums ir vismaz 22 attīstāmajās vietās - Nidā, Papē, Akmeņragā, Pāvilostā, Lūžņā, Miķeļtornī, Vaidē, Kolkā, Ušos, Valgalciemā, Mērsragā, Bērzciemā, Kalngalē, Garciemā, Garupē, Carnikavā, Gaujā, Lilastē, Salacgrīvas novada dienviddaļā (Lembužos) un Tūjā un Piekrastē no Svētupes līdz Lielurgai (Vitrupē) (skat. 11.attēlu un 3.pielikumu). Šajās attīstāmajās vietās jāveic preventīvi pasākumi, kas brīdinātu cilvēkus par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām palīdzēt un jāuzlabo operatīvo dienestu iespējas nokļūt līdz attīstāmās vietas pludmalei/jūras krastam savlaicīgi.

11.attēls. Attīstāmo vietu sasniedzamība no operatīvo dienestu posteņiem un lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras vērtējums⁴⁴

3.1.4. Savienojumi - publiskās infrastruktūras tīkla līnijveida elementi

(74) Piekļuvi pie jūras un citām vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtībām galvenokārt nodrošina autoceļi (skat. 2.pielikuma 2.1.apakšnodaļu) un dzelzceļš, tāpēc piekļuves nodrošināšanā svarīgi uzturēt autoceļu kvalitāti un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru.

(75) Piekrastē ir jāveicina valsts, pašvaldību un komersantu ceļu tīkla uzturēšana un attīstība, lai nodrošinātu svarīgu savienojošo infrastruktūras elementu kvalitāti tūrisma un rekreācijas attīstību. Taču valsts autoceļu sakārtošanai ir pastāvīgs finansējuma trūkums, tāpēc izvērtējot finansējuma piešķiršanu valsts autoceļu sakārtošanai, piekrastē prioritāri jāapskata 3.tabulā un 12. attēlā ietvertos autoceļu posmus, kur redzams, ka tā ir aktuāla problēma galvenokārt Kurzemes piekrastē no Papes (Rucavas novadā) līdz Kolkai (Dundagas novadā).

3. tabula. Finansējuma piesaistei prioritāri izvērtējamie valsts autoceļu posmi piekrastē

Nr. kartē (12. att.)	Autoceļa Nr./kods (2016. gads)	Autoceļa, tā posma nosaukums
1	V1221	Rucava-Pape (ieskaitot tilta pār Paurupi rekonstrukciju)
2	P113	Grobiņa- Bārta - Rucava (posms Rucavas novadā)
3	V1232	Skatre-Rolavi
4	V1188	Liepāja-Šķēde-Ziemupe (posms Šķēde-Ziemupe)
5	V1190	Vērgale-Ziemupe
6	P111	Ventspils (Leči)-Grobiņa (posms: 20,61-43,20 km)
7	V1187	Pievedceļš Pāvilostai
8	P111	Ventspils (Leči)-Grobiņa (posms: 43,20-52,93 km, 52,93-63,00 km)
9	P119	Kuldīga-Alsunga-Jūrkalne (posms- Jūrkalne-Alsunga)
10	V1308	Ventspils-Avotiņi
11	P77	Ventspils-Dundaga (rekonstrukcija posmā no autoceļa P124 Ventspils-Kolka līdz Ancei)
12	V1332	Pievedceļš Liepenei
13	V1333	Pievedceļš Ovišiem
14	V1334	Pievedceļš Lūžņai
15	V1335	Pievedceļš Miķeļbākai
16	V1372	Jaunmuiža - Sīkrags (1,1km, no P124 līdz Sīkragam)
17	P125	Talsi - Dundaga - Mazirbe (posms: no P124 līdz Mazirbei)
18	V1388	Pievedceļš Pitragam
19	V1389	Pievedceļš Saunagam
20	V1391	Pievedceļš Vaidei
21	P131	Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka (posms pie Kolkas ciema 5 km garumā no P124, 102,5-107,5 km)
22	V1401	Stende-Lauciene-Mērsrags
23	V1441	Rideļi-Engure
24	P53	Dūči - Limbaži (posms 18,35 km- 36,15 km)
25	V137	Stūrīši-Jelgavkrasti-Lembuži (posms Jelgavkrasti-Lembuži)
26	P11	Kocēni-Limbaži-Tūja (posma A1-Tūja rekonstrukcija, 2,9km)
27	P12	Salacgrīva - Korģene - Limbaži (posms Korģene-krustojums ar V144)

12.attēls. Finansējuma piesaistei prioritāri izvērtējamo valsts autoceļu posmu shēma⁴⁵

(76) Lai nodrošinātu labākas piekļuves iespējas, nepieciešams sakārtot valsts nozīmes (galvenos, reģionālos un vietējos) autoceļus piekrastē, šim mērķim piesaistot papildus finansējumu (skat. 4.nodaļā 96. rindkopu).

(77) Lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei arī ārpus apdzīvotām vietām, nepieciešams attīstīt satiksmei drošu autonovietņu tīklu pie un gar valsts, pašvaldību un komersantu autoceļiem atbilstoši apmeklētāju plūsmām.

(78) Dzelzceļš nodrošina atpūtnieku nokļūšanu piekrastes Pierīgas daļā, posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti. Peldsezonā labos laika apstākļos pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tāpēc svarīgi attīstīt dzelzceļa infrastruktūru Pierīgā, uzlabojot ritošo sastāvu un pasažieru komforta līmeni. Savukārt Liepājai un tās tuvumā esošajām pašvaldībām ir svarīga pasažieru satiksmes nodrošināšana dzelzceļa savienojumā Rīga - Liepāja.

(79) Svarīgs dzelzceļa savienojums ir Rail Baltica⁴⁶ dzelzceļa posms Latvijā, kas nodrošinās piekrastes sasniedzamību no ārvalstīm un kura ietvaros realizējot plānus par reģionālo satiksmi (stacijas Skultē, Tūjā, Salacgrīvā), palielināsies arī piekrastes Vidzemes daļas apmeklējums.

(80) Dzelzceļa tīkla attīstība un velonovietņu, informācijas un velonomas punktu ierīkošana dzelzceļa stacijās veicinātu velotransporta izmantošanu piekrastē un mazinātu nepieciešamību izmantot personīgu autotransportu.

(81) Savukārt piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīklu (skat. 2.pielikuma 2.3.apakšnodaļu) nepieciešams attīstīt, gan izbūvējot jaunu infrastruktūru, gan veicot maršrutu marķēšanu un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi, kā arī veidojot savstarpēji saistītus starptautiskos, reģionālos un vietējos velomaršrutus un gājēju ceļus.

(82) Integrēts velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls piekrastē veicinās piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma objektu savstarpējo sasaisti, piekrastes sasaisti ar iekšzemi un kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas velotīkliem, kā arī iekļaušanos starptautiskajos velo un kājamgājēju maršrutos.

(83) Galvenais piekrastē attīstāmais veloinfrastruktūras tīkla elements ir starptautiskais velomaršruts Eirovelo 13, kas vietām pārklājas ar Eirovelo 10 maršrutu. Galvenais kājāmgājēju maršruts ir E9 (skat. 13.attēlu un 2.pielikuma 2.3.apakšnodaļu).

13.attēls. Eirovelo 13 velomaršruts, tā prioritārie posmi un sasaiste ar Eirovelo 10 velomaršrutu un E9 kājāmgājēju maršrutu⁴⁷

3.2. Labas pārvaldības attīstība piekrastē

(84) Lai līdzsvarotu dabas aizsardzības un ekonomiskās intereses un pilnvērtīgi attīstītu piekrastes publisko infrastruktūru, kā arī veicinātu sabiedrības interešu iekļaušanu plānošanas un īstenošanas procesos, nepieciešams uzlabot pārvaldības praksi (formālo un neformālo sadarbību).

(85) Labas pārvaldības pamatā ir augšupējā jeb "bottom-up" pieeja, kurā liela nozīme ir sabiedrības vēlmēm un piekrastes pašvaldību, kā arī valsts institūciju ieinteresētībai to īstenot. Lai uzlabotu piekrastes pārvaldību, svarīgi apzināt un respektēt dažādu sabiedrības grupu intereses un attīstīt konstruktīvu dialogu, lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesu, izmantojot visdažādākos sadarbības veidus un formas: piemēram, aptaujas, sanāksmes, forumus, kampaņas, konkursus, tematisko plānojumu izstrādi u.c. Svarīga loma sabiedrības līdzdalības organizēšanā ir vietējām rīcības grupām, nevalstiskām organizācijām, atbalstam šo organizāciju darbībai, kā arī plašsaziņas un citiem saziņas līdzekļiem.

(86) Lai uzlabotu pārvaldību piekrastē nepieciešams:

1. nodrošināt iespējas vietējām kopienām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām iesaistīties vietējā līmeņa pārvaldē un vietējas publiskās infrastruktūras un tūrisma pakalpojumu attīstības jautājumu risināšanā, attīstot dažādus publiskās-privātās partnerības projektus un iesaistoties pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;

2. atbalstīt vietējo rīcības grupu izstrādāto sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu, kurās iekļautas vietēja līmeņa būtiskākās vajadzības, un organizēt piekrastē esošo vietējo rīcības grupu pieredzes apmaiņas pasākumus;

3. aktivizēt pašvaldību sadarbību kopīgu tūrisma produktu izveidē un mārketinga pasākumu īstenošanā, veidojot teritoriāli vienotus unikālus, nesezonas, nišas u.tml. tūrisma produktu piedāvājumus;

4. turpināt sadarbību piekrastes pašvaldību starpā Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības ietvaros;

5. turpināt sadarbību Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros, kas ir galvenais piekrastes attīstību koordinējošais instruments nacionālā līmenī;

6. attīstīt pārrobežu sadarbību, lai nodrošinātu starptautisku tūrisma piedāvājumu veidošanu un Baltijas kopējā piedāvājuma pievilcības paaugstināšanu, izmantojot daudzveidīgus ar piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu tematiski saistītus piedāvājumus;

7. palielināt plānošanas reģionu lomu piekrastes pārvaldībā, nodrošinot to iesaisti piekrastes attīstībai nozīmīgu risinājumu veidošanā un reģionālas, nacionālas un starptautiskas nozīmes projektu sagatavošanā un īstenošanā;

8. rast finansējumu valsts budžeta ietvaros ar Zemes pārvaldības likumu pašvaldību valdījumā nodotās jūras piekrastes joslas pārvaldībai, t.sk. šajā likumā noteiktajām pašvaldībām veicamajām darbībām: veikt valdījumā nodoto jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas labiekārtošanu un to sanitārās tīrības nodrošināšanu, nodrošināt glābšanas dienestu darbību vietējās pašvaldības apsaimniekotajās peldvietās, kur tas ir nepieciešams;

9. pilnveidot vai aktualizēt plānošana reģionu, pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un valsts institūciju vadības dokumentus, ņemot vērā piekrastes plānojumā noteikto. Lai sabalansētu attīstības un dabas aizsardzības intereses, nepieciešama ĪADT dabas aizsardzības plānošanas sistēmas pilnveidošana un tās sasaiste ar vietēja līmeņa teritorijas attīstības plānošanu. Viens no risinājumiem - vietēja līmeņa tematisko plānojumu izstrāde, kas var palīdzēt noskaidrot būtiskākās vajadzības un piemērotākos risinājumus vietējā līmenī publiskās infrastruktūras attīstīšanai;

10. pilnveidot nozaru politikas, iekļaujot citu nozaru politiku dokumentos piekrastes plānojuma stratēģiskos mērķus un publiskās infrastruktūras tīkla attīstības galvenos uzdevumus, lai veicinātu integrētu piekrastes pārvaldību;

11. pilnveidot normatīvos aktus, lai samazinātu piekrastes infrastruktūras izbūvei nepieciešamo laiku un paātrinātu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, jo pašvaldību un uzņēmēju pārstāvji ir aicinājuši veikt aizsargjoslu pārvaldību un ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošo normatīvo aktu pilnveidi.

(87) Labas pārvaldības ieviešana un konkrēti uzdevumi pārvaldības pilnveidei iekļauti 4.1.apakšnodaļā 4.tabulā.

4. Plānojuma īstenošana un tā ietekmes izvērtēšana

4.1. Plānojuma īstenošana

(88) Lai sasniegtu Piekrastes plānojuma stratēģiskos mērķus, nepieciešama visu piekrastes pārvaldībā iesaistīto institūciju - ministriju un to padotības iestāžu, pašvaldību, vietējo rīcības grupu, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju aktīva sadarbība.

(89) Visām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām ir aktīvi jāveicina publiskās infrastruktūras tīkla attīstība un jāpilnveido pārvaldības prakse, ņemot vērā plānojumā noteiktos uzdevumu izpildes termiņus (skat.4.tabulu) un aktīvi sadarbojoties un iesaistot vietējās kopienas, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas.

(90) Pašvaldības īsteno plānojumā noteiktos risinājumus saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām un deleģētajām funkcijām, kā arī atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, pieejamā finansējuma ietvaros. Pašvaldības un citas organizācijas iniciatīvas, kas noteiktas Piekrastes plānojuma izstrādes laikā un apkopotas 5.tabulā, kā arī aktivitātes attīstāmo vietu līmenī (skat. 1.pielikumu), īsteno brīvprātīgi. 5.tabulā norādītajām vadošajām institūcijām ir vadošā loma iniciatīvu īstenošanā un iesaistītajām institūcijām jāsadarbojas ar vadošajām institūcijām, lai panāktu iecerēto rezultātu.

(91) Publiskās infrastruktūras tīkla un daudzveidīga tūrisma pakalpojumu klāsta veidošanai priekšnoteikums ir sadarbība starp tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās (skat. 9.attēlu), lai efektīvāk izmantotu nozīmīgus dabas un kultūras mantojuma objektus plašāka tūrisma piedāvājuma un starptautiskās atpazīstamības veidošanai.

(92) Attīstāmajās vietas pašvaldībām jānosaka prioritārās aktivitātes un jāīsteno tās katrā attīstāmajā vietā sadarbībā ar valsts institūcijām, vietējām rīcības grupām, nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru. Aktivitāšu plānošanai izmantojamas arī 25 prioritāri attīstāmajām vietām sagatavotās publiskās infrastruktūras attīstības vadlīnijas, kas ietver arī ieteikto aktivitāšu izvietojuma kartoshēmu (skat. 10.attēlu un vadlīnijas⁴⁸).

4. tabula. Uzdevumi publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai un pārvaldības pilnveidošanai

Nr. p.k.	Galvenie uzdevumi	Rezultāts	Atbildīgās institūcijas	Iesaistītās institūcijas	Izpildes termiņš	Iespējamie finansējuma avoti
1. Stratēģiskais mērķis: Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses
1. Uzdevumi vietu attīstībai
	1.1. Uzdevumi infrastruktūras attīstībai ĪADT
1.1.1.	Pilnveidot informācijas un izglītības pakalpojumus Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos, kā arī dabas parkos	Pilnveidoti vismaz 3 informatīvie un izglītojošie pakalpojumi Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos, kā arī dabas parkā "Pape"	DAP	Dundagas, Rucavas novadu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības	2023.gads	ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. un 5.4.1. specifiskie atbalsta mērķi, valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*)
1.1.2.	Popularizēt dabas tūrisma piedāvājumu, veidojot un iekļaujoties reģionāla, nacionāla mēroga un pārrobežu tīklojumos	Sabiedrībai un ārvalstu tūristiem vairākās mājaslapās nodrošināta informācija par dabas tūrisma piedāvājumu piekrastē, kas veicinās apmeklētāju skaitu piekrastes ĪADT tūrisma objektos un dabas tūrisma pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu	DAP	KPR, RPR, LIAA, reģionālās tūrisma asociācijas, NVO, piekrastes pašvaldības	Regulāri	ESI fondi, t.sk. ETS programmas, LIFE programma (Vides apakšprogramma), Latvijas vides aizsardzības fonds
2. Uzdevumi savienojumu attīstībai
	2.1. Uzdevumi autoceļu tīklā
2.1.1.	Valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu uzturēšana satiksmei drošā stāvoklī un pārbūve/ seguma atjaunošana atbilstoši aktuālajā valsts autoceļu sakārtošanas programmā noteiktajam	Satiksmei drošā stāvoklī uzturēto/ atjaunoto autoceļu garums nesamazinās	SM	LVC	Regulāri	Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ESI fondi
	2.2. Uzdevumi dzelzceļa tīkla attīstībai
2.2.1.	Posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti nodrošināt piepilsētas elektrovilcienu satiksmi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam	Posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti palielināts pasažieru pārvadājumu apjoms	SM, AS "Pasažieru vilciens", VSIA "Autotransporta direkcija"	VAS "Latvijas Dzelzceļš"	Regulāri	Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), valsts kapitālsabiedrību budžets
2.2.2.	Izvērtēt un pieņemt lēmumu par vilcienu satiksmei slēgtās dzelzceļa līnijas Liepāja - Ventspils trases turpmākās izmantošanas iespējām	Pieņemts lēmums par dzelzceļa līnijas tālāko izmantošanu	SM	VARAM, piekrastes pašvaldības, VAS "Latvijas Dzelzceļš"	2018.gads	Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
	2.3. Uzdevumi piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkla attīstībai
2.3.1.	Izveidot Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros darba grupu Eirovelo 13 attīstības jautājumu risināšanai	Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros izveidota darba grupa Eirovelo 13 attīstības jautājumu risināšanai	VARAM	SM, EM, LIA, LPPA, KPR, RPR	2017.gads	Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
2. Stratēģiskais mērķis: Laba pārvaldība piekrastē
3. Uzdevumi pārvaldības pilnveidošanai
3.1.	Sadarbojoties VARAM, KM, EM, SM, ZM, RPR, KPR un pašvaldībām piesaistīt finansējumu no dažādiem finanšu instrumentiem piekrastes plānojuma īstenošanai	Piekrastes plānojuma īstenošanai piesaistīts papildus finansējums (vismaz 20 milj. EUR)	VARAM, KM, SM, EM, ZM	Citas nozaru ministrijas, KPR, RPR, pašvaldības, NVO, vietējās rīcības grupas	Regulāri līdz 2030.gadam	Valsts un pašvaldību budžets (esošā budžeta ietvaros)
3.2.	Izveidot Piekrastes sadaļu mobilajā aplikācijā "Latvia Travel", sekmējot mūsdienīgu interaktīvo rīku izmantošanu	Izveidota Piekrastes sadaļa mobilajā aplikācijā "Latvia Travel"	LIAA	VARAM	2023.gads	Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
3.3.	Organizēt reizi 2 gados piekrastes konferenci, ar mērķi apspriest piekrastes attīstībai (tai skaitā publiskās infrastruktūras attīstīšanas) aktuālos jautājumus un meklēt iespējami labākos risinājumus	Ik pēc 2 gadiem organizēta piekrastes konference	VARAM	LIAA, EM, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība	Regulāri (reizi 2 gados) līdz 2030.gadam	Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros), Latvijas vides aizsardzības fonds, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma)
3.4.	Nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti	Nodrošināts regulārs mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings un reizi piecos gados novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti (t.sk. IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarumu, km)	VARAM	VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Latvijas augstskolas	2018.gads monitoringa atjaunošanai, regulāri - monitoringa nodrošināšanai un reizi 5 gados - novērtējumam	Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), Latvijas vides aizsardzības fonds
3.5.	Veikt apmeklētāju plūsmu un to ietekmes uz vidi novērtējumu reizi piecos gados atbilstoši 2015.gada metodikai⁴⁹	Piekrastē iegūti dati par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz veģetāciju, kā arī novērtēts jūras piesārņojošo atkritumu daudzums piekrastē	VARAM	NVO (VIF), konsultantu uzņēmumi vai eksperti	2020.gads, 2025.gads, 2030.gads	Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
3.6.	Veikt Piekrastes publiskās infrastruktūras stāvokļa (kvalitātes) un pietiekamības (kapacitātes) novērtēšanu atbilstoši 2015.gada metodikai⁵⁰	Piekrastē iegūti dati par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz veģetāciju, kā arī novērtēts jūras piesārņojošo atkritumu daudzums piekrastē	VARAM	konsultantu uzņēmumi vai eksperti, NVO (VIF)	2020.gads, 2025.gads, 2030.gads	Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti

* Uzdevumu izpildei papildus valsts budžeta finansējuma apmērs indikatīvi nav nosakāms, jo atkarīgs no ilgtermiņā mainīgiem faktoriem (t.sk. no dažādu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piesaistes iespējām). Līdz ar to uzdevumu īstenošanai nepieciešamais finansējuma apmērs nosakāms Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā un nepieciešamais papildus valsts budžeta finansējums piesaistāms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, papildus valsts budžets tiktu piesaistīts, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem.

5. tabula. Brīvprātīgās iniciatīvas publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai un pārvaldības pilnveidošanai

Nr. p.k.	Galvenās brīvprātīgās iniciatīvas	Rezultāts	Vadošās institūcijas	Iesaistītās institūcijas	Izpildes termiņš	Iespējamie finansējuma avoti
1. Stratēģiskais mērķis: Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses
1. Brīvprātīgās iniciatīvas vietu attīstībai
1.1. Brīvprātīgās iniciatīvas attīstāmo vietu, apdzīvoto vietu un peldvietu attīstībai
1.1.1.	Veikt peldvietu labiekārtošanu (oficiālo peldvietu, t.sk. Zilā karoga statusa pludmaļu tīkla attīstību) un ar to saistīto servisa pakalpojumu attīstību	Uzlabots labiekārtojums vai uzlabota piekļuve vismaz 4 piekrastes peldvietām	Piekrastes pašvaldības	NVO, uzņēmēji, vietējās rīcības grupas	2020.gads	Pašvaldību budžets, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
1.1.2.	Attīstīt autonovietņu tīklu pludmaļu sasniedzamības uzlabošanai apdzīvotajās vietās, primāri - attīstāmajās vietās	Izbūvētas, pārbūvētas vai atjaunotas vismaz 7 autonovietnes attīstāmajās vietās	Piekrastes pašvaldības	Uzņēmēji, valsts kapitālsabiedrības, vietējās rīcības grupas	2030.gads	Pašvaldību budžets , valsts kapitālsabiedrību budžets, ESI fondi, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
1.1.3.	Piekrastes pilsētās un ciemos izveidot jaunus vai pilnveidot esošos tūrisma, rekreācijas un kurortoloģijas pakalpojumus	Pilsētās un ciemos izveidoti vai pilnveidoti vismaz 17 jauni pakalpojumi	Piekrastes pašvaldības	Uzņēmēji	2023.gads	Pašvaldību budžets, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, valsts budžets, uzņēmēji
1.1.4.	Restaurēt, atjaunot, pārbūvēt vai uzbūvēt no jauna objektus, kas vērsti uz kultūras (t.sk. nemateriālā) un dabas mantojuma attīstību	Restaurēti, atjaunoti, pārbūvēti vai uzbūvēti no jauna vismaz 15 objekti, kas vērsti uz kultūras (t.sk. nemateriālā) un dabas mantojuma attīstību	Piekrastes pašvaldības, kultūras pieminekļu īpašnieki, NVO	KM, VKPAI	2023.gads	ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis, valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets
1.1.5.	Uzlabot piebrauktuvju pie jūras kvalitāti operatīvo dienestu vajadzībām	Uzlabota kvalitāte vismaz 10 operatīvo dienestu vajadzībām nepieciešamām piekļuves vietām (nobrauktuvēm) pie jūras	Pašvaldības	VUGD u.c. operatīvie dienesti, vietējās rīcības grupas	2030.gads	Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets, valsts kapitālsabiedrību finansējums, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
1.1.6.	Attīstāmajās vietās, kuras atrodas vairāk kā 23 km attālumā no VUGD posteņiem un kur nav nodrošināta glābšanas dienesta darbība, uzstādīt pludmalē informācijas zīmes	Uzstādītas vismaz 7 informācijas zīmes (Nidā, Papē, Lūžņā, Vaidē, Kolkā, Mērsragā un Bērzciemā) par attālumu, kādā atrodas operatīvo dienestu posteņi, un to kontakttālruņiem	Pašvaldības	IeM, VUGD	2023.gads	Pašvaldību budžets, Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) budžets, ESI fondi
1.1.7.	Pludmalē izvietot informatīvās norādes, ar informāciju par tuvākajām apdzīvotajām vietām un tūrisma objektiem	Katrā no attīstāmo vietu pludmalēm izvietota vismaz viena informatīvā norāde par attālumu līdz tuvākai apdzīvotai vietai un tūrisma objektiem	Piekrastes pašvaldības, DAP (savā valdījumā esošās pludmalēs)		2023.gads	Uzņēmēji, ESI fondi, pašvaldību budžets
1.1.8.	Pie valsts autoceļiem izvietot informatīvas norāžu zīmes par pludmalēm, apskates objektiem un pakalpojumiem	Pie valsts autoceļiem izvietotas vismaz 20 informatīvās norādes par pludmalēm, apskates objektiem un pakalpojumiem	LVC, piekrastes pašvaldības, uzņēmēji		2023.gads	Uzņēmēji, ESI fondi, valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets
1.2. Brīvprātīgās iniciatīvas ostu un lidostu tīkla attīstībai
1.2.1.	Pilnveidot mazo ostu un jahtu piestātņu tīklu, uzlabojot kuģošanas drošību un ostās pieejamo pakalpojumu klāstu tūrismam	Īstenotas 7 aktivitātes mazo ostu un jahtu piestātņu tīkla pilnveidošanai	KPR, RPR, ostu pārvaldes, piekrastes pašvaldības	SM	2023.gads	ESI fondi, t.sk. ETS programmas, pašvaldību budžets
1.2.2.	Izstrādāt mazo ostu un jahtu piestātņu mārketinga plānu, nodrošinot pieejamu informāciju par mazo ostu tīklu	Izstrādāts 7 mazo ostu un jahtu piestātņu mārketinga plāns un 5 mazajās ostās izvietoti informatīvie kioski	KPR, RPR, mazo ostu pārvaldes		2023.gads	ESI fondi, t.sk. ETS programmas, pašvaldību budžets
1.2.3.	Attīstīt Liepājas reģionālās lidostas infrastruktūru, lai sertificētos regulāru lidojumu veikšanai, un veikt pasākumus aviopārvadātāju piesaistei regulāru lidojumu nodrošināšanai	Liepājas lidosta sertificēta regulāru lidojumu veikšanai, no tās uzsākti regulāri pasažieru pārvadājumi	SIA "Aviasabiedrība "Liepāja""	Liepājas pilsētas dome, SM	2020.gads	Uzņēmēji, ESI fondi, valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības budžets
1.2.4.	Uzturēt un saglabāt Ventspils reģionālo lidostu sabiedriski svarīgu atbalsta funkciju veikšanas nodrošināšanai	Nodrošināts atbalsts sabiedriski svarīgu funkciju veikšanai	SIA "Ventspils lidosta", Ventspils pilsētas dome	AiM, IeM, SM	2030.gads	Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības budžets
1.2.5.	Atjaunot, uzlabot un uzturēt bākas, ugunszīmes un Ventspils loču torni kā drošas navigācijas infrastruktūru un/vai tūrisma objektus	Atjaunotas un uzlabotas bākas un loču tornis	Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde	Pašvaldības, SM, VAS "Latvijas Jūras administrācija"	2030.gads	Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības budžets, ES fondi
1.2.6.	Pasažieru kuģu pārvadājumiem un kruīza tūrismam nepieciešamās ostu infrastruktūras un pakalpojumu attīstība	Pilnveidota infrastruktūra un pakalpojumi vismaz vienā lielajā ostā	Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde	SM	2030.gads	Brīvostu pārvalžu budžets, Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) budžets, ES fondi
1.3. Brīvprātīgās iniciatīvas infrastruktūras attīstībai ĪADT
1.3.1.	Izveidot jaunas tematiskas dabas takas ĪADT	Vismaz vienā ĪADT izveidotas jaunas tematiskas dabas takas	DAP, piekrastes pašvaldības		2023.gads	Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), LIFE programma, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. un 5.4.1. specifiskie atbalsta mērķi, Eiropas teritoriālās sadarbības programmas
1.3.2.	ĪADT izveidot reģionālos un vietējos velomaršrutus, kas sasaistīti ar Eirovelo 13 velomaršrutu	ĪADT izveidoti vismaz 3 reģionālie un vietējie velomaršruti, kas sasaistīti ar Eirovelo 13	Piekrastes pašvaldības, Vidzemes tūrisma asociācija, DAP		2030.gads	LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma), ESI fondi, t.sk. ETS programmas
1.3.3.	ĪADT tuvumā attīstīt tūrisma infrastruktūru, kas uzlabo piekļuvi ĪADT un papildina ĪADT sniegtos pakalpojumus (piemēram, DL "Pape", DL "Bernāti", "Ziemupe", Pāvilostas pilsētas, Ventspils novada piekrastes un Kolkas pagasta ciemi, Rīgas pilsētas, Carnikavas, Salacgrīvas novada piekrastes teritorija)	ĪADT tuvumā izveidoti vismaz 5 tūrisma infrastruktūras risinājumi, kas uzlabo piekļuvi ĪADT un papildina ĪADT sniegtos pakalpojumus	Piekrastes pašvaldības	DAP	2030.gads	Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, Latvijas vides aizsardzības fonds
2. Brīvprātīgās iniciatīvas savienojumu attīstībai
2.1. Brīvprātīgās iniciatīvas autoceļu tīklā
2.1.1.	Pašvaldību un komersantu ceļu kvalitātes uzlabošana, lai nodrošinātu savienojumu starp valsts ceļu tīklu un pludmali vai tūrisma apskates objektiem piekrastē	Uzlaboto ceļu garums km	Piekrastes pašvaldības, LVM	Uzņēmēji	Regulāri	Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets, valsts kapitālsabiedrības, uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
2.2. Brīvprātīgās iniciatīvas dzelzceļa tīkla attīstībai
2.2.1.	Dzelzceļa stacijās posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti izvietot informāciju par pludmales un citu vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma objektu sasniedzamību	Dzelzceļa stacijās uzstādīti vismaz 5 informatīvie stendi vai kioski	AS "Pasažieru vilciens", piekrastes pašvaldības	Reģionālās tūrisma asociācijas	2030.gads	Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets, valsts kapitālsabiedrību budžets, ESI fondi
2.2.2.	Pilnveidot Ventspils šaursliežu dzelzceļa līniju un tās sniegtos pakalpojumus, uzsverot šaursliežu dzelzceļa kultūrvēsturisko nozīmi	Pilnveidota Ventspils šaursliežu dzelzceļa līnija un tās sniegto pakalpojumu klāsts	Ventspils pilsētas dome		2023.gads	ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis, pašvaldību budžets
2.3. Brīvprātīgās iniciatīvas piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkla attīstībai
2.3.1.	Precizēt Eirovelo 13 maršrutu atbilstoši aktuālajiem EK ieteikumiem	Precizēti 6 Eirovelo 13 maršruta posmi	Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības	SM, VARAM	2020.gads	Valsts (esošā budžeta ietvaros) un pašvaldību budžets, ESI fondi
2.3.2.	Izstrādājot jaunus vai aktualizējot esošos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, iekļaut tajos precizēto Eirovelo 13 maršrutu, parādot tā sasaisti ar reģionālajiem un vietējiem velomaršrutiem (kur iespējams)	Velo 13 maršruts iekļauts visu piekrastes pašvaldību, kā arī KPR un RPR teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, parādot tā sasaisti ar reģionālajiem un vietējiem velomaršrutiem (kur iespējams)	Piekrastes pašvaldības, KPR, RPR	Vidzemes tūrisma asociācija	2030.gads	Pašvaldību budžeti
2.3.3.	Nodrošināt Eirovelo 13 maršruta marķēšanu, kā arī automātisko skaitītāju uzstādīšanu	Uzstādītas 10 ceļa zīmes un 6 automātiskie skaitītāji, kas veicinās velomaršruta izmantošanu tūrismā	Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības	SM, VARAM	2023.gads	ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma)
2.3.4.	Nodrošināt Eirovelo 13 maršruta sasaisti ar publiskā transporta mezgliem: dzelzceļa stacijām, kuģu un jahtu piestātnēm u.c.	Nodrošināta Eirovelo 13 maršruta sasaiste ar 6 publiskā transporta mezgliem	Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības		2023.gads	ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma)
2.3.5.	Izstrādāt un izveidot vietējos velomaršutus, lai uzlabotu piekļuvi pie pludmales	Izstrādāti 10 vietējie velomaršuti, kas veicinās velobraucēju piekļuvi pie pludmales	Piekrastes pašvaldības		2030.gads	ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma)
2.3.6.	Izveidot Eirovelo 13 posmus piekrastē, t.sk. ĪADT	Izveidoti jauni Eirovelo 13 posmi (marķēti maršruti vai veloceliņi) vismaz 5 pašvaldībās, t.sk. 2 ĪADT	Piekrastes pašvaldības	DAP, vietējās rīcības grupas	2030.gads	Pašvaldību un valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*) un, valsts kapitālsabiedrības, uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti
2.3.7.	Izstrādāt kombinētus aktīvās atpūtas maršrutus, kas ietver gājēju, velotransporta, laivošanas u.c. iespējas	Izstrādāti 4 kombinēti aktīvās atpūtas maršruti, kas veicinās aktīvās atpūtas pakalpojumu attīstību piekrastē un ar to saistītajās teritorijās	Piekrastes pašvaldības	KPR, RPR, vietējās rīcības grupas	2030.gads	Uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību budžeti
2.3.8.	Īstenot kopīgus mārketinga pasākumus Eirovelo 13 popularizēšanai (aplikācijas, bukleti, izstādes, konferences u.c.)	Īstenoti 10 kopīgi mārketinga pasākumi Eirovelo 13 popularizēšanai	LIAA, Vidzemes tūrisma asociācija	KPR, RPR, piekrastes pašvaldības	2023.gads	ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, valsts budžets
2.3.9.	Attīstīt un popularizēt Eiropas kājāmgājēju maršrutu E9 (European long distance path E9) un sasaistīt to ar vietējo gājēju celiņiem	Izveidots kājāmgājēju maršruts piekrastē Latvijā	KPR, RPR, piekrastes pašvaldības	Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs"	2026.gads	ESI fondi, t.sk. ETS programmas, valsts un pašvaldību budžeti
2. Stratēģiskais mērķis: Laba pārvaldība piekrastē
3. Brīvprātīgās iniciatīvas pārvaldības pilnveidošanai
3.1.	Izstrādāt piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskos plānojumus piekrastes pašvaldībās	Vismaz 7 pašvaldībās izstrādāti atbilstoši tematiskie plānojumi	Pašvaldības	VARAM	2030.gads	Pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma)
3.2.	Ievietot RPR, KPR un piekrastes pašvaldību mājas lapās par glābšanu atbildīgo dienestu sagatavotu, viegli uztveramu informāciju par drošu atpūtu un rīcību ārkārtas situācijās un operatīvo dienestu kontakttālruņiem	RPR, KPR un vismaz piecu piekrastes pašvaldības mājaslapā izvietota brīdinoša informācija par cilvēku drošību piekrastē	RPR, KPR, piekrastes pašvaldības	VUGD, NBS JSF KAD	2017.gads	Valsts un pašvaldību budžets (esošā budžeta ietvaros)
3.3.	Attīstīt un popularizēt konferenču tūrismu piekrastē	Noorganizētas vismaz 3 konferences	EM, LIAA, pašvaldības	Nozaru ministrijas, NVO, uzņēmumi	2023.gads	ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, valsts budžets
3.4.	Veidot kopīgus tūrisma piedāvājumus Latvijas un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piekrastēm	Izveidoti vismaz 2 ar Lietuvu vai Igauniju kopīgi piekrastes tūrisma piedāvājumi	RPR, KPR, pašvaldības, LIAA	DAP, NVO	2023.gads	ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti, valsts un pašvaldību budžets
3.5.	Noteikt meklēšanas un glābšanas darbu aviācijas tehnikas iespējamās nolaišanās vietas piekrastes pašvaldībās	Sadarbojoties valsts institūcijām un pašvaldībām, piekrastē papildus noteiktas aviācijas tehnikas nolaišanās vietas	Pašvaldības	NBS (Gaisa spēki), RPR, KPR, VUGD, DAP, AiM	2020.gads	Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)
3.6.	Organizēt glābšanas dienestu un piekrastes pašvaldību darba grupu cilvēku drošības un glābšanas jautājumu risināšanai	Izveidots sadarbības mehānisms (darba grupa) glābšanas jautājumu risināšanai piekrastē	AiM, IeM, pašvaldības	NBS (Gaisa spēki un JSF KAD), VUGD, VARAM, RPR, KPR	2017.gads	Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros)

* Brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanai papildus valsts budžeta finansējuma apmērs indikatīvi nav nosakāms, jo atkarīgs no ilgtermiņā mainīgiem faktoriem (t.sk. no dažādu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piesaistes iespējām). Līdz ar to uzdevumu īstenošanai nepieciešamais finansējuma apmērs nosakāms Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā un nepieciešamais papildus valsts budžeta finansējums piesaistāms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, papildus valsts budžets tiktu piesaistīts, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem.

Finansējuma piesaiste

(93) Piekrastes plānojuma īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu, piesaistot kā publisko tā privāto finansējumu.

(94) Pilnvērtīgai un kompleksai publiskās infrastruktūras attīstībai attīstāmajās vietās, kopumā nepieciešams piesaistīt līdz 132,39 milj. EUR (indikatīvās izmaksas katrai attīstāmajai vietai skat. 1.pielikumā). Šie ieguldījumi veicinās kopējās tūrisma plūsmas palielināšanos un nepieciešamo pakalpojumu attīstību visā Latvijas piekrastē, vienlaikus izlīdzinot tūrisma slodzi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam, vides stāvoklim un pašvaldību attīstības interesēm. No vienas puses tiks sekmēta tūristu piesaiste vietām, kas ir attālinātas no republikas pilsētām, no otras puses plānotie ieguldījumi intensīvi apmeklētās piekrastes daļās republikas pilsētās un to tuvumā veicinās negatīvo ietekmju samazināšanu uz vidi. Līdz ar to tiks īstenots Latvija 2030 uzstādījums par ekonomiskās darbības sabalansēšanu ar vides aizsardzības interesēm Baltijas jūras piekrastē. Piekrastes plānojuma īstenošana pozitīvi ietekmēs arī piekrastes pašvaldībām tuvējās pašvaldības: palielinoties kopējai tūrisma plūsmai piekrastes virzienā, tajās pieaugs pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumiem un palielināsies arī šo pašvaldību motivācija attīstīt savai pašvaldībai raksturīgus tūrisma produktus, lai papildinātu un dažādotu piekrastes piedāvājumu. Savukārt daudzveidīgi tūrisma piedāvājumi pāri pašvaldību robežām būs konkurētspējīgāki arī starptautiskā mērogā. Tādējādi piekrastes plānojuma īstenošanai būs pozitīva ietekme arī ārpus piekrastes pašvaldībām. Kopumā nepieciešamo ieguldījumu atdeve ekonomiskajā un sociālajā jomā ilgtermiņā pārsniedz ieguldījumu apjomu:

1. Ekonomiskie ieguvumi saistāmi ar tūrisma un atpūtas nozares tiešajiem ienākumiem uzņēmējiem, valsts budžeta papildināšanu ar uzņēmēju nodokļiem, pašvaldību budžetu pieaugumu nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanās dēļ, pieaugot īpašumu vērtībai, kā arī slodzes samazināšanu uz valsts un pašvaldību sociālajiem budžetiem. Plānotās 132,39 milj. EUR investīcijas attīstāmajās vietās veicinās apmeklētāju skaita pieaugumu par 9,5%⁵¹. Atbilstoši pašreizējai tūrisma plūsmai kopējie izdevumi atpūtai pie jūras vērtēti aptuveni 256-276 milj. EUR katru gadu. Līdz ar to pēc plānojuma īstenošanas vietējā ekonomikā papildus varētu tikt iepludināti 24,4 -25,7 milj. EUR katru gadu⁵². Savukārt plānojuma īstenošanas laikā papildus ienākumi vērtējami proporcionāli piesaistītajiem apmeklētājiem.

2. Sociālie ieguvumi raksturojami kā atvieglota piekļuve pie labiekārtotām rekreācijas teritorijām piekrastē, nodrošinot konkrētai vietai un tās pieprasījumam atbilstošu infrastruktūru. Labvēlīga dzīves vide un publiskās infrastruktūras sniegtās iespējas veidot uzņēmējdarbību vai strādāt piekrastē var mazināt darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju un teritoriju iztukšošanos.

3. Ilgtermiņā paredzami ieguvumi no dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas un saudzīgas izmantošanas, mazinot kāpu un piekrastes mežu izbradāšanu un izbraukāšanu, kas uzlabos biotopu stāvokli, kā arī veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām, mazinot jūras krasta un upju ieteku noskalošanos un šo klimata pārmaiņu seku radītos zaudējumus.

(95) Savukārt, lai uzlabotu attīstāmo vietu savienojumus ar iekšzemi un savā starpā, nepieciešami ieguldījumi nacionālas nozīmes (autoceļu, dzelzceļu un velo) infrastruktūras attīstībā. Institūcijām sadarbojoties, publiskās infrastruktūras tīkla savienojumu attīstībai līdz 2030. gadam nepieciešams piesaistīt 96.-98.rindkopā norādīto finansējumu.

(96) Lai nodrošinātu kvalitatīvus autoceļu savienojumus gan attīstāmo vietu starpā, gan savienojumos ar iekšzemi, no valsts budžeta, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, indikatīvi nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu 56 152 278 euro apmērā un pašlaik šim mērķim paredzēti 15 840 000 euro no ESI fondiem un valsts budžeta.

(97) Lai nodrošinātu veloinfrastruktūras tīkla savienojumu attīstību, nepieciešams marķēt Eirovelo 13 maršruta visas piekrastes garumā un, kur tas nepieciešams, izbūvēt veloceļu. Pašvaldībām, valsts un nevalstiskajām institūcijām kopīgi sadarbojoties, nepieciešams piesaistīt 46 534 000 euro no ārvalstu finanšu palīdzības resursiem, pašvaldību un valsts budžeta. Eirovelo 13 maršruta marķēšanu un veloceļa infrastruktūras izbūvi var iekļaut valsts autoceļu pārbūves projektos no valsts budžeta līdzekļiem, ja konkrētais velomaršuta posms atbilst satiksmes drošības standartiem, ir iekļauts pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos un tam ir pieejams finansējums.

(98) Kopā valsts autoceļu sakārtošanai un Eirovelo 13 velomaršruta attīstībai piekrastē nepieciešami 118 526 278 euro, t.sk. no valsts budžeta nepieciešams piesaistīt vismaz 56 152 278 euro. Nepieciešamā papildus valsts budžeta finansējuma apmērs autoceļu savienojumu, visu attīstāmo vietas sasniedzamības uzlabošanai, kā arī Eirovelo 13 maršruta attīstībai ir noteikts indikatīvi un ir precizējams Piekrastes plānošanas īstenošanas laikā, izstrādājot detālākus satiksmes, tai skaitā veloinfrastruktūras projektus. Papildus valsts budžeta finansējums, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem, tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

(99) Nozīmīgākie finanšu avoti ir:

● Valsts budžets;

● Pašvaldību budžeti;

● Eiropas strukturālie un investīciju fondi, t.sk. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskais atbalsta mērķis 5.5.1. "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus", kā arī citi specifiskie atbalsta mērķi, piemēram, 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām", 5.4.1. "Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas", 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām", kā arī līdzīgs atbalsts nākamajos plānošanas periodos;

● Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai finansējums 2014.-2020.gada periodā pasākuma "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana" ietvaros vietējām rīcības grupām nodrošinās nelielu publiskās infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu atbilstoši vietējo rīcības grupu stratēģijās noteiktajām prioritātēm; Piekrastes plānojumā ietvertajiem infrastruktūras objektiem EJZF un ELFLA atbalsts SVVA ietvaros iespējams, balstoties uz bottom-up pieeju un atbilstoši konkrētās vietējās rīcības grupas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijā noteiktajām vajadzībām un izvēlētajām rīcībām;

● Eiropas teritoriālās sadarbības programmas (t.sk. Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programma; Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programma; Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma; INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma), kas paredz atbalstu nelielas infrastruktūras un jaunu pakalpojumu attīstīšanai, mārketinga aktivitātēm tūrisma produktiem, kas ietver piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu;

● Latvijas vides aizsardzības fonda un LIFE programmas finansējums, kas var nodrošināt ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītu jautājumu risināšanu, t.sk. pētījumu finansēšanu un videi draudzīgas infrastruktūras demonstrācijas projektu izveidi.

4.2. Turpmākie pētījumi un projekti

(100) Piekrastes plānojums ir vērsts uz publiskās infrastruktūras attīstību, tomēr integrētai piekrastes attīstībai nepieciešams veikt turpmākus pasākumus. Lai veicinātu piekrastes attīstības stratēģiskā virsmērķa, stratēģisko mērķu un rīcību virzienu sasniegšanu, kā arī attīstības priekšnoteikumu īstenošanu, nepieciešams:

1. veikt vietējā un piekrastei specifiskā nemateriālā kultūras mantojuma izpēti un izstrādāt nemateriālā mantojuma saglabāšanas vadlīnijas;

2. izstrādāt nacionālā, reģionālā un/vai vietējā līmeņa ainavu tematiskos plānojumus;

3. popularizēt piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu, izmantojot digitālos resursus un interaktīvos risinājumus;

4. veikt inovatīvus pētījumus un pilotprojektus (enerģētikas u.c. jomās);

5. veikt piekrastes apdzīvojuma struktūras attīstības tendenču un sociālās infrastruktūras attīstības vajadzību izpēti un sagatavot priekšlikumus risinājumiem⁵³;

6. veikt ekosistēmu pakalpojumu un produktu pētījumus piekrastē;

7. veikt garkrasta sanešu plūsmas modelēšanu, ja pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi;

8. veikt pētījumus un īstenot projektus vietējo ekonomisko aktivitāšu (atbalsts zināšanu ietilpīgu uzņēmumu veidošanai, jaunāko tehnoloģiju (tostarp biotehnoloģiju) izmantošanai, akvakultūru attīstībai sauszemē, izmantojot jūras ūdeni, attālinātā darba iespēju nodrošināšanai u.tml.) dažādošanai;

9. Novērtēt operatīvo dienestu (VUGD un NMPD) un Nacionālo bruņoto spēku transporta piekļuves iespējas attīstāmo vietu pludmalēm.

4.3. Plānojuma ietekmes izvērtēšana un aktualizācijas process, iesaistīto institūciju kompetences

(101) Par Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanu un aktualizācijas gaitu VARAM informē Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupu. Šī grupa nodrošina Piekrastes plānojuma īstenošanas kontroli un regulāru uzraudzību, tiekoties vismaz reizi gadā.

(102) Piekrastes plānojuma darbības laikā tiek sagatavoti vidējā termiņa starpziņojumi (2020. un 2025.gadā). Šajos informatīvajos ziņojumos ietver:

- informāciju par indikatoru vērtībām (skat. 4.4.apakšnodaļu) un vērtējumu par piekrastes attīstības tendencēm;

- pārskatu par aktivitātēm un ieguldījumiem Piekrastes stratēģisko mērķu sasniegšanā;

- priekšlikumus attīstāmo vietu pārskata aktualizācijai vai papildinājumiem (ja nepieciešams) un priekšlikumus nākamā plānojuma izstrādei.

(103) Par Piekrastes plānojuma īstenošanas ziņojumu sagatavošanu atbild VARAM. Vidēja termiņa starpziņojumos un gala ziņojumā ņem vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un vidēja termiņa nozaru politiku īstenošanas informatīvos ziņojumus.

4.4. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori

(104) Lai identificētu Piekrastes plānojuma stratēģiskā virsmērķa un stratēģisko mērķu izpildes progresu, ir izvēlēti stratēģiskie indikatori, kas uzskatāmi parāda piekrastes ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, uzlabojumus infrastruktūrā un labas pārvaldības risinājumu īstenošanu. Stratēģiskie indikatori un to sasaiste ar plānojuma rīcību virzieniem ir atspoguļoti 6.tabulā.

(105) Papildus indikatoru kopas, kuras uzskatāmas par pamatu iespējami integrētas piekrastes telpiskās attīstības un Piekrastes plānojuma netiešās ietekmes izvērtēšanai, ir uzskaitītas 7.tabulā.

6.tabula. Piekrastes plānojuma stratēģiskie indikatori un to sasaiste ar plānojuma rīcību virzieniem

Nr.	Stratēģiskais indikators	Esošā situācija		Bāzes rādītājs	Vidējā termiņā (2020)	Ilgtermiņā (2030)	Sasaiste ar rīcību virzieniem (R.1.1.; R.1.2.; R.1.3., R.2.1., R.2.2., R2.3.)⁵⁴	Izšķirtspēja laikā	Izšķirtspēja telpā
Nr.	Stratēģiskais indikators	gads	Datu avots	Bāzes rādītājs	Vidējā termiņā (2020)	Ilgtermiņā (2030)		Izšķirtspēja laikā	Izšķirtspēja telpā
1.	Iedzīvotāju skaits	2015	PMLP	Atbilstoši VRAA pārskata "Reģionu attīstība Latvijā" aktuālajai informācijai	stabilizējas	nesamazi-nās	R.1.2.	Katra gada sākumā	Piekrastes pagasti un pilsētas
2.	Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi EUR /1 iedzīvotāju	2014	CSP		> (palielinās)	> (palielinās)	R.1.2.	Katra gada sākumā	Piekrastes pašvaldības
3.	Pludmales apmeklētāju/tūristu skaita pieaugums	2015	VARAM	Pētījuma rezultāti 4, 7 milj.⁵⁵	> (palielinās)	> (palielinās)	R.1.1.	Pētījums reizi 5 gados	Piekraste
4.	Zilā karoga peldvietas/ Zilā karoga jahtu ostas, skaits	2015.	VIF, pašvaldības	11/3	>11/3	>11/3	R.1.3.	Katra gada sākumā	Piekraste kopumā
5.	Attīstāmo vietu skaits, kurās ieviests vismaz viens Piekrastes plānojuma 1. pielikuma tabulā iekļautais attīstāmo vietu attīstības priekšlikums	2015	Pašvaldības	0	25	60 (visās attīstāmajās vietās)	R.1.1.	Apkopojums reizi 5 gados	Pašvaldības, piekraste
6.	Pašvaldību skaits, kurās ir izstrādāti vietējie piekrastes tematiskie plānojumi	2015	Pašvaldības, TAPIS dati	1	4	7	R.2.2.	Katra gada sākumā	Pašvaldības, piekraste
7.	Pašvaldību sadarbības projektu skaits tūrisma piedāvājumu veidošanā piekrastē	2015	Pašvaldības	0	4	6	R.2.1.	Apkopojums reizi 5 gados	Piekraste

7. tabula. Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori, to bāzes vērtības un mērķi

Nr.	Indikators	Esošā situācija		Bāzes rādītājs	Vidējā termiņā (2020)	Ilgtermiņā (2030)	Piezīmes	Izšķirtspēja laikā	Izšķirtspēja telpā
Nr.	Indikators	Gads	Datu avots	Bāzes rādītājs	Vidējā termiņā (2020)	Ilgtermiņā (2030)	Piezīmes	Izšķirtspēja laikā	Izšķirtspēja telpā
	Piekrastes sociālekonomiskā attīstība
1.	Bezdarba līmenis (%)	2014	NVD	Atbilstoši VRAA pārskata "Reģionu attīstība Latvijā" aktuālajai informācijai	< (samazinās)	< (samazinās)	Pašvaldību griezumā	Janvārī un jūlijā katru gadu	Piekrastes pašvaldības
2.	Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem	2014	CSP		> (palielinās)	> (palielinās)	Pašvaldību griezumā	Katra gada sākumā	Piekrastes pašvaldības
3.	Nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā (īpatsvars, %)	2014	Valsts kase		> (palielinās)	> (palielinās)	Pašvaldību griezumā	Katra gada sākumā	Piekrastes pašvaldības
4.	Novada/pilsētas vieta teritoriju attīstības rangā	2014	VRAA		> (palielinās)	> (palielinās)	Pašvaldību griezumā	Katra gada sākumā	Piekrastes pašvaldības
	Ekonomiskās aktivitātes
5.	Naktsmītņu/gultasvietu skaits	2015	CSP	Pētījuma rezultāti	> (palielinās)	> (palielinās)	Pašvaldību griezumā. Bāzes rādītājs - CSP dati, Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktā pētījuma "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes dati.	Katra gada sākumā	Piekrastes pašvaldības
				Infrastruktūra, pārvalde
6.	Ieguldījumi piekrastes publiskajā infrastruktūrā, ieviešot tematisko plānojumu, EUR	2015	Pašvaldības	0	> (palielinās)	> (palielinās)	No jauna veidojama uzskaite	Apkopojums reizi 5 gados	Pašvaldības, piekraste
7.	Ieguldījumi jūras krasta nostiprināšanas / preterozijas pasākumos	2015	Pašvaldības	19 840,60 EUR	> (palielinās)	> (palielinās)	No jauna veidojama uzskaite	Katra gada sākumā	Pašvaldības, piekraste
8.	Sabiedrības apmierinātība ar piekrastes publiskās infrastruktūras: nodrošinājumu un kvalitāti	2015	VARAM aptauja	Pētījuma rezultāti⁵⁶	> (palielinās)	> (palielinās)	Bāzes dati pašvaldību griezumā iegūti Piekrastes plānojuma izstrādes laikā	Pētījums reizi 5 gados	Piekrastes pašvaldības
	Vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, nodrošinot atbilstošu vides kvalitāti
9.	Antropogēnās slodzes ietekme uz piekrastes veģetāciju, sadalījums pa klasēm km	2015	VARAM	Pētījuma rezultāti⁵⁷	Nepasliktinās	Palielinās 1., 2. un 3.klases īpatsvars	Bāzes vērtības - Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktais vērtējums, 5 klases; 2reizes plānojuma darbības laikā - 6 gadu cikls, no jauna veidojama uzskaite	Pētījums reizi 5 gados	Piekraste, ko aptver pētījums
10.	Oficiālo peldvietu skaits piekrastē un šo oficiālo peldvietu iedalījums pēc ūdens kvalitātes klasēm	2015	VI⁵⁸	33, t.sk. kvalitāte 2015.gadā: izcila - 24 peldvietas; laba - 7 peldvietas; 2015. gadā netika noteikta - 2 peldvietas	>33, kvalitāte uzlabojas vai ir stabila	>33, kvalitāte uzlabojas, palielinās peldvietu skaits, kuru ūdens kvalitātes vērtējums ir "izcila"	2015..g. -piekrastē ir 33 oficiālas peldvietas⁵⁹. Kvalitātes klases: izcila, laba, pietiekama, zema	Katra gada sākumā	Piekraste
11.	Pludmaļu vides stāvokļa vērtējums pēc jūras piesārņojošo atkritumu izplatības novadu un apdzīvoto vietu griezumā	2015	VARAM sadarbībā ar VIF/ kampaņa "Mana jūra"	Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktā novērtējuma rezultāti⁶⁰	Uzlabojas	Uzlabojas, palielinās piekrastes novadu un apdzīvoto vietu skaits ar vērtējumu "Labs", "Vidējs"	Turpināma un pilnveidojama uzskaite, bāzes indikators - Piekrastes plānojuma izstrādes laikā sagatavotais novērtējums; 5 klases: labs, vidējs, apmierinošs, slikts, kritisks	Pētījums reizi 5 gados	Piekraste
12.	Jūras krasta erozijas procesu intensitāte, IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarums, km	2014	VARAM⁶¹	Erozijas klašu ģeotelpiskā informācija (vektordati)⁶²	Nepalielinās IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarums	Nepalielinās IV un V erozijas riska klases nogriežņu kopgarums	Atjaunojot un sistemātiski nodrošinot mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu	Pētījums reizi 5 gados	Piekraste

(106) Dati tiek uzkrāti Piekrastes plānojuma izstrādes laikā sagatavotajā Piekrastes ģeotelpisko datu bāzē⁶³, tos atjaunojot ne retāk kā reizi 5 gados. Par Piekrastes ģeotelpisko datu bāzes turpmākas uzturēšanas, izmantošanas un datu atjaunošanas kārtību Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā atbild VARAM. VARAM Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanai izmanto publiski pieejamās datu kopas un nodrošina atsevišķu 6. un 7. tabulā norādīto datu ieguvi. VARAM nodrošina tās radīto Piekrastes ģeotelpisko datu bāzes datu pieejamību tiešsaistē.

4.5. Piekrastes publiskās infrastruktūras, apmeklētāju un to radītās ietekmes monitorings

(107) Papildus 4. tabulā iekļautajam 3.5.uzdevumam novērtēt apmeklētāju plūsmas un antropogēnās slodzes uz vidi, attīstāmajās vietās, pirms vietas labiekārtošanas uzsākšanas un ekspluatācijas laikā ieteicams veikt sākotnēju (1.pakāpes) monitoringu atbilstoši Antropogēnas slodzes uz piekrastes veģetāciju novērtēšanas metodikai attīstāmo vietu detalizācijas līmenim⁶⁴. Papildus vērtīgs informācijas avots ir Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā iekļautais Jūras un piekrastes biotopu monitorings⁶⁵.

(108) 4. tabulas 3.5. un 3.6.uzdevumu izpildei nepieciešamie ietvertie lauka darbi atbilstoši metodikai veicami vienas veģetācijas sezonas laikā, pieļaujama divu nedēļu nobīde. Antropogēnās slodzes novērtēšanas monitoringu ieteicams veikt pēc aktīvas tūrisma sezonas beigām septembrī, oktobra sākumā, kad novērtējama visas sezonas antropogēnās slodzes kumulatīvā ietekme.

4.6. Mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings

(109) Jūras krasta mūsdienu ģeoloģisko procesu ilglaicīga, regulāra monitoringa dati ļauj izprast piekrastes attīstības tendences, kontrolēt krasta erozijas procesus paaugstināta riska vietās, savlaicīgi identificēt jaunas paaugstināta riska vietas. Jūras krasta riska zonu monitorings ir iekļauts Vides monitoringa programmas 2015.-2020. gadam sadaļā "Zemes monitoringa programma"⁶⁶. Taču Jūras krasta procesu novērojumi ir pārtraukti 2008.gadā finanšu resursu trūkuma dēļ. Savukārt Piekrastes plānojuma ieviešanas rezultātu objektīvai izvērtēšanai un piekrastes attīstības turpmākai plānošanai, ir nepieciešama regulāra informācija par jūras krastu ģeoloģisko procesu dinamiku, tādēļ 4.tabulā iekļauts 3.4.uzdevums. Vēlams uzsākt arī garkrasta sanešu plūsmas monitoringu un datormodelēšanas izmantošanu datu apstrādē un prognožu izstrādē.

¹ Likums "Par pašvaldībām" (stājies spēkā 09.06.1994.)

² Vides aizsardzības likums (stājies spēkā 29.11.2006.)

³ Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (stājies spēkā 07.04.1993.)

⁴ Teritorijas attīstības plānošanas likums (stājies spēkā 01.12.2011.)

⁵ Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (stājies spēkā 11.03.1992.)

⁶ definīcija tulkota no ANO tīmekļa vietnes sadaļas "Governance", kas pieejama: http://www.un.org/en/globalissues/governance/

⁷ Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, pieejama: http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf

⁸ Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011. - 2017.gadam (apstiprinātas MK 2011.gada 20.aprīlī)

⁹ Teritorijas attīstības plānošanas likums (stājies spēkā 01.12.2011.)

