Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.1. pasākumu "Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir attīstīt atkritumu dalītas savākšanas sistēmu un veicināt materiālu otrreizēju izmantošanu.

3. Pasākuma mērķa grupa ir pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību.

4. Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 423 470 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 161 891 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un pašvaldības finansējums, – vismaz 261 579 euro.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 782 redakcijā)

5. Pasākuma sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

5.1. iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim pasākuma ietvaros sasniedzamais šķiroto atkritumu apjoma palielinājums atbalstītajos projektos ir 1 859 t gadā;

5.2. (svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 782);

5.3. horizontālā principa "ilgtspējīga attīstība" rādītājs un tā sasniedzamā vērtība – atbilstoši šo noteikumu 5.1. apakšpunktam.

(Grozīts ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 782)

6. Pasākuma īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

7. Pasākuma īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde.

8. Maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 35 procentus no pasākumam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

9. Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim ir 423 470 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 161 891 euro un nacionālais finansējums, ko veido privātais un pašvaldības finansējums, – vismaz 261 579 euro.

(MK 19.12.2017. noteikumu Nr. 782 redakcijā)

10. Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs var būt kapitālsabiedrība, pašvaldība vai pašvaldības iestāde. Projekta iesniedzēja darbība atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijai atbilst E sadaļas 38. vai 39. nodaļai, ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, vai O sadaļas 84.11 klasei, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde.

11. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu:

11.1. darbībām tērauda, sintētisko šķiedru nozarē, zivsaimniecības, akvakultūras, lauksaimniecības un transporta nozarē, uz kurām attiecas īpaši noteikumi, kā arī enerģētikas nozarē, lidostu jomā, kā arī ar platjoslu tīkliem, tai skaitā atbilstoši šo noteikumu pielikumam;

11.2. ja tas ir slēdzis tādu pašu vai līdzīgu darbību Eiropas Ekonomiskajā zonā divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē vai dienā, kad tas iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē, vai plāno slēgt šādu darbību divu gadu laikā pēc subsidējamo ieguldījumu pabeigšanas.

12. Projekta iesniedzējs nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs, uz kuru ir attiecināma vismaz viena no šādām pazīmēm:

12.1. kapitālsabiedrība uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējusi vairāk nekā pusi no parakstītā kapitāla (uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla);

12.2. kapitālsabiedrība uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par kapitālsabiedrības parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudējusi vairāk nekā pusi no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

12.3. kapitālsabiedrība ir saņēmusi glābšanas atbalstu un glābšanas atbalsta ietvaros saņemto aizdevumu nav atmaksājusi vai nav atsaukusi garantiju, vai ir saņēmusi pārstrukturēšanas atbalstu, un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

12.4. kapitālsabiedrība ir lielais komersants, kam pēdējos divus gadus parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, un kapitālsabiedrības procentu seguma attiecība, to aprēķinot pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

12.5. kapitālsabiedrībai ir ar tiesas spriedumu pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst tiesību aktos maksātnespējas jomā noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

12.6. uz projekta iesniedzēju attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu.

13. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām, pievienojot projekta iesniegumam izmaksu un ieguvumu analīzi. Projekta iesniedzējs iesniedz atsevišķus projektu iesniegumus par:

13.1. specializētā autotransporta iegādi atkritumu dalītas savākšanas maršrutu nodrošināšanai;

13.2. jaunu savākšanas punktu un savākšanas laukumu izveidi un esošu savākšanas punktu un savākšanas laukumu pilnveidošanu.

14. Pasākuma ietvaros atbalstāmas ir šādas darbības, kas palielina kopējo dalīti savākto atkritumu apjomu un veicina atkritumu atkārtotu izmantošanu, veicot sākotnējos ieguldījumus, kas ir ieguldījumi materiālajos aktīvos:

14.1. savākšanas punktu izveide un pilnveidošana;

14.2. savākšanas laukumu izveide un pilnveidošana;

14.3. dalīti vāktu atkritumu savākšanas maršrutu izveide.

