Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likums «Par bankām» nosaka banku tiesisko statusu un reglamentē to darbību Latvijas kā suverēnas valsts teritorijā.
1. pants. Bankas jēdziens
Banka ir specifiska saimnieciska organizācija, kura nodrošina naudas apgrozījuma un aizdevuma fonda funkcionēšanu.
2. pants. Banku sistēma
Republikas banku sistēma ietver:
republikas bankas — Latvijas Republikas centrālo banku (Latvijas banku), valsts komercbankas, citas komercbankas;
citas kredītiestādes, kuras par tādām atzītas noteiktā kārtībā apstiprinātos un Latvijas bankā reģistrētos statūtos.
Republikas bankas un citas kredītiestādes noteiktā kārtībā var atvērt savas pārstāvniecības, nodaļas un filiāles Latvijas Republikā un citu savienoto republiku teritorijā, kā arī ārvalstīs.
Lai koordinētu savu darbību, republikas bankas un citas kredītiestādes uz līgumu un vienošanās pamata var izveidot asociācijas un citas apvienības, kā arī piedalīties starptautiskajās banku organizācijās.
Ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes atļauju republikas teritorijā var darboties PSRS, citu savienoto republiku un ārvalstu bankas, citas kredītiestādes, to pārstāvniecības, nodaļas un filiāles.
Republikā esošās bankas un citas kredītiestādes funkcionē vienotā republikāniskā informācijas un skaitļošanas sistēmā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
3. pants. Banku darbības tiesiskais pamats
Republikas bankas un citas kredītiestādes ir juridiskas personas. Republikas bankas savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikas likumiem un saviem statūtiem. Komercbankas un citas kredītiestādes pamatojas arī uz Latvijas bankas normatīvajiem aktiem. Turklāt komercbankas ievēro īpatnības, kādas naudas norēķiniem noteikušas PSRS, citu savienoto republiku un ārvalstu bankas, kuru teritorijā atrodas komercbanku korespondenti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
4. pants. Atbildības sadalīšana starp valsti un bankām
Republikas bankas un citas kredītiestādes neatbild par valsts saistībām, valsts neatbild par banku un citu kredītiestāžu saistībām, izņemot gadījumus, kuri paredzēti Latvijas Republikas likumos, un citos gadījumos, kad puses uzņemas šādu atbildību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
5. pants. Banku aplikšana ar nodokļiem
Bankas, to iestādes (pārstāvniecības, nodaļas, filiāles) un citas kredītiestādes, kas atrodas republikas teritorijā, maksā nodokļus Latvijas Republikas valsts budžetā Latvijas Republikas likumos noteiktajā apmērā un kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
6. pants. Banku noslēpums
Republikas bankas garantē noslēpumu par savu klientu un korespondentu kontiem, noguldījumiem un veiktajām operācijām. Visu banku un citu kredītiestāžu darbinieku pienākums ir glabāt noslēpumu par bankas, citas kredītiestādes, tas klientu un korespondentu kontiem, noguldījumiem un veiktajām operācijām.
Uzziņas par juridisku personu un citu organizāciju kontiem un veiktajam operācijām var izsniegt pašām organizācijām, viņu augstākstāvošiem orgāniem, tiesām, arbitrāžām, kā arī finansu iestādēm nodokļu jautājumos.
Uzziņas par fizisku personu noguldījumiem un kontiem izsniedz pašiem klientiem un viņu pārstāvjiem, kā arī tiesām un izmeklēšanas orgāniem. Uzziņas par kontiem un noguldījumiem noguldītāja nāves gadījumā iesniedz personām, kuras ir norādījis konta vai noguldījuma īpašnieks testamentārajā rīkojumā bankai, valsts notariāta kantoriem, tiesām, ārvalstu konsulārajām iestādēm.