¹⁰ Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.), pieejama: http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf

¹¹ šī tīkla elementu apskats ietverts Piekrastes plānojuma 3.1. apakšnodaļā

¹² Eiropas Komisijas tīmekļa vietne "Piekrastes un jūras tūrisms", pieejama: http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/coastal_tourism/index_lv.htm

¹³ Norvēģijas finanšu instrumenta 2009-2014.gada programmas LV07 projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 4. aktivitātes darba materiāli pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 un http://www.grupa93.lv/piekraste/darba-materiali

¹⁴ darba materiāli pieejami VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

¹⁵ Piekrastes plānojuma telpiskās analīzes rīks pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=21641

¹⁶ Datu avots: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, 2014.gads

¹⁷ Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", pieejama: http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/

¹⁸ Detalizēta faktoru analīze iekļauta Piekrastes plānojuma 4.pielikumā

¹⁹ Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", VKPAI sniegtie dati, 2015.gads

²⁰ atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem

²¹ atbilstoši plānojuma izstrādei izmantotajiem 2014. gada Ortofotokartes mērogā 1:10 000 © LĢIA datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem

²² PLMP dati "Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2015. (.pdf formāts)", pieejami: http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html

²³ platībā iekļauta molu ietvertā ostas akvatorija

²⁴ PMLP dati "Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2015. (.pdf formāts)", 2015.gads, http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html

²⁵ 2.darba materiāls "2. Pārskats par piekrastes teritorijas sociāli ekonomiskās situāciju pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

²⁶ vidēji ES (neskaitot Grieķiju un Īriju) 2012.gadā 44,5% no visām pieejamajām gultasvietām atradās piekrastē (sīkāka informācija pieejama 4.darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027)

²⁷ 4.darba materiāla "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā" dati, pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

²⁸ Datu avots: SIA "Nocticus" 2015.gadā veiktā piekrastes apmeklētības izvērtējums

²⁹ 5. darba materiāls "5. Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

³⁰ 4. darba materiāls "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

³¹ atbilstoši VARAM 2015. gada janvārī apkopotajai (publiski pieejamai un pašvaldību sniegtai) informācijai

³² Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par stratēģiju "Eiropa 2020", pieejama: http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm

³³ 1976.gada 12.oktobra OECD rekomendācijas C(76)161/FINAL nosaukums angļu val. - Recommendation of the Council on Principles concerning Coastal Management. Pieejama angļu val.: http://acts.oecd.org/Instruments/ShowInstrumentView.aspx?InstrumentID=15&InstrumentPID=13&Lang=en&Book=

³⁴ 1993.gada 23.jūlija OECD rekomendācijas C(92)114/FINAL nosaukums angļu val. - Recommendation of the Council on Integrated Coastal Zone Management. Pieejama angļu val.: http://acts.oecd.org/Instruments/ShowInstrumentView.aspx?InstrumentID=42&InstrumentPID=39&Lang=en&Book=

³⁵ Šie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieejami: http://www.kurzemesregions.lv/sabiedr_lidz (zem virsraksta "Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas dokumentu galīgās redakcijas")

³⁶ Šie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti pieejami: Rīgas plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.rpr.gov.lv sadaļā "Darbības jomas / Attīstības plānošana / Plānošanas dokumenti"

³⁷ Informācija par Jūras telpiskā plānojuma projektu pieejama VARAM tīmekļa vietnē http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=13487, kā arī Jūras telpiskā plānojuma projekta tīmekļa vietnē: http://jurasplanojums.net/

³⁸ Piemēram, Aizsargjoslu likums (stājies spēkā 11.03.1997.), likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (pieņemts Saeimā 14.10.1998.), likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (stājies spēkā 11.03.1997.), Teritorijas attīstības plānošanas likums (stājies spēkā 11.03.1997.) un uz šo likumu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi

³⁹ definīcija tulkota no ANO tīmekļa vietnes sadaļas "Governance", kas pieejama: http://www.un.org/en/globalissues/governance/

⁴⁰ Visu piekrasti aptverošas prognozes ir iekļautas metodiskā materiālā "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" un tā pielikumā "Erozijas klašu un prognozēto krasta līniju 2025. un 2060.gadā ģeotelpiskā informācija (vektordati)", kas pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713

⁴¹ Vēja radīta smilšu pārpūšana, kas rada eolo eroziju vai smilšu uzkrāšanos

⁴² Papildus informācija par attīstāmo vietu, ietverot iecerēto aktivitāšu priekšlikumus un ĪADT saskari spēkā esošo Dabas aizsardzības plānu kontekstā ir pievienota SIVN Vides pārskatā

⁴³ izvērtējums ietverts 6. darba materiālā "6. Cilvēku drošības un glābšanas iespēju nodrošinājuma izvērtējums piekrastē", kas pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 un ir precizēts atbilstoši VUGD ieteikumiem

⁴⁴ Datu avots: VUGD un NMPD sniegtā un publicētā informācija, 2015.gads

⁴⁵ Datu avoti: Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020. gadam, pieejama: http://lvceli.lv/par-lvc/valsts-autocelu-sakartosanas-programma-2014-2020-gadam/; KPR un RPR sniegtā informācija par pašvaldību vajadzībām

⁴⁶ Informācija par Eiropas platuma (1435 mm) sliežu dzelzceļa "Rail Baltica" projektu pieejama: http://railbaltica.info/

⁴⁷ Datu avoti: E9 kājāmgājēju maršrutam - Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" sniegtā informācija; Eirovelo 13 - Vidzemes tūrisma asociācijas sniegtā informācija; Eirovelo 10 - Bikemap.net maršruts "EuroVelo 10 - Baltic Sea Cycle Route", kas pieejams: https://www.bikemap.net/en/official/2689634-eurovelo-10/#/z7/57.28794,22.87902

⁴⁸ Prioritāro attīstāmo vietu attīstības vadlīnijas pieejamas VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

⁴⁹ Metodika iekļauta darba materiālā 4.1.1. "Baltijas jūras piekrastes antropogēnās slodzes un apmeklētības novērtēšana", kas pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

⁵⁰ Metodika iekļauta darba materiālā 5.0. "Metodika", kas pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

⁵¹ Atbilstoši 4. Darba materiālam "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

⁵² 9,5% no Jūras vides stāvokļa sākotnējā novērtējuma B. Sadaļā "Jūras ūdeņu ekonomiskā un sociālā analīze"(pieejama: http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_B.pdf) noteiktajiem ceļošanas izdevumiem atpūtai pie jūras ~256-276 milj. EUR/gadā

⁵³ piemēram, izvērtējamas analizēšanas iespējas CSP Tautskaites ģeotelpisko datu kopai "Pastāvīgo iedzīvotāju skaits", kam telpiskā izšķirtspēja ir 1x1 km, kā arī analoģiski datiem par izglītību un bezdarbu

⁵⁴ R1.1. Attīstīt vienotu publiskās infrastruktūras tīklu, uzlabojot pakalpojumu klāstu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem; R1.2. Veicināt ieguldījumus attīstāmajās vietās, tādējādi stiprinot piekrastes apdzīvojumu un ekonomiskās aktivitātes; R1.3. Veicināt piekrastes dabas un kultūras mantojuma pieejamību visām sabiedrības grupām, ievērojot universālā dizaina principus. R2.1. Iesaistīt uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas vietējās ekonomikas aktivizēšanā; R2.2. Attīstīt sadarbību vienotā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību aizsardzībā un kapitalizēšanā: dabas un kultūras vērtību potenciāla izmantošana, radot pievienotu vērtību; R2.3. Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas nozaru politikas un normatīvo regulējumu

⁵⁵ plānojuma izstrādes laikā veiktās izpētes dati, kas iekļauti 4. darba materiālā " 4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

⁵⁶ dati pieejami 4. darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

⁵⁷ atbilstoši Piekrastes plānojuma laikā veiktā novērtējuma rezultātiem (dati iekļauti 4. darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", kas pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027):
49 % (243,8 km) mazietekmēti - 1. vai 2.klase
25 % (124,4 km) vidēji ietekmēti - 3.klase
22 % (107 km)stipri vai ļoti stipri ietekmēti - 4. vai 5. klase

⁵⁸ t.sk. VI sagatavotie Pārskati par peldvietu ūdens kvalitāti, pieejami: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/peldudens/peldudens-monitorings

⁵⁹ atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība"

⁶⁰ atbilstoši Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktā novērtējuma rezultātiem (pieejami 4. darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027) pašvaldībās vides stāvokļa vērtējums pēc jūras piesārņojošo atkritumu izplatības: labs - 0, vidējs ‑ 8, apmierinošs - 2, slikts - 4 , kritisks - 2

⁶¹ Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013.gadam līdzfinansētā projekta Nr. EU 43084 ietvaros sagatavotās "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" un to ģeotelpiskā informācija (2014.gada vektordati), pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713. Šī indikatora datu avotiem jābūt ar to pašu vai salīdzināmu metodi noteikto erozijas klašu sadalījuma pētījumiem (mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringa dati)

⁶² Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013.gadam līdzfinansētā projekta Nr. EU 43084 ietvaros sagatavotās "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" un to ģeotelpiskā informācija (2014.gada vektordati), pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713.

⁶³ VARAM pārziņā esoša datu bāze, kas balstīta uz Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada programmas LV07 projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana" ietvaros sagatavotajiem ģeotelpiskajiem datiem

⁶⁴ darba materiāls 4.1.2. "Antropogēnas slodzes uz piekrastes veģetāciju novērtēšanas metodika attīstāmo vietu detalizācijas līmenim", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

⁶⁵ monitoringa rezultāti iekļauti tīmekļa vietnē "Latvian Biodiversity Clearing-House Mehanism", pieejami: http://biodiv.lvgma.gov.lv/fol302307/fol038572/fol579889

⁶⁶ Zemes monitoringa programma, pieejama VARAM tīmekļa vietnē sadaļas "Publikācijas un pētījumi" apakšsadaļā "Citi dokumenti vides aizsardzības jomā": http://www.varam.gov.lv/lat/publ/citi_dokumenti/?doc=4083

Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

1. pielikums
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai

Prioritāri attīstāmās vietas atzīmētas ar pelēko krāsu un nosaukumu treknrakstā

Kolonnā "Pamatojums" informācija apkopota šādās kategorijās:

1) Apdzīvotā vieta

2) Nozīmīgākās piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtības

3) Atpūtnieku radītās antropogēnās slodzes ietekme uz piekrastes veģetāciju (1. vai 2.klase - mazietekmēta, 3.klase - vidēji ietekmēta, 4. vai 5.klase - stipri vai ļoti stipri ietekmēta)

4) Pludmales apmeklētības novērtējums (2015.gada izpētes dati¹)

5) Nodrošinājums ar piekrastes publisko infrastruktūru

6) Mūsdienu ģeoloģisko krasta procesu īss raksturojums

7) Attīstāmo vietu sasniedzamība no operatīvo dienestu posteņiem un operatīvo dienestu lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras vērtējums

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai

*Tabulas beidzamajā kolonnā "Sasaiste ar uzdevumiem un brīvprātīgajām iniciatīvām" norādītie uzdevumi apkopoti Piekrastes plānojuma 4.tabulā, brīvprātīgās iniciatīvas - 5. tabulā.

Nr.

Pašvaldība, pagasts vai pilsēta

Attīstāmā vieta

/ indikatīvās izmaksas, EUR

Pamatojums

Mērķis

Vietas pienesums kopējā piekrastes tīklā un specifiskais piedāvājums

Aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai

Sasaiste ar uzdevumiem un brīvprātīgajām iniciatīvām^*

Rucavas novads, Rucavas pagasts

Nidas centrs

(544 105 EUR)

1) Nidas ciems- vēsturisks ciems, izteikti sezonāli apdzīvots (< 20 pastāvīgo iedzīvotāju; daudzkārtīgs vasarnieku pieplūdums; dominējošais lietuviešu atpūtnieku īpatsvars); saglabāta piekrastes zvejas nodarbe; apdzīvotās vietas attīstības potenciāls (>100 jaunizveidotu, neapbūvēto īpašumu)

2) ĪADT dabas parks "Pape" (Natura 2000) dabas parka, dabas lieguma zona, neitrālā zona; Nidas pludmale, ģeoloģiskais veidojums (Natura 2000); Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6115 "Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"", Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6119 "Zvejnieku sēta "Gaiļi"", Rucavas tautas tērps un cimdu raksts, zvejnieku seta "Gaigalas" ar tajā izvietotu jūras izskaloto priekšmetu muzeju (kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama auto, velo un gājēju ceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD > 23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Pape", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Galējā apdzīvotā vieta Latvijas piekrastes D daļā, pirmā apdzīvotā vieta piekrastē, sasniedzama no Lietuvas (LT) puses.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale ar eksportspējīgu (LT) attīstības potenciālu.

Eirovelo 13 velomaršruta pieturas vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Nidas pludmale", Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6115 "Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"" un Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6119 "Zvejnieku sēta "Gaiļi"")

1. Autonovietnes izveide,

2. Zvejniekiem (zivju izkraušanai un transportēšanai) un glābējiem nepieciešamo piekļuves ceļu pludmalei kvalitātes nodrošināšana Nidas ciemā

3. Dabas parka "Pape" publiskās infrastruktūras attīstīšana dabas tūrisma attīstībai

4.Velomaršruta Palanga-Sventāja-Pape-Jūrmalciems-Bernāti-Liepāja izveide, iekļaušanās Eirovelo 13 velomaršrutā

5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Uzdevums:

1.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.1.5.

1.1.6.

1.3.3.

2.3.1.

2.3.3.

2.3.6.

2.3.9.

Rucavas novads, Rucavas pagasts

Papes centrs

(4 476 920 EUR, t.sk. no valsts budžeta ~110 000 EUR)

1) Papes ciems vēsturisks piekrastes ciems; mazāk kā 50 pastāvīgie iedzīvotāji; dominējošs lietuviešu atpūtnieku īpatsvars vasaras sezonā;

2) ĪADT dabas parks "Pape" (Natura 2000) dabas parka, dabas lieguma, neitrālā zona, Papes ezers, valsts nozīmes industriālais piemineklis Nr.8569 "Papes bāka", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6116 "Papes Ķoņu zvejnieku ciems" (tiešā tuvumā); Latvijas brīvdabas muzeja filiāle "Vītolnieki", vēsturiskā Papes osta, Rucavas tautas tērps un cimdu raksts, zvejniecības, zivju apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums (kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekama autoceļu un gājēju ceļu kvalitāte, autonovietņu trūkums pie apskates objektiem un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs labiekārtojums)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams;

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, kam nozīmīgi tūrisma piesaistes objekti ir valsts nozīmes industriālais piemineklis Nr.8569 "Papes bāka" un vecā fišereja "Dzintarvēji"

Integrēta ĪADT un apdzīvotās vietas attīstība.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Pape", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale ar izteiktu eksportspējīgu (LT) attīstības potenciālu.

Latvijas piekrastes sauszemes tūrisma plūsmas dienvidu "vārti".

Oficiāla peldvieta, Zilā karoga pludmaļu tīkla papildināšana. Tālākā perspektīva - jahtu tīkla attīstības sekmēšana.

Nozīmīgs pieturas punkts Eirovelo13 velomaršrutā.

Specifiskais piedāvājums:

- Ekotūrisma un kultūras tūrisma pakalpojumu piedāvājums (dabas un kultūras mantojuma izziņas, t.sk. kombinēto maršrutu (ar kājām, velo, laivojot) piedāvājums (putnu vērošana, savvaļas zirgi, ezera un jūras mijiedarbības procesi u.tml.)

- DR Kurzemes piekrastes zvejniekciemu apbūves, nodarbju un tradīciju eksponēšana, t.sk. Rucavas tautastērpa, cimdu rakstu, mutvārdu daiļrade; niedru apstrāde u.tml.

1. Papes peldvietas labiekārtošana atbilstoši Zilā karoga statusam
2. Ceļa Rucava-Pape pārbūve
3. Vecās fišerejas "Dzintarvēji" izveidošana par daudzfunkcionālu informācijas un nemateriālā mantojuma popularizēšanas centru, apkārtnes labiekārtošana, autonovietņu paplašināšana
4. Tematiskas pastaigu takas izveide informācijas centra un pludmales sasaistei
5. Piekļuves, t.sk. vides pieejamības, uzlabošana Papes bākai un tās apkārtnes labiekārtošana
6. "Ezera kompleksa" izveide (skatu tornis, teritorijas labiekārtošana), degradētās teritorijas revitalizēšanai (īpašums "Matroži")
7. Autonovietnes izveide un labiekārtošana pie brīvdabas muzeja "Vītolnieki"
8. Autonovietnes izveide pie Papes kanāla
9. Velomaršruta Palanga-Sventāja-Pape-Jūrmalciems-Bernāti-Liepāja izveide, iekļaušanās Eirovelo 13 velomaršruta Kurzemes kopējā posmā (Nida-Kolka)
10. "Papes kūrciema" (Papes ciema centrālās daļas starp Papes bāku un Ezera kompleksu) attīstība
11. Jahtu un piekrastes zvejas ostas attīstība Papes kanālā²
12. Gājēju promenādes (jūras tilta) izveide pie Papes bākas³

13. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves nodrošināšanai

14. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.1.6.

1.1.7.

1.2.1.

1.3.1.

2.3.1.

2.3.3.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

Nīcas novads, Nīcas pagasts

Jūrmalciems

(613 926 EUR)

1) Jūrmalciema ciems, sens zvejnieku ciems, iedz. skaits 140

2) Smilšainās pludmales ainava, aizjomu ainava, Nīcas tautas tērps un raksti,

zvejniecības, aļģu vākšanas tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Vidēja ietekme (3.klase) līdz stipra ietekme (4.klase) un ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase) apmeklētāju koncentrācijas vietās

4) Lielākoties pludmale mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā), pie galvenās izejas uz jūru -vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā)

5) Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums, tomēr nepieciešama kvalitātes uzlabošana un infrastruktūras dažādošana

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23km; attīstāmās vietu glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Nozīmīgs piekrastes zvejas punkts.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts(tradicionālā un Kurzemei raksturīgā zvejnieku ciema apbūves pastiprināšana arī mūsdienu risinājumos)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un organizētas piekļūšanas infrastruktūras tīkla pilnveide Baltijas jūras piekrastē

1. Mola konstrukcijas atjaunošana vai pārbūve

2. Skatu torņa pārbūve

3. Velomaršruta Palanga-Sventāja-Pape-Jūrmalciems-Bernāti-Liepāja izveide, iekļaušanās Eirovelo 13 tīklā

4. Operatīvo dienestu transportam un zvejniekiem (zvejniecības produkcijas izkraušanai un transportēšanai) nepieciešamā piekļuves ceļa pie jūras seguma uzlabošana

5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana pludmalē, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

6. Jūrmalciema tīklu mājas atjaunošana

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.1.6.

2.3.1.

2.3.3.

2.3.6.

2.3.9.

Nīcas novads, Nīcas pagasts

Bernāti (dabas parka "Bernāti" Z dala daļas un tā piegulošās pludmales attīstība (teritorija starp Bernātu ciemu un jūru)

(319 550 EUR)

1) Bernātu ciems, iedz. skaits 200, vasarās iedz. skaits pieaug

2) Smilšainās pludmales ainava, ĪADT dabas parka "Bernāti" (Natura 2000) dabas lieguma un dabas parka zona, Pūsēnu kalns, Latvijas augstākā kāpa (Natura 2000 teritorija), piemiņas akmens valsts prezidenta Jāņa Čakstes Bernātu apmeklējumam 1924.gadā, Bernātu vasarnīcu apbūve, Nīcas tautas tērps un raksti, zvejniecības tradīcijas un mantojums

3) Vidēja apmeklētāju ietekme (3.klase) līdz stipra ietekme uz veģetāciju (4.klase) apmeklētāju koncentrācijas vietās, nelieli posmi (mazāk piekļūstamās vietās) - vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase)

4) Lielākoties pludmale mazapmeklēta (100-300 cilv/dienā), pie galvenās izejas uz jūru -vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekama autoceļu kvalitāte, autonovietņu trūkums un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums)

6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās (pludmales labiekārtojums veidojams no pārvietojamām konstrukcijām)

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD <23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Integrēta ĪADT un apdzīvotās vietas attīstība.

Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale / vietējā tūrisma plūsma kāpināma sadarbībā ar Liepāju.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Latvijas galējais R punkts, ĪADT dabas parks "Bernāti" un nemateriālā mantojums, Čakstes piemiņas zīme; uzsāktās tematiskās pastaigu takas

- Nemateriālais kultūras mantojums
Kūrorta attīstības teritorija ar īpašu piedāvājumu (tai skaitā attīstot to stratēģiskā papildinājumā Liepājas pilsētas piedāvājumam (Nīcas un Liepājas pašvaldību abpusējas sadarbības interese) - izceļot Bernātus kā aktīvās atpūtas vietu, garākām pastaigām, vienā vai abos virzienos, papildu izglītojoša un pieredzi dažādojoša funkcija

1. Taku izveide ar kultūrvēsturisku informāciju dabas parkā "Bernāti", aprīkojot tās ar mazajām arhitektūras formām un informācijas stendiem par dabas parka dabas vērtībām

2. Ceļa "Villa Alma-Burenieki-Noras" pārbūve
3. Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana
4. Ceļa "Dzintariņš-jūra" pārbūve
5. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam
6. Bernātu pludmales labiekārtošana

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.5.

1.3.1.

2.1.1.

2.3.1.

2.3.6.

2.3.9.

Liepājas pilsēta

Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa piekrastē

(24 134 128 EUR)

1) Republikas pilsēta Liepāja, iedz. skaits 78 787

2) Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr.7436 "Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs", valsts un vietējas nozīmes arhitektūras, mākslas, industriālie pieminekļi, t.sk. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6381 "Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca ar žogu", Berči arhitektūras mantojums, Promenāde un Loču tornis, Dienvidu mols, koncertdārzs "Pūt, vējiņi!", Liepājas pludmale un Zilā karoga pludmale, Jūrmalas parks; kūrorta statuss⁴, Karostas mantojums, zvejniecība (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), kuģniecības tradīcijas un mantojums (kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3)Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) D daļā, stipra (4.klase) līdz ļoti stipra (5.klase) ietekme uz veģetāciju intensīvi apmeklētās vietās ar nepietiekamu labiekārtojumu Z daļā

4) Pludmales apmeklējums no mazapmeklētas (100-300 cilv./dienā) D daļā līdz ļoti apmeklētai (1000-5000 cilv./dienā) pie Jūrmalas parka

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekama autoceļu kvalitāte, autonovietņu trūkums un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums)

6) Sanešu akumulācijas krasts Liepājas D daļā, bet aktīva krasta erozija Z daļā

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD līdz 8km; Attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams;

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, kam nozīmīgi tūrisma piesaistes objekti ir Bāriņu ielas vēsturiskais komplekss "Kungu kvartāls", Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle (jeb Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca), Karostas mantojums (t.sk. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8545 "Jūras virsnieku sapulču ēka", vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8712 Liepājas karostas cietums un vietējas nozīmes industriālais piemineklis Nr.8737 "Liepājas Karostas ūdenstornis")

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Stiprināt Liepāju, kā tūrisma galamērķi un pozicionēt Liepāju kā "vasaras galvaspilsētu".

Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma.

Oficiāla peldvieta un Zilā karoga pludmale ar labiekārtojumu un pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jahtu osta (Zilais karogs).

Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide - kā pieturpunkts Eirovelo 10 un 13 velomaršrutos.

No tūrisma pozicionējuma piekrastes attīstība kontekstuāli ar pārējo pilsētu rada vairākas konkurētspējīgās priekšrocības: "rietumnieciskāka" Latvijas pilsēta ar pilnvērtīgu lielpilsētas sajūtu, radošu sabiedrību, kultūras un publisko pasākumu dominanci. Vietējā līmenī - uzlabo Liepājas centra un D daļas iedzīvotāju atpūtas iespējas; stiprina un papildina esošo Liepājas vēsturiskā centra piedāvājumu

Ilgtermiņa perspektīvā no resursu attīstības potenciāla nozīmīgākā Kurzemes tūrisma pilsēta, kāpināta kūrorta pilsētas loma un izcelta kultūras nozīme.

Specifiskais piedāvājums:

- Kūrorts (kūrorta pilsētas tradīcijas un resursi rada nākotnes attīstības potenciālu)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts

- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums (pludmales un piekrastes labiekārtojums Zilā karoga Jūrmalas parkā ir starp valsts labākajiem piemēriem universālā dizaina risinājumu jomā)

- Starptautisku un nacionālas nozīmes pasākumu norises vieta

- Zilā karoga jahtu piestātne

Visa pilsētas piekraste, pamatojoties uz detalizēti izstrādāto tematisko plānojumu "Liepājas pilsētas pludmales un

piekrastes attīstība"

un tajā izvirzītajām prioritātēm, ieviešanas secību

1. Bāriņu ielas vēsturiskā kompleksa "Kungu kvartāls" atjaunošana vai pārbūve un Interjera muzeja izveide

2. Piekļuves uzlabošana kūrorta zonai, Jūrmalas parkam, pludmalei, pilnveidojot 3 ielu pieslēgumus:
2.1. Peldu ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un pludmales labiekārtošana
2.2. Jūrmalas ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un pludmales labiekārtošana

2.3. Roņu ielas sasaiste ar pludmali - piekļuves infrastruktūras izveide

2.4. Liedaga pastaigu laipas (ar skatu platformu) izveide

3. Pērkones ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un pludmales labiekārtošana
4. Vētru ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un pludmales labiekārtošana
5. Promenādes pagarinājuma/gājēju ielas izveide (Loču tornis-Roņu iela-Kursas klubs)
6. Pastaigu zonas - liedaga promenādes, Roņu ielas izejas un liedaga vārtu platformas - izbūve
7. Dienvidu mola labiekārtošana
8. Degradēto teritoriju revitalizācija un uzņēmējdarbības pamatinfrastruktūras izveide Liepājas kūrorta zonā

9. Svētās Trīsvienības katedrāles atjaunošana vai restaurācija

10. Karostas mantojuma attīstība

11. Eirovelo 13 velomaršruta Liepājas posma attīstība (marķēšana un veloceliņu būvniecība)

Piezīmes:

Kā attīstāmās vieta uzskatāma visa Liepājas pilsētas piekraste, risinot publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Liepājas pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos definēto, tostarp detalizēti izstrādāto Liepājas pilsētas pludmales tematisko plānojumu

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.3.

1.1.4.

2.1.1.

2.3.3.

2.3.4.

2.3.6.

2.3.9.

Grobiņas novads,

Medzes pagasts

Šķēdes piekraste

(1 534 060 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas, tiešā Liepājas pilsētas ietekmes zonā. Iedz. skaits Šķēdes ciemā 1586

2) Atpūtas vieta "Liedagi", dabas piemineklis "Kapsēdes dižakmens", aizjomu ainava, kultūrvēsturiskais, t.sk. arheoloģiskais, mantojums

3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), intensīvāk apmeklētajā posmā - stipra ietekme (4.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekams autonovietņu skaits, kvalitatīvas gājēju un velo infrastruktūras līdz jūrai trūkums, apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams;

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, veidojot sasaisti ar UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā saraksta vietu - Grobiņas arheoloģisko ansambli (t.sk. valsts nozīmes kultūras pieminekļi: Nr.1343 Grobiņas viduslaiku pils, Nr.1340 Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns), Nr.1342 Priediena senkapi, Nr.1344 Porānu (Pūrānu) senkapi, Nr.1345 Smukuma senkapi, Nr.1341 Atkalnu senkapi) un veicinot šī mantojuma attīstīšanu

Liepājas pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta (pludmales un aizjomu ainava)

1. Eirovelo 13 veloceliņa izbūve un velomaršruta marķēšana Šķēdes posmā
2. Šķēdes ceļa pārbūve
3. Īpašuma "Liedagi" labiekārtošana, izveidojot autonovietni, skatu vietu (torni), aktīvās atpūtas parku
4. Gājēju celiņa izveide un labiekārtošana no dārzkopības sabiedrības līdz jūrai

5. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves nodrošināšanai

6. Grobiņas viduslaiku pils un brīvdabas estrādes atjaunošana

7. Ālandes atpūtas parka izveide, lai popularizētu seno tirdzniecības ceļu pa Ālandes upi un arheoloģijas mantojumu

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Uzdevumi:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

2.3.1.

2.3.3.

2.3.6.

2.3.7.

2.3.9.

Pāvilostas novads,

Vērgales pagasts

Ziemupes centrs

(187 316 EUR)

1) Ziemupes ciems, iedz. skaits 100

2) Blakus ĪADT dabas lieguma "Ziemupe" teritorijai, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6434 "Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu", zvejniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), stāvkrasts

3) Intensīvāk apmeklētajā posmā - stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekams autonovietņu skaits, apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, veidojot sasaisti ar vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli Nr. 8660 "Vērgales muižas pils" un veicinot šī mantojuma attīstīšanu

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Ziemupe", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Starpsavienojuma loma 30 km posmā starp Liepāju un Pāvilostu.

Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistošs objekts (ĪADT dabas liegums "Ziemupe", ziemas sezonas piedāvājums Ziemassvētkos)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Aktīvās atpūtas (kaitošana) iespēju uzlabošana

1. Esošās publiskās autonovietnes un pludmales labiekārtojuma pilnveidošana

2. Piekļuves ceļa pie jūras kvalitātes uzlabošana (zivju izkraušanai un transportēšanai, kā arī operatīvā dienesta piekļuvei pie jūras nodrošināšanai)

3. Īpašuma "Matroži" (bijusī armijas teritorija) revitalizācija

4. Vērgales muižas fasādes un jumta atjaunošana, restaurācija vai pārbūve

5. Eirovelo 13 velomaršruta posma Ziemupe-Saraiķi-Šķēde attīstība un vietējā velomaršruta Nr.571 "Pāvilostas jūras loks" (Pāvilosta - Ziemupe - Saraiķi - Vērgale - Pāvilosta) attīstība

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

2.1.1.

2.3.1.

2.3.3.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

Pāvilostas novads,

Sakas pagasts

Akmeņraga bākas apkārtne

(858 687 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas

2) robežojas ar ĪADT dabas liegumu "Ziemupe" (Natura 2000) teritoriju, valsts nozīmes industriālais piemineklis Nr.8570 "Akmeņraga bākas tornis", Akmeņraga ainava, ģeoloģiskais veidojums, jūras putnu migrācijas vērošanas vieta

3) Intensīvāk apmeklētajā posmā pret pievedceļiem apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - ļoti stipra (5.klase) un stipra ietekme (4.klase), blakus - vidēja ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums)

6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Ziemupe", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

No izziņas tūrisma - nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.

Starpsavienojuma loma 30 km posmā starp Liepāju un Pāvilostu.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas liegums "Ziemupe", Akmeņrags, industriālais mantojums Akmeņraga bāka)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara/rudens migrācijas laikā

Kultūras mantojuma/tūrisma apskates objekta pieejamības sekmēšana

1. Pievedceļa pie Akmeņraga bākas torņa kvalitātes uzlabošana

2. Autonovietnes labiekārtojuma nodrošināšana

3. Dabas tūrisma infrastruktūras attīstība dabas liegumā "Ziemupe"

4. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves nodrošināšanai

5. Eirovelo 13 velomaršruta posma P111-Akmeņrags-Ziemupe attīstība

6. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.1.5.

1.1.6.

1.2.5.

1.3.3.

2.1.1.

2.3.1.

2.3.3.

2.3.6.

2.3.9.

Pāvilostas novads,

Pāvilostas pilsēta

Pāvilostas centrālā daļa

(1 166 000 EUR)

1) Pāvilostas pilsēta, iedz. skaits 1039

2) IADT dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa" (Natura 2000), Simtgades parks, Piecdesmitgades parks, Pāvilostas lielais akmens (Jūrakmens), Pāvilostas osta, Z mols, Zvejnieku svētki, Skatu tornis; vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8661 "Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi"; valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.1381"Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)", zvejniecības, jūras makšķerēšanas, zivju apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Pilsētas centrā - ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs labiekārtojums)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams;

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot Pāvilostas un tai apkārt esošo kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā vietējas nozīmes arhitektūra pieminekļa Nr.8660 "Vērgales muižas pils" potenciālu

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.

Piekrastes mazpilsētu un mazo ostu tīkla stiprināšana.

Oficiāla peldvieta ar labiekārtojumu.

Mazā osta un nozīmīga piekrastes zvejas vieta

Eirovelo 13 velomaršruta pakalpojumu piedāvājumam nozīmīga vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa", dabas objekti, pilsēta)

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums

- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums (raksturīga Kurzemes jūras mazpilsēta ar bagātīgām zvejnieku svētku tradīcijām)

1. Pretplūdu aizsargbūves/promenādes izbūve, lai novērstu plūdu apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas muzeja ēkai un moliem
2. Sakas upes krasta stiprināšana
3. Jahtu ostas paplašināšana, jahtu un mazizmēra laivu piestātne pretī muzejam
4. Pāvilostas novadpētniecības muzeja autonovietnes paplašināšana un apkārtnes labiekārtojuma pilnveidošana
5. Kalna ielas autonovietnes paplašināšana un apkārtnes labiekārtojuma pilnveidošana
6. Jūras ielas autonovietnes paplašināšana un apkārtnes labiekārtojuma pilnveidošana

7. Pāvilostas centra sasaistes ar Eirovelo 13 velomaršrutu attīstība un vietējā velomaršruta Nr.571 "Pāvilostas jūras loks" (Pāvilosta - Ziemupe - Saraiķi - Vērgale - Pāvilosta) attīstība

8. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.1.3.

1.1.5.

1.1.6.

1.2.1.

2.3.3.

2.3.4.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

10.

Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts

Labraga pludmale (Rīvas upes grīvas apkārtne)

(18 700 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas robežām; vēsturiska apdzīvotā vieta Labrags

2) Rīvas upes, kā laivošanas upes grīva, kultūrvēsturiskā objekta (tilts par upi) tuvums, suitu kultūrtelpa (UNESCO nemateriālais mantojums)

3) Apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - vāja (2.klase) stāvkrasta posmos līdz vidēja (3.klase) pie Rīvas upes grīvas;

4) Mazapmeklēta (100-300cilv./dienā) līdz vidēji apmeklēta (300-1000cilv./dienā) pludmale

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums)

6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Esošo pakalpojumu stiprināšana (tūrisma pakalpojumu klasteris Rīvas upes grīvas apkārtnē)

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Glābšanas dienestiem piemērotas nobrauktuves pie jūras izveide

2. Pludmales infrastruktūras izveidošana pludmales apmeklētājiem

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

11.

Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts

Jūrkalnes centrs un Muižupītes grīva

(485 513 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas un Jūrkalnes ciems, iedz. skaits Jūrkalnē - 180

2) Muižupītes grīva, Suitu kultūrtelpa (UNESCO nemateriālais mantojums), t.sk. Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes baznīca jeb valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6935 "Jūrkalnes katoļu baznīca", Jūrkalnes stāvkrasts, Jūras makšķerēšanas svētki, zvejniecības tradīcijas (galvenokārt kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase) pie Muižupītes grīvas un piekļuves vietās īsos posmos, starp tiem stāvkrasta posmi - vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase)

4) Mazapmeklēta (100-300cilv./dienā) līdz vidēji apmeklēta (300-1000cilv./dienā) pludmale

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs labiekārtojums)

6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.

Starpsavienojuma loma - vieta starp populāriem lielākiem tūrisma galamērķiem (Liepāja un Ventspils).

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta un velotūrisma vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta, paraplānisms)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts - nemateriālā kultūras mantojuma izcelšana suitu kultūras telpas kontekstā

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Nobrauktuves pie Muižupītes pārbūve
2. Centra pludmales piebraucamā ceļa un stāvvietas pārbūve
3. Jūrkalnes dabas un atpūtas parka, tostarp dabas koncertzāles infrastruktūras izveide un pilnveidošana

4. Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes baznīcas pieejamības uzlabošana tūristiem

5. Eirovelo 13 velomaršruta posma Jūrkalnes ciemā un Eirovelo 10 posma Jūrkalne-Alsunga attīstība

6. Vietēja vai reģionāla velomaršruta attīstība Jūrkalnes apkārtnē Suitu kultūrtelpā

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

12.

Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts

Ošvalku piekraste (Pāžu pludmale)

(18 700 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas; vēsturiska apdzīvotā vieta Ošvalki

2) Suitu kultūrtelpa (UNESCO nemateriālais mantojums); piemiņas vieta/zīme "Cerību bura" II pasaules kara bēgļiem;

3) Apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - vidēja (3.klase) līdz stipra (4.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Glābšanas dienestiem piemērotas nobrauktuves pie jūras izveide

2. Pludmales infrastruktūras izveidošana pludmales apmeklētājiem.

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

13.

Ventspils novads, Užavas pagasts

Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas apkārtne)

(698 500 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas un Užavas ciems, iedz. skaits Užavā - 320.

2) ĪADT dabas liegums "Užava" (Natura 2000), valsts nozīmēs industriālais piemineklis Nr.8567 "Užavas bākas tornis un mašīnmāja", ziemas makšķerēšana jūrā, Užavas grīva

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) pie Užavas bākas un Užavas kreisajā krastā apmeklētāju koncentrācijas vietās, posmā starp bāku un grīvu vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Pludmale pie Užavas bākas mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā), pie Užavas ciema - apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Užava", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Integrēta ĪADT dabas lieguma "Užava" un Užavas ciema attīstība.

Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, kompleksi attīstot ar bāku un Užavas alusdarītavu - reģionālas nozīmes vietējā tūrisma potenciāls.

Nozīmīgs starpsavienojums posmā Pāvilosta - Ventspils. Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Laivošanai nozīmīga vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Užavas apdzīvotās vietas un "zīmola" atpazīstamības sekmēšana (vietējais klasteris: Užavas alusdarītava, bāka, grīva, ciems)

- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai.

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums - Užavas akcents gastronomijas tūrismā, saikne ar nacionālas nozīmes industriālā mantojuma objektu un izcilu skatu vietu - Užavas bāku

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana pie Užavas bākas
2. Ceļa uz Užavas bāku uzlabošana
3. Ceļa asfaltēšana pie Užavas upes ietekas
4. Užavas upes tīrīšana

5. Velomaršruta attīstība Užavas bākas apkārtnē, t.sk. veidojot sasaisti ar Eirovelo 13 velomaršrutu

6. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

7. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves nodrošināšanai

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

1.1.6.

1.2.5.

2.1.1.

2.3.3.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.7.

2.3.9.

14.

Ventspils novads Vārves pagasts

Cirpstenes piekraste

(1 540 000 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas, tiešā Ventspils pilsētas ietekmes zonā.

2) Padomju militārais mantojums, īpaši aizsargājami biotopi

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekams autonovietņu labiekārtojums un apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums)

6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Ventspils pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.

Infrastruktūra kultūras mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Labas piekļūšanas iespējas glābējiem.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts - Cirpstene ir militārā mantojuma vieta ar potenciālu to attīstīt un padarīt par tūrisma galamērķi

- Ventspils DR pludmales attīstība un apmeklētāju skaita pieplūdums, kā pamatojums infrastruktūras izbūvei

1. Pludmales piekļuves ceļu seguma atjaunošana, nodrošinot sasaisti ar Eirovelo 13 velomaršrutu

2. Cirpstenes pludmales labiekārtošana
3. Laivu piestātņu izveide⁵
4. Bijušo militāro angāru sakārtošana apskatei

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.3.

1.2.1.

2.1.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

15.

Ventspils

Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, Jūrmalas parks un tiem pieguļošā piekrastes teritorija

(11 173 461 EUR)

1) Republikas pilsēta Ventspils, iedz. skaits 40 273

2) Enkuru taka, Jūrmalas parks, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.9103 "Piejūras brīvdabas muzeja vēsturisko ēku komplekss", vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8811 "Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca", Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīca, ES prioritārie īpaši aizsargājamie biotopi piekrastē, pilsētas pludmale, lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības un kuģniecības tradīcijas, (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Ļoti apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(palielinoties apmeklētāju skaitām, nepietiekams autonovietņu skaits un to kapacitāte)

6) Sanešu akumulācijas krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekams; att. līdz tuvākajam VUGD līdz 8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma. Starptautiskas nozīmes tūrisma galamērķis.

Divas oficiālas peldvietas, viena no tām - Zilā karoga pludmale ar pilna servisa labiekārtojumu.

Jahtu osta.

Nozīmīga piekraste zvejas vieta.

Nozīmīgs velotūrisma pakalpojumu centrs un Eirovelo 13 velomaršruta posms.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts(Jūrmalas parks, Piejūras brīvdabas muzejs Ziemeļkurzemes kultūras mantojums)

- Starptautiska un nacionāla mēroga pasākumu norises vieta

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums (Zilā karoga pludmale, kam nepieciešama pludmales pārslodzes mazināšana, attīstot papildus pludmales posmu uz D

- Jūras D mola promenāde kā Latvijas mērogā īpaši labiekārtota, izceļama vieta

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai

- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai ziemas laikā

- Kūrorta potenciāls (nepieciešams ieguldīt ogļu kvēpu seku mazināšanā pilsētā, lai varētu aktualizēt lielāku kūrorta attīstības un veselības tūrisma attīstību)

1. Saudzīgas piekļuves nodrošināšana ES nozīmes dabas vērtībām, uzlabojot publisko infrastruktūru pilsētas Dienvidrietumu rajonā, t.sk. izbūvējot autonovietnes un piekļuves vietas pludmalē
2. Piejūras brīvdabas muzeja integrētais projekts
2.1. Jaunas multifunkcionālas muzeja ēkas izbūve
2.2. Jaunas laivu, kuteru, kuģu vraku, enkuru ekspozīcijas un muzeja krājuma glabātuves izveide;
2.3. Šaursliežu dzelzceļa ekspozīcijas paplašināšana
2.4. Teritorijas labiekārtojuma pilnveidošana

3. Eirovelo 13 velomaršruta posma Ventspils pilsētā attīstība

4. Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa restaurācija

5. Atjaunot, uzlabot un uzturēt Ventspils loču torni ā drošas navigācijas infrastruktūras un tūrisma objekta attīstība

Piezīmes:

Kā attīstāmā vieta uzskatāma visa Ventspils pilsētas piekraste, risinot publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Ventspils pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos definēto.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.2.5.

2.2.2.

2.3.3.

2.3.4.

2.3.6.

2.3.9.

16.

Ventspils novads, Tārgales pagasts

Liepene

(1 017 184 EUR)

1) Liepenes ciems, iedz. skaits 30

2) Staldzenes stāvkrasts

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) pret pievedceļiem, blakus - vidēja ietekme (3.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekams autonovietņu un gājēju ceļu labiekārtojums)

6)Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana.

Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām.

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma. Kempings "Jēņi" piesaista arī ārvalstu tūrisma plūsmu peldsezonas laikā.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Specifiskais piedāvājums:

- Populāra kempingu un atpūtas vieta Ventspils tuvumā.

1. Piekļuves jūrai sakārtošana Liepenes ciemā, t.sk. veidojot laipas u.c. antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru

2. Autonovietnes labiekārtošana

3. Visa veida operatīvajam transportam piemērotu nobrauktuvju pie jūras izveide, ņemot vērā pastāvīgos erozijas riskus

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.1.3.

1.1.5.

1.2.1.

1.2.2.

2.3.6.

2.3.7.

2.3.9.

17.

Ventspils novads, Tārgales pagasts

Ovīšu bāka

(209 000 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas

2) ĪADT dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā, dabas lieguma un regulējamā zona, valsts nozīmes industriālais piemineklis Nr. 8568 "Ovīšu bākas tornis", Ovīšaraga skatu vieta, lībiešu krasts " Līvõd rānda"

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekama autonovietņu ietilpība un labiekārtojums)

6)Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda vieta)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (kultūras tūrisma galamērķis - industriālais mantojums - Ovīšu bāka)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta Ovīšu ragā, Irbes jūras šaurumā

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Ovīšu bākas un pludmales pieejamības nodrošināšana.

2. Jauna vietēja velomaršruta un gājēju takas izveide, t.sk. veidojot velomaršrutu un gājēju taku, kas ietver Lūžņu un savieno ar citām attīstāmajām vietām un Eirovelo13 velomaršrutu

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.2.5.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

18.

Ventspils novads, Tārgales pagasts

Lūžņa

(452 100 EUR)

1) Lūžņas ciems, galvenokārt vasarnīcu ciems

2) ĪADT dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā, dabas lieguma un regulējamā zona, militārais mantojums, Lībiešu krasts "Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava

3) Stipra (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekama piekļuves ceļa pie jūras kvalitāte)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (lībiešu krasts, ĪADT dabas liegums "Ovīši", lībiešu, šaursliežu dzelzceļa un militārais mantojums)

1. Pievedceļa Lūžņai seguma uzlabošana

2. Piekļuves militārajam mantojumam, lībiešu kultūrvēsturiskajām vērtībām un vēsturiskajai šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkai uzlabošana

3. Gājēju un velotransporta savienojumu ar Miķeļtorni un Ovīšiem attīstīšana

4. Nobrauktuves pie jūras izveide

5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.5.

1.1.6.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.7.

2.3.9.

19.

Ventspils novads, Tārgales pagasts

Miķeļtornis

(327 715 EUR)

1) Miķeļtorņa ciems, iedz. skaits 17, vasarnīcu ciems, vasarās iedz. skaits >100.

2) ĪADT dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā, dabas lieguma un regulējamā zona, industriālais kultūras mantojums Miķeļbāka, Pizes (Miķeļtorņa) baznīca, lībiešu (līvu) mantojums un Lībiešu krasts " Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava, zvejniecības, zivju apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Ļoti stipra ietekme (5.klase) un stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes ārpus kempinga, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.

Starpsavienojuma loma starp Ventspili un Kolku.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (zemūdens niršana)

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Miķeļtorņa bāka - industriālais mantojums)

- Populāra kempingu un atpūtas vieta

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Pizas (Pizes) takas izveide, nodrošinot savienojumu ar pludmali
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide

3. Piekļuves Miķeļtorņa bākai, jūrai un militārajam mantojumam uzlabošana

4. Gājēju un velotransporta savienojumu ar Ovīšiem, Lūžņu, Lielirbi un Eirovelo 13 velomaršrutu attīstīšana

5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Uzdevums:

1.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.5.

1.3.1.

2.3.6.

2.3.9.

20.

Ventspils novads, Tārgales pagasts

Lielirbe

(1 869 656 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas un daļa Lielirbes ciema

2) ĪADT dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) sezonas lieguma zona, Irbes upes ieteka, lībiešu (līvu) mantojums un Lībiešu krasts "Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava, zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes un piemērota infrastruktūra laivotājiem)

6)Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, attiecībā uz Irbes upes laivošanu - nacionālas nozīmes ūdenstūrisma maršruts.

Laivošanai nozīmīga vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un organizētas piekļūšanas infrastruktūras tīkla pilnveide Baltijas jūras piekrastē

- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Ceļu infrastruktūras uzlabošana un gājēju tilta pār Irbes upi atjaunošana, pārbūve vai jauna tilta būvniecība

2. Laivotājiem piemērotas publiskās infrastruktūras izbūve jaunveidojamā gājēju tilta tuvumā (piestātnes, trepīšu, laipu un atpūtas vietu izveide)

3. Ventiņu - lībiešu veloceliņa izbūve vai velomaršruta izveide, kas savieno Ventspils pilsētas administratīvo teritoriju un Lībiešu krasta apdzīvotās vietas (t.sk. Lielirbi), kā arī ir saistīts ar Eirovelo 13

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.3.3.

2.1.1.

2.3.6.

2.3.7.

2.3.9.

21.

Dundagas novads, Kolkas pagasts

Sīkrags

(64 357 EUR)

1) Sīkraga ciems, iedz. skaits 16, vasarnīcu ciems, vasarās iedz. skaits >100

2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, Lībiešu krasts " Līvõd rānda", valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr.7448 Sīkraga zvejnieku ciems, smilšainās pludmales ainava

3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale. Saistībā ar nozīmīgu kultūras mantojumu - tūrisma plūsmas piesaistes potenciāls.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un organizētas piekļūšanas infrastruktūras tīkla pilnveide Baltijas jūras piekrastē

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Slīteres nacionālais parks", lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

- Nemateriālais mantojums

1. Valsts vietējā autoceļa V1372 (posma no autoceļa P124 līdz Sīkraga centram) pārbūve un sasaiste ar Eirovelo 13 maršrutu
2. Brīvdabas saieta vieta Sīkragā, aprīkojot to ar soliņiem, ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.4.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

22.

Dundagas novads, Kolkas pagasts

Mazirbe

(141 420 EUR)

1) Mazirbes ciems, iedz. skaits 145. Lielākā apdzīvotā vieta Kolkas pagasta Baltijas jūras pusē.

2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, Lībiešu krasts " Līvõd rānda", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8577 "Līvu tautas nams"; Mazirbes aptieka, bijušā Mazirbes jūrskola, Mazirbes skola, saimniecības ēka, laivu kapsēta, zvejniecības, zivju apstrādes un kuģniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), nelieli posmi apmeklētāju koncentrācijas vietās - stipra ietekme (4.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums un zvejas infrastruktūra)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā pašvaldībā esošu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Nr.6739 "Dundagas pils", kā tūrisma piesaistes objektu

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas un reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, neliela, tomēr nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Starpsavienojuma loma starp Ventspili un Kolku.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums

- Lībiešu nemateriālais mantojums, t.sk. "Līvu svētki"

1.Autoceļa "Tautas nams-Jūrskola-Zembahi" pārbūve
2. Mazirbe, valsts reģionālas nozīmes autoceļa P125 posma no P124 autoceļa līdz Mazirbes centram pārbūve un sasaiste ar Eirovelo 13 maršrutu
3. Autonovietņu izveide pie izejas uz jūru.
4. Izeja uz pludmali Mazirbē un pieeja pludmalei personām ar funkcionāliem traucējumiem
5. Peldvietas labiekārtošana
6. Gājēju celiņa izveide
7. Jaunas Mazirbes zvejas laivu piestātnes izbūve, steķu atjaunošana.

8. Laivu kapsētas piekļuves un labiekārtojuma attīstība

9. Dundagas viduslaiku pils kompleksa (valsts nozīmes arhitektūras Nr.6739 un valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Nr.2199) pārbūve, restaurēšana un atjaunošana, kā arī pils apkārtnes labiekārtošana

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.3.

1.1.4.

1.2.1.

2.1.1.

2.3.6.

2.3.9.

23.

Dundagas novads, Kolkas pagasts

Košrags

(103 873 EUR)

1) Košraga ciems, iedz. skaits 9, vasarnīcu ciems, vasarās iedz. skaits >50

2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts " Līvõd rānda", valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr.7447 "Košraga zvejnieku ciems", smilšainās pludmales ainava

3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale. Saistībā ar nozīmīgu kultūras mantojumu - tūrisma plūsmas piesaistes potenciāls.

Vietējas nozīmes sezonas pakalpojumu pieejamība.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (vietējas nozīmes dabas izziņas vieta ĪADT "Slīteres nacionālais parks"

- Nemateriālā kultūras mantojuma (Lībiešu krasts) saglabāšana un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Košraga zvejnieku ciems" izmantošana kultūras un izziņas motivētu kultūrtūristu piesaistē

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Pievedceļa Košargam pārbūve
2. Izkopta publiskās piekļuves vietas jūrai - izveidotas videi atbilstošas gājēju takas / celiņi
3. Brīvdabas saieta vieta Košragā, aprīkojot to ar soliņiem, ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.4.

2.1.1.

2.3.6.

2.3.9.

24.

Dundagas novads, Kolkas pagasts

Pitrags

(22 448 EUR)

1) Pitraga ciems, iedz. skaits 42 vasarnīcu ciems, vasarās iedz. skaits >100

2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts " Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava

3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai

1. Pievedceļa Pitragam pārbūve un ceļa marķējuma pārbūve
2. Brīvdabas saieta vieta Pitragā, aprīkojot to ar soliņiem, ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.4.

2.3.6.

2.3.9.

25.

Dundagas novads, Kolkas pagasts

Saunags

(95 316 EUR)

1) Saunaga ciems, vasarnīcu ciems, vasarās iedz. skaits ~50

2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts " Līvõd rānda"

3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas nozīmes sezonas pakalpojumu pieejamība.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla rudens un ziemas sezonai

1. Pašvaldības ceļa Saunagā pārbūve
2. Pievedceļa Saunagam pārbūve
3. Brīvdabas saieta vieta Saunagā, aprīkojot to ar soliņiem, ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.4.

2.1.1.

2.3.6.

2.3.9.

26.

Dundagas novads, Kolkas pagasts

Vaide

(17 364 EUR)

1) Vaides ciems, iedz. skaits 13, vasarnīcu ciems, vasarās iedz. skaits >50

2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts " Līvõd rānda", ragu kolekcija "Purvziedos"

3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, ragu kolekcija Vaides "Purvziedos" rada nelielu, lai arī regulāru apmeklētāju plūsmu - pamatā vietējais tūrisms.

Vietējas nozīmes sezonas pakalpojumu pieejamība.

Specifiskais piedāvājums:

- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

1. Pievedceļa Vaidei pārbūve
2. Vietējai situācijai atbilstošu gājēju taku/celiņu un velomaršrutu izveide, lai nodrošinātu publiskās piekļuves iespējas pie jūras un tūrisma apskates objektiem
3. Brīvdabas saieta vieta Vaidē, aprīkojot to ar soliņiem, ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.

4. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.4.

1.1.6.

2.1.1.

2.3.6.

2.3.9.

27.

Dundagas novads, Kolkas pagasts

Kolkas ciems un Kolkasrags

(1 037 593 EUR, t.sk. no valsts budžeta 183 700 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas un Kolkas ciems. Iedz. skaits Kolkā 800.

2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu (līvu) mantojums un lībiešu krasts " Līvõd rānda", Kolkasrags, Kolkasraga priežu taka, vecās Kolkas bākas drupas, līvu centrs "Kūolka", Senā skolas ēka "Pastnieki" Kolkas ciemā, zvejniecības, zivju kūpināšanas, kuģniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.8874"Kolkas vraks I" (tuvumā) (zemūdens kultūras mantojums);

3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Kolkasraga pludmale -ļoti apmeklēta (1000-5000 cilv/dienā), Kolkas ciema pludmale - mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst autonovietnes, kā arī laivu un jahtu piestātnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)

6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams;

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Eksportam nozīmīga piekraste - Kolkasrags, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma.

Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Jahtu piestātne (plānota nākotnē, potenciāls saistībā ar izbraukumiem uz Roņu salu. Kolka ir tuvākā vieta jūras satiksmei ar Roņu salu.).

Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras un dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Slīteres nacionālais parks", Lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (jūras laivu maršruts, kaitbords u.c.)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta (Kolkas rags kā nozīmīgākā Z-Kurzemes tūristu piesaiste, tā īpašā simboliskā vērtība)

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale (jūras vērošanas un dabas sezonālā ritma vērošanas vieta nacionālā mērogā)

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums

- Nemateriālais mantojums

- Populāra kempingu un atpūtas vieta

- Starptautiski nozīmīgākā putnu vērošanas vieta Latvijā putnu migrācijas laikā

1. Pašvaldības autoceļa "Delfīni - Sarmas" pārbūve
2. Piebraucamā ceļa P124-jūra pārbūve
3. Pievedceļa pārbūve (230 m)
4. Gājēju celiņa izveide
5. P131 autoceļa asfalta seguma pārbūve Kolkas centrā un Eirovelo 13 maršruta posma Kolkas ciemā attīstība, tai skaitā velo un gājēju celiņu uzlabošana gar valsts reģionālo autoceļu P131
6. Autonovietņu ierīkošana pie Kolkas Tautas nama
7. Autonovietnes ierīkošana un informācijas stenda izveide pie Kolkas Luterāņu baznīcas
8. Līvu saieta un mūžizglītības centra izveide senās skolas ēkā "Pastnieki" Kolkas ciemā un piegulošās teritorijas labiekārtošana
9. Ēku grupas "Jūras pērles" pārveide par multifunkcionālu objektu
10. Brīvdabas estrādes izveide
11. Peldvietas labiekārtošana un līdz tai vedošu gājēju un velotransporta celiņu uzlabošana
12. Bērnu laukumu un aktīvās atpūtas laukumu izveide Kolkas pludmalē
13. Jahtu un laivu piestātnes izveide
14. Veloceliņa "Slīteres aplis" posma Sīkrags-Kolka marķēšana, ceļa zīmju izvietošana

15. Ēku kompleksa "Kapteiņi" Kolkas ragā pārbūve un teritorijas labiekārtošana⁶

16. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu piekļuves nodrošināšanai

17. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Uzdevums:

1.1.1.

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.1.6.

1.2.1.

1.3.2.

2.1.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

28.

Dundagas novads, Kolkas pagasts

Uši

(45 866 EUR)

1) Ušu ciems, iedz. skaits 12

2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un ainavu aizsardzības zona, īpaši aizsargājami biotopi un sugas, lībiešu krasts "Līvõd rānda", Ēvažu stāvkrasts

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) piekļuves vietā

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām nelielajām apmeklētāju plūsmām, tomēr pilnveidojams, lai organizētu apmeklētāju plūsmas un novērstu apmeklētāju negatīvo ietekmi uz dabu, sevišķi uz retajām īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras un dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Slīteres nacionālais parks", Ēvažu stāvkrasts, lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

1. Pievedceļa pārbūve

2. Biotopu aizsardzību veicinošas (izbradāšana un izbraukšanu mazinošas) infrastruktūras izbūve, t.sk. gājēju celiņu uzlabošana, skatu vietu labiekārtošana

3. Informatīvo stendu ar informāciju par vietējām dabas vērtībām un brīdinošo zīmju par drošību uzstādīšana Ušos un uz D līdz Evažiem

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām.

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.6.

2.1.1.

2.3.6.

2.3.9.

29.

Rojas novads

Aizklāņi

(101 270 EUR)

1) Aizklāņu ciems, iedz. skaits 60

2) Lībiešu krasts "Līvõd rānda", smilšu pludmale, zvejniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Stipras (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām apmeklētāju plūsmām, tomēr pilnveidojams, lai novērstu esošo un potenciālo apmeklētāju negatīvo ietekmi uz dabu

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, kurai nepieciešamas organizētas gājēju un velotransporta piekļuves iespējas.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras tūrisma piesaistes objekts (lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

1. Pludmales labiekārtošana

2. Piekļuves pie pludmales pielāgošana velotransportam

3. Gājēju un velotransporta savienojuma ar tuvumā esošo Melnsilu attīstīšana

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

30.

Rojas novads

Melnsils

(85 619 EUR)

1) Melnsila ciems, iedz. skaits 200, vasarnieku ciems, vasarās iedz. skaits >300

2) Lībiešu krasts " Līvõd rānda", smilšu pludmale, vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.2253 "Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta", zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām apmeklētāju plūsmām, tomēr pilnveidojams, lai novērstu esošo un potenciālo apmeklētāju negatīvo ietekmi uz dabu

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras tūrisma piesaistes objekts (lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)

- Populāra atpūtas vieta

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums

1. Piekļūšanas ceļu Melnsila ciemam infrastruktūras sakārtošana

2. Gājēju un velotransporta savienojuma ar Aizkļāniem attīstīšana

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām

Brīvprātīgās iniciatīvas:

2.1.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

31.

Rojas novads

Ģipka

(142 430 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas, blakus esošajā Ģipkas ciemā iedz. skaits 109, vasarnieku ciems, vasarās iedz. skaits >150

2) Atrodas blakus ĪADT dabas liegumam "Ģipka" (Natura 2000), lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Stipras (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Neietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. Ģipkas autonovietnē nav iezīmētas autostāvvietas un nav atbilstošs labiekārtojums, taku labiekārtojums nolietots, trūkst pludmales labiekārtojuma, Ģipkas ciemā nepietiekams piekļuves vietu pie jūras nodrošinājums operatīvajam transportam)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras - pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ģipka", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvā atpūta, kaitbords

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

1. Pludmales labiekārtošana

2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

2.3.6.

2.3.9.

32.

Rojas novads

Roja

(3 315 945 EUR)

1) Rojas ciems, iedz. skaits 2900, lielākā apdzīvotā vieta līča R piekrastē

2) Rojas osta un jahtu osta, Rojas upes ieteka, zivju kūpināšanas tradīcijas, kultūras pasākumi, Rojas smilšu pludmale un kāpas, Rojas Jūras zvejniecības muzejs, lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības, zivju apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Ļoti apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā) (apmeklējums līdzvērtīgs Saulkrastu pludmalei)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. velotransporta infrastruktūras un gājēju ceļu labiekārtojums, trūkst laivu piestātnes, palielinoties piedāvājumam, nepieciešams papildus pludmales labiekārtojums)

6) Uz Z no ostas dinamiska līdzsvara krasts, uz D no ostas aktīvas erozijas krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu (Lietuvas) un vietējā tūrisma plūsma.

Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes tūrisma maršrutā starp Jūrmalu un Kolku.

Piekrastes mazpilsētu un mazo ostu tīkla stiprināšana.

Jahtu ostu tīkla attīstības sekmēšana.

Oficiāla peldvieta un labiekārtota pilna servisa pludmale ar mērķi iegūt Zilā karoga statusu.
Nozīmīga piekrastes zvejas vieta.

Mazā osta.

Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide.

Laivošanai nozīmīga vieta.

Velotūrisms - stratēģiski nozīmīgs pakalpojumu punkts Eirovelo 13 velomaršruta posmā starp Kolku un Jūrmalu.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistoša pasākumu vieta (Zvejnieksvētki, kinofestivāls "RojaL"⁷)

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums (potenciāli Zilā karoga pludmale)

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums (izbraukums zvejot ar zvejniekiem - zvejniecības tradīciju iesaiste tūrismā)

1. Eirovelo 13 maršruta posma Rojas ciemā attīstība (veloceliņa izveide un maršruta marķēšana Selgas ielā)
2. Veloceliņa izveide Plūdoņa ielā un tā sasaiste ar Eirovelo 13 velomaršrutu
3. Rojas pludmales autonovietnes seguma ieklāšana
4. Teritorijas pie Rojas pludmales labiekārtošana
5. Rojas pludmales (uz Kaltenes pusi) labiekārtošana
6. Gājēju celiņa uz pludmali labiekārtošana
7. Rojas pludmales glābšanas dienesta ēkas izbūve
8. Peldošās piestātnes izveide Rojas ostā un jahtu apkalpošanas infrastruktūras uzlabošana
9. Nobrauktuves uz pludmali cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izveide
10. Skatu torņa pie ambulances izbūve
11. Skatu torņa pie Rojas upes Upes ielā izbūve
12. Jaunas publisku pasākumu vietas - brīvdabas estrādes izbūve un teritorijas labiekārtošana
13. Rojas burāšanas skolas attīstība
14. Rojas Jūras zvejniecības muzeja autonovietnes labiekārtošana

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

33.

Rojas novads

Kaltene

(57 912 EUR)

1) Kaltenes ciemā iedz. skaits 400, vasarnieku ciems, vasarās iedz. skaits >500

2) Dabas piemineklis Kaltenes krasta veidojumi, Kaltenes putnu vērošanas tornis, zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekoši kvalitātes nobrauktuve pie jūras operatīvo dienestu transportam, nepietiekošs pludmales labiekārtojums, operatīvā transporta piekļūšanas iespējas)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma, naktsmītņu koncentrācija.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums.

- (Nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai ziemas laikā

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas piemineklis "Kaltenes krasta veidojumi")

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta (akmeņainās jūras piekrastes ainava)

1. Pludmales labiekārtošana

2. Vietējas nozīmes velo un gājēju maršrutu attīstība, veidojot ar dabas pieminekli "Kaltenes Kalvas" un citu tuvumā esošo dabas un kultūras mantojumu, nodrošinot sasaisti ar Eirovelo 13 velomaršrutu
3. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

34.

Rojas novads

Valgalciems

(79 041 EUR)

1) Valgalciema ciems, iedz. skaits 190, vasarās >200

2) Zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase) - īss posms galvenajā piekļuves vietā, pārējais - stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekošas kvalitātes piebraukšanas ceļš pie jūras operatīvo dienestu transportam, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)

6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD <23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana, antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Zvejniecības un zivju apstrādes tradīciju un mantojuma apskates vieta

1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide

3. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

1.1.6.

2.3.6.

2.3.9.

35.

Mērsraga novads

Upesgrīva

(537 060 EUR)

1) Upesgrīvas ciems, iedz. skaits 180, liels vienas dienas apmeklētāju īpatsvars vasaras sezonā

2) Grīvas upes ieteka, cirvju kolekcija, zvejniecības un zivju kūpināšanas tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase) - īss posms galvenajā piekļuves vietā, pārējā posmā - stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. nepietiekošas kvalitātes autonovietnes, trūkst laivu piestātne, piemērota nobrauktuve operatīvajam transportam, pludmales labiekārtojums)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana, antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, vietējā tūrisma potenciāls - attiecībā uz Talsu mērķgrupas piesaisti.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Veloinfrastruktūras attīstības, Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Jahtu/laivu piestātņu tīkla elements (ilgtermiņā).

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Populāra atpūtas vieta

1. Pludmales labiekārtošana
2. Piekļuves iespējas pludmalei izveide
3. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
4. Eirovelo 13 velomaršruta posma Upesgrīvas ciemā attīstība

5. Velomaršruta izveide starp Upesgrīvu un Mērsragu
6. Laivu piestātnes izveide⁸

7. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

1.2.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

36.

