Darbības ar dokumentu

Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5-1-266

Rīgā 2016.gada 14.oktobrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Mākslinieku nama, Rīgā, 11. novembra krastmalā 35 (būves kadastra apzīmējums 0100 003 0038 001) (turpmāk - Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksti no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2016. gada 17. jūnija sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/10 un 2016. gada 19. augusta sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/14;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas un shematiskie materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr. 473 2. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība" priekšlikums par objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no tā īpašnieka, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu.

Par priekšlikumu iekļaut objektu Pieminekļu sarakstā, kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli, ar 2016. gada 25. augusta vēstuli Nr. 04-06.2/2719 un 2016. gada 5. jūlija vēstuli Nr. 04-06.2/2091 informēti arī zemes vienību (kadastra Nr. 0100 003 0045 un 0100 003 0038), uz kurām atrodas Objekts, īpašnieki. 2016. gada 8. augusta vēstulē Nr. BV-16-10541-nd Rīgas pilsētas būvvalde iebilst pret ierosinājumu, norādot, ka, piešķirot Objektam arhitektūras pieminekļa statusu tiktu ierobežotas iespējas pilnvērtīgi atjaunot Vecrīgas apbūves struktūru Minsterejas ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā, tāpēc Objektam piešķirams vēsturiskas notikuma vietas statuss. Inspekcija 2016. gada 19. septembra vēstulē Nr. 04-06.2/2923 izskaidro, ka pēc Rīgas pilsētas būvvaldes iebildumiem Pieminekļu uzskaites komisija (turpmāk - Komisija) 2016. gada 19. augustā atkārtoti ir izskatījusi jautājumu un izvērtējot Rīgas pilsētas būvvaldes minētos argumentus, konstatēja, ka, lai arī Objektam piemīt zināma vērtība arī kā vēsturiskai notikuma vietai, tomēr Objekts, kas ir izteiksmīgs 20. gadsimta otrās puses modernisma arhitektūras paraugs, atbilst Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 474) 4.2. un 12.3. punkta kritērijiem. Turklāt Inspekcija nesaskata šķēršļus Vecrīgas apbūves struktūras vērtību saglabāšanā un pilnveidošanā, ja ēkas kultūrvēsturiskās vērtības tiktu aizsargātas ar kultūras pieminekļa statusu, jo jebkurā gadījumā ēka ir uzskatāma par kultūrvēsturiski vērtīgu un saglabājamu Vecrīgas apbūves struktūras noteikta attīstības perioda liecību. Līdz ar to Inspekcija atstāj spēkā sākotnējo Komisijas lēmumu atbalstīt Objekta kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa iekļaušanu pieminekļu sarakstā.

Likumā noteiktajā termiņā pārējo zemes vienību īpašnieku, uz kurām atrodas Objekts, viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 474 12.3. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas (arī detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 12.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekts, kas būvēts tieši kā mākslinieku nams, ir pabeigts 1960. gadā. Objekts celts pēc arhitekta Kārļa Plūksnes 1955. gada projekta. Objekts ir pilnībā saglabājis oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju un apdari, oriģinālos būvmateriālus un būvelementus, sākotnējo plānojumu un lielā mērā interjera apdari. Objekts ir Latvijā pirmā ēka, kas tika būvēta tieši mākslinieku vajadzībām. Padomju modernisma stilā veidotais Objekts ir viena no pirmajām ēkām, kas tapa pēc vēsturiskā PSKP CK un PSRS MP 1955. gada lēmuma par pārmērību novēršanu arhitektūrā, ar kuru beidzās Staļina retrospektīvisma monopols Latvijas pēckara arhitektūrā. Objekts ir izteiksmīgs padomju modernisma arhitektūras paraugs un tam kā noslēdzošajam elementam ir būtiska vieta 11. novembra krastmalas panorāmā.

Saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums pilsētvidē, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojums, saglabājusies vēsturiskā interjera dekoratīvā apdare.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta trešā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones ielā 1A, Rīga, LV-1007).

Kultūras ministre D.Melbārde