Ministru kabineta noteikumi Nr.168
Rīgā 2015.gada 7.aprīlī (prot. Nr.18 29.§)
Izdoti saskaņā
ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumos Nr. 135 "Dabas lieguma "Lubāna mitrājs" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 39. nr.; 2010, 85. nr.) šādus grozījumus:
1.1. svītrot 4. punktā vārdus "bet funkcionālo zonu robežu apraksts - šo noteikumu 2. pielikumā";
1.2. izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.";
1.3. papildināt noteikumus ar 7.1 punktu šādā redakcijā:
"7.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.6., 15.4., 15.7., 15.8., 18.11., 20.4., 20.6., 24.3., 24.4., 25.6., 27.2. un 27.5. apakšpunktā un 29. punktā minētajām darbībām, kurām Valsts vides dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.";
1.4. izteikt 8.3., 8.4. un 8.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.3. ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu, kā arī ūdensputnu medību vietā atrasties ar svinu saturošiem šāviņiem;
8.4. uzstādīt vēja elektrostacijas, izņemot dabas lieguma neitrālajā zonā;
8.5. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, - pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;";
1.5. izteikt 8.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.10. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;";
1.6. papildināt noteikumus ar 8.14., 8.15. un 8.16. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.14. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;
8.15. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;
8.16. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus.";
1.7. izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Dabas lieguma teritorijā aizliegts ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku - ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku - audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot šo noteikumu 1. pielikumā norādītās vietas, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kā arī izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos.";
1.8. svītrot 11.4. apakšpunktu;
1.9. izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.6. ierīkot jaunas un paplašināt esošās kuģošanas līdzekļu piestātnes.";
1.10. papildināt II nodaļu ar 12.1 un 12.2 punktu šādā redakcijā:
"12.1 Vietējā pašvaldība bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un Valsts vides dienests zemes dzīļu izmantošanas licenci izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.
12.2 Dabas lieguma teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vienīgi vietējās koku sugas, kas norādītas šo noteikumu 4. pielikumā.";
1.11. svītrot 14.8. apakšpunktu;
1.12. papildināt noteikumus ar 14.9. un 14.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"14.9. īpašumu robežstigu ierīkošanu un uzturēšanu;
14.10. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontroli.";
1.13. izteikt 15.1. un 15.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.1. zinātniskās pētniecības darbi, vides monitorings, nacionālais meža monitorings un meža inventarizācija;
15.2. kvartālstigu uzturēšana;";
1.14. izteikt 15.7. un 15.8. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.7. tādu publiski pieejamu izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošana, par kuriem saņemts sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu (eksperts, kurš ir tiesīgs sniegt atzinumu par attiecīgo sugu grupu, sugu un biotopu grupu saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem) pozitīvs rakstisks atzinums;
15.8. valsts autoceļu pārbūve un atjaunošana un tai nepieciešamā zemes lietošanas kategorijas maiņa, kā arī šo noteikumu 1. pielikumā norādīto ceļu pārbūve un atjaunošana to esošajā platumā.";
1.15. papildināt III nodaļu ar 15.1 punktu šādā redakcijā:
"15.1 Regulējamā režīma zonā aizliegts ievest un izgāzt lauksaimniecības un pārtikas produktus. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai, pieļaujama automātisko barotavu izmantošana tādās vietās, kur tas neapdraud dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu.";
1.16. izteikt 17. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
"17. Dabas lieguma zonā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja:";
1.17. svītrot 17.3. apakšpunktu;
1.18. izteikt 18.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.1. no 15. marta līdz 31. jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;".