Mērsraga novads

Mērsrags

(1 651 575 EUR)

1) Mērsraga ciems, iedz. skaits 1800

2) ĪADT dabas parka "Engures ezers" (Natura 2000) dabas parka zona, Mērsraga osta un jahtu osta, brīvdabas estrāde "Jēgerleja", putnu vērošanas tornis, valsts nozīmes industriālais piemineklis Nr.8566 "Mērsraga bākas tornis", lībiešu (līvu) mantojums, kuģniecības ,zvejniecības, zivju apstrādes un mazumtirdzniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Labiekārtotās pludmales daļa - vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā), putnu vērošanas vieta Atpūtas ielas galā - mazapmeklēta (100-300 cilv/dienā), pārējā daļā - apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums

(t.sk. nepietiekama infrastruktūras kapacitāte pludmalē pie bākas, nepieciešama jauna labiekārtota pludmale pie Atpūtas ielas vietējo iedzīvotāju un atpūtnieku vajadzībām, trūkst piestātnes laivām un jahtām, trūkst velotransporta infrastruktūras un gājēju ceļu tīkla posmi)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD>23 km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Engures ezers", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.

Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes tūrisma maršrutā starp Jūrmalu un Kolku.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Mazā osta.

Jahtu ostu tīkla stiprināšana, specializēti jahtu remonta pakalpojumi un ziemas novietne.

Oficiāla peldvieta un labiekārtota pludmale.

Velotūrisms - stratēģisks pakalpojumu punkts Eirovelo 13 velomaršrutā.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai ziemas laikā (labākā putnu vērošanas vieta Rīgas līča R piekrastē, Ramsāres vieta.)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas parks "Engures ezers", Mērsraga bāka - industriālais mantojums

- Nozīmīgs apmeklētāju plūsmu piesaistes pasākums (Jūras svētki)

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums

- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija.

1. Izejas uz jūru izveide Atpūtas ielā
2. Atpūtas ielas turpinājuma - laipas izbūve. Pieejas izveide pludmalei personām ar funkcionāliem traucējumiem
3. Jēgerlejas izejas uz jūru labiekārtošana
4. Nobrauktuves operatīvajam transportam pie Mērsraga bākas izveide
5. Multifunkcionālas piestātnes Nr.8 izbūve Mērsraga ostā

6. Eirovelo 13 maršruta posma Mērsraga ciemā attīstība

7. Velomaršruta izveide posmā no Mērsraga bākas līdz Upesgrīvai
8. Zivju tirdziņa izveide Mērsragā, lai veicinātu vietējo zivju produktu pieejamību piekrastes apmeklētājiem
9. Autonovietnes izveide, t.sk. autobusiem

10. Mērsraga brīvdabas estrādes "Jēgerleja" pārbūve, pieguļošās teritorijas labiekārtošana un autonovietnes izbūve

11. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.1.6.

1.2.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

37.

Engures novads, Engures pagasts

Bērzciems

(48 652 EUR)

1) Bērzciema ciems, iedz. skaits 240, vasarās ~500

2) ĪADT dabas parka "Engures ezers" (Natura 2000) neitrālā zona, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6807 "Zvejnieku sēta "Lielkristi"", punu vērošanas vieta, zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas

3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums, nepietiekamas piekļuves iespējas operatīvajam transportam, jūras krasts ir aizaudzis, operatīvais transports nevar piekļūt vietai pa krastu)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Engures ezers", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Piekrastes zvejas vieta.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Engures ezera dabas parks")

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta, kaitborda iesācēju treniņvieta.)

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta

- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai ziemas laikā

1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam piemērotības glābēju transportam uzlabošana

3. Eirovelo 13 maršruta posma Bērzciemā attīstība

4. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

1.1.6.

2.3.1.

2.3.6.

2.3.9.

38.

Engures novads, Engures pagasts

Engures ciems

(649 316 EUR)

1) Engures ciems, iedz. skaits 1600 (lielākā apdzīvotā novadā)

2) Engures osta, Engures zivju tirgus (zivsaimniecības produkcijas realizēšana), vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8754 "Engures luterāņu baznīca", lībiešu (līvu) mantojums, jūrniecības izglītības, kuģniecības, zvejniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)un mantojums

3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums, trūkst mūsdienu prasībām atbilstošas jahtu piestātnes)

6) Uz Z no ostas sanešu akumulācijas krasts, uz D no ostas aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD~23; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Reģionālas nozīmes pakalpojumu centrs tūrismam piekrastes maršrutā, vietējās nozīmes atpūtas pludmale, nav izteikti stabila vietējā tūrisma plūsma, kas vērsta tieši uz pludmali.

Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes tūrisma maršrutā starp Jūrmalu un Kolku.
Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Jahtu ostu tīkla stiprināšana.
Mazā osta.

Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide. Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta

- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai ziemas laikā

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums

1. Engures pludmales labiekārtošana atbilstoši vecajām kuģniecības un zvejniecības tradīcijām
2. Jahtu ostas pakalpojumu attīstība, piestātnes izveide
3. Brīvdabas estrādes būvniecība

4. Parka izveidošana pie Krišjāņa Valdemāra dibinātās jūrskolas (pašreiz Saieta nama)

5. Peldvietas pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, gājēju laipas izbūve

6. Eirovelo 13 maršruta posma Engures ciemā attīstība

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.3.

1.1.4.

1.2.1.

2.3.1.

2.3.6.

2.3.9.

39.

Engures novads, Engures pagasts

Ķesterciems

(226 483 EUR)

1) Ķesterciema ciems, iedz. skaits 200, vasarās >400

2) ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa" (Natura 2000), smilšu pludmales

3) Intensīvāk apmeklētajās vietās stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4. klase), blakus - vidēja (3. klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša esošā infrastruktūra, trūkst autonovietnes, gājēju takas un nobrauktuve operatīvajam transportam)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Oficiāla peldvieta.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa")

- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija

1. Pludmales labiekārtošana
2. Piekļuves pie jūras uzlabošana gājējiem un velotransportam

3. Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana

4. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide

5. Eirovelo 13 maršruta posma Ķesterciems-Plieņciems-Apšuciems attīstība

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.5.

2.3.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

40.

Engures novads, Engures pagasts

Plieņciems

(210 876 EUR)

1) Plieņciema ciems, iedz. skaits 220, vasarās >400

2) ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa" (Natura 2000), smilšu pludmales

3) Intensīvāk apmeklētajās vietās stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase), blakus - vidēja (3.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša esošā infrastruktūra, trūkst autonovietnes, gājēju takas un nobrauktuve operatīvajam transportam)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Oficiāla peldvieta.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa")

- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija

1. Pludmales labiekārtošana

2. Piekļuves pie jūras uzlabošana gājējiem un velotransportam

3. Autonovietņu paplašināšana un labiekārtošana

4. Eirovelo 13 maršruta posma Ķesterciems-Plieņciems-Apšuciems attīstība

5. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.5.

2.3.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

41.

Engures novads, Engures pagasts, Lapmežciema pagasts

Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu

(2 690 560 EUR)

1) Piekraste starp ciemiem un ciemi: Apšuciems (iedz. skaits 220, vasarās >400) Klapkalnciems (iedz skaits 150, vasarās >5000, ko pamatā veido "Ronīsi" kempinga apmeklētāji, Ragaciems (iedz. skaits 330, vasarās ~700).

2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā, ainavu aizsardzības un dabas lieguma zona; vietējas nozīmes vēstures kultūras piemineklis Nr.8334 "Somu Jēgeru kaujas vieta", vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6138 "Lapmežciema sedums ar 5 tīklu būdām" (tuvumā); Ivara Graša podnieka darbnīca, dabas piemineklis Igora Medņa dendroloģiskie stādījumi, Ragaciema zivju tirgus (zivsaimniecības produkcijas realizēšana), lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības un zivju kūpināšanas tradīcijas, mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), smilšu pludmales

3) Apšuciems apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - stipra (4. klase), īsā posmā - ļoti stipra ietekme (5.klase), Klapkalnciemā apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - ļoti stipra (5.klase), stipra (4.klase), nomalē - vidēja (3. klase), Ragaciemā apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase)

4) Apšuciems - mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā), Klapkalnciems - vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā), Gausās jūdzes posms un Ragaciems - mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) līdz vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā) pludmale

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša esošā infrastruktūra pludmalē, trūkst autonovietnes, gājēju takas un nobrauktuve operatīvajam transportam)

6) Apšuciems - erozijas un akumulācijas mija, atsevišķos posmos aktīvas erozijas krasts, Klapkalnciems un Ragaciems - erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras Apšuciemā - apgrūtinātas, Kalpkalnciemā, Ragaciemā - pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams, bet uzlabojams

8)* Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, tai skaitā izmantojot salīdzinoši netālu esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Nr.6838 "Šlokenbekas muižas apbūve" un tajā esošo Latvijas ceļu muzeju kā tūrisma piesaistes objektu

Jūrmalas pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana IADT "Ķemeru nacionālais parks" antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma, potenciāls apmeklētāju no Lietuvas plūsmas lielākai piesaistei (ģeogrāfiskā novietojuma izdevīgums), liels skaits vasaras viendienas atpūtnieku.

Ragaciema un Klapkalnciema pludmales - oficiālas peldvietas.

Klapkalnciems ir galvenais izejas punkts pie jūras no Jelgavas, Dobeles un Tukuma puses un tuvākā piekraste aiz ļoti apmeklētās Jūrmalas pilsētas pludmales.

Ilgtermiņā jahtu piestātnes tīkla attīstības sekmēšana.

Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Ķemeru nacionālais parks", vēsturisku notikumu vietas, zvejniecības mantojums)

- Nozīmīgs pludmaļu posms

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums

- Nemateriālais mantojums

- Populāra kempingu un atpūtas vieta

1. Apšuciema pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam Apšuciemā
3. Klapkalnciema parka labiekārtošana
4. Autonovietnes izbūve Klapkalnciema parkā
5. Klapkalnciema pludmales labiekārtošana
6. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam Klapkalnciemā
7. Autonovietnes "Kuplās priedes" labiekārtošana
8. Gausās jūdzes pludmaļu un piegulošo teritoriju labiekārtošana
9. Automašīnu novietošanas risinājumi Gausajā jūdzē
10. Autonovietnes"Aizrags" pārbūve
11. Ragaciema pludmales labiekārtošana
12. Pontonu tipa laivu un jahtu piestātnes izveide Ragaciemā

13. Piekļuves uzlabošana senajām tīklu būdām (sedumiem)

14. Eirovelo 13 maršruta posma no Ragaciema līdz Apšuciemam attīstība

15. Šlokenbekas pils daļu atjaunošana, restaurācija vai pārbūve

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus Ragaciemā, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte Ragaciemā

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.2.1.

2.3.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

42.

Engures novads, Lapmežciema pagasts

Bigauņciems

(86 260 EUR)

1) Bigauņciems, iedz. skaits 330, vasarās >600

2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā zona, Kupskalna dabas taka

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša esošā infrastruktūra, trūkst autonovietnes, gājēju takas un nobrauktuve operatīvajam transportam)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ķemeru nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, liels skaits vasaras viendienas atpūtnieku.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara/rudens migrācijas vai ziemas laikā

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā zona, Kupskalnadabas taka)

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums

1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide

3. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties savlaicīgi nokļūt pludmalē un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

1.1.6.

2.3.6.

2.3.9.

43.

Jūrmalas pilsēta

Ķemeri un Jaunķemeri

(21 560 050 EUR)

1) Republikas pilsēta, iedz. skaits 57671, Ķemeros - 2300, Jaunķemeros - 70

2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā, ainavu aizsardzības dabas lieguma zona, valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr.6085 "Ķemeru kūrorts", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.5341 "Ķemeru parks ar parka arhitektūru", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.5426 "Ūdenstornis" un citi valsts nozīmes un vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļi Ķemeru parkā un tiešā attīstāmās vietas tuvumā; smilšu pludmales, kūrorta, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Īsi posmi apmeklētākajās vietās: stipra (4.klase) un vidēja (3.kalse) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju, dominē posmi, kas novērtēti ar vāju apmeklētāju ietekmi uz veģetāciju (2.klase)

4) Ļoti apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. autonovietņu trūkums, nekvalitatīva veloceļu infrastruktūra)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot Ķemeros, Jaunķemeros un Jūrmalas pilsētā esošo kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā salīdzinoši netālu esošo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli Nr. 5596 "Brīvdabas estrāde" (Mellužu estrāde), kurai nepieciešama pārbūve, veidojot to par brīvi pieejamu publisku aktivitāšu vietu

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana. Jūrmalas, kā kūrortpilsētas piedāvājuma stiprināšana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ķemeru nacionālais parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai un iekšējo savienojumu uzlabošanai

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale ar tūrisma eksportspēju, galvenokārt tūristiem no Lietuvas.

Saistībā ar ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" - nozīmīga uz dabu orientēta vietējā un starptautiskā tūrisma plūsma.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Baltijā nozīmīgākais Zilā karoga pludmales - garākā, drošākā un kvalitatīvākā vasaras peldsezonas organizētā atpūta ar lielāko pludmales pakalpojumu piesaisti.

Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide (velotūrisma attīstības perspektīva un "Ķemeru nacionālais parka" kā Jūrmalas piedzīvojumu, dabas un aktīvās atpūtas piedāvājuma paplašinājums, kas ir stratēģiski nozīmīgs mazāk uzrunāto segmentu (dabas un piedzīvojumu meklētāji) piesaistei un lielākai saistīto pakalpojumu tirdzniecībai).

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums

- Kūrorts (starptautiskas nozīmes tradīcijām bagātākais Baltijas kūrorts ar vislabāk organizēto piekļuvi (sabiedriskais transports, veloceliņu tīkls, piekļuve no ūdens, lidostas tuvums) un daudzveidīgāko kvalitatīvu tūrisma pakalpojumu klāstu

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Ķemeru nacionālais parks", kultūras mantojums - Ķemeru parks un sanatorijas apbūve)

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums

1. Ķemeru parka atjaunošana un labiekārtošana
2. Dabas izglītības centra izveide Ķemeros
3. Ķemeru ūdenstorņa atjaunošana un pārbūve, pielāgojot to publiskiem mērķiem
4. E.Dārziņa ielas posma pārbūve Ķemeros
5. Jaunķemeru pludmales labiekārtošana
6. Operatīvā transporta nobrauktuves izbūve Jaunķemeru pludmalē
7. Pieejas Jaunķemeru pludmalei izveide personām ar funkcionāliem traucējumiem
8. Autonovietņu izveide Jaunķemeru ceļā
9. Veloceliņa Ķemeri-Jaunķemeri izbūve un savienošana ar Eirovelo 13 maršruta posmu Jūrmalas pilsētā

10. Eirovelo 13 maršruta Jūrmalas pilsētas posma attīstība (marķēšana un veloceliņu būvniecība)

11. Mellužu estrādes un Piena paviljona (bāra ēkas) atjaunošana, veidojot to par brīvi pieejamu publisku aktivitāšu vietu

Piezīmes:

Kā attīstāmā vieta uzskatāma visa Jūrmalas pilsētas piekraste, risinot publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos definēto.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

2.1.1.

2.3.3.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

44.

Jūrmalas pilsēta

Jūrmalas (Lielupes) osta

(12 221 528 EUR)

1) Republikas pilsēta, iedz. skaits Lielupē - 1600,Buļļuciems - Stirnurags - 935

2) blakus esošās ĪAD teritorijas un kultūras mantojuma objekti - dabas parka "Ragakāpa" (Natura 2000), dabas parka un dabas lieguma zona), dabas liegums "Lielupes grīvas pļavas"; Jūrmalas Brīvdabas muzejs, Lielupes grīva, kūrorta, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Blakus Jūrmalas ostai - vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase)

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. autonovietņu trūkums, labiekārtojuma trūkums, ierobežota jahtu ostas infrastruktūra)

6) Sanešu akumulācijas un dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams;

8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot esošo Jūrmalas (Lielupes) ostas teritoriju

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Ragakāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai un iekšējo savienojumu uzlabošanai

Eksportam nozīmīga vieta, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma savā niša, potenciāls izaugsmei.

Tīkla pilnveidošana, stiprinot jahtu ostu tīklu.

Specifiskais piedāvājums:

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT "Ragakāpas dabas parks", Jūrmalas Brīvdabas muzejs)

- Nozīmīga vieta apmeklētāju plūsmu piesaistošiem pasākumiem (Jūrmalas Brīvdabas muzejā organizētie pasākumi un svētki, kas rada lielas apmeklētāju plūsmas)

- Nemateriālais mantojums

1. Mols (priekšizpēte, Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, projektēšana, būvniecība⁹)
2. Multimodālā osta¹⁰ (priekšizpēte)
3. Lielupes salas attīstīšana (priekšizpēte par salas attīstību (rekreācijas pakalpojumi, piestātnes, piekrastes zvejniecība u.tml.)
4. Tīklu un Vikingu ielas teritorijas attīstīšana
5. Jahtu servisa centra attīstība (priekšizpēte, projektēšana, būvniecība)
6. Ūdenssporta pakalpojumi pie Vikingu ielas attīstīšana
7. Ūdenssporta un ūdenstūrisma pakalpojumu attīstīšana
8. Potenciālo ostas attīstības teritoriju plānošana un attīstīšana
9. Pasažieru piestātnes un ūdenstūrisma aktivitāšu attīstīšana

10. Makšķerēšanas pakalpojumu centra izveide Vārnukrogā

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.3.

1.2.1.

1.2.6.

1.3.3.

2.1.1.

2.3.1.

2.3.6.

2.3.9.

45.

Rīgas pilsēta

Daugavgrīva

(4 376 781 EUR)

1) Republikas pilsēta Rīga

2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, dabas lieguma zona, neitrālā zona, tiem piegulošās kāpas (embrionālās kāpas un priekškāpas) un pludmale; valsts nozīmes vēstures piemineklis Nr.8538 "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss" (daļa Daugavgrīvā), vietējas nozīmes vēstures piemineklis Nr.8539 "Komētforts", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6606 "Daugavgrīvas cietokšņa apbūve" (atrodas netālu); Daugavgrīvas bāka, kā vizuāli spēcīgu un Rīgas jūras vārtus reprezentējošu elements un ar to saistītais Rietumu molu, Daugavgrīvas kompleksais dabas liegums, Mīlestības sala

3) Apmeklētākajā piekrastes daļā - stipra (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā),

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. trūkst apmeklētāju skaitam atbilstošas autonovietnes, velo un gājēju ceļi u.c. infrastruktūra)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams; riska faktors - iespējami plūdi¹¹

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana

Vietējās nozīmes pludmales attīstība.

Oficiāla peldvieta.

Kultūras vai dabas tūrismu piesaistes objektu (Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss un ar to saistītie objekti) popularizēšana.

Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (Piejūras dabas parks) kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga un vērtību ceļoša vieta).

Specifiskais piedāvājums:

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Aktīvās atpūtas tīklojuma savienojumi Mangaļsalas mola un Carnikavas virzienā Rīgas un tuvāko apkaimju iedzīvotāju sportiska un veselīga dzīves veida veicināšanai)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Rietumu mols, Komētfortas dambis, Daugavagrīvas cietoksnis)

- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga un vērtību ceļoša vieta

1. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa" un vietējas nozīmes kultūras pieminekļa "Komētfortu dambis" konservācijas pasākumi, pieejamības uzlabšana, apkārtnes labiekārtošana

2. Pludmales piekļuves un labiekārtojuma pilnveidošana;

3. Autonovietņu izbūve un paplašināšana

4. Veloinfrastruktūras attīstība pilsētas centra un Eirovelo 13 maršruta sasaistei ar pierasti

5. Daugavgrīvas bākas un R mola publiskā pieejamības uzlabošana, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru (gājēju takas, laipas, autonovietnes, informācijas punktus, sabiedriskas tualetes un tml.)

Piezīmes:

Daugavas abu krastu saskaņota attīstība gan vēsturiskā mantojuma, gan ĪADT, kāpu zonas aizsardzība, gan atsevišķu šīs teritorijas daļu publiskā pieejamības nodrošināšana, veidojot atbilstošo infrastruktūru (laipas, takas, tualetes, informācijas zīmes, autonovietnes u.tml.)

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.4.

1.3.3.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

46.

Rīgas pilsēta

Mangaļsala

(995 500 EUR)

1) Republikas pilsēta Rīga

2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, dabas lieguma zona, neitrālā zona; valsts nozīmes vēstures piemineklis Nr.8538 "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss"; Mangaļsalas mols un makšķerēšanas tradīcijas uz tā, smilšu pludmale, Komētforta dambis jeb vietējas nozīmes vēstures piemineklis Nr.8539 "Komētforts"

3) Apmeklētākajā piekrastes daļā - stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase), īss posms Vecāķos - ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase), pārējie posmi - vidēja ietekme (3.klase)

4) Pludmale pie Mangaļsalas mola vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā), talāk mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) pludmale

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. trūkst atbilstošas autonovietnes, auto, velo un gājēju ceļi, pie esošā apmeklētāju skaita, vieta ir pārslogota)

6) Mola tuvumā aptuveni 1 km garā posmā pārsvarā erozijas procesi (krasta atkāpšanās), vidusdaļā - dinamiskais līdzsvars, bet Vecāķu tuvumā - akumulācijas procesi

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams; riska faktors - iespējami plaši plūdi¹²

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale (Mangaļsalas mols kā tūristu piesaiste), nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.

Būtiskas problēmvietas risināšana antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai ĪADT "Piejūras dabas parks", uzlabojot auto novietošanas problemātiku, drošības un universālā dizaina palielinājumu gājēju un velotransporta plūsmai saiknē starp sabiedriskā transporta galapunktu vietām un pludmali; integrētas ĪADT attīstības ietvaros; Vecāķu pludmales slodzes mazināšana. Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums.

Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta ar plašu pakalpojumu klāstu.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale (populārākā Rīgas A daļas vietējās rekreācijas pludmale aktīvai un pasīvai atpūtai peldsezonas laikā.

- Aktīvās atpūtas tīklojuma savienojumi Mangaļsalas mola un Carnikavas virzienā Rīgas un tuvāko apkaimju iedzīvotāju sportiska un veselīga dzīves veida veicināšanai)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Mangaļsalas mols, Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss)

- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga un vērtību ceļoša vieta

1. Mangaļsalas ielas pārbūve, stāvvietu nodrošināšana
2. Tūrisma infrastruktūras izveide dabas parkā "Piejūra"
3. Fortifikācijau un militārā mantojuma būvju pieejamības nodrošināšana, t.sk.

valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa" eksponēšana
4. Piekļuves un stāvvietu nodrošināšana Mangaļu molam
5. Mangaļsalas pludmales labiekārtošana

6. Nobrauktuvju starp molu un Vecāķiem piemērotības uzlabošana operatīvajam transportam

7. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 8 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Kā attīstāmā vieta uzskatāma visa Rīgas pilsētas piekraste, risinot publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos definēto.

Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā dabas parka vai dabas lieguma zonās

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.1.6.

2.1.1.

2.3.6.

2.3.9.

47.

Carnikavas novads

Kalngale

(491 150 EUR)

1) Kalngales ciems, iedz. skaits 480

2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, smilšu pludmale

3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. pludmales labiekārtojums, neatbilstoša pāreja pāri dzelzceļam pie autonovietnes)

6) Pārsvarā akumulācijas procesi

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, reģionāla nozīme līdzās esošajai nūdistu pludmalei, kas ir starp populārākajām nacionālā mērogā.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība - attālināti to pludmales, Kalngalē.

Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas parks "Piejūra").

Nozīmīga pludmale (plānota labāk organizētās nūdistu pludmales zonas attīstīšana (starp Vecāķiem un Garciemu)).

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs dabas tūrisma objekts (paraboliskās kāpas)

- Nūdistu pludmale

- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga vieta

1. Iekšējo savienojumu - dzelzceļa stacijas - pludmale izveide
2. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku un atpūtas vietu infrastruktūras attīstība

3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām

Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā dabas parka vai dabas lieguma zonās

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.6.

1.3.2.

2.1.1.

2.3.4.

2.3.6.

2.3.9.

48.

Carnikavas novads

Garciems

(84 150 EUR)

1) Garciema ciems, iedz. skaits ~400

2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, paraboliskā kāpa, smilšu pludmale

3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4) Mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) un vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā) pludmale

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)

6) Dinamiska līdzsvara process

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams;

Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana

Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana .

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīga pludmale Rīgas tuvumā

- Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks "Piejūra")

- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga vieta

1. Piekļuves pludmalei ar operatīvo transportu un pieejas invalīdiem nodrošināšana

2. Pludmales labiekārtošana

3. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā dabas parka vai dabas lieguma zonās

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.5.

1.1.6.

2.3.6.

2.3.9.

49.

Carnikavas novads

Garupe

(1 145 650

EUR)

1) Garupes ciems, iedz. skaits ~128

2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka zona, smilšu pludmale

3)Vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase)

4) Mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) un vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā) pludmale

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parks "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks "Piejūra")

- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne (dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un dzīves kvalitātei nozīmīga vieta

1. Iekšējo savienojumu - dzelzceļa stacija-pludmale - izveide
2. ĪADT dabas parka "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku un atpūtas vietu infrastruktūras attīstība

3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām.

Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā dabas parka vai dabas lieguma zonās

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.1.6.

1.3.1.

2.1.1.

2.3.6.

2.3.9.

50.

Carnikavas novads

Carnikava

(1 597 475 EUR)

1) Carnikavas ciems, iedz. skaits 3300

2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka un dabas lieguma zona, Gaujas grīva - vienīgā dabiskā lielo upju grīva Latvijā, Carnikavas muižas parks, lībiešu (līvu) mantojums, kuģu būves, zvejniecības, t.sk. nēģu zvejas un apstrādes, tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), smilšu pludmale

3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)

4)Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)

6) Dinamiska līdzsvara process, Gaujas grīvas tuvumā, aptuveni 1 km garā posmā pārsvarā erozijas procesi (krasta atkāpšanās)

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parks "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai

Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana.

Vietējas un reģionālas nozīmes atpūtas pludmale.

Vietējas un reģionālas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība -attālināti no pludmales Carnikavā.

Veloinfrastruktūras tīkojuma izveide un pilnveide.

Stratēģiski svarīga EiroVelo13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīga pludmale Rīgas tuvumā

- Nozīmīgs dabas un kultūras tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas parks "Piejūra" un vietēja līmeņa ainavu aizsargājamās teritorijas "Gaujas grīvas ainavu teritorija" un "Baltijas jūras piekraste"¹³)

- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta ("Nēģu svētki" u.c.)

1. Laivu ielas pārbūve un auto autonovietnes izveide pieejas pludmalei nodrošināšanai, t.sk. operatīvajam transportam

2. Carnikavas centra kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma attīstība:

2.1. Svētku laukuma pilnveidošana

2.2. Gaujas upes aizsargdambja labiekārtošana

2.3. Carnikavas novadpētniecības centra pilnveidošana un paplašināšana, kā arī piekļuves uzlabošana, izbūvējot gājēju tiltiņu

2.4. Jaunas estrādes izbūve un Carnikavas parka atjaunošana

3. Eirovelo 13 velomaršruta posma attīstīšana un atbilstošas veloinfastruktūras, t.sk. velonovietņu un maršruta marķējuma zīmju, uzstādīšana

4. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku, atpūtas vietu un autonovietņu attīstība, kā arī pārvietojamo tualešu uzstādīšana

5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.6.

1.3.3.

2.3.6.

2.3.9.

51.

Carnikavas novads

Gauja

(3 378 650 EUR)

1) Gaujas ciems, iedz. skaits 140

2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka un dabas lieguma zona, nēģu zvejošanas un apstrādes tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), Gaujas grīva, smilšu pludmale

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) pie piekļuves vietas

4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)

6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD <23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parks "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Specifiskais piedāvājums:

- Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks "Piejūra")

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Gaujas upes grīva kā laivu maršruta galapunkts

1. Iekšējā savienojuma - dzelzceļa stacija - pludmale izveide (Skautu ielas pārbūve) un sasaistes ar Eirovelo 13 velomaršrutu nodrošināšana

2. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku un atpūtas vietu infrastruktūras attīstība

3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām.

Izvērtējot aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā dabas parka vai dabas lieguma zonās.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.6.

1.3.1.

2.1.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

52.

Carnikavas novads

Lilaste

(980 158 EUR)

1) Lilastes ciems, iedz. skaits 105

2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka un dabas lieguma zona, zvejniecības un apstrādes tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), smilšu pludmale

3) Stipra (4.klase) un vidējā (3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu un autonovietņu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)

6) Pārsvarā akumulācijas procesi

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parks "Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana

Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana.

Vietējas un reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma, kas saistīta ar vietas piekļuvi un labiekārtojumu, ar pieaugošu nozīmi vietējā tūrisma plūsmas piesaistē (tostarp no Vidzemes reģiona, nedaudz atslogojot Tūjas pludmali).

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide.

Zilā karoga pludmale - tuvā nākotnē.

EiroVelo13 maršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Atpūtas pakalpojumu piedāvājums (pasīvai un aktīvai atpūtai sasaistē ar Piejūras dabas parka velomaršrutiem, garo pastaigu un nūjošanas taku tīklojumu)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks "Piejūra")

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums (Zilā karoga pludmaļu tīkla attīstība. Pilna servisa pludmales centrs, nekonfliktējot ar vietējiem iedzīvotājiem)

- Aktīvās atpūtas centrs uz ūdens (kaitošana, u.c.)

1. Lilastes pludmales izveide atbilstoši Zilā karoga nosacījumiem

2. Autonovietnes Ziemeļu ielā labiekārtošana

3. Ziemeļu ielas pārbūve, ietves un veloceliņa izveide

4. Lilastes ielas pārbūve, ietves un veloceliņa izveide

5. Autonovietnes pie Lilastes dzelzceļa stacijas izveidošana

6. Operatīvajam transportam atbilstošas nobrauktuves pie jūras izveide

Piezīmes:

Izvērtējot papildus aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā dabas parka vai dabas lieguma zonās.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.6.

1.3.1.

1.3.3.

2.1.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

53.

Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta

Saulkrastu centrs

(4 442 240 EUR)

1) Saulkrastu pilsēta, iedz. skaits 5000 (lielākā apdzīvotā vieta līča A piekrastē)

2) Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8490 "Neibādes mežsarga māja "Forstei"", Neibādes parks, Saulrieta taka Saulkrastos, skatu vieta, Saules laukums un Jūras parks, Saulkrastu baltā kāpa, Saulkrastu velosipēdu muzejs, lībiešu (līvu) mantojums, kūrorta, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase), neliels posms - ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase)

4) Galvenokārt ļoti apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā) un vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu un autonovietņu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte, nepietiekams skaits autostāvvietu ielu malās, daļā pludmales nepietiekams pludmales labiekārtojums)

6) Pilsētas piekrastē ir dažādi krasta procesu posmi, pārsvarā 2.erozijas riska klase - epizodiska kompensēta erozija, erozijas procesu rezultātā krasta atkāpšanās notiek Pabažu piekrastē

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.

Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma plūsma.

Rīgas pilsētas pludmaļu atslogošana, jo tas ir reģionāls rekreācijas galamērķis Rīgas A daļas un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem - īpaši izceļot vilciena kā publiskā transporta klātbūtni un tā kombinācijas iespējas ar velotūrismu.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Stratēģiski svarīga EiroVelo13 maršruta vieta ar plašu pakalpojumu klāstu.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Kūrorta potenciāls (vēsturiskās kūrortvietas akcentu stiprināšana pilsētas zīmolvedībā)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (Saulkrastu baltā kāpa)

- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta (kultūras un izklaides pasākumi, "Saulkrasti Jazz Festival"¹⁴, u.c.)

