Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta rīkojums Nr.204
Rīgā 2015.gada 20.aprīlī (prot. Nr.18 58.§)
Par atteikumu atvērt studiju virzienu "Sociālā labklājība" sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola"
1. Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.2 panta trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola" (izglītības iestādes reģistrācijas numurs 3343800154, adrese - Bezdelīgu iela 12, Rīga, LV-1048) (turpmāk - Sociālo tehnoloģiju augstskola) pieejamos resursus un studiju virziena "Sociālā labklājība" atbilstību valsts attīstības prioritātēm un konstatē:
1.1. Sociālo tehnoloģiju augstskola 2014. gada 4. septembrī iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, lai licencētu profesionālo bakalaura studiju programmu "Sociālais darbs" un profesionālo maģistra studiju programmu "Sociālais darbs", kuras atbilst jaunajam Sociālo tehnoloģiju augstskolas studiju virzienam "Sociālā labklājība";
1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.2 panta trešo daļu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā, Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā;
1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 230 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi" (turpmāk - licencēšanas noteikumi) 14. punktu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu, kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, pirms jautājuma izskatīšanas par studiju programmas licencēšanu Studiju programmu licencēšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai;
1.4. Studiju programmu licencēšanas komisija, pamatojoties uz licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu, 2014. gada 24. septembra sēdē apstiprināja atbilstošās nozares ekspertus licencēšanai iesniegto studiju programmu un Sociālo tehnoloģiju augstskolai pieejamo resursu izvērtēšanai licencēšanas noteikumu 14. punktā paredzētajā gadījumā;
1.5. eksperts, izvērtējot Sociālo tehnoloģiju augstskolas licencēšanas iesniegumu profesionālās bakalaura studiju programmas "Sociālais darbs" licencēšanai, norāda, ka ne visi studiju programmas īstenošanai pieteiktie docētāji ir veikuši zinātniski pētniecisko darbu vai praktiski darbojušies nodomu līgumos pieteiktajā jomā un atbilstoši studiju programmai, kurā ir iesaistīti kā docētāji. Ne visu docētāju izglītība ir atbilstoša docējamam studiju priekšmetam, taču papildu kompetences iegūtas, apmeklējot kursus un seminārus. Publikāciju skaits, kas attiecināms uz sociālā darba nozari, ir neliels, kas nozīmē, ka lielākajai daļai docētāju zinātniskās intereses nav saistītas ar šo nozari.
Bibliotēkā ir maz grāmatu sociālā darba nozarē. Kopumā bibliotēkā pieejamā literatūra ne latviešu valodā, ne svešvalodās neatspoguļo aktualitātes un jaunākos sasniegumus šajā nozarē, taču Sociālo tehnoloģiju augstskolas vadība ir paredzējusi piešķirt līdzekļus nozares literatūras papildināšanai. Vizītes laikā sociālā darba nozarei un sociālās labklājības virziena attīstīšanai pieejamie resursi bija nepietiekami.
Ne visu studiju priekšmetu saturs un iegūstamās kompetences (pēc studiju priekšmetu apraksta) atbilst profesijas standartā norādītajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Nav skaidra studiju programmas koncepcija.
Eksperts norāda, ka licenci profesionālajai bakalaura studiju programmai "Sociālais darbs" var piešķirt tikai tad, ja tiek novērstas eksperta konstatētās nepilnības;
1.6. eksperts, izvērtējot Sociālo tehnoloģiju augstskolas iesniegumu profesionālās maģistra studiju programmas "Sociālais darbs" licencēšanai, norāda, ka ne visi studiju programmas īstenošanā iesaistītie pasniedzēji iepriekš strādājuši ar sociālā darba jomā studējošajiem.
Eksperts, izvērtējot studiju kursu saturu un to atbilstību studiju programmas saturam un mērķiem, uzdevumiem un studiju rezultātiem, ir atzīmējis nepilnības studiju kursu aprakstos norādītajā ieteicamajā literatūrā un norādījis uz studiju kursu satura dublēšanos.
