Darbības ar dokumentu

Valsts meža dienesta rīkojums Nr.88

1995.gada 6.septembrī

Par izmaiņām "Norādījumos par kopšanas cirtēm"

Lai samazinātu meža mašīnu izraisītos paliekošās audzes bojājumus meža kopšanas ciršu izpildes rezultātā, 12.3.punktu "Norādījumos par kopšanas cirtēm" izteikt šādā redakcijā:

"Tehnoloģiskos koridorus ierīko veicot pirmo krājas kopšanas cirti. Tehnoloģisko koridoru platums līdz 4 m un tie var aizņemt līdz 12% no audzes platības. Ja pirmās krājas kopšanas cirtes rezultātā paliekošo koku skaits ir mazāks par 600 kokiem/ha (vidējais attālums starp kokiem > 4m), tad tehnoloģisko koridoru speciāla ierīkošana noliegta, kokmateriālu pievešana jāveic starp augošiem kokiem. Tehnoloģiskie koridori jāprojektē tā, lai pēc iespējas mazāk tiktu izcirsti galvenās audzes koki. Visos gadījumos jāizmanto dabiskās brauktuves.

Tehnoloģiskie koridori, ja tie vajadzīgi, jāiezīmē dabā reizē ar citiem cirsmu fonda sagatavošanas darbiem."

"Norādījumos" punkti 2.3. un 12.3. jāizsaka šādā redakcijā:

2.3. Audžu sastāvs veidojams saskaņā ar Valsts meža dienesta rīkojumu apstiprinātiem meža audzēšanas mērķiem, kuri pa augšanas apstākļu tipiem doti 2.1. tabulā. Audžu sastāvi, kas nav uzrādīti šajā tabulā parasti veido konflikta audzes. Konflikta situācija visbiežāk rodas, ja priedes, egles un bērza audzēm piemistrojumā ir apse, it īpaši - pāraugusi, un baltalksnis. Lapu koku pioniersugu - apses un baltalkšņa piemistrojums priežu un egļu audzēs pazemina to krāju, kvalitāti un nav pieļaujams. Mistrotu audžu veidošana vēlama audzējot cieto lapu koku audzes.

2.1. tabula jānomaina pilnībā

12.3. Tehnoloģiskos koridorus ierīko veicot pirmo krājas kopšanas cirti.

Tehnoloģisko koridoru platums līdz 4m un tie var aizņemt līdz 12% no audzes platības. Ja pirmās krājas kopšanas cirtes rezultātā paliekošo koku skaits ir mazāks par 600 kokiem/ha (vidējais attālums starp kokiem > 4 m), tad tehnoloģisko koridoru speciāla ierīkošana noliegta, kokmateriālu pievešana jāveic starp augošiem kokiem. Tehnoloģiskie koridori jāprojektē tā, lai pēc iespējas mazāk tiktu izcirsti galvenās audzes koki. Visos gadījumos jāizmanto dabiskās brauktuves.

Tehnoloģiskie koridori, ja tie vajadzīgi, jāiezīmē dabā reizē ar citiem cirsmu fonda sagatavošanas darbiem.

Mežu valsts ministrs A.Ozols

Tabula 2.1.

Apstiprināts ar LR Zemkopības ministrijas
Valsts meža dienesta 1995.gada 27.septembrarīkojumu nr. 97

Lapegle, goba, vīksna, liepa, kļava, dižskabārdis, skabārdis uzskatāmi par mērķa sugām tām piemērotos augšanas apstākļu tipos (pēc Valsts meža dienesta institūciju vai mežkopju ieteikuma katrā gadījumā atsevišķi). Izcirsto platību atjaunošana ar baltalksni pieļaujama, tikai palielinot enerģētisko mežu platības.