Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Profesionālās izglītības likumā
Izdarīt Profesionālās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 16.nr.; 2006, 21.nr.; 2007, 14.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 205.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 69., 190.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 1.panta otro daļu ar 2.2 un 2.3 punktu šādā redakcijā:
"22) kvalifikācijas prakse - attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas (profesionālo iemaņu un prasmju) apguves noslēdzošā daļa pirms valsts pārbaudījuma profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;
23) mācību prakse - attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve izglītības iestādē vai ārpus tās, izņemot kvalifikācijas praksi;".
2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Likums reglamentē profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības īstenošanu un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu."
3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:
"5.pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi
Profesionālās kvalifikācijas līmeņi ir šādi:
1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis - teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā (atbilst otrajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);
2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis - teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu (atbilst trešajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);
3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis - paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana (atbilst ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);
4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis - teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (atbilst piektajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);
5) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis - noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē (atbilst sestajam un septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim)."
4. 6.pantā:
aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus "daļēji apguvis" ar vārdiem "pilnībā vai daļēji apguvis";
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Valsts atzītos profesionālo izglītību apliecinošos dokumentos un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos norāda arī Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni."
5. 7.pantā:
izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
"2) nosaka profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtību, kā arī institūciju, kas izstrādā un aktualizē nozares kvalifikāciju struktūru;";
papildināt 4.punktu pēc vārdiem "mācību prakses" ar vārdiem "un kvalifikācijas prakses";
izslēgt 8.punktu;
papildināt pantu ar 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:
"14) nosaka kārtību, kādā tiek izveidotas un darbojas nozaru ekspertu padomes;
15) nosaka darba vidē balstītu mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību;
16) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar profesionālo izglītību saistītās funkcijas."
6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:
"12.pants. Nozaru ekspertu padomju, arodbiedrību un citu biedrību vai nodibinājumu kompetence
(1) Nozaru ekspertu padomju darbības mērķis ir sekmēt attiecīgās nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts un pašvaldību, nozares darba devēju un to apvienību, arodbiedrību un speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos un profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām.
(2) Nozaru ekspertu padomes:
1) sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs;
2) piedalās profesionālās izglītības iestāžu tīkla attīstības un profesionālās izglītības programmu plānošanā;
3) piedalās nozares kvalifikāciju struktūras izveidē, saskaņojot to ar darba tirgus prasībām, un sniedz priekšlikumus par attiecīgajai nozarei nepieciešamām profesijām un atbilstošām specializācijām;
4) izvērtē un sniedz atzinumu par profesiju standartiem un izstrādā priekšlikumus par profesionālās kvalifikācijas prasībām, deleģē nozares ekspertus profesiju standartu, profesionālās kvalifikācijas prasību, profesionālās izglītības programmu satura un profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumu satura izstrādei;
5) deleģē nozares ekspertus dalībai profesionālās izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un profesionālās izglītības programmu licencēšanā un akreditācijā un profesionālās kvalifikācijas eksāmenos, sniedz atzinumus lēmumu pieņemšanai par profesionālās izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju;
6) koordinē un veicina komersantu sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm izglītības programmu īstenošanas jautājumos, tai skaitā darba vidē balstītu mācību atbalstīšanā, mācību un kvalifikācijas prakses organizēšanā;
7) risina jautājumus, kas saistās ar nodarbinātību, pieprasījumu un piedāvājumu attiecīgās nozares darba tirgū.
(3) Nozaru ekspertu padomēm ir tiesības ierosināt izmaiņas profesionālās izglītības iestāžu darbībā.
(4) Nozaru ekspertu padomju sastāvā var iesaistīt nozaru nevalstisko organizāciju (tai skaitā darba devēju, darbinieku un nozaru profesionālo nevalstisko organizāciju), kā arī publisko personu (tai skaitā valsts institūciju, pašvaldību un augstskolu) pārstāvjus un citus nozares ekspertus.
(5) Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozares ekspertu padomes darbību koordinē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Citu nozaru ekspertu padomju darbību koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija. Kārtību, kādā tiek koordinēta nozaru ekspertu padomju darbība, nosaka Ministru kabinets.
(6) Arodbiedrības un citas biedrības vai nodibinājumi savas kompetences ietvaros veicina profesionālās izglītības attīstību.
(7) Šā panta noteikumi neattiecas uz valsts aizsardzības jomu.
(8) Šā panta noteikumi par nozaru ekspertu padomju kompetenci piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes darbību."
7. 15.1 pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno tikai mākslas, mūzikas vai dejas profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, un papildus veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas, ir tiesīga iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu mākslas, mūzikas vai dejas jomā, ja tā atbilst kritērijiem, kādus Ministru kabinets noteicis attiecīgā statusa noteikšanai.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Profesionālās izglītības iestāde, kura vēlas iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu, iesniedz par to iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Iesniegumu profesionālās izglītības kompetences centra statusa iegūšanai mākslas, mūzikas vai dejas jomā profesionālās izglītības iestāde iesniedz Kultūras ministrijai. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību šā panta pirmajā vai 1.1 daļā minētajiem Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.";
papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Izglītības un zinātnes ministrija" ar vārdiem "vai Kultūras ministrija";
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "Izglītības un zinātnes ministrijas" ar vārdiem "vai Kultūras ministrijas".
