Darbības ar dokumentu

LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS

Par pilsētu pašvaldību

(Ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izdarīti ar 1990. gada 2. marta Latvijas PSR likumu)

I. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Pilsētas pašvaldība kā republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa ir pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās forma ekonomisko un sociālo jautājumu patstāvīgai risināšanai, pilsoņu tiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts intereses.

2. pants. Pilsētas pašvaldību realizē Latvijas PSR republikānisko un rajonu pilsētu administratīvās teritorijas robežās.

3. pants. Pilsētas pašvaldību realizē pilsētas iedzīvotāji ar pilsētas un pilsētas rajonu Tautas deputātu padomes un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu (ielu, namu, mikrorajonu komiteju) starpniecību, kā arī izlemjot pašvaldības jautājumus pilsoņu kopsapulcēs, organizējot vietējos referendumus vai izmantojot citas tiešās demokrātijas formas.

4. pants. Pilsētas pašvaldības pārziņā ir:

1) pārvaldes organizēšana pilsētas teritorijā, pilsētas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības nodrošināšana;

2) pilsētas Tautas deputātu padomes mantas un finansu resursu pārvaldīšana;

3) pilsētas apbūves plānošana un apbūves vadība un kontrole;

4) dabas aizsardzība un pilsētas teritorijas resursu racionāla izmantošana;

5) dzīvokļu jautājumu kārtošana, pilsētas dzīvokļu fonda, komunālās saimniecības un labiekārtošanas, sadzīves un citu pakalpojumu pārzināšana;

6) pilsētas transporta, sakaru, ielu un ceļu tīkla uzturēšana;

7) rūpniecības, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas, kooperācijas un individuālā darba attīstības veicināšana, iedzīvotāju apgāde ar pārtiku;

8) tautas izglītības, veselības aizsardzības, kultūras un sporta jautājumu pārzināšana, pilsoņu nacionālo un kultūras vajadzību apmierināšana;

9) iedzīvotāju sociālās nodrošināšanas pārzināšana un nodarbinātības regulēšana;

10) sabiedriskās kārtības uzturēšana un pilsoņu tiesību aizsardzība; valsts aizsardzības spēju veicināšana;

11) citu likumā paredzēto pilnvaru izpilde.

Ja pēc augstāku valsts varas vai pārvaldes orgānu lēmuma tiek paplašinātas pilsētu pašvaldības pilnvaras un tas ir saistīts ar izdevumu palielināšanos, šiem valsts varas un pārvaldes orgāniem vienlaikus jāgādā par izdevumu atlīdzināšanu.

5. pants. Pilsētas pašvaldības valsts iestādēm (Tautas deputātu padomei, izpildkomitejai, to izveidotajiem orgāniem) un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestādēm ir juridiskas personas tiesības.

Pilsētas pašvaldības iestādes likumā noteiktajā kārtībā var iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, slēgt darījumus ar citām pašvaldības iestādēm, ar padomju un ārvalstu uzņēmumiem, organizācijām un pilsoņiem, saņemt aizdevumus, uzņemties saistības, uzstāties tiesā, arbitrāžā un administratīvās iestādēs kā prasītājs un atbildētājs.

6. pants. Pilsētai var būt savs karogs un ģerbonis. Nolikumus par tiem izstrādā likumā noteiktajā kārtībā. Pilsētas pašvaldības valsts iestādēm ir zīmogs ar šo iestāžu nosaukumu.

II. Pilsētas pašvaldības valsts iestādes un to kompetence

7. pants. Pilsētas pašvaldības valsts iestādes ir:

- pilsētas Tautas deputātu padome (pilsētas padome);

- pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja (pilsētas izpildkomiteja) ;

- pilsētas Tautas deputātu padomes revīzijas komisija (pilsētas revīzijas komisija).

8. pants. Pilsētas padome ir valsts varas pārstāvības iestāde, kas apvieno un koordinē visu pašvaldības sistēmu pilsētā. Savā darbībā pilsētas padome ievēro Latvijas PSR Konstitūciju un Latvijas PSR likumus, organizē šī likuma un augstāku padomju un pārvaldes orgānu, republikānisko un vietējo referendumu lēmumu izpildi.

9. pants. Pilsētas padome sastāv no tautas deputātiem, kurus pilsētas iedzīvotāji ievēlē kārtībā, kāda noteikta Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām.

10. pants. Pilsētas padome tieši, kā arī ar tās izpildkomitejas un citu pašvaldības iestāžu starpniecību vada pilsētas saimniecisko, sociālo un kultūras dzīvi, patstāvīgi risina visus pilsētas teritorijas attīstības jautājumus, izņemot tos, kuri nodoti augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu pārziņā.

Realizējot pašvaldību, pilsētas padome sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām, darba kolektīviem un ražotāju apvienībām.

11. pants. Saimnieciskā, sociālā un kultūras darbība, kas skar visu pilsētas iedzīvotāju intereses, pilsētas teritorijā tiek realizēta ar pilsētas padomes piekrišanu.

Ja pilsētas vai pilsētas rajona padome atsakās piekrist rajona, pilsētas vai republikāniskas nozīmes projektu realizācijai, jautājumu izlemj Latvijas PSR Augstākā Padome.

Pilsētas padomes saimnieciskās attiecības ar pilsētas teritorijā esošajiem uzņēmumiem, organizācijām un saimniecībām tiek veidotas uz līgumu pamata.

Visi pilsētā izvietotie uzņēmumi un organizācijas saskaņo ar pilsētas, pilsētas rajona padomi plānu projektus daļā par sociālo attīstību, iedzīvotāju apkalpošanu, tautas patēriņa preču ražošanu, celtniecību, strādājošo skaitu, darbaspēka resursu, vietējo izejvielu un resursu izmantošanu, bīstamo un veselībai kaitīgo vielu ražošanu, pārvadāšanu un izmantošanu, dabas aizsardzību.

Pilsētas padomei ir tiesības apturēt uzņēmumu un organizāciju darbību, ja tā notiek pēc nesaskaņotiem plāniem. Šādu lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

12. pants. Pilsētas padomes darbība notiek sesijas, pastāvīgo un pagaidu komisiju, darba grupu un citu padomes orgānu sēdēs, kā arī tautas deputātiem realizējot savas pilnvaras likumā noteiktajā kārtībā.

13. pants. Republikāniskās pilsētas padomes, pilsētas rajona padomes darbu organizē tās prezidijs, bet rajona pilsētas padomes darbu - padomes priekšsēdētājs.

14. pants. Pilsētas padomes sesijas tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk ka divas reizes gadā.

Sesijas sasaukšanas laiku un vietu nosaka padomes prezidijs (priekšsēdētājs).

