Darbības ar dokumentu
Rīgā 2016. gada 26. aprīlī (prot. Nr. 20 17. §)
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ieguldījuma prioritātē "Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību" ietverto 9.1.3. specifiskā atbalsta mērķi "Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti" (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un projekta sadarbības partnerim;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;
1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta, kā arī pašvaldību, reliģisko organizāciju un nevalstisko organizāciju darbinieki, kuri strādā ar ieslodzītajiem vai bijušajiem ieslodzītajiem vai ir iesaistīti specifiskā atbalsta īstenošanā.
4. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1. līdz 2018. gada 31. decembrim:
4.1.1. iznākuma rādītāji:
4.1.1.1. riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu skaits, kuru pilnveidei sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 2;
4.1.1.2. apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kuri strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, – 250 darbinieki, no kuriem 200 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 50 ir Valsts probācijas dienesta darbinieki;
4.1.2. finanšu rādītājs – sertificēti izdevumi 1 211 759 euro apmērā;
4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim:
4.2.1. rezultāta rādītāji:
4.2.1.1. pilnveidoto riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu skaits, kuri ir ieviesti praksē, – 7;
4.2.1.2. profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kuri strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, – 1 925 darbinieki (izsniegti sertifikāti vai apliecinājumi), no kuriem 1 636 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 289 ir Valsts probācijas dienesta darbinieki;
4.2.2. iznākuma rādītāji:
4.2.2.1. riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu skaits, kuru pilnveidei sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 7;
4.2.2.2. apmācīto ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kuri strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, – 1 925 darbinieki, no kuriem 1 636 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 289 ir Valsts probācijas dienesta darbinieki.
(Grozīts ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 139; MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 554)
6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7. Specifiskajam atbalstam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 231 056 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 4 446 397 euro un valsts budžeta finansējums – 784 659 euro.
(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 554 redakcijā)
8. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.
10. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir Ieslodzījuma vietu pārvalde – tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.
11. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno kopīgi ar sadarbības partneri – Valsts probācijas dienestu – tiešās pārvaldes iestādi, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.
12. Projekta iesniedzējs ar sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumu slēdz līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē un šajā līgumā papildus nosaka:
12.1. sadarbības partnera pienākumu piedalīties šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4., 17.7. un 17.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;
12.2. maksājumu veikšanas kārtību šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4., 17.7. un 17.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un attiecināmo tiešo un netiešo izmaksu segšanai;
12.3. projekta iesniedzēja pienākumu kontrolēt sadarbības līguma izpildi un novērst dubultā finansējuma risku.
13. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu, norādot konkrēto sadarbības partnera iesaistes mehānismu, nepieciešamību un tā kompetences atbilstību plānotajām atbalstāmajām darbībām, un iesniedz to sadarbības iestādē. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu un noslēdz vienošanos par projekta īstenošanu, projekta iesniedzējs ir arī finansējuma saņēmējs.
14. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.–2020. gadam.
15. Projekta iesniedzējs 10 darbdienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta īstenošanai nepieciešamo iepirkumu plānu. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka iepirkumu plānā tiek iekļauti iepirkumi, kas izriet no Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas plāna, kā arī citi projektā paredzētie iepirkumi, kas nepieciešami projekta īstenošanai un nav iekļauti minētajās pamatnostādnēs un plānā.
16. Sadarbības iestāde pēc iepirkumu plāna iesniegšanas atbilstoši šo noteikumu 15. punktam veic iepirkumu plāna un tajā iekļauto iepirkumu pirmspārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības iestāde, ievērojot kārtību, ko nosaka starpresoru vienošanās, var lūgt atbildīgās iestādes atzinumu par iepirkumu plāna un iepirkumu dokumentācijas atbilstību Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015. –2020. gadam īstenošanas plānam.
17. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
17.1. resocializācijas programmu pilnveidošana, kas ietver:
17.1.1. resocializācijas programmu standarta (tai skaitā rokasgrāmatas) izstrādi;
17.1.2. resocializācijas programmu akreditācijas sistēmas izveidi;
17.1.3. resocializācijas programmu vadītāju atlases pasākumus, apmācību un sertifikāciju;
17.1.4. esošo programmu kvalitātes pārbaudi;
17.1.5. trūkstošo programmu pielāgošanu vai izstrādi;
17.1.6. atbilstošas elektroniskās vides nodrošināšanu;
17.2. riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu pilnveide (validitātes izpēte, pilnveide un atbilstošas elektroniskās vides nodrošināšana) un jaunu specializētu riska un vajadzību novērtēšanas instrumentu piesaiste;
17.3. atbalsta programmu bijušajiem ieslodzītajiem sertificēšanas sistēmas izveide, tai skaitā sertificēšanas kritēriju un metodikas izstrāde;
17.4. mācību sistēmas pilnveide, kas ietver:
17.4.1. jaunu mācību programmu izstrādi ieslodzījuma vietu darbiniekiem;
17.4.2. darbinieku testēšanas metožu un psihometrijas testu ieviešanu un profesionālās kapacitātes stiprināšanu;
17.4.3. darbā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem iesaistītā personāla – ieslodzījuma vietu un probācijas darbinieku – apmācības un vispārīgās ikgadējās apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju darbiniekiem;
17.4.4. kopīgu mācību organizēšanu ieslodzījuma vietu un probācijas darbiniekiem;
17.5. integrētu profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumu izstrāde ieslodzītajiem, kā arī pasākumu izstrāde ieslodzīto un bijušo ieslodzīto karjeras attīstīšanai;
17.6. informatīvi un labas prakses popularizēšanas pasākumi stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem;
17.7. informatīvie un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
17.8. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana.
