Darbības ar dokumentu

MINISTRIJU DOKUMENTI

Instrukcija

par darba samaksas kārtību no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem

Saskaņots: Finansu ministrijas Valsts sekretāre V. Andrējeva

1995. gada 8. septembrī

Apstiprināts: ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu nr. 431

1995. gada 11. septembrī

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. Darba samaksas kārtība ir noteikta, balstoties uz Izglītības likumu, Likumu par arodbiedrībām, Likumu par darba koplīgumu, Latvijas Republikas DLK, 1995. gada 14. marta MK noteikumiem nr. 51 un 1995. gada 25. jūlija noteikumiem nr. 234.

2. Termins "pedagoģiskais darbinieks" pielietojams zemāk uzskaitītajiem amatiem. (Salīdzināšanai doti līdz 1995. gada 14. marta Ministru kabineta noteikumu nr. 51 pieņemšanai izmantotie amatu nosaukumi)

3. Instrukcija nosaka kārtību, kā aprēķināmas amatalgas (algas likmes), darba algas pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuri strādā no budžeta finansējamās iestādēs, neatkarīgi no iestāžu resorpakļautības.

4. Ja pedagoģiskais darbinieks veic vairākus darba veidus, amatalga (algas likme) tiek noteikta katram darba veidam (vadītājs, bibliotekārs utt.) atsevišķi.

5. Izglītības iestādes (izņemot augstskolas) pedagoģisko darbinieku darba algas fondu veido iestādes pamata darba algu fonds, fonds samaksai par darba kvalitāti, kā arī piemaksa par darbu specifiskos apstākļos.

6. Fondu samaksai par darba kvalitāti veido papildus 10% no pedagoģisko darbinieku pamata darba algas fonda. Fondu samaksai par darba kvalitāti iestādei nosaka, neņemot vērā iestādes vadītāja amatalgu.

Izglītības iestādes vadītājam (direktoram) samaksu par darba kvalitāti nosaka no fonda, kuru veido papildus 20% apmērā no atbilstošās teritorijas (vai pakļautības) izglītības iestāžu vadītāju (direktoru) pamata darba algu fonda.

7. Samaksa par darba kvalitāti tiek noteikta latos.

8. Izglītības iestādes vadītāja algu nosaka:

8.1. vietējās pakļautības izglītības iestādes vadītājam amatalgu nosaka skolu valde uz 1. septembri, samaksu par vadītāja darba kvalitāti - uz 1. septembri un 1. janvāri;

8.2. pārējo no valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu vadītājiem amatalgu nosaka attiecīgā ministrija uz 1. septembri, samaksu par vadītāja darba kvalitāti nosaka attiecīgās ministrijas izveidota komisija uz 1. septembri un 1. janvāri.

9. Pedagoģiskajiem darbiniekiem pamata darba algu nosaka mācību gada sākumā uz 1. septembri, bet samaksu par darba kvalitāti - uz 1. septembri un 1. janvāri. Pedagoģiskajiem darbiniekiem (izņemot 8. punktā uzskaitītos) darba algu veido:

9.1. pamata darba alga, ko nosaka iestādes vadītājs, ievērojot darbinieka izglītību un pedagoģiskā darba stāžu;

9.2. samaksa par pedagoģiskā darba kvalitāti, kuras apmēru nosaka komisija, kas izveidota saskaņā ar attiecīgās izglītības iestādes nolikumu, un apstiprina attiecīgās izglītības iestādes vadītājs (direktors), iekļaujoties šīs iestādes samaksas par darba kvalitāti fonda ietvaros;

9.3. piemaksa par darbu specifiskos apstākļos.

10. Ja pedagoģiskā darbinieka amatalgas (algas likmes) noteikšanas kritēriji (izglītība vai pedagoģiskā darba stāžs) mainās mācību gada laikā, darbinieks jāpārtarificē:

10.1. mainoties pedagoģiskā darba stāžam pamata darba vietā ar nākošo darba dienu pēc izmaiņām;

10.2. ar nākošo darba dienu pēc izglītību vai pedagoģiskā darba stāžu apliecinoša dokumenta iesniegšanas;

10.3. ar pirmo darba dienu pēc darba pārtraukuma, ja minētās izmaiņas notiek kārtējā atvaļinājuma, mācību atvaļinājuma, komandējuma, kā arī pārejošas darba nespējas laikā.

11. Izglītības iestādes vadītāja un viņa vietnieku papildus apmaksātā pedagoģiskā darba apjoms nedrīkst pārsniegt nedēļā vidēji 12 mācību priekšmeta stundas (gadā 480 stundas). Pirmsskolas iestādes vadītājiem un metodiķiem, nepārsniedzot 0,5 darba likmes.

Atsevišķos gadījumos papildus apmaksātā pedagoģiskā darba apjomu drīkst palielināt:

11.1. vietējās pakļautības izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, saskaņojot ar attiecīgā rajona (pilsētas) valsts izglītības inspektoru;

11.2. pārējo no valsts budžeta finansējamo izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem papildus apmaksātā pedagoģiskā darba apjoms virs 12 mācību priekšmeta stundām nedēļā (gadā 480 stundas) jāsaskaņo ar augstāk stāvošo institūciju vadītājiem.