Pilsētas padomes un tās orgānu darbības kārtību nosaka padomes reglaments, kuru izstrādā un pieņem padome, pamatojoties uz Latvijas PSR Konstitūciju un šo likumu.

15. pants. Neatliekamu jautājumu risināšanai var sasaukt ārpuskārtas sesijas. Ārpuskārtas sesijas sasauc padomes prezidijs (priekšsēdētājs) pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita vai pēc izpildkomitejas pieprasījuma ne vēlāk kā desmit dienu laikā.

16. pants. Jaunā sasaukuma pilsētas padomi uz pirmo sesiju sasauc pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad vēlēšanu apgabalos sarīkota atkārtota balsošana pēc sākotnējo vēlēšanu rezultātiem. Ja norādītajā laikā nav ievēlētas trīs ceturtdaļas no tautas deputātu kopskaita, padome tiek sasaukta tikai pēc šī tautas deputātu skaita ievēlēšanas.

Pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz pilsētas padomes priekšsēdētaja ievēlēšanai vada sesiju un paraksta padomes lēmumus.

17. pants. Pilsētas padomes sesija ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlētajiem deputātiem.

Ja uz padomes sesiju nav ieradies noteiktais deputātu skaits, tad sesiju sasauc atkārtoti, negrozot darba kārtību, un sesija ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no ievēlētajiem deputātiem.

18. pants. Pilsētas padomes sesijā apspriežamos jautājumus paziņo vismaz divas nedēļas iepriekš un ar tiem saistītos materiālus deputātiem izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas.

19. pants. Pilsētas padomes sesijā apspriež jautājumus:

- pēc padomes prezidija, tās priekšsēdētāja priekšlikuma;

- pēc pilsētas izpildkomitejas priekšlikuma;

- pēc deputātu komisiju vai deputātu priekšlikuma;

- pēc pilsoņu sapulču vai sabiedriskās pašvaldības iestāžu priekšlikuma;

- pēc augstāku valsts varas vai pārvaldes orgānu priekšlikuma;

- pēc pilsoņu vai juridisku personu lūgumiem jautājumos, kas ir padomes kompetencē.

Pilsētas padomes sesijā apspriežamie jautājumi iesniedzami padomes priekšsēdētājam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas.

20. pants. Pilsētas padomes sesijas ir atklātas, tajās var piedalīties darba kolektīvu, sabiedrisko organizāciju, masu informācijas līdzekļu pārstāvji, kā arī pilsoņi.

Augstākā posma padomju tautas deputāti piedalās sesijā ar padomdevēja balsstiesībām.

21. pants. Pilsētas padome var pieaicināt sesijā amatpersonas, kuras nav deputāti, paskaidrojumu sniegšanai padomes kompetencē esošajos jautājumos.

22. pants. Padome sesijā visus jautājumus izlemj ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

23. pants. Balsošana sesijā parasti notiek atklāti, taču var balsot arī aizklāti vai personāli. Aizklāta balsošana notiek šajā likumā paredzētajos gadījumos. Bez tam aizklātā, kā arī personālā balsošana var notikt par jebkuru jautājumu, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa no ievēlēto deputātu kopskaita. Domstarpību gadījumā priekšroka dodama personālajai balsošanai.

24. pants. Ja, vēlot amatpersonas, neviens no vairākiem kandidātiem nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja atkārtotas balsošanas rezultātā neviens no viņiem nav saņēmis visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tad tiek rīkota balsošana par kandidātu, kurš saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja viņš nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jaunu kandidatūru izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

Ja izvirzīti tikai divi kandidāti un ja neviens no viņiem nav saņēmis visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par to kandidātu, kurš saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja arī šis kandidāts nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jaunu kandidatūru izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

25. pants. Pilsētas padomes sesijas gaitā raksta protokolu, kuru paraksta padomes priekšsēdētājs un padomes sekretārs. Padomes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs.

Uz pilsētas padomes sesijas laiku, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos deputāta pilnvaru realizēšanai deputātu atbrīvo no dienesta pienākumu pildīšanas, saglabājot vidējo darba algu, ko izmaksā no pilsētas budžeta līdzekļiem.

26. pants. Pilsētas padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir pilsētas pašvaldības pārziņā, turklāt tikai sesijā var izlemt šādus jautājumus:

1) atzīt deputātu pilnvaras, kā arī deputātu pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa;

2) ievēlēt pilsētas padomes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru un atbrīvot viņus no amata;

3) izveidot un ievēlēt revīzijas komisiju, pastāvīgās un pagaidu komisijas, grozīt to sastāvu un apstiprināt komisiju priekšsēdētājus;

4) apstiprināt un grozīt padomes prezidija sastāvu;

5) ievēlēt pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju un atbrīvot viņu no amata; pēc viņa iesnieguma apstiprināt izpildkomitejas sastāvu un grozīt to;

6) izskatīt deputātu pieprasījumus, pieņemt lēmumus sakarā ar tiem;

7) noklausīties pārskatus, ko sniedz padomes priekšsēdētājs, prezidijs, padomes izveidotās komisijas un izpildkomiteja;

8) apstiprināt padomes reglamentu;

9) pieņemt lēmumus par pilsētas referendumu sarīkošanu;

10) realizēt Latvijas PSR Konstitūcijā noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības; padomes vārdā iesniegt priekšlikumus augstākiem valsts varas orgāniem;

11) lemt par pilsētas administratīvi teritoriālo iekārtojumu likumā noteiktajā kārtībā;

12) apstiprināt pilsētas ekonomiskās, sociālās, kultūras un ekoloģiskās attīstības programmas, likmes maksājumiem budžetā no pilsētas padomes uzņēmumiem un organizācijām, apstiprināt pilsētas budžetu, pārskatus par tā izpildi;

13) noteikt pilsētas nodokļu un nodevu apmērus;

14) apstiprināt pilsētas ģenerālo plānu un citu pilsētbūvniecības dokumentāciju un izdarīt tajā grozījumus, izņemot gadījumus, kad likumā noteikta cita apstiprināšanas kārtība;

15) apstiprināt pilsētas saimniecības pārvaldes shēmu, lemt par pilsētas padomes uzņēmumu, organizāciju un iestāžu izveidošanu, reorganizāciju un likvidēšanu, apstiprināt amatā to vadītājus;

16) noteikt likumā paredzētajā kārtībā maksu par pilsētas zemi, dabas resursiem, maksas tarifus par sadzīves, komunālajiem, transporta un citiem pakalpojumiem, par pilsētas mantas lietošanu, ja tādus nav noteikušas augstākas valsts varas un pārvaldes iestādes;

17) izdot saistošus noteikumus šī likuma 27. pantā paredzētajos jautājumos;

