Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3., 13.nr.; 2008, 1., 15.nr.; 2009, 9., 14., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 19., 178.nr.; 2011, 117.nr.; 2012, 92., 189.nr.; 2013, 6., 21., 61., 112., 183., 187., 252.nr.; 2014, 113., 214.nr.; 2015, 11., 29., 140., 235.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 7.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Par Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, 131., 132., 136., 157., 168., 169. un 180.pantā, 185.panta pirmajā daļā, 197.pantā, 200.panta pirmajā daļā un 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums."
2. Aizstāt 11.panta ceturtajā daļā vārdus "Procesa virzītājs" ar vārdiem "Amatpersona, kura veic kriminālprocesu".
3. 24.pantā:
papildināt pirmo daļu ar vārdiem "kā arī personas tuvinieku aizsardzībai";
papildināt otrās daļas 4.punktu ar vārdiem "kā arī personas tuvinieku aizsardzību".
4. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:
"25.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem)
(1) Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau Latvijā vai ārvalstī ir ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā.
(2) Atkārtota tiesāšana vai sodīšana nav:
1) krimināllietas jauna iztiesāšana gadījumos, kad konstatēti jaunatklāti apstākļi;
2) krimināllietas iztiesāšana vai soda noteikšana tādā kriminālprocesā, kurā atcelts prokurora priekšraksts par sodu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;
3) krimināllietas jauna iztiesāšana, ja iepriekšējā procesā pieļauts būtisks materiālo vai procesuālo likuma normu pārkāpums.
(3) Atkārtota tiesāšana vai sodīšana nav gadījumos, kad administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais nolēmums zaudē spēku kriminālprocesā, pastāvot šādiem apstākļiem:
1) ar spēkā stājušos nolēmumu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kas bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;
2) ar spēkā stājušos nolēmumu atzīta amatpersonas prettiesiska rīcība, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;
3) konstatēts apstāklis, par kuru, pieņemot nolēmumu, nav bijis zināms nolēmuma pieņēmējam un kurš pats par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona izdarījusi smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru tā sodīta administratīvi.
(4) Ja, pieņemot lēmumu personas saukšanai pie kriminālatbildības, konstatēti šā panta trešajā daļā minētie apstākļi un administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais nolēmums nav ticis atcelts, tas zaudē spēku.
(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos izciestais kriminālsods ieskaitāms jaunajā sodā atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, bet administratīvo sodu ņem vērā, nosakot jauno sodu."
5. Izteikt 30.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt procesuālās darbības un pieņemt procesuālos lēmumus, izņemot lēmumus par kriminālprocesa virzību, par drošības līdzekļu piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu, par aresta uzlikšanu vai atcelšanu mantai, kā arī par tās personas statusu vai statusa maiņu, kurai ir tiesības uz aizstāvību."
6. 60.2 panta trešajā daļā:
aizstāt ievaddaļā vārdus "piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis" ar vārdiem "piemēro ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli";
izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
"2) pieprasīt, lai par aizturēšanu vai apcietināšanu paziņo viņa tuviniekam, mācību iestādei, darba devējam, kā arī sazināties ar vienu no tiem, ciktāl šāda sazināšanās neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai par aizturēšanu vai apcietināšanu tiktu informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, kā arī ar to sazināties."
7. Izteikt 88.panta otrās daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:
"Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tai izskaidro, ka turpmāk persona pati īstenos savu aizstāvību. Atteikšanās no aizstāvja fiksējama procesuālās darbības protokolā, un persona ar parakstu apliecina, ka atteikšanās no aizstāvja ir notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas."
8. Izteikt 95.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt kāds no mirušā tuviniekiem."
9. 96.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "izmeklētājs, prokurors vai izmeklēšanas grupas dalībnieks" ar vārdiem "procesa virzītājs";
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas personas vai tās pārstāvja piekrišanu. Persona, kura nevēlas būt par cietušo, iegūst liecinieka statusu. Ja persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj izteikt savu gribu būt par cietušo, personu atzīst par cietušo bez tās piekrišanas."
10. Papildināt likumu ar 96.1 pantu šādā redakcijā:
"96.1 pants. Īpaši aizsargājams cietušais
(1) Īpaši aizsargājams ir šāds cietušais:
1) nepilngadīgais;
2) persona, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj izmantot savas procesuālās tiesības;
3) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības;
4) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās;
5) persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā, iespējams, radīti smagi miesas bojājumi vai psihiski traucējumi;
6) persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas, iespējams, veikts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.
