Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr.150

Rīgā 2015.gada 31.martā (prot. Nr.17 17.§)

Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
22.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos nēģus vai zivju kāpurus, zivju vai vēžu mazuļus, tostarp lašveidīgo zivju smoltus un paaudzētas zivis un vēžus, kā arī apaugļotus zivju ikrus (turpmāk – zivju mazuļi), kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. specializētām zivju audzētavām (turpmāk – zivju audzētava), kas zivju mazuļus audzē ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs, īstenojot Zvejniecības likuma 21. panta otrajā daļā paredzētās zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnes (turpmāk – pamatnostādnes);

2.2. dabisko ūdenstilpju īpašniekiem, kā arī ūdenstilpju un rūpniecisko zvejas tiesību nomniekiem, kas nodrošina zivju resursu atražošanas un pavairošanas pasākumus atbilstoši Zvejniecības likuma 21. panta otrajā daļā paredzētajiem ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un atsevišķiem līgumiem;

2.3. mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru īpašniekiem, kuri savā īpašumā esošajos ezeros (kuros zvejas tiesības nepieder valstij) mākslīgi pavairo zivis.

3. Zivju mazuļus dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai ir atļauts ielaist, ja:

3.1. tas tiek veikts saskaņā ar kādu no šādiem dokumentiem:

3.1.1. pamatnostādnēm;

3.1.2. ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem;

3.1.3. līgumu par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizēšanu vai zvejas tiesību nomas līgumu, kas paredz prasības zivju resursu pavairošanai;

3.1.4. valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zinātniski pamatotām rekomendācijām;

3.1.5. zivju mazuļu ielaišanas plānu mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotā privātā ezerā vismaz turpmākajiem septiņiem gadiem, kas ir Zvejniecības likuma 23. pantā minētās atļaujas specializētai zivju audzēšanai (turpmāk – atļauja) neatņemama sastāvdaļa;

3.2. zivju audzētava, kura audzē mazuļus zivju resursu pavairošanai dabiskajās ūdenstilpēs, ir atzīta Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – dienests);

3.3. zivju mazuļu ievešanai Latvijā ir izsniegts attiecīgās valsts veterinārais (veselības) sertifikāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai;

3.4. ir saņemta Zvejniecības likuma 22. panta pirmajā daļā noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja zivju sugu pārvietošanai no vienas dabiskās ūdenstilpes citā un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai.

4. Ja publiskajās ūdenstilpēs veic zivju resursu papildināšanai ielaisto zivju mazuļu iezīmēšanu zinātniskās izpētes mērķiem, par šādu darbību informē institūtu, kas uztur iezīmēto zivju datubāzi.

II. Prasības zivju resursu atražošanai un pavairošanai, īstenojot pamatnostādnes

5. Pirms zivju mazuļi tiek ielaisti dabiskajās ūdenstilpēs, zivju audzētavas audzēšanas iekārtās (audzēšanas baseinos, audzēšanas aparātos) veic to uzskaiti, kā arī sagatavo aktu par zivju mazuļu uzskaiti audzēšanas iekārtās (1. pielikums).

6. Institūta zivju audzētavas vadītājs vai privātās zivju audzētavas īpašnieks:

6.1. ne vēlāk kā divas dienas pirms zivju mazuļu ielaišanas kāpuru attīstības stadijā un ne vēlāk kā piecas dienas pirms zivju mazuļu ielaišanas mazuļu vai smoltu attīstības stadijā informē šo noteikumu 7. vai 9. punktā minēto zivju mazuļu uzskaites komisiju par paredzēto zivju mazuļu uzskaiti un ielaišanas termiņu;

6.2. iesniedz institūtā šo noteikumu 5. punktā minēto zivju mazuļu uzskaites aktu;

6.3. šo noteikumu 7. vai 9. punktā minētās komisijas klātbūtnē organizē zivju mazuļu ielaišanu dabiskajās ūdenstilpēs saskaņā ar pamatnostādnēs noteiktajām prasībām vai saskaņā ar institūta zinātniski pamatotajām rekomendācijām un Zivju fonda atbalstītu zivju resursu pavairošanas un atražošanas projektu konkrētā ūdenstilpē;

6.4. sagatavo aktu par katru transportēto un dabiskajā ūdenstilpē ielaisto zivju mazuļu partiju (2. pielikums);

6.5. pēc zivju mazuļu ielaišanas sezonas beigām divos eksemplāros sagatavo kopsavilkuma aktu (vienu iesniedz institūtā) par konkrētajā gadā dabiskajās ūdenstilpēs ielaistajiem zivju mazuļiem (3. pielikums), atsevišķi norādot katru zivju sugu, vecuma grupu un ielaišanas vietu.