18) lemt par pilsētas padomes īpašumā esošo uzņēmumu un organizāciju nodošanu nomā, kā arī to nodošanu no pilsētas pakļautības citā pakļautībā;

19) lemt par republikāniskas nozīmes projektu realizāciju pilsētas teritorijā;

20) lemt par pilsētas zemju izmantošanu;

21) lemt par pašvaldības iestāžu uzturēšanas maksimālo izdevumu, kā arī šo iestāžu darbinieku darba samaksas fonda lielumu;

22) lemt par dažādu sabiedrisko fondu dibināšanas un izmantošanas kārtību, par dāvinājumu un ziedojumu pieņemšanu un to pārzināšanu;

23) lemt par aizdevumiem un aizņēmumiem, kā arī par citām ilglaicīgām saistībām pilsētas vārdā;

24) lemt par kapsētu ierīkošanu, uzturēšanu un slēgšanu;

25) lemt par pilsētas iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzīvokļiem;

26) atcelt pilsētas padomes priekšsēdētāja rīkojumus, prezidija un izpildkomitejas lēmumus, izpildkomitejas priekšsēdētāja rīkojumus, kā arī atcelt pilsētas sabiedriskās pašvaldības iestāžu lēmumus, ja tie neatbilst likumam;

27) atcelt pilsētā esošo iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītāju pavēles un rīkojumus, kā arī kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju kopsapulču, konferenču, pilnvaroto pārstāvju sapulču lēmumus, ja tie ir pretrunā ar likumdošanu vai ar padomes lēmumiem, kas pieņemti tās kompetences ietvaros.

Šajā pantā norādītos jautājumus pilsētas padome izlemj ar visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu.

Ja nepieciešams, pilsētas padome ir tiesīga nodot 15., 18. un 22. punktā paredzēto kompetenci izpildkomitejai.

Padomes lēmumiem par izdevumiem un saistībām jābūt garantētiem ar materiālajiem un finansu resursiem.

27. pants. Pilsētas padome ir tiesīga apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīva atbildība un kuri nedrīkst būt pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu, šādos jautājumos:

- par pilsētas teritorijas apbūvi;

- par pilsētas zemju, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;

- par tirdzniecību sabiedriskās vietās;

- par sabiedrisko kārtību;

- par namu, namu teritoriju, dzīvojamo telpu, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu;

- par pilsētas inženierkomunikāciju aizsardzību;

- par pilsētas sanitārās tīrības uzturēšanu;

- par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informācijas materiālu lietošanu;

- par pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu;

- par pilsētas teritorijas labiekārtošanu, zaļo stādījumu uzturēšanu un aizsardzību;

- par mājdzīvnieku turēšanu pilsētas teritorijā;

- par citiem likumā noteiktajiem jautājumiem.

Šajā pantā norādītie noteikumi izsludināmi vispārējai zināšanai, un tie stājas spēkā ne agrāk kā divas nedēļas pēc to publicēšanas, izņemot noteikumus cīņai ar stihiskām nelaimēm, epidēmijām un epizootijām, kas stājās spēkā nekavējoties.

Noteikumu ievērošanu nodrošina pilsētas izpildkomiteja un tās izveidotās pārvaldes iestādes.

28. pants. Prettiesisku pilsētas padomes lēmumu vai darbību rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina tiesas ceļā.

Republikānisko pilsētu padomju lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu, var apturēt Latvijas PSR Ministru Padome, rajonu pilsētu - rajona padome, atcelt šos lēmumus var augstākā padome vai tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

29. pants. Pilsētas padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātu vidus pilsētas padome, aizklāti balsojot, uz padomes pilnvaru laiku.

Pēc padomes lēmuma padomes priekšsēdētājs var tikt atbrīvots no darba līdzšinējā darbavietā.

Ja padomes priekšsēdētājs neievēro Latvijas PSR Konstitūciju, Latvijas PSR likumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus, padome var viņu atbrīvot no ieņemamā amata, aizklāti balsojot, pēc prezidija vai ne mazāk kā vienas trešdaļas ievēlēto deputātu iniciatīvas.

Pilsētas padomes priekšsēdētājs ir pakļauts padomei, kas viņu ievēlējusi.

Pilsētas padomes priekšsēdētājs:

1) pārstāv pilsētas padomi attiecībās ar valsts un sabiedriskajām organizācijām;

2) vada padomes darbu, vada padomes sesiju sēdes, pārzina padomes iekšējo darba kārtību, paraksta lēmumus, protokolus un citus padomes aktus;

3) sniedz padomei pārskatus par savu darbību.

Padomes priekšsēdētājs savas kompetences jautājumos izdod rīkojumus.

30. pants. Republikāniskās pilsētas padome pēc padomes priekšsēdētāja ieteikuma, atklāti vai aizklāti balsojot, no deputātu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

31. pants. Republikāniskās pilsētas padomes vai pilsētas rajona padomes darbības organizatorisko jautājumu kārtošanai izveido padomes prezidiju, kuru vada padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Pēc padomes lēmuma padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai sekretārs var tikt atbrīvots no darba līdzšinējā darbavietā. Padomes prezidija sastāvā ietilpst arī pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji; pēc padomes lēmuma prezidija sastāvā var iekļaut citus deputātus.

Pilsētas padomes prezidijs:

- sasauc un sagatavo padomes sesijas, organizē padomes lēmumu projektu iepriekšēju apspriešanu, informē iedzīvotājus par padomes darbu;

- koordinē padomes pastāvīgo un pagaidu komisiju un darba grupu darbu;

- palīdz deputātiem viņu pilnvaru realizēšanā un nodrošina viņus ar nepieciešamo informāciju;

- realizē Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām tam piešķirtās pilnvaras vēlēšanu sagatavošanā, kā arī deputātu atsaukšanā;

- saskaņā ar padomes lēmumu organizē vietējos referendumus, padomes lēmumu projektu un citu svarīgu jautājumu tautas apspriešanu;

- organizē padomes lēmumu un vēlētāju norādījumu izpildi un izpildes kontroli.

32. pants. Pilsētas padomes prezidija sēdes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs. Padomes prezidijs lēmumus pieņem ar prezidija locekļu balsu vairākumu, un tos paraksta padomes priekšsēdētājs. Sēdē ar padomdevēja balsstiesībām var piedalīties deputāti, kas nav prezidija locekļi. Prezidija sēdē piedalās izpildkomitejas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

33. pants. Republikāniskās pilsētas padomes, pilsētas rajona padomes, tās priekšsēdētāja un prezidija darbību nodrošina padomes aparāts uz pilsētas budžeta līdzekļu rēķina. Padomes aparāta darbu organizē atbrīvotais padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai sekretārs.

Rajona pilsētas padomes lietvedību kārto padomes sekretārs vai arī padome uzdod to izpildkomitejai.