(2) Ar procesa virzītāja lēmumu par īpaši aizsargājamu atzīst arī cietušo, kas nav minēts šā panta pirmajā daļā, bet kas noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.
(3) Informāciju par īpaši aizsargājama cietušā statusu norāda lēmumā par personas atzīšanu par cietušo. Par pieņemto lēmumu paziņo cietušajam un viņa pārstāvim, ja tāds ir. Tiesa cietušo par īpaši aizsargājamu atzīst šā likuma 96.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.
(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētie apstākļi kļuvuši zināmi pēc tam, kad pieņemts lēmums atzīt personu par cietušo, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par īpaši aizsargājama cietušā statusa noteikšanu, tiklīdz viņam šie apstākļi kļuvuši zināmi. Par pieņemto lēmumu paziņo cietušajam un viņa pārstāvim, ja tāds ir.
(5) Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu, ja vien tā nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais.
(6) Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt un saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, ja pastāv apdraudējums cietušajam un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai. Šādu lūgumu var pieteikt līdz gala nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā."
11. 97.pantā:
izslēgt trešo, 3.1, sesto un astoto daļu;
papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:
"(10) Cietušajam, par kura pilngadību pastāv šaubas, līdz tā vecuma noskaidrošanai ir nepilngadīgā cietušā tiesības."
12. Papildināt likumu ar 97.1 pantu šādā redakcijā:
"97.1 pants. Cietušā pamattiesības kriminālprocesā
(1) Cietušajam ir šādas tiesības:
1) saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju;
2) piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;
3) neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
4) izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām;
5) uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai;
6) iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā;
7) šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālprocesā;
8) šajā likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā iesniegt sūdzību par procesuālo lēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;
9) saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;
10) saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību.
(2) Cietušajam, viņa aizgādnim vai aizbildnim visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos ir tiesības lūgt, lai tiek pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, ja pastāv šajā likumā noteiktais Eiropas aizsardzības rīkojuma pieņemšanas pamats.
(3) Tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai nekavējoties rakstveidā izsniedz un, ja nepieciešams, izskaidro informāciju par cietušā pamattiesībām. To, ka informācija izsniegta un, ja nepieciešams, tiesības izskaidrotas, cietušais apliecina ar savu parakstu."
13. 98.panta pirmajā daļā:
izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:
"(1) Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir šā likuma 97.1 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:";
izslēgt 6. un 7.punktu;
papildināt pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:
"11) saņemt rakstveida tulkojumu likumā paredzētajos gadījumos."
14. 99.pantā:
izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:
"(1) Pirmās instances tiesā cietušajam ir šā likuma 97.1 pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:";
izslēgt 9.punktu;
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Papildus tiesībām, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus."
15. 104.pantā:
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Ja kaitējums radīts nepilngadīgai personai, kura uzturas Latvijas Republikā bez šā panta otrajā daļā minēto personu klātbūtnes, cietušo var pārstāvēt tā pilngadīgā persona, kura uzturēšanās laikā Latvijas Republikā ir atbildīga par nepilngadīgo.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām" ar vārdiem "kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām vai tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic personu ar garīga rakstura traucējumiem interešu un tiesību aizsardzību";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Ja kaitējums radīts personai, kura sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem atzīta par cietušo bez tās piekrišanas, cietušo pārstāv kāds no viņa tuviniekiem.";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "otrajā un trešajā daļā" ar vārdiem un skaitļiem "otrajā, 2.1, trešajā un 3.1 daļā";
papildināt piekto daļu pēc otrā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:
"Procesa virzītājs pieaicina advokātu arī gadījumos, kad šā panta 3.1 daļā minēto cietušo nevar pārstāvēt neviens no tuviniekiem."
16. Papildināt 139.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Procesuālo darbību veikšanā pēc iespējas izvairās no cietušā un viņa tuvinieku saskarsmes ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ja vien šāda saskarsme nav nepieciešama kriminālprocesa mērķu sasniegšanai."
17. Izteikt 150.panta ievaddaļu šādā redakcijā:
"Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pirmās pratināšanas sākumā:".