1.19. aizstāt 18.3. apakšpunktā vārdu "valdaudzes" ar vārdu "mežaudzes";
1.20. izteikt 18.5. un 18.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.5. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot pa dambjiem, ja to pieļauj hidrotehniskās būves ekspluatācijas noteikumi, un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;
18.6. rīkot autosacensības, motosacensības un ārpus ceļiem -velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus un ārpus telpām - Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;";
1.21. svītrot 18.7. apakšpunktu;
1.22. izteikt 18.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.10. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;";
1.23. izteikt 18.17. un 18.18. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.17. ierīkot atpūtas vietas un celt teltis ārpus speciāli ierīkotām vietām un publiskiem pasākumiem paredzētām vietām, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai zinātnisko izpēti;
18.18. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kas nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;";
1.24. papildināt noteikumus ar 18.19. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.19. novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus medījamo dzīvnieku piebarošanai. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai, pieļaujama automātisko barotavu izmantošana tādās vietās, kur tas neapdraud dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu.";
1.25. izteikt 19.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"19.1. pārvietošanos teritorijas apsaimniekošanai, uzraudzībai un aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei, zivju dīķu apsaimniekošanai, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;";
1.26. svītrot 19.2. apakšpunktu;
1.27. svītrot 20.1. apakšpunktu;
1.28. izteikt 20.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"20.2. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;";
1.29. papildināt 20.4. apakšpunktu aiz vārda "ierīkot" ar vārdiem "publiski pieejamus";
1.30. svītrot 20.5. apakšpunktu;
1.31. izteikt 20.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"20.6. veikt valsts autoceļu pārbūvi un atjaunošanu un tai nepieciešamo zemes lietošanas kategorijas maiņu, un šo noteikumu 1. pielikumā norādīto ceļu pārbūvi un atjaunošanu to esošajā platumā, kā arī citu inženierbūvju un inženierkomunikāciju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju.";
1.32. papildināt noteikumus ar 20.1 un 20.2 punktu šādā redakcijā:
"20.1 Dabas lieguma zonā atļauta koku ciršana sanitārajā cirtē, ja ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums (arī tad, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu). Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus un ievēro Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumā noteiktās prasības. Pieļaujama atsevišķu augtspējīgo koku ciršana uz pievešanas ceļiem.
20.2 Lai novērstu apdraudējumu dabas lieguma apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.";
1.33. izteikt 21.3. un 21.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"21.3. mistrotās mežaudzēs, kurās citu koku sugu īpatsvars ir 30 % un lielāks, aizliegts veidot mežaudzi, kurā vienas koku sugas īpatsvars ir lielāks par 70 %. Vispirms saglabāšanai izvēlas platlapju koku sugas (piemēram, ozolus, liepas, gobas, ošus) (ja tādas mežaudzē ir);
21.4. skuju koku mistrotās mežaudzēs, kurās lapu koku īpatsvars ir mazāks par 30 %, aizliegts samazināt lapu koku piemistrojumu. Ja skuju koku mistrotā mežaudzē lapu koku īpatsvars ir lielāks par 30 %, saglabā ne mazāk kā 30 % lapu koku īpatsvaru. Vispirms saglabāšanai izvēlas platlapju koku sugas (piemēram, ozolus, liepas, gobas, ošus), ja tādas mežaudzē ir.";
1.34. izteikt 24. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
"24. Dabas parka zonā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija "mežs", izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja:";
1.35. izteikt 24.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"24.4. publiski pieejamu izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanai.";
1.36. izteikt 25.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.1. no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;";
1.37. izteikt 25.4. un 25.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.4. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot pa dambjiem, ja to pieļauj hidrotehniskās būves ekspluatācijas noteikumi, un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;
25.5. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par diviem hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;";
1.38. izteikt 25.7. un 25.8. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.7. no 1. marta līdz 15. jūnijam atrasties Lubāna ezerā un pārvietoties tajā ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot pārvietošanos teritorijas apsaimniekošanai, uzraudzībai un aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;
25.8. rīkot autosacensības, motosacensības un ārpus ceļiem -velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus un ārpus telpām - Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;";
1.39. svītrot 25.9. apakšpunktu;
1.40. izteikt 26.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"26.1. pārvietošanos teritorijas apsaimniekošanai, uzraudzībai un aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei, zivju dīķu apsaimniekošanai, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;";
1.41. svītrot 26.2. apakšpunktu;
1.42. izteikt 26.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"26.3. no 16. jūnija līdz 1. martam - pārvietošanos Lubāna ezerā un Rēzeknes upē un no 21. jūnija līdz 15. martam Aiviekstē (kadastra Nr. 70580060034), izmantojot iekšdedzes dzinējus, kuru jauda nepārsniedz 7,46 kW.";
1.43. izteikt 27.1. un 27.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"27.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;
27.2. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;";
1.44. svītrot 27.4. apakšpunktu;
1.45. papildināt V nodaļu ar 27.1 un 27.2 punktu šādā redakcijā:
"27.1 Dabas parka zonā veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. Pieļaujama atsevišķu augtspējīgo koku ciršana uz pievešanas ceļiem.
