Darbības ar dokumentu

Preambula

Augstākās izglītības pirmsākumi Rēzeknē ir datējami ar 1922.gadu, kad Rēzeknē sāka darboties pedagoģiskā vidusskola, kas sagatavoja pedagogus un ko 1925.gadā pārveidoja par skolotāju institūtu. Skolotāju institūta darbība (ar pārtraukumiem un nosaukumu maiņām) ilga līdz 1995.gadam, kad tas pārtapa par Pedagoģijas fakultāti jau Rēzeknes Augstskolas sastāvā.

Rēzeknes Augstskola ir veidota uz Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes filiāļu bāzes. 1990.gada 1.septembrī Rēzeknes pedagoģiskās skolas telpās studijas uzsāka pirmie Latvijas Universitātes Latgales filiāles 100 studenti divos studiju virzienos – ekonomikā un filoloģijā. 1992.gada 28.augustā 1.pasaules latgaliešu kongress pieņēma rezolūciju, kurā prioritārs reģiona, kā arī visas valsts uzdevums bija izglītības sistēmas sakārtošana, tā ietvaros – arī Rēzeknes Augstskolas dibināšana. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 12.aprīļa lēmuma Nr.180 "Par Rēzeknes Augstskolas dibināšanu", no 1993.gada 1.jūlija Rēzeknes Augstskola darbojas kā patstāvīga augstākās izglītības iestāde. Rēzeknes Augstskolas Satversme apstiprināta 1994.gada 23.augustā ar Ministru kabineta lēmumu Nr.117 "Par Rēzeknes augstskolas Satversmi".

1998.gada 9.jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.299 "Par Rēzeknes Augstskolas Satversmes apstiprināšanu" tika apstiprināta Rēzeknes Augstskolas Satversme jaunā redakcijā.

2007.gada 26.aprīlī ar likumu "Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi" tika apstiprināta 2006.gada 11.aprīlī Satversmes sapulcē pieņemtā Rēzeknes Augstskolas Satversme.

2012.gada 18.decembrī Satversmes sapulcē pieņemts lēmums par Rēzeknes Augstskolas nosaukuma maiņu uz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, vienlaicīgi pieņemta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversme.

1. Vispārīgie noteikumi

1. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (turpmāk — Akadēmija) ir valsts dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kura īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi.

Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir RTA. Tās nosaukums citās valodās ir:

Angļu valodā: Rezekne Academy of Technologies;

Vācu valodā: Akademie für Technologie Rezekne;

Krievu valodā: Резекненская технологическая академия;

Franču valodā: Académie de Technologie de Rezekne;

Spāņu valodā: Academia de Tecnologías de Rezekne;

Itāļu valodā: Politecnico di Rezekne; 

Lietuviešu valodā: Rėzeknės technologijų akademija;

Igauņu valodā: Rezekne Tehnoloogiaakadeemia;

Poļu valodā: Akademia Technologiczna w Rezekne;

Turku valodā: Rezekne Teknoloji Akademisi;

Ķīniešu valodā: 雷泽克内理工学院

2. Akadēmija ir autonoma izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties Akadēmijas dibinātāja — valsts Ministru kabineta personā — izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par Akadēmijā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

3. Akadēmijai ir tiesības izstrādāt un pieņemt Akadēmijas Satversmi, veidot Akadēmijas personālsastāvu, patstāvīgi noteikt studiju programmu saturu un formas, studējošo uzņemšanas noteikumus, zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus, Akadēmijas organizatorisko un pārvaldes struktūru, darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm, veikt citas darbības, kas nav pretrunā ar Akadēmijas dibinātāja un Augstskolu likumā noteiktajiem Akadēmijas darbības principiem un uzdevumiem.

4. Akadēmija ir atvasināta publiska persona. Tai ir:

4.1. zīmogs ar Latvijas Republikas papildināto mazo valsts ģerboni un uzrakstu "Latvijas Republika * Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija", savs karogs, ģerbonis u. c. augstskolu atribūtika;

4.2. Akadēmijas himna (Antona Kūkoja vārdi un Arno Eversa mūzika).

5. Akadēmijas juridiskā adrese ir: Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, LV-4601, Latvija.

2. Akadēmijas darbības pamatvirzieni un uzdevumi

6. Akadēmijas darbības mērķis ir dot studējošajiem zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām atbilstošu Eiropas izglītības telpā konkurētspējīgu akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, attīstot reģionālistikas studijas un pētniecību.