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums

1. Saulkrastu pilsētas savstarpējo savienojumu (pludmale, dzelzceļa stacija un Park&Ride, VIA Baltica, Eirovelo 13 velomaršruta veloceliņš, kultūrvēsturiskie objekti) izveide
2. Neibādes parka un estrādes pārbūve, akcentējot nemateriālā kultūras mantojuma un kūrorta tradīciju attīstību
3. Saulkrastu vēsturiskā centra un tam piegulošās pludmales daļas savstarpējo savienojumu izveide un labiekārtojuma pilnveidošana

4.Pludmales labiekārtojuma pilnveidošana un mobilas laivu piestātnes ierīkošana

5. Saulkrastu "Baltās kāpas" eroziju mazinošas infrastruktūras attīstība, izvērtējot "LIFE Ekosistēmu pakalpojumi"¹⁵ projekta ietvaros sagatavotās "Prototipa - Dabas dizaina parka koncepcijas" piedāvātos risinājumus

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.7

1.1.8.

2.1.1.

2.3.3.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

54.

Saulkrastu novads, Saulkrastu pagasts

Zvejniekciema centrs, Skultes osta

(1 540 000 EUR)

1) Zvejniekciems, iedz. skaits 1800

2) Aģes upes ieteka, Skultes osta, arhitektes Martas Staņas veidotais Saulkrastu kultūras nams "Zvejniekciems", smilšu pludmale, Zvejniekciema akmeņi, kuģniecības un zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), uz Z - vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase)

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša velo un gājēju ceļu un autonovietņu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)

6) Uz Z no ostas sanešu akumulācija, uz D no ostas aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale ar neregulāru nozīmi arī vietējā tūrismā.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums - lokāla rakstura pludmale ar apmeklētāju piesaistes objektu - Skultes ostu kā jahtu ziemas turēšanas, ūdenstransporta līdzekļu testēšanas piestātni

- Viegli piekļūstams punkts jūras vērošanai

1. Zvejniekciema centra un pludmales savienojuma uzlabošana
2. Piestātnes ostā izveide
3. Autonovietņu izbūve vai esošo paplašināšana

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.2.1.

2.1.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

55.

Limbažu novads,

Skultes pagasts

Vārzas

(1 223 486 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas, iedz. skaits vasarnīcu ciemā Ziemeļblāzma 655, Vārzu ciemā 87

2) Dabas piemineklis (ģeoloģiskais veidojums) Lauču dižakmens, ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", smilšu pludmale, lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Vidēja (3.klase), stipra (4.klase) un īsā posmā ļoti stipra (5. klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstoša autonovietņu kapacitāte, nepietiekams pludmales labiekārtojums, nav izveidoti atbilstoši velo un gājēju ceļi un operatīvā transporta piekļuves iespējas)

6) Aktīvas krasta erozija, krasta atkāpšanās

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana

Vietējas nozīmes pludmales labiekārtojums Limbažu novada iedzīvotājiem - vienīgā tiešā jūras tuvumā esoša apdzīvotā vieta Limbažu novadā, lielāka nozīme rekreācijas un vietējā tūrisma plūsmas palielināšanai (daļēji Tūjas atslogošanai).

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Specifiskais piedāvājums:

- Jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Lauču akmens pakalpojumu vieta kā jūras ainavas vērošanas un ar jūru saistītas gastronomijas apmeklējuma punkts Vidzemes jūrmalā

1. Publiskās peldvietas "Vārzas" izveidošana un labiekārtošana
2. Operatīvā transporta nobrauktuves izbūve
3. Cietā seguma autonovietnes izbūve

4. Pludmales servisa stacijas izveide (glābšanas stacija, informācijas centrs u.c. pakalpojumi)

5. Informatīvi izglītojošas takas ierīkošana par piekrastes ainavas veidošanos un zvejniecību piekrastē

6. Pašvaldības ceļa uz Laučakmeni labiekārtošana (pārbūve)

7. Eirovelo 13 velomaršruta posma Limbažu novadā attīstība un vietēju velomaršrutu izveide

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.5.

2.1.1.

2.3.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

56.

Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts

Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste

(61 667 EUR)

1) Ārpus apdzīvotas vietas, iedz. skaits Lembužu ciemā 9

2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", Minhauzena muzejs, Minhauzena muzeja dabas taka pa mežu līdz jūrai, Lāču bāka, smilšu pludmales, lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4) Lembužos mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv/dienā), pārējā pludmales daļā apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstošs labiekārtojums, trūkst potenciālam atbilstošas veloinfrastruktūras -veloceļi, marķēti velomaršruti, velonovietnes)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD ~23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu vietām

Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts)

1. EiroVelo13 maršruta veloceļa izbūve un marķēšana (starp Salacgrīvas un Liepupes pagastiem.), nodrošinot savienojumu gar Rīgas jūras līča piekrasti
2. Atpūtas vietas pie Ronīšiem labiekārtošana
3. Atpūtas vieta pie Mārītēm labiekārtošana
4. Duntes parka labiekārtošana

5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām.

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.3.

1.1.6.

2.3.1.

2.3.5.

2.3.6.

2.3.9.

57.

Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts

Tūja

(2 094 299 EUR)

1) Tūjas ciems, iedz. skaits 380, vasarās >600

2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", smilšu pludmale, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstošas autonovietnes, veloinfrastruktūra un pludmales labiekārtojums, trūkst piestātnes jahtām vai laivām)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma plūsma un saistīti ar apkārtnes kempingu piedāvājumu - mazāka, taču stabila ārvalstu tūristu plūsma.

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Jahtu piestātnes tīkla vieta.

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Oficiāla peldvieta un pludmales labiekārtojums.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (velotūrisms, jūras laivu maršruts)

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts)

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums

- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija

1. Tūjas mola pārbūve un jahtu piestātnes izveide
2. Tūjas peldvietas labiekārtošana, noejas uz jūru pārbūve
3. Atpūtas vietas "Tūja" labiekārtošana, noejas uz jūru pārbūve
4. Atpūtas vietas pie Sābriem labiekārtošana, autonovietnes un noejas uz jūru izveide, piekļuves operatīvajam transportam izbūve
5. EiroVelo13 veloceļa Tūjas ciema posma izbūve
6. Autoceļa P11 posma A1-Tūja pārbūve

7. Nobrauktuves pie jūras pārbūve operatīvo dienestu piekļuves nodrošināšanai

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Uzdevums:

2.1.1.

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.3.

1.1.5.

1.2.1.

2.3.1.

2.3.6.

2.3.9.

58.

Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts

Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai

(285 707 EUR)

1) Starp ciemiem un ciemi: Lāņi, iedz. skaits 182, Vitrupe, iedz. skaits 19 un Svētciems, iedz. skaits 490

2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts" ainavu aizsardzības zona, smilšu pludmale, ĪADT dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" (Natura 2000) ainavu aizsardzības un dabas lieguma zona, Svētupes grīva, Vitrupes grīva, akmeņaina pludmale, nēģu zveja Svētupē (kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Vitrupe - stipra (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju, Lāņi - vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), Svētciems- nelieli posmi galvenajā piekļuves vietā - ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju, pārējā daļa - vidēja ietekme (3.klase)

4) Lāņi - vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv/dienā), pie Vitrupes un Svētupes -mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) pārējā teritorijā pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstošas autonovietnes, nav atbilstošas nobrauktuves pie jūras operatīvajam transportam)

6) Erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras Vitrupe apgrūtinātas, Lāņi, Svētciems - pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD Vitrupe <23km, Lāņi, Svētciems<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams (Lāņi, Svētciems), nepietiekams (pie Vitrupes)

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un biosfēras rezervātā"Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Vietējas nozīmes atpūtas pludmales. Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, taču nelielu starptautisku/vietēju tūrisma plūsmu rada tuvumā esošās tūristu mītnes ("Vējavas", "Rakari").

Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide.

Laivošanai nozīmīga vieta.

Daudzveidīgs aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta, velotūrisms, zemūdens niršana kā nišas atpūtas veids, laivošana).

Eirovelo 13 velomaršruta vieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta(upju grīvas ainava, akmeņainais krasts)

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT Vidzemes akmeņainā jūrmala, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, dabas liegums "Vitrupes ieleja", ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi)

- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts

- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums

- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija

1. EiroVelo13 maršruta veloceļa izbūve un marķēšana
2. Svētupes grīvas atpūtas vietas attīstīšana (tiltiņa pārbūve)
3. Lāņu atpūtas vieta labiekārtošana

4. Autonovietnes izbūve pie Lāņiem un piekļuves iespēju operatīvajam transportam uzlabošana
5. Vitrupes grīvas peldvietas labiekārtošana
6. Muižuļu peldvietas labiekārtošana un noejas uz jūru izbūve
7. Meleku peldvietas labiekārtošana un noejas uz jūru izveide

Piezīmes:

Vēlama lokālās piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo dienestu vajadzībām

pie Lielurgas ietekas jūrā.

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.5.

2.3.1.

2.3.6.

2.3.9.

59.

Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pilsēta

Salacgrīvas centrs

(8 198 300 EUR)

1) Salacgrīvas pilsēta, iedz. skaits 3500

2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts" (UNESCO starpvaldību programmas "Cilvēks un biosfēra" teritorija), ĪADT dabas parks "Salacas ieleja" (Natura 2000), Zvejnieku parks, Salacas upes ieteka, Salacgrīvas osta, Salacgrīvas mols, Salacgrīvas vēsturiskais centrs, lībiešu (līvu) mantojums, jūrniecības izglītības, kuģu būves, kuģniecības, zvejniecības, t.sk. nēģu zvejas un apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)

4)Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmaļu labiekārtojums, autonovietnes, trūkst atbilstošas nobrauktuves pie jūras operatīvajam transportam, nepieciešama ielu un ostas infrastruktūras pilnveidošana)

6) Uz D no ostas notiek sanešu akumulācija, uz Z no ostas erozijas un akumulācijas mija

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts" un Salacas ielejas dabas parks, antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Izteikta reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, kas neregulāri ir nozīmīga arī reģionālā, nacionālā vai arī starptautiskā mērogā (mūzikas festivāls "Positivus" ¹⁶). Reģionālās nozīmes tūrisma galamērķa stiprināšana ar vairākiem akcentiem Igaunijas ceļotāju piesaistē.

Mazo ostu un jahtu ostu tīkla elements.

Nozīmīgs pakalpojumu punkts VIA Baltica maršrutā starp Rīgu un Pērnavu, kā arī Eirovelo13 velomaršrutā.

Zilā karoga pludmale perspektīvā.

Oficiāla peldvieta.

Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide.

Specifiskais piedāvājums:

- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)

- Reģionālas nozīmes tūrisma galamērķis ar vairākiem starptautiskiem akcentiem (publiskie pasākumi - "Positivus" mūzikas festivāls u.c.)

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums dominējoši rekreācijas vajadzībām

- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts populārākajā Z-Vidzemes ūdenstūrisma maršrutā - Salacā

- Nemateriālais mantojums un piekrastes zvejas tradīcijas, un kulinārais matojums (jūras zvejas tradīcijas, makšķerēšana, nēģu ķeršana)

- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts (bāka kā industriālā mantojuma elements pilsētas ainavā, jūras un Salacas grīvas promenāde kā iecienīta atpūtas vieta perspektīvā, izceļot Salacas upes grīvas un jūras ainavu)

- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistoša pasākumu vieta (Nēģu svētki, mūzikas festivāls "Positivus", Zvejnieksvētki)

1. Salacgrīvas vēsturiskā centra atjaunošana: Bocmaņa laukuma un Jahtu laukuma pārbūve
2. Promenādes izbūve gar Salacas upi
3. Gājēju ielu izveide Salacgrīvas pilsētā
4. Autonovietnes izbūve Salacas ielejā, pieejas operatīvajam transportam nodrošināšana, informatīvo norāžu uzstādīšana
5. Starptautiskā velomaršruta Eirovelo 13 posmu nostiprināšana, kas vieno senās līvu apdzīvotās vietas, bijušos kuģu būves un zvejniecības centrus
6. Jūrmalas ielas pārbūve
7. Piekļuves izveide operatīvajam transportam pludmalei no Jūrmalas ielas
8. Zvejnieku parka pludmales labiekārtošana (t.sk. kanalizācijas pieslēgšana pludmales WC un dušām) un noeju uz jūru labiekārtošana
9. Piekļuves izveide operatīvajam transportam pludmalei pie Zvejnieku parka
10. Salacgrīvas Zvejnieku parka un estrādes rekonstrukcija
11. Ostas pakalpojumu attīstīšana, paplašinot jahtu ostas pakalpojumu klāstu
12. Salacgrīvas ostas dienvidu un ziemeļu mola pārbūve

13. Nobrauktuves pie jūras pārbūve operatīvo dienestu piekļuves nodrošināšanai

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.1.8.

1.2.1.

2.1.1.

2.3.3.

2.3.6.

2.3.9.

60.

Salacgrīvas novads, Ainažu pilsēta

Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste

(4 661 118 EUR)

1) Ainažu pilsēta, iedz. skaits 1000

2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", dabas liegums "Randu pļavas" (Natura 2000); valsts nozīmes vēstures piemineklis Nr.43 "Ainažu jūrskola"; Ainažu vecā bāka, Ainažu vēsturiskais centrs, Ainažu vecais mols, lībiešu (līvu) mantojums, jūrniecības izglītības, kuģu būves, kuģniecības, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)

3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), īsā posmā - stipra ietekme (4.klase)

4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)

5) Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums, skatoties esošās apmeklētāju plūsmas, tomēr apmeklētāju ietekmes uz dabu mazināšanai un kvalitatīva tūrisma piedāvājuma veidošanai nepieciešama infrastruktūras attīstība

6) Dinamiska līdzsvara krasts

7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams

Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.

Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", dabas liegums "Randu pļavas", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.

Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai

Pludmale ar nozīmi vietējā un starptautiskā tūrismā.

Latvijas piekrastes Z "vārti" ar lielu sauszemes tūrisma plūsmas eksporta potenciālu.

Pilsētas nozīmes palielināšana tūrismā un pilsētas pakalpojumi kā nozīmīgs starpposms Via Baltica maršrutā un Eirovelo13 velomaršrutā starp Rīgu un Pērnavu.

Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.

Oficiāla peldvieta.

Specifiskais piedāvājums:

- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta - dabas tūrisms - vienoti ar Randu pļavām - labākā jūras putnu vērošanas vieta Vidzemes piekrastē

- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale.

- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens migrācijas vai ziemas laikā

- Nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma izziņas un dabas tūrisma objekts (Ainaži ir visai Latvijai ievērojama kultūrvēsturiska vieta - jūrniecības pirmsākumu vieta Latvijā)

- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un labiekārtota pludmale

1. Ainažu vēsturiskā centra labiekārtošana
2. Ugunsdzēsības muzeja pārbūve, apvienojot to ar tūrisma informācijas centru
3. Piekļuves izveide operatīvajam transportam Ainažu pludmalē
4. Piekļuves izveide operatīvajam transportam Ainažu ostas jūrmalā
5. Ainažu vecās bākas saglabāšana, restaurācija

6. Kultūrizglītības centra izveide Ainažu jūrniecības muzejā un pieguļošās teritorijas labiekārtošana
7. Eirovelo13 velomaršruta Ainažu pilsētas posma izbūve

Piezīmes:

Lai izvērtētu labiekārtojumu projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures izpēte

Brīvprātīgās iniciatīvas:

1.1.1.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

2.3.6.

2.3.9.

¹ Izpēte veikta uz projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana" ietvaros un pieejama VARAM tīmekļa vietnes saitē http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027, 4. darba materiālā "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā"

² īstenošanas iespējas izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko pamatojumu

³ īstenošanas iespējas izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko pamatojumu

⁴ Liepājas pilsētas administratīvajai teritorijai kūrorta statuss ir piešķirts ar Ministru kabineta 2015.gada 27.oktobra rīkojumu Nr.655 "Par kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas daļai", kas pieejami tiešsaistē: http://likumi.lv/ta/id/277457-par-kurorta-statusa-pieskirsanu-liepajas-pilsetas-dalai

⁵ īstenošanas iespējas izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko pamatojumu

⁶ papildus izvērtējot krasta erozijas procesu attīstības dinamiku

⁷ Informācija par kinofestivālu "RojaL" pieejama: http://www.rojal.lv/

⁸ īstenošanas iespējas izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko pamatojumu

⁹ Īstenošanas iespējas detalizēti izvērtējot plānotās darbības likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtība

¹⁰ Īstenošanas iespējas detalizēti izvērtējot plānotās darbības likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtība

¹¹ Plūdu riski izvērtēti arī projekta "Rīga pret plūdiem" (http://www.rigapretpludiem.lv/) ietvaros

¹² Plūdu riski izvērtēti arī projekta "Rīga pret plūdiem" (http://www.rigapretpludiem.lv/) ietvaros

¹³ Carnikavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030.gadam 3.4.apakšnodaļa nosaka, ka Carnikavas novadā ir ainavu aizsargājamās teritorijas: "Gaujas grīvas ainavu teritorija" un "Baltijas jūras piekraste" (Informācija pieejama: http://carnikava.area.lv/images/Izvelnes/Attistiba/Strategija/Strategija_gatava/IAS_strat_FIN.pdf)

¹⁴ Informācija par pasākumu pieejama: http://saulkrastijazz.lv/

¹⁵ Informācija par "LIFE Ekosistēmu pakalpojumi" projektu pieejama: http://ekosistemas.daba.gov.lv/

¹⁶ Informācija par mūzikas festivālu pieejama: https://www.positivusfestival.com/lv/

Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

2. pielikums
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi

1. Publiskās infrastruktūras tīkla vietas - punktveida objekti

1.1. Apdzīvotās vietas un peldvietas

(1) Katrai apdzīvotajai vietai (skat. 2.1.attēlu) ir sava loma un nozīme piekrastes kopējā apdzīvojuma struktūrā kā vienai no vienotā dabas un kultūras mantojuma pamatvērtībām. Apdzīvotās vietas pakalpojumu attīstības iespējas un vēlamā attīstība noteikta vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos.

(2) Lai rastu vietējai situācijai piemērotākos risinājumus (place based approach), nepieciešams pašvaldību un vietējo kopienu līmenī noteikt atbilstošākos un nozīmīgākos infrastruktūras uzlabojumus, kas ĪADT teritorijā nav pretrunā ar ĪADT izveidošanas mērķiem.

(3) Lai uzņēmēji un pašvaldības sekmīgāk izmantotu vasaras sezonas dotās priekšrocības, ir jāveido un jāattīsta jauni pakalpojumi, it īpaši kultūras, veselības un konferenču tūrisma jomās. Tāpat piekļuves nodrošināšanai vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtībām, kultūras pieminekļiem, estrādēm, muzejiem un novadpētniecības centriem u.c., ir nepieciešams veidot jaunu un uzlabot esošo publisko infrastruktūru.

(4) Tūrisma piedāvājumam svarīga komponente ir ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās oficiālās peldvietas¹, kā arī Zilā karoga pludmales (skat. 2.2.attēlu). Zilā karoga statuss raksturo pludmaļu kvalitāti. Peldvietas parasti tiek veidotas apdzīvoto vietu pludmalēs vai atsevišķos gadījumos tūrisma mītņu tuvumā, piemēram, pie kempingiem.

(5) Kultūras un dabas mantojuma pakalpojumu attīstības veicināšana līdz 2020.gadam tiek plānota Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 5.5.1."Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ietvaros. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums piekrastes pašvaldībām un vietējām rīcības grupām pieejams, lai īstenotu vietējo rīcības grupu stratēģijās noteikto. Tomēr piekļuves infrastruktūras (veloinfrastruktūra, gājēju ceļi, pievedceļi u.tml.) attīstīšanai, kas uzlabo piekļuvi piekrastes apdzīvotajām vietām, to tuvumā esošajām dabas un kultūras mantojuma vērtībām un peldvietām, nepieciešama investīciju piesaiste no dažādiem finanšu avotiem, tostarp pašvaldību budžetiem.

2.1.attēls. Apdzīvotās vietas piekrastes publiskās infrastruktūras tīklojumā

2.2.attēls. Oficiālās peldvietas un Zilā karoga pludmales 2015.gadā un perspektīvās Zilā karoga pludmales²

1.2. Ostas un lidostas

(6) Piekrastē atrodas nozīmīgi Latvijas eksporta tūrisma plūsmas vārti - starptautiskā lidosta "Rīga", lielās ostas (pasažieru prāmjiem, kruīzu satiksmei tūrisma kontekstā), kā arī mazās ostas un jahtu piestātnes (skat. 2.3.attēlu), kas ir nozīmīgas piekrastes piedāvājuma daudzveidībai.

(7) Piekrastes teritorijā darbojas trīs lielās ostas: Ventspils, Rīga un Liepāja, kā arī septiņas mazās ostas: Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Engure, Pāvilosta un Jūrmala (iepriekš Lielupes osta).

(8) Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt pārsniedz saņemto kravu apjomu. 2015.gadā (janvāris-novembris) Latvijas ostās kopumā pārkrauti 69,6 milj.t. un vairāk nekā puse no Latvijas kopējā ostu kravu apgrozījuma - 40,06 milj.t. - tika pārkrautas Rīgas ostā, tai seko Ventspils ar 22,53 milj.t. un Liepāja ar 5,611 milj.t.³ Tajā pašā laikā ievērojami mazāks ir mazo ostu apgrozījums - 1,38 milj.t.. Mazo ostu starpā lielākais kravu apgrozījums 2014.gadā 11 mēnešos bija Skultes ostā (42,6% no kopējā mazo ostu kravu apgrozījuma), mazākais Engures ostā (~0%).

(9) Mazās ostas ir attīstības bāze piekrastes teritorijās tādām nozarēm kā kokapstrāde, kūdras apstrāde, zvejniecība, celtniecība, tūrisms un ūdenssports. Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas, un Rojas ostas ir aktīvi iesaistītas starptautiskajos kravu pārvadājumos, un tās izmanto transporta kuģus ar kravnesību līdz 7000 tonnām, kuru apkalpošana izvirza jaunas prasības pret ostu kopējām hidrotehniskām būvēm. Visas minētās ostas, kā arī Pāvilostas, Engures un Kuivižu (juridiski atrodas Salacgrīvas ostas sastāvā) ostas nodrošina zvejas flotes bāzēšanos un jahtu tūrismu. Jūrmalas osta tiek izmantota jahtu tūrismam. Nepieciešams turpināt jahtu piestātņu tīkla attīstību, veidojot jaunas jahtu piestātnes, papildus esošajām jahtu piestātnēm Liepājas ostā (2015.gadā ieguvusi Zilā karoga statusu), Pāvilostā ("Pāvilostas jahtu osta" un "Pāvilosta Marina", kas 2015.gadā ieguvusi Zilā karoga statusu), Ventspils ostā, Rojas ostā, Mērsraga ostā, Engures ostā, Jūrmalas ostā, Rīgas pilsētā (4 jahtu piestātnes), Skultes ostā, Salacgrīvas ostā un Kuivižu ostā (2015.gadā ieguvusi Zilā karoga statusu).

(10) Šobrīd ostu potenciāls tūrisma attīstībā netiek pilnvērtīgi izmantots, tāpēc plānojot investīcijas ostu infrastruktūras uzlabošanā un to apkārtējās vides sakārtošanā, nepieciešams izvērtēt iespēju ostu integrēšanai piekrastes tūrisma piedāvājumā, piemēram:

1. nodrošinot molu, kā populāru tūrisma apskates mērķu pieejamību (Liepājas ostas Z un D moli, Ventspils ostas D mols, Rīgas ostas Mangaļsalas mols, Pāvilostas Z mols, Engures ostas mols un Rojas ostas mols, Ainažu mols) un skatu vērošanas platformas izbūvi izmantojot esošās infrastruktūras bāzi (Salacgrīvas mols);

2. uzlabojot bāku - kultūras pieminekļu, kā populāru tūrisma apskates mērķobjektu pieejamību (Pape, Akmeņrags, Užava, Ovīši, Miķeltornis, Kolkas bāka u.tml.).

(11) Starptautiskā lidosta "Rīga" ir uzskatāma par būtiskāko starptautisko savienojumu punktu valstī. Lidosta "Rīga" ir galvenais Baltijas reģiona gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām, 2015.gadā apkalpojot 5,16 miljonus pasažieru.

(12) 2015.gadā no reģionālajām lidostām regulāri gaisa pārvadājumi netiek veikti. Tiek veikti Liepājas lidostas infrastruktūras modernizācijas darbi, lai radītu priekšnoteikumus regulāru lidojumu nodrošināšanai. Lidosta būs atvērta komerciāliem pasažieru gaisa pārvadājumiem pēc lidlauka sertifikācijas procesa pabeigšanas 2016.gadā.

(13) Ventspils lidosta ir sertificēta vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanai. Tai ir būtiska nozīme sabiedriski svarīgu atbalsta funkciju (degvielas uzpildes un nolaišanās iespēju Gaisa spēku glābšanas darbiem jūrā, aizsardzības u.c. funkciju) nodrošināšanai.

2.3.attēls. Piekrastes attīstībai nozīmīgākie ārējās sasniedzamības mezglpunkti

1.3. Dabas aizsardzības un tūrisma infrastruktūra ĪADT

(14) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) (skat. 2.4.attēlu) nodrošina daudzu ES un arī Latvijas iekšzemē reti sastopamu dabas vērtību aizsardzību un saglabāšanu. Tāpēc tās ir īpašs pievilcības faktors gan apmeklētājiem no visas Latvijas, gan ārvalstīm. Lai ĪADT vērtības padarītu pieejamas visām sabiedrības grupām, vienlaikus nodrošinot to saglabāšanu, nepieciešama pārdomāta apmeklētāju plūsmas organizēšana, ievērojot šādus nosacījumus:

- galvenais antropogēnās slodzes regulēšanas instruments - publiskā infrastruktūra, kas tiek pilnveidota, ņemot vērā esošo un potenciālo apmeklētāju plūsmu, potenciālos ekosistēmu pakalpojumus katrā ĪADT un tās tuvumā, kā arī vides noturību pret antropogēnajām slodzēm;

- ĪADT stratēģiskā attīstība tiek plānota visas piekrastes mērogā, apsaimniekojot ĪADT esošos īpaši aizsargājamos biotopus atbilstoši to apsaimniekošanas vadlīnijām un veidojot apmeklētāju plūsmām atbilstošu publisko infrastruktūru, tādējādi iekļaujoties vienotā piekrastes publiskās infrastruktūras tīklā. Teritorijas ar augstu rekreatīvo un tūrisma attīstības potenciālu - Slīteres nacionālais parks, Ķemeru nacionālais parks, dabas parki "Piejūra", Pape", "Bernāti", dabas liegums "Užava", "Vidzemes akmeņainā jūrmala", "Randu pļavas" iekļaujas piekrastes publiskās infrastruktūras kopējā tīklā, attīstot infrastruktūru, kas sekmē ne tikai dabas aizsardzību, bet nodrošina arī ĪADT izglītības un rekreatīvā potenciāla izmantošanu. Savukārt ĪADT, kuru galvenais uzdevums ir dabas vērtību saglabāšana, piemēram, dabas liegumos, tiek plānota tikai pati nepieciešamākā infrastruktūra, kas nepieciešama dabas vērtību saglabāšanai;

- prioritāri attīstāmas ir šobrīd jau populāras ĪADT, it īpaši pilsētu un ciemu tuvumā, kur tās tiek regulāri izmantotas arī vietējo iedzīvotāju atpūtā;

- ĪADT attīstība tiek plānota saistībā ar apkārtējo teritoriju, cieši sadarbojoties DAP un attiecīgajām pašvaldībām, kā arī NVO un iedzīvotājiem, lai infrastruktūras izveide nebūtu pretrunā ar ĪADT izveides mērķiem;

- publiskās infrastruktūras piedāvājums nodrošina ĪADT pieejamību visām sabiedrības grupām un ir vērsts uz dažādu ekosistēmu pakalpojumu izmantošanu: taku, maršrutu u.c. izvēles iespējas ar atbilstošu labiekārtojumu, tostarp dažādām sabiedrības mērķgrupām (ģimenes ar bērniem, senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, velobraucējiem u.tml);

- veselības maršruta izveide atbalstāma, ja pēc pašvaldības ieskatiem dabas taka var pildīt arī veselības maršruta funkcijas un šāds dabas takas izmantojums iespējams ar nelieliem papildus ieguldījumiem.

- informācijas nodrošināšanai tiek ieviesti mūsdienīgi risinājumi, tostarp "QR kodi"⁴.

2.4.attēls. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls⁵

2. Publiskās infrastruktūras tīkla savienojumi - līnijveida objekti

2.1. Autoceļu tīkls

(15) Piekrasti raksturo labi attīstīts autoceļu tīkls (skat. 2.5.attēlu), tomēr daudzviet nepietiekama autoceļu kvalitāte un atbilstoši aprīkotu piekļuves vietu pludmalei, t.sk. operatīvo dienestu vajadzībām, trūkums ir būtiski šķēršļi tūrisma un rekreācijas attīstībai.

(16) Valsts autoceļu uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, tai skaitā arī piekrastē, plāno Satiksmes ministrija, ievērojot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās attīstības tendences, valsts un pašvaldību intereses un par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu.

(17) Par autoceļu uzturēšanu un sakārtošanu atbild tā īpašnieks - attiecīgi valsts, pašvaldības vai komersanti. Valsts autoceļu kvalitāte, atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam paredzētajam, jānodrošina Satiksmes ministrijai (VAS "Latvijas Valsts ceļi"), savukārt piekrastes pašvaldību un komersantu (piemēram, VAS "Latvijas valsts meži") atbildībā ir tiem piederošo autoceļu kvalitātes nodrošināšana, kā arī piekļuves nodrošināšana atsevišķām dabas un kultūras mantojuma vērtībām, piemēram, Užavas bākai.

(18) Piekrastē jāveicina kvalitatīva valsts, pašvaldību un komersantu ceļu tīkla uzturēšana atbilstoši aktuālajām valsts autoceļu sakārtošanas programmām, līdz 2030.gadam veicot pārbūvi vai autoceļu seguma atjaunošanu:

● aktualizējot dokumentus par autoceļu kvalitātes nodrošināšanu, kā arī KPR un RPR sniedzot informāciju par plānošanas reģionā prioritāri sakārtojamiem valsts autoceļu posmiem, izvērtēt atbalsta iespējas Piekrastes plānojuma 3.tabulā ietverto piekrastes attīstībai nozīmīgo valsts reģionālo un vietējo ceļu posmu kvalitātes uzlabošanai;

● uzlabojot savienojumus starp valsts autoceļu tīklu un pludmali, būtiska ir pašvaldību un komersantu autoceļu uzturēšana;

● attīstot ceļu tīklu piekrastē, jāizvērtē iespēja atjaunot seno zvejniekciemu savienojošos ceļus (Pērkone - Bernāti - Jūrmalciems - Pape; Staldzene - Liepene - Ovīši; Sīkrags - Mazirbe - Vaide - Kolka), tai skaitā kombinējot tos ar velomaršrutu attīstību.

(19) Lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei arī ārpus apdzīvotām vietām, nepieciešams attīstīt satiksmei drošu autonovietņu (autostāvlaukumu) tīklu pie valsts, pašvaldību un komersantu autoceļiem atbilstoši apmeklētāju plūsmām.