Sociālo tehnoloģiju augstskolai nepieciešams iegādāties jaunāko literatūru, jo nav korekti studiju kursu aprakstos norādīt literatūru svešvalodā, kura nav pieejama Sociālo tehnoloģiju augstskolas bibliotēkā, bet citās Latvijas bibliotēkās ir pieejama ierobežotā daudzumā.
Eksperts norāda, ka profesionālās maģistra studiju programmas "Sociālais darbs" licencēšana ir pieļaujama, ja tiek izvērtēts studiju kursu saturs, lai novērstu tēmu dubultošanos dažādos studiju kursos, kā arī izvērtēta studiju kursā izmantotās literatūras aktualitāte un pieejamība;
1.7. saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, sniedz viedokli par augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm;
1.8. Ekonomikas ministrija 2014. gada 13. novembra vēstulē Nr. 312-1-14775 secina, ka studiju programmās iekļauti sociālo pakalpojumu jomai būtiski un aktuāli jautājumi, tomēr jau 2013. gadā sociālo pakalpojumu jomā ir vērojams speciālistu pārpalikums. Kopumā sociālo pakalpojumu jomā 2013. gadā bezdarba līmenis bija tuvu 10 %, kamēr starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību kopumā bezdarba līmenis bija 5,9 %. Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās darba tirgus prognozes, darbaspēka pieprasījums sociālo pakalpojumu jomā turpmākajos gados varētu samazināties, tādējādi radot lielāku speciālistu pārpalikumu. Ekonomikas ministrija uzskata, ka atbilstošās studiju programmās sagatavoto speciālistu skaits jau tagad ir pietiekams un turpmākajos gados darba tirgū nav paredzams to iztrūkums, tādēļ nav nepieciešama jaunu studiju programmu "Sociālais darbs" īstenošanas uzsākšana;
1.9. Pārresoru koordinācijas centrs 2014. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1.2.-5/90 norāda, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikts, ka, lai palielinātu nabadzības riska zonā nonākušo iespējas uzlabot savu labklājību, viens no priekšnoteikumiem ir efektīva sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un sociālās drošības sistēma. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam prioritātes "Cilvēka drošumspēja" viens no mērķiem ir iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi. Lai sasniegtu šo mērķi, ir paredzēts pasākumu kopums sociālās atstumtības riska mazināšanai, sociālās aprūpes un rehabilitācijas daudzveidošanai, kā arī atbalsta pasākumi ģimenei krīzes situācijās. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm norādīts, ka 2013. gadā pakāpeniski palielinās sociālās labklājības tematiskajā grupā studijas uzsākušo īpatsvars un pieprasījums pēc sociālo lietu speciālistiem arvien pieaug, kā arī atzīmēts - ja netiks mainīta izglītības struktūra, līdz 2020. gadam var veidoties augstāko izglītību ieguvušo speciālistu trūkums sociālās labklājības jomā. Pārresoru koordinācijas centrs uzskata, ka abu studiju programmu mērķi nav pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam.