7. Akadēmijas uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus izglītības zinātnes, humanitāro zinātņu un mākslas, sociālo zinātņu, informācijas un komunikācijas zinātņu, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, pakalpojumu tematiskajās grupās.

8. Akadēmija nodrošina studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvību, zinātniskās darbības tematikas, virzienu un mācību metožu brīvu izvēli.

9. Zinātniskā pētniecība tiek veikta saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Akadēmijas Senāta apstiprināto nolikumu par zinātnisko darbību Akadēmijā.

3. Akadēmijas pašpārvalde un struktūrvienības

10. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

10.1. Satversmes sapulce;

10.2. Senāts;

10.3. rektors;

10.4. akadēmiskā šķīrējtiesa.

11. Akadēmijas Satversmes sapulce ir Akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas pieņem un groza Akadēmijas Satversmes sapulces nolikumu un saskaņā ar to pieņem un groza Akadēmijas Satversmi, ievēlē Akadēmijas Senātu, apstiprina vai groza Akadēmijas Senāta darbības nolikumu, atsauc Akadēmijas Senāta locekļus, ievēlē un atceļ Akadēmijas rektoru, noklausās Akadēmijas rektora pārskatu, ievēlē Akadēmijas akadēmisko šķīrējtiesu, apstiprina tās nolikumu, kā arī izskata citus Akadēmijas darbības jautājumus saskaņā ar Akadēmijas Satversmes sapulces nolikumu. Akadēmijas Satversmes sapulci 60 cilvēku sastāvā uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē attiecīgais Akadēmijas personāls. Akadēmijas Satversmes sapulces sastāvā tiek iekļauti 39 akadēmiskā personāla pārstāvji, 9 vispārējā personāla pārstāvji un 12 studējošo pārstāvji. Akadēmijas Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā Akadēmijas attiecīgā personāla sapulce, kura to ievēlējusi. Akadēmijas Satversmes sapulci sasauc Akadēmijas rektors vai Akadēmijas Senāts ne retāk kā reizi gadā. Akadēmijas Satversmes sapulce uz trim gadiem ievēl priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Ārkārtas Akadēmijas Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa Akadēmijas rektors vai ne mazāk kā 1/3 no Akadēmijas Satversmes sapulces pārstāvjiem.

12. Akadēmijas Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Akadēmijas darbības sfēras. Akadēmijas Senātu 25 cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēl Akadēmijas Satversmes sapulce. Akadēmijas Senāta sastāvā tiek iekļauti 19 akadēmiskā personāla pārstāvji, 1 vispārējā personāla pārstāvis un 5 studējošo pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēl studējošo pašpārvalde. Akadēmijas Senāta tiesības, pienākumus un uzdevumus, kā arī Akadēmijas senatoru atsaukšanas kārtību reglamentē Akadēmijas Satversmes sapulces apstiprināts Akadēmijas Senāta darbības nolikums.

13. Akadēmijas rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Akadēmiju. Akadēmijas rektoru ievēlē Akadēmijas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

14. Akadēmijas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets.

15. Akadēmijas rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Akadēmijas Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja Akadēmijas rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

16. Akadēmijas rektors veic Augstskolu likumā, citos normatīvajos aktos un Akadēmijas Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

17. Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību īsteno Akadēmijas rektors, prorektori, vietnieki un izpilddirektors.

18. Pēc Akadēmijas rektora ieteikuma Akadēmijas Senāts apstiprina Akadēmijas studiju prorektoru un zinātņu prorektoru.

19. Akadēmijas rektoram ir tiesības:

19.1. apturēt Akadēmijas Senāta lēmumu, ja tas ir pretrunā ar Akadēmijas Senātā apstiprinātu Akadēmijas attīstības stratēģiju vai neatbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām vai Akadēmijas Satversmei; strīdus jautājums var tikt izskatīts Akadēmijas akadēmiskajā šķīrējtiesā;

19.2. pēc paša vēlēšanās beigt amata izpildi pirms ievēlēšanas termiņa beigām.

20. Akadēmijas padomnieku konvents ir konsultatīva Akadēmijas institūcija, kas konsultē Akadēmijas Senātu un Akadēmijas rektoru Akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventa locekļu ievēlēšanas kārtību un darbības principus nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts padomnieku konventa nolikums.

21. Akadēmijā tiek izveidota akadēmiskā šķīrējtiesa piecu cilvēku sastāvā. Tās pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Četrus akadēmiskā personāla pārstāvjus aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce. To vidū nevar būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Vienu studējošo ievēlē studējošo pašpārvalde.

22. Akadēmijas akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Akadēmijas Satversmes sapulce, un Akadēmijas akadēmiskajā šķīrējtiesā pieņemto reglamentu, kurš nosaka lietas izskatīšanas kārtību. Akadēmijas akadēmiskā šķīrējtiesa veic Augstskolu likumā un Akadēmijas Satversmē noteiktos pienākumus.

23. Akadēmijas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda Akadēmijas administrācija. Akadēmijas akadēmiskās šķīrējtiesas pieņemtos lēmumus par Akadēmijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību Akadēmijas personāls var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Akadēmijas akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbu atbild Akadēmijas Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus var atbrīvot no darba tikai ar Akadēmijas Satversmes sapulces piekrišanu.

24. Studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus Akadēmijā pārzina Akadēmijas studiju padome. Tā darbojas Akadēmijas studiju prorektora vadībā, tās sastāvu un darbību nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

25. Akadēmijas zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Akadēmijas zinātnes padome. Tā darbojas Akadēmijas zinātņu prorektora vadībā, tās sastāvu un darbību nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināti nolikumi.

26. Akadēmijas fakultātes dome un Akadēmijas institūta zinātniskā padome vada un pārzina attiecīgi fakultātes un zinātniskā institūta darbību. Fakultātes domes un institūta zinātniskās padomes sastāvu, ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, kā arī tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgi Akadēmijas Senāta apstiprināti nolikumi.

27. Akadēmijas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē Akadēmijas Senāts. Visu struktūrvienību tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgās struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Akadēmijas Senāts.

28. Akadēmijas struktūrvienības izglītības un zinātniskā darba veikšanai ir katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, zinātniskie centri un institūti, filiāles un citas struktūrvienības. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Akadēmijai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības. Akadēmijas struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus. Akadēmijas struktūrvienības finanšu līdzekļus Akadēmija nedrīkst izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar attiecīgās struktūrvienības darbību, bez Akadēmijas struktūrvienības vadītāja piekrišanas. Akadēmijas struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa.

29. Katedra ir fakultātes struktūrvienība, kas izstrādā un īsteno studiju programmas, piedalās citu Akadēmijas studiju programmu īstenošanā un veic zinātniskos pētījumus. Katedras vadītāju uz pieciem gadiem ievēlē Akadēmijas fakultātes dome un apstiprina Akadēmijas Senāts. Katedras un katedras vadītāja darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

30. Profesoru grupa ir katedras, fakultātes vai institūta struktūrvienība, kas tiek dibināta specializētu studiju virzienu nodrošināšanai. Profesoru grupu vada profesors vai asociētais profesors, vai, izņēmuma gadījumā, zinātņu doktors, ko par profesoru grupas vadītāju uz pieciem gadiem ievēlē Akadēmijas fakultātes dome (institūta zinātniskā padome) un apstiprina Akadēmijas Senāts. Profesoru grupas darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

31. Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības viena zinātnes, mākslas vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Tā nosaka un koordinē studiju virzienus, pētniecības programmu izpildi un nodrošina nepieciešamo infrastruktūru katedru un citu fakultātes struktūrvienību darbībai. Fakultāti vada dekāns, ko uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas ievēlē Akadēmijas fakultātes dome. Fakultātes darbu reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums. Fakultātes dekāna darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

32. Fakultātes studiju, zinātniskās darbības un infrastruktūras attīstības pamatvirzienus nosaka fakultātes dome. Tās darbību reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

33. Zinātniskā laboratorija (centrs, izmēģinājumu stacija u.c.) ir zinātniskās darbības struktūrvienība, kas izveidota pētniecības veikšanai un ir pakļauta attiecīgās zinātnes nozares katedrai, institūtam vai fakultātei. Zinātnisko laboratoriju (centru, izmēģinājumu staciju u.c.) vada vadītājs. Zinātniskās laboratorijas (centra, izmēģinājumu stacijas u.c.) darbību reglamentē Akadēmijas Senātā apstiprināts nolikums.

34. Mācību laboratorija (centrs, izmēģinājumu stacija u.c.) ir struktūrvienība, kas veidota studiju programmu realizācijai un ir pakļauta katedrai, institūtam vai fakultātei. Mācību laboratoriju (centru, izmēģinājumu staciju u.c.) vada vadītājs. Mācību laboratorijas (centra, izmēģinājumu stacijas u.c.) darbību reglamentē attiecīgs Akadēmijas Senātā apstiprināts nolikums.

35. Zinātniskos institūtus Akadēmija var dibināt kā Akadēmijas struktūrvienības vai kā publiskas aģentūras. Zinātniskā institūta — Akadēmijas struktūrvienības — dibināšana, reorganizācija vai likvidācija notiek saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu. Zinātniskā institūta – publiskās aģentūras tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums, Publisko aģentūru likums un Augstskolu likums.

36. Filiāle ir Akadēmijas struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no Akadēmijas atrašanās vietas un kuras pamatuzdevums ir īstenot Akadēmijas akreditētas studiju programmas. Filiāli vada Akadēmijas rektora iecelts vadītājs. Filiāles darbību reglamentē Augstskolu likums un Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

37. Pārstāvniecība ir Akadēmijas struktūrvienība, kura ir teritoriāli atdalīta no Akadēmijas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras uzdevums ir sniegt informāciju par Akadēmiju, pārstāvēt Akadēmijas intereses un veikt citas tās nolikumā paredzētas organizatoriskas darbības. Akadēmijas pārstāvniecība neveic saimniecisko darbību un neīsteno studiju programmas. Pārstāvniecību vada Akadēmijas rektora iecelts vadītājs. Pārstāvniecības darbību reglamentē Augstskolu likums un Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

38. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu īstenošanai Akadēmija var izveidot koledžas. Koledža darbojas saskaņā ar koledžas nolikumu, ko pieņem Akadēmijas Senāts un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets.

39. Akadēmija ar Akadēmijas Senāta lēmumu var dibināt, reorganizēt, likvidēt Akadēmijas iestādes, tajā skaitā publiskās aģentūras, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādes, kā arī komercsabiedrības un būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos.

4. Akadēmijas personāls

40. Akadēmijas personālu veido:

40.1. Akadēmijas akadēmiskais personāls — akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

40.2. Vispārējais Akadēmijas personāls;

40.3. Akadēmijas studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti.

41. Akadēmijas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās Akadēmijas studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem, kā arī Akadēmijas akadēmiskā personāla tiesības, pienākumus un atbildību nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināti nolikumi.

42. Akadēmijas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību un galvenos uzdevumus nosaka Augstskolu likums un Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums. Visu Akadēmijas akadēmisko amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansiālajām iespējām nosaka Akadēmijas Senāts.

43. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var būt ievēlēta persona, kurai ir doktora grāds un vismaz triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.

44. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personu, kuras mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai profesionālā darbība atbilst Akadēmijas Senāta apstiprinātajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem Akadēmijā. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatu var ieņemt persona bez zinātniskā grāda, ja tai ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

45. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personu, kuras mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta apstiprinātajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem Akadēmijā. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda ar pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu vismaz 7 gadu praktiskā darba stāžu.

46. Lektora vai asistenta amatā var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs 5 gadu praktiskā darba stāžs.

47. Vadošos pētniekus, pētniekus un zinātniskos asistentus var ievēlēt amatā zinātniskā institūta padome saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Akadēmijas Senāta apstiprinātajiem nolikumiem.

48. Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, Akadēmijas Senāts pēc Akadēmijas fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu. Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem un viesasistentiem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem, bet viņi nevar piedalīties Akadēmijas vēlēto vadības institūciju darbā.

49. Vadošos viespētniekus un viespētniekus var pieņemt darbā bez ievēlēšanas. Šajā gadījumā darba līgums noslēdzams uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.

50. Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā – docentu, docenta amatā – lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar Akadēmijas rektora rīkojumu.

51. Akadēmija var piešķirt goda nosaukumus: "Emeritus profesors" un "Personāla goda loceklis". Goda nosaukums "Emeritus profesors" tiek piešķirts par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu. Goda nosaukums "Personāla goda loceklis" tiek piešķirts kā Latvijā, tā ārzemēs strādājošiem augstākās izglītības speciālistiem par ievērojamu ieguldījumu Akadēmijas attīstībā.

52. Akadēmijas akadēmiskais personāls var tikt ievēlēts tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta akadēmiskajā amatā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskā amatā ievēlēta persona vienlaikus var tikt ievēlēta arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā.

53. Vispārējais Akadēmijas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Akadēmijas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), rektora vietnieks, dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcija ir administratīvais darbs. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais Akadēmijas personāls, apstiprina Akadēmijas Senāts, ievērojot Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

54. Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Akadēmijas personāls var apstrīdēt Akadēmijas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmijas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

55. Personas, kuras nav Akadēmijas personāla sastāvā, Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Akadēmijas rektoram. Akadēmijas rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis Akadēmijas rektors, personas, kuras nav Akadēmijas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Akadēmijā studējošie

56. Akadēmijā studējošie ir: bakalaura studiju programmu studenti; profesionālo studiju programmu studenti; maģistra studiju programmu studenti; doktoranti. Studējošais ar Akadēmiju rakstveidā slēdz studiju līgumu. Akadēmijā studējošo tiesības, pienākumus un atbildību nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināti noteikumi.

57. Personas ierakstīšana un izslēgšana no Akadēmijas studējošo saraksta notiek saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu, ievērojot Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos noteikto.

58. Akadēmijas studējošie, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās, var saņemt stipendiju saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem par stipendijām un Akadēmijas Senāta apstiprinātu nolikumu.

59. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Akadēmijas Senāts un sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas. Finanšu līdzekļus no studiju maksas Akadēmija izmanto tikai Akadēmijas attīstībai, mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei, aprīkojuma iegādei, akadēmiskā un vispārējā Akadēmijas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai, kā arī Akadēmijas personāla darba samaksai.

60. Akreditētās studiju programmās Akadēmijas studējošajiem ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām) un studējošo kredītu (aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai).

61. Akadēmijas studējošajiem ir sava pašpārvalde. Tās tiesības, pienākumus, atbildību, organizatorisko struktūru un citus darbības jautājumus nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināts Akadēmijas studējošo pašpārvaldes nolikums. Akadēmijas studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Akadēmijas Senātā ir obligāti visiem Akadēmijas studējošajiem.

62. Akadēmijas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt Akadēmijas studējošo pašpārvaldes darbību. Akadēmijas studējošo pašpārvaldi no Akadēmijas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no Akadēmijas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto saskaņā ar Akadēmijas noteiktā kārtībā apstiprinātu finanšu tāmi.

6. Studijas Akadēmijā

63. Studijas Akadēmijā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Akadēmija īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas pilna un nepilna laika studijās. Uzņemšanu studiju programmās nosaka Akadēmijas Senāta apstiprināti uzņemšanas noteikumi.

64. Akadēmiskās un profesionālās studijas Akadēmijā reglamentē Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

65. Studiju programmas apstiprina Akadēmijas Senāts pēc neatkarīgas ekspertīzes saņemšanas.

66. Akadēmija ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā vai attiecīgas valsts atzīta augstskola ārvalstī, izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā, noslēdzot par to attiecīgu rakstveida vienošanos. Kopīgu studiju programmu izstrādi reglamentē Augstskolu likums un citi normatīvie akti.

67. Studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtību Akadēmijā reglamentē Augstskolu likums un Akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

7. Zinātniskā pētniecība Akadēmijā

68. Zinātniskā pētniecība ir Akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss Akadēmijas akadēmiskais personāls un studējošie. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, pamatošana un attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm. Zinātniskās pētniecības darbs Akadēmijā notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un zinātnisko institūtu nolikumiem.

69. Akadēmijas finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus koordinē Akadēmijas zinātnes padome. Pētījumu virzieni Akadēmijā tiek saskaņoti ar Latvijas Republikas zinātnes un tehnoloģiju attīstības vadlīnijām un prioritātēm. Zinātniskie pētījumi Akadēmijā tiek veikti, sadarbojoties ar attiecīgajām zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi, Valsts nozīmes pētniecības centriem un citām ieinteresētajām institūcijām; to nozīmība un zinātniskais līmenis tiek regulāri izvērtēti. Akadēmija un valsts institūcijas ietekmē pētījumu virzienus, piešķirot finansējumu noteiktiem pētījumiem, kuros ir ieinteresēta valsts un sabiedrība. Pētījumus var veikt arī par citu personu līdzekļiem.

70. Akadēmija regulāri publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētās struktūrvienības un pētījumu autorus. Šos materiālus regulāri publicē Akadēmijas mājaslapā.

71. Akadēmija publicē pārskatu par savu zinātnisko darbību atsevišķa izdevuma formā un internetā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

72. Doktora grādu pēc akreditētas doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir promocijas padome. Doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus regulē Zinātniskās darbības likums.

8. Akadēmijas īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

73. Akadēmijas īpašumu veido:

73.1. kustama un nekustama manta, kas Akadēmijai dāvināta, ko tā mantojusi vai ko iegādājusies par saviem līdzekļiem;

73.2. par valsts budžeta līdzekļiem iegādāta manta. Nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā kā Akadēmijas īpašums;

73.3. Akadēmijas intelektuālais īpašums;

73.4. nekustamais īpašums, ko Akadēmijai bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts.

74. Akadēmijai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu šajā Satversmē minēto mērķu sasniegšanai. Akadēmija savu nekustamo īpašumu un kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz Akadēmijas Senāta apstiprinātajos noteikumos noteikto vērtību, var atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām tikai ar Akadēmijas Senāta lēmumu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Savu nekustamo īpašumu un kustamo mantu, kuras vērtība nepārsniedz Akadēmijas Senāta apstiprinātajos noteikumos noteikto vērtību, Akadēmija var atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, pamatojoties uz Akadēmijas rektora rīkojumu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

75. Akadēmijas īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no valdījumā nodotā valsts īpašuma.

76. Akadēmija var iegādāties nekustamo īpašumu un kustamo mantu, kuras vērtība pārsniedz Akadēmijas Senāta apstiprinātajos noteikumos noteikto vērtību, pamatojoties uz Akadēmijas Senāta lēmumu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Nekustamo īpašumu un kustamo mantu, kuras vērtība nepārsniedz Akadēmijas Senāta apstiprinātajos noteikumos noteikto vērtību, – uz Akadēmijas rektora rīkojuma pamata atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

77. Akadēmijas finanšu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko Akadēmija gūst, veicot darbību šajā Satversmē noteikto mērķu realizācijai.

78. Akadēmijas finanšu resursu struktūru nosaka Akadēmijas Senāts. Par budžeta izpildi Akadēmijas rektors sniedz ikgadēju pārskatu Akadēmijas Senātam un izglītības un zinātnes ministram.

79. Akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību vai valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Akadēmija iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

80. Akadēmijai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

80.1. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

80.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem;

80.3. izsludināt konkursus, pirkt kustamo, nekustamo mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši Akadēmijas darbības mērķim;

80.4. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā tā attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķim;

80.5. saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Akadēmijai, saskaņojot ar finanšu ministru, ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus.

9. Akadēmijas reorganizācija un likvidācija

81. Jautājumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju ierosina Akadēmijas Satversmes sapulce. Lēmumu par Akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam tiek pievienots Augstākās izglītības padomes atzinums.

10. Akadēmijas Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

82. Akadēmijas Satversmi pieņem un grozījumus tajā veic Akadēmijas Satversmes sapulce. Akadēmijas Satversme un tās grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.