15. Pasākuma ietvaros sākotnējos ieguldījumus veic tādos materiālajos aktīvos kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstībai saimnieciskās darbības veicēju dalītu atkritumu savākšanas jaudas paaugstināšanai, jaunu atkritumu šķirošanas vietu un maršrutu izveidei. Minētie ieguldījumi ir ieguldījumi pamatlīdzekļos ar nosacījumu, ka:

15.1. iegādātie aktīvi ir jauni;

15.2. tos iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus un vismaz piecus gadus pēc pēdējā saņemtā maksājuma par attiecīgo projektu tie paliek finansējuma saņēmēja īpašumā;

15.3. tie pēc projekta īstenošanas vismaz piecus gadus paliek Latvijas Republikas teritorijā.

16. Pasākuma ietvaros atbalsts netiek piešķirts:

16.1. darbībām, kas palielina poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu;

16.2. manuālo un mehānisko atkritumu šķirošanas (apstrādes) iekārtu iegādei vai uzlabošanai;

16.3. esošo savākšanas punktu un savākšanas laukumu konteineru aizvietošanai, kā arī esošā dalītas atkritumu savākšanas maršrutu nodrošināšanas specializētā autotransporta aizvietošanai;

16.4. savākšanas punktu un savākšanas laukumu apkalpošanas un nešķirotu atkritumu savākšanas specializētā autotransporta iegādei;

16.5. tādām darbībām, pēc kuru pabeigšanas netiek izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības savākšanas punktiem un savākšanas laukumiem.

17. Pasākuma ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas un neattiecināmās izmaksas.

18. Attiecināmās izmaksas ir:

18.1. informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas, ko finansē, izmantojot de minimis atbalsta mehānismu:

18.1.1. izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

18.1.2. izmaksas par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu veikšanu, kas nav šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minētās izmaksas, bet ne vairāk kā 10 procentu no projekta attiecināmajām izmaksām;

18.2. savākšanas punktu un savākšanas laukumu izveides un pilnveidošanas izmaksas, lai tie atbilstu normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktajām prasībām:

18.2.1. būvdarbu izmaksas;

18.2.2. būvprojektēšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, kopā nepārsniedzot 10 procentus no būvdarbu līguma summas, ja tās veido sākotnējo ieguldījumu vērtību;

18.2.3. atkritumu dalītās savākšanas pazemes konteineru izveidošanas un pārvietojamo konteineru iegādes un uzstādīšanas izmaksas;

18.3. tāda specializētā autotransporta iegādes izmaksas ekonomiski pamatotu atkritumu dalītas savākšanas maršrutu nodrošināšanai, kas netiek izmantots savākšanas punktu un savākšanas laukumu apkalpošanā un nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanā, ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, tai skaitā publiski privāta kapitālsabiedrība.

19. Izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad projekta iesniegums iesniegts sadarbības iestādē.

20. Pasākuma ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.

21. Pasākuma ietvaros ir neattiecināmas šādas izmaksu pozīcijas, kuras sedz finansējuma saņēmējs:

21.1. projekta iesnieguma sagatavošanas un projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas izstrādes izmaksas;

21.2. savākšanas punktu un savākšanas laukumu pilnveidošanas izmaksas, ja tās radušās pēc 2018. gada 30. jūnija;

21.3. šo noteikumu 18.1.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas pārsniedz 10 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām;

21.4. izdevumi būvprojektēšanai, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, kas kopā pārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma summas;

21.5. izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata;

21.6. visas projekta izmaksas, ja netiek ievēroti šo noteikumu 48. punktā minētie nosacījumi vai tās radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;

21.7. šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā un 18.2.2. apakšpunktā minētās izmaksas un 18.2.3. apakšpunktā minētās pazemes konteineru izveidošanas izmaksas, ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, kas nav publiski privāta kapitālsabiedrība, un pēc pēcuzraudzības perioda beigām uz pašvaldības zemes izveidotā stacionārā infrastruktūra (piemēram, virsmas segums, pazemes konteineri) netiek nodota pašvaldībai;

21.8. šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās izmaksas, ja projekta iesniedzējam nav pieejams de minimis atbalsts.