1.10. Augstākās izglītības padome 2014. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1.12./72 norāda, ka 2013. gada 18. decembrī Ministru kabinetā apstiprinātajā politikas plānošanas dokumentā "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" norādīts, ka valstī kopumā joprojām nav pietiekams atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ieguvušo sociālā darba speciālistu skaits sociālajos dienestos. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteikta prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras ietvaros noteikts rīcības virziens "Cienīgs darbs". Raksturojot rīcības virzienu "Cienīgs darbs", norādīts, ka cienīgs darbs nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darbavietas drošību, ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālajai integrācijai, brīvas iespējas apvienoties un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām. Augstākās izglītības padome norāda, ka studiju virziens "Sociālā labklājība" var tikt atzīts par prioritāru Latvijas tautsaimniecības attīstībā;
1.11. Latvijas Darba devēju konfederācija 2014. gada 19. novembra vēstulē Nr. 2-9/199 norāda, ka studiju virzienu "Sociālā labklājība" īsteno deviņas Latvijas augstākās izglītības iestādes, studiju programmu piedāvājums ir sadrumstalots, bet resursu izmantojums - neefektīvs. Pašlaik ne Latvijas Universitātes, ne Rīgas Stradiņa universitātes iespējas apmācīt sociālos darbiniekus nav pilnībā izmantotas. Reģionālās augstākās izglītības iestādes nodrošina speciālistu pieejamību reģionos. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, ir paredzams, ka studējošo skaits samazināsies. Studiju piedāvājumu šobrīd nodrošina vismaz divas augstākās izglītības iestādes, līdz ar to Sociālo tehnoloģiju augstskolas piedāvājums nevar būtiski uzlabot konkurences situāciju tirgū, savukārt vēl lielāka sadrumstalotība ir nevēlama, jo pieprasījums pēc studijām tuvākajā nākotnē būs ierobežots. Jauno studiju programmu licencēšana būtu atbalstāma tikai tad, ja tās sasniegtu augstāku kvalitātes līmeni, pretējā gadījumā sagaidāmais labums, ko var dot konkurences pieaugums, būs ievērojami mazāks nekā sadrumstalotības pieauguma izraisītās negatīvās sekas;
1.12. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2014./2015. akadēmiskajā gadā Latvijā tiek īstenota 21 studiju virzienam "Sociālā labklājība" atbilstoša studiju programma deviņās augstākās izglītības iestādēs. 2014. gadā licencētas trīs jaunas studiju virzienam "Sociālā labklājība" atbilstošas studiju programmas, no kurām divas tiek īstenotas kopā ar ārvalstu partneraugstskolu.
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam izvirzīta prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras ietvaros ir jāveic šādi uzdevumi: 1) sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību; 2) sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas formu daudzveidošana; 3) uz resocializāciju vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam īpaši tiek izcelta Latvijas pamatvērtība - cilvēkkapitāls. Cilvēku skaitam samazinoties un sabiedrībai novecojot, ir svarīgi nesamazināt cilvēkkapitāla bāzes vērtību un palielināt tā produktivitāti. Investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visu cilvēkresursu, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes, sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmas pakalpojumus un efektivitāti.
Ministru kabinetā 2013. gada 18. decembrī apstiprinātajā politikas plānošanas dokumentā "Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" kā viena no problēmām ir izvirzīta sociālajos dienestos nodarbināto sociālā darba speciālistu skaita un profesionālās kvalifikācijas neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tomēr, pamatojoties uz veikto pētījumu, secināts, ka sociālo darbinieku trūkums nav tik daudz saistīts ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ieguvušo sociālo darbinieku trūkumu, bet gan ar sociālā darba studiju programmu absolventu nevēlēšanos strādāt specialitātē.
Izglītības un zinātnes ministrija secina, ka, neskatoties uz sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā un attiecīgi arī nepieciešamību pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, jaunu studiju programmu atvēršana nevar atrisināt darbinieku piesaisti darbam sociālajos dienestos.
Nodarbinātības valsts aģentūra, sniedzot informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai, norāda, ka vakances sociālā darba jomā tiek aizpildītas ātrāk nekā citas vakances, kur nepieciešama augstākā izglītība. Tas nozīmē, ka iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija sociālā darba jomā lielākā mērā atbilst darba tirgus pieprasījumam nekā citas jomas vai arī to var aizpildīt citu profesiju pārstāvji. Arī sociālā darba jomas vakanču skaits uz vienu bezdarbnieku ar profesionālo kvalifikāciju "sociālais darbinieks" ir vairāk nekā divas reizes lielāks, salīdzinot ar kopējo bezdarbnieku skaitu ar augstāko izglītību, proti, sociālā darba jomā uz vienu vakanci 2014. gada novembra beigās pretendēja septiņi bezdarbnieki, bet kopumā - 15, bezdarbnieku vidū ar augstāko izglītību uz vienu vakanci pretendēja 18 bezdarbnieki. Tomēr joprojām atbilstoši 2015. gada janvāra datiem vakanču skaits sociālā darba jomā ir pārāk mazs, lai bezdarbnieki iekārtotos savā profesijā. Iegūtā izglītība, iespējams, nav tik elastīga vai arī nav vēlmes to mainīt, salīdzinot ar citu profesiju pārstāvjiem, tāpēc atgriešanās darba tirgū ir lēnāka.
