Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

LATVIJAS REPUBLIKAS CENTRĀLĀS VĒLĒŠANU KOMISIJAS
lēmums Nr. 18

Par «Instrukcijas par iecirkņa vēlēšanu komisijas darbību ārvalstīs» apstiprināšanu

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

Apstiprināt «Instrukciju par iecirkņa vēlēšanu komisijas darbību ārvalstīs».

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs A. KRAMIŅŠ

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāre S. DREIMANE

Rīgā 1993. gada 18. martā

INSTRUKCIJA
par iecirkņa vēlēšanu komisijas darbību ārvalstīs

1. Ja Latvijas Republikas konsulārā iestāde valstī izveido vairākus vēlēšanu iecirkņus, iecirkņa vēlēšanu komisiju uz pirmo sēdi sasauc un sēdi atklāj vietējās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvarota persona.

2. Ja valstī izveidota tikai viena vēlēšanu komisija, iecirkņa vēlēšanu komisijas funkcijas pilda vietējā vēlēšanu komisija, kura šajā gadījumā darbojas saskaņā ar šo instrukciju.

3. Iecirkņa vēlēšanu komisija pirmajā sēdē ievēlē komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru. Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ir zīmogs, kuru viņam nosūta Centrālā vēlēšanu komisija.

Vēlēšanu komisijas sēdes notiek atklāti. Tās ir tiesīgas lemt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļu kopskaita.

Iecirkņa vēlēšanu komisijas lēmumi tiek pieņemti atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja «par» nobalso vairāk komisijas locekļu nekā «pret». Balsīm daloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

Komisijas loceklis, kas nepiekrīt lēmumam, ir tiesīgs pievienot savu atsevišķo viedokli rakstveidā.

4. Iecirkņa vēlēšanu komisija iekārto tai ierādītās vēlēšanu telpas atbilstoši Latvijas Republikas likumam «Par 5. Saeimas vēlēšanām». Vēlēšanu telpas jāiekārto tā, lai tajās būtu atsevišķas istabas vai nodalījumi, kuros vēlētāji netraucēti un aizklāti varētu izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē un ielikt to aploksnē un aploksni aizlīmēt. Vēlēšanu telpas pēc iespējas iekārtojamas konsulāro iestāžu ēkās un telpās.

5. Aplokšņu iemešanai jāsagatavo viena vai vairākas vēlēšanu kastes. Tām jābūt neizjaucamām, viscaur cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku.

6. Līdzīgi sagatavojamas arī mazākas kastes, lai varētu organizēt balsošanu vēlētāju atrašanās vietā, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.

7. Ne vēlāk kā 1993. gada 21. maijā Latvijas Republikas konsulāro iestāžu telpās redzamā vietā jāizliek visi Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto deputātu kandidātu saraksti.

8. Kārtību balsošanai pa pastu noteiks atsevišķā instrukcijā.

9. 1993. gada 28. maija iecirkņa vēlēšanu komisijai jāsaņem vēlēšanu zīmes un aploksnes. To glabāšanas un apsardzības kārtību nosaka pati vēlēšanu komisija.

10. Vēlēšanu dienās - no 1993. gada 29. maija līdz 2. jūnijam - laiku, kad vēlēšanu telpām jābūt atvērtām, nosaka iecirkņa vēlēšanu komisija.

11. Pie vēlēšanu telpu ieejas vai priekšistabā iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem jāpārbauda vēlētāju dokumenti. Vēlēšanu telpās ielaižami vienīgi tie pilsoņi, kuri bauda vēlēšanu tiesības. Dokumentu kontrole jāveic kādam no iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem. Vēlēšanu telpās neatkarīgi no vēlētāju dzīvesvietas ielaižami vienīgi tie vēlētāji, kuri var uzrādīt Latvijas Republikas pasi vai PSRS pasi ar Latvijas Republikas pilsoņa reģistrācijas atzīmi, vai Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta izdotu reģistrācijas lapu ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Citi dokumenti nav pieņemami. Visus strīdīgos gadījumus izšķir iecirkņa vēlēšanu komisija.

Vēlētājs, kurš fizisku trūkumu dēļ nevar patstāvīgi izdarīt ar vēlēšanām saistītās nepieciešamās darbības, ir tiesīgs ņemt līdzi vēlēšanu iecirknī uzticības personu.

Piezīme. Vēlēšanu tiesības bauda visi Latvijas pilsoņi, kuri ir dzimuši pirms 1975. gada 6. jūnija un uz kuriem neattiecas Latvijas Republikas likuma «Par 5. Saeimas vēlēšanām» 2. un 3. pants.

12. Pirmo vēlētāju klātbūtnē jāpārliecinās, ka vēlēšanu kastes nav bojātas un ir tukšas. Tad tās aizzīmogojamas. Arī vēlētājiem ir tiesības ar savu zīmogu aizzīmogot kastes, līdzīgi sagatavojamas mazās kastes.