22. Izveidojot vai pilnveidojot savākšanas punktu un savākšanas laukumu, nodrošina vismaz papīra un kartona, plastmasas, stikla un metāla atkritumu dalītu savākšanu. Ja projektā paredzētajos pilnveidojamajos savākšanas punktos un savākšanas laukumos projekta iesniegšanas dienā netiek nodrošināta minēto atkritumu veidu dalīta savākšana, ir attiecināmas izmaksas par šādu konteineru iegādi un uzstādīšanu, ja papildus tiek nodrošināta vēl viena iepriekš savākšanas punktos un savākšanas laukumos dalīti nevākta atkritumu veida dalīta savākšana. Šādu savākšanas punktu un savākšanas laukumu pilnveidošanu veic līdz 2018. gada 30. jūnijam.

23. Ja projektā plānota stacionāras infrastruktūras izveide, projekta iesniedzējs nodrošina, ka zemesgabals, uz kura tā tiek izveidota, atrodas projekta iesniedzēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā uz laiku, kas nav mazāks par projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodu.

24. Ja projekta iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, kas nav publiski privāta kapitālsabiedrība, tai:

24.1. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā jābūt spēkā līgumam ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu:

24.1.1. vismaz uz projekta īstenošanas laiku, ja projektā paredzēta tikai pārvietojamu konteineru uzstādīšana;

24.1.2. vismaz uz projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodu, ja projektā kā attiecināmās izmaksas paredzēta inženierbūvju un stacionāra aprīkojuma izveide;

24.2. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā jābūt spēkā nomas līgumam vismaz uz projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodu par pašvaldības zemes izmantošanu projektā paredzēto darbību veikšanai, ja projektā kā attiecināmās izmaksas paredzēta stacionāra aprīkojuma izveide. Nomas līgumā nosaka, ka kapitālsabiedrība pēc tam, kad beidzies pēcuzraudzības periods, projekta ietvaros izveidoto infrastruktūru nodod pašvaldības īpašumā. Nomas tiesības reģistrē zemesgrāmatā.

25. Ja projekta iesniedzējs projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nevar apliecināt īpašumtiesības vai nomas tiesības attiecībā uz jauniem savākšanas punktiem un savākšanas laukumiem, minētās tiesības nodrošināmas līdz pirmā maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē. Īpašumtiesības vai nomas tiesības nav jāapliecina, ja tiek veikta esošu savākšanas punktu un savākšanas laukumu pilnveidošana ar pārvietojamiem konteineriem, kā arī tad, ja jaunu savākšanas punktu un savākšanas laukumu izveidei netiek veikti būvdarbi.

26. Ja projekta iesniedzējs ir publiski privāta kapitālsabiedrība, tai vismaz uz projekta īstenošanas laiku jābūt noslēgtam līgumam ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kurā plānota projekta iesniegumā norādītā darbība.

27. Ja projektā noteiktās darbības paredzēts veikt vairākās pašvaldībās, ar katru pašvaldību jābūt noslēgtam līgumam par attiecīgu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu.

28. Neparedzētie izdevumi ir tādi izdevumi, kas var tikt izmantoti tikai ar projekta īstenošanu saistītu attiecināmo izmaksu segšanai un nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

29. Īstenojot pasākumu, ir atbalstāma vides nosacījumu integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais iepirkums).

30. (Svītrots ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 782)

31. Ja projekta pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmējs ir pārstājis savākt dalīti vāktus atkritumus, jo pakalpojuma sniegšanas teritorijā ir beidzies līgums ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, bet ar citu pašvaldību par šā pakalpojuma sniegšanu līgums vēl nav noslēgts, finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei Kohēzijas fonda finansējumu par dīkstāves laikā, kas nevar būt garāks par sešiem mēnešiem, nenodrošināto šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minēto projektā plānotā iznākuma rādītāja apjomu. Atmaksājamo summu aprēķina, reizinot dīkstāvē pavadīto dienu skaitu ar vienā dienā nodrošināmo iznākuma rādītāju un ar Kohēzijas fonda ieguldījumu apjomu iznākuma rādītāja vienas vienības izteiksmi euro vērtībā.

32. Sadarbības iestāde lēmumu par šo noteikumu 31. punktā minētā atmaksājamā finansējuma apmēru pieņem deviņu mēnešu laikā no dienas, kad pārtraukta atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā, ar kuru beidzies līgums par šā pakalpojuma sniegšanu un kurā izvietota projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra vai dalīti vāktu atkritumu savākšanu nodrošina ar projekta ietvaros iegādātu specializēto autotransportu. Ja dīkstāves ilgums pārsniedz sešus mēnešus, sadarbības iestāde var pieņemt lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu.

33. Ja sadarbības iestāde pieņem šo noteikumu 32. punktā minēto lēmumu, finansējuma saņēmējs šo noteikumu 31. punktā minēto atmaksājamo finansējumu atmaksā 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.

34. Ja šo noteikumu 31. punktā minēto atmaksājamo finansējumu nav iespējams atmaksāt 12 mēnešu laikā, finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde vienojas par atmaksājamā finansējuma atmaksas grafiku, kas kopumā nepārsniedz 24 mēnešus no šo noteikumu 32. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

35. Šo noteikumu 31. punktā minēto atmaksāto finansējumu izmanto, atkārtoti uzaicinot iesniegt projektu iesniegumus.

36. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

36.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

36.2. ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu savā tīmekļvietnē (ja tāda izveidota) ne retāk kā reizi trijos mēnešos;

36.3. pieaugot projekta izmaksām, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

36.4. nodrošina, ka tā līdzfinansējums nav mazāks par 65 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējumu nodrošina no tādiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts;

36.5. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

36.6. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

36.7. nodrošina esošo savākšanas punktu un savākšanas laukumu pilnveidi līdz 2018. gada 30. jūnijam, ko apliecina piegādes līguma izpilde par atkritumu savākšanas konteineru piegādi vai būvju nodošana ekspluatācijā, ja projekta ietvaros izveidoti pazemes konteineri;

36.8. nodrošina datu uzkrāšanu par iznākuma rādītāja vērtības sasniegšanu katrā teritoriālajā vienībā, kurā nodrošināta dalīti vāktu atkritumu savākšana. Dati uzkrājami par republikas pilsētu, novadu vai attiecīgo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu, ja tās robežas nesakrīt ar teritoriālās vienības robežu;

36.9. trīs gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sniedz sadarbības iestādei informāciju par enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas.

(Grozīts ar MK 19.12.2017. noteikumiem Nr. 782)

37. Ja pašvaldība vai tās iestāde šā pasākuma finansēta projekta ietvaros ir izveidojusi jaunu savākšanas punktu vai savākšanas laukumu, tā sniedz informāciju sadarbības iestādei, ja šajā savākšanas punktā vai savākšanas laukumā tiek izvietoti konteineri, kas iegādāti cita šā pasākuma īstenotā projekta ietvaros.

38. Ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība vai tās iestāde un projektā ir paredzēta tikai pārvietojamu konteineru iegāde vai pazemes konteineru izveide, projektā norāda iznākuma rādītāja vērtību, kas tiks sasniegta, piesaistot savākšanas punkta vai savākšanas laukuma darbības nodrošināšanai atkritumu apsaimniekotāju, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izvēlēts sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu attiecīgajā pašvaldībā. Šajā punktā minētajā gadījumā projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno vienošanos vai nodomu protokolu, kurā atkritumu apsaimniekotājs apliecina, ka nodrošinās dalīti savākto atkritumu apsaimniekošanu projekta iesniedzēja norādītajā iznākuma rādītājā noteiktajā apjomā.

39. Projekta īstenošanas ilgums nepārsniedz četrus gadus no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Projekta īstenošanas termiņš nepārsniedz ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu noslēgtā līguma darbības termiņu.

40. Ja projekta pēcuzraudzības periodā beidzas līgums ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu un pakalpojums turpmāk vairs netiks sniegts attiecīgajā pašvaldībā, finansējuma saņēmējs:

40.1. nodrošina, ka jaunā pakalpojuma sniegšanas teritorijā projekta ietvaros iegādātie pārvietojamie atkritumu dalītas savākšanas konteineri tiek uzstādīti jaunā savākšanas punktā vai jaunā savākšanas laukumā, kas līdz šim pašvaldībā nebija izveidots;

40.2. sadarbības iestādei sniedz informāciju par jaunā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas līguma noslēgšanu un tā darbības termiņu.

41. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājuma veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, nepārsniedzot 30 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

42. Finansējuma saņēmējs piecu gadu ilgā pēcuzraudzības periodā katru gadu nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotā atkritumu dalītas savākšanas infrastruktūra pastāvīgi tiek izmantota projektā noteikto mērķu sasniegšanai un projektā norādītā sasniedzamā iznākuma rādītāja vērtības nodrošināšanai. Šajā punktā minētais nosacījums attiecas arī uz projekta ietvaros iegādāto specializēto autotransportu.

43. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas un piecu gadu pēcuzraudzības periodā pēc sadarbības vai atbildīgās iestādes pieprasījuma ir pieejama informācija par tās infrastruktūras atrašanās vietu, kura iegādāta par projekta ietvaros piešķirtajiem Kohēzijas fonda līdzekļiem.

44. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki kā sākotnēji projekta iesniegumā plānotie rādītāji.

45. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

45.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu vai līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

45.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.

46. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

47. Atbalsts pasākuma ietvaros tiek sniegts subsīdijas (granta) veidā.

48. Atbalsts var tikt sniegts, ja projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pamato projekta ietvaros plānotā atbalsta stimulējošo ietekmi, sadarbības iestādē pirms projekta īstenošanas uzsākšanas iesniedzot rakstisku projekta iesniegumu. Būvdarbu, pakalpojuma vai piegāžu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus, pakalpojuma sniegšanu un piegādes uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

49. Atbalsts šo noteikumu ietvaros vienam finansējuma saņēmējam nepārsniedz reģionālā atbalsta paziņošanas robežlielumu – 26,25 miljonus euro.

50. Maksimāli pieļaujamā finansējuma atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, kurās neiekļauj de minimis atbalstu šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, ir 35 procenti.

51. Atbalsta summa nedrīkst pārsniegt starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumam.

52. Ja finansējuma saņēmējam atbalstu piešķir sākotnējiem ieguldījumiem, ko uzskata par daļu no viena vienota ieguldījumu projekta, atbalsts tiek samazināts attiecībā uz attiecināmajām izmaksām, kas pārsniedz 50 miljonus euro.

53. Atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros, nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros, tai skaitā de minimis atbalstu.

54. De minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam piešķir šo noteikumu 18.1. apakšpunktā paredzētajām informācijas un publicitātes pasākumu izmaksām, sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).

55. De minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja saimnieciskās darbības veicējs darbojas gan nozarēs, kas norādītas minētajā punktā, gan vienā vai vairākās nozarēs vai citās darbības jomās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības jomas, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbības jomām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka, pielietojot darbības vai izmaksu nošķiršanu, tiek nodrošināts, ka darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu.

56. Pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot finanšu atbalsta apmēru, vērtē saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

57. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

58. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz 2021. gada 30. jūnijam.

59. Finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde nodrošina, ka informācija par šo noteikumu ietvaros piešķirto atbalstu, attiecināmajām izmaksām un atbalsta maksimālo intensitāti tiek uzglabāta un ir pieejama 10 gadus pēc pēdējā lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu šo noteikumu ietvaros.

60. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šiem noteikumiem var pieņemt līdz 2020. gada 31. decembrim.

61. Sadarbības iestāde nodrošina pārredzamības prasības izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas publicēšanu par sniegto komercdarbības atbalstu.

62. Noteikumi stājas spēkā nākamā kalendāra mēneša pirmajā datumā pēc dienas, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem šo noteikumu ietvaros.

63. Pēc tam kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību Eiropas Savienības iekšējā tirgus nosacījumiem šo noteikumu ietvaros, atbildīgā iestāde nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".