7. Institūtā izaudzēto zivju mazuļu uzskaites rezultātus pārbauda zivju mazuļu uzskaites komisija. Komisijas nolikumu un sastāvu apstiprina zemkopības ministrs, tajā iekļaujot:

7.1. institūta, dienesta, Valsts vides dienesta un akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstāvi, ja zivju mazuļus ielaiž Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs;

7.2. institūta, dienesta un Valsts vides dienesta pārstāvi, ja zivju mazuļus ielaiž pārējās dabiskajās ūdenstilpēs.

8. Institūts par plānoto zivju mazuļu ielaišanu informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe.

9. Privātajās zivju audzētavās izaudzēto un ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs paredzēto zivju mazuļu uzskaites rezultātus pārbauda komisija, kuras sastāvā ir ūdenstilpes īpašnieks (vai apsaimniekotājs), kā arī pārstāvji no privātās zivju audzētavas, dienesta attiecīgās teritoriālās struktūrvienības, Valsts vides dienesta un pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe. Komisiju sasauc pašvaldība, kuras valdījumā atrodas ūdenstilpe, vai ūdenstilpes īpašnieks. Komisija informē institūtu par zivju mazuļu ielaišanu.

10. Pēc pārbaudes šo noteikumu 7. un 9. punktā minētā komisija divos eksemplāros sagatavo inventarizācijas aktu par audzēšanas iekārtās vai audzēšanas dīķos audzēto un ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs sagatavoto zivju mazuļu skaitu (4. pielikums). Vienu inventarizācijas akta eksemplāru glabā zivju audzētavā, otru – institūtā atbilstoši dokumentu glabāšanas normatīvajam regulējumam. Zivju resursu atražošanai paredzētos mazuļus uzskaita sašķirotus pa atsevišķām sugām, svara grupām un vecuma grupām, bet dīķos audzētos mazuļus – sašķirotus pa atsevišķām sugām un vecuma grupām.

11. Ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs paredzēto zivju mazuļu skaitu zivju audzētavās nosaka atkarībā no zivju audzēšanas apstākļiem, audzējamās zivju sugas un ielaišanai paredzēto zivju mazuļu vecuma grupas.

12. Šo noteikumu 7. un 9. punktā minētā komisija, uzskaitot dīķos audzētos un ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs paredzētos zivju mazuļus, kopā ar zivju audzētavu speciālistiem saskaita visus katrā dīķī nozvejotos un ielaišanai paredzētos zivju mazuļus un pēc dīķu apzvejas sagatavo inventarizācijas aktu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

III. Papildu prasības lašu un taimiņu mazuļu uzskaitei

13. Zivju audzētavu speciālisti pirms lašu un taimiņu mazuļu uzskaites tos sašķiro pēc zivju svara vai garuma.

14. Ņemot vērā audzēšanas iekārtās audzēto lašu un taimiņu mazuļu jutīgumu pret mehānisku iedarbību, šo noteikumu 7. vai 9. punktā minētā komisija pārbauda zivju audzētavas iesniegtajā uzskaites aktā (1. pielikums) norādītā zivju mazuļu skaita atbilstību faktiskajam mazuļu skaitam audzēšanas baseinos vai audzēšanas aparātos, izlases veidā pārskaitot ne vairāk par 10 procentiem no inventarizējamo mazuļu skaita, uzskaitot arī zivju audzēšanas iekārtas un nosakot zivju sugas atbilstību katrā audzēšanas iekārtā, kā arī izlases veidā pārbaudot mazuļu vidējo svaru, un par to sagatavo inventarizācijas aktu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

15. Starpība starp zivju audzētavu speciālistu iesniegtajiem zivju mazuļu uzskaites datiem un šo noteikumu 7. vai 9. punktā minētās komisijas veiktās inventarizācijas datiem attiecīgajā audzēšanas iekārtā pieļaujama 1,5 procentu apmērā.

IV. Prasības zivju resursu atražošanai un pavairošanai papildus pamatnostādnēs noteiktajam

16. Ja ūdenstilpes īpašnieks dabiskajā ūdenstilpē zivju resursu atražošanas un pavairošanas pasākumus organizē un īsteno papildus pamatnostādnēs noteiktajām prasībām, tas par zivju mazuļu ielaišanu ūdenstilpē informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, un zivju mazuļu ielaišanā uzaicina piedalīties šo noteikumu 17. punktā minētās personas.

17. Zivju mazuļu ielaišana dabiskajā ūdenstilpē notiek ūdenstilpes īpašnieka, kā arī zivju audzētavas, dienesta un Valsts vides dienesta pārstāvja klātbūtnē.

18. Zivju mazuļu ielaišanas vietā trijos eksemplāros sagatavo aktu par zivju mazuļu transportēšanu un ielaišanu dabiskajā ūdenstilpē (2. pielikums). Aktu paraksta šo noteikumu 17. punktā minētās personas. Vienu akta eksemplāru atbilstoši dokumentu glabāšanas normatīvajam regulējumam glabā ūdenstilpes īpašnieks, otru – zivju audzētava, bet trešo iesniedz institūtā.