13. Par vēlēšanu gaitu iecirkņa vēlēšanu komisijai jāraksta protokols, atzīmējot tajā visus starpgadījumus un traucējumus, kā arī vēlētāju protestus, sūdzības un sakarā ar tiem pieņemtos lēmumus.

14. Visi vēlētāji reģistrējami atsevišķā sarakstā, atzīmējot tajā vēlētāja vārdu, uzvārdu, pases numuru un personas kodu, bet viņu pasēs izdarāma atzīme par piedalīšanos vēlēšanās. Latvijas Republikas pasēs atzīme izdarāma 14. lappusē, PSRS pasēs tajā lappusē, kurā ir Pilsonības un imigrācijas departamenta reģistrācijas atzīme vai atzīme reģistrācijas lapā, ko ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas Republikas pilsoņiem izdevis Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departaments.

Iecirkņu vēlēšanu komisijas loceklis izsniedz katram vēlētājam visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto deputātu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura ir apzīmogota ar iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja zīmogu.

15. Vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto aploksni vēlētājs iecirkņa vēlēšanu komisijas atklātā sēdē personiski nodod vienam no vēlēšanu komisijas locekļiem, kuram vēlētāja klātbūtnē šī aploksne jāiemet aizzīmogotā kastē.

Vēlētājs, kuram ir fiziski trūkumi, ir tiesīgs šīs darbības uzticēt savai uzticības personai.

Ja ir vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc viņu lūguma var uzdot diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, ievērojot šīs instrukcijas attiecīgās prasības.

16. Vēlēšanu dienās vēlēšanu zīmes var saņemt un nodot tikai tie vēlētāji, kuri iecirkņa vēlēšanu komisijas noteiktajā laikā ieradušies vēlēšanu telpās. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz. Kastes ar balsošanas pirmajā dienā nodotajām balsīm atstājamas vēlēšanu komisijas noteiktā uzraudzībā. Kastes sprauga katras balsošanas dienas beigās jāaizzīmogo, un par to jāizdara atzīme protokolā. Zīmogs noņemams nākamajā balsošanas dienā atnākušo vēlētāju klātbūtnē, un par to jāizdara atzīme protokolā.

Kastu uzraudzīšanā var piedalīties arī pa vienam priekšstāvim no katras organizācijas vai vēlētāju grupas, kura Rīgas vēlēšanu apgabalam iesniegusi deputātu kandidātu sarakstu. Kandidātu sarakstu priekšstāvjiem jāuzrāda organizācijas vai tās vietējās nodaļas pilnvara vai kandidātu saraksta iesniedzēju pilnvara.

17. Vēlēšanu laikā uzraudzību par kārtību vēlēšanu telpās veic iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Viņi raugās, lai vēlēšanu telpās un pie to ieejas netiktu pieļauta vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

18. Vēlēšanu telpās ielaižami ne tikai vēlētāji, bet arī vietējo vēlēšanu komisiju un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un to pilnvarotas personas, deputātu kandidātu sarakstu priekšstāvji, kuriem ir šīs instrukcijas 16. punktā minētais pilnvarojums, masu informācijas līdzekļu pārstāvji un starptautiskie novērotāji.

Vēlētāji, kuru pasē jau ir izdarīta atzīme par piedalīšanos vēlēšanās, vēlēšanu telpās nav ielaižamas. Vēlēšanu telpās nav ielaižamas arī personas, kurām izsniegtajā Pilsonības un imigrācijas departamenta reģistrācijas lapā izdarīta atzīme par piedalīšanos vēlēšanās.

19. Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī izdarāma nekavējoties 2. jūnija vakarā pēc pabeigtas vēlēšanu zīmju pieņemšanas tādā kārtībā, kādu nosaka īpaša instrukcija. Dokumenti ar vēlēšanu rezultātiem nekavējoties jānogādā vietējai vēlēšanu komisijai, ja valstī izveidoti vairāki vēlēšanu iecirkņi. Ja valstī izveidots viens vēlēšanu iecirknis, dokumenti ar vēlēšanu rezultātiem nekavējoties ar Ārlietu ministrijas starpniecību jānogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai, vienlaikus nosūtot protokola faksogrammu Centrālajai vēlēšanu komisijai.

20. Iecirkņa vēlēšanu komisijas izdevumi tiek segti no valsts budžeta. Iecirkņa vēlēšanu komisijas izdevumu uzskaiti, norēķinus un pārskatus kārto attiecīgā Latvijas Republikas konsulārā iestāde atbilstoši tāmei un iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojumiem no budžeta līdzekļiem, kas iedalīti attiecīgajai vēlēšanu komisijai.