Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā

1.pants. 2015.gada 1.aprīlī Briselē parakstītais Nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā (turpmāk - Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 11.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 1.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece

Rīgā 2015.gada 14.oktobrī

Nolīgums
STARP eIROPAS SAVIENīBU UN TāS DALīBVALSTīM, NO VIENAS PUSES,
UN iSLANDI, NO OTRAS PUSES,
par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes
saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas
Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām
pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā

Eiropas Savienība

(turpmāk arī "Savienība"),

Beļģijas Karaliste,

Bulgārijas Republika,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Īrija,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Horvātijas Republika,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārija,

MaltaS REPUBLIKA,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Rumānija,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas APVIENOTĀ Karaliste,

no vienas puses,

un Islande,

no otras puses,

(turpmāk "Puses"),

ATGĀDINOT, KA:

kopīgajā paziņojumā, kas tika izdots 2012. gada 8. decembrī Dohā, ir norādīts, ka Savienības, tās dalībvalstu, Horvātijas un Islandes otrā saistību perioda kvantitatīvajām emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistībām saskaņā ar Kioto protokolu pamatā ir izpratne, ka minētās saistības tiks izpildītas kopīgi atbilstīgi Kioto protokola 4. pantam; Kioto protokola 3. panta 7.b) punkts tiks piemērots kopīgajam noteiktajam daudzumam saskaņā ar Eiropas Savienības, tās dalībvalstu, Horvātijas un Islandes nolīgumu par kopīgu izpildi un tas netiks piemērots dalībvalstīm, Horvātijai vai Islandei atsevišķi;

minētajā paziņojumā Savienība, tās dalībvalstis un Islande paziņoja, ka tās savus apstiprināšanas dokumentus deponēs vienlaikus, kā tika darīts arī Kioto protokola gadījumā, lai nodrošinātu tā vienlaicīgu stāšanos spēkā Savienībai, tās 27 dalībvalstīm, Horvātijai un Islandei;

Islande līdzdarbojas Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu jautājumu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. pantu, kā arī Klimata pārmaiņu jautājumu komitejas I darba grupā,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠĀDU NOLĪGUMU.

1. pants
Nolīguma mērķis

Šā nolīguma mērķis ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Kioto protokola otrajā saistību periodā, un darīt iespējamu šīs dalības faktisko īstenošanu, tostarp Islandes ieguldījumu Savienībai noteikto Kioto protokola otrā saistību perioda ziņošanas prasību izpildē.

2. pants
Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

a) "Kioto protokols" ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pievienotais Kioto protokols, kas grozīts ar minētā protokola Dohas grozījumu, kuru pieņēma 2012. gada 8. decembrī Dohā;

b) "Dohas grozījums" ir UNFCCC pievienotā Kioto protokola Dohas grozījums, par ko tika panākta vienošanās 2012. gada 8. decembrī Dohā un kas nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

c) "kopīgās izpildes nosacījumi" ir šā nolīguma 2. pielikumā izklāstītie nosacījumi;

d) "ETS direktīva" ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, ar grozījumiem.

3. pants
Kopīgā izpilde

1. Puses vienojas savas otrā saistību perioda kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības, kas ierakstītas Kioto protokola B pielikuma trešajā slejā, izpildīt kopīgi, ievērojot kopīgās izpildes nosacījumus.

2. Šajā nolūkā Islande veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kopējais to siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju daudzums otrajā saistību periodā, kas uzskaitītas Kioto protokola A pielikumā, no avotiem un piesaistītājsistēmām, uz kurām attiecas Kioto protokols un kuras neietilpst ETS direktīvas darbības jomā, izteikts kā oglekļa dioksīda ekvivalents, nepārsniedz tai noteikto daudzumu, kas norādīts kopīgās izpildes nosacījumos.

3. Neskarot šā nolīguma 8. pantu, Islande otrā saistību perioda beigās saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 un citiem attiecīgiem UNFCCC vai Kioto protokola struktūru lēmumiem, kā arī kopīgās izpildes nosacījumiem, no valsts reģistra noraksta AAU, CER, ERU, RMU, pagaidu CER un ilgtermiņa CER tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs tām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistei piesaistītājsistēmās, kuras aptver tai noteiktais daudzums.

4. pants
Attiecīgo Savienības tiesību aktu piemērošana

1. Tiesību akti, kas uzskaitīti šā nolīguma 1. pielikumā, ir Islandei saistoši un Islandē piemērojami. Visas minētajā pielikumā norādīto tiesību aktu atsauces uz Savienības dalībvalstīm šā nolīguma vajadzībām saprot kā atsauces arī uz Islandi.

2. Šā nolīguma 1. pielikumu var grozīt ar lēmumu, kuru pieņem Kopīgās izpildes komiteja, kas izveidota ar šā nolīguma 6. pantu.

3. Kopīgās izpildes komiteja var lemt par papildu tehnisko kārtību attiecībā uz šā nolīguma 1. pielikumā uzskaitīto tiesību aktu piemērošanu Islandei.

4. Ja šā nolīguma 1. pielikuma grozījumu dēļ jāveic grozījumi Islandes primārajos tiesību aktos, tad, nosakot šādu grozījumu stāšanos spēkā, ņem vērā laiku, kas Islandei vajadzīgs šādu grozījumu pieņemšanai, un nepieciešamību nodrošināt atbilstību Kioto protokola un lēmumu prasībām.

5. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija pirms tādu deleģēto aktu pieņemšanas, kas ir iekļauti vai ko paredzēts iekļaut šā nolīguma 1. pielikumā, ievērotu savu ierasto praksi un apspriestos ar ekspertiem, tostarp ekspertiem no Islandes.

5. pants
Ziņošana

1. Islande līdz 2015. gada 15. aprīlim saskaņā ar šo nolīgumu un Kioto protokola, Dohas grozījuma un tiem atbilstīgi pieņemto lēmumu prasībām iesniedz UNFCCC sekretariātam ziņojumu, lai atvieglotu tai noteiktā daudzuma aprēķināšanu.

2. Savienība saskaņā ar šo nolīgumu un Kioto protokola, Dohas grozījuma un tiem atbilstīgi pieņemto lēmumu prasībām sagatavo ziņojumu, kas atvieglo Savienībai noteiktā daudzumu aprēķināšanu, un ziņojumu, kas atvieglo Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei kopīgā noteiktā daudzuma ("kopīgā noteiktā daudzuma") aprēķināšanu. Savienība minētos ziņojumus iesniedz UNFCCC sekretariātam līdz 2015. gada 15. aprīlim.

6. pants
Kopīgās izpildes komiteja

1. Ar šo tiek izveidota Kopīgās izpildes komiteja, kurā ir Pušu pārstāvji.

2. Kopīgās izpildes komiteja nodrošina šā nolīguma faktisko īstenošanu un darbību. Tādēļ tā pieņem šā nolīguma 4. pantā paredzētos lēmumus un apmainās ar viedokļiem un informāciju par kopīgās izpildes noteikumu īstenošanu. Kopīgās izpildes komiteja visus lēmumus pieņem vienprātīgi.

3. Kopīgās izpildes komiteja sanāk pēc attiecīga vienas vai vairāku Pušu lūguma vai pēc Savienības iniciatīvas. Lūgums ir adresējams Savienībai.

4. Savienību un tās dalībvalstis pārstāvošās Kopīgās izpildes komitejas locekļi sākotnēji ir Komisijas un dalībvalstu pārstāvji, kuri darbojas arī Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu jautājumu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013¹ 26. pantu. Islandes pārstāvi ieceļ tās Vides un dabas resursu ministrija. Kopīgās izpildes komitejas sanāksmes iespēju robežās rīko līdztekus Klimata pārmaiņu jautājumu komitejas sanāksmēm.

5. Kopīgās izpildes komiteja savu reglamentu pieņem vienprātīgi.

7. pants
Atrunas

Šim nolīgumam nedrīkst paredzēt nekādas atrunas.

8. pants
Darbības laiks un ievērošana

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz laiku, līdz beigsies Kioto protokola otrā saistību perioda saistību izpildes papildu periods vai kad būs atrisināti visi jautājumi par saistību periodu vai kopīgās izpildes īstenošanu, kas Pusēm radīsies Kioto protokola īstenošanas gaitā, - atkarībā no tā, kas iestājas vēlāk. Šo nolīgumu nevar izbeigt pirms minētā laika.

2. Islande attiecīgā gadījumā paziņo Kopīgās izpildes komitejai par to, ka tā nav izpildījusi šā nolīguma noteikumus vai ka tā tos nespēs izpildīt. 30 dienu laikā pēc šādas neizpildes paziņošanas par to jāsniedz pamatojums, ko komitejas locekļi atzīst par pārliecinošu. Pretējā gadījumā šā nolīguma noteikumu neizpilde uzskatāma par šā nolīguma pārkāpumu.

3. Ja šis nolīgums tiek pārkāpts vai Islande iebilst pret 1. pielikuma grozīšanu saskaņā ar 4. panta 2. punktu, Islande atbild par tām kopējām ar oglekļa dioksīda ekvivalentu izteiktajām siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājsistēmās Islandē, kuras aptver Kioto protokola otrais saistību periods, tostarp emisijām no avotiem, kas ietverti Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, šīs emisijas ņem vērā attiecībā uz tās kvantitatīvo emisiju samazināšanas mērķi, kas norādīts Kioto protokola B pielikuma trešajā slejā, un, beidzoties otrajam saistību periodam, Islande noraksta no sava valsts reģistra AAU, CER, ERU, RMU, pagaidu CER un ilgtermiņa CER tādā apmērā, kas līdzvērtīgs šīm emisijām.

9. pants
Depozitārijs

Šo nolīgumu, kas ir sagatavos divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un islandiešu valodā, kuru visi teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

10. pants
Ratifikācijas instrumentu deponēšana

1. Puses šo nolīgumu ratificē saskaņā ar attiecīgajām valsts prasībām. Katra Puse savu ratifikācijas instrumentu deponē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram vai nu pirms sava Dohas grozījuma apstiprināšanas dokumenta deponēšanas ANO ģenerālsekretāram, vai vienlaikus ar apstiprināšanas dokumenta deponēšanu.

2. Islande savu Dohas grozījuma pieņemšanas dokumentu saskaņā ar Kioto protokola 20. panta 4. punktu un 21. panta 7. punktu deponē ANO ģenerālsekretāram vēlākais dienā, kad Savienība vai tās dalībvalstis deponē savu pēdējo pieņemšanas dokumentu.

3. Deponējot savu Dohas grozījuma pieņemšanas dokumentu, Islande no savas puses ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam paziņo arī kopīgās izpildes noteikumus saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 2. punktu.

11. pants
Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā visas Puses deponējušas savus ratifikācijas instrumentus.

…, …gada …

TO APLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ -

BEĻĢIJAS KARALISTES VĀRDĀ -

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

ČEHIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

DĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ -

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

IGAUNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

ĪRIJAS VĀRDĀ -

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

SPĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ -

FRANCIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

HORVĀTIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

ITĀLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

KIPRAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

LIETUVAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES VĀRDĀ -

UNGĀRIJAS VĀRDĀ -

MALTAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

NĪDERLANDES KARALISTES VĀRDĀ -

AUSTRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

POLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

PORTUGĀLES REPUBLIKAS VĀRDĀ -

RUMĀNIJAS VĀRDĀ -

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

SOMIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ -

ZVIEDRIJAS KARALISTES VĀRDĀ -

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VĀRDĀ -

ISLANDES VĀRDĀ -

1. pielikums

(4. pantā paredzētais saraksts)

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu ("Regula (ES) Nr. 525/2013"), izņemot tās 4. pantu, 7. panta 1. punkta f) apakšpunktu, 15.-20. pantu un 22. pantu. 21. panta noteikumus piemēro attiecīgos gadījumos.

2. Pašreizējie un turpmākie deleģētie un īstenošanas akti, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 525/2013.

______________

2. pielikums

Paziņojums par nolīguma noteikumiem,
lai kopīgi izpildītu
Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes
saistības saskaņā ar Kioto protokola 3. pantu
attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu,
ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO)
Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām
Līgumslēdzēju pušu konference, kas bija organizēta
kā Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme Dohā,
ar Lēmumu 1/CMP.8 saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu

1. Nolīguma dalībnieki

Šā nolīguma dalībnieki ("dalībnieki") ir Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islandes Republika, kas visas ir Kioto protokola Puses. Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas:

Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Islande ir šā nolīguma dalībniece saskaņā ar nolīgumu ar Islandi par Islandes līdzdalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā.

2. Kioto protokola 3. pantā paredzēto saistību kopīga izpilde Kioto protokola otrajā saistību periodā

Saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. punktu dalībnieki savas 3. pantā paredzētās saistības pilda šādi:

‑ dalībnieki saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 5. un 6. punktu nodrošinās, ka dalībvalstīs un Islandē kopsumma Kioto protokola A pielikumā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju agregētajam apjomam, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, nepārsniedz to kopējo noteikto daudzumu;

‑ Kioto protokola 3. panta 1. punkta piemērošana siltumnīcefekta gāzu emisijām no aviācijas un kuģniecības dalībvalstīm un Islandei balstās uz Konvencijā izmantoto pieeju, ka Pušu mērķrādītājos iekļauj tikai emisijas no iekšējiem lidojumiem un iekšējās kuģniecības. Eiropas Savienības pieeja Kioto protokola otrajā saistību periodā paliks tāda pati kā pirmajā saistību periodā, tā kā kopš Lēmuma 2/CP.3 nav bijis progresa minēto emisiju iedalīšanā Pušu mērķrādītājos. Tas neskar to Eiropas Savienības saistību stingru ievērošanu, kuras noteiktas klimata un enerģētikas paketē un paliek nemainīgas. Tas neskar arī nepieciešamību veikt pasākumus attiecībā uz šādu gāzu emisijām no aviācijas un jūras flotes degvielām;

‑ katrs dalībnieks var paaugstināt savu mērķu vērienīgumu, pārnesot noteiktās daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības vai sertificētas emisijas samazināšanas vienības uz tās valsts reģistrā izveidoto anulēšanas kontu. Dalībnieki kopīgi iesniegs informāciju, kas prasīta Lēmuma 1/CMP.8 9. punktā, un kopīgi nāks klajā ar jebkādiem priekšlikumiem Kioto protokola 3. panta 1.b un 1.c punkta nolūkā;

‑ dalībnieki turpinās piemērot Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu un šajā sakarā individuāli pieņemtos lēmumus;

‑ dalībnieku kopējās bāzes gada emisijas būs vienādas ar katrai dalībvalstij un Islandei attiecīgajos bāzes gados piemērojamo emisiju summu;

‑ ja zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība 1990. gadā jebkurai dalībvalstij vai Islandei bija siltumnīcefekta gāzu emisijas neto avots, šis dalībnieks saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a punktu savā emisiju bāzes gadā vai periodā iekļauj oglekļa dioksīda ekvivalentā izteiktu antropogēno emisiju agregēto apjomu no avotiem mīnus uztveršana piesaistītājsistēmās bāzes gadā vai periodā no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nolūkā aprēķināt dalībnieku kopējo noteikto daudzumu, kas noteikts saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu;

‑ aprēķinu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.b punktu piemēro otrā saistību perioda kopējam noteiktajam daudzumam dalībniekiem, kas noteikti saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un dalībnieku vidējo gada emisiju summai pirmā saistību perioda pirmajiem trim gadiem, reizinot ar astoņi;

‑ saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 dalībnieka iepriekšējā perioda pārpalikuma rezerves kontā esošas vienības drīkst izmantot norakstīšanai papildu periodā, lai izpildītu otrā saistību perioda saistības, ciktāl attiecīgā dalībnieka emisijas otrajā saistību periodā pārsniedz tā attiecīgo noteikto daudzumu minētajā saistību periodā, kā noteikts šajā paziņojumā.

3. Nolīguma dalībniekiem noteiktie attiecīgie emisiju līmeņi

Kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības dalībniekiem, kas uzskaitītas Kioto protokola B pielikumā iekļautās tabulas trešajā slejā, ir 80 %. Dalībnieku kopējo noteikto daudzumu otrajam saistību periodam noteiks saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, ko Eiropas Savienība iesniedz saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu.

Dalībnieku attiecīgie emisiju līmeņi ir šādi:

‑ Emisiju līmenis Eiropas Savienībai ir starpība starp dalībnieku kopējo noteikto daudzumu un dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņu summu. Tā aprēķināšanu atvieglos ar ziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8 2. punktu.

‑ Dalībvalstu un Islandes attiecīgie emisiju līmeņi saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. un 5. punktu ir summa, ko veido to attiecīgie daudzumi, kuri norādīti turpmāk 1. tabulā, un jebkādi rezultāti, kurus iegūst, piemērojot Kioto protokola 3. panta 7.a punkta otro teikumu attiecīgajai dalībvalstij vai Islandei.

Dalībniekiem noteiktie daudzumi ir vienādi ar to attiecīgajiem emisiju līmeņiem.

Eiropas Savienībai noteikto daudzumu atskaitīs no siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem saskaņā ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kurā piedalās dalībvalstis un Islande, ciktāl uz minētajām emisijām attiecas Kioto protokols. Dalībvalstu un Islandes attiecīgie noteiktie daudzumi ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās katrā dalībvalstī vai Islandē no avotiem un piesaistītājsistēmām, uz ko neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. Tas ietver visas emisijas no avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punkts, kā arī visas slāpekļa trifluorīda (NF₃) emisijas saskaņā ar Kioto protokolu.

Šā nolīguma dalībnieki atsevišķi ziņo par emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, uz ko attiecas to attiecīgie noteiktie daudzumi.

1. tabula.
Dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņi (pirms 3. panta 7.a punkta piemērošanas)
oglekļa dioksīda ekvivalenta izteiksmē Kioto protokola otrajam saistību periodam

Beļģija	584 228 513
Bulgārija	222 945 983
Čehijas Republika	520 515 203
Dānija	269 321 526
Vācija	3 592 699 888
Igaunija	51 056 976
Īrija	343 467 221
Grieķija	480 791 166
Spānija	1 766 877 232
Francija	3 014 714 832
Horvātija	162 271 086
Itālija	2 410 291 421
Kipra	47 450 128
Latvija	76 633 439
Lietuva	113 600 821
Luksemburga	70 736 832
Ungārija	434 486 280
Malta	9 299 769
Nīderlande	919 963 374
Austrija	405 712 317
Polija	1 583 938 824
Portugāle	402 210 711
Rumānija	656 059 490
Slovēnija	99 425 782
Slovākija	202 268 939
Somija	240 544 599
Zviedrija	315 554 578
Apvienotā Karaliste	2 743 362 625
Islande	15 327 217

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (ES OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).