Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 23.12.2020. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 704

Rīgā 2015. gada 8. decembrī (prot. Nr. 66 22. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai" īstenošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ieguldījuma prioritātē "Investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību" ietverto 3.4.1. specifiskā atbalsta mērķi "Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgi darbinieki – tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, kā arī politikas veidotāji un politikas ieviesēji, bet, plānojot un īstenojot starpdisciplinārās mācības, attiecīgos mācību semināros atbilstoši mācību saturam piesaista brīvo juridisko profesiju pārstāvjus (zvērinātus advokātus, zvērinātus notārus, zvērinātus tiesu izpildītājus), šķīrējtiesnešus, mediatorus, maksātnespējas administratorus un citus juridisko jomu profesionāļus (turpmāk – tiesām, tiesībsargājošajām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgās personas), kā arī sociālos partnerus un sadarbības partnerus, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

(MK 03.01.2017. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

4. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. līdz 2018. gada 31. decembrim:

4.1.1. iznākuma rādītājs – komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai apmācīto tiesām, tiesībsargājošajām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits – 456;

4.1.2. finanšu rādītājs – sertificēti izdevumi 3 686 957 euro apmērā;

4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim:

4.2.1. rezultāta rādītājs – tiesām, tiesībsargājošajām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai (izsniegti sertifikāti un apliecinājumi), – 2427;

4.2.2. iznākuma rādītājs – komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai apmācīto tiesām, tiesībsargājošajām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits – 12 133.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 11; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 770)

5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projekta iesnieguma atlases veidā.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Specifiskajam atbalstam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 859 393 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 9 230 484 euro un valsts budžeta finansējums – 1 628 909 euro.

(MK 17.12.2020. noteikumu Nr. 770 redakcijā)

8. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

9. (Svītrots ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 770)

II. Prasības projekta iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem

10. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir Tiesu administrācija – tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina atbalstu rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu efektīvam darbam un attīstībai.

11. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar šādiem partneriem:

11.1. Iekšlietu ministriju – vadošo valsts pārvaldes iestādi iekšlietu nozarē;

11.2. Latvijas Republikas Prokuratūru – tiesu varas institūciju, kas patstāvīgi veic likumības ievērošanas uzraudzību Prokuratūras likumā noteiktās kompetences ietvaros;

11.3. Augstāko tiesu – tiesu varas institūciju, kas īsteno tiesu varu likumā "Par tiesu varu" noteiktās kompetences ietvaros;

11.4. Valsts tiesu ekspertīžu biroju – tiešās valsts pārvaldes iestādi, kas nodrošina objektīvu, tiesisku un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi tiesas (tiesneša), prokuratūras un izziņas iestāžu uzdevumā.

12. Projekta iesniedzējs slēdz ar sadarbības partneriem sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumu slēdz līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē, un tajā nosaka projekta iesniedzēja un sadarbības partneru savstarpējo atbildību, funkcijas un pienākumus (tai skaitā projekta iesniedzēja pienākumu kontrolēt sadarbības līgumu izpildi un nodrošināt dubultā finansējuma risku neiestāšanos), kā arī kārtību, kādā no sadarbības partnera atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus.

13. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē.

14. Projekta iesniedzējs 10 darbdienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta īstenošanai nepieciešamo iepirkumu plānu. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka iepirkumu plānā tiek iekļauti iepirkumi, kas izriet no Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāna 2015.–2020. gadam, kā arī citi projektā paredzētie iepirkumi, kas nepieciešami projekta īstenošanai un nav iekļauti minētajā plānā.

15. Sadarbības iestāde veic iepirkumu plāna un tajā iekļauto iepirkumu pirmspārbaudi pēc tā iesniegšanas atbilstoši šo noteikumu 14. punktam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības iestāde kārtībā, ko nosaka starpresoru vienošanās, var lūgt atbildīgās iestādes atzinumu par iepirkumu plāna un iepirkumu dokumentācijas atbilstību Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānam 2015.–2020. gadam.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

16. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

16.1. mācību vajadzību apzināšana un izvērtēšana, tai skaitā dalībnieku apmierinātības aptaujas;

16.2. profesionālo kompetenču attīstīšanas programmu, mācību moduļu, metodiku, rokasgrāmatu, mācību programmu un materiālu izstrāde un pilnveidošana, vienotas tiesu prakses piemēru un judikatūras apkopošana un publicēšana;

16.3. tiesu sistēmas izvērtējuma nodrošināšana;

16.4. saturisko un valodu mācību, semināru, konferenču, darba grupu un pieredzes apmaiņas organizēšana un īstenošana, tai skaitā ārpus Eiropas Savienības;

16.5. kompetenču modeļa izstrāde;

16.6. tehniskās specifikācijas izstrāde mācību dokumentu un mācību materiālu vadības sistēmai, kā arī nepieciešamo datubāzu izstrāde, pilnveidošana un pielāgošana;

16.7. projekta informācijas un publicitātes nodrošināšana;

16.8. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;

16.9. tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošana;

16.10. ar tiesu praksi un organizatorisko vadību saistīti pētījumi.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 11; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 770)

17. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno šādas attiecināmās izmaksas:

17.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

17.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

17.3. neparedzētās izmaksas.

18. Šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

18.1. personāla izmaksas – projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas – atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, izņemot virsstundas, – šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.4., 16.5., 16.6., 16.7., 16.8. un 16.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:

18.2.1. pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas – šo noteikumu 16. punktā (izņemot projekta vadītāju) minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.2. pasniedzēju, konsultantu, ekspertu un speciālistu atlīdzība – šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.4., 16.5., 16.6., 16.8. un 16.9. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.3. iekšzemes un ārvalstu mācību, darba un dienesta komandējumu un dienesta braucienu izmaksas, tai skaitā projekta vadības un projekta īstenošanas personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, – šo noteikumu 16.4. un 16.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.4. izmaksas, kas saistītas ar mācību dalībnieku datubāzes izstrādi un pilnveidošanu un mācību dokumentu un mācību materiālu vadības sistēmas tehniskās specifikācijas izstrādi, – šo noteikumu 16.5. un 16.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.5. materiāltehniskā nodrošinājuma iegādes un apdrošināšanas izmaksas – šo noteikumu 16.4., 16.5., 16.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.6. darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas projekta vadības un projekta īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu aprīkojuma atjaunošanai, uzturēšanai un remontam ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts pilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam – šo noteikumu 16.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.7. transporta izmaksas – šo noteikumu 16.4. un 16.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.8. telpu, materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma īres un nomas izmaksas – šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.9. biroja, kancelejas preču, iekārtu un inventāra izmaksas līdz 213 euro par vienību, ja to kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu, – šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.10. sakaru pakalpojumu izmaksas – šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.11. informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, – šo noteikumu 16.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

18.2.12. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas, redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, veselības apdrošināšana projekta vadības un projekta īstenošanas personālam, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli atlīdzības procentuālajam sadalījumam. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai uz periodu, kad projekta vadības un projekta īstenošanas personāls ir nodarbināts šo noteikumu 16.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

18.2.13. dalības maksa starptautiskās mācību iestādes rīkotajās mācībās un pasākumos un ar to apmeklēšanu saistītie izdevumi (tai skaitā komandējuma izdevumi) – šo noteikumu 3. punktā minētajai mērķa grupai;

18.2.14. izmaksas, kas saistītas ar specifiskā atbalsta mērķa ietvaros pasūtīto šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minēto izvērtējumu;

18.2.15. izmaksas, kas saistītas ar specifiskā atbalsta mērķa ietvaros veiktajiem šo noteikumu 16.10. apakšpunktā minētajiem pētījumiem.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 11; MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 511; MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 770)

19. Šo noteikumu 17. punktā minētās izmaksas ietver pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, – šo noteikumu 16. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai.

20. Specifiskā atbalsta īstenošanā piemēro netiešo izmaksu vienoto likmi kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajām plānotajām personāla izmaksām.

21. Šo noteikumu 17.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju un izlieto papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto līgumu izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus izdevumus novērstu. Neparedzētās izmaksas nepārsniedz divus procentus no šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētajām tiešajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.

22. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personālu piesaista uz darba tiesisko attiecību pamata vai civildienesta attiecību pamata un paredz tam atlīdzības izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, lai tiktu veikta projekta vadības un projekta īstenošanas personāla darba laika uzskaite atbilstoši veiktajām funkcijām un nostrādātajam laikam. Ja projekta vadības un projekta īstenošanas personāls institūcijā veic pienākumus, kas ir saistīti ne tikai ar projektu, bet arī ar konkrētās institūcijas pamatdarbību vai citu finanšu instrumentu administrēšanu, daļu no atlīdzības izmaksām var segt no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām proporcionāli laikam, kurā tiek veikti ar projektu saistītie pienākumi. Šādā gadījumā nepieciešama projekta vadības un projekta īstenošanas personāla darba laika uzskaite, ievērojot, ka izmaksas no Eiropas Sociālā fonda ir attiecināmas kā tiešās attiecināmās izmaksas, ja darbinieks projektā ir nodarbināts vismaz 30 procentus no kopējās noslodzes.

23. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

IV. Specifiskā atbalsta un projekta īstenošanas nosacījumi

24. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

25. Projekta iesnieguma vērtēšanā piedalās divi atbildīgās iestādes pārstāvji, viens Valsts kancelejas pārstāvis, viens Tieslietu ministrijas pārstāvis un sadarbības iestādes pārstāvji, kā arī novērotāja statusā piedalās vadošās iestādes pārstāvis.

26. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

26.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

26.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

26.3. Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus plāno, projekta īstenošanu finansē un maksājumus valsts budžeta iestādei veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

26.4. pēc projekta īstenošanas beigām nodrošina, ka visi projekta ietvaros iegādātie materiāltehniskie līdzekļi ir finansējuma saņēmēja īpašumā, ievērojot pamatlīdzekļu nolietojuma normas un lietošanas nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti;

26.5. nodrošina datu uzkrāšanu par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālā rādītāja "Par personu ar invaliditāti tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem apmācītie tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki un amatpersonas" sasniegšanu;

26.6. nodrošina datu uzkrāšanu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr.  1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (turpmāk – regula Nr.  1304/2013), 1. pielikumā ietvertajiem Eiropas Sociālā fonda kopējiem tūlītējiem rezultāta rādītājiem, tai skaitā par dalībniekiem, kas pēc aiziešanas (pēc dalības pasākumā) iesaistījušies izglītībā vai apmācībā vai ieguvuši kvalifikāciju, kā arī par nelabvēlīgā situācijā esošiem dalībniekiem, kas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā vai apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie. Datus iesniedz sadarbības iestādē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā, atbilstoši maksājuma pieprasījuma veidlapai. Datu uzkrāšana par Eiropas Sociālā fonda kopējiem tūlītējiem rezultāta rādītājiem ir attiecināma uz apmācībām, kuru ilgums pārsniedz 64 apmācību stundas.

(Grozīts ar MK 03.01.2017. noteikumiem Nr. 11; MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 511)

26.1 Prasības par personas identificēšanu un ar to saistīto datu uzkrāšanu, kas izriet no šo noteikumu 26.6. apakšpunktā minētajiem pienākumiem vai sadarbības iestādei iesniedzamajās veidlapās iekļautajiem datu laukiem, nav attiecināmas uz specifiskā atbalsta mērķa grupas dalībniekiem, uz kuriem attiecas likums "Par valsts noslēpumu", Operatīvās darbības likums un Valsts drošības iestāžu likums, kā arī normatīvie akti par valsts noslēpuma objektu sarakstu. Par minētajiem mērķa grupas dalībniekiem attiecīgās institūcijas vadītājs:

26.1 1. pirms mērķa grupas dalībnieku iesaistes projekta pasākumā finansējuma saņēmējam iesniedz apliecinājumu, norādot paredzēto pasākuma dalībnieku skaitu;

26.1 2. pēc mērķa grupas dalībnieku iesaistes projekta pasākumā finansējuma saņēmējam iesniedz apliecinājumu par faktisko mācības pabeigušo dalībnieku skaitu.

(MK 03.01.2017. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

26.2 Finansējuma saņēmējs nodrošina kvantitatīvo datu uzskaiti par šo noteikumu 26.1 punktā minētajiem mērķa grupas dalībniekiem atbilstoši šo noteikumu 4. punktā minēto uzraudzības rādītāju vienībām.

(MK 03.01.2017. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

27. Atbildīgā iestāde nodrošina datu apkopošanu par regulas Nr. 1304/2013 1. pielikumā ietvertajiem kopējiem ilgtermiņa rezultāta rādītājiem un to iesniegšanu sadarbības iestādē vienu reizi gadā.

28. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 18.2.5. apakšpunktā minēto materiāltehnisko nodrošinājumu nodod bezatlīdzības lietošanā projekta sadarbības partneriem projekta īstenošanas laikā, noslēdzot līgumus par materiāltehniskā nodrošinājuma nodošanu, un vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas beigām nodrošina, ka visi projekta ietvaros iegādātie materiāltehniskie līdzekļi ir finansējuma saņēmēja īpašumā.

29. Lai uzraudzītu projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības komiteju, kuru vada finansējuma saņēmēja vadītājs vai viņa vietnieks. Projekta uzraudzības komitejā piedalās pa diviem pārstāvjiem no finansējuma saņēmēja un atbildīgās iestādes un pa vienam pārstāvim no sadarbības partneru institūcijām. Vadošā iestāde, sadarbības iestāde, Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja var deleģēt pārstāvjus projekta uzraudzības komitejā novērotāju statusā.

30. Projekta uzraudzības komiteja nodrošina regulāru projekta ieviešanas gaitas un risku vadības uzraudzību, izskata ar projektu saistītos jautājumus, kas skar sadarbības partnerus, pieņem lēmumus projekta īstenošanas nodrošināšanai, izskata priekšlikumus par grozījumiem projektā, izvērtē projekta īstenošanas gaitu, kā arī izvērtē mācību un izvērtējuma atbilstību un kvalitāti un sniedz priekšlikumus par darbību uzlabošanu šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3., 16.4., 16.5., 16.7., 16.8., 16.9. un 16.10. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros, lai nodrošinātu mācību procesa un izvērtējuma atbilstību politikas plānošanas dokumentiem.

(MK 03.01.2017. noteikumu Nr. 11 redakcijā)

31. Projekta uzraudzības komitejas sanāksmes rīko ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Ja nepieciešams, atbildīgā iestāde var pieprasīt finansējuma saņēmējam sasaukt projekta uzraudzības komitejas ārkārtas sēdi.

32. Projekta uzraudzības komitejas nolikumā detalizēti norāda uzraudzības komitejas personālsastāvu, funkcijas, tiesības un pienākumus. Projekta uzraudzības komitejas nolikumu pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi apstiprina finansējuma saņēmējs.

33. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas gaitā elektroniski informē atbildīgo iestādi par visām ar projektu saistītajām izmaiņām un aktualitātēm.

34. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tā tīmekļvietnē ir publiski pieejams mācību programmu un mācību materiālu saraksts.

35. Grozījumus projektā izdara atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

36. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

37. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

37.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma radītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

37.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

38. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
23.12.2020