Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā

Izdarīt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 174.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "laikraksts "Latvijas Vēstnesis"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis"" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt I nodaļu ar 7.¹ pantu šādā redakcijā:

"7.¹ pants. Atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, ievēro arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības tiek pārkāptas."

3. Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdu "triju" ar vārdu "četru".

4. 11.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Paziņojumā, kuru nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam, papildus norāda institūcijas noteikto atlīdzību un piedāvāto atlīdzības kompensācijas veidu.";

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Par šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu un saturu institūcija informē arī personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Ja personas dzīvesvieta nav zināma, paziņojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".";

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, var vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Ja ir vairākas personas, kurām par labu ir nostiprināta ķīlas tiesība attiecībā uz nekustamo īpašumu, un nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, viņam ir jāvienojas ar visām personām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, izmaksājamā summa izlietojama saistību pirmstermiņa dzēšanai, nemainot saistības izpildes noteikumus, ja vien puses nevienojas citādi.

(6) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, ir vienojušies par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, viņi līdz šā panta trešajā daļā minētā līguma noslēgšanai iesniedz institūcijai paziņojumu par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Paziņojumā norāda, kāda summa no institūcijas noteiktās atlīdzības izmaksājama nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, norādot bankas kontu, uz kuru izmaksājamas norādītās summas.

(7) Personu parakstu īstumu uz paziņojuma par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali apliecina zvērināts notārs vai paziņojums tiek sastādīts elektroniskā formā un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu."

5.  12.pantā:

izslēgt 2.punktu;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība un institūcijai iesniegts paziņojums par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, līgumā par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu paredz atlīdzības kompensācijas kārtību atbilstoši paziņojumā noteiktajam.

(3) Ja uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība un līdz dienai, kad noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, nav saņemts paziņojums par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, institūcijas noteiktās atlīdzības izmaksu veic šā likuma 29.² panta noteiktajā kārtībā.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

6. Papildināt likumu ar 12.¹ pantu šādā redakcijā:

"12.¹ pants. Nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizlieguma atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība."

7. Papildināt 13.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minētās darbības valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība veic arī tad, ja nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar zemesgrāmatā ierakstītām nomas tiesībām un šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu."

8. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, pāriet valstij vai pašvaldībai, un šīs tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā pēc tam, kad stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu un institūcija samaksājusi atlīdzību - ieskaitījusi to nekustamā īpašuma īpašnieka norādītajā bankas kontā vai deponējusi zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, vai noguldījusi bankas kontā šā likuma 33.pantā noteiktajā kārtībā."

9.  Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecīgais nekustamais īpašums pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam bija uzliktas saistību rezultātā (tai skaitā dzēšot visas uz šo nekustamo īpašumu ierakstītās parādu saistības, ķīlas tiesības, prasības nodrošinājuma atzīmes, maksātnespējas atzīmes, procesa virzītāju aizliegumus, apgrūtinājumus, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī uz nomas, īres, uztura un mantojuma līgumu pamata nostiprinātās tiesības) un par kurām institūcija nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas."

10. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks atbrīvo nekustamo īpašumu līgumā par šā īpašuma labprātīgu atsavināšanu noteiktajā termiņā, ja institūcija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar minēto līgumu, vai 20 dienu laikā no dienas, kad tā samaksājusi atlīdzību un nodrošinājusi nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar šā likuma 28.pantu."

11. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un noteiktu atlīdzību, institūcija nosūta paziņojumu par šā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību (turpmāk - paziņojums) nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, vai, ja viņu dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un, ja tiek atsavināta dzīvojamā māja, izvieto paziņojumu pie atsavināmās dzīvojamās mājas."

12. Papildināt 19.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja, veicot projektēšanas darbus saskaņā ar šā likuma 8.panta otrās daļas 2.punktu, institūcijas veikto darbību dēļ mainījusies nekustamā īpašuma vērtība, tad, novērtējot nekustamo īpašumu, ņem vērā informāciju, kas raksturoja šo īpašumu dienā, kad tika nosūtīts šā likuma 18.pantā minētais paziņojums.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

13. 22.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai atlikusī aizvietošanas vērtība, izvēloties no tām augstāko vērtību";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nekustamā īpašuma tirgus vērtību, izņemot šā likuma 19.panta otrajā daļā minēto gadījumu, nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot šā likuma 23.panta otrās daļas 5.punktā minēto.";

izslēgt trešo daļu.

14.  26.pantā:

papildināt 3.punktu ar vārdiem "izņemot gadījumu, kad uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos nepieciešama tās personas piekrišana, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu nostiprināta ķīlas tiesība. Ja piekrišana nav saņemta, institūcija atlīdzību izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā. Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā nepieciešams arī paziņojums par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

15. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Institūcijas noteikto atlīdzības apmēru nekustamā īpašuma īpašnieks var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā pēc tam, kad pieņemts šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētais lēmums, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nosakot atlīdzību, tiesa ņem vērā nekustamā īpašuma stāvokli tā apsekošanas dienā, izņemot šā likuma 19.panta otrajā daļā minēto gadījumu. Tiesa nosaka atlīdzību uz to dienu, kad atlīdzību noteikusi institūcija."

16. Papildināt 28.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "vai uz laiku, kamēr atlīdzība ir deponēta zvērināta tiesu izpildītāja kontā".

17. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. (1) Institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu vai stājies spēkā likums par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, izmaksā atlīdzību.

(2) Ja attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā attiecībā uz nekustamo īpašumu ir ierakstīta aizlieguma atzīme par aresta uzlikšanu mantai, institūcija atlīdzības izmaksu saskaņo ar procesa virzītāju."

18. Papildināt likumu ar 29.¹, 29.² un 29.³ pantu šādā redakcijā:

"29.¹ pants. (1) Ja starp nekustamā īpašuma īpašnieku un institūciju noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, institūcija izmaksā atlīdzību līgumā noteiktajā kārtībā par atlīdzības kompensāciju arī gadījumos, kad uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība un līdz līguma noslēgšanai par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu ir saņemts paziņojums par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali.

(2) Ja nekustamais īpašums atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, un uz šo nekustamo īpašumu nav nostiprināta ķīlas tiesība, institūcija atlīdzību ieskaita nekustamā īpašuma īpašnieka norādītajā bankas kontā vai nogulda bankas kontā saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

29.² pants. (1) Ja uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība un līdz līguma noslēgšanai par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav saņemts paziņojums par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali vai nekustamais īpašums atsavināts, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, institūcijas noteiktās atlīdzības izmaksu veic šajā pantā paredzētajā kārtībā.

(2) Institūcijas noteiktās atlīdzības daļu, ko veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība, institūcija izmaksā, deponējot to zvērināta tiesu izpildītāja kontā uz trim gadiem, un par to paziņo nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība. Noteiktās atlīdzības daļas izmaksāšanai, deponējot to zvērināta tiesu izpildītāja kontā, institūcija iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam pieteikumu par atlīdzības deponēšanu zvērināta tiesu izpildītāja kontā un nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma norakstu. Pieteikumā norāda informāciju par nekustamā īpašuma īpašnieku un personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, deponējamās atlīdzības apmēru un nekustamā īpašuma īpašnieka norādīto bankas kontu un institūcijas bankas kontu.

(3) Institūcijas noteiktās atlīdzības daļu, ko veido atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, - ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu, institūcija izmaksā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam uz tā norādīto bankas kontu vai nogulda bankas kontā saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

(4) Izmaksu no depozīta konta pirms šā panta otrajā daļā minētā termiņa zvērināts tiesu izpildītājs veic, pamatojoties uz izpildu dokumentu un ievērojot, ka deponētā atlīdzība sadalāma tādā pašā kārtībā, kāda Civilprocesa likumā noteikta ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšanai, vai pamatojoties uz paziņojumu par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Izmaksa, pamatojoties uz paziņojumu par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, pieļaujama tikai tās summas apmērā, kāda paziņojumā minētajām personām pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar šo personu prasījumiem ir priekšroka.