7. pants. Gada bilanču un atskaišu par peļņu un zaudējumiem publicēšana
Latvijas Republikas teritorijā izvietotās bankas un citas kredītiestādes publicē gada bilanci un atskaiti par peļņu un zaudējumiem formā un termiņos, kādus ir noteikusi Latvijas banka, pēc tam, kad auditoriskā organizācija ir apstiprinājusi atskaitēs uzrādīto datu ticamību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
8. pants. Aresta uzlikšana un piedziņas vēršana uz bankās esošajiem naudas līdzekļiem un citām vērtībām
Bankās esošajiem naudas līdzekļiem un citām vērtībām var uzlikt arestu uz izmeklēšanas orgānu, tiesas vai arbitrāžas nolēmumu pamata, bet vērst piedziņu var tikai pēc tiesas izpildrakstiem, arbitrāžas pavēlēm un citiem izpilddokumentiem, kā arī Latvijas Republikas likumos paredzētajos gadījumos — pēc finansu iestāžu pieprasījuma.
Ārvalstu un starptautisko organizāciju naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas bankās, var uzlikt arestu vai vērst piedziņu tikai uz tiesas vai arbitrāžas nolēmumu pamata likumos noteiktajā kārtībā.
Bankās esošajiem fizisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām var uzlikt arestu, tikai pamatojoties uz:
izmeklēšanas orgānu vai tiesas lēmumiem krimināllietās, kurās ir nepieciešams nodrošināt iespējamo civilprasību vai mantas konfiskāciju;
tiesas vai tautas tiesneša lēmumiem par prasībām, kas radušās no krimināllietām, prasībām par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu) vai prasībām sadalīt noguldījumu, kas ir laulāto kopīpašums.
Uz fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām var vērst piedziņu, pamatojoties uz tiesas spriedumu krimināllietā vai civillietā, ar kuru apmierināta civilprasība, kas radusies no krimināllietas, vai pamatojoties uz tiesas spriedumu vai tautas tiesneša lēmumu par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu) vai uz tiesas spriedumu par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīpašums.
Fizisku personu noguldījumus un citas vērtības var konfiscēt, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos spriedumu krimināllietā vai pamatojoties uz lēmumu, kas saskaņā ar likumu pieņemts par mantas konfiskāciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
9. pants. Firmas nosaukums
Vārdus «Banka», «Kredītiestāde» vai citādu šo vārdu savienojumu var lietot firmas nosaukumā un reklāmas nolūkā tikai bankas un kredītiestādes, kuras ir pilnvarotas veikt banku operācijas saskaņā ar šo likumu.
10. pants. Latvijas bankas būtība un uzdevumi
Latvijas banka ir patstāvīga valsts banka, kuras darbību reglamentē likums «Par Latvijas banku».
Latvijas banka ir:
— vienots nacionālo naudas zīmju emisijas centrs republikas teritorijā;
— banku banka attiecībā pret komercbankām;
— republikas valsts budžeta kases izpildes organizatore;
— ekonomikas regulētāja ar naudas un kredīta metodēm.
Latvijas bankas uzdevumi ir:
— Latvijas Republikas valsts ekonomiskās patstāvības politikas realizēšana naudas apgrozības, kreditēšanas, finansēšanas, norēķinu un valūtas operāciju jomā;
— republikas naudas apgrozījuma un aizdevuma fonda centralizētas pārvaldes nodrošināšana ar naudas un kredīta metodēm;
— komercbanku darbības koordinācija un uzraudzība pār tām šajā likumā noteiktajās robežās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
11. pants. Latvijas bankas pārvalde
Latvijas Banku vada pastāvīgi strādājoša valde, kuru ieceļ un atbrīvo Latvijas Republikas Augstākā Padome. Valdi vada Latvijas Bankas prezidents vai viņa vietnieks.
Latvijas Bankas darbību nosaka Latvijas Republikas likums «Par Latvijas Banku».
(31.07.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.1991. likumu, kas stājas spēkā 03.09.1991.)