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kā viena no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām minēta sistēmas sadrumstalotība, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu skaits. Laikposmā no 2006. līdz 2014. gadam demogrāfisko apstākļu dēļ studējošo skaits ir samazinājies par 34,5 procentiem, vienlaikus ir pieaudzis augstākās izglītības iestāžu skaits. 2006. gadā Latvijā darbojās 54 akreditētas augstākās izglītības iestādes, 2014. gadā - 58 augstākās izglītības iestādes un trīs ārvalstu augstākās izglītības iestāžu filiāles. Piedāvāto studiju programmu skaits 2013./2014. akadēmiskā gada sākumā bija ievērojami lielāks (901 programma) nekā 2006./2007. akadēmiskā gada sākumā (616 programmu). Augstākās izglītības resursu sadrumstalotība mazina augstskolu konkurētspēju starptautiskā līmenī un spēju sniegt kvalitatīvu izglītību.
Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka, neskatoties uz sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā un attiecīgi arī nepieciešamību pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, jaunu studiju programmu atvēršana nevar atrisināt darbinieku piesaisti darbam sociālajos dienestos.
2. Saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par jauna studiju virziena atvēršanu vai par atteikumu atvērt jaunu studiju virzienu augstskolā vai koledžā. Minētajam tiesību akta projektam tiek pievienots eksperta atzinums par augstskolai vai koledžai pieejamiem resursiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis par augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm.
3. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam izvirzīta prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras ietvaros jāveic uzdevumi sociālās labklājības nodrošināšanai. Tādējādi tiek apliecināts, ka sociālā aizsardzība ir valsts attīstības prioritāte, taču Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka, neskatoties uz sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā un attiecīgi arī nepieciešamību pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, jaunu studiju programmu atvēršana nevar atrisināt darbinieku piesaisti darbam sociālajos dienestos, jo sociālo darbinieku nepietiekamība nav tik daudz saistīta ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ieguvušo sociālo darbinieku trūkumu kā ar sociālā darba studiju programmu absolventu nevēlēšanos strādāt sociālo darbu. Studiju virzienam "Sociālā labklājība" atbilstošu studiju programmu licencēšana ir tikai viens no veidiem, lai novērstu sociālo darbinieku trūkumu. Jau pašlaik Latvijas augstākās izglītības iestādēs piedāvātās studiju iespējas studiju virzienā "Sociālā labklājība" netiek pilnībā izmantotas. Tas liecina, ka minētajam studiju virzienam atbilstošu studiju programmu licencēšana neveicinās sociālo darbinieku skaita palielināšanos un studētgribētāju vēlmi studēt šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmās, kā arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteikto prioritāšu izpildi.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam kā vienu no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām izvirza sistēmas pārlieko sadrumstalotību, par ko liecina studējošo skaitam un dinamikai neatbilstoši liels augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu skaits. Jauna studiju virziena atvēršana būtu pretrunā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam noteikto, jo jau pašlaik Latvijas augstākās izglītības iestādēs piedāvātās studiju iespējas netiek pilnībā izmantotas un augstākās izglītības nodrošināšanā ieguldītie resursi netiek lietderīgi izlietoti. Jauna studiju virziena "Sociālā labklājība" atvēršana veicinātu augstākās izglītības resursu sadrumstalotību, kas mazinātu augstākās izglītības iestāžu iespējas kļūt konkurētspējīgām starptautiskā līmenī un nodrošināt kvalitatīvu izglītību.