(5) Ja nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka mantai uzliek arestu, zvērināta tiesu izpildītāja kontā deponēto atlīdzību nodod procesa virzītājam rīcībai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem.

(6) Zvērināta tiesu izpildītāja kontā deponēto atlīdzību nodod maksātnespējas procesa administratoram rīcībai saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem, ja nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process. Ķīlas tiesības dzēšana šajā likumā noteiktajos gadījumos pati par sevi neietekmē personas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, kā nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā, ievērojot Maksātnespējas likuma 6.pantā nostiprināto tiesību saglabāšanas principu.

(7) Sākoties šā panta otrajā daļā minētā termiņa pēdējam gadam, zvērināts tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, nosūta uz deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi uzaicinājumu vienoties par atlīdzības sadali un iesniegt paziņojumu par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali un informē par šā panta astotajā daļā un 29.³ pantā minētajām sekām.

(8) Ja zvērināta tiesu izpildītāja kontā deponētā atlīdzība nav izmaksāta šajā likumā paredzētajos gadījumos pirms šā panta otrajā daļā minētā termiņa notecējuma, zvērināts tiesu izpildītājs deponēto atlīdzību vai tās atlikušo daļu izmaksā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam uz institūcijas pieteikumā par atlīdzības deponēšanu zvērināta tiesu izpildītāja kontā norādīto kontu. Ja nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka konts nav zināms, atlīdzību ieskaita atpakaļ institūcijai rīcībai saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

29.³ pants. Sākot ar šā likuma 29.² panta otrajā daļā minētā termiņa pēdējo gadu, uz personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, nav attiecināmi šā likuma 7.¹ pantā minētie ierobežojumi."

19. Izslēgt 30., 31. un 32.pantu.

20. Papildināt likumu ar 38.pantu šādā redakcijā:

"38.pants. Šā likuma 34.pantā minēto tiesību izmantošana pati par sevi nevar būt par pamatu institūcijas noteiktās atlīdzības izmaksai no zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konta."

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Ja šā likuma 9.pantā minētais Ministru kabineta vai pašvaldības lēmums ir pieņemts līdz 2016.gada 3l.maijam, tad šādu nekustamo īpašumu atsavināšanai sabiedrības vajadzībām piemēro to atsavināšanas kārtību, kāda bija spēkā līdz 2016.gada 31.maijam, izņemot šādus gadījumus:

1) ja starp institūciju un nekustamā īpašuma īpašnieku vēl nav noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, tad attiecībā uz līguma par nekustamā īpašuma atsavināšanu noslēgšanas un atlīdzības izmaksas kārtību piemēro šā likuma 7.¹ pantu, 11.panta ceturto, piekto, sesto un septīto daļu, 12., 12.^l, 29., 29.¹, 29.² un 29.³ pantu redakcijā, kas ir spēkā no 2016.gada 1.jūnija;

2) ja likums par konkrētā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu stājas spēkā pēc 2016.gada 1.jūnija, tad institūcija atlīdzības izmaksu veic saskaņā ar šā likuma 29., 29.¹, 29.² un 29.³ pantā noteikto kārtību. Ja līdz likuma par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu pieņemšanai institūcija vienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu, attiecībā uz līguma par nekustamā īpašuma atsavināšanu noslēgšanu un atlīdzības izmaksas kārtību piemēro šā likuma 7.¹ pantu, 11.panta ceturto, piekto, sesto un septīto daļu, 12., 12.^l, 29., 29.¹, 29.² un 29.³ pantu redakcijā, kas ir spēkā no 2016.gada 1.jūnija."

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 14.aprīlī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 27.aprīlī