27.2 Dabas parka zonā veicot koku ciršanu galvenajā izlases cirtē, aizliegts:
27.2 1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus;
27.2 2. mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki nekā 0,1 hektārs.";
1.46. papildināt 29. punktu aiz vārda "ierīkot" ar vārdiem "publiski pieejamus";
1.47. papildināt VI nodaļu ar 29.1 punktu šādā redakcijā:
"29.1 Neitrālajā zonā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, ja būves augstums pārsniedz 15 metrus. Personiskajām vajadzībām pieļaujama vienas vēja elektrostacijas uzstādīšana vienā nekustamajā īpašumā.";
1.48. izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:
"VIII. Dabas pieminekļi
32. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:
32.1. aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem - dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) - un 10 metru platu joslu ap tiem;
32.2. aizsargājamiem kokiem - vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem izmēriem) - un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
33. Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:
33.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;
33.2. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to vai tā daļas pārvietot.
34. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:
34.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija;
34.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
34.3. mainīt vides apstākļus - ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;
34.4. iznīcināt dabisko zemsedzi.
35. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.
36. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Šādā gadījumā Dabas aizsardzības pārvalde rakstisku atļauju izsniedz pēc kokkopja (arborista) pozitīva atzinuma saņemšanas.
37. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.";
1.49. izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:
"1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra
noteikumiem Nr.135
Dabas lieguma "Lubāna mitrājs" funkcionālo zonu shēma
Piezīmes.
1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM, par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1 : 10 000, Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus un Meža valsts reģistra datus. Funkcionālo zonu robežas noteiktas bez robežu uzmērīšanas dabā.
2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.";
1.50. svītrot 2. pielikumu.
1.51. izteikt 4. pielikumu šādā redakcijā:
"4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra
noteikumiem Nr.135
Aizsargājamie koki - vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)
Nr. p. k. |
Nosaukums latviešu valodā | Nosaukums latīņu valodā | Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros) |
Augstums (metros) |
I. Vietējās sugas | ||||
1. | Āra bērzs (kārpainais bērzs) | Betula pendula (Betula verrucosa) | 3,0 | 33 |
2. | Baltalksnis | Alnus incana | 1,6 | 25 |
3. | Blīgzna (pūpolvītols) | Salix caprea | 1,9 | 22 |
4. | Eiropas segliņš | Euonymus europaeus | 1,0 | 6 |
5. | Hibrīdais alksnis | Alnus x pubescens | 1,5 | 32 |
6. | Melnalksnis | Alnus glutinosa | 2,5 | 30 |
7. | Meža ābele | Malus sylvestris | 1,5 | 14 |
8. | Meža bumbiere | Pyrus pyraster | 1,5 | 13 |
9. | Parastais kadiķis | Juniperus communis | 0,8 | 11 |
10. | Parastais osis | Fraxinus excelsior | 3,5 | 34 |
11. | Parastais ozols | Quercus robur | 4,0 | 32 |
12. | Parastais pīlādzis | Sorbus aucuparia | 1,5 | 21 |
13. | Parastais skābardis | Carpinus betulus | 1,5 | 20 |
14. | Parastā apse | Populus tremula | 3,5 | 35 |
15. | Parastā egle | Picea abies | 3,0 | 37 |
16. | Parastā goba | Ulmus glabra | 4,0 | 28 |
17. | Parastā ieva | Padus avium | 1,7 | 22 |
18. | Parastā (ogu) īve | Taxus baccata | 0,6 | 8 |
19. | Parastā kļava | Acer platanoides | 3,5 | 27 |
20. | Parastā liepa | Tilia cordata | 3,5 | 33 |
21. | Parastā priede | Pinus sylvestris | 2,