12. Izglītības iestādes vadītājam un viņa vietniekiem papildu pedagoģiskā darba apjomu tarificē un algu par to izmaksā ik mēnesi, tāpat kā pamatdarbā strādājošiem pedagoģiskajiem darbiniekiem.

13. Vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tarifikācijas sarakstu kopsavilkumu un Izglītības reģistrā fiksējamo pedagogu izglītības dokumenta rādītāju norakstu skolu valdes priekšsēdētājs iesniedz līdz 20. septembrim Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldē.

Pārējo no budžeta finansējamo izglītības iestāžu pedagoģiskos darbiniekus tarificē mācību gada sākumā; tarifikācijas sarakstu un iestādes darbinieku štatu sarakstu tās vadītājs iesniedz augstākstāvošai institūcijai līdz 20. septembrim.

14. Darba algas fonda ekonomija var izveidoties kā starpība starp pedagoģisko darbinieku tarifikācijā noteikto izglītības iestādes pedagoģisko darbinieku darba algas fondu un faktiski izmaksāto darba algu. Darba algas fonda ekonomijas rezultātā radušos līdzekļus drīkst izmantot attiecīgās izglītības iestādes pedagoģisko darbinieku prēmijām.

Skolu valde ir tiesīga pārdalīt darba algas fonda ekonomijas rezultātā radušos līdzekļus savā pakļautībā esošo izglītības iestāžu starpā, saskaņojot to ar valsts izglītības inspektoru.

Skolu valdes un vietējās pakļautības izglītības iestāžu vadītāju rīkojumi par algu ekonomijas rezultātā izmaksāto prēmiju no valsts budžeta līdzekļiem jāsaskaņo ar valsts izglītības inbspektoru. Pārējo izglītības iestāžu vadītāju rīkojumi jāsaskaņo ar augstāk stāvošo institūciju vadītājiem.

15. Ja saskaņā ar šo Instrukciju, ja jaunā amatalga (algas likme) ir mazāka par 1994./95. mācību gadā noteikto amatalgu (algas likmi), tad darbiniekam par darbu tajā pašā vai augstākā amatā, ja viņš strādā tajā pašā iestādē, saglabājama amatalga (algas likme), kāda bija pirms 1995. gada 1. marta un izmaksājama algas starpība par faktisko slodzi 1995./96. mācību gadā, neizmantojot tam samaksai par darba kvalitāti paredzēto fondu.

16. Instrukcija stājas spēkā ar 01.09.95. valsts budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros. Instrukcijas piektās nodaļas 1. punkta 5. apakšpunkts stājas spēkā ar 01.01.96.

Tabulai 2.1. atbilstošie pārrēķini veicami par laika posmu no 1995. gada 1. marta, iekļaujoties valsts budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros.

Otrā nodaļa

Amatalgas (algas likmes) noteikšana

pedagoģiskajiem darbiniekiem

1. Mēneša amatalgas (algas likmes) pedagoģiskajiem darbiniekiem nosaka saskaņā ar Instrukciju:

1.1. vispārizglītojošo izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem saskaņā ar šīs Instrukcijas 4. nodaļas tabulu 4.1. un 2. nodaļas tabulu 2.2.

1.2. arod(amat)izglītības un vidējās speciālās izglītības iestāžu vadītājiem, vadītāju vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem saskaņā ar šīs Instrukcijas 4. nodaļas tabulu 4.2.

1.3. pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem saskaņā ar šīs Instrukcijas 4. nodaļas tabulu 4.3.

1.4. speciālo izglītības iestāžu vadītājiem un vadītāju vietniekiem saskaņā ar ar šīs Instrukcijas 4. nodaļas tabulu 4.2.

1.5. izglītības metodiķiem saskaņā ar šīs Instrukcijas 4. nodaļas tabulām 4.4. un 4.5.

1.6 augstākajās mācību iestādēs, iekļaujoties attiecīgās iestādes darba algu fonda ietvaros, pedagoģisko darbinieku algas likme nosakāma šādā apmērā:

asistentam - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 11. amata kvalifikācijas kategorijas minimālā algas likme:

dekānam - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 8. amata kvalifikācijas kategorijas minimālā algas likme;

docentam - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 9. amata kvalifikācijas kategorijas minimālā algas likme;

katedras vadītājam - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 9. amata kvalifikācijas kategorijas minimālā algas likme;

lektoram - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 10. amata kvalifikācijas kategorijas minimālā algas likme;

prodekānam - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 10. amata kvalifikācijas kategorijas minimālā algas likme;

profesoram - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 8. amata kvalifikācijas kategorijas minimālā algas likme;

prorektoram - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 8. amata kvalifikācijas kategorijas algas likme;

rektoram - ne mazāk kā budžeta iestādēs strādājošo 7. amata kvalifikācijas kategorijas minimālā algas likme.