Izvērtējot Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra pretrunīgos viedokļus, Ministru kabinets secina, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm (turpmāk - informatīvais ziņojums) attiecībā uz darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā personām ar vidējo izglītību līdz 2020. gadam var veidoties speciālistu iztrūkums, savukārt personām ar augstāko izglītību līdz 2020. gadam veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā minēto darbaspēka pieprasījums veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā personām ar augstāko izglītību līdz 2020.gadam pārsniegs piedāvājumu par 1,5 tūkstošiem, bet līdz 2030.gadam - jau par 5,4 tūkstošiem. Minētais liecina, ka, saglabājoties pašreizējai darbaspēka sagatavošanas struktūrai, veselības aprūpes un sociālās labklājības izglītības tematiskajā grupā veidosies darbaspēka pārpalikums, nevis iztrūkums.1
Ņemot vērā, ka jau pašlaik Latvijas augstākās izglītības iestādēs studiju virziena "Sociālā labklājība" piedāvātās studiju iespējas netiek pilnībā izmantotas, ir būtisks Latvijas Darba devēju konfederācijas 2014. gada 19. novembra vēstulē Nr. 2-9/199 paustais viedoklis, ka "attiecīgo programmu licencēšana Sociālo tehnoloģiju augstskolā būtu atbalstāma tikai ar nosacījumu, ja tā dod jaunu kvalitatīvu pienesumu (lēcienu augstākā kvalitātes līmenī)", jo valstī ir nepieciešamība pēc profesionāliem sociālajiem darbiniekiem, ko var nodrošināt tikai kvalitatīvas studijas. Eksperti norāda, ka daļai studiju programmu īstenošanā iesaistīto docētāju iegūtā izglītība nav atbilstoša docējamam studiju priekšmetam, studiju programmā iesaistītie docētāji aktīvu zinātnisko darbību ir izvērsuši viņu pārstāvēto nozaru/disciplīnu ietvaros un lielākās daļas docētāju zinātniskā pētniecība nav saistīta ar sociālā darba nozari. Saskaņā ar Augstskolu likuma 27. panta otro daļu augstskolas akadēmiskais personāls piedalās studējošo izglītošanā. Ņemot vērā to, ka eksperti norāda uz studiju programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācijas neatbilstību docējamiem studiju kursiem, bet akadēmiskais personāls ir tieši saistīts ar studējošo izglītošanu, secināms, ka var tikt ietekmēta studējošajiem nepieciešamo zināšanu ieguve.
Eksperti norāda, ka bibliotēkas resursi ir nepietiekami sociālā darba nozares studiju programmu pilnvērtīgai apguvei un kopumā bibliotēkā pieejamā literatūra ne latviešu valodā, ne svešvalodās neatspoguļo aktualitātes un jaunākos sasniegumus sociālā darba nozarē. Sociālo tehnoloģiju augstskolai jānodrošina studējošajiem iespēju patstāvīgi izglītoties, izveidojot studiju procesam nepieciešamo informatīvo bāzi Sociālo tehnoloģiju augstskolas bibliotēkā. Nepietiekami bibliotēkas resursi var būt saistīti ar nespēju sasniegt paredzētos studiju rezultātus.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 5. panta otro daļu augstskolas izraugās akadēmisko personālu un iekārto bibliotēku, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām. Lai Sociālo tehnoloģiju augstskola spētu nodrošināt augstākās izglītības iegūšanu noteiktā jomā un atbilstoši prasībām, tai ir jānodrošina pietiekama informatīvā bāze un atbilstošs akadēmiskā personāla sastāvs, kas spēs nodrošināt pilnvērtīgu studiju procesu.
Ņemot vērā minēto studiju programmu resursu vērtējumu, tās nevar uzskatīt par tādām, kas nodrošinātu augstāku kvalitātes līmeni. Nekvalitatīvas augstākās izglītības ieguve negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecības attīstību, jo nekvalitatīvu augstāko izglītību ieguvušās personas neatbildīs darba tirgus prasībām, tādējādi palielinot bezdarba līmeni valstī un nerisinot problēmas saistībā ar sociālo darbinieku trūkumu, kā arī neatrisinot sabiedrības sociālās problēmas.
Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka studiju virziena "Sociālā labklājība" atvēršana Sociālo tehnoloģiju augstskolā nav atbalstāma, jo Sociālo tehnoloģiju augstskolai nav pietiekamu resursu minētā studiju virziena īstenošanai un, lai arī šis studiju virziens atbilst sociālās aizsardzības jomas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, tas neatbilst augstākās izglītības jomā noteiktajām prioritātēm, kas paredz nodrošināt augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju starptautiskā līmenī un novērst augstākās izglītības sadrumstalotību.
4. Izvērtējot atteikuma izsniegšanas lietderību, jāsecina, ka konkrēta satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības attīstību un aizsargātu sabiedrības, konkrētāk, studētgribētāju, tiesības uz izglītību. Jaunu studiju programmu veidošana būtu atbalstāma, ievērojot Latvijas darba tirgus pašreizējo pieprasījumu pēc inženierzinātņu, dabas zinātņu, ražošanas un būvniecības, matemātikas un informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Nepieciešams veicināt kvalitatīvu studiju programmu licencēšanu, novēršot riskus, ka studētgribētāji iegūst zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām neatbilstošas zināšanas un profesionālo prasmi. Valsts tautsaimniecības attīstība nav tikai valsts dibinātu augstskolu un koledžu uzdevums, jo jebkura augstskola un koledža piedalās augstākās izglītības politikas īstenošanā un izsniedz diplomu valsts vārdā. Savukārt sabiedrības tiesības uz izglītību ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē un kvalitatīvas izglītības nodrošināšana ir valsts uzdevums, ko valsts risina, nosakot prasības augstākās izglītības īstenošanai. Šāda mērķa sasniegšanai nav iespējams noteikt mazāk ierobežojošus līdzekļus, jo Augstskolu likuma 55.2 panta trešā daļa un licencēšanas noteikumu 14. punkts paredz tikai divas iespējas lēmuma pieņemšanai, respektīvi, atvērt studiju virzienu vai atteikt atvērt studiju virzienu. Nodrošinot valsts tautsaimniecības attīstības intereses, augstākās izglītības jomai būtu jākoncentrējas uz vajadzīgo speciālistu izglītošanu, tāpēc nav atbalstāma studiju virziena atvēršana, kuram atbilstošo studiju programmu īstenošanai nav pietiekamu resursu - akadēmiskā personāla un informatīvās bāzes (arī bibliotēkas) -, lai neradītu draudus studētgribētāju tiesībām iegūt kvalitatīvu izglītību. Sociālo tehnoloģiju augstskolai uzliktais ierobežojums ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums, jo ar atteikumu atvērt studiju virzienu "Sociālā labklājība" netiek uzlikts aizliegums Sociālo tehnoloģiju augstskolai nodarboties ar augstākās izglītības īstenošanu, bet tiek atteikts atvērt konkrēto studiju virzienu, kas nenodrošinās sabiedrības intereses iegūt izglītību tajā jomā, kas nepieciešama valsts tautsaimniecības attīstībai. Augstskolu likuma 4. pants nosaka, ka augstskolas ir autonomas institūcijas, bet tas neatceļ valsts pienākumu nodrošināt tādu augstāko izglītību un tādu studiju programmu īstenošanu, kuras radītu speciālistus, pēc kuriem valstī ir liels pieprasījums jau tagad.
5. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Augstskolu likuma 4. pantu, 5. panta otro daļu, 27. panta otro daļu, 55.2 panta trešo daļu, licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu un 14. punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt studiju virziena "Sociālā labklājība" atvēršanu Sociālo tehnoloģiju augstskolā.
6. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.
1 Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 63.-65.lpp., pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
 |
 |
 |
 |