12. pants. Latvijas banka — republikas nacionālo naudas zīmju emisijas centrs
Latvijas bankai ir monopoltiesības Latvijas Republikas teritorijā laist apgrozībā nacionālās naudas zīmes un regulēt apgrozībā esošās naudas daudzumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
13. pants. Latvijas bankas attiecības ar valsts budžetu
Latvijas banka:
— organizē Latvijas Republikas valsts budžeta kases izpildi; vienojoties ar Latvijas Republikas Finansu ministriju, nosaka kārtību, kādā valsts budžeta kases izpildes kopējās operācijas veic komercbankas;
— kopā ar Latvijas Republikas Finansu ministriju pārvalda valsts parādu, nosakot valsts aizņemto līdzekļu avotus, termiņus un citus aizņemšanās, nosacījumus;
— kreditē valsts budžeta vajadzības uz atmaksājamības, terminētības un maksas principiem;
— veic operācijas ar valsts vērtspapīriem, valsts uzdevumā veic operācijas ar valūtu un dārgmetāliem.
Valsts parāda maksimālo lielumu un republikas valdībai piešķiramo Latvijas bankas kredītu apmērus nosaka Latvijas Republikas Augstākā Padome.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
14. pants. Latvijas bankas attiecības ar komercbankām
Latvijas banka:
— pieņem un glabā kontos komercbanku naudas līdzekļus, kurus iemaksa Latvijas bankā kā obligātās rezerves, kā arī uz līguma pamata komercbanku brīvos naudas līdzekļus;
— izsniedz aizdevumus komercbankām;
— veic uzraudzību saskaņā ar likumu «Par Latvijas banku».
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
15. pants. Ekonomikas regulēšana ar naudas un kredīta metodēm
Latvijas banka ietekmē ekonomisko konjunktūru, veicot diskonta politiku, operācijas ar vērtspapīriem atklātā tirgū, regulējot obligāto rezervju normas, mainot apgrozībā esošās naudas daudzumu, piešķiramo aizdevumu apjomu, aizdevuma procenta likmes, citus naudas apgrozījuma un kredītresursu tirgus rādītājus.
16. pants. Latvijas bankas ārējā ekonomiskā darbība
Latvijas banka:
pārstāv Latvijas Republikas intereses attiecībās ar citu valstu centrālajām bankām, starptautiskajās bankās, citās finansu un kredīta iestādēs;
nosaka republikas valūtas kursu attiecībā pret PSRS, citu savienoto republiku un ārvalstu naudas vienībām.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes uzdevumā Latvijas banka var saņemt ārvalstu un starptautiskajās bankās, citās finansu un kredīta iestādēs aizdevumus, izvietot aizņēmumus, piešķirt kredītus ārvalstu un starptautiskajām bankām, pieņemt kontos un noguldījumos naudas līdzekļus no šīm bankām, slēgt ar tām korespondentu un citus līgumus, uzņemties izpildīt saistības, dot garantijas par padomju un ārvalstu juridisku personu, kā arī starptautisko organizāciju naudas saistībām, veikt citas operācijas saskaņā ar saviem statūtiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
17. pants. Komercbanku dibinātāji
Komercbankas ir bankas, kuras tiek dibinātas naudas norēķinu, aizdevumu un kases operāciju veikšanai. Var būt valsts, akciju, paju komercbankas, kā arī komercbankas ar jauktu kapitālu, kopīgas ar citu savienoto republiku un ārvalstu bankām.
Valsts komercbanku dibinātāja ir Latvijas Republikas Ministru Padome.
Pārējo komercbanku dibinātāji var būt Latvijas Republikas asociācijas, apvienības, uzņēmumi, akciju sabiedrības, kooperatīvu savienības, kooperatīvi, sabiedriskās un citas organizācijas un iestādes, kurām ir juridiskās personas tiesības, kā ari ārvalstu juridiskas personas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
18. pants. Komercbanku veidošanas un darbības kārtība
Kārtību, kādā dibina komercbankas, nosaka Latvijas banka. Latvijas banka dod atļauju atvērt komercbanku un reģistrē tās statūtus. Komercbanku dibinātāji apstiprina statūtus, nosaka struktūru, ieceļ vai ievēlē banku vadību.
Komercbankas ir nodibinātas un uzsāk savu darbību no statūtu reģistrēšanas brīža. Komercbankas visas operācijas veic atbilstoši saviem statūtiem.
19. pants. Komercbankām noteiktie ekonomiskie normatīvi un atbildība par to neievērošanu
Lai nodrošinātu bankas finansiālo stabilitāti un aizsargātu tās klientu intereses, komercbankas ievēro šādus ekonomiskos normatīvus:
— statūtu kapitāla minimālo lielumu;
— bankas pašas kapitāla un tās aktīvu summas maksimālo attiecību;
— bilances likviditātes rādītājus;
— obligātās rezerves lielumu, kura jāglabā Latvijas bankā banku sistēmas kredītresursu regulēšanas fondā;
— riska maksimālo lielumu uz vienu aizņēmēju;
— atskaitījumu normas no peļņas fizisko personu noguldījumu apdrošināšanas fondā un speciālajā rezervē zaudējumu segšanai par parādiem, kuru iekasēšanas iespējas ir šaubīgas.
Šos normatīvus pēc Latvijas bankas padomes priekšlikuma apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.
Ja komercbanka neievēro noteiktos normatīvus, Latvijas banka izvirza jautājumu komercbankas dibinātājiem par:
— bankas darbības atveseļošanas pasākumu veikšanu;
— bankas reorganizāciju.
Latvijas banka ekonomiskas sankcijas veidā var paaugstināt obligāto rezervju normas komercbankām, kuras pārkāpj šajā pantā noteiktos normatīvus.
Latvijas banka var arī atsaukt atļauju komercbankas atvēršanai, ja komercbanka neievēro šajā pantā noteiktos normatīvus. Tādā gadījumā Latvijas banka nosaka komercbankas likvidēšanas termiņu un kārtību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
20. pants. Komercbankas pašas līdzekļi un kredītresursi
Komercbankas pašas līdzekļi veidojas no šādiem fondiem:
— statūtu;
— rezerves.
No peļņas var veidot arī citus fondus.
Komercbankas kredītresursi sastāv no:
— pašas līdzekļiem (atskaitot iegādātos pamatlīdzekļus, ieguldījumus citu banku un organizāciju pajās un akcijās un citus imobilizētos līdzekļus), kā ari citiem fondiem, kas veidoti no peļņas;
— bankas kontos esošajiem uzņēmumu, organizāciju un kooperatīvu līdzekļiem;
— ārvalstu uzņēmumu, firmu, banku un fizisko personu līdzekļiem, kas ir piesaistīti saskaņā ar noteiktā kārtībā noslēgtu vienošanos vai līgumu;
— akciju un obligāciju izlaišanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem;
— fizisko personu noguldījumiem, tai skaitā ārzemju valūtā;
— nesadalītās peļņas;
— līdzekļiem norēķinos;
— līdzekļiem budžeta kontos.
21. pants. Aizdevuma procenta likmes
Aizdevuma procenta likmes komercbanku operācijās bankas nosaka patstāvīgi. Komercbanku kredīta operācijās procenta likmju līmeni Latvijas banka regulē, mainot procenta likmes par saviem kredītiem, kurus tā piešķir komercbankām.
22. pants. Kredītiestāžu dibināšanas un darbības kārtība
Latvijas Republikas teritorijā var tikt dibinātas kredītiestādes (kredītbiedrības, krājkases, lombardi u. c.), kuru dibināšanas un darbības kārtību nosaka Latvijas banka.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)
23. pants. Šā likuma darbība
Šā likuma darbība neattiecas uz bankām, kas ir izveidotas saskaņā ar līgumiem, kuros viena puse ir Latvijas Republika.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.07.1990. likumu, kas stājas spēkā 31.07.1990.)