18. 151.pantā:
papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja liecinieka pratināšanas laikā konstatē, ka ir pamats mainīt liecinieka procesuālo statusu, nosakot, ka tas ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, šādas personas pratināšanu liecinieka statusā pārtrauc.";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Personas mutvārdos izteikto iesniegumu par noziedzīgu nodarījumu var fiksēt nopratināšanas protokolā.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Cietušā pratināšana tiek veikta, cik drīz vien iespējams. Pratināšanu skaits ir pēc iespējas mazāks. Cietušā pratināšanu pēc iespējas veic viena un tā pati persona."
19. Papildināt likumu ar 151.1 pantu šādā redakcijā:
"151.1 pants. Īpaši aizsargājama cietušā pratināšanas īpatnības pirmstiesas kriminālprocesā
(1) Īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes.
(2) Tādas personas pratināšanu, kas atzīta par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, no cilvēku tirdzniecības vai no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, veic tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs. Minēto nosacījumu var neievērot, ja tam piekrīt pats cietušais vai viņa pārstāvis. Ja noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietušais un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir viena dzimuma un ja to lūdz cietušais vai viņa pārstāvis, pratināšanu veic pretēja dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs."
20. Izteikt 152.panta pirmās daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā:
"Nepilngadīgā cietušā un liecinieka pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, ja tas ir nepilngadīgā labākajās interesēs un ja tas ir vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, no cilvēku tirdzniecības vai no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar nepilngadīgā labākajām interesēm vai traucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu."
21. Izslēgt 195.panta 7.punktā vārdus "naudas un".
22. Izslēgt 200.panta pirmajā daļā vārdus "vai izmeklēšanas grupas dalībnieks".
23. 247.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"247.pants. Citu personu informēšana par procesuālo piespiedu līdzekli";
papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:
"Procesa virzītājs var neinformēt minētās personas, ja tas ir pretrunā ar nepilngadīgā interesēm. Šādā gadījumā par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs informē citu pilngadīgo personu, kuru nepilngadīgais ir norādījis, vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvi, vai tās nevalstiskās organizācijas pārstāvi, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.";
aizstāt trešajā daļā vārdus "ārvalsts pilsonim" ar vārdu "ārvalstniekam";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja saņemts īpaši aizsargājama cietušā pieteikums, kurā lūgts sniegt informāciju par tās apcietinātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, procesa virzītājs nosūta attiecīgo informāciju cietušajam, tiklīdz viņam ir kļuvis zināms par atbrīvošanu vai izbēgšanu."
24. Izteikt 257.panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru. Iesniegtos dokumentus pievieno krimināllietai."
25. Izteikt 267.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Aizturēšana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj turēt personu speciāli aprīkotās policijas telpās, nosakot tikšanās un sazināšanās ierobežojumus, izņemot tikšanos ar aizstāvi, bet ārvalstniekam - arī ar savas valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Personas tiesību ierobežojumiem nav nepieciešams izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmums."
26. Papildināt 271.panta trešo daļu pēc vārda "aizstāvi" ar vārdiem "vai ārvalstnieka valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi".
27. Izteikt 275.panta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma."
28. 318.panta pirmajā daļā:
izslēgt 1.punktā vārdus "uzsākšanu un";
izslēgt 3.punktu.
29. Izteikt 320.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Šādos gadījumos norāda pieņemto nolēmumu, likuma pantu, saskaņā ar kuru tas pieņemts, amatpersonu, kas pieņēma lēmumu, un lēmuma pieņemšanas datumu."
30. Papildināt 321.1 panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja cietušais, kurš neprot valsts valodu un kura pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, ir pieteicis lūgumu saņemt nolēmuma rakstveida tulkojumu, procesa virzītājs nosūta cietušajam minētā nolēmuma rakstveida tulkojumu."
31. Izteikt 337.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
"4) par izmeklēšanas tiesneša lēmumu - augstāka līmeņa tiesai;".
32. Papildināt 342.pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izskata rakstveida procesā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus. Lēmums nav pārsūdzams."
33. Aizstāt 361.panta sestās daļas pēdējā teikumā vārdus "apstiprinātu lēmuma kopiju" ar vārdiem "lēmuma izrakstu".
34. Papildināt 362.panta pirmās daļas otro teikumu pēc vārda "arestu" ar vārdiem "nosūtot lēmuma izrakstu".
35. Papildināt 375.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Dokumentus, kas saistīti ar cietušā informēšanu par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, glabā kopā ar šā panta trešajā daļā minēto uzziņu, un ar tiem var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu."
36. Papildināt 377.panta 9.punktu ar vārdiem "un pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums".
37. Papildināt 391.panta septīto daļu ar vārdiem "izdalītajā procesā".
38. Papildināt 392.1 pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Ja cietušais, kurš neprot valsts valodu un kura pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, ir pieteicis lūgumu saņemt lēmuma par procesa izbeigšanu rakstveida tulkojumu, procesa virzītājs nosūta cietušajam minētā lēmuma rakstveida tulkojumu."
39. Papildināt likumu ar 405.1 pantu šādā redakcijā:
"405.1 pants. Izlemjamie jautājumi, ja ar personas saukšanu pie kriminālatbildības spēku zaudē administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts nolēmums
(1) Ja ar lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības spēku zaudē administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts nolēmums vai tā daļa, prokurors pieņem lēmumu par rīcību ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemto vai konfiscēto mantu un citiem tiesību ierobežojumiem.
(2) Piedzītās un samaksātās naudas summas neatmaksā, bet par to atmaksāšanu vai ņemšanu vērā pie soda noteikšanas lemj, taisot gala nolēmumu.
(3) Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā nolēmuma spēka zaudēšanu prokurors paziņo iestādei, kura pieņēmusi sākotnējo nolēmumu, un personām, kuru intereses un tiesības skar nolēmums."
40. Papildināt 412.pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:
"(61) Skaņu vai attēlu ierakstu kopijas, kuros fiksētas cietušo vai liecinieku liecības, neizsniedz, bet nodrošina iespēju ar tiem iepazīties."
41. Papildināt 413.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Vienlaikus ar minēto dokumentu nosūtīšanu īpaši aizsargājamu cietušo informē arī par tiesībām 10 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas iesniegt tiesā lūgumu, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus."
42. 420.panta pirmajā daļā:
aizstāt vārdus "vai mazāk smagu noziegumu" ar vārdiem "mazāk smagu noziegumu vai smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem";
papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Prokurora priekšrakstu par sodu, ja persona izdarījusi smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, var sastādīt, ja tam piekrīt amatā augstāks prokurors, izdarot par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā."
43. 421.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Prokurors savā priekšrakstā par sodu apsūdzētajai personai var piemērot naudas sodu vai piespiedu darbu, kā arī papildsodus - tiesību ierobežošana vai probācijas uzraudzība - saskaņā ar Krimināllikumā noteikto.";
izslēgt trešo daļu.
44. Papildināt 422.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja cietušais, kurš neprot valsts valodu un kura pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, ir pieteicis lūgumu saņemt priekšraksta par sodu rakstveida tulkojumu, procesa virzītājs nosūta cietušajam minētā priekšraksta rakstveida tulkojumu."
45. 439.pantā:
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Procesu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai var uzsākt procesuāli pilnvarota amatpersona arī gadījumos, kad kriminālprocesu atteikts uzsākt vai tas pabeigts, pamatojoties uz nereabilitējošiem apstākļiem, un ir noskaidrots šā panta pirmajā daļā noteiktais pamats procesa uzsākšanai pret juridisko personu.";
papildināt sesto daļu pēc vārdiem "juridiskajai personai" ar vārdiem un skaitli "vai process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai šā panta 3.1 daļā noteiktajos gadījumos".
46. Papildināt 440.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem "atsevišķā lietvedībā" ar vārdiem un skaitļiem "vai uzsākts, pamatojoties uz šā likuma 439.panta 3.1 daļu".
47. Papildināt 441.panta otro daļu pēc vārdiem "atsevišķā lietvedībā" ar vārdiem un skaitļiem "vai uzsākts, pamatojoties uz šā likuma 439.panta 3.1 daļu".
48. 441.1 panta pirmajā daļā:
aizstāt vārdus "vai mazāk smags noziegums" ar vārdiem "mazāk smags noziegums vai smags noziegums, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem";
papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Prokurora priekšrakstu par piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja izdarīts smags noziegums, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, var sastādīt, ja tam piekrīt amatā augstāks prokurors, izdarot par to atzīmi kriminālprocesa reģistrā."
49. 450.pantā:
izslēgt otrajā daļā vārdu "nepilngadīgā";
izslēgt trešās daļas 2.punktu;
papildināt trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:
"6) krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pret nepilngadīgo.";
papildināt piektās daļas otro teikumu pēc vārdiem "rezolutīvo daļu" ar vārdiem "neatklājot cietušo personu identificējošu informāciju".
50. Papildināt 456.panta trešo daļu pēc vārda "valsts" ar vārdiem "vai pašvaldības".
51. Papildināt 500.panta piekto daļu pēc vārdiem "kasācijas instances tiesas" ar vārdiem "vai krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna".
52. Izteikt 501.panta 5.punktu šādā redakcijā:
"5) tiesa piekrīt psihologa norādījumam, ka 14 gadus nesasniegusī persona vai nepilngadīgais cietušais nevar tikt nopratināts tiesas sēdē vai nopratināts ar psihologa starpniecību."
53. Izslēgt 528.panta otrajā daļā vārdus "par to, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami".
54. 547.1 pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"547.1 pants. Tiesvedība procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai";
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "atsevišķā lietvedībā" ar vārdiem un skaitļiem "vai uzsākts, pamatojoties uz šā likuma 439.panta 3.1 daļu".
55. Papildināt 559.panta ceturto daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) apelācijas sūdzībā vai protestā izteikts lūgums tikai par procesuālajiem izdevumiem vai lietiskajiem pierādījumiem."
56. Aizstāt 560.panta trešās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdu "atstāj" ar vārdiem "var atstāt".
57. Papildināt 563.panta 1.1 daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
"4) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu daļā par pieteikto kaitējuma kompensāciju, procesuālajiem izdevumiem vai lietiskajiem pierādījumiem un šajā daļā taisa jaunu spriedumu vai nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai."
58. 567.pantā:
papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Ja, izskatot lietu sakarā ar cietušā apelācijas sūdzību par attaisnojošu spriedumu vai par cietušā prasību piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nekā atzinusi tiesa, prokurors neatbalsta sūdzību, tiesa pārtrauc tiesas izmeklēšanu un pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.";
uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.
59. Papildināt 633.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Lēmumu tiesa ne vēlāk kā nākamajā dienā nosūta Valsts probācijas dienestam."
60. Papildināt 634.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja saņemts īpaši aizsargājama cietušā pieteikums, kurā lūgts sniegt informāciju par tās notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, informāciju par pieteikumu nosūta Ieslodzījuma vietu pārvaldei."
61. 652.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "tās prokuratūras iestādes virsprokurors, kuras prokurors bija izdevis priekšrakstu par sodu" ar vārdiem "amatā augstāks prokurors";
aizstāt otrajā daļā vārdu "Virsprokurora" ar vārdiem "Amatā augstāka prokurora".
62. Papildināt 675.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentās iestādes ir tiesīgas sadarboties ar Eurojust (Eiropas Savienības tiesiskās sadarbības vienība) un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās kontaktpersonām."
63. Aizstāt 687.panta pirmajā un ceturtajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde" ar vārdiem "Valsts policija".
64. Aizstāt 694.panta ceturtajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde" ar vārdiem "Valsts policija".
65. Papildināt 697.panta otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:
"8) personas izdošanas lūguma izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm."
66. 698.panta otrajā daļā:
aizstāt 8.punktā vārdu "viņa" ar vārdu "tās";
papildināt daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:
"9) pieteikt lūgumu, lai tai tiktu iecelts advokāts valstī, kas pieņēmusi Eiropas apcietinājuma lēmumu."
67. Papildināt likumu ar 699.1 pantu šādā redakcijā:
"699.1 pants. Ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošana izdodamai personai
(1) Prokurors, ņemot vērā tā noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, par kuru lūgta personas izdošana, izdodamās personas personību, veselību un citus būtiskus apstākļus, līdz izdodamās personas nodošanai ārvalstij var piemērot šā likuma 243.pantā minētos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus.
(2) Ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli piemēro prokurors ar motivētu rakstveida lēmumu šā likuma 245.pantā noteiktajā kārtībā. Lēmums par šāda drošības līdzekļa piemērošanu nav pārsūdzams.
(3) Ja izdodamā persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus vai ir pamats uzskatīt, ka tā var kavēt izdošanas procesa norisi, prokurors līdz izdodamās personas nodošanai ārvalstij ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu, vairāk ierobežojošu drošības līdzekli vai vērsties pie izmeklēšanas tiesneša ar ierosinājumu par pagaidu apcietinājuma vai izdošanas apcietinājuma piemērošanu.
(4) Lai nodrošinātu, ka izdodamā persona šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā tiek nogādāta pie izmeklēšanas tiesneša, prokurors vai izmeklētājs prokurora uzdevumā var aizturēt izdodamo personu šā likuma 699.pantā noteiktajā kārtībā."
68. Aizstāt 702.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu "piemēro" ar vārdiem "var piemērot".
69. Papildināt likumu ar 702.1 pantu šādā redakcijā:
"702.1 pants. Izdošanas apcietinājuma piemērošanas kontrole
(1) Izdodamā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim pieteikumu par izdošanas apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu.
(2) Pieteikumu par izdošanas apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās izdošanas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājuši mazāk nekā divi mēneši un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim nebija zināmi, lemjot par izdošanas apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā. Izmeklēšanas tiesnesis šādu pieteikumu izskata rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.
(3) Ja pieteikumu par izdošanas apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu izskata mutvārdu procesā, tiesas sēdē piedalās prokurors, izdodamā persona, tās pārstāvis un advokāts.
(4) Ja izdodamā persona, tās pārstāvis vai advokāts divu mēnešu laikā nav iesniedzis pieteikumu par izdošanas apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis.
(5) Šajā pantā paredzētie lēmumi nav pārsūdzami."
70. 704.pantā:
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Veicot izdošanas lūguma pārbaudi, Ģenerālprokuratūra var nosūtīt Ārlietu ministrijai un valsts drošības iestādēm lūgumu sniegt viedokli, lai noskaidrotu, vai izdošana tiek lūgta sakarā ar politisku noziedzīgu nodarījumu vai personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi uzsākt šīs personas kriminālvajāšanu vai sodīt personu tās politisko uzskatu dēļ. Lūgumā norāda informācijas iesniegšanas termiņu.";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Izdošanas procesa laikā līdz izdodamās personas nodošanai ārvalstij prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi."
71. 705.pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Lēmums par izdošanas pieļaujamību nav pārsūdzams.";
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Prokurors lēmumu par izdošanas pieļaujamību kopā ar pārbaudes materiāliem iesniedz ģenerālprokuroram.";
izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Prokurors šo personu nekavējoties atbrīvo no pagaidu vai izdošanas apcietinājuma, bet, ja personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, - to atceļ.";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos izdot personu, pamatojoties uz to, ka persona ir Latvijas pilsonis, prokurors nodod izdošanas lūgumu kompetentai izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa uzsākšanai."
72. Papildināt likumu ar 705.1 pantu šādā redakcijā:
"705.1 pants. Lēmums par personas izdošanu ārvalstij
(1) Ģenerālprokurors pēc prokurora lēmuma par izdošanas pieļaujamību un pārbaudes materiālu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) par personas izdošanu ārvalstij;
2) par atteikšanos personu izdot;
3) par prokurora lēmuma par izdošanas pieļaujamību atcelšanu un izdošanas lūguma nodošanu papildu pārbaudei.
(2) Ģenerālprokurora lēmumu par personas izdošanu ārvalstij izdodamā persona var pārsūdzēt Augstākajā tiesā 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja lēmumu nepārsūdz, tas stājas spēkā.
(3) Ģenerālprokurora lēmumu par atteikšanos izdot personu vai spēkā stājušos ģenerālprokurora lēmumu par personas izdošanu ārvalstij Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo attiecīgajai personai un ārvalstij.
(4) Tiklīdz pieņemts lēmums par atteikšanos izdot personu, Ģenerālprokuratūra nekavējoties atbrīvo personu no apcietinājuma vai atceļ citu, ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.
(5) Spēkā stājušos ģenerālprokurora lēmumu par personas izdošanu ārvalstij Ģenerālprokuratūra nodod Valsts policijai izpildei."
73. 706.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"706.pants. Sūdzības par lēmuma par personas izdošanu izskatīšana";
aizstāt pirmajā daļā vārdus "izdošanas pieļaujamību" ar vārdiem "lēmumu par personas izdošanu ārvalstij".
74. 707.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa advokātu un prokuroru, tiesa aiziet apspriesties un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) atstāt lēmumu par personas izdošanu ārvalstij negrozītu;
2) atcelt lēmumu par personas izdošanu ārvalstij;
3) nodot izdošanas lūgumu papildu pārbaudei.";
papildināt trešo daļu ar vārdiem "kā arī informē attiecīgo personu par pieņemto lēmumu";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja tiesa atceļ lēmumu par personas izdošanu ārvalstij, attiecīgo personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma, bet, ja personai piemērots cits, ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, - to atceļ.";
papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5) Par tiesas lēmumu Ģenerālprokuratūra informē ārvalsti.
(6) Ja tiesa nolemj lēmumu par personas izdošanu ārvalstij atstāt negrozītu, Ģenerālprokuratūra nodod attiecīgo lēmumu Valsts policijai izpildei."
75. Izslēgt 708.pantu.
76. 709.pantā:
aizstāt trešajā daļā vārdus "iesniegts Ministru kabinetam" ar vārdiem "virzīts lēmuma par personas izdošanu ārvalstij pieņemšanai";
aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ierosinājuma" ar vārdu "ģenerālprokurors".
77. 710.pantā:
aizstāt pirmajā un otrajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrija" ar vārdiem "Valsts policija";
papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:
"(21) Lai nodrošinātu tādas izdodamās personas nodošanu, kurai nav piemērots izdošanas apcietinājums, izmeklētājs ar prokurora piekrišanu izdodamo personu aiztur šā likuma 699.pantā noteiktajā kārtībā.
(22) Ja izdodamās personas nodošana nevar notikt 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža, prokurors iesniedz izmeklēšanas tiesnesim, kura darbības teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, ierosinājumu par izdošanas apcietinājuma piemērošanu."
78. 711.pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "vai tieslietu ministrs";
aizstāt otrajā daļā vārdus "tieslietu ministrs" ar vārdu "ģenerālprokurors".
79. Aizstāt 713.panta sestajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijai" ar vārdiem "Valsts policijai".
80. Papildināt 715.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Ja izdodamā persona piesaka lūgumu, lai tiktu iecelts advokāts Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņēmušajā valstī, Ģenerālprokuratūra nekavējoties informē attiecīgo valsti par šādu lūgumu."
81. Aizstāt 721.panta pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijai" ar vārdiem "Valsts policijai".
82. Papildināt 725.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja personas izdošana ir atteikta, pamatojoties uz šā likuma 697.panta otrās daļas 1.punktu, kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu vai kriminālprocesa nodošanas lūgumu izpilda saskaņā ar šajā nodaļā noteikto."
83. Aizstāt 744.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "ārvalsts pilsonis" ar vārdu "ārvalstnieks".
84. Papildināt 775.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja personas izdošana ir atteikta, pamatojoties uz šā likuma 714.panta piektās daļas 4.punktu, sodu izpilda saskaņā ar šajā nodaļā noteikto."
85. Izteikt 791.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Latvijā izpildāmā mantas konfiskācija nosakāma, ja tā piemērota ārvalstī un ja Latvijā par tādu pašu nodarījumu manta būtu konfiscējama. Ārvalsts spriedumā paredzētā mantas konfiskācija izpildāma neatkarīgi no tā, kādā procesā ārvalstī tā piemērota."
86. Aizstāt 819.panta pirmajā daļā vārdus "ārvalsts pilsoni" ar vārdu "ārvalstnieku".
87. Aizstāt 856.pantā vārdus "Iekšlietu ministrijai" ar vārdiem "Valsts policijai".
88. Papildināt pārejas noteikumus ar 59. un 60.punktu šādā redakcijā:
"59. Šā likuma 152.panta pirmās daļas nosacījums par nepilngadīgo pratināšanas gaitas fiksēšanu skaņu un attēlu ierakstā pantā noteiktajos gadījumos procesa virzītājam ir obligāts, sākot ar 2017.gada 1.janvāri. Līdz tam nepilngadīgo pratināšanas gaitas fiksēšana skaņu un attēlu ierakstā tiek veikta tikai tajos gadījumos, kad procesa virzītāja rīcībā ir atbilstoši tehniskie līdzekļi.
60. Grozījumi šā likuma 420.panta pirmajā daļā un 441.1 panta pirmajā daļā attiecībā uz prokurora tiesībām sastādīt priekšrakstu par sodu, ja izdarīts smags noziegums, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz pieciem gadiem, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā."
89. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:
"6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 22.oktobra direktīvas 2013/48/ES par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm."
Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 18.februārī.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Rīgā 2016.gada 9.martā
 |
 |
 |
 |