LATVIJAS PSR MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 17
Latvijas PSR teritorijā 30 procenti no kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu ir bīstamo un viegli degošo kravu pārvadājumi. Ir aptuveni 90 veidu šādu kravu. No 128 republikā esošajām stacijām darbs ar šādām kravām tiek veikts 82 stacijās. Uz 40 pievedceļiem notiek šķidro bīstamo kravu cisternu izliešana un pieliešana.
Pēdējos gados Baltijas dzelzceļa pārvalde veikusi pasākumus vilcienu kustības drošības garantēšanai. Galveno staciju pārmijas un signāli aprīkoti ar elektriskās centralizācijas ierīcēm, bet iecirkņos Bigosova - Daugavpils, Pitalova - Rēzekne - Daugavpils, Krustpils - Jelgava - Rīga - Valka ieviesta dispečercentralizācija. Pārtraukta to vilcienu kustība caur Jūrmalu un Rīgu, kuri ved bīstamas kravas uz Ventspili. Tiek veikti pasākumi sliežu ceļu saimniecības uzlabošanai.
Tomēr šajā darbā ir daudz trūkumu un neatrisinātu jautājumu.
Joprojām ir gadījumi, kad noplūst stipri iedarbīga indīgā viela - amonjaks, kuru saņem cisternās izliešanai Ventspils ostas rūpnīcā. Stāvokli pasliktina tas, ka Vissavienības asociācija «Agrohim» pietiekami precīzi neregulē šīs kravas ieliešanu nosūtītājrūpnīcās; tas ir ļoti svarīgi periodos, kad trūkst brīvu tilpņu izliešanai, jo vēlu tiek padoti tankkuģi.
Iecirkņu Tukums - Jelgava un Rīga - Valka galvenajos ceļos tiek ekspluatētas sliedes, pa kurām transportētas kravas ar virsnormatīvo tonnāžu.
Neapmierinošā tehniskā stāvoklī ir dažu staciju dzelzceļa sliežu ceļi un dzelzceļa pārmijas. Tā bojātas dzelzceļa pārmijas dēļ 1989. gada 25. jūlijā Ventspils stacijā pieļauts gadījums, ka no sliedēm nogāja un apgāzās tukšu naftas produktu pārvadāšanas cisternu grupa.
1989. gada 22. oktobrī ceļa posmā Glūda - Jelgava aizdegās krava cisternā sakarā ar benzīna noplūdi pa izliešanas ierīces vārstu un vāku, kuri nebija cieši aizvērti, tā iemesls - Mažeiķu naftas produktu sagādes un realizācijas bāzes darbinieku nolaidīga attieksme, ielejot benzīnu cisternās, kā arī tas, ka Baltijas dzelzceļa darbinieki nenodrošināja cisternu drošu pārvietošanu un vagonu pieņemšanu no kravas nosūtītājiem pēc šo kravu iekraušanas.
Lai garantētu bīstamo kravu drošu pārvadāšanu pa dzelzceļu republikas teritorijā, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:
1. Vērst Baltijas dzelzceļa priekšnieka pirmā vietnieka b. V. Skrabes, Rīgas un Daugavpils nodaļu priekšnieku b. A. Berezina un b. S. Baiko uzmanību uz to, ka samazinājusies kontrole un prasīgums pret darbiniekiem, kas nodrošina bīstamo kravu pārvadāšanu republikas robežās.
2. Pieņemt zināšanai, ka Baltijas dzelzceļš sīki izmeklējis bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumu gadījumus, vainīgās personas stingri sodītas, un paredzēti konkrēti pasākumi stāvokļa uzlabošanai.
3. Baltijas dzelzceļa pārvaldei:
3.1. līdz 1990. gada 15. februārim pārbaudīt dzelzceļa sliežu ceļus, pa kuriem pārvadā bīstamas kravas, un noteikt konkrētus termiņus to remontam pirmām kārtām; ja nepieciešams, ieviest vilcienu kustības ātruma ierobežojumu;
3.2. līdz 1990. gada 20. februārim apstiprināt sastāvu stāvēšanas shēmu bīstamo kravu pārvadāšanas maršrutos, ja kravas saņēmēji šīs kravas nepieņem, un paredzēt drošības pasākumus avārijas situācijās. Kopīgi ar rajonu Tautas deputātu padomju izpildkomitejām izstrādāt bīstamo kravu sastāvu apsargāšanas kārtību stāvēšanas stacijās;
3.3. stingrāk prasīt no dzelzceļa staciju darbiniekiem, kravas nosūtītājiem un kravas saņēmējiem, lai viņi kvalitatīvi sagatavotu un pārbaudītu cisternas bīstamu un viegli degošu kravu pārvadāšanai;
3.4. līdz 1990. gada 1. aprīlim veikt esošo sakaru, skaņas signalizācijas un skaļsakaru tīklu revīziju, nodrošināt to darbību, ja jāapziņo staciju darbinieki, pasažieri un stacijas teritorijā dzīvojošie pilsoņi, kā arī ja jāpaziņo attiecīgajiem civilās aizsardzības teritoriālajiem orgāniem;
3.5. kopīgi ar dzelzceļa Rīgas nodaļu sniegt operatīvu informāciju Ventspils ostas rūpnīcas dispečeram par sastāvu skaitu ar bīstamām kravām, kuras atrodas republikas teritorijā, un attiecīgajiem civilās aizsardzības štābiem - par bīstamu kravu sastāvu stāvēšanas vietām.
4. Ventspils ostas rūpnīcai (b. V. Frančuks):
4.1. kopīgi ar Baltijas dzelzceļu līdz 1990. gada 15. februārim Jelgavas stacijā organizēt bīstamo kravu cisternu stāvokļa kontroles papildposteni pēc analoģijas ar posteņiem, kas darbojas Rēzeknes un Pitalovas stacijā;
4.2. panākt amonjaka ieliešanas punktu skaita samazināšanu, tai skaitā panākt, lai no Kohtlas stacijas vairs netiktu nosūtīts ražošanas apvienības «Slancehim» ražotais amonjaks;
4.3. kontrolēt, lai amonjaks tiktu ieliets tikai tieši nosūtāmos sastāvos;
4.4. stingri sekot amonjaka nosūtīšanas apstiprinātā grafika ievērošanai, regulēt amonjaka ieliešanu, ņemot vērā rūpnīcā esošās brīvās tilpnes un gāzes tankkuģu padevi;
4.5. slēdzot līgumus ar ķīmisko kravu piegādātājrūpnīcām, paredzēt naudas sodu sankcijas par bojātām (ar gāzes izplūdi) cisternām, kā arī par piegādes grafiku neievērošanu;
4.6. sastāvu ar ķīmisko vielu kravām stāvēšanas stacijās izveidot posteņus no apmācītiem speciālistiem, kuri avārijas situācijās spējīgi pieņemt pamatotus lēmumus.
5. Baltijas dzelzceļa pārvaldei kopīgi ar Rīgas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteju, Latvijas PSR Valsts agrorūpniecisko komiteju, Latvijas republikānisko mežsaimniecības ražošanas apvienību «Latvijas mežs», padomju saimniecību «Olaine», agrofirmām-kolhoziem «Ķekava» un «Salaspils» līdz 1990. gada 1. aprīlim izvēlēties dabā trasi dzelzceļa apvedceļam ap Rīgu, veicot iepriekšēju saskaņošanu, kā arī noformēt projektēšanas atļauju. Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas Baltijas dzelzceļa pārvaldei noformēt zemes piešķiršanu noteiktā kārtībā.
6. Latvijas PSR Valsts kurināmā un enerģētikas komitejai kopīgi ar ieinteresētajām organizācijām līdz 1990. gada 16. aprīlim izstrādāt plānu astoņasu cisternu pieņemšanas un izliešanas estakādes posmsecīgai projektēšanai un celtniecībai Ventspils naftas un naftas produktu eksporta uzņēmumā.
7. Baltijas kara apgabalam no 1990. gada 15. marta pārtraukt iekraušanas un izkraušanas operācijas ar sprādziennedrošām kravām tiešā Ventspils stacijas pasažieru ēkas tuvumā un kopīgi ar Baltijas dzelzceļa pārvaldi un Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteju noteikt šo operāciju veikšanai drošu vietu.
8. Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai un Latvijas PSR Valsts rūpniecības darbu drošības uzraudzības un kalnrūpniecības uzraudzības komitejai kopīgi ar Baltijas dzelzceļa pārvaldi trīs mēnešu laikā organizēt inspekcijas ekoloģisko kontroli un uzraudzību pār kravu drošu transportēšanu pa dzelzceļu.
9. Šī lēmuma izpildes kontroli uzdot Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes Transporta un sakaru daļai, Teritoriālās attīstības daļai, Rūpniecības daļai, Agrorūpniecisko nozaru daļai un Aizsardzības darba sektoram.
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V. BRESIS
Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks K. LĪCIS
Rīgā 1990. gada 22. janvārī