Padomes un tās prezidija organizatoriskās darbības kārtību, kā arī padomes atbrīvoto darbinieku un tās aparāta darbinieku darba samaksas kārtību nosaka padome saskaņā ar Latvijas PSR likumdošanu.

34. pants. Republikāniskās pilsētas padome no deputātu vidus ievēlē pastāvīgās komisijas, lai tās izskatītu un sagatavotu jautājumus, kas ir pilsētas padomes kompetencē, kā arī realizētu padomes lēmumus un kontrolētu to izpildi. Par pilsētas padomes pastāvīgo komisiju izveidošanas nepieciešamību rajona pilsētās lemj padome.

Komisijas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru ievēlē attiecīgās komisijas sēdē. Komisijas priekšsēdētāju apstiprina padome.

Pastāvīgo komisiju sastāvā bez deputātiem par šo komisiju locekļiem var iekļaut arī speciālistus, kas nav deputāti.

Pastāvīgās komisijas ir pakļautas padomei, kas tās ievēlē.

Pastāvīgo komisiju sastāvā nevar būt pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs, viņa vietnieki, sekretārs un pilsētas izpildkomitejas locekļi.

Pastāvīgās komisijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem komisijas locekļiem. Pastāvīgā komisija pieņem lēmumus un dod atzinumus, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs. Lēmumi pilsētas izpildkomitejai un citām iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām jāizskata un noteiktā termiņā jādod uz tiem atbilde.

35. pants. Pilsētas padome, ja nepieciešams, izveido pagaidu komisiju un darba grupas, lai sagatavotu un izskatītu konkrētus jautājumus, lai palīdzētu realizēt padomes un augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu lēmumus.

Pagaidu komisijas un darba grupas vada pilsētas padomes deputāti.

36. pants. Personām, kuras tiek iesaistītas pastāvīgajās un pagaidu komisijās un darba grupās, var maksāt atlīdzību no pilsētas budžeta.

37. pants. Pilsētas padomes izpildu un rīcības orgāns ir izpildkomiteja, kuru izveido pilsētas padome uz savu pilnvaru laiku. Pilsētas padome pirmajā sesijā pēc vēlēšanām ievēlē izpildkomitejas priekšsēdētāju un pēc viņa priekšlikuma apstiprina izpildkomitejas skaitlisko sastāvu, priekšsēdētāja vietniekus, sekretāru un izpildkomitejas locekļus.

Padomes deputātiem, kuri apstiprināti par priekšsēdētāja vietniekiem, sekretāru un izpildkomitejas locekļiem, jānoliek savas deputātu pilnvaras.

Līdz izpildkomitejas jaunā sastāva apstiprināšanai tās funkcijas pilda iepriekšējā sastāva izpildkomiteja.

38. pants. Pilsētas izpildkomiteja savā darbībā ievēro Latvijas PSR Konstitūciju un Latvijas PSR likumus, organizē augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu lēmumu un rīkojumu, kā arī pilsētas padomes lēmumu izpildi.

Pilsētas padomes izpildkomiteja:

1) valsts pārvaldes organizācijas jomā:

- pilsētas padomes noteiktā budžeta ietvaros, kas paredzēts pārvaldes aparāta uzturēšanai, var izveidot nodaļas, pārvaldes un citas darba iestādes; apstiprina to štatus, saskaņā ar likumdošanu nosaka darba samaksas līmeni to darbiniekiem;

- realizē augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu lēmumu izpildi, informē pilsētas iedzīvotājus par šo darbu;

2) plānošanas, pilsētas budžeta un finansu jomā:

- izstrādā un iesniedz padomei apstiprināšanai pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmas un budžetu; gādā par programmu un budžeta izpildi, sagatavo pārskatus par to izpildi;

- nodrošina nodokļu, nodevu un ārpusbudžeta līdzekļu ievākšanu likumā noteiktajā kārtībā;

3) pilsētas padomes īpašuma pārvaldes jomā:

- izveido vietējos uzņēmumus un organizācijas pilsētas padomes mantas pārvaldīšanai;

- pilsētas interesēs slēdz saimnieciskus darījumus ar uzņēmumiem un organizācijām, kā arī pilsoņiem; pilsētas padomes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pilsētas mantu un finansu resursiem;

- realizē likumā piešķirtās augstāka orgāna tiesības attiecībā uz pilsētas padomes uzņēmumiem un organizācijām;

- organizē ārējos ekonomiskos sakarus;

- apstiprina pilsētas vajadzībām ceļamo, remontējamo un paplašināmo objektu projektus, titulsarakstus un projektēšanas un izpētes darbu plānus likumā noteiktajā kārtībā;

4) dabas aizsardzības un pilsētas teritorijas racionālas izmantošanas jomā:

- organizē pilsētas ekoloģisko programmu izstrādāšanu, ekoloģisko ekspertīzi, dabas aizsardzības objektu celtniecību un rekonstrukciju; ja nepieciešams, izveido speciālas kontroles iestādes, rada ārpusbudžeta fondus apkārtējās vides aizsardzībai un racionālai dabas izmantošanai; informē iedzīvotājus par apkārtējās vides stāvokli un veicamajiem pasākumiem tās uzlabošanai;

- sagatavo priekšlikumus pilsētas padomei maksas diferencēšanai par dabas resursiem;

- sagatavo atzinumus par to objektu celtniecības vai rekonstrukcijas aizliegšanu, kuriem ir negatīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums;

- aptur produkcijas izlaidi vai objektu celtniecību gadījumos, kad tiek pieļauti rupji dabas aizsardzības likumdošanas pārkāpumi, un iesniedz attiecīgus priekšlikumus padomei un kompetentām valsts iestādēm;

- reģistrē zemes lietotājus, realizē kontroli pār pilsētas zemju, ūdeņu, zemes dzīļu un citu dabas resursu izmantošanu, piešķir un atņem zemes gabalus un izšķir zemes strīdus likumdošanā noteiktajos gadījumos un kārtībā, kontrolē, kā dabas resursu lietotāji veic dabas aizsardzības pasākumus pilsētas teritorijā;

5) pilsoņu sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanas jomā:

- izstrādā pilsētas dzīvokļu programmas projektus, vada pakļauto dzīvokļu saimniecību, realizē kontroli pār visas pilsētas dzīvokļu fonda uzturēšanu;

- kārto to pilsoņu uzskaiti, kuriem nepieciešams uzlabot dzīvokļa apstākļus;

- sadala pilsētas padomei piederošo dzīvokļu fondu, rūpējas par pilsētas pašvaldības darbinieku nodrošināšanu ar dzīvokļiem;

- kontrolē, kā tiek ievēroti likumi un sociālā taisnīguma principi dzīvokļu sadalē;

