Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumus Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem".
Ministru kabineta noteikumi Nr. 334
Rīgā 2001.gada 24.jūlijā (prot. Nr. 35, 24.§)
Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 52.panta pirmo daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
2. Noteikumi attiecas uz visām augstskolām, kurām piešķir finansējumu no valsts budžeta, neatkarīgi no to dibinātāja.
3. Finansējuma apmēru, ko augstskolai piešķir no valsts budžeta, veido no valsts pamatbudžeta izglītībai paredzētais finansējums, līdzekļi, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai, kā arī maksa par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts līdzekļiem" (turpmāk - maksa par studijām).
4. Noteiktu mērķu realizācijai (būvniecībai, remontdarbiem) augstskolai var piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.
5. Studiju finansējumu veido optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs bāzes finansējums, kas sastāv no līdzekļiem komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei un personāla algām, kā arī maksa par studijām.
6. Studiju finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir pilna laika studijām.
7. Studiju finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz attiecīgajai augstskolai valsts noteikto studiju vietu skaitu, studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem.
8. Izglītības un zinātnes ministrs nosaka studiju vietu skaita sadalījumu pa augstskolām, izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem nākamajam saimnieciskajam gadam ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.martam.
9. Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti ir rādītāji, kas nosaka studiju vietas izmaksu apmēru attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā attiecībā pret studiju vietas bāzes izmaksām.
10. Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti bakalaura un profesionālajām studiju programmām ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
11. Studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes, bet doktora studiju programmām - trīs reizes lielākas nekā šo noteikumu 1.pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības.
12. Studiju finansējuma apmēru, ko augstskolai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmu īstenošanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Fs = Tb x [Σ(ki x ni) + 1,5 x Σ(k x mi)] + Sb x Σ(ni + mi), kur
Fs - studiju finansējuma apmērs;
Tb - studiju vietas bāzes izmaksas;
ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);
ni - augstskolai noteiktais studiju vietu skaits bakalaura un profesionālajās studiju programmās attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā;
mi - studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas maģistra studiju programmās;
Sb - studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas bakalaura, profesionālajās un maģistra studiju programmās (2.pielikums).
13. Studiju vietas bāzes izmaksas un studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteikto aprēķinu metodiku.
14. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu aprēķina studiju vietas bāzes izmaksas nākamajam budžeta gadam un līdz kārtējā gada 1.martam aprēķinus saskaņo ar Finansu ministriju un tām ministrijām, kuru pārziņā ir augstskolas.
15. Zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam paredzēto augstskolas finansējumu no valsts pamatbudžeta veido:
15.1. līdzekļi, ko konkursa kārtībā iegūst augstskolā strādājošie zinātnieki;
15.2. līdzekļi zinātniskās pētniecības nodrošinājumam:
15.2.1. līdzekļi doktora studiju programmām, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Fd = 3Tb x Σ(ki x di) + Sd x Σdi, kur
Fd - finansējums doktora studiju programmām;
Tb - studiju vietas bāzes izmaksas;
ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);
di - studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas doktora studiju programmās;
Sd - doktoranta studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas (2.pielikums);
15.2.2. līdzekļi zinātnes attīstības nodrošinājumam, kas veido ne mazāk kā vienu procentu no augstskolai aprēķinātās studiju finansējuma kopsummas (Fs+Fd);
15.2.3. līdzekļi zinātnes infrastruktūras nodrošinājumam, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Finfr = 3 x Tb x Σ(Pi x ki), kur
Finfr - līdzekļi zinātnes infrastruktūras nodrošinājumam;
Tb - studiju vietas bāzes izmaksas;
ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);
Pi - valsts noteikto profesoru vietu skaits attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā.
16. Nosakot profesoru vietu skaitu augstskolā, ņem vērā attiecīgās augstskolas piedalīšanos Eiropas starptautiskajās sadarbības programmās. Minēto nosacījumu ievēro, nosakot augstskolu finansējuma apmēru.
17. Zinātniskās pētniecības nodrošinājumam nepieciešamā finansējuma konkrēto apmēru katrai augstskolai nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, piešķirot tos atbilstoši šo noteikumu 15.punktā norādītajai aprēķinu metodikai.
18. Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru pārziņā ir augstskolas, ar valsts augstskolām slēdz līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, kā arī minētajiem mērķiem nepieciešamā finansējuma nodrošinājumu.
19. Ministrijas un citas valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja:
19.1. attiecīgajās augstskolās tiek īstenotas augstākas kvalitātes studiju programmas;
19.2. valsts dibinātajās augstskolās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;
19.3. netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.
20. Līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu slēdz uz laiku, kas atbilst konkrētas studiju programmas ilgumam un kurā tiek nodrošināta nepieciešamā skaita speciālistu sagatavošana.
21. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, ko puses slēdz uz vienu gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu pieņemšanas.
22. Līgumā par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu norāda:
22.1. augstskolas saistības studiju vai pētniecības darba nodrošinājumā;
22.2. ministrijas saistības augstskolas atbalstam;
22.3. finansu izmantošanas un kontroles kārtību;
22.4. pārskatu iesniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību;
22.5. strīdu un domstarpību risināšanas kārtību.
23. Vienošanās protokolā attiecīgi norāda:
23.1. no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pa izglītības tematiskajām jomām, studiju līmeņiem un studiju programmām;
23.2. attiecīgo finansējuma apmēru;
23.3. sagatavojamo speciālistu skaitu;
23.4. studiju vietas bāzes izmaksas.
24. Slēdzot vienošanās protokolu ar augstskolām, kurās īsteno vairāk par 30 studiju programmām, studiju vietu skaita sadalījumu pa studiju programmām atsevišķās tematiskajās jomās var nenorādīt.
25. Pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski desmit gadu laikā, katru gadu, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, palielinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu.
26. Studenti, kas ir imatrikulēti no valsts budžeta finansētajās studiju vietās nepilna laika studijās līdz 2001.gada 1.septembrim, turpina studijas šajās vietās līdz attiecīgās studiju programmas pabeigšanai, bet ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.
27. Studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju vietas izmaksu aprēķinos nepilna laika studijās ir puse no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības.
28. Šo noteikumu 15.2.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.
29. Augstskolas tiek finansētas attiecīgajam gadam paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.334
Studiju izmaksu koeficienti (ki) bakalaura un profesionālajām studiju programmām pa izglītības tematiskajām jomām
|
Nr. p.k. |
Izglītības tematiskās jomas | Studiju izmaksu koeficienta (ki) | |
| optimālā vērtība | minimālā vērtība | ||
| 1. | Tieslietu zinātnes | 1,1 | 1,0 |
| 2. | Humanitārās zinātnes | 1,4 | 1,0 |
| Sociālās un cilvēkrīcības zinātnes | |||
| Informācijas un saskarsmes zinātnes | |||
| Uzņēmējdarbība un administrēšana | |||
| 3. | Skolotāju izglītība un izglītības zinātnes | 1,7 | 1,1 |
| 4. | Personīgie pakalpojumi | 1,8 | 1,1 |
| Transporta pakalpojumi | |||
| Apkārtējās vides aizsardzība | |||
| 5. | Arhitektūra un būvniecība | 2,2 | 1,3 |
| 6. | Datorzinātnes | 2,5 | 1,5 |
| Matemātika un statistika | |||
| 7. | Inženierzinātnes | 2,9 | 1,7 |
| 8. | Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība | 2,7 | 1,8 |
| Izgatavošana un pārstrāde | |||
| Sporta darba organizācija un vadība | |||
| 9. | Dzīvās dabas zinātnes | 3,2 | 1,9 |
| Fizikas un ķīmijas zinātnes | |||
| 10. | Māksla, mūzika un horeogrāfija | 3,5 | 2,8 |
| 11. | Farmācija | 3,5 | 3,0 |
| Veselības un sociālā aprūpe | |||
| 12. | Veterinārija | 3,5 | 3,1 |
| 13. | Ārstniecība | 4,0 | 3,5 |
| 14. | Civilā drošība | 4,2 | 2,7 |
| 15. | Zobārstniecība | 5,1 | 4,4 |
| 16. | Militārā aizsardzība | 6,0 | 6,0 |
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 24.jūlija
noteikumiem Nr.334
Studiju vietas bāzes izmaksu un sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķinu metodika
I. Studiju vietas bāzes izmaksu aprēķins
1. Studiju vietas bāzes izmaksas aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Tb = N1 + N2 + N3 + N4 + N5 + N6 + N7, kur
1.1. N1 - darba alga (turpmāk - d.a.) uz vienu studiju vietu = (akadēmiskā personāla vidējā d.a. uz vienu studiju vietu gadā) + (pārējo darbinieku d.a. uz vienu studiju vietu gadā)
1.1.1. akadēmiskā personāla d.a. uz vienu studiju vietu gadā = [12 x (akadēmiskā personāla d.a. x proporcija)] / (vidējais studentu skaits uz vienu akadēmisko personu)
Piezīmes.
1. Akadēmiskā personāla d.a. - saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
2. Proporcija - ekspertu atzinums.
| Akadēmiskais personāls | Proporcija (%) |
| Profesors | 15 |
| Asociētais profesors | 15 |
| Docents | 30 |
| Lektors | 25 |
| Asistents | 15 |
3. Vidējais studentu skaits uz vienu akadēmisko personu - 15 (ekspertu atzinums).
1.1.2. pārējo darbinieku d.a. uz vienu studiju vietu gadā = (akadēmiskā personāla d.a. uz vienu studiju vietu gadā) / (akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku algu attiecība)] x (pārējo darbinieku skaits uz vienu akadēmisko personu)
Piezīmes.
1. Akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku algu attiecība - 2,0 (ekspertu atzinums).
2. Pārējo darbinieku skaits uz vienu akadēmisko personu - 1,5 (ekspertu atzinums).
1.2. N2 - darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu studiju vietu gadā = (d.a. uz vienu studiju vietu gadā) x (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas procents)
Piezīme.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas procents - saskaņā ar normatīviem.
1.3. N3 - komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 2,0 lati (ekspertu atzinums)
1.4. N4 - pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = (sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā) + (citi pakalpojumi uz vienu studiju vietu gadā)
1.4.1. sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = (tālruņa pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)
1.4.1.1. tālruņa pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = [(abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī) x 12 + (sarunu ilgums dienā minūtēs) x (dienu skaits) x (vienas sarunu minūtes cena)] / (studentu skaits uz vienu tālruni)
Piezīmes.
1. Abonēšanas maksa par vienu tālruni mēnesī - saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.
2. Sarunu ilgums dienā minūtēs - 20 (ekspertu atzinums).
3. Dienu skaits - 240 dienas (ekspertu atzinums).
4. Vienas sarunu minūtes cena - saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.
5. Studiju vietu skaits uz vienu tālruni - 50 (ekspertu atzinums).
1.4.1.2. pasta un citu pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 0,70 lati (ekspertu atzinums)
1.4.2. nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā = (nekustamā īpašuma nodokļa par zemi vidējā vērtība par vienu m2) x (m2 uz vienu studiju vietu gadā) / (vidējais ēku stāvu skaits) x 2
Piezīmes.
1. Nekustamā īpašuma nodokļa par zemi vidējā vērtība par vienu m2 - lielums aprēķināts, ņemot vērā pašvaldību noteikto normatīvu attiecīgajam gadam.
2. Kvadrātmetri uz vienu studiju vietu gadā - 6 (ekspertu atzinums).
3. Vidējais ēku stāvu skaits - 3 (ekspertu atzinums).
1.4.3. remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = [(viena m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (viena m2 kapitālā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (viena m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)] x (m2 uz vienu studiju vietu gadā)
Piezīmes.
1. Viena m2 kārtējā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 1,50 lati (ekspertu atzinums).
2. Viena m2 kapitālā remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 0,06 lati (ekspertu atzinums).
3. Viena m2 avārijas remonta izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 0,03 lati (ekspertu atzinums).
1.4.4. tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = 10 x (tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz vienu m2) x (m2 uz vienu studiju vietu gadā)
Piezīme.
Tehniskās apkopes izmaksas mēnesī uz vienu m2 - 0,10 lati (ekspertu atzinums).
1.4.5. administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā = [(sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)] x (% no kopējās summas administratīvā darba nodrošināšanai)
Piezīme.
Administratīvā darba nodrošināšanai - četri procenti no kopējās summas (ekspertu atzinums).
1.4.6. citi pakalpojumi uz vienu studiju vietu gadā =
= [(sakaru pakalpojumu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (nekustamā īpašuma nodoklis par zemi uz vienu studiju vietu gadā) + (remontu izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (tehniskās apkopes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (administratīvā darba nodrošināšana uz vienu studiju vietu gadā)] x (% no kopējās summas citiem pakalpojumiem)
Piezīme.
Citiem pakalpojumiem - četri procenti no kopējās summas (ekspertu atzinums).
1.5. N5 - materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = (patērētā elektroenerģija) + (apkure) + (ūdensapgāde) + (kanalizācija) + (mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (inventāra iegādes izmaksas vienam studentam gadā) + (kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)
1.5.1. patērētā elektroenerģija = [(vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus) x 0,01 kWh x m2 uz vienu studiju vietu gadā) x (vienas kWh cena)] + [(vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 10 mēnešus) x 0,1 kWh x (viena kWh cena)]
Piezīmes.
1. Vidējais apgaismojuma lietošanas laiks dienā sešus mēnešus gadā - 3,5 h (ekspertu atzinums).
2. Vienas kWh cena - saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.
3. Vidējais datoru darbināšanas laiks dienā 10 mēnešus gadā - 4 h (ekspertu atzinums).
1.5.2. apkure = (apkure par vienu m2 mēnesī) x (m2 uz vienu studiju vietu gadā) x 7
Piezīme.
Apkure par vienu m2 mēnesī - saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.
1.5.3. ūdensapgāde = (ūdensapgāde m3 uz vienu studiju vietu gadā) x (viena m3 ūdens cena)
Piezīmes.
1. Ūdensapgāde uz vienu studiju vietu gadā - 12 m3 (ekspertu atzinums).
2. Viena m3 ūdens cena - saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.
1.5.4. kanalizācija =
= (kanalizācija m3 uz vienu studiju vietu gadā) x (viena m3 kanalizācijas cena)
Piezīmes.
1. Kanalizācija uz vienu studiju vietu gadā - 12 m3 (ekspertu atzinums).
2. Viena m3 kanalizācijas cena - saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem attiecīgajam gadam.
1.5.5. mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 4,5 lati (ekspertu atzinums)
1.5.6. inventāra iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 2,5 lati (ekspertu atzinums)
1.5.7. kancelejas preču iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 5,2 lati (ekspertu atzinums)
1.6. N6 - grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas vienam studentam gadā =
= [(mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā) x (vidējā vienas grāmatas cena) / (grāmatu kalpošanas laiks gados)] + (žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)
Piezīmes.
1. Mācību grāmatu skaits uz vienu studiju vietu gadā - 13 (ekspertu atzinums).
2. Vidējā vienas grāmatas cena - 8,0 lati (ekspertu atzinums).
3. Grāmatu kalpošanas laiks - 10 gadu (ekspertu atzinums).
4. Žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 2,0 lati (ekspertu atzinums).
1.7. N7 - iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) + (iekārtu modernizēšanas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)
1.7.1. iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 34,9 lati (ekspertu atzinums)
1.7.2. iekārtu modernizēšanas izmaksas = (iekārtu iegādes izmaksas uz vienu studiju vietu gadā) x (% no iekārtu izmaksu summas iekārtu modernizēšanai)
Piezīme.
Iekārtu modernizēšanai - 20 procentu no iekārtu iegādes izmaksām uz vienu studiju vietu gadā (ekspertu atzinums).
II. Sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķins
2. Sociālā nodrošinājuma izmaksas uz vienu studiju vietu gadā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
S = S1 + S2, kur
2.1. S1 - stipendiju un transporta kompensācijas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = (vidējais stipendijas lielums mēnesī) x 12 + [(tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija mēnesī) x 10]
Piezīmes.
1. Vidējais stipendijas lielums mēnesī - saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
2. Tālsatiksmes transportlīdzekļu izmaksu kompensācija mēnesī - 5,0 lati (ekspertu atzinums).
2.2. S2 - sporta, kultūras un dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā = (sportam uz vienu studiju vietu gadā) + (kultūrai uz vienu studiju vietu gadā) + (dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā)
Piezīmes.
1. Sportam uz vienu studiju vietu gadā - 4,0 lati (ekspertu atzinums).
2. Kultūrai uz vienu studiju vietu gadā - 2,0 lati (ekspertu atzinums).
3. Dienesta viesnīcas izmaksas uz vienu studiju vietu gadā - 3,5 lati (ekspertu atzinums).
Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns
 |
 |
 |
 |