8. Papildināt 17.pantu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:
"71) izglītības iestādes pārvaldes institūcijas un padomdevējas institūcijas;".
9. Papildināt likuma III nodaļu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:
"17.1 pants. Profesionālās izglītības iestādes konvents
(1) Valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, kuras īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, izveido koleģiālu padomdevēju institūciju - konventu, kura mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām.
(2) Konventu izveido un tā nolikumu izdod profesionālās izglītības iestādes vadītājs, nosakot konventa funkcijas, uzdevumus, sastāvu un darba organizāciju.
(3) Konventa sastāvā ir pieci līdz septiņi padomnieki. Konventa sastāvā iekļauj profesionālās izglītības iestādes vadītāju, tās ministrijas pārstāvi, kuras padotībā ir profesionālās izglītības iestāde, un attiecīgās pašvaldības, kā arī darba devēju un to apvienību pārstāvjus. Konventa sastāvā var iekļaut attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvi. Konventa priekšsēdētājs ir darba devēju vai attiecīgās pašvaldības pārstāvis.
(4) Konventa lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
(5) Konvents:
1) sniedz priekšlikumus profesionālās izglītības iestādes vadītājam attīstības stratēģijas jautājumos un profesionālās izglītības plānošanas dokumentu izstrādē;
2) piedalās profesionālās izglītības iestādes pedagoģisko darbinieku (administrācijas) atlases un novērtēšanas procesā;
3) sniedz priekšlikumus par profesionālās izglītības iestādes izstrādāto profesionālās izglītības programmu pirms tās iesniegšanas licences saņemšanai;
4) veicina profesionālās izglītības iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem mācību prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanā.
(6) Šā panta noteikumi attiecas tikai uz tām profesionālās izglītības iestādēm mākslas, mūzikas vai dejas jomā, kuras ieguvušas profesionālās izglītības kompetences centra statusu.
(7) Uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm šā panta noteikumi attiecas tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes darbību.
(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz Aizsardzības ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm."
10. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:
"22.pants. Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti
Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi:
1) valsts profesionālās izglītības standarts;
2) profesijas standarts vai profesionālās kvalifikācijas prasības (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu);
3) nozares kvalifikāciju struktūras apraksts, kuru izstrādā un aktualizē Ministru kabineta noteikta institūcija, saskaņojot ar nozares ekspertu padomi;
4) profesionālās izglītības programma."
11. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:
"24.pants. Profesijas standarts
Profesijas standarts nosaka profesijai atbilstošos profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas prasības, to izpildei nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences."
12. Papildināt likumu ar 24.1 un 24.2 pantu šādā redakcijā:
"24.1 pants. Profesionālās kvalifikācijas prasības
Profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka zināšanas, prasmes, attieksmes, profesionālās kompetences, kas nepieciešamas darba uzdevumu veikšanai attiecīgās nozares saistītajās profesijās un specializācijās.
24.2 pants. Nozares kvalifikāciju struktūra
Nozares kvalifikāciju struktūra ir nozares profesiju vispārīgs raksturojums, kā arī nozares profesijās ietilpstošo specializāciju un saistīto profesiju pārskats, kurā norādīti profesionālās kvalifikācijas līmeņi profesijām un specializācijām."
13. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:
"25.pants. Profesionālās izglītības programma
(1) Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartam vai profesionālās kvalifikācijas prasībām (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) nosaka:
1) profesionālās izglītības programmas mērķi un sasniedzamos rezultātus;
2) profesionālās izglītības programmas saturu;
3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu;
4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;
5) profesionālās izglītības programmas līmeni Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā;
6) profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo personālu, finanšu un materiālos līdzekļus.
(2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju."
14. Papildināt 28.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:
"4) darba vidē balstītas mācības."
15. Papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22., 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:
"21. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.novembrim izdod šā likuma 7.panta 14. un 15.punktā minētos noteikumus un līdz 2015.gada 31.decembrim - 7.panta 2.punktā minētos noteikumus.
22. Līdz šo pārejas noteikumu 21.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu par profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtību izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.149 "Profesiju standartu izstrādes kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
23. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 15.1 panta 1.1 daļā minētos noteikumus par kritērijiem profesionālās izglītības kompetences centra statusa iegūšanai mākslas, mūzikas vai dejas jomā.
24. Šā likuma 5.panta jaunā redakcija (par profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem) un 25.panta pirmās daļas 5.punkts (par norādi uz profesionālās izglītības programmas līmeni Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā) stājas spēkā vienlaikus ar Izglītības likumā izdarītajiem grozījumiem, kuros noteikts regulējums attiecībā uz Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru.
25. Šā likuma 6.panta astotā daļa (par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņa norādīšanu valsts atzītos profesionālo izglītību apliecinošos dokumentos un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos) stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī."
Likums stājas spēkā 2015.gada 15.maijā.
Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 23.aprīlī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2015.gada 12.maijā
 |
 |
 |
 |