1.7. pārējiem pedagoģiskajiem darbiniekiem saskaņā ar šīs Instrukcijas 2. nodaļas tabulu 2.1.

2. Iegūto izglītību, piešķirto specialitāti un kvalifikāciju apliecina:

2.1. Latvijas Republikas valsts un pašvaldības mācību iestāžu izdotie dokumenti;

2.2. citās valstīs izdotie valsts atzīto izglītības iestāžu diplomi un apliecības;

2.3. Latvijas Republikas valsts akreditēto privāto mācību iestāžu izdotie dokumenti.

3. Augstāko izglītību un iegūto kvalifikāciju apliecina augstāko izglītības iestāžu izdotie dokumenti, kā arī Cēsu, Valmieras, Jelgavas, Daugavpils un Latvijas valsts (Rīgas) skolotāju institūtu diplomi.

4. Pedagoģisko izglītību (augstāko un vidējo), iegūto specialitāti un kvalifikāciju apliecina:

4.1. attiecīgie ieraksti par iegūto pedagoga specialitāti un kvalifikāciju p. - tā 3. minēto mācību iestāžu izdotajos dokumentos;

4.2. augstskolu diplomu pielikumi un izziņas par augstskolās iegūto kursu pedagoģijā un psiholoģijā;

4.3. valsts atzītu izglītības teorijas un prakses pamatkursu beigšanu apliecinoši dokumenti;

4.4. valsts atzītas mācību iestādes izdots dokuments par eksāmenu kārtošanu par pilnu kursu pedagoģijā un psiholoģijā;

4.5. diploms par medicīnisko izglītību ar ierakstu par medmāsas - audzinātājas specialitātes iegūšanu;

4.6. atestāts par vidējo vispārējo izglītību ar ierakstu par pedagoģiskās klases absolvēšanu vai izglītības dokuments par pedagoģiskās klases absolvēšanu pēc vidējās vispārējās izglītības iegūšanas;

4.7. vidējai pedagoģiskajai izglītībai arod(amat) un vidējās speciālās izglītības iestādēs un mākslas skolās pielīdzina vidējo speciālo izglītību, ja pedagoģiskais darbinieks māca audzēkņus atbilstoši iegūtai specialitātei;

4.8. pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuri beiguši mūzikas vidusskolu vai lietišķās mākslas vidusskolu, iegūto izglītību pielīdzina vidējai pedagoģiskajai izglītībai, ja viņi māca audzēkņus atbilstoši iegūtai specialitātei;

4.9 mācību un audzināšanas iestāžu bibliotekāriem, kuri ieguvuši vidējo speciālo izglītību darbam atbilstošajā specialitātē, to pielīdzina vidējai pedagoģiskajai izglītībai.

5. Triju gadu studiju programmas apgūšanu, ko apliecina augstskolas izdota izziņa, tiek kvalificēta kā nepabeigta augstākā izglītība.

6. Gadījumos, kad augstskolas, fakultātes vai iegūtās specialitātes nosaukums nedod viennozīmīgi skaidru priekšstatu par iegūto augstāko pedagoģisko izglītību, iestādes vadītājs pretendentam var pieprasīt diploma pielikumu vai augstskolas izziņu par iegūto psiholoģijas un (vai) pedagoģijas kursu.

7. Izglītības un zinātnes ministrijas izdotie dokumenti par 6. punktā minēto augstskolu un to fakultāšu mācību plānu atbilstību pedagogu kvalifikācijas iegūšanai ir saistoši darba devējam.

8. Pedagoģisko darbinieku mācību (audzināšanas) darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei

Piezīmes:

1. * Lekciju un semināru stundas.

2. Skolēnu (audzēkņu) rakstu darbu labošanu valodās, literatūrā un matemātikā tarificē ar šādu skolotāja darba stundu skaitu nedēļā (gadā) par vienu darba likmi:

- 1 stunda (40 stundas), ja klasē (komplektklase, grupā) ir 5 vai mazāk skolēnu (audzēkņu),

- 2 stundas (80 stundas), ja klasē (komplektklasē, grupā) ir no 6 līdz 15 skolēniem (audzēkņiem),

- 3 stundas (120 stundas), ja klasē (komplektklasē, grupā) ir no 16 līdz 25 skolēniem (audzēkņiem),

- 4 stundas (160 stundas), ja klasē (komplektlasē, grupā) ir vairāk par 25 skolēniem (audzēkņiem).

Attiecīgo novērtēšanu veic uz 1. septembri un 1. janvāri, arod(amat) un vidējās speciālās izglītības iestādēs uz 1. septembri.

3. Pedagoģisko darbinieku slodzē ietilpst arī klases (grupas) audzināšana, kas tarificējamas kā mācību stundas:

- 3 mācību stundas nedēļā (120 stunas gadā) katrai klasei (grupai), ja klasē (komplektklasē, grupā) ir 25 vai mazāk skolēnu (audzēkņu);

- 4 mācību stundas nedēļā (160 stundas gadā) katrai klasei (grupai), ja klasē (komplektklasē, grupā) ir vairāk kā 25 skolēnu (audzēkņiem).

9. Pedagoģiskā darba stāžā ieskaita laiku, kas nostrādāts šīs Instrukcijas 1. nodaļas 2. punktā norādītajos pedagoģisko darbinieku amatos, kā arī citos amatos, nostrādājot kalendārajā gadā ne mazāk kā 240 pedagoģiskā darba stundas (pedagoģiskā darba stāžā ieskaitot tikai tos mēnešus, kad veikts pedagoģiskais darbs).

Šajā laikā iekaitāms:

- laiks valsts dienestā, ja tieši pirms un tieši pēc tam ir bijis pedagoģiskais darbs;

- vēlēts un iecelts darbs izglītības valsts pārvaldes un izglītības arodbiedrības institūciju amatos, kā arī darbs ierēdņu (ierēdņu kandidātu) amatā izglītības sistēmā, ja pirms darba pārtraukuma šajā punktā minētajos gadījumos darbinieks ir strādājis pedagoģisko darbu;

- arod(amat) mācības un speciālo priekšmetu skolotājiem - laiks, kas nostrādāts uzņēmumos, iestādēs un organizācijās specialitātē, kas atbilst mācību priekšmetu profilam;

- grūtniecības un dzemdību atvaļinājumi, kā arī atvaļinājums bērna kopšanai līdz trīs gadu vecumam, ja tieši pirms un tieši pēc ir bijis pedagoģiskais darbs;

- nostrādātais laiks, kas bija ieskaitīts pedagoģiskā darba stāžā līdz 1991. gadam un bija tieši saistīts ar pedagoģisko darbu. Tiesības izlemt konkrētos jautājumus par to, vai attiecīgais laika posms ir ieskaitāms pedagoģiskā darba stāžā, piešķirtas valsts izglītības inspektoram.

Trešā nodaļa

Pamatalgu aprēķināšana

pedagoģiskajiem darbiniekiem

1. Mācību un audzināšanas darba slodzi pedagoģiskajiem darbiniekiem sadala iestādes vadītājs, ņemot vērā stundu skaitu pēc mācību plāna, klašu (komplektklašu) un grupu skaitu, nodrošinātību ar pedagoģiskajiem kadriem un citus konkrētus apstākļus iestādē.

2. Klases (komplektklases) audzināšanai vispārizglītojošajās dienas un vakara skolās un grupu audzināšanai arod (amat) izglītības un vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļās mācību iestādei paredzētās stundas izglītības iestādes vadītājs sadala atbilstoši klases (komplektklases, grupas) darba specifikai, iekļaujoties kopējā klases audzināšanai atvēlēto stundu skaitā.

3. Izglītības iestādes vadītājs var atļaut vienam pedagoģiskajam darbiniekam audzināt divas vai vairāk apmaksātas klases, komplektklases, grupas.

4. Klases (grupas) audzināšanu neapmaksā visu tipu internātskolās, neklātienes skolās, nodaļās, kursos un citās mācību iestādēs, kurās paaugstina darbinieku kvalifikāciju, vakara (maiņu) arodskolās (grupās, nodaļās) un arodskolās labošanas darbu iestādēs.

5. Pamatdarbā strādājošiem pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuriem ir noteikta nedēļas darba slodze, mēneša pamata darba algu aprēķina reizinot algas likmi ar faktisko darba slodzi nēdēļā un dalot iegūto reizinājumu ar noteikto darba likmi nedēļā.

Piemērs. Skolotāja fakstiskā darba slodze ir 24 stundas nedēļā, noteiktā darba likme 21 stunda nedēļā; viņa algas likme Ls 50,00. Skolotāja mēneša pamata darba alga par faktisko slodzi (24 stundām) - Ls 57,14.

Ls 50,00 x 24 st. : 21 = Ls 57,14

6. Pamatdarbā strādājošiem arod (amat) un vidējo speciālo izglītības iestāžu skolotājiem, kuriem ir noteikta gada darba slodze, mēneša vidējo pamata darba algu aprēķina, reizinot algas likmi ar gadam noteikto stundu skaitu un dalot iegūto reizinājumu ar noteikto gada darba likmi.

Piemērs. Skolotājam gadā noteiktās 1080 stundas, viņa algas likme Ls 50,00. Skolotāja mēneša pamata darba alga - Ls 64,29

Ls 50,00 x 1080 st. : 840 st. = Ls 64,29

7. Tarifikācijā aprēķināto algu pamatdarbā strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem izmaksā ik mēnesi neatkarīgi no nedēļu un darba dienu skaita dažādos gada mēnešos.

8. Par darbu skolēnu (audzēkņu) brīvdienu periodā pamatdarbā strādājošiem pedagoģiskajiem darbiniekiem maksā algu, kas noteikta pirms brīvdienu sākuma. Darba režīmu nosaka izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

9. Pedagoģiskajiem darbiniekiem, kas pieņemti darbā skolēnu (audzēkņu) vasaras brīvlaikā, līdz mācību gada sākumam darba algu aprēķina, vadoties no algas likmes par vienu darba likmi.

10. Algas likmes (amatalgas) pedagoģiskajiem darbiniekiem nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās; īsos pārtraukumus (starpbrīžus) starp stundām, nodarbībām vai lekcijām viņiem ieskaita darba laikā.

11. Stundu atalgojums pedagoģiskajiem darbiniekiem atļauts:

11.1. kā samaksa par stundām, kas pasniegtas, aizvietojot slimības vai citu iemeslu dēļ līdz diviem mēnešiem promesošus pedagoģiskos darbiniekus.

Ja aizvietošana turpinās ilgāk par diviem mēnešiem, atalgojumu pamatdarbā strādājošiem pedagoģiskajiem darbiniekiem maksā no aizvietošanas sākuma dienas par visām pedagoģiskās slodzes faktiskajām stundām šīs nodaļas 6.punktā noteiktajā kārtībā;

11.2. kā samaksa par stundām tās pašas izglītības iestādes nepedagoģiskajiem darbiniekiem, kā arī jebkuram uzaicinātam darbiniekam, kurš veic pedagoģisko darbu ārpus savas pamata darba vietas.

12. Pedagoģiskie darbinieki, kas strādā pēc stundu atalgojuma nosacījumiem un brīvdienu periodā nevada nodarbības, atalgojumu par šo laiku nesaņem.

13. Stundas algas likmi aprēķina, dalot mēneša algas likmi, kas noteikta:

par 21 stundu nedēļā - ar 84,0;

par 24 stundām nedēļā - 96,00;

par 30 stundām nedēļā - 120,0;

par 36 stundām nedēļā - 144,0;

par 40 stundām nedēļā - 168,7;

par 840 stundām gadā - 84,0;

par 960 stundām gadā - 96,0.

14. Gadījumā, kad nepietiekamas mācību darba slodzes dēļ iestādes nevar noteikt arod (amat) mācības skolotāja štata vienību (transportļīdzekļu prakstiskās vadīšanas apmācībai u.c.), kā arī par stundām, kas nostrādātas virs darba laika normas (40 st. nedēļā) uz laiku promesošo arod (amat) mācības skolotāju aizvietošanai (sakarā ar slimību, komandējumiem u.c.), arod (amat) mācības skolotājiem nosaka stundu apmaksu. Algas šādos gadījumos aprēķina, dalot algas likmi ar 168,7 (mēneša vidējā darba stundu norma) un reizinot iegūto stundu likmi ar faktiski nostrādāto stundu skaitu mēnesī.

15. Pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuriem no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ mācību gada laikā samazināta mācību darba slodze, salīdzinājumā ar to slodzi, ko viņam noteica mācību gada sākumā, līdz mācību gada beigām samaksā:

15.1. algu par faktisko stundu skaitu saskaņā ar tarifikāciju, ja atlikusī slodze ir lielāka par noteikto darba likmi;

15.2. algas likmi, ja atlikusī darba slodze saskaņā ar tarifikāciju ir mazāka par noteikto darba likmi un ja šos pedagoģiskos darbiniekus nav iespējams papildus noslogot ar pedagoģisko darbu šajā mācību gadā un šajā izglītības iestādē;

15.3. algu, kas noteikta saskaņā ar tarifikāciju, ja pirms tarifikācijas darba slodze bija noteikta mazāka par darba likmi.

Šo instrukcijas punktu nepiemēro, ja mācību slodze mācību gada otrajā pusgadā samazinās saskaņā ar mācību plānu.

16. Ja saskaņā ar pastāvošo likumdošanu arodizglītības un vidējo speciālo mācību iestāžu skolotāji ir atbrīvojami no mācību nodarbībām, kā saglabājot tā nesaglabājot algu (komandējumi, slimība, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumi u.c.) viņiem noteikto gada mācību darba slodzi samazina par1/10 daļu katru pilno prombūtnes mēnesi (par nepilnu mēnesi - ievērojot kavēto darba dienu skaitu).

Mācību gada sākumā noteikto skolotāja vidējo mēneša algu minētajos gadījumos nesamazina.

Virs samazinātās mācību darba slodzes novadītās stundas mācību gada laikā skolotājiem apmaksā papildus pēc stundu apmaksas likmes.

Piemērs.

Skolotājs ar 1080 stundu gada slodzi slimības dēļ kavēja vienu mēnesi (janvārī) un 14 darba dienas februārī (no kopējām 24 darba dienām februārī).

Skolotājam samazina gada mācību slodzi par 171 stundu:

- par janvāri (skolotājs nebija darbā visu mēnesi) - 108 stundas (1080 : 10) neatkarīgi no stundu skaita pēc saraksta;

- par 14 darba dienām februārī - 63 stundas.

108 stundas x 14 : 24 (darba dienas februārī) = 63 stundas

Minētā skolotāja samazinātā gada slodze pēc samazinājuma - 909 stundas (1080 - (108 + 63) = 909). Samazināto gada slodzi (909 st.) skolotājs izpildīja martā, bet maijā papildus pasniedza 50 stundas.

Skolotāja atalgojuma apmērs tarifikācijā noteikts Ls 0,62 par stundu. Skolotāja alga par papildus pasniegtajām 50 stundām (virs samazinātās gada slodzes) - Ls 31, - aprēķināma par maija mēnesi t.i., par mēnesi, kurā faktiski izpildīts papildu darbs.

Gadījumā, ja skolotājs nav izpildījis tarificēto gada slodzi, tad mācību gada beigās izdarāms algas pārrēķins atbilstoši nepasniegto stundu skaitam.

17. Mācību slodzi nesamazina par 1/10 par kārtējā atvaļinājuma laiku par tekošo mācību gadu, ja mācību iestādē mācību process turpinās visu kalendāro gadu un līdz ar to kārtējo atvaļinājumu skolotājiem piešķir dažādos gada mēnešos (ne tikai vasaras brīvlaikā).

18. Pieņemot darbā skolotāju arodizglītības un vidējās speciālās mācību iestādēs ne mācību gada sākumā, bet, piemēram, no 18.oktobra, un nosakot viņam mācību slodzi līdz mācību gada beigām 640 stundas (oktobrī 50 stundas, bet pārējos 8 mēnešos 590 stundas), skolotāju darbu nepilnā mēnesī (oktobrī) apmaksā pēc stundu atalgojuma principa.

19. Vakara vispārizglītojošo skolu pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuri strādā ar neklātniekiem, darba pamata algu aprēķina sekojoši: pedagoģiskos darbiniekus tarificē mācību gada sākumā un otrā pusgada sākumā: viņu darba slodzē ietver stundas, kas paredzētas mācību plānā grupu konsultācijām un individuālajām konsultācijām: tarificē 70% stundu, kuras paredzētas ieskaitēm.

Kopējo stundu skaitu dala ar nedēļu skaitu pusgadā un atrod vidējo stundu skaitu nedēļā. Vadoties no šī vidējā stundu skaita nedēļā aprēķina algu katram mēnesim attiecīgajā pusgadā, neatkarīgi no faktiskās stundu slodzes dažādos pusgada mēnešos.

Katra mācību pusgada noslēgumā aprēķina papildu algu par stundām, kas mācītas virs tarifikācijā noteiktajām.

Ieskaišu pieņemšanu aprēķina no vidējā neklātnieku skaita attiecīgajā grupā (ja grupā ir no 9 līdz 15 neklātnieku - vidējais 12, ja grupā ir no 16 līdz 20 neklātniekiem - vidējais - 18).

20. Fizkultūras organizatora amatalgā ietverta samaksa par 7 skolotāja darba stundām nedēļā (280 darba stundām gadā).

Par skolotāja darba stundām, kas nostrādātas virs amatalgā ietvertās mācību slodzes, fizkultūras organizatoram maksā papildu atalgojumu.

21. Aprēķinot amatalgu 1. sarežģītības grupas pirmskolas bērnu iestādes vadītājam, tajā ietver samaksu par audzināšanas darbu grupā 12 stundas nedēļā.

22. Mācību iestādēs ar individuālajām mācīšanas formām (mūzikas skolās u.c.) par skolotāja darbu stundām, kuras nav notikušas sakarā ar skolēnu (audzēkņu) neierašanos uz nodarbībām, skolotājam maksā 2/3 no viņa stundu likmes.

Ceturtā nodaļa

Izglītības iestāžu vadītāju amatalgu noteikšana

1. Vispārējās izglītības iestāžu vadītājiem amatalgas nosakāmas pēc tabulas 4.1.

2. Ārpusskolas iestādēs skolēnu skaitam pielieto koeficientu 0,5.

Piemērs: iestādē nodarbojas 1000 skolēnu. Vadošajam personālam pamatalgu nosaka pēc 500 skolēniem.

3. Arod(amat) un vidējās speciālas izglītības mācību iestāžu vadītāju, vadītāju vietnieku un struktūrvienības vadītāju, pirmsskolas iestāžu vadītāju un speciālo skolu vadītāju un vadītāju vietnieku amatalgas noteikšanai izmanto metodiku, kura dota pielikumā nr. 7.

Amatalgas šajā punktā iepriekšminētajām pedagoģisko darbinieku kategorijām, kā arī izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, izglītības iestāžu metodiķiem nosaka saskaņā ar tabulām 4.2.; 4.3.; 4.4.; 4.5.

4. Skolu valde ar pavēli nosaka vietējās pakļautības izglītības iestādes vadītājam (direktoram) samaksu par darba kvalitāti, kuru paredz no samaksai par darba kvalitāti paredzētā fonda. Šo fondu veido papildus 20% apmērā no atbilstošās teritorijas vietējās pakļautības izglītības iestāžu vadītāju (direktoru) pamata darba algu fondu.

Pārējo no valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu vadītājiem samaksu par darba kvalitāti nosaka attiecīgās ministrijas izveidota komisija.

5. Metodisko kabinetu un centru vadītāju (direktoru) amatalgu nosaka pielīdzinot šīs iestādes ārpusskolas iestādēm.

Piektā nodaļa

Piemaksa par darbu specifiskos apstākļos

1. Piemaksu par darbu specifiskos apstākļos pedagoģiskajiem darbiniekiem nosaka sekojoši:

2. Sarakstu par pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuri strādā specifiskos apstākļos (kuriem ir saskarsme konkrētajā iestādē ar tās audzēkņiem, skolēniem) apstiprina iestādes vadītājs.

3. Ja pedagoģiskajam darbiniekam tarificēts darbs kā parastās, tā arī klasēs (komplektklasēs, grupās), kurās ir specifiski darba apstākļi, tad darba samaksa tiek aprēķināta, piemaksu par darbu specifiskos apstākļos piemērojot tikai atbilstošajam darba apjomam.

Piemērs:

Ja pedagoģiskajam darbiniekam noteikta algas likme Ls 50,00 un viņam tarificēts 10 stundas parastā klasē un 15 stundas klasē, kur paredzēta 20% piemaksa par darbu specifiskos apstākļos, tad skolotāja mēneša pamata darba alga ir Ls 66,67.

Ls 50,00 x 10 : 21 + Ls 50,00 x 15 x 1,20 : 21 = Ls 66,67

4. Pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuru slodze nepārsniedz vienu darba likmi un kuriem ar viņu piekrišanu ir noteikta darba diena ar divās daļās sadalītu maiņu pamatdarbā (ja pārtraukums ir ilgāks par divām stundām), nosaka piemaksu par šajā darba dienā nostrādāto laiku 20% no amatalgas (algas likmes) vai stundas tarifa likmes. Pārtraukuma laiks maiņas darba laikā netiek ieskaitīts.

5. Pedagoģiskajiem darbiniekiem, kas nodarbināti naktīs (no plkst. 22.00 līdz 6.00) nosaka piemaksu par nakts darbu ne mazāk kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas tarifu likmes vai stundas amatalgas (algas likmes) un pieskaita pamata darba algai.

6. Ja darbiniekam ir tiesības uz piemaksu par darbu specifiskos apstākļos divu pamatojumu dēļ, piemaksu nosaka pēc viena no pamatojumiem.

7. Pedagoģiskajiem darbiniekiem piemaksas par papildu darbu, darba zonas paplašināšanu, kā arī darba apjoma palielināšanu pedagoģiskās darbības jomā piešķir un to apmērus nosaka iestādes vadītājs attiecīgās iestādes darba algas fonda ietvaros.

8. Piemaksas par amatu apvienošanu, darba zonas vai darba apjoma palielināšanu vienam vai vairākiem iestādes pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuri izpilda izbrīvētā (vakantā) darbinieka pienākumus, var izmantot tikai to darba algas ekonomiju, kas radusies no izbrīvētā (vakantā) personāla pedagoģiskā darbinieka algas.

Sestā nodaļa

Tarifikācijas kārtība

Vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tarifikācijai skolu valde izveido tarifikācijas komisiju, kurā tiek iekļauti skolu speciālisti pirmskolu iestāžu speciālisti, ekonomists un citi darbinieki, kuri ir atbildīgi par tarifikācijā sniegto ziņu un aprēķinu patiesumu.

Tarifikācijas saraksts un štatu saraksts ir dokumenti, kuros nedrīkst būt svītrojumi un labojumi, un kuri izpildāmi skaidri salasāmā rokrakstā vai mašīnrakstā.

Vispārizglītojošās izglītības iestādes izpilda pielikumu nr.2 - tarifikācijas sarakstu, ārpusskolas un pirmskolas iestādes pilda pielikumu nr.3 - štatu sarakstu, bet arod (amat) un vidējās speciālās izglītības iestādes izpilda pielikumus nr.3 un nr.4 - štatu sarakstu un tarifikācijas sarakstu.

Tarifikācijas un štatu sarakstu paraksta izglītības iestādes vadītājs (direktors), apstiprinot ar zīmogu un norādot datumu.

Tarifikācijas un štatu sarakstu vietējās pakļautības izglītības iestādēm apstiprina skolu valdes priekšsēdētājs, tos saskaņojot ar valsts izglītības inspektoru. Bez saskaņošanas ar valsts izglītības inspektroru tarifikācijas saraksts nav derīgs algu aprēķināšanai.

Tarifikācijas un (vai) štatu sarakstam tiek pievienots Izglītības reģistrā fiksējamo pedagogu izglītības dokumenta rādītāju noraksts (pielikums nr.5) un dokumenti saskaņā ar pielikumu nr.6.

Vietējās pakļautības izglītības iestāžu tarifikācijas saraksta viens eksemplārs (oriģināls) atrodas izglītības iestādē, viens eksemplārs - skolu valdē;

vienu eksemplāru skolu valde iesniedz IZM IIC (datumu nosaka IIC).

Arod (amat) un vidējās speciālās izglītības iestādes un pārējās no valsts budžeta finansētās izglītības iestādes tarifikācijas un štatu sarakstu iesniedz savas nozares izglītības iestāžu pārvaldes institūcijai.

Pielikums nr.1

Instrukcijā lietoto terminu skaidrojums

Algas likme - samaksa par darba likmi, ņemot vērā pedagoģiskā darbinieka izglītību un pedagoģiskā darba stāžu.

Amatalga - samaksa par darbu mēnesī. Amatalga tiek noteikta, ņemot vērā iestādes darba sarežģītības pakāpi.

Darba alga - kopējā samaksa mēnesī. Darba alga tiek noteikta, ņemot vērā pamata darba algu, samaksu par darba kvalitāti un piemaksas.

Darba likme - mācību (audzināšanas) darba normatīvais apjoms (stundu skaits) nedēļā vai gadā.

Pamata darba alga - samaksa mēnesī. Pamata darba alga tiek noteikta, ņemot vērā pedagoģiskā darbinieka amatalgu, algas likmi un slodzi.

Slodze - pedagoģiskajam darbiniekam tarificētais mācību (audzināšanas) darba apjoms (stundu skaits) nedēļā vai gadā.

Pielikums nr.2

Pielikums nr.3

Pielikums nr.4

Pielikums nr.5

 

Pielikums nr. 6

Tarifikācijas sarakstam pievienojamo

dokumentu saraksts

1. Apstiprināts skolas stundu plāns.

2. Fakultatīvo stundu sadalījums.

Klase Skolotājs Mācību priekšmets Stundu skaits

2.1. Mācību priekšmetu padziļinātai apguvei.

2.2. Citu priekšmetu apguvei.

2.3. Mākslinieciskajai pašdarbībai.

3. Pulciņu likmju sadalījums.

Klašu grupa Vadītājs Pulciņa nosaukums Likme

4. Pavēle par skolēnu individuālo mājas apmācību.

(pamats Akk slēdziens)

Nr. Skolēna vārds, uzvārds Klase Skolotājs Stundu skaits

5. Izziņa par skolēnu skaitu.

Klase Skolēnu skaits klasē

6. Valsts izglītības inspektora apstiprināti:

1) skolotāju nespeciālistu iesniegumi par atļauju veikt pedagoģisko darbu (ar direktora vīzu un pavadvēstuli);

2) direktora un viņa vietnieku iesniegumi, ja viņiem tiek tarificēts vairāk par 12 stundām;

3) Valsts nodarbinātības dienestam iesniegtā pedagoģisko darbinieku pieprasījuma noraksts.

7. Direktora pavēle, ar kuru noteikta samaksa par pedagoģiskā darba kvalitāti (noraksts).

 

Pielikums nr. 7

Izglītības ministrijas ekspertu komisijas izstrādātā

izglītības iestāžu sarežģītības grupu

un šo iestāžu vadošo darbinieku kvalifikācijaskategoriju

un tarifa koeficientu noteikšanas metodika

1. Ievērojot to, ka izglītības iestāžu vadošo darbinieku darba apjoms ir atkarīgs no vadāmās iestādes mācību un audzināšanas procesa, kā arī no iestādes apkopes un apkalpes zonas sarežģītības pakāpēm, izglītības iestādes un šo iestāžu struktūrvienības iedala sešās sarežģītības grupās.

2. Izglītības iestādes sarežģītības grupu saskaņā ar šīs metodikas 1. un 2. tabulu (tālāk tekstā tabulu) nosaka mācību gada sākumā ar pavēli (rīkojumu) tā institūcija, kuras pakļautībā atrodas šī iestāde.

Pirmsskolas iestāžu iedalījumu sarežģītības grupu nosaka attiecīgā rajona vai pilsētas skolu valde.

3. Izglītības iestāde struktūrvienības sarežģītības grupu saskaņā ar 3. tabulu nosaka mācību gada sākumā ar pavēli šīs iestādes vadītājs.

Pielikums nr.8

Pārrēķina par laika posmu no 1995.gada 1.marta

līdz 1995.gada 31.augustam veikšanas kārtība

11. Pedagoģiskajiem darbiniekiem, kuriem saskaņā ar instrukcijas tabulu 2.1. ir palielinājusies amatalga (algas likme), jāveic pārtarifikācijas, pamata darba algas pārrēķins par laika posmu no 01.03.95. līdz 31.08.95. un izmaksājama starpība.

2. Jāaprēķina samaksas par darba kvalitāti fonda pieaugums, atbilstoši pamata darba algas pieaugumam.

3. Jāveic samaksas par darba kvalitāti fonda palielinājuma sadale saskaņā ar instrukcijas pirmās nodaļas punktu 9.2. Samaksu par darba kvalitāti drīkst noteikt jebkuram atbilstošās izglītības iestādes pedagoģiskajam darbiniekam par pedagoģskā darba kvalitāti 1994./95. mācību gadā.

4. Pārrēķinu paraksta izglītības iestādes direktors (vadītājs), apstiprina un saskaņo tādā pašā kārtībā kā tarifikāciju.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs A.Kalniņš

Izglītības un zinātnes ministrijas juridiskās nodaļas vadītājs E.Bārdiņš