2.5.attēls. Piekrastes attīstībai nozīmīgākie galvenie, reģionālie un vietējie valsts autoceļi⁶

2.2. Dzelzceļa tīkls

(20) Dzelzceļš nodrošina atpūtnieku pārvadājumus piekrastes Pierīgas daļā, posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti (skat. 2.6.attēlu). Taču peldsezonā labos laika apstākļos pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Piekrastes Kurzemes daļas sasniedzamības nodrošināšanā nozīmīgi ir dzelzceļa savienojumi Rīga - Liepāja un Rīga - Ventspils, kurā pašlaik netiek veikti pasažieru pārvadājumi (skat. 2.7.attēlu).

(21) Par dzelzceļa infrastruktūras un pārvadājumu attīstību Latvijā atbild Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas dzelzceļš", VSIA "Autotransporta direkcija", kā arī AS "Pasažieru vilciens". Saskaņā ar dzelzceļa attīstības plāniem, dzelzceļa tīkls pilnveidojams iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošanai. Lai uzlabotu dzelzceļa nozīmi piekrastes attīstībā, prioritāra ir:

- esošās dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana un pārbūve attiecībā uz piepilsētas dzelzceļa infrastruktūru un ritošo sastāvu, sekmējot izvēli par labu dzelzceļam. universālā dizaina platformu u.c. risinājumu izveide dzelzceļa stacijās (iekāpšanas un izkāpšanas atvieglošanai), staciju labiekārtojums un ritošā sastāva nomaiņa uzlabos komfortu un palielinās pasažieru skaitu;

- kravu un pasažieru pārvadājumu attīstīšana posmos Rīga-Ventspils un Rīga-Liepāja;

- Rail Baltica dzelzceļa izbūve, kas palielinās dzelzceļa starptautisko nozīmi. Savukārt, Rail Baltica ietvaros realizējot plānus par reģionālo satiksmi (stacijas Skultē, Tūjā, Salacgrīvā), palielināsies arī piekrastes Vidzemes daļas apmeklējums, jo, piemēram, Lietuvas iedzīvotāju interese par Latvijas piekrasti aizvien pieaug.

- ņemot vērā, ka zeme zem vilcienu satiksmei slēgtās dzelzceļa līnijas Liepāja - Ventspils (120 km) ir valsts īpašums un neizmantota trase, jāizvērtē un jāpieņem lēmums par trases turpmāku izmantošanu valsts vai pašvaldību vajadzībām.

(22) Tūrisma veicināšanas nolūkā dzelzceļa stacijās ir jāierīko auto - un velonovietnes, informācijas un nomas punktus, kā arī jāpieņem lēmumu un jāizstrādā plānu atsevišķu bijušās dzelzceļa trases Liepāja-Ventspils posmu iekļaušanu tūrisma piedāvājumā.

2.6.attēls. Pierīgas dzelzceļa infrastruktūras tīkla principālā shēma⁷

2.7.attēls. Latvijas dzelzceļa tīkls⁸

2.3. Piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls

(23) Piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls (skat. 2.8.attēlu) ietver savstarpēji saistītus starptautiskos, reģionālos un vietējos velomaršrutus un gājēju ceļus. Šāds integrēts velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls veicina piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma objektu savstarpējo sasaisti, piekrastes sasaisti ar iekšzemi, kā arī Igauniju un Lietuvu, un iekļaušanos ES līmeņa starptautiskajos velomaršrutos un kājāmgājēju maršrutos. Velomaršrutu tīkla attīstības īstenošana jāveic pakāpeniski, nepieciešamo finansējumu piesaistot no dažādiem finanšu avotiem, tostarp pašvaldību budžetiem.

(24) Galvenais piekrastes veloinfrastruktūras tīkla elements ir starptautiskais velomaršruts Eirovelo 13, kas vietām pārklājas ar Eirovelo 10 maršrutu. Par kopīgo Eirovelo 13 maršruta izstrādes, attīstības un ieviešanas gaitu ir atbildīga Vidzemes Tūrisma asociācija. Reģionālo un vietējo velomaršrutu plānošanu veic arī plānošanas reģioni, pašvaldības un DAP. No visa Latvijas teritorijā plānotā 560 km Eirovelo 13 kopgaruma, pašlaik ir īstenoti tikai atsevišķi posmi: pilnībā starptautiskā velomaršruta prasībām atbilst 145 km, daļēji - 246 km. Turklāt Eirovelo 13 sasaiste ar reģionāla un vietēja līmeņa velomaršrutiem un dzelzceļu ir nodrošināta nepietiekami. Lai piekrastē izveidotu integrētu, nepārtrauktu veloinfrastruktūras tīklu, nepieciešams koordinēt visu līmeņu maršrutu plānošanu un ieviešanu. Galvenie nosacījumi vienota velomaršrutu tīkla attīstībai:

● tiek nodrošināta vienota Eirovelo 13 maršruta un reģionālo un vietējo velomaršrutu plānošana un precizēšana, ņemot vērā EK ieteikumus un šo maršrutu sasaiste/tīklojums tiek parādīts visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentos;

● valsts (Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi") vai pašvaldība, uzsākot ceļa vai ielu pārbūvi, kur tas ir iespējams, izvērtē iespēju izbūvēt arī trūkstošos Eirovelo 13 posmus, ja tam pieejams finansējums;

● tiek nodrošināta vienota Eirovelo 13 maršruta marķēšana un velobraucēju uzskaite;

● pilsētās un citās intensīvi apmeklētās piekrastes vietās tiek plānoti velomaršruti, lai uzlabotu piekļuvi pludmalei;

● tiek nodrošināta Eirovelo 13 maršruta sasaiste ar publiskā transporta mezgliem: dzelzceļa stacijām, pasažieru kuģu un jahtu piestātnēm u.c.;

● Eirovelo 13 maršruts tiek plānots arī ĪADT un/vai tiek nodrošināta tā sasaiste ar vietējiem velo maršrutiem ĪADT teritorijās;

● tiek plānoti kombinēti aktīvās atpūtas maršruti, kas ietver gājēju, velotransporta, laivošanas u.c. iespējas;

● Eirovelo 13 izveide prioritāri tiek atbalstīta savienojumos ar kaimiņvalstīm - posmos: Rucava - Jūrmalciems - Bernāti - Liepāja; Salacgrīva-Ainaži-Ikla-Hādemeste, kā arī posmos, kuri kā prioritārie ir parādīti 2.8.attēlā;

● velomaršrutu tīkls ir saistīts ar gājēju celiņiem, tai skaitā noejām uz pludmali. Par gājēju celiņu plānošanu un ierīkošanu atbild piekrastes pašvaldības, ĪADT sadarbībā ar DAP;

● veloinfrastruktūras attīstība ĪADT teritorijās nedrīkst būt pretrunā ar ĪADT izveidošanas mērķiem.

(25) Eirovelo 13 popularizēšanai tiek plānoti kopīgi mārketinga pasākumi.

2.8.attēls. Eiro velo 13 velomaršruts, tā prioritārie posmi un sasaiste ar Eiro velo 10 velomaršrutu un E9 kājāmgājēju maršrutu⁹

¹ MK 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība", pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=242655

² Datu avots: MK 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība" 1.pielikums, nodibinājums "Vides izglītības fonds", pašvaldības

³ Latvijas ostu kravu apgrozījums 2014.-2015.gads (tūkst.t.)", Satiksmes ministrija, pieejams: http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_5761_12_2015_ostas(lat).pdf

⁴ divdimensiju svītrkods un iedzīvotāji kodu var nolasīt ar sava mobilā tālruņa - viedtālruņa - palīdzību, vairāk informācijas: http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/255248-kas-ir-qr-kods/

⁵ Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", 2015.gads

⁷ Datu avots: AS "Pasažieru vilciens" tīmekļa vietne (http://www.pv.lv/lv/vilcienu-kustibas-saraksti/)

⁸ Datu avots: Satiksmes ministrija

⁹ Datu avoti: E9 kājāmgājēju maršrutam -Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" sniegtā informācija; Eirovelo 13 - Vidzemes tūrisma asociācijas sniegtā informācija; Eirovelo 10 - Bikemap.net maršruts "EuroVelo 10 - Baltic Sea Cycle Route", kas pieejams: https://www.bikemap.net/en/official/2689634-eurovelo-10/#/z7/57.28794,22.87902

Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

3. pielikums
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

Piekrastes attīstāmo vietu sasniedzamības un piekļuves novērtējums no operatīvo dienestu perspektīvas

Pašvaldība	Pagasts vai novada pilsēta	Attīstāmā vieta vai ciems attīstāmās vietas ietvaros	Attīstāmās vietas prioritāte (1 - prioritāra, 2-nav prioritāra)	Apmeklējums pludmalē (klase) (Apmeklētība nenozīmīga - <100 cilv/dienā; Mazapmeklēta - 100-300 cilv/dienā; Vidēji apmeklēta - 300-1000 cilv/dienā; Ļoti apmeklēta - 1000-5000 cilv/dienā; Intensīvi apmeklēta - >6000 cilv./dienā )	Indikatīvais laiks līdz tuvākajam VUGD daļai vai postenim	Operatīvo dienestu lokālās piekļuves pie jūras iespējas* (Apgrūtinātas, nedaudz apgrūtinātas, pietiekamas)	Lokālās piekļuves iespēju (nobrauktuvju) pie jūras kvalitātes uzlabošana (Nav nepieciešama, vēlama, nepieciešama)	Kopējais cilvēku drošības un glābšanas nodrošinājuma vērtējums (Nepietiekams, pietiekams)
Rucavas novads	Rucavas pagasts	Nidas centrs	2	Mazapmeklēta	> 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
Rucavas novads	Rucavas pagasts	Papes centrs	1	Vidēji apmeklēta	> 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
Nīcas novads	Nīcas pagasts	Jūrmalciems	2	Lielākoties mazapmeklēta (pie galvenās izejas uz jūru - vidēji apmeklēta)	> 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
Nīcas novads	Nīcas pagasts	Bernāti (teritorija starp Bernātu ciemu un jūru)	1	Lielākoties mazapmeklēta (pie galvenās izejas uz jūru - vidēji apmeklēta)	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
Liepājas pilsēta		Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa piekrastē	1	D-daļā- mazapmeklēta Pie Jūrmalas parka - ļoti apmeklēta	< 8 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
Grobiņas novads	Medzes pagasts	Šķēdes piekraste	1	Mazapmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Pietiekams
Pāvilostas novads	Vērgales pagasts	Ziemupes centrs	2	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
	Vērgales pagasts	Akmeņraga bākas apkārtne	2	Apmeklētība nenozīmīga	> 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
	Pāvilostas pilsēta	Pāvilostas centrālā daļa	1	Vidēji apmeklēta	> 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
Ventspils novads	Jūrkalnes pagasts	Labraga piekraste (Rīvas upes grīvas apkārtne)	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
	Jūrkalnes pagasts	Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale	1	Maz apmeklēta līdz vidēji apmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Pietiekams
	Jūrkalnes pagasts	Ošvalku piektraste (Pāžu pludmale)	2	Maz apmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
	Užavas pagasts	Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas apkārtne)	1	Pie Užavas bākas - mazapmeklēta Pie Užavas ciema - apmeklētība nenozīmīga	< 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Pietiekams
	Vārves pagasts	Cirpstenes piekraste	1	Maz apmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
Ventspils pilsēta		Ventspils Piejūras parks un tam pieguloša piekrastes teritorija	1	Ļoti apmeklēta	< 8 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
Ventspils novads	Tārgales pagasts	Liepene	2	Maz apmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Ovīšu bāka	2	Apmeklētība nenozīmīga	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Lūžņa	2	Maz apmeklēta	> 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Nepietiekams
		Miķeļtornis	1	Maz apmeklēta	> 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
		Lielirbe	2	Apmeklētība nenozīmīga	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
Dundagas novads	Kolkas pagasts	Sīkrags	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Mazirbe	1	Mazapmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Košrags	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Pitrags	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Saunags	2	Apmeklētība nenozīmīga	> 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Nepietiekams
		Vaide	2	Apmeklētība nenozīmīga	> 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Nepietiekams
		Kolkas ciems un Kolkasrags	1	Kolkasraga pludmale - ļoti apmeklēta Kolkas ciema pludmale - maz apmeklēta	> 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
		Uši	2	Apmeklētība nenozīmīga	> 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
Rojas novads		Aizklāņi	2	Apmeklētība nenozīmīga	< 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
		Melnsils	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
		Ģipka	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Roja	1	Ļoti apmeklēta	< 8 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Kaltene	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Valgalciems	2	Apmeklētība nenozīmīga	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
Mērsraga novads		Upesgrīva	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
Mērsraga novads		Mērsrags	1	Labiekārtotā pludmales daļa - vidēji apmeklēta Putnu vērošanas vieta atpūtas ielas galā - maz apmeklēta Pārējā daļa - apmeklētība nenozīmīga	> 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Nepietiekams
Engures novads	Engures pagasts	Bērzciems	2	Mazapmeklēta	> 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
		Engures ciems	2	Mazapmeklēta	~23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Nepietiekams
		Ķesterciems	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
		Plieņciems	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
		Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Apšuciems)	1	Mazapmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
		Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Klapkalnciems)	1	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Vēlama	Pietiekams
	Lapmežciema pagasts	Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu (Ragaciems)	1	Mazapmeklēta līdz vidēji apmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
	Lapmežciema pagasts	Bigauņciems	2	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Pietiekams
Jūrmalas pilsēta		Ķemeri un Jaunķemeri	1	Ļoti apmeklēta	< 8 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
Jūrmalas pilsēta		Jūrmalas (Lielupes) osta	1	Mazapmeklēta	< 8 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
Rīgas pilsēta		Daugavgrīva	2	Vidēji apmeklēta	< 8 min	Nedaudz apgrūtināta	Vēlama	Pietiekams
Rīgas pilsēta		Mangaļsala	1	Pie Mangaļsalas mola vidēji apmeklēta, tālāk mazapmeklēta	< 8 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Pietiekams
Carnikavas novads		Kalngale	2	Apmeklētība nenozīmīga	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
		Garciems	2	Mazapmeklēta līdz vidēji apmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
		Garupe	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
		Carnikava	1	Mazapmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
		Gauja	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
		Lilaste	1	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
Saulkrastu novads	Saulkrastu pilsēta	Saulkrastu centrs	1	Galvenokārt ļoti apmeklēta un vidēji apmeklēta	< 8 min	Pietiekamas	Vēlama	Pietiekams
Saulkrastu novads	Saulkrastu pagasts	Zvejniekciema centrs, Skultes osta	2	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
Limbažu novads	Skultes pagasts	Vārzas	1	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
Salacgrīvas novads	Liepupes pagasts	Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste	2	Lembužos mazapmeklēta, pārējā piekrastes daļā apmeklētība nenozīmīga	> 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
	Liepupes pagasts	Tūja	1	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Nepieciešama	Nepietiekams
	Salacgrīvas pagasts	Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai (Vitrupe)	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Apgrūtinātas	Vēlama	Nepietiekams
		Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai (Lāņi)	2	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
		Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai (Svētciems)	2	Mazapmeklēta	< 23 min	Pietiekamas	Nav nepieciešama	Pietiekams
	Salacgrīva	Salacgrīvas centrs	1	Vidēji apmeklēta	< 8 min	Nedaudz apgrūtinātas	Nepieciešama	Pietiekams
	Ainažu pilsēta	Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste	1	Vidēji apmeklēta	< 23 min	Nedaudz apgrūtinātas	Nepieciešama	Pietiekams

(1) Attīstāmo vietu sasniedzamība no operatīvo dienestu posteņiem izvērtējumā un Piekrastes plānojuma 3.1.3apakšnodaļas 11.attēla izveidē vērtēta attīstāmās vietas atrašanās 23 km attālumā no VUGD daļas vai posteņa un NMPD posteņiem. Šajā izvērtējumā nav ņemts vērā ceļu tīkls un ceļu seguma kvalitāte, kas ietekmē nokļūšanu līdz jūrai, tāpēc precīzākai sasniedzamības novērtēšanai sadarbībā ar operatīvo dienestu (VUGD, NMPD) pārstāvjiem un ģeogrāfiskās informācijas sistēmu speciālistiem būtu vēlams veikt detalizētāku novērtējumu, ņemot vērā attālumus pa autoceļiem, ceļu seguma kvalitāti, sķēršļus u.c. faktorus.

(2) Attīstāmo vietu lokālo piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras izvērtējums balstās uz VUGD 2015.gadā veikto piebrauktuvju pie jūras apsekojumu, nosakot piekļuves iespējas attīstāmajā vietā vai tās tiešā tuvumā, un atbilstoši pludmales apmeklējumu skaitam (klasei) novērtējot nepieciešamību veikt uzlabojumus.

Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

4. pielikums
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

Piekrastes attīstību ietekmējošo faktoru analīze

(1) Piekrastes attīstību ietekmē dažādu veidu faktori. Nākamās apakšnodaļās sniegts pārskats par Piekrastes dabas un kultūras mantojumu, sociālekonomiskiem un pārvaldības faktoriem.

1. Piekrastes dabas un kultūras mantojums

(2) Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums¹ - piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums, ietverot Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālo dabas un krasta ainavas kompleksu, kuru veido pludmale, kāpas, meži, stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas.

(3) Rekreācijai un dabas tūrisma attīstībai piekrastē nozīmīgākie dabas resursi ir jūra, tās krasta zona, ietverot rekreācijai vērtīgās smilšainās pludmales, piekrastes savdabīgās ainavas, piekrastes biotopi ir unikāla vērtība Latvijas un starptautiskā mērogā. Jūras un sauszemes saskares josla ir vienota, kompleksa, dinamiska un sarežģīta ģeoekoloģiska sistēma, kura kopā ar vielu apriti, laikapstākļiem, mūsdienu krasta ģeoloģiskajiem procesiem, cilvēka darbību u.c. faktoriem ietekmē piekrastes ekosistēmas un nepārtraukti attīstās telpā un laikā.

(4) Nozīmīgākie ģeoloģiskos procesus ietekmējošie dabas faktori: jūras krasta ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā uzbūve; globālie tektoniskie procesi, klimata pārmaiņu ietekme; sanešu plūsmas izmaiņas zemūdens nogāzē; jūras ūdens līmeņa svārstības; viļņošanās intensitāte - vētru biežums un stiprums; ledus segas izveidošanās; jūras krasta apaugums. Būtiskākie krasta ģeoloģisko procesu (sanesu plūsmas izmaiņas, erozija, akumulācija, eolie procesi) attīstības radītie riski tautsaimniecībai un teritorijas attīstībai saistīti ar krastu eroziju un atsevišķu teritoriju applūšanas draudiem. Savukārt cilvēka darbība var šo ietekmi pastiprināt vai mīkstināt.

(5) Pētījumos² kā aktīvas krastu erozijas posmi Baltijas jūras krastā nākotnē ir definēti: Mietraga krasts, Bernāti, krasta posms uz ziemeļiem no Liepājas ostas, Labraga ielīcis un Melnraga apkārtne, krasta posms starp Ventspils ostas ziemeļu molu un Ovīšu ragu. Rīgas jūras līcī krasta izskalošana prognozēta krasta ielokā starp Kolkas ragu un Melnsilu, atsevišķos posmos starp Valgalciemu un Upesgrīvu, uz dienvidiem no Ābragciema, ielokā starp Engures un Ragaciema ragiem, Ragaciema raga spārnos pie Bigauņciema un Kauguru raga, kā arī atsevišķos posmos pie Saulkrastiem, Zvejniekciema, starp Ķurmjragu un Raņķuļragu, Rojas un Skultes ostu aizvēja pusē. Laika posmam līdz 2060.gadam prognozēta krasta atkāpšanās aptuveni 80% no krasta līnijas kopgaruma, tomēr tās ātrums lielākoties būs mazs, nepārsniedzot 0,1-0,5 m/gadā³. Prognozes katrā no pētījumiem ir atšķirīgas un pētījumi nepublisko izmantotos algoritmus prognožu aplēsēm, kas liedz prognozētos lielumus pārvērtēt un salīdzināt. Šobrīd nav jaunu datu vai instrumentu, kas ļautu definēt prognozējamo krasta attīstības scenāriju izteiktu skaitliskās vērtībās. Tādēļ tiek izmantotas salīdzinošas prognozes par turpmāku erozijas vai akumulācijas procesu attīstību vai nosacītu līdzsvaru, kur erozijas cikli mijas ar akumulācijas cikliem.

(6) Bioloģiskā daudzveidība. Latvijas piekraste ir starptautiski nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspektā. Vairāk nekā piekto daļu (22%) no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes sauszemes joslas 5 km platumā aizņem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi⁴. Piekrasti šķērso Baltijas - Baltās jūras putnu migrācijas ceļš, piekrastes ūdeņi ir vairāku putnu sugu ziemošanas vietas. Jūras piekrastē ir izdalītas 13 putniem starptautiski nozīmīgas vietas un trīs teritorijas: "Papes mitrāju komplekss", "Engures ezers" un "Kaņiera ezers" ir starptautiski nozīmīgi mitrāji ("Ramsāres" vietas⁵). Gandrīz 50% no krasta līnijas un 30% no piekrastes 5 km platas sauszemes joslas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Vairums no tām (29), kā arī septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir ĪADT, kas iekļauts starptautiskās UNESCO programmas "Cilvēks un biosfēra" paraugteritoriju tīklā.

(7) Piekraste ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu kompleksiem. Tās ainavu telpu veido maz pārveidotās jūras, krasta un dabisko mežu ainavas, kā arī ainavas, kas ir izveidojušās ciešā dabas un cilvēku darbības mijiedarbībā: ainavas ar ostām, laivu piestātnēm, bākām, tradicionālā zvejniekciemu apbūve.

(8) Ainavas ietver arī kultūras mantojumu, kura unikalitāti nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti: ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas, gan arī savdabīgais nemateriālais kultūras mantojums - tradicionālais dzīvesveids (zvejniecība, zivju apstrādes paņēmieni, darbs ostās), amatu prasmes, tradīcijas un citi veidi. Piekrastē ir īpašas tai raksturīgas materiālās un nemateriālās kultūras mantojuma vērtības, kam piemīt vērtība ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī. Tajā skaitā kultūrtelpas, kam raksturīgas unikālas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības - Lībiešu krasts un suitu kultūrtelpa jeb kultūrvēsturiskais suitu novads^⁶ (iekļauts UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā), kā arī piekrastes tuvumā esošie starptautiskas nozīmes kultūras pieminekļi - Grobiņas arheoloģiskais ansamblis (iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā)), savukārt lībiešu tradicionālā kultūra - Latvijas kultūras kanonā^⁷. Lielākajai daļai vērtīgākajiem kultūras mantojuma objektiem ir noteikts kultūras pieminekļu statuss. Piekrastē valsts aizsardzībā ir 632 kultūras pieminekļi, no kuriem pēc nozīmības izdalāmi valsts nozīmes (239 pieminekļi) un vietējas nozīmes (393 pieminekļi) kultūras pieminekļi. Nozīmīgāko dabas un kultūras mantojuma vērtību pārklājums atspoguļots 4.1.attēlā.

4.1.attēls. Nozīmīgākās dabas un kultūras mantojuma vērtības piekrastē⁸

2. Sociālie un ekonomiskie faktori

(9) Piekrastei ir raksturīgas lielas apdzīvojuma blīvuma atšķirības (no 4,2 cilv/km² Rucavas novadā līdz 129,4 cilv./km² Saulkrastu novadā) (skat. 4.2.attēlu), gan atšķirīgā telpiskā struktūra:

● vēsturiski izveidojušās blīvi apdzīvoto vietu lineārās struktūras Rojas, Mērsraga, Saulkrastu novados, kuros lielākā daļa novadu teritoriju robežas nesniedzas tālāk par 5 km attālumu no jūras,

● Salacgrīvas un Ventspils novadi, kur novada teritorija iestiepjas iekšzemē līdz pat 20 km, attiecīgi Ventspils novadā - līdz pat 40 km, ar raksturīgu izkliedētu punktveida apdzīvoto vietu izvietojumu.

(10) Līdzīgi kā visā Latvijā, starptautiskās ilgtermiņa migrācijas un dabiskās kustības rezultātā piekrastē kopumā notiek iedzīvotāju skaita samazināšanās (skat. 4.3.attēlu): lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir pierobežas novados (Rucavas un Salacgrīvas novads), salīdzinoši neliels pieaugums vērojams tikai Pierīgā (Jūrmalā, Carnikavas un Saulkrastu novados). Demogrāfiskie rādītāji piekrastes novados kopumā ir nelabvēlīgāki nekā vidēji Latvijā (2014.gadā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem bija 548 bērni un pensijas vecuma iedzīvotāji, kas ievērojami pārsniedz Latvijas novadu vidējo rādītāju (529,1). Republikas pilsētās demogrāfiskās slodzes vidējais rādītājs ir vēl nedaudz augstāks - vidēji 551,8)⁹. Piekrastes novados ir nelabvēlīgāks iedzīvotāju vecuma sastāvs, kā arī iedzīvotāju skaits piekrastē sarūk nedaudz straujāk nekā vidēji Latvijā.

(11) Lai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju vidēji ir nedaudz augstāki kā Latvijā vidēji un bezdarba līmeņa rādītāji piekrastes novados bija zemāki nekā Latvijā vidēji¹⁰, tomēr starp piekrastes pašvaldībām ir ļoti izteiktas atšķirības (skat. 4.4.attēlu), kas tiešā veidā (perifēro novadu gadījumā ļoti negatīvi) ietekmē arī pašvaldību finansiālās patstāvības iespējas.

4.2.attēls. Apdzīvojuma blīvuma atšķirības

4.3.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas

4.4.attēls. Ienākumu līmeņa atšķirības

(12) Salīdzinot ar pirmsneatkarības laiku, ir būtiski mainījies piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektrs, tostarp mazo ostu loma, piekrastes zvejas u.c. tradicionālo piekrastes nodarbju īpatsvars ekonomiskajās aktivitātēs.

(13) Baltijas jūras zivju resursu krājumi rūpnieciskai nozvejai nozīmīgākajām sugām (reņģe, brētliņa, menca) ir ierobežoti. Lai saglabātu zivju resursus ilgtermiņā, ES noteikusi kvotas konkrēto sugu nozvejā, kas ietekmē arī vietējo zivjrūpniecību. Lai sabalansētu pieejamos zivju resursus un zvejas jaudas, tika īstenots Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāns 2008.-2013.gadam, kura ietvaros notikusi zvejas kuģu skaita samazināšana. Zvejas kuģu skaits zvejai aiz piekrastes joslas (neskaitot tāljūras zveju) samazinājies no 140 kuģiem 2008.gadā līdz 64 kuģiem 2014.gadā. Zvejas laivu skaits zvejai piekrastē samazinājies no 731 laivām 2008.gadā līdz 627 laivām 2014.gadā.

(14) Pašreiz ir vērojama pieaugoša interese par piekrastes izmantošanu tūrismam un atpūtai, tomēr līdz šim tūrisma pakalpojumiem galvenokārt ir izteikts sezonāls raksturs, teritorijas apmeklētāju apjoms īsajā vasaras periodā nenodrošina pietiekamus ienākumus vietējā ekonomikā.

(15) Dominējošās tautsaimniecības nozares pēc uzņēmumu skaita īpatsvara piekrastes novadu ekonomikā: lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (35,95%); vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (9,83%); citu pakalpojumu nozare (8,39%). Pierīgas novados (Saulkrastu, Carnikavas novados u.c.) dominējošās ir pakalpojumu nozares. Tradicionālās zvejniecības un zivju apstrādes nozares ir nozīmīgas Pāvilostas, Dundagas, Rojas, Mērsraga, Engures un Salacgrīvas novados, veidojot vairāk par 2,5% no uzņēmumu kopskaita¹¹, turklāt Dundagas, Rojas, Mērsraga, Engures un Salacgrīvas novadā un Ventspilī, Liepājā, Rīgā ir vairāk par 220 nodarbināto zivsaimniecībā, kas nav raksturīgi nevienā iekšzemes pašvaldībā Latvijā¹². Skaita ziņā mazāk nodarbināto, bet zivsaimniecība ir nozīmīga nozare arī Nīcas un Rucavas novados un Ventspils novada Užavas pagastā.

(16) Trīs skaitliski plašāk pārstāvētās tautsaimniecības nozares piekrastes republikas pilsētās 2013.gadā bija: vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (21,66% no uzņēmumu kopskaita pilsētu grupā); profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (14,47%); operācijas ar nekustamo īpašumu (11,01%).

(17) Nozīmīgi ekonomiskās attīstības elementi ir ostas: trīs lielās ostas Ventspils, Rīga un Liepāja, un septiņas mazās ostas: Engure, Mērsrags, Pāvilosta, Roja, Salacgrīva, Skulte, Jūrmala (iepriekš Lielupes osta). Ostu teritorijas pēc krasta līnijas aizņem 16,4 km jeb 3,3 % no kopējā jūras krasta līnijas garuma. Ostas kalpo par pamatu citām nozarēm: transports, kuģniecība, zvejniecība, kokapstrāde, kūdras apstrāde, tūrisms un ūdenssports. Visas Latvijas lielās ostas ir tranzīta ostas, kas darbojas starptautiskas konkurences apstākļos. Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt pārsniedz saņemto kravu apjomu. 2014.gadā vairāk nekā puse no Latvijas kopējā ostu kravu apgrozījuma - 41.08 milj.t. - tika pārkrautas Rīgas ostā, tai seko Ventspils ar 26.21 milj.t. un Liepāja ar 5.3 milj.t. Ostas nodrošina tranzīta pakalpojumus, kuru klāsts aptver ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru, naftas produktu cauruļvada operatora pakalpojumus.

(18) Mazās ostas sekmē apkārtējās teritorijas attīstību, tai skaitā tām ir nozīme tūrisma un rekreācijas jomas attīstībā. Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas un Rojas ostās tiek pārkrautas komerciālās kravas. Lielākais kravu apgrozījums 2014.gadā bija Skultes ostā (46,69% no kopējā mazo ostu kravu apgrozījuma), mazākais Rojas ostā (1,98%). Engures, Pāvilostas un Jūrmalas (Lielupes) ostas nodrošina jahtu uzņemšanu un apkalpes iespējas. Lai arī mazās ostas nodrošina salīdzinošu mazu apgrozījumu kopējā Latvijas ostu kravu apgrozījuma īpatsvarā (2, 4 - 2,6 % apgrozījuma), tās ir ļoti nozīmīgas vietējā ekonomikā.

(19) Piekraste ir ļoti nozīmīga tūrisma un atpūtas nozarei, ko apstiprina arī tūrisma nozarei nozīmīgāko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu kopējā skaita pieauguma tendence. Dominējošais ir atpūtas un izklaides motīvs vasarā, bet aptuveni trešo daļu no visiem apmeklējumiem sastāda ceļojumi gar piekrasti ar izzinošu motīvu. Starp populārākajām tūristu piesaistēm ir nozīmīgi kultūras mantojuma objekti - Liepājas Karosta (21578 apmeklējumi 2014.g.), Piejūras brīvdabas muzejs Ventspilī (87638 apmeklējumi 2014.g.) u.c., kā arī nozīmīgas dabas objektu vietas - Kolkas rags (~50 tūkstoši apmeklējumu 2014.g.) vai arī publisko pasākumu norises vietas (Dzintaru koncertzāle Jūrmalā - 130137 apmeklējumu koncertsezonas laikā)¹³ u.c. (skat. 4.5.attēlu).

(20) Tūrisma mītņu telpiskais izvietojums piekrastē atainots 4.6.attēlā. Tūrisma pakalpojumiem galvenokārt ir izteikts sezonāls raksturs. Esošo tūrisma pakalpojumu pieprasījuma izpēte¹⁴ liecina, ka attiecībā uz pieprasījumu pēc atpūtas iespējām pie jūras saglabājas pastāvīgi pieaugoša tendence un pieaug arī prasības pakalpojumu kvalitātei.