- veicina individuālo un kooperatīvo dzīvokļu celtniecību;

- rūpējas par apgādi ar kurināmo;

- kārto iedzīvotāju uzskaiti, gādā par darbaspēka racionālu izmantošanu; organizē pilsoņu iekārtošanu darbā;

- nosaka ar iedzīvotāju apkalpošanu saistīto uzņēmumu un organizāciju darba dienas un darba laiku;

- pārzina pilsētas tautas izglītības iestādes, kā arī pirmsskolas un ārpusskolas audzināšanas darbu; gādā par tautas izglītības iestāžu materiālās un tehniskās bāzes nostiprināšanu;

- izlemj jautājumus par atvieglojumu piešķiršanu pilsētas iedzīvotāju bērnu uzturēšanai;

- organizē mātes un bērna aizsardzību; likumā noteiktajos gadījumos izlemj adopcijas jautājumus, aizsargā nepilngadīgo tiesības;

- pārzina pilsētas veselības aizsardzības iestādes, gādā par to materiālās un tehniskās un finansiālās bāzes nostiprināšanu un medicīniskās palīdzības organizēšanu iedzīvotājiem;

- realizē valsts kontroli pār apkārtējās vides sanāciju, ūdenstilpju, augsnes un atmosfēras gaisa sanitārās aizsardzības noteikumu ievērošanu;

- veic pasākumus infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai un šo slimību likvidēšanai; noteiktā kārtībā nosaka pilsētas teritorijā īpašus pilsoņu darba, mācību, pārvietošanās un pārvadājumu noteikumus un režīmus, lai novērstu slimību izplatīšanos un likvidētu tās;

- gādā par pilsētas iedzīvotāju sociālo nodrošināšanu;

- izpilda aizbildnības un aizgādnības iestāžu funkcijas likumā noteiktajā kārtībā;

- pārzina kultūrizglītības darbu, gādā par kultūrizglītības iestāžu materiālās un tehniskās bāzes nostiprināšanu;

- rūpējas par tautas daiļrades un mākslinieciskās pašdarbības attīstību;

- nodrošina nacionālo un kultūras tradīciju saglabāšanu un attīstīšanu;

- realizē valsts pārvaldi un valsts uzraudzību vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā;

- pārzina fiziskās kultūras un sporta darbu; rūpējas par attiecīgo iestāžu materiālās un tehniskās bāzes nostiprināšanu;

- kopīgi ar citām pašvaldības iestādēm rūpējas par masu atpūtas zonu attīstīšanu pilsētas tuvumā, to labiekārtošanu un apgādi; kontrolē, kā šīs zonas izmanto;

6) komunālās saimniecības, labiekārtošanas, pakalpojumu, tirdzniecības, transporta un sakaru jomā:

- pārzina pilsētas komunālās saimniecības iestāžu darbību, elektrības, ūdensvada, kanalizācijas, siltumapgādes un gāzes tīklu un būvju ekspluatāciju un attīstību; kontrolē attīrīšanas būvju un ierīču celtniecību un ekspluatāciju;

- iesaista uzņēmumus, iestādes un organizācijas pilsētas labiekārtošanā;

- kārto pilsētas neapdzīvojamo telpu uzskaiti un uz īres līguma pamata nodod tās lietošanā;

- nodrošina kapsētu, brāļu kapu un atsevišķu kapu uzturēšanu pienācīgā kārtībā;

- vada pilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumus un organizācijas;

- kontrole augstākas pakļautības transporta uzņēmumu un organizāciju darbību pilsētas iedzīvotāju apkalpošanā;

- kontrolē, kā organizēta pasažieru apkalpošana dzelzceļa stacijās, autoostas, kuģu piestātnēs;

- kontrolē sakaru uzņēmumu un organizāciju darbību pilsētas iedzīvotāju apkalpošanā; palīdz attīstīt telefona un pasta sakarus, radiofikāciju un televīziju;

- kontrolē tirdzniecību, kā arī sabiedrisko ēdināšanu pilsētas teritorijā; gādā par iedzīvotāju apgādi ar pārtiku;

- kontrolē pilsētas teritorijā esošo tirgu darbību, gādā par individuālās tirdzniecības attīstību;

- aizsargā patērētāju intereses, kontrolē cenu, tarifu, cenrāžu, tirdzniecības un apkalpošanas noteikumu ievērošanu;

- gādā par vietējo rūpniecības un pārtikas preču resursu iesaistīšanu preču apgrozībā;

- reģistrē kooperatīvu statūtus; izsniedz individuālā darba atļaujas un kontrolē kooperatīvu un individuālo ražotāju darbību;

7) pilsoņu tiesību un brīvību, kā arī likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšanas jomā:

- nodrošina Latvijas PSR Konstitūcijā garantēto pilsoņu tiesību, brīvību un likumīgo interešu ievērošanu, aizsargā viņus no prettiesiska apdraudējuma;

- izskata pilsoņu priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības; kontrolē, kā pilsoņu priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības izskata pilsētas teritorijā esošajos uzņēmumos, organizācijās un iestādēs, noklausās to vadītāju pārskatus šajos jautājumos;

- nodrošina to likumu ievērošanu, kas garantē pilsoņu apziņas, vārda, preses, sapulču, mītiņu, ielas gājienu un demonstrāciju brīvību, citas pilsoņu politiskās un personiskās tiesības;

- gādā par tiesisko informāciju, iedzīvotāju tiesisko izglītošanu un par kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšanu pilsoņiem;

- gādā par Latvijas PSR likumu un augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu aktu ievērošanu, valsts un sabiedriskās kārtības sargāšanu;

- vada valsts notariāta un civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu darbu vai izdara notariālās darbības un civilstāvokļa aktu reģistrāciju likumā paredzētā kārtībā;

- koordinē visu pilsētas valsts un sabiedrisko orgānu darbu tiesību pārkāpumu novēršanā, vada iekšlietu iestāžu un attiecīgo amatpersonu darbu, kuru uzdevums ir cīnīties pret tiesību pārkāpumiem;

- aptur un iesniedz padomei priekšlikumus par uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītāju pavēļu un rīkojumu atcelšanu, darba kolektīvu padomju lēmumu, kooperatīvu un sabiedrisko organizāciju lēmumu apturēšanu, ja tie ir pretrunā ar likumu vai padomes lēmumiem;

- izveido likumā noteiktajā kārtībā izpildkomitejas komisijas;

- vada ugunsdzēsības dienesta un brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību darbu pilsētas teritorijā;

- stihisku nelaimju un dabas katastrofu, epidēmiju, epizootiju, ugunsgrēku gadījumos veic īpašus pasākumus, saistītus ar cilvēku glābšanu, materiālo vērtību saglabāšanu, likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšanu;

- savas kompetences ietvaros nodrošina, lai tiktu pildītas likuma par vispārējo karaklausību prasības; organizē civilo aizsardzību;

- kontrolē, kā tiek ievērota likumdošana par reliģiskajiem kultiem.

Pilsētas izpildkomiteja par savu darbību ir atbildīga padomei un ne retāk ka reizi gadā sniedz tai pārskatus.

Pilsētas izpildkomitejai ir tiesības saņemt no uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm visu informāciju, kas nepieciešama tās kompetencē nodoto jautājumu risināšanai.

Prettiesisku pilsētas izpildkomitejas lēmumu vai darbību rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina tiesas ceļā.

39. pants. Pilsētas izpildkomitejas sēdes noturamas pēc vajadzības, tās sasauc un vada izpildkomitejas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

Sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no izpildkomitejas locekļiem.

Visus jautājumus izpildkomiteja izšķir ar tās locekļu balsu vairākumu. Balsot var atklāti, bet, ja pieprasa kaut viens izpildkomitejas loceklis, jābalso aizklāti.

40. pants. Visas izpildkomitejas sēdes tiek protokolētas. Protokolus un izpildkomitejas lēmumus paraksta izpildkomitejas priekšsēdētājs un sekretārs.

41. pants. Pilsētas izpildkomitejai ir tiesības rakstiski iesniegt motivētus iebildumus pret pilsētas padomes lēmumiem, kuru izpilde uzdota izpildkomitejai. Šie iebildumi iesniedzami mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Padomei iebildumi jāizskata kārtējā sesijā, lēmums paliek bez izmaiņām, ja par to nobalsojušas ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlētajiem deputātiem.

Sūdzības par izpildkomitejas lēmumu ieinteresētās personas var iesniegt pilsētas padomei vai arī likumā noteiktajā kārtībā citam orgānam.

42. pants. Pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs vada izpildkomitejas darbu, pārstāv izpildkomitejas intereses tiesā, arbitrāžā, citās iestādēs un organizācijās, izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver un slēdz kontus banku iestādēs, rīkojas ar izpildkomitejas līdzekļiem, pieņem darbā un atlaiž no darba izpildkomitejas aparāta darbiniekus un veic citas darbības, kādas ar likumu piešķirtas iestādes vadītājam.

Pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam ir tiesības dot obligātus norādījumus amatpersonām un pilsoņiem par jebkuras nelikumīgas darbības pārtraukšanu un likumā paredzētajos gadījumos uzlikt administratīvus sodus.

43. pants. Pilsētas budžeta, gada pārskatu, ieņēmumu un izdevumu tāmes, izpildkomitejas, tās orgānu un amatpersonu saimnieciskās darbības kontrolei pilsētas padome uz savu pilnvaru laiku no deputātiem ievēlē revīzijas komisiju. Komisijas locekļu skaitu nosaka padome, bet ne mazāku par trim, ieskaitot priekšsēdētāju. Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēlē pilsētas padome.

Revīzijas komisija savā darbībā pamatojas uz Latvijas PSR Ministru Padomes izstrādāto paraugnolikumu.

44. pants. Revīzijas komisija var izdarīt pilsētas pašvaldības iestāžu un amatpersonu darbības revīziju katrā laikā pēc sava ieskata, bet ne retāk kā reizi gadā. Tāpat revīzijas jāizdara pēc pilsētas padomes, padomes priekšsēdētāja, kā arī pēc vismaz vienas piektdaļas ievēlēto deputātu kopskaita pieprasījuma.

45. pants. Revīzijas komisija par revīzijas rezultātiem ziņo pilsētas padomei un iesniedz attiecīgus priekšlikumus.

III. Pilsētas pašvaldības ekonomiskais pamats

46. pants. Pilsētas pašvaldības ekonomiskā bāze ir valsts manta, kas nodota pilsētas padomes valdījumā, lietošanā un rīcībā, kā arī finansu resursi, kas veidojas no pilsētas padomes budžeta un ārpusbudžeta līdzekļiem un uz brīvprātības principiem iesaistītajiem uzņēmumu, organizāciju, saimniecību un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu un pilsoņu līdzekļiem, kā arī no banku kredītiem.

Pilsētas pašvaldības pārziņā ir pilsētas zeme, ūdeņi, zemes dzīles, meži un citi dabas resursi.

Pilsētas zemju, ūdeņu, zemes dzīļu, mežu un citu dabas resursu aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka šis likums un citi Latvijas PSR likumi.

47. pants. Pilsētas padomei pieder pilsētas padomes uzņēmumu, organizāciju un iestāžu pamatfondi un cita manta, kas nepieciešama pilsētas sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

48. pants. Pilsētas padomes īpašums rodas:

- likumā noteiktajā kārtībā nododot pilsētas padomei valsts īpašuma objektus;

- paplašinātas atražošanas rezultātā izveidojot jaunus īpašuma objektus;

- uz mantisku darījumu pamata, kā arī citos likumā noteiktajos veidos.

49. pants. Pilsētas padomei ir priekšrocības tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegūt savā īpašumā ēkas, būves, dzīvokļus un citus objektus, kas atrodas pilsētas teritorijā un var tikt izmantoti pilsētas saimniecības vajadzībām.

50. pants. Pilsētas padome, realizējot īpašuma tiesības:

- izveido uzņēmumus un organizācijas, kuriem nodod mantu valdījumā un lietojumā;

- nodod mantu uz nomas līguma pamata vai citādā likumā noteiktajā kārtībā darba kolektīviem, sabiedriskajām organizācijām, kooperatīviem, nomnieku organizācijām, sabiedrībām, kā arī pilsoņiem.

51. pants. Pilsētas un pilsētas rajona padome saskaņā ar likumu par Latvijas PSR budžeta tiesībām patstāvīgi izstrādā un apstiprina savu budžetu un iesniedz to augstākām pārvaldes iestādēm iekļaušanai rajona vai republikāniskās pilsētas kopsavilkuma budžetā, bet republikāniskās pilsētas budžetu - valsts budžetā. Pilsētas padomei tiek garantēta augstāku varas un pārvaldes orgānu neiejaukšanās budžeta procesā.

52. pants. Pilsētas budžeta ieņēmumus veido uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju maksājumi, kas ņemami pilsētas teritorijā saskaņā ar Latvijas PSR nodokļu likumu tai daļā, kura atbilstoši apstiprinātajiem stabilajiem normatīviem atskaitāma pilsētas budžetā, kā arī citi ieņēmumi un iemaksas saskaņā ar pilsētas padomes lēmumu, augstāka budžeta dotācijas, subsīdijas ar mērķa raksturu, bet nepieciešamības gadījumā - bankas kredīti un augstāka budžeta aizdevumi uz atgriežamības un atmaksājamības pamata. Budžetā nesaņemtie ieņēmumi no augstāka budžeta netiek kompensēti.

Maksājumus budžetā uzņēmumi un organizācijas izdara to atrašanās vietā, kā arī to filiāļu, struktūrvienību un apakšvienību atrašanās vietā. Atskaitījumi no to uzņēmumu peļņas, kam pilsētā ir filiāles, izdarāmi proporcionāli filiālē strādājošo skaitam.

Maksājumus pilsētas budžetā uzņēmumi un organizācijas pēc saskaņošanas ar pilsētas padomi var aizstāt ar materiālo vērtību nodošanu, darbu izpildi un pakalpojumu sniegšanu.

53. pants. Pilsētas budžetam piesaistīti un pilnā apmērā iemaksājami šādi nodokļu un nenodokļu maksājumi:

1) pilsētas saimniecisko uzņēmumu un organizāciju peļņas nodoklis;

2) starpsaimniecību organizāciju maksājumi budžetā, ja pilsētas padome piedalījusies šo organizāciju veidošanā;

3) ienākuma nodoklis no kooperatīvu biedru algas, amatnieku (patentu) nodoklis;

4) nodoklis par dabas resursu izmantošanu;

5) valsts nodeva;

6) kūrorta nodoklis;

7) zemes nodoklis;

8) sarīkojumu nodoklis;

9) soda naudas, ko uzliek izpildkomiteja vai tās iestādes, kā arī pilsētas pašvaldības pilnvarotas amatpersonas;

10) uzņēmumu, organizāciju un iestāžu kreditoru un deponentu parādu summas, kurām iestājies prasības noilgums;

11) ienākumi no pilsētas padomes mantas realizācijas un iznomāšanas;

12) no augstāka budžeta saņemamās dotācijas un aizdevumi;

13) citi ienākumi, kas saskaņā ar Latvijas PSR likumdošanu un pilsētas padomes kompetences ietvaros pieņemtajiem lēmumiem iemaksājami pilsētas budžetā.

Pilsētas padomei ir tiesības ņemt arī šī likuma 66. pantā noteiktos maksājumus, kas neietilpst budžeta ieņēmumos un ir izlietojami speciāliem mērķiem.

54. pants. Pilsētas budžetā iemaksājami šādi atskaitījumi saskaņā ar stabiliem normatīviem, kurus republikāniskajām pilsētām nosaka Latvijas PSR Augstākā Padome, bet rajonu pilsētām - rajona padome:

1) no apgrozījuma nodokļa;

2) no ienākuma nodokļa no iedzīvotājiem;

3) no to uzņēmumu un organizāciju peļņas nodokļa, kuri nav pilsētas pakļautībā;

4) no darba samaksas nodokļa;

5) no transporta nodokļa.

Atskaitījumu apmēri nosakāmi pa ieņēmuma veidiem un budžetiem atkarībā no pilsētas izdevumiem, pamatojoties uz sociālajiem un finansu normatīviem.

55. pants. Pilsētas padome lemj jautājumus par likumā paredzēto vietējo nodokļu un iemaksu ieviešanu, atcelšanu un to apmēriem.

Ja, piemērojot likumā atvēlētās vietējo nodokļu un nodevu maksimālās likmes, nav iespējams sabalansēt budžetu un realizēt pilsētas padomes izstrādātās programmas, tad pilsētas padomei ir tiesības paaugstināt vietējo nodokļu un iemaksu likmes līdz divdesmit procentiem.

56. pants. No pilsētas budžeta finansējami pilsētas pašvaldības izdevumi, kas saistīti ar pilsētas padomes funkciju izpildi. Izdevumu pamatvirzieni noteikti likumā par Latvijas PSR budžeta tiesībām un šajā likumā.

Bez summām, kuras paredzētas pilsētas pašvaldības tiešām vajadzībām, budžetā izveido izpildkomitejas rezerves fondu līdz divu procesu apmēram no izdevumu apjoma.

Virs budžetā paredzētajiem izdevumiem uz pilsētas budžeta līdzekļu atlikuma rēķina pagaidu kases iztrūkumu segšanai veidojami kases apgrozības līdzekļi. To apmēru apstiprina pilsētas padome. Kases apgrozības līdzekļus gada laikā var izmantot pagaidu kases iztrūkumu segšanai un tie jāatjauno tajā pašā gadā tādos apmēros, kādi noteikti, apstiprinot budžetu.

Budžetā obligāti iekļaujamas aizdevumu, parādu un procentu nomaksai vajadzīgās summas.

57. pants. Pilsētas padome patstāvīgi nosaka budžeta līdzekļu izlietošanas virzienus, apmērus un izdevumu izdarīšanas kārtību.

Savu līdzekļu ietvaros pilsētas padome uz līguma pamata var finansēt un stimulēt pasākumus, lai uzņēmumi pildītu vietējos pasūtījumus, saistītus ar pārtikās un citu preču izlaides palielināšanu, iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu sfēras attīstību, kā arī sociālās un ražošanas infrastruktūras objektu celtniecību un rekonstrukciju.

58. pants. Pilsētas budžeta ietvaros pilsētas padomei ir tiesības:

1) palielināt izdevumus virs valsts noteiktajām normām no budžeta finansējamo iestāžu uzturēšanai un pasākumiem, kā arī noteikt piemaksas pie amata algām šo iestāžu, to skaitā arī pašvaldības iestāžu darbiniekiem;

2) ieviest uz budžeta, kā arī noteiktā kārtībā uz uzņēmumu un organizāciju brīvprātīgi iemaksāto līdzekļu rēķina papildus atvieglojumus un pabalstus palīdzības sniegšanai ģimenēm, kurām ir bērni, kā arī veciem cilvēkiem un invalīdiem to sociālās nodrošināšanas nolūkā, pilsoņiem, kuri cietuši stihiskās nelaimēs, kā arī citiem mazapgādātiem pilsoņiem;

3) sniegt finansiālu palīdzību sabiedriskās pašvaldības iestādēm uz līdzekļu atmaksāšanas noteikumiem, kā arī bez atlīdzības;

4) veidot fondus pašvaldības darbinieku un deputātu darba stimulēšanai;

5) uz laiku brīvos līdzekļus iekļaut saimnieciska rakstura pasākumos un izsniegt aizdevumus.

59. pants. Pilsētas padome:

1) pēc saviem ieskatiem izlieto budžetā papildus saņemtos ieņēmumus, kā arī budžeta rezervi, kas veidojas no brīvajiem budžeta līdzekļu atlikumiem uz gada sākumu un no ieņēmumu pārsnieguma pār izdevumiem;

2) saņem no augstāka posma budžeta summas, kas izveidojušās, realizējot augstāka posma valsts varas un pārvaldes orgānu pieņemtos lēmumus, kuru dēļ samazinājušies pilsētas budžeta ieņēmumi vai palielinājušies izdevumi;

3) ir tiesīga saņemt līdzekļus no augstāka posma budžeta dotācijas vai subsīdijas veidā, ko nosaka absolūtā summā un kam ir mērķa raksturs. Dotācijas un subsīdijas netiek pārskatītas un tiek izsniegtas neatkarīgi no pilsētas budžeta izpildes rezultātiem.

60. pants. Izstrādātais rajona pilsētas budžets rajona padomes noteiktajā termiņā iesniedzams rajona izpildkomitejai, bet republikāniskās pilsētas budžets - Latvijas PSR Finansu ministrijai, lai izskatītu likumīguma ievērošanu tajā.

61. pants. Budžetā iekļaujamie ienākumi un izdevumi sadalāmi pa iedaļām, nodaļām, paragrāfiem un pantiem.

62. pants. Pilsētas izpildkomiteja var izlietot budžeta līdzekļus tikai budžetā ieplānotajām vajadzībām, kādas paredzētas budžetā attiecīgajās iedaļās, nodaļās, paragrāfos un pantos.

63. pants. Kārtību, kādā pārkārtojama un izlietojama viena budžeta iedalījuma summa citām vajadzībām, nosaka pilsētas padome.

64. pants. Pilsētas izpildkomiteja nodrošina visu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un Latvijas PSR Finansu ministrijas noteik­tajā kārtībā sastāda pārskatu par budžeta izpildi.

65. pants. Budžeta kases izpildi veic bankas iestādes. Pilsētas padomes līdzekļi glabājas valsts vai pašvaldības banku iestādēs.

66. pants. Pilsētas padome var veidot ārpusbudžeta līdzekļus pilsētas nozīmes pasākumu finansēšanai no:

1) uzņēmumu, organizāciju, kolhozu, kooperatīvu un iedzīvotāju brīvprātīgām iemaksām;

2) vietēja rakstura aizņēmuma obligāciju realizācijas ieņēmumiem;

3) vietēja (mērķa) rakstura naudas un mantas loterijām;

4) ieņēmumiem, kurus saņem pilsētas padome, veicot pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai;

5) zaudējumu atlīdzināšanas summām par apkārtējās vides piesārņošanu;

6) Latvijas PSR Ministru Padomes noteiktās maksas par uzņēmumā, organizācijā strādājošo skaita limita pārsniegšanu un maksas par darbiniekiem, kurus iesaista darbā no citiem reģioniem;

7) pilsoņu mantas obligātās apdrošināšanas maksājumiem.

Pilsētas padome var noteikt arī citus avotus ārpusbudžeta līdzekļu veidošanai.

67. pants. Pilsētas padomei atļauts ņemt šādas Latvijas PSR likumdošanā paredzētas nodevas noteiktam mērķim paredzētu pasākumu finansēšanai:

1) pilsētas pašvaldības nodevu. Līdzekļi izlietojami pasākumiem, kurus nosaka pilsētas padome;

2) nodevu no suņu īpašniekiem;

3) atpūtnieku nodevu. Nodeva ņemama no personām, kas iebrauc un uzturas pilsētas teritorijā rekreācijas nolūkā. Līdzekļi izlietojami sociālās infrastruktūras veidošanai un teritorijas labiekārtošanai;

4) tūristu nodevu par pilsētas teritorijas izmantošanu tūrisma pasākumiem. Līdzekļi izlietojami ar tūrismu saistīto objektu un teritorijas labiekārtošanai;

5) tirgus nodevu. Līdzekļi izlietojami tirgu organizēšanai, iekārtošanai un uzturēšanai;

6) nodevu no transporta līdzekļu īpašniekiem.

68. pants. Ārpusbudžeta līdzekļi glabājami atsevišķos speciālos kontos, kurus atver bankas iestādēs. Šie līdzekļi nav atņemami un ir izlietojami pilsētas padomes pasākumu realizēšanai saskaņā ar apstiprinātajiem plāniem.

Savu līdzekļu glabāšanai pilsētas padome var izveidot kredīta iestādes, apdrošināšanas un krājaizdevumu sabiedrības.

Pilsētas padome veido valūtas fondus pēc Latvijas PSR likumdošanā noteiktiem stabiliem ilglaicīgiem normatīviem atskaitījumiem no pilsētas teritorijā esošo uzņēmumu un organizāciju valūtas ienākumiem, kā arī no padomes uzņēmumu un organizāciju realizētās produkcijas un sniegto pakalpojumu valūtas ienākumiem.

IV. Sabiedriskā pašvaldība pilsētā

69. pants. Pilsētas iedzīvotāji realizē sabiedrisko pašvaldību ar savu sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu (mikrorajonu padomju, namu vai ielu komiteju u. tml.) starpniecību.

70. pants. Sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestādes ievēlē attiecīgās teritorijas (mikrorajona, nama, kvartāla u. tml.) iedzīvotāju kopsapulcēs (konferencēs).

Kopsapulcēs ar balsstiesībām var piedalīties visi attiecīgajā teritorijā dzīvojošie pilsoņi, kas sasnieguši 16 gadu vecumu.

71. pants. Sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu tiesības un pienākumus nosaka statūti vai nolikumi, ko izstrādā un apstiprina šīs iestādes un kas reģistrējami pilsētas izpildkomitejā.

Pilsētas padome uz līguma pamata var nodot sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu rīcībā padomes finansu līdzekļus un mantu pašvaldības uzdevumu veikšanai.

72. pants. Pilsētas padomei, tās izpildkomitejai un citām iestādēm jāizskata sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu priekšlikumi, ja nepieciešams, jāveic pasākumi to realizēšanai un likumā noteiktajā kārtībā jādod atbilde.

73. pants. Pilsētas iedzīvotāji sabiedrisko pašvaldību realizē arī, sasaucot iedzīvotāju kopsapulces, kurās izlemj pilsētas dzīves svarīgākos jautājumus.

Iedzīvotāju kopsapulcēs pieņemtie likumam atbilstošie lēmumi obligāti jāizskata pilsētas padomei, kas organizē to izpildi.

74. pants. Svarīgu pilsētas pašvaldības jautājumu izlemšanai var organizēt vietējos referendumus. Lēmumi, kas pieņemti vietējā referendumā un nav pretrunā ar likumu, ir obligāti pilsētas padomei, citām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem un pilsoņiem. Šos lēmumus var atcelt tikai kārtībā, kāda noteikta Latvijas PSR likumā par referendumu.

Referenduma norises kārtību nosaka likums.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 15. februārī