Darbības ar dokumentu

Konsolidēto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta redakciju skatīt kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums".

Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-88

Rīgā 2015.gada 22.aprīlī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par piecu ornātu ar piederumiem, divu bursu, divu stolu, panno, pluviāles, triju ornātu, veluma un bursas, veluma un pallas (turpmāk - Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2014. gada 12. decembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/21 un 2015. gada 23. janvāra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/3;

1.2. informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ar 2015. gada 7. janvāra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/9 un 2015. gada 12. februāra ierakstītu vēstuli Nr.04-06.2/278 informēts par ierosinājumu.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 8.1. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19. gadsimtam ieskaitot), un saskaņā ar 13.1. punktu, kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: reģionam raksturīgus mākslas paraugus.

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. un 13.1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Bursa (datējums: 18. gs. v.) ir vērtīga kā viens no retajiem Latvijas baznīcu kolekcijās sastopamajiem Rietumeiropas (iespējams, Lionas austuvju) 18. gs. rokoko stila tekstiliju paraugiem. Izstrādājums liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un mežģīņu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, mežģīņu lentas. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.2. Bursa (datējums: ap 1750.-1760.) ir vērtīga kā viens no retajiem Latvijas baznīcu kolekcijās sastopamajiem Francijas, iespējams, Lionas austuvju, 18. gs. rokoko stila tekstiliju paraugiem. Izstrādājums liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un mežģīņu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.3. Ornāts ar piederumiem (datējums: 18. gs. b.) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams 18. gs. baroka stila tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, stola, manipuls, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.4. Ornāts ar piederumiem (datējums: 19. gs. s.) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams 19. gs. sākuma tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, stola, manipuls, bursa, velums, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.5. Ornāts ar piederumiem (datējums: 19. gs. I p.) ir vērtīgs kā reti sastopams, labi saglabājies 19. gs. pirmās puses tekstiliju paraugs, kas raksturo bīdermeijera laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas tradīcijas un liecina par Latvijas sakrālās mākslas mantojuma plašāku vēsturisko kontekstu. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, velums, stola, manipuls, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.6. Ornāts (datējums: 18./19. gs. mija; 19. gs. b.) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams 18./19. gs. mijas tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko tērpu gatavošanā, tas labi raksturo māksliniecisko tradīciju kontekstu. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, ornāts, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.7. Ornāts (datējums: 18. gs.; 19.gs. b.) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams 18. gs. tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām vietējās darbnīcās. Tas sniedz informāciju par dažādu aušanas un izšuvumu tehniku un materiālu pielietojumu un vietējo darbnīcu augsto profesionālo līmeni. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, ornāts, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums, izšuvumi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.8. Pluviāle (datējums: 19. gs. s.) ir vērtīga kā Latvijā reti sastopams 19. gs. sākuma tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, izšuvumi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.9. Panno (datējums: 19. gs. II p.) ir vērtīgs kā unikāls Rietumeiropas (iespējams, Beļģijas) 19. gs. tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu veidošanas tradīcijām, to izplatību, kā arī par dažādu aušanas un izšūšanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, izšuvumi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.10. Stola (datējums: 18. gs. (?), 19.gs. (?)) ir vērtīga kā Latvijā reti sastopams 18. gs. baroka stila tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, izšuvumi. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.11. Velums un bursa (datējums: 18. gs. s. (?); 19. gs. b.) ir vērtīgi kā Latvijā ļoti reti sastopami 18. gs. sākuma tekstiliju paraugi, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Kā sēru komplekta sastāvdaļa, tie raksturo baznīcas liturģisko tekstīliju izmantošanas tradīcijas. Saglabājamās vērtības: oriģināli lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmeti, velums, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.12. Velums un palla (datējums: 19. gs. I p.) ir vērtīgi kā vieni no retajiem Latvijas baznīcu kolekcijās sastopamajiem Rietumeiropas tekstīliju apdrukas paraugiem no bīdermeijera laikmeta. To izstrādājums liecina par katoļu baznīcas liturģisko priekšmetu darināšanas tradīcijām, kā arī par dažādu aušanas un audumu apdares veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināli lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmeti, velums, palla, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums, apdruka. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktam.

4.13. Ornāts ar piederumiem (datējums: 19. gs. s.; 19. gs. b.) ir vērtīgs kā Latvijā salīdzinoši reti sastopams 19. gs. sākuma baznīcu tekstiliju paraugs. Tas sniedz informāciju arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu tekstīliju gatavošanā, izmantojot īpaši baznīcas vajadzībām darinātus audumus. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, stola, bursa, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1. punktam.

4.14. Ornāts ar piederumiem (datējums: 19. gs. s. (?); 20. gs. 30. g.) ir nozīmīgs kā raksturīgs paraugs baznīcu tekstiliju veidošanas tradīcijai, apvienojot dažādu laikmetu darinājumus, saglabājot augstvērtīgu senāku izstrādājumu daļas. Tas pārstāv 19. gs. izšuvumu tradīcijas profesionāli kvalitatīvā izpildījumā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu komplekts, ornāts, velums, bursa, stola, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, modelējums, izšuvums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1. punktam.

4.15. Ornāts (datējums: 19. gs. II p., 20. gs. (jaunākais audums)) ir vērtīgs kā Latvijā reti sastopams 19. gs. otrās puses tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, uzšūtās lentas, izšuvums, gleznojums, modelējums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1. punktam.

4.16. Stola (datējums: 18. gs. II p.) ir vērtīga kā Latvijā reti sastopams 18.gs. tekstiliju paraugs, kas liecina par katoļu baznīcas liturģiskajiem priekšmetiem, kā arī par dažādu aušanas un izšuvumu veidošanas tehniku un materiālu pielietojumu liturģisko priekšmetu gatavošanā. Saglabājamās vērtības: oriģināls lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmets, audums, apdare, odere, mežģīņu lentas. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1. punktam.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

9057	Valsts nozīmes	Māksla	Bursa	18. gs. v.
9058	Valsts nozīmes	Māksla	Bursa	Ap 1750.-1760.
9059	Valsts nozīmes	Māksla	Ornāts ar piederumiem	18.gs. b.
9060	Valsts nozīmes	Māksla	Ornāts ar piederumiem	19.gs. s.
9061	Valsts nozīmes	Māksla	Ornāts ar piederumiem	19. gs. I p.
9062	Valsts nozīmes	Māksla	Ornāts	18./19. gs. mija, 19. gs. b.
9063	Valsts nozīmes	Māksla	Ornāts	18. gs., 19. gs. b.
9064	Valsts nozīmes	Māksla	Pluviāle	19. gs. s.
9065	Valsts nozīmes	Māksla	Panno	19. gs. II p.
9066	Valsts nozīmes	Māksla	Stola	18. gs. (?), 19. gs. (?)
9067	Valsts nozīmes	Māksla	Velums un bursa	18. gs. s. (?), 19. gs. b.
9068	Valsts nozīmes	Māksla	Velums un palla	19. gs. I p.
9069	Vietējās nozīmes	Māksla	Ornāts ar piederumiem	19. gs. s., 19. gs. b.
9070	Vietējās nozīmes	Māksla	Ornāts ar piederumiem	19. gs. s. (?), 20. gs. 30. g.
9071	Vietējās nozīmes	Māksla	Ornāts	19. gs. II p., 20. gs.
9072	Vietējās nozīmes	Māksla	Stola	18. gs. II p.

6. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1., 13.1. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401).

Kultūras ministre D.Melbārde