(Grozīts ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 139)
18. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno šādas attiecināmās izmaksas:
18.1. tiešās attiecināmās izmaksas;
18.2. netiešās attiecināmās izmaksas;
18.3. neparedzētās izmaksas.
19. Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
19.1. personāla izmaksas, kas ir projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, izņemot virsstundas, šo noteikumu 17. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
19.2.1. pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4., 17.6., 17.7. un 17.8. apakšpunktā (izņemot projekta vadītāju) minēto atbalstāmo darbību, tai skaitā e-mācību sistēmas izstrādes un pilnveidošanas, īstenošanai;
19.2.2. izmaksas pasākumu, mācību, semināru, konferenču nodrošināšanai un ar to saistīto materiālu nodrošināšanai šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.4., 17.5., 17.6. un 17.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.3. iekšzemes mācību, darba un dienesta komandējumu un dienesta braucienu izmaksas projekta vadībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.4., 17.6., 17.7. un 17.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.4. iekšzemes un ārvalstu mācību, darba un dienesta komandējumu un dienesta braucienu izmaksas, tai skaitā projekta īstenošanas personālam, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.4., 17.6., 17.7. un 17.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.5. darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas projekta vadības un projekta īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošu darba vietu aprīkojuma atjaunošanai, uzturēšanai un remontam ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā (ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā; ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam šo noteikumu 17.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai);
19.2.6. transporta izmaksas šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.4., 17.6. un 17.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.7. telpu, materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma īres un nomas izmaksas šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.4., 17.6. un 17.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.8. biroja, kancelejas preču, iekārtu un inventāra, tai skaitā palīgmateriālu, izmaksas līdz 500 euro par vienību šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4., 17.6. un 17.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.9. sakaru pakalpojumi šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4., 17.6. un 17.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.10. informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 17.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.11. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas, redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, veselības apdrošināšana projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē (ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā; ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei; ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam). Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai uz periodu, kad projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts šo noteikumu 17.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
19.2.12. materiāltehniskā nodrošinājuma iegādes izmaksas šo noteikumu 17.1.3., 17.4.2. un 17.4.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, ja iegāde ir izdevīgāka nekā materiāltehniskā nodrošinājuma īre projekta īstenošanas laikā.
(Grozīts ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 139; MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 468; MK 06.09.2022. noteikumiem Nr. 554)
20. Šo noteikumu 18. punktā minētās izmaksas ietver pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, – šo noteikumu 17. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.
21. Specifiskā atbalsta īstenošanā tiek piemērota netiešo izmaksu vienotā likme kā viena izmaksu pozīcija 15 procentu apmērā no šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētajām plānotajām personāla izmaksām.
22. Neparedzētās izmaksas projektā var plānot kā vienu izdevumu pozīciju un izlietot papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus izdevumus novērstu. Neparedzētās izmaksas nepārsniedz divus procentus no šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.
23. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personālu piesaista uz darba tiesisko attiecību pamata vai civildienesta attiecību pamata un paredz tam atlīdzības izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, lai tiktu veikta projekta vadības un projekta īstenošanas personāla darbalaika uzskaite atbilstoši veiktajām funkcijām un nostrādātajam laikam. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls institūcijā veic pienākumus, kas ir saistīti ne tikai ar projektu, bet arī ar konkrētās institūcijas pamatdarbību vai citu finanšu instrumentu administrēšanu, daļu no atlīdzības izmaksām var segt no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām proporcionāli laikam, kurā tiek veikti ar projektu saistītie pienākumi. Šādā gadījumā nepieciešama projekta vadības un projekta īstenošanas personāla darbalaika uzskaite, ievērojot, ka izmaksas no Eiropas Sociālā fonda ir attiecināmas kā tiešās attiecināmās izmaksas, ja darbinieks projektā nodarbināts vismaz 30 procentus no kopējās noslodzes.
25. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.
26. Projekta iesnieguma vērtēšanā piedalās divi atbildīgās iestādes pārstāvji, viens Labklājības ministrijas pārstāvis, viens Tieslietu ministrijas pārstāvis un sadarbības iestādes pārstāvji, novērotāju statusā piedalās vadošās iestādes pārstāvis.
27. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
27.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;
27.2. uzkrāj un reizi gadā iesniedz sadarbības iestādē datus par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 1. pielikumā ietvertajiem Eiropas Sociālā fonda kopējiem tūlītējiem rezultāta rādītājiem, tai skaitā pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā) izglītībā vai apmācībā iesaistītie dalībnieki, pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā) kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki un nelabvēlīgā situācijā esošie dalībnieki, kas pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā) sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā vai apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie;
27.3. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
27.4. nodrošina, ka tā tīmekļvietnē ir publiski pieejams projekta ietvaros veikto mācību programmu un mācību materiālu saraksts un informācija par projekta ietvaros veiktajiem pētījumiem;
27.5. Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus plāno, projekta īstenošanu finansē un maksājumus valsts budžeta iestādei veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā;
27.6. uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālā rādītāja "Par vienlīdzīgu iespēju aspektiem (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība) apmācītās personas" un horizontālā rādītāja "Izstrādātās vai pilnveidotās izglītības programmas, metodiskie līdzekļi, vadlīnijas, mācību līdzekļi, tai skaitā digitālie, kuros ir integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība)" sasniegšanu;
27.7. uzkrāj datus Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.–2020. gadam īstenošanas plānā noteikto rādītāju izpildes kontrolei un specifiskā atbalsta mērķa izvērtēšanai;
27.8. nosūta katrai pašvaldībai uzaicinājumu par pārstāvja deleģēšanu šo noteikumu 17.4.3. apakšpunktā minētajās vispārīgajās ikgadējās apmācībās, kā arī uzkrāj datus par minētajās vispārīgajās apmācībās iesaistīto pašvaldību, biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju darbinieku skaitu. Nosakot no katras pašvaldības pieaicināto darbinieku skaitu, ņem vērā pašvaldības lielumu un darbā ar mērķa grupu iesaistīto nodarbināto skaitu;
27.9. nodrošina, lai šo noteikumu 17.4.3. apakšpunktā minētās vispārīgās ikgadējās apmācības iesaistītajiem biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju darbiniekiem nebūtu kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts;
27.10. projekta īstenošanas laikā var nodot bezatlīdzības lietošanā šo noteikumu 19.2.12. apakšpunktā minēto materiāltehnisko nodrošinājumu projekta sadarbības partnerim ar projektu saistītu darbību veikšanai, noslēdzot līgumus par materiāltehniskā nodrošinājuma nodošanu, un pēc projekta īstenošanas beigām nodrošina, ka visi projekta ietvaros iegādātie materiāltehniskie līdzekļi ir finansējuma saņēmēja īpašumā, ievērojot pamatlīdzekļu nolietojuma normas un lietošanas nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti.
(Grozīts ar MK 06.03.2018. noteikumiem Nr. 139)
28. Lai uzraudzītu projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības komiteju, kuru vada finansējuma saņēmēja vadītājs vai viņa vietnieks. Projekta uzraudzības komitejā piedalās divi finansējuma saņēmēja pārstāvji, divi atbildīgās iestādes pārstāvji un viens pārstāvis no sadarbības partnera institūcijas. Sadarbības iestāde, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Resocializācijas un integrācijas asociācija un Nodarbinātības valsts aģentūra var deleģēt pārstāvjus projekta uzraudzības komitejā novērotāja statusā.
29. Projekta uzraudzības komitejas sanāksmes rīko ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Ja nepieciešams, atbildīgā iestāde var pieprasīt finansējuma saņēmējam sasaukt projekta uzraudzības komitejas ārkārtas sēdi, kā arī ierosināt jautājumu izskatīšanu projekta uzraudzības komitejas sēdē.
30. Projekta uzraudzības komitejas nolikumā detalizēti norāda uzraudzības komitejas personālsastāvu, funkcijas, tiesības un pienākumus. Projekta uzraudzības komitejas nolikumu pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi apstiprina finansējuma saņēmējs.
31. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas gaitā elektroniski informē atbildīgo iestādi par visām ar projektu saistītajām izmaiņām un aktualitātēm.
32. Projekta ietvaros nepieciešamos ārpakalpojumus iepērk, ievērojot normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā.
33. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 06.09.2022. noteikumu Nr. 554 redakcijā)
34. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
34.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
34.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
 |
 |
 |
 |