(21) Kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumi kūrortpakalpojumu attīstībai (Jūrmalas kā kūrorta pilsētas statuss (apstiprināts 2013.gadā) un starptautiskā atpazīstamība, kūrorta statusa apstiprināšana (2015.g.) Liepājas piekrastes D daļai un tai piegulošajai teritorijai; Latvijas kūrortpilsētu asociācijas darbība, kurā piekrastes pašvaldībām šobrīd ir iesaistītas piecas piekrastes pašvaldības: Jūrmala, Liepāja, Carnikavas, Saulkrastu un Salacgrīvas novads) sniedz iespēju attīstīt jaunus tūrisma pakalpojumus.

(22) Ceļu kvalitātes, kvalitatīva inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumi ir būtiski priekšnoteikumi apdzīvojuma struktūras un visu nozaru ekonomisko aktivitāšu attīstībai piekrastē. Tās nepietiekamība mazina piekrastes konkurētspēju, vienlaicīgi rada antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes pieauguma risku uz jūtīgo piekrastes kāpu zonu un pludmali.

(23) Konstatētie trūkumi nacionālā līmeņa publiskās infrastruktūras tīklā: Eirovelo 13 velomaršruts, garo distanču kājāmgājēju maršruts E9 (gar piekrasti), kas nav atbalstīti nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos un tiem nav plānots finansējums to izveidei, kā arī problemātisks jautājums ir pasažieru dzelzceļa pārvadājumi trūkstošā finansējuma dēļ.

(24) Būtiskākie trūkumi un vajadzības reģionāla līmeņa publiskās infrastruktūras tīklā: jūras krasta u.c. vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību un piekrastes apdzīvoto vietu sasniedzamība no valsts reģionālās un galvenās nozīmes ceļiem (valsts vietējās nozīmes ceļu tīkla kvalitāte); nepietiekams atbalsts mazo ostu publiskās infrastruktūras attīstībai, piemēram, molu un pievedceļu pie ostas pārbūve u.tml.; piekļuves un tūrisma infrastruktūra ĪADT teritorijās ar augstu apmeklētības intensitāti /rekreatīvo pievilcību (autonovietņu risinājums, velo un gājēju infrastruktūra, tostarp sasaiste ar sabiedriskā transporta galapunktiem/pieturvietām).

(25) Skatoties vietēja līmeņa publisko infrastruktūru (pievedceļi pludmalei apmeklētājiem un glābšanas dienestiem, autonovietņu nodrošinājums, labiekārtojums pludmaļu apmeklētāju plūsmu organizēšanai) un ņemot vērā dažādās pašvaldību finansiālās iespējas, atšķirīgs ir publiskās infrastruktūras stāvoklis, taču kopumā tas ir neapmierinošs un nepietiekams, jo īpaši attiecībā uz piekrastes novadiem/teritorijām ar ļoti augstu apmeklētāju intensitāti (Pierīgas novadi) un perifērajiem novadiem (ņemot vērā to ierobežotās finanšu iespējas un kapacitāti).

4.5.attēls. Nozīmīgāko tūrisma piesaistes objektu pārklājums¹⁵

4.6.attēls. Gultasvietu skaits naktsmītnēs un izvietojuma pārklājums plānojuma teritorijā¹⁶

Cilvēka darbības ietekme uz vidi

(26) Piekrastes antropogēnā slodze, ko nosaka cilvēka saimnieciskā darbība un apmeklētāju plūsmas¹⁷, ļauj secināt, ka no Latvijas piekrastes kopējā garuma 495,2 km:

- 49 %(243,8 km) ir mazietekmētas ekosistēmas, t.i. pēc vērtējuma atbilst 1. vai 2.klasei.

- 25 % (124,4 km) no piekrastes ekosistēmām ir novērtētas kā vidēji ietekmētas (3.klase).

- 22 % (107 km) no piekrastes ekosistēmām ir novērtētas kā stipri vai ļoti stipri ietekmētas (4. un 5.klase)

Kā stipri ietekmēti (4.klase) ir novērtēti 19 % jeb 91,6 km, bet ļoti stipri ietekmēti - 2.9 % jeb 15.4 km piekrastes ekosistēmu ārpus ostu teritorijām.

(27) Piekrastes posmi ar stipru un ļoti stipru antropogēno ietekmi ir attiecināmi uz republikas nozīmes pilsētu piekrasti (Liepāja, Ventspils, Jūrmala, Rīga) un/vai to tiešā tuvumā, mazpilsētu (Pāvilosta, Saulkrastu, Salacgrīvas) un ciemu piekrastēm. Pilsētās, to tuvumā un ciemos koncentrējas lielāks piekrastes apmeklētāju daudzums, ko veido gan vietējie iedzīvotāji, gan vasarnieki, gan tūristi. Apmeklētāju virzību uz piekrasti un to koncentrācijas vietas pilsētās un ciemos nosaka vēsturiski izveidojusies apbūve, ielu un tīkls, apskates objektu - dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma objektu izvietojums.

(28) Piekrastē ir izveidotas oficiālās peldvietas¹⁸ un Zilā karoga statusa peldvietas¹⁹ (2015.gadā Rīgas plānošanas reģiona piekrastes pašvaldībās ir 29 oficiālās peldvietas, no kurām 8 ir Zilā karoga statuss, savukārt Kurzemes reģiona piekrastes pašvaldībās ir 9 oficiālās peldvietas, no kurām trijām ir Zilā karoga statuss), tomēr to nav visās pašvaldībās (piemēram, Carnikavas un Ventspils novados). Šīs peldvietas izveidotas vietās, lai nodrošinātu atbilstošas piekļuves infrastruktūras izveidi un uzturēšanu, peldvietu apsaimniekošanu atbilstoši higiēnas prasībām, kā arī tiktu izvietoti informatīvie stendi. Peldvietas un Zilā karoga statusa peldvietas koncentrē apmeklētāju plūsmas un rada priekšnoteikumus kvalitatīvu tūrisma piedāvājumu veidošanai piekrastē.

(29) Ņemot vērā krasta zonas dinamisko attīstību, tās jutīgumu pret antropogēno ietekmi, atbilstošas publiskās infrastruktūras izveide ir piekrastes sabalansētas attīstības galvenais priekšnoteikums.

(30) Ostas, piestātnes, moli, saimnieciskās būves, dzīvojamā apbūve, kā arī fortikācijas būves atrodas piekrastē un jau vēsturiski ir radījuši piekrastes mūsdienu ģeoloģisko procesu un ekosistēmu pārveidojumus Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī, Kolkā, Rojā, Mērsragā, Engurē, Lapmežciemā, Jūrmalā, Saulkrastos, Salacgrīvā un arī citur. Apbūves izvietojuma lineārais raksturs nosaka ietekmēto posmu garumu Jūrmalā, Saulkrastos un piekrastes ciemos, izteikti - Rīgas jūras līča rietumu daļā.

3. Pārvaldības faktori

(31) Piekrastes pārvaldība tiek nodrošināta nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, ar normatīvā regulējuma (likumu, Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošos noteikumu), iekšējo normatīvo aktu, politikas plānošanas un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, institūciju darbību un visu pārvaldē iesaistīto pušu mijiedarbības, sadarbības palīdzību. Nacionālajā līmenī nozaru intereses tiek īstenotas caur ministriju un to pakļautības institūcijām. Ar piekrasti tieši saistītas astoņu nozaru ministriju intereses (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija).

(32) Nacionālajā līmenī piekrastes pārvaldībā piedalās kontrolējošās institūcijas dabas aizsardzības, vides veselības un kultūras mantojuma aizsardzības jomās (Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests, Veselības inspekcija, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija), kā arī institūcijas, kas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes ietvaros nodrošina cilvēku meklēšanu un glābšanu, jūras novērošanu, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu u.c. drošības pasākumus. Kā nozīmīgas institūcijas un uzņēmumi piekrastes pārvaldības procesā jāatzīmē arī ostu pārvaldes (Rīgas, Liepājas, Ventspils ostas, mazo ostu pārvaldes), glābšanas dienestu institūcijas (VUGD, Krasta apsardzes dienests). Nozīmīgākās sabiedriskās organizācijas un to apvienības - Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība un Vides konsultatīvā padome.

(33) Reģionālajā līmenī piekrastes pārvaldībā ir iesaistītas Kurzemes un Rīgas plānošanas reģionu administrācijas, kas veicina teritorijas attīstības plānošanas koordinēšanu un sadarbību pašvaldību starpā, iniciējot un īstenojot dažādus projektus.

(34) Vietējā līmeņa 17 pašvaldības ir uzskatāmas par vistiešāk iesaistītajām Piekrastes plānojuma ieviesējām, lai arī to lielums un darbības mērogi ir krasi atšķirīgi (republikas pilsētas un novadi).

(35) Publiskās infrastruktūras attīstībai nozīmīgākās iesaistītās puses ir pašvaldības un valsts sektors, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto valsts un pašvaldību funkciju nošķīrumu, finansēšanas kārtību funkciju izpildei, budžeta veidošanas principus, ārpusbudžeta finansējuma piesaistes iespējas.

(36) Piekrastes pārvaldībā iesaistīto institūciju atšķirīgo nozīmīgumu katrā konkrētā piekrastes teritorijā nosaka īpašumu piederība, funkcijas un konkrētie darbības uzdevumi saskaņā ar katras konkrētās institūcijas nolikumu (piemēram, DAP loma piekrastes pārvaldībā ĪADT teritorijās; Dundagas novada Kolkas novada teritorijā, ņemot vērā nacionālā parka statusu un teritorijas īpatsvaru - gandrīz 100% pašvaldības piekrastes teritorijas). Kā lielākās iesaistītās puses piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības kontekstā ir valsts uzņēmumi: LVM, kura pārziņā ir ievērojamas mežu platības un kas veido publiski pieejamas labiekārtotas atpūtas vietas valsts mežos un uztur valsts mežu ceļu tīklu, kā arī LVC, kas nodrošina publiskā valsts ceļu tīkla uzturēšanu.

(37) Piekrastes pārvaldību nodrošina dažādu pārvaldības instrumentu kopums: likumdošanas instrumenti (normatīvo aktu regulējums); politikas un plānošanas instrumenti (valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību, institūciju līmenī); ekonomiskie un finanšu instrumenti (budžeta līdzekļi, nodokļu politika, atbalsta programmu/fondu līdzekļu piesaiste, publiskās-privātās partnerības (PPP) veicināšana, zaļais iepirkums); ekosertifikācija; administratīvie un institucionālie instrumenti (nacionālo/vietējo varas iestāžu organizācijas strukturālā pilnveide, kvalitātes vadības/vides pārvaldības sistēmu izveide); komunikācijas instrumenti. To efektivitāte ir atkarīga katras atsevišķās institūcijas darbības savas kompetences ietvaros un iesaistīto pušu savstarpējās mijiedarbības, kopīga dialoga un integrēta skatījuma uz piekrastes publiskās infrastruktūras attīstību.

(38) Kopumā attīstības plānošana piekrastē ir sadrumstalota gan pašvaldību, gan valsts līmenī (nozaru politikas). Lai arī šī sadrumstalotība nerada tiešus draudus ilgtermiņa attīstībai, tā vienlaikus ierobežo piekrastes potenciāla realizāciju. Nepieciešama ciešāka sadarbība pārvaldībā, veidojot saikni ar pašvaldībām un vietējo sabiedrību, lai dabas aizsardzības intereses sabalansētu ar ekonomisko aktivitāšu iespējām.

(39) Nepietiekamais finansējums, īpaši ES fondu finansējuma ierobežota pieejamība piekrastes novadu pašvaldībām, ir viens no būtiskākiem šķēršļiem publiskās infrastruktūras attīstīšanai. Ierobežotās budžeta iespējas kā valsts, tā pašvaldību sektorā ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai rada draudus ne tikai tūrisma u.c. nozaru attīstībai, bet arī ekosistēmu degradācijas riskus. Savukārt zemes reformas gaitā izveidojusies īpašumu struktūra (pašvaldības īpašumu ierobežotais īpatsvars piekrastē) radījis šķēršļus piekļuvi pie jūras nodrošinošas publiskās infrastruktūras tīkla pārklājuma (īpaši gājēju celiņu un pievedceļu) attīstībai.

(40) Labas pārvaldības un piekrastes plānojuma īstenošanos stūrakmens ir vienota sapratne par piekrastes publiskās infrastruktūras attīstības mērķiem un līdzdalība to īstenošanā. 2011.gadā izveidota Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa, kas ir laba platforma sadarbībai starp piekrastes pašvaldībām, nozaru ministrijām un to padotības iestādēm un nākotnē tai ir svarīga loma Piekrastes plānojuma ieviešanā. Nozīmīga ir valsts pārvaldes iestāžu un piekrastes pašvaldības pārstāvošo sabiedriskās organizāciju (Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība) tieša sadarbība piekrastes attīstības jautājumu risināšanā un sabiedrības līdzdalības iespēju uzlabošana, nodrošinot informācijas pieejamību un atbalstu pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām, t.sk. vietējām rīcības grupām, nevalstiskajām organizācijām u.c.

4. Teritorijas attīstību ietekmējošo faktoru analīzes kopsavilkums - SVID analīze

STIPRĀS PUSES	VĀJĀS PUSES
Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Piekrastes dažādība un daudzveidība, tai skaitā dabas mantojums, ģeoloģisko apstākļu, ainaviskā un bioloģiskā (biotopu, sugu) daudzveidība, materiālās un nemateriālās kultūras mantojuma vērtības ● Dabas un kultūras mantojuma savdabība - vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma kopums kā nacionālās identitātes daļa ● Piekrastes apdzīvoto vietu tīkls, t.sk. seno zvejnieku ciemu tradicionālā apbūve, tradīcijas un kultūrainava, ekonomisko aktivitāšu centri: lielo ostu pilsētas un piekrastes pilsētas ar mazajām ostām ● Kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumi kūrortpakalpojumu attīstībai ● Tūrisma un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības aktivitātes piekrastes pašvaldībās ● Salīdzinoši attīstīti savienojumi ar ārvalstīm (ostas, lidostas), tai skaitā "Zilā karoga" jahtu ostas/piestātnes ● Salīdzinoši augsta nekustamo īpašumu vērtība, prestižs ● Attīstīts tūrisma mītņu tīkls (67% no gultasvietu kopskaita Latvijā) tiešā jūras tuvumā ● Oficiālās peldvietas un Zilā karoga statusu ieguvušās peldvietas piekrastē veicina apmeklējumu ● Publisko pasākumu, kas izmanto piekrastes ainaviskumu un jūras tuvumu, popularitāte, tostarp starptautiska atpazīstamība ("Positivus", "SummerSound" mūzikas festivāli, jūras un zvejnieku svētki u.c.) Pārvaldība: ● Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība - sadarbības platforma starp piekrastes pašvaldībām, nozaru ministrijām un to padotības institūcijām un citām organizācijām	Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Fragmentēts tūrisma un rekreācijas pakalpojumu piedāvājums Sociālekonomiskā situācija: ● No lielākajiem ekonomisko aktivitāšu centriem (republikas pilsētām) attālo teritoriju zemais apdzīvojuma blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās ● Apmeklētāju plūsmām neatbilstoša piekļuves infrastruktūra pie pludmales u.c. piekrastes vērtībām (nepietiekoša ceļu kvalitāte, autostāvvietu nodrošinājums, to labiekārtojums u.tml.) ● Zemi ienākumi, atalgojums, tostarp salīdzinot ar citu ES valstu vidējiem rādītājiem ● Nepietiekami nodrošināta cilvēku drošība un glābšana piekrastē (piebraucamie ceļi nepilnīgi nodrošina glābēju transporta piekļuvi) Pārvaldība: ● Saimnieciskās darbības ierobežojumi ● Vairākās piekrastes pašvaldībās (2015.gadā) nav nevienas oficiālas peldvietas, piemēram, Grobiņas novada Medzes pagastā, Nīcas novada Nīcas pagastā, kā arī Ventspils novada Jūrkalnes, Tārgales, Vārves un Užavas pagastos, Carnikavas novadā ● Nepietiekošs pašvaldības zemes gabalu skaits piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai ● Nepietiekams finansējums valsts un pašvaldību sektorā publiskās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, kultūras mantojuma objektu saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai un dabas aizsardzības plānu īstenošanai un monitoringam ● Nepietiekama horizontālā un vertikālā sadarbība starp vietējā līmeņa pašvaldību institūcijām un valsts institūcijām

STIPRĀS PUSES

VĀJĀS PUSES

Dabas un kultūras mantojums un tūrisms:

● Piekrastes dažādība un daudzveidība, tai skaitā dabas mantojums, ģeoloģisko apstākļu, ainaviskā un bioloģiskā (biotopu, sugu) daudzveidība, materiālās un nemateriālās kultūras mantojuma vērtības

● Dabas un kultūras mantojuma savdabība - vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma kopums kā nacionālās identitātes daļa

● Piekrastes apdzīvoto vietu tīkls, t.sk. seno zvejnieku ciemu tradicionālā apbūve, tradīcijas un kultūrainava, ekonomisko aktivitāšu centri: lielo ostu pilsētas un piekrastes pilsētas ar mazajām ostām

● Kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumi kūrortpakalpojumu attīstībai

● Tūrisma un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības aktivitātes piekrastes pašvaldībās

● Salīdzinoši attīstīti savienojumi ar ārvalstīm (ostas, lidostas), tai skaitā "Zilā karoga" jahtu ostas/piestātnes

● Salīdzinoši augsta nekustamo īpašumu vērtība, prestižs

● Attīstīts tūrisma mītņu tīkls (67% no gultasvietu kopskaita Latvijā) tiešā jūras tuvumā

● Oficiālās peldvietas un Zilā karoga statusu ieguvušās peldvietas piekrastē veicina apmeklējumu

● Publisko pasākumu, kas izmanto piekrastes ainaviskumu un jūras tuvumu, popularitāte, tostarp starptautiska atpazīstamība ("Positivus", "SummerSound" mūzikas festivāli, jūras un zvejnieku svētki u.c.)

Pārvaldība:

● Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa un Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība - sadarbības platforma starp piekrastes pašvaldībām, nozaru ministrijām un to padotības institūcijām un citām organizācijām

Dabas un kultūras mantojums un tūrisms:

● Fragmentēts tūrisma un rekreācijas pakalpojumu piedāvājums

Sociālekonomiskā situācija:

● No lielākajiem ekonomisko aktivitāšu centriem (republikas pilsētām) attālo teritoriju zemais apdzīvojuma blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās

● Apmeklētāju plūsmām neatbilstoša piekļuves infrastruktūra pie pludmales u.c. piekrastes vērtībām (nepietiekoša ceļu kvalitāte, autostāvvietu nodrošinājums, to labiekārtojums u.tml.)

● Zemi ienākumi, atalgojums, tostarp salīdzinot ar citu ES valstu vidējiem rādītājiem

● Nepietiekami nodrošināta cilvēku drošība un glābšana piekrastē (piebraucamie ceļi nepilnīgi nodrošina glābēju transporta piekļuvi)

Pārvaldība:

● Saimnieciskās darbības ierobežojumi

● Vairākās piekrastes pašvaldībās (2015.gadā) nav nevienas oficiālas peldvietas, piemēram, Grobiņas novada Medzes pagastā, Nīcas novada Nīcas pagastā, kā arī Ventspils novada Jūrkalnes, Tārgales, Vārves un Užavas pagastos, Carnikavas novadā

● Nepietiekošs pašvaldības zemes gabalu skaits piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

● Nepietiekams finansējums valsts un pašvaldību sektorā publiskās infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, kultūras mantojuma objektu saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai un dabas aizsardzības plānu īstenošanai un monitoringam

● Nepietiekama horizontālā un vertikālā sadarbība starp vietējā līmeņa pašvaldību institūcijām un valsts institūcijām

IESPĒJAS	DRAUDI
Piekļuves uzlabošana: ● Publiskās infrastruktūras vienota tīkla attīstība, sekmējot dabas un kultūras mantojuma vērtību (tostarp arhitektūras, arheoloģijas vai vēstures pieminekļa autentiskumu un oriģinālās substances) saglabāšanu un potenciāla izmantošanu, mazinot sezonalitātes negatīvās ietekmes, veicinot ekonomiskās aktivitātes un piekrastes ciemu, kā pastāvīgi apdzīvotu vietu atjaunošanos Dabas un kultūras mantojuma un tūrisma attīstība: ● Starptautisko, tostarp ES nozīmes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju potenciāla izmantošana starptautiskas atpazīstamības sekmēšanai, t.sk. pētniecībai, ekotūrisma attīstībai ● Kultūras mantojuma vērtību popularizēšana (tradicionālā zvejniekciemu apbūve, ostu pilsētas un to vēsturiskie centri, militārais un industriālais mantojums, nemateriālais mantojums, piemēram, zvejniecības un amatniecības tradīcijas) piekrastes identitātes stiprināšanai ● Savstarpēji papildinošu, tematisku, piekrastei kopīgu tūrisma piedāvājumu (klāsteru) veidošana, segmentējot noteiktas interešu vietas (sezonāli un telpiski) ● Jahtu piestātņu tīkla attīstība ● Jaunu un daudzveidīgu pakalpojumu izveide tūrisma, rekreācijas un kurortoloģijas jomās ● Esošo starptautiskas atpazīstamības tūrisma maršrutu pilnveidošana, Eirovelo 13 velomaršruta un E9 kājāmgājēju maršruta infrastruktūras izveide ● Cilvēku drošības un glābšanas uzlabošana piekrastē Pārvaldība: ● ES fondu un citu ārvalstu finanšu līdzekļu piesaiste publiskās infrastruktūras attīstīšanai ● Visām nozarēm izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiek ņemti vērā Piekrastes plānojumā noteiktie pasākumi un atbalstīta Piekrastes kā nacionālo interešu teritorijas vispusīga attīstība ● Horizontālās un vertikālās sadarbības (sadarbības pašvaldību starpā un valsts institūcijām ar pašvaldību institūcijām) attīstība	Dabas un kultūras mantojums un tūrisms: ● Sezonalitāte - no četru mēnešu garās peldsezonas piemērotākās brīvdienu pavadīšanai pludmalē ir 28 dienas (pēc 2013. un 2014.gada datiem²⁰)²¹ ● Zvejniecības un amatniecības tradīciju izzušana ● Vienojošu tūrisma produktu trūkums ● Antropogēnās ietekmes negatīvo seku palielināšanās, piekrastes biotopu noplicināšana, tradicionālā ainavas un vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību kopuma zudums ● Piekrastes perifēro novadu iedzīvotāju skaita samazināšanās ● Peldūdeņu kvalitātes pasliktināšanās ● Neveicot nepieciešamos pasākumus, palielinās cilvēku drošības apdraudējums piekrastē, tai skaitā palielinās bojā gājušo cilvēku skaits piekrastē ● Klimata pārmaiņa seku pastiprināšanas - krastu erozijas procesu intensificēšanās, plūdu riska paaugstināšanās un ekstrēmu laikapstākļu (vētru, negaisa, sausuma u.tml.) radītu zaudējumu palielināšanās Pārvaldība: ● Nepietiekams atbalsts ekonomikas dažādošanai, alternatīvām saimnieciskām aktivitātēm ● Nesabalansēta Piekrastes novadu un pilsētu attīstība, piekrastes novadiem atpaliekot attīstībā ● ES fondu finansējuma un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu salīdzinoši ierobežota pieejamība piekrastes novadu pašvaldībām²² un ĪADT ● Politiskās situācijas (ES/Krievijas attiecību pasliktināšanās) aspektu negatīvā ietekme uz tūrisma u.c. nozarēm piekrastes pašvaldībās ● Globālie ekonomikas satricinājumi (finanšu krīzes, ievērojamas energoresursu cenu izmaiņas, karadarbību izraisītās sekas u.tml.)

IESPĒJAS

DRAUDI

Piekļuves uzlabošana:

● Publiskās infrastruktūras vienota tīkla attīstība, sekmējot dabas un kultūras mantojuma vērtību (tostarp arhitektūras, arheoloģijas vai vēstures pieminekļa autentiskumu un oriģinālās substances) saglabāšanu un potenciāla izmantošanu, mazinot sezonalitātes negatīvās ietekmes, veicinot ekonomiskās aktivitātes un piekrastes ciemu, kā pastāvīgi apdzīvotu vietu atjaunošanos

Dabas un kultūras mantojuma un tūrisma attīstība:

● Starptautisko, tostarp ES nozīmes, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju potenciāla izmantošana starptautiskas atpazīstamības sekmēšanai, t.sk. pētniecībai, ekotūrisma attīstībai

● Kultūras mantojuma vērtību popularizēšana (tradicionālā zvejniekciemu apbūve, ostu pilsētas un to vēsturiskie centri, militārais un industriālais mantojums, nemateriālais mantojums, piemēram, zvejniecības un amatniecības tradīcijas) piekrastes identitātes stiprināšanai

● Savstarpēji papildinošu, tematisku, piekrastei kopīgu tūrisma piedāvājumu (klāsteru) veidošana, segmentējot noteiktas interešu vietas (sezonāli un telpiski)

● Jahtu piestātņu tīkla attīstība

● Jaunu un daudzveidīgu pakalpojumu izveide tūrisma, rekreācijas un kurortoloģijas jomās

● Esošo starptautiskas atpazīstamības tūrisma maršrutu pilnveidošana, Eirovelo 13 velomaršruta un E9 kājāmgājēju maršruta infrastruktūras izveide

● Cilvēku drošības un glābšanas uzlabošana piekrastē

Pārvaldība:

● ES fondu un citu ārvalstu finanšu līdzekļu piesaiste publiskās infrastruktūras attīstīšanai

● Visām nozarēm izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, tiek ņemti vērā Piekrastes plānojumā noteiktie pasākumi un atbalstīta Piekrastes kā nacionālo interešu teritorijas vispusīga attīstība

● Horizontālās un vertikālās sadarbības (sadarbības pašvaldību starpā un valsts institūcijām ar pašvaldību institūcijām) attīstība

Dabas un kultūras mantojums un tūrisms:

● Sezonalitāte - no četru mēnešu garās peldsezonas piemērotākās brīvdienu pavadīšanai pludmalē ir 28 dienas (pēc 2013. un 2014.gada datiem²⁰)²¹

● Zvejniecības un amatniecības tradīciju izzušana

● Vienojošu tūrisma produktu trūkums

● Antropogēnās ietekmes negatīvo seku palielināšanās, piekrastes biotopu noplicināšana, tradicionālā ainavas un vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību kopuma zudums

● Piekrastes perifēro novadu iedzīvotāju skaita samazināšanās

● Peldūdeņu kvalitātes pasliktināšanās

● Neveicot nepieciešamos pasākumus, palielinās cilvēku drošības apdraudējums piekrastē, tai skaitā palielinās bojā gājušo cilvēku skaits piekrastē

● Klimata pārmaiņa seku pastiprināšanas - krastu erozijas procesu intensificēšanās, plūdu riska paaugstināšanās un ekstrēmu laikapstākļu (vētru, negaisa, sausuma u.tml.) radītu zaudējumu palielināšanās

Pārvaldība:

● Nepietiekams atbalsts ekonomikas dažādošanai, alternatīvām saimnieciskām aktivitātēm

● Nesabalansēta Piekrastes novadu un pilsētu attīstība, piekrastes novadiem atpaliekot attīstībā

● ES fondu finansējuma un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu salīdzinoši ierobežota pieejamība piekrastes novadu pašvaldībām²² un ĪADT

● Politiskās situācijas (ES/Krievijas attiecību pasliktināšanās) aspektu negatīvā ietekme uz tūrisma u.c. nozarēm piekrastes pašvaldībās

● Globālie ekonomikas satricinājumi (finanšu krīzes, ievērojamas energoresursu cenu izmaiņas, karadarbību izraisītās sekas u.tml.)

¹ piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums, ietverot Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālo dabas un krasta ainavas kompleksu, kuru veido pludmale, kāpas, meži, stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas

² Ulsts, V., 1998. Baltijas jūras Latvijas krasta zona. Valsts Ģeoloģijas Dienests, Rīga, 96 lpp., Valsts pētījumu programmas "KALME" 4.darba paketes "Krasta procesi" pētījumi (pieejami: http://kalme.daba.lv/), Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes izstrādāts metodiskais materiāls "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" (iepirkuma identifikācijas Nr.: KPR 2013/12/EU43084, pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/tap_lv_jaunumi/?doc=18793)

³ Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes izstrādāts metodiskais materiāls "Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" (iepirkuma identifikācijas Nr.: KPR 2013/12/EU43084, pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/tap_lv_jaunumi/?doc=18793)

⁴ Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", pieejama: http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/

⁵ 1971. gada 2. februāra Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi jeb "Ramsāres konvencija" nosaka, ka katrai konvencijas dalībvalstij savā teritorijā jānosaka starptautiskas nozīmes mitrāji jeb tā sauktās - Ramsāres vietas. Plašāka informācija pieejama: http://www.varam.gov.lv/lat/likumdosana/starptautiskie_ligumi/daba/?doc=2952

⁶ UNESCO Latcijas Nacionālās komisijas tīmekļa vietnes sadaļa "Suitu kultūrtelpa", pieejama: http://unesco.lv/latvijasdargumi/informacija-par-objektu/starptautiski-atziti-objekti/suitu-kulturtelpa/

⁷ "Latvijas kultūras kanons" tīmekļa vietnes sadaļa "Tautas tradīcijas", pieejama: http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/4/

⁸ Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma "Ozols", VKPAI sniegtie dati, 2015.gads

⁹ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļas "Iedzīvotāju reģistrs" dati, pieejami: http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html

¹⁰ Informācija apkopota 2.darba materiālā "2. Pārskats par piekrastes teritorijas sociāli ekonomiskās situāciju pašvaldību griezumā", pieejama: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

¹¹ Aprēķini pēc CSP tīmekļa vietnes publiski pieejamās datu bāzes "SRG0431. Tirgus sektora ekonomiski aktīvi uzņēmumi statistiskajos reģionos, pilsētās un novados sadalījumā pa uzņēmumu lieluma grupām pēc nodarbināto skaita un galvenajiem darbības veidiem (NACE 2. red.)" datiem

¹² Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam 4. pielikums (karte "Zivsaimniecības nozares uzņēmumu un nodarbināto izvietojums Latvijā"), pieejams: https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/00/49/10/Pielikums_Kartes.pdf

¹³ pēc 4.darba materiālā " 4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā" apkopotajiem datiem, pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

¹⁴ skat. 4.darba materiālu" 4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

¹⁵ Datu avots: SIA "Nocticus", Andris Klepers, 2015.gads

¹⁶ Datu avots: SIA "Nocticus", Andris Klepers, 2015.gads

¹⁷ izvērtējums iekļauts 4. darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

¹⁸ Noteiktas MK 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr. 38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība" 1. pielikumā (ar grozījumiem līdz 01.09.2015.)

¹⁹ Zilais Karogs ir pasaules populārākais tūrisma ekosertifikāts. Zilā karoga statusa kritēriju ieviešana peldvietā nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori

²⁰ VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dati, pieejami: www.meteo.lv

²¹ atbilstoši 4. darba materiālam "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

²² Piekrastē neviena no novadu pilsētām (Pāvilosta, Salacgrīva, Saulkrasti) neiekļaujas "Latvija 2030" stratēģijā definēto reģionālo attīstības centru skaitā, attiecīgi ierobežota ir arī ESI fondu finanšu resursu pieejamība

Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis