Darbības ar dokumentu

Konvencijas "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā"
PROTOKOLS
par stratēģisko vides novērtējumu

ŠĀ PROTOKOLA PUSES,

ATZĪSTOT par svarīgu vides un arī veselības apsvērumu integrēšanu plānu un programmu sagatavošanā un pieņemšanā un, ciktāl tas ir iespējams, politikā un normatīvajos aktos,

UZŅEMOTIES pašiem veicināt ilgtspējīgu attīstību un tādēļ pamatojoties uz Apvienoto Nāciju konferences "Par vidi un attīstību" (Riodežaneiro, Brazīlija, 1992) secinājumiem, jo īpaši Rio deklarācijas "Par vidi un attīstību" un Agenda 21 4. un 10. principu, kā arī uz rezultātiem no trešās ministru konferences "Par vidi un veselību" (Londona, 1999) un Pasaules ilgtspējīgas attīstības samita rezultātiem (Johanesburga, Dienvidāfrika, 2002),

ŅEMOT VĒRĀ konvenciju "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā", kas parakstīta Espo Somijā 1991. gada 25. februārī, un 2001. gada 26. un 27. februāra Konvencijas dalībvalstu sanāksmes Sofijā lēmumu II/9, ar kuru tika nolemts sagatavot saistošu stratēģiskā vides novērtējuma protokolu,

ATZĪSTOT, ka stratēģiskajam vides novērtējumam vajadzētu būt svarīgai lomai plānu un programmu sagatavošanā un pieņemšanā un, ciktāl tas ir iespējams, politikā un normatīvajos aktos, un atzīstot, ka plašāka ietekmes uz vidi novērtējuma principu piemērošana plāniem, programmām, politikai un normatīvajiem aktiem turpmāk stiprinās sistemātiskāku to būtisko ietekmju uz vidi analīzi,

APSTIPRINOT konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem", kas parakstīta Orhūsā Dānijā 1998. gada 25. jūnijā, kā arī ievērojot attiecīgos Lukas deklarācijas pantus, kas pieņemti Konvencijas dalībvalstu pirmajā sanāksmē,

APZINOTIES tādēļ, cik nozīmīgi ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību stratēģiskajā vides novērtējumā,

APSTIPRINOT ieguvumus tagadējo un nākotnes paaudžu veselībai un labklājībai, kas sekos, ja stratēģiskajā vides novērtējumā integrētā formā ir ņemta vērā nepieciešamība aizsargāt un uzlabot cilvēku veselību, kā arī atzīstot attiecīgu Pasaules Veselības organizācijas veikumu,

ATZĪMĒJOT nepieciešamību, cik svarīgi ir palielināt starptautisko sadarbību, novērtējot plānu un programmu un, ciktāl tas ir iespējams, arī politiku un normatīvo aktu pārrobežu ietekmi uz vidi un arī uz veselību,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠO.

1.pants
Mērķis

Šā protokola mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa vides un arī veselības aizsardzību:

a) garantējot, ka vides un arī veselības apsvērumi ir pilnībā ņemti vērā plānu un programmu izveidē;

b) sekmējot vides un arī veselības apsvērumu ievērošanu plānu un programmu sagatavošanā;

c) izveidojot skaidru, atklātu un efektīvu stratēģiskā vides novērtējuma procedūru;

d) nodrošinot sabiedrības līdzdalību stratēģiskajā vides novērtējumā; un

e) integrējot ar šiem paņēmieniem vides un arī veselības apsvērumus tādos risinājumos un līdzekļos, kuri radīti, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

2.pants
Definīcijas

Šā protokola izpratnē:

1) "Konvencija" nozīmē konvenciju "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā".

2) "Puse" nozīmē šim protokolam pievienojušos Līgumslēdzējas pusi, ja vien tekstā nav norādīts citādi.

3) "Izcelsmes Puse" nozīmē šā protokola Pusi vai Puses, kuru jurisdikcijā paredzēta plāna vai programmas sagatavošana.

4) "Ietekmētā Puse" nozīmē šā protokola Pusi vai Puses, kuras varētu skart plāna vai programmas pārrobežu ietekme uz vidi un arī uz veselību.

5) "Plāni un programmas" nozīmē plānus un programmas un visas izmaiņas tajos:

a) kas prasīti saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem; un

b) kurus sagatavo un/vai apstiprina iestāde vai kurus sagatavo iestāde, lai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām pieņemtu parlamentā vai valdībā.

6) "Stratēģiskais vides novērtējums" nozīmē iespējamo ietekmju uz vidi un arī uz veselību novērtēšanu, kas aptver vides ziņojumā apskatāmo jautājumu noteikšanu un ziņojuma sagatavošanu, sabiedrības iesaistīšanas un konsultāciju veikšanu, kā arī vides ziņojuma, sabiedrības līdzdalības rezultātu un konsultāciju rezultātu ņemšanu vērā plānā vai programmā.

7) "Ietekme uz vidi un arī uz veselību" nozīmē jebkuru izraisītu pārmaiņu vidē, ieskaitot cilvēka veselību, floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, klimatu, gaisu, ūdeni, ainavu, dabas teritorijas, materiālās vērtības, kultūras mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību.

8) "Sabiedrība" nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un - saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai praksi - to apvienības, organizācijas vai grupas.

3.pants
Vispārīgi nosacījumi

1. Lai īstenotu šā protokola prasību izpildi skaidrā un atklātā veidā, katrai Pusei jāveic nepieciešamie pasākumi likumdošanas, valsts pārvaldes un citās atbilstošajās jomās.

2. Katra Puse cenšas nodrošināt to, ka amatpersonas un iestādes palīdz un sniedz norādījumus sabiedrībai jautājumos, ko nosaka šis protokols.

3. Katra Puse atbilstoši atzīst un atbalsta apvienības, organizācijas vai grupas, kas veicina vides un arī veselības aizsardzību šā protokola kontekstā.

4. Šā protokola noteikumi neierobežo Pušu tiesības īstenot vai ieviest papildu pasākumus jautājumos, ko nosaka šis protokols.

5. Katra Puse veicina šā protokola mērķu piemērošanu atbilstošos lēmumu pieņemšanas procesos starptautiskā līmenī un attiecīgu starptautisku organizāciju darbībā.

6. Katra Puse nodrošina, lai personas, kas īsteno savas tiesības atbilstoši šā protokola noteikumiem, par šādu iesaistīšanos nekādi netiktu sodītas, vajātas vai iespaidotas. Šis noteikums neierobežo valstu tiesu kompetenci lemt par tiesāšanās izdevumu segšanu.

7. Atbilstoši šā protokola attiecīgajiem noteikumiem sabiedrībai ir iespējas izmantot tās tiesības bez diskriminācijas atkarībā no pilsonības, tautības vai dzīvesvietas, bet - attiecībā uz juridiskām personām - bez diskriminācijas atkarībā no juridiskās adreses vai faktiskās darbības vietas.

4.pants
Piemērošanas joma attiecībā uz plāniem un programmām

1. Katra Puse nodrošina stratēģiskā vides novērtējuma piemērošanu 2., 3. un 4. punktā minētajiem plāniem un programmām, kuri var būtiski ietekmēt vidi un arī veselību.

2. Stratēģisko vides novērtējumu veic plāniem un programmām, kuri sagatavoti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, enerģētikā, rūpniecībā un arī derīgo izrakteņu ieguvē, transportā, reģionālajā attīstībā, atkritumu apsaimniekošanā, ūdens resursu apsaimniekošanā, telekomunikācijās, tūrismā, teritoriju plānošanā un kuros noteikti galvenie pamatprincipi tādu projektu akceptēšanai, kas minēti I pielikumā, un jebkuram citam projektam, kas minēts II pielikumā, ja tam ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar nacionālo normatīvo aktu prasībām.

3. Stratēģisko vides novērtējumu veic jebkuriem citiem plāniem un programmām, kas nav minēti 2. punktā, bet kas nosaka galvenos pamatprincipus projektu akceptēšanai, ja Puse to nosaka atbilstoši 5. panta 1. punktam.

4. Šā panta 2. punktā minētajiem plāniem un programmām, kas nosaka prasības nelielu teritoriju izmantošanai vietējā līmenī vai kas paredz veikt nelielus grozījumus 2. punktā minētajos plānos un programmās, stratēģisko vides novērtējumu veic tikai tad, ja Puse to nosaka saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

5. Šis protokols neattiecas uz šādiem plāniem un programmām:

a) kuri saistīti vienīgi ar nacionālo drošību vai civilo aizsardzību;

b) kuri saistīti ar finansēšanas vai budžeta plāniem un programmām.

5.pants
Izsvēršana

1. Katra Puse nosaka, vai 4. panta 3. un 4. punktā minētiem plāniem un programmām var būt būtiska ietekme uz vidi un arī uz veselību, izvērtējot atsevišķi katru plānu vai programmu, nosakot konkrētu plānu un programmu veidus vai arī kombinējot abas iepriekš minētās metodes. Šim nolūkam katra Puse visos gadījumos ņem vērā III pielikumā minētos kritērijus.

2. Katra Puse nodrošina, ka ar 9. panta 1. punktā minētajām vides un arī veselības iestādēm ir notikušas konsultācijas, ja piemēro šā panta 1. punktā minēto kārtību.

3. Ciktāl tas ir iespējams, katra Puse cenšas nodrošināt ieinteresētās sabiedrības līdzdalību plānu un programmu izsvēršanas procedūrā atbilstoši šā panta prasībām.

4. Katra Puse nodrošina sabiedrībai savlaicīgu pieeju šā panta 1. punkta secinājumiem, sniedzot paziņojumu vai izmantojot citus atbilstošus līdzekļus, kā, piemēram, elektroniskos saziņu līdzekļus, minot arī iemeslus par stratēģiskā vides novērtējuma nepiemērošanu.

6.pants
Prasību apjoms

1. Katra Puse izveido kārtību, kādā nosaka vides ziņojumā iekļaujamo atbilstošo informāciju saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

2. Katra Puse nodrošina, ka ar 9. panta 1. punktā minētajām vides un arī veselības iestādēm ir notikušas konsultācijas, nosakot vides ziņojumā iekļaujamo attiecīgo informāciju.

3. Ciktāl tas ir iespējams, katra Puse cenšas nodrošināt ieinteresētās sabiedrības līdzdalību, nosakot vides ziņojumā iekļaujamo attiecīgo informāciju.

7.pants
Vides ziņojums

1. Katra Puse nodrošina vides ziņojuma sagatavošanu tiem plāniem un programmām, kuriem ir nepieciešams stratēģiskais vides novērtējums.

2. Vides ziņojums atbilstoši 6. panta nosacījumiem nosaka, apraksta un izvērtē plāna vai programmas un tās pieņemamo alternatīvu īstenošanas iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi un arī uz veselību. Ziņojumā iekļauj tādu IV pielikumā noteiktu informāciju, kuru var pamatoti prasīt, ņemot vērā arī:

a) pašreizējās zināšanas un novērtēšanas metodes;

b) plāna vai programmas saturu, tā detalizācijas pakāpi un tā stadiju lēmumu pieņemšanas procesā;

c) sabiedrības intereses; un

d) lēmuma pieņēmēja nepieciešamību pēc informācijas.

3. Katra Puse nodrošina pietiekamu kvalitāti vides ziņojumiem, lai tie atbilstu šā protokola nosacījumiem.

8.pants
Sabiedrības līdzdalība

1. Katra Puse nodrošina agrīnu, savlaicīgu un efektīvu sabiedrības līdzdalību stratēģiskajā vides novērtējumā, kad vēl ir iespējami jebkādi risinājumi.

2. Katra Puse ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību vai citiem atbilstošiem paņēmieniem nodrošina savlaicīgu plāna vai programmas projekta un tā vides ziņojuma pieejamību sabiedrībai.

3. Katra Puse nodrošina ieinteresētās sabiedrības, ieskaitot arī attiecīgo nevalstisko organizāciju, noteikšanu, lai īstenotu 1. un 4. punkta prasības.

4. Katra Puse nodrošina šā panta 3. punktā minētajai sabiedrībai iespējas pietiekamā laika termiņā izteikt viedokli par plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.

5. Katra Puse nodrošina un padara publiski pieejamu sīki izstrādātu kārtību, kādā veicama sabiedrības informēšana un konsultācijas ar ieinteresēto sabiedrību. Šajā nolūkā katra Puse ņem vērā, ciktāl tas ir iespējams, V pielikumā minētos elementus.

9.pants
Konsultācijas ar vides un veselības iestādēm

1. Katra Puse nozīmē iestādes, ar kurām jākonsultējas, ņemot vērā to īpašo lomu vides vai veselības jautājumos, un kuras būtu ieinteresētas plāna vai programmas īstenošanas radītajās ietekmēs uz vidi un arī uz veselību.

2. Iestādes, kuras minētas šā panta 1. punktā, nodrošina ar plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.

3. Katra Puse nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajām iestādēm ir dota agrīna, savlaicīga un efektīva iespēja izteikt to viedokli par plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.

4. Katra Puse nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā veicama 1. punktā minēto vides un veselības iestāžu informēšana un arī konsultācijas ar tām.

10.pants
Pārrobežu konsultācijas

1. Ja izcelsmes Puse uzskata, ka plāna vai programmas īstenošanai var būt būtiska pārrobežu ietekme uz vidi un arī uz veselību, vai arī pēc pieprasījuma saņemšanas no Puses, kuru var būtiski ietekmēt, izcelsmes Puse paziņo par to ietekmētajai Pusei pēc iespējas agrīnā posmā, pirms plāna vai programmas pieņemšanas.

2. Paziņojums satur šādu, inter alia, informāciju:

a) plāna vai programmas projekts un tā vides ziņojums, ietverot arī informāciju par iespējamo pārrobežu ietekmi uz vidi un arī uz veselību; un

b) informācija par lēmuma pieņemšanas procedūru, ietverot arī norādes par saprātīgu laika termiņu, kurā var iesniegt komentārus.

3. Ietekmētā Puse paziņojumā norādītajā termiņā sniedz atbildi izcelsmes Pusei par to, vai tā vēlas uzsākt konsultācijas pirms plāna vai programmas pieņemšanas. Ja ietekmētā Puse norāda, ka tā vēlas uzsākt konsultācijas, ieinteresētās Puses uzsāk konsultācijas par plāna vai programmas īstenošanas iespējamajām pārrobežu ietekmēm uz vidi un arī uz veselību un par paredzamajiem risinājumiem, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu šīs nelabvēlīgas ietekmes.

4. Ja notiek šādas konsultācijas, ieinteresētās Puses vienojas par sīki izstrādātu kārtību, lai nodrošinātu, ka ieinteresētā sabiedrība un 9. panta 1. punktā minētās iestādes ietekmētajā Pusē ir informētas un tām ir iespēja pieņemamā laika termiņā nosūtīt to viedokli par plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.

11.pants
Lēmums

1. Katra Puse nodrošina, ka, pieņemot plānu vai programmu, tiek ņemti vērā:

a) vides ziņojumā izteiktie secinājumi;

b) risinājumi, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu vides ziņojumā konstatētās nelabvēlīgās ietekmes; un

c) komentāri, kas saņemti saskaņā ar 8.-10. pantu.

2. Katra Puse nodrošina sabiedrības, 9. panta 1. punktā minēto iestāžu un atbilstoši 10. pantam konsultācijās iesaistīto Pušu informēšanu pēc plāna vai programmas pieņemšanas, kā arī nodrošina pieeju plānam vai programmai kopā ar paziņojumu, kurā apkopota informācija par to, kā plānā vai programmā integrēti vides un arī veselības apsvērumi, kā atbilstoši 8.-10. panta prasībām saņemtie komentāri ir ņemti vērā un kāds ir pamatojums tam, ka no visām vērā ņemtajām saprātīgajām alternatīvām ir akceptēta šī.

12.pants
Monitorings

1. Katra Puse veic plāna vai programmas, kas pieņemta saskaņā ar 11. pantu, īstenošanas radīto būtisko ietekmju uz vidi un arī uz veselību monitoringu, lai inter alia jau agrīnā posmā konstatētu iepriekš neparedzētas, nelabvēlīgas ietekmes un uzsāktu atbilstošu koriģējošu rīcību.

2. Veiktā monitoringa rezultāti ir pieejami 9. panta 1. punktā minētajām iestādēm un sabiedrībai atbilstoši nacionālo normatīvo aktu prasībām.

13.pants
Politika un normatīvie akti

1. Katra Puse cenšas nodrošināt, ka vides un arī veselības apsvērumi ir ņemti vērā un integrēti, ciktāl tas ir iespējams, tādu politikas un normatīvo aktu projektu sagatavošanā, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz vidi un arī uz veselību.

2. Katra Puse, piemērojot 1. punktu, ņem vērā šā protokola attiecīgos principus un elementus.

3. Katra Puse nosaka, kur tas ir iespējams, piemērojamu kārtību, kādā ņemami vērā un integrējami vides un arī veselības apsvērumi atbilstoši 1. punktam, ievērojot arī nepieciešamību pēc lēmumu pieņemšanas caurskatāmības.

4. Katra Puse ziņo Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, par šā panta piemērošanu.

14.pants
Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme

1. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme. Pirmā Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, notiek ne vēlāk kā vienu gadu no šā protokola spēkā stāšanās brīža un kopā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmi, ja vien tā ir paredzēta šajā periodā. Turpmākās Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, notiek kopā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmēm, ja vien Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nav lēmusi citādi.

2. Konvencijas Līgumslēdzējas puses, kuras nav šā protokola Līgumslēdzējas puses, var piedalīties kā novērotāji jebkurā Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, sesijas sēdē. Ja Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, šā protokola lēmumus pieņem vienīgi šā protokola Līgumslēdzējas puses.

3. Ja Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, jebkuru Līgumslēdzēju pušu sanāksmes biroja locekli, kas pārstāv Konvencijas Līgumslēdzējas pusi, bet kura tai pašā laikā nav šā protokola Līgumslēdzējas puse, aizstās ar citu locekli, kas izvēlēts no šā protokola Līgumslēdzējas pusēm.

4. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, regulāri pārbaudīs šā protokola īstenošanu, un, lai to veiktu, tā:

a) pārskata politiku un stratēģiskā vides novērtējuma metodikas, lai turpmāk pilnveidotu procedūras, ko nosaka šis protokols;

b) dalās informācijā par pieredzi, kas gūta stratēģiskajā vides novērtējumā un īstenojot šo protokolu;

c) ja nepieciešams, lūdz palīdzību un sadarbojas ar kompetentām institūcijām, kurām ir pieredze, lai risinātu jautājumus šā protokola mērķu sasniegšanā;

d) izveido tādas palīgstruktūras, kuras uzskata par nepieciešamām šā protokola īstenošanai;

e) ja nepieciešams, izskata un pieņem priekšlikumus par šā protokola grozījumiem; un

f) nosaka un veic jebkuru papildu pasākumu, kas var būt nepieciešams šā protokola mērķu sasniegšanā, ietverot arī pasākumu, ko kopēji veiks šā protokola un Konvencijas ietvaros.

5. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes procedūras noteikumus piemēro mutatis mutandis šim protokolam, izņemot, ja Līgumslēdzēju pušu sanāksme kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, vienprātīgi nolemj citādi.

6. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes pirmajā sanāksmē ņem vērā un akceptē procedūras piemērošanas modalitātes, lai pārskatītu šā protokola atbilstību Konvencijai.

7. Katra Puse zināmos laika posmos, kurus nosaka Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, ziņo par protokola īstenošanas risinājumiem Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.

15.pants
Saistība ar citiem starptautiskajiem līgumiem

Šā protokola atbilstošo prasību piemērošana neskar ANO/EEK konvenciju "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" un konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem".

16.pants
Balsstiesības

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. punktā, katrai šā protokola Pusei ir viena balss.

2. Balsojot par jautājumiem, kas ir to kompetencē, reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir tāds balsu skaits, kas atbilst šo organizāciju dalībvalstu - šā protokola Pušu - skaitam. Šādas organizācijas nebalso, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības, un vice versa

17.pants
Sekretariāts

Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Konvencijas 13. pantu, kalpos kā šā protokola sekretariāts. Konvencijas 13. panta a) līdz c) punktu par sekretariāta funkcijām piemēros mutatis mutandis šim protokolam.

18.pants
Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

19.pants
Protokola grozījumi

1. Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā protokolā.

2. Piemērojot šā panta 3. punktu, Konvencijas grozījumu ierosināšanas, pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtību, kas noteikta Konvencijas 14. panta 2.-5. punktā, piemēro mutatis mutandis šā protokola grozījumiem.

3. Šā protokola piemērošanas nolūkā grozījums stājas spēkā, ja ir trīs ceturtdaļas Pušu, kas ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas to, Pušu skaitu nosakot pēc tā, cik ir Pušu grozījuma apstiprināšanas brīdī.

20. pants
Domstarpību izšķiršana

Konvencijas 15. panta nosacījumus par domstarpību izšķiršanu piemēro mutatis mutandis šim protokolam.

21.pants
Parakstīšana

Kijevā (Ukrainā) no 2003. gada 21. līdz 23. maijam un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2003. gada 31. decembrim šo protokolu var parakstīt Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis un valstis, kurām saskaņā ar Ekonomikas un sociālās padomes 1947. gada 28. marta 36.(IV) rezolūcijas 8. un 11. daļu ir padomdevēju statuss Eiropas Ekonomikas komisijā, kā arī reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, ko izveidojušas suverēnās Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis un kam šīs dalībvalstis nodevušas pilnvaras rīkoties jautājumos, uz ko attiecas šis protokols, tostarp pilnvaras slēgt līgumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

22.pants
Depozitārijs

Šā protokola depozitārija funkcijas pilda Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

23.pants
Ratifikācija, atzīšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina 21. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas to paraksta.

2. No 2004. gada 1. janvāra šim protokolam var pievienoties 21. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

3. Jebkura cita valsts, kas nav minēta šā panta 2. punktā un kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, var pievienoties protokolam ar Konvencijas Pušu sanāksmes piekrišanu, kas kalpo kā šā protokola Pušu sanāksme.

4. Jebkura 21. pantā minētā reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija, kas kļūst par šā protokola Pusi, uzņemas visas saistības, kas izriet no šā protokola, arī tad, ja neviena no šīs organizācijas dalībvalstīm nav šā protokola Puse. Gadījumā, ja viena vai vairākas no organizācijas dalībvalstīm ir šā protokola Puses, tad organizācija un tās dalībvalstis lemj par to, kāds ir atbildības sadalījums, pildot šajā protokolā paredzētos pienākumus. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaikus īstenot tiesības, kas izriet no šā protokola.

5. Šā protokola 21. pantā minētās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas attiecīgajos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos norāda, kādas ir to pilnvaras jautājumos, uz kuriem attiecas šis protokols. Šīs organizācijas informē depozitāriju arī par jebkuru nozīmīgu izmaiņu to pilnvarās.

24.pants
Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.

2. Piemērojot šā panta 1. punktu, jebkuru reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas minēta 21. pantā, glabāšanā nodotu dokumentu nepieskaita dokumentiem, ko nodevušas glabāšanā šīs organizācijas dalībvalstis.

3. Attiecībā uz katru valsti vai organizāciju, kas minēta 21. pantā un kas šo protokolu ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas tam, pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija ir nodevusi glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

4. Šo protokolu piemēro plāniem, programmām, politikai un normatīvajiem aktiem, par kuru sagatavošanu pirmais oficiālais lēmums ir pieņemts pēc datuma, kad šis protokols stājas spēkā. Ja uz Pusi, kuras jurisdikcijā ir paredzēta plāna, programmas, politikas vai normatīvā akta sagatavošana, attiecas šā panta 3. punkta nosacījumi, šo protokolu piemēro šīs Puses plāniem, programmām, politikai un normatīvajiem aktiem, par kuru sagatavošanu pirmais oficiālais lēmums ir pieņemts pēc datuma, kad šis protokols stājas spēkā.

25.pants
Denonsēšana

Jebkurā laikā pēc tam, kad pagājuši četri gadi pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz kādu Pusi, šī Puse var denonsēt protokolu, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitārijam. Šāda denonsēšana stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad depozitārijs saņēmis paziņojumu par to. Šāda denonsēšana neietekmē šā protokola 5. līdz 9. panta, 11. un 13. panta piemērošanu attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu, kas ir uzsākts, vai 10. panta piemērošanu attiecībā uz paziņojumu vai pieprasījumu, kas ir sniegts vai izdarīts, pirms šāda denonsēšana ir stājusies spēkā.

26.pants
Autentiski teksti

Šā protokola oriģināleksemplārs ar vienlīdz autentiskiem tekstiem angļu, franču un krievu valodā glabāsies pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

SASTĀDĪTS Kijevā (Ukrainā) divi tūkstoši trešā gada divdesmit pirmajā maijā.

 

I. PIELIKUMS
Protokola 4. panta 2. punktā minēto projektu saraksts

1. Jēlnaftas pārstrādes uzņēmumi (izņemot smērvielu ražošana no jēlnaftas) un iekārtas ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk metrisko tonnu dienā.

2. Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar 300 megavatu vai lielāku jaudu un atomelektrostacijas un citi kodolreaktori (izņemot zinātniski pētnieciskajam darbam paredzētas iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas).

3. Iekārtas, kas paredzētas kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai, izmantotās kodoldegvielas atkārtotai pārstrādei vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, apglabāšanai un pārstrādei.

4. Liela mēroga iekārtas sākotnējai čuguna un tērauda kausēšanai un krāsaino metālu ražošanai.

5. Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstādei par azbestcementa produktu, ja galaprodukcijas apjoms pārsniedz 20 000 metrisko tonnu gadā, vai par abrazīvo materiālu, ja galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50 metrisko tonnu gadā, vai citai ražošanai, ja izmanto vairāk nekā 200 metrisko tonnu azbesta gadā.

6. Kompleksas ķīmiskās rūpniecības iekārtas.

7. Automaģistrāļu, ātrsatiksmes autoceļu (1), starppilsētu dzelzceļa līniju un lidostu (2) ar skrejceļa garumu 2 100 m un vairāk būvniecība.

8. Naftas un gāzes transportam paredzēti liela diametra cauruļvadi.

9. Tirdzniecības ostas, kā arī iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1 350 metrisko tonnu un lielāku tilpību.

10. Iekārtas bīstamo un toksisko atkritumu sadedzināšanai, ķīmiskai pārstrādei vai apglabāšanai.

11. Lieli aizsprosti un mākslīgās ūdenstilpes.

12. Pazemes ūdeņu ieguve, ja gada kopējā ieguve ir 10 miljoni kubikmetru un vairāk.

13. Celulozes un papīra ražošana, ja jauda ir 200 metrisko tonnu dienā vai vairāk.

14. Liela mēroga derīgo izrakteņu ieguve, metāla rūdu vai ogļu ieguve un apstrāde.

15. Ogļūdeņražu ieguve šelfa zonā.

16. Liela mēroga naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu glabātavas.

17. Kailcirtes lielās platībās.

_______________________________________
(1) Šā protokola izpratnē:
- "automaģistrāle" nozīmē transporta līdzekļu kustībai speciāli domātu un būvētu ceļu, kas nav paredzēts gar ceļu izvietoto īpašumu apkalpošanai un kuram:
a) visur, izņemot atsevišķas vietas vai īslaicīgi, pretējās braukšanas joslas ir šķirtas ar sadales joslu, kura nav paredzēta transporta līdzekļu kustībai, vai izņēmuma gadījumos atdalītas citādi;
b) nav vienlīmeņa krustojumu ar ceļiem, dzelzceļa vai tramvaja līnijām vai gājēju ceļiem, un
c) kurš ir apzīmēts ar ceļa zīmi "automaģistrāle",
- "ātrsatiksmes autoceļš" nozīmē transporta līdzekļu kustībai paredzētu ceļu, uz kura uzbraukšana iespējama tikai no ceļu pārvada vai regulējamiem krustojumiem un uz kura ir aizliegta apstāšanās vai stāvēšana uz braucamās daļas.
(2) Šajā protokolā "lidosta" nozīmē tādu lidostu, kas atbilst definīcijai, kura ietverta 1944. gada Čikāgas Konvencijas par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izveidošanu 14. pielikumā

 

II. PIELIKUMS
Protokola 4. panta 2. punktā minētie citi projekti

1. Lauksaimniecībā izmantojamas zemes un meža zemes transformācija.

2. Nekultivētu zemju vai daļēji pārveidotu teritoriju izmantošana intensīvai lauksaimniecībai.

3. Lauksaimniecības vajadzībām paredzēti ūdens apsaimniekošanas projekti, arī ūdens režīma maiņa un meliorācijas darbi.

4. Mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksi.

5. Meža ieaudzēšana un plantāciju mežu ieaudzēšana, veicot zemes transformāciju.

6. Zivju intensīvas audzēšanas kompleksi.

7. Atomelektrostacijas un citi kodolreaktori (1), arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniski pētnieciskajam darbam paredzētas iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas) (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

8. Augstsprieguma elektrolīniju būvniecība ar 220 kilovoltu spriegumu vai vairāk un kuru garums ir 15 kilometri vai vairāk, kā arī citi elektroenerģijas pārvades projekti pa augstsprieguma līnijām.

9. Rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai.

10. Gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju ierīkošana.

11. Dabasgāzes un fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana.

12. Dabasgāzes pazemes krātuvju ierīkošana.

13. Ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana.

14. Hidroelektrostaciju būvniecība.

15. Vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

16. Iekārtas, kuras nav iekļautas 1. pielikumā un paredzētas:

- kodoldegvielas ražošanai un bagātināšanai,

- izmantotās kodoldegvielas apstrādei,

- izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai,

- radioaktīvo atkritumu apglabāšanai,

- izmantotās kodoldegvielas glabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus tās ražošanas vai rašanās vietas,

- radioaktīvo atkritumu apstrādei un glabāšanai.

17. Derīgo izrakteņu un kūdras ieguve atradnēs (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

18. Rūdu iegūšana pazemē (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

19. Derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru.

20. Dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (ģeotermālie urbumi, urbumi radioaktīvo atkritumu glabāšanai, ūdens ieguves urbumi), izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskajiem pētījumiem.

21. Virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

22. Iekārtas sākotnējai čuguna un tērauda kausēšanai (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

23. Iekārtas neapstrādāta čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai.

24. Iekārtas melno metālu apstrādei (karstās velmētavas, smēdes, galvaniskās ražotnes).

25. Melno metālu lietuves.

26. Iekārtas, kas paredzētas krāsaino metālu ieguvei no rūdas, koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

27. Kausēšanas iekārtas krāsaino metālu sakausējumiem, izņemot dārgmetālu, un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

28. Metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtas, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus.

29. Mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana.

30. Kuģu būvniecība.

31. Lidmašīnu būvniecība un remonts.

32. Dzelzceļa konstrukciju ražošana.

33. Metālu ražošana ar spridzināšanas metodi.

34. Metālu rūdu apdedzināšana un frakcionēšana.

35. Ogļu sausās destilēšanas iekārtu uzstādīšana.

36. Iekārtas cementa ražošanai.

37. Iekārtas stikla un stikla šķiedras ražošanai.

38. Minerālšķiedru ražošana, minerālvielu kausēšanas iekārtas.

39. Keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot (kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku vai porcelāna ražošana).

40. Iekārtas ķīmisko vielu rūpnieciskai ražošanai un starpproduktu pārstrādei (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

41. Pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu ražošana.

42. Naftas, naftas ķīmijas produktu vai ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

43. Augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana.

44. Rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana.

45. Piena produktu rūpnieciska ražošana.

46. Brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana.

47. Konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana.

48. Lopkautuves.

49. Cietes rūpnieciska ražošana.

50. Zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana.

51. Cukura rūpnieciska ražošana.

52. Celulozes, papīra un kartona ražošanas iekārtas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

53. Materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana.

54. Iekārtas ādu miecēšanai.

55. Celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtas.

56. Uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

57. Mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtas.

58. Sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtas.

59. Iekārtas azbesta ieguvei un azbestu saturošu produktu ražošanai (darbības, kas nav iekļautas 1. pielikumā).

60. Dzīvnieku kapsētu ierīkošana.

61. Motoru, turbīnu un reaktoru stacionārie izmēģinājumu stendi (laboratorijas).

62. Oficiālo sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana.

63. Naftas vai gāzes transportam paredzēti cauruļvadi (darbības, kas nav iekļautas 1. pielikumā).

64. Ķimikāliju transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 800 milimetru un garums - 40 kilometru.

65. Dzelzceļa līniju un transportlīdzekļu pārvietošanas iekārtu un terminālu būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

66. Tramvaju, metro un citu pasažieru elektrotransporta līniju būvniecība.

67. Ceļu būvniecība, arī esoša ceļa iztaisnošana un/vai paplašināšana (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

68. Ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

69. Iekšējo ūdensceļu un ostu, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

70. Tirdzniecības ostas, ar krastu saistītas piestātnes kravu izkraušanai un iekraušanai, kā arī priekšostas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

71. Kanalizācijas un plūdu novēršanas darbi.

72. Lidostu (2) un lidlauku būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

73. Atkritumu apglabāšanas iekārtas, arī poligoni (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

74. Iekārtas atkritumu, kas nav bīstami, sadedzināšanai vai ķīmiskai pārstrādei.

75. Metāllūžņu glabāšanas vietu ierīkošana, arī automašīnu vraku glabāšanai.

76. Dūņu izvietošanas vietu būvniecība.

77. Pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

78. Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem.

79. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība.

80. Aizsprostu un citu konstrukciju būvniecība, kas paredzēta ūdeņu uzkrāšanai (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

81. Būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā, dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu un rekonstrukciju.

82. Garu ūdensvadu ierīkošana.

83. Slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi.

84. Jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana.

85. Viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi.

86. Pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana.

87. Tematisko parku ierīkošana.

88. Rūpniecisko teritoriju ierīkošana.

89. Pilsētvides attīstības projekti, arī tirdzniecības centru un automašīnu stāvlaukumu būvniecība.

90. Jūras teritoriju atgūšana.

_______________________________________
(1) Atomelektrostacijas un citus kodolreaktorus vairs neuzskata par šādām iekārtām, ja visa kodoldegviela un citi radioaktīvie elementi ir pilnībā aizvesti no vietas, kur atrodas attiecīgā iekārta.
(2) Šajā protokolā "lidosta" nozīmē tādu lidostu, kas atbilst definīcijai, kura ietverta 1944. gada Čikāgas Konvencijas par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izveidošanu 14. pielikumā.

 

III. PIELIKUMS
Kritēriji, pēc kuriem novērtējams iespējamās ietekmes uz vidi, kā arī uz veselību būtiskums atbilstoši 5. panta 1. punktam

1. Plāna vai programmas saistība ar vides un arī veselības apsvērumu integrēšanu, jo īpaši nolūkā veicināt ilgtspējīgu attīstību.

2. Cik lielā mērā plāns vai programma nosaka noteiktu projektu un citu darbību sagatavošanas pamatprincipus attiecībā uz vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, realizācijas nosacījumiem vai resursu piešķiršanu.

3. Cik lielā mērā izstrādājamais plāns vai programma ietekmē citus plānus vai programmas, arī tos, kuri atrodas dažādos plānošanas līmeņos.

4. Ar konkrēto plānu vai programmu saistītās vides un arī veselības problēmas.

5. Ietekmes uz vidi un arī uz veselību raksturojošie faktori, tādi kā ietekmes varbūtība, ilgums, biežums, atgriezeniskums, nozīmīgums un apjoms (ietekmei pakļautās teritorijas lielums un ietekmēto cilvēku daudzums tajā).

6. Draudi videi un arī veselībai.

7. Pārrobežu ietekmes raksturojums.

8. Cik lielā mērā plāns vai programma ietekmēs nozīmīgas vai īpaši aizsargājamas teritorijas, arī nacionālas vai starptautiskas nozīmes aizsargājamas ainavas.

 

IV. PIELIKUMS
7. panta 2. punktā minētā informācija

1. Plāna vai programmas satura izklāsts, galvenie mērķi un saistība ar citiem plāniem vai programmām.

2. Pašreizējā vides un arī veselības stāvokļa attiecīgo aspektu raksturojums un situācijas raksturojums gadījumā, ja plāns vai programma netiek ieviests dzīvē.

3. Vides un arī veselības raksturojums teritorijās, kuras varētu būtiski ietekmēt.

4. Vides un arī veselības problēmas, kas saistās ar plānu vai programmu.

5. Ar plānu vai programmu saistīti starptautiski, nacionāli vai cita līmeņa vides un arī veselības mērķi un risinājumi. Kā šie mērķi un citi vides un veselības apsvērumi ir ņemti vērā plāna vai programmas sagatavošanas laikā.

6. Iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi un arī uz veselību (1) apraksts atbilstoši 2. panta 7. punktam.

7. Risinājumi, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu jebkādu plāna vai programmas īstenošanas rezultātā radušos būtisku ietekmi uz vidi un arī uz veselību.

8. Pārskats par alternatīvu izvēles iemesliem un novērtējuma veikšanas apraksts, kas ietver arī problēmas ar informācijas ieguvi, kā, piemēram, tehniskās nepilnības vai zināšanu trūkums.

9. Paredzētie risinājumi, lai veiktu plāna vai programmas ieviešanas seku ietekmes uz vidi un arī uz veselību monitoringu.

10. Iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes uz vidi un arī uz veselību apraksts.

11. Minētās informācijas populārzinātnisks kopsavilkums.

_______________________________________
(1) Šo ietekmju raksturojums ietver sekundāro, kumulatīvo, sinerģisko, īstermiņa, vidēju un ilglaicīgu ietekmi, kā arī pastāvīgo un pagaidu ietekmi, pozitīvo un negatīvo ietekmi.

 

V. PIELIKUMS
8. panta 5. punktā minētā informācija

1. Ierosinātais plāns vai programma un tā būtības raksturojums.

2. Iestāde, kas atbildīga par plāna vai programmas pieņemšanu.

3. Paredzētā procedūra, kas ietver arī:

a) procedūras sākuma datumu;

b) sabiedrības līdzdalības iespējas;

c) katras paredzētās sabiedriskās apspriešanas laiku un vietu;

d) iestādi, kurā var iegūt attiecīgo informāciju un kurā sabiedrības vērtēšanai nodota attiecīgā informācija;

e) attiecīgo iestādi, kurai var iesniegt komentārus vai jautājumus, un termiņu komentāru vai jautājumu iesniegšanai; un

f) kāda attiecīga vides un arī veselības informācija ir pieejama saistībā ar ierosināto plānu vai programmu.

4. Vai plānam vai programmai, iespējams, būtu jāpiemēro pārrobežu ietekmes novērtējuma procedūra.