19. Ūdenstilpes īpašnieks katru gadu līdz 1. decembrim sagatavo kopsavilkuma aktu par dabiskajās ūdenstilpēs ielaistajiem zivju mazuļiem (3. pielikums) un iesniedz to institūtā.

20. Institūts katru gadu līdz 10. janvārim apkopo ūdenstilpes īpašnieku iesniegtos kopsavilkuma aktus un informāciju par konkrētajās ūdenstilpēs papildinātajiem zivju krājumiem iesniedz Zemkopības ministrijā, kas kopsavilkuma informāciju publicē savā tīmekļa vietnē.

V. Mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanas prasības

21. Lai privāto ezeru pielāgotu mākslīgai zivju pavairošanai, privātā ezera īpašnieks saņem šo noteikumu 3.1.4. apakšpunktā minētās institūta zinātniski pamatotās rekomendācijas par zivju mazuļu ielaišanas kārtību (piemēram, par zivju mazuļu attīstības stadiju, vecumu, ielaišanas apjomu, ielaišanas laiku un regularitāti) un ar zivju resursiem saistītus specifiskus nosacījumus privātā ezera pielāgošanai mākslīgai zivju pavairošanai.

22. Privātā ezera īpašnieks, pamatojoties uz šo noteikumu 3.1.4. apakšpunktā minētajām rekomendācijām, izstrādā zivju mazuļu ielaišanas plānu mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotā privātā ezerā (5. pielikums) vismaz turpmākajiem septiņiem gadiem (turpmāk – plāns).

23. Lai saņemtu atļauju, privātā ezera īpašnieks plānu iesniedz pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Pašvaldība atļauju un tam pievienoto plānu saskaņo ar Zvejniecības likuma 23. pantā noteiktajām institūcijām.

24. Privātā ezera īpašnieks, kas saņēmis atļauju, pie ezera izvieto attiecīgu norādi par tā statusu – "Mākslīgai zivju pavairošanai pielāgots privātais ezers".

25. Mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotā privātajā ezerā aizliegts:

25.1. iznīcināt ezerā mītošās zivis un vēžus, lai tos aizstātu ar mākslīgai pavairošanai paredzētām sugām, kā arī iegūt jebkuru sugu zivis un vēžus, izmantojot elektrisko strāvu (izņemot zivju un vēžu ieguvi ar elektrozvejas aparātu to uzskaitei zinātniskās izpētes mērķiem), duramos rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskās vielas;

25.2. mainīt ezera hidroloģisko režīmu, ierīkojot dambjus, slūžas, papildu noteces vai citu veidu hidrotehniskās būves;

25.3. jebkādi ietekmēt vai iznīcināt biotopus;

25.4. pasliktināt ezera ūdens hidroekoloģisko kvalitāti;

25.5. barot un piebarot ezerā esošās zivis;

25.6. neievērot šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minēto prasību, ja zivis tiek pārvietotas no vienas dabiskās ūdenstilpes citā vai tiek ieviestas jaunu sugu zivis.

26. Ielaist zivju mazuļus mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotā privātā ezerā ir atļauts tikai saskaņā ar plānu un šo noteikumu IV nodaļā noteikto kārtību, pēc tam kad mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotais privātais ezers ir reģistrēts dienestā un ezerā esošās zivis ir iekļautas Lauksaimniecības datu centra ganāmpulku uzskaitē.

27. Privātā ezera īpašnieks katru gadu iesniedz šo noteikumu 19. punktā minēto kopsavilkuma aktu institūtā, kurš līdz nākamā gada 1. aprīlim izvērtē plānā paredzētās zivju mazuļu ielaišanas kārtības izpildi, un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, nosūta plāna izpildes protokolu (6. pielikums), kā arī nekavējoties ziņo par plānā noteikto prasību neizpildi.

28. Ja privātā ezera īpašnieks nenovērš plāna izpildes protokolā norādītos trūkumus, nesniedz pašvaldībai skaidrojumu par plānā noteikto prasību neizpildi vai ar pašvaldību nav panācis vienošanos par paredzēto prasību izpildi nākamajā periodā, vai institūtā neiesniedz šo noteikumu 19. punktā minēto kopsavilkuma aktu, vai nav ievērojis šo noteikumu 25. punktā aizliegtās darbības, attiecīgā pašvaldība aptur atļaujas darbību uz laiku līdz diviem gadiem, bet, ja šajā punktā minētās prasības ir pārkāptas divas reizes atļaujas termiņa ietvaros, atļauju anulē.

29. Pašvaldība par šo noteikumu 28. punktā pieņemto lēmumu paziņo privātā ezera īpašniekam, kā arī informē iestādes, kuras saskaņojušas atļauju, un dienestu.

30. Pēc atļaujas apturēšanas vai anulēšanas zivju mazuļus privātajā ezerā atļauts ielaist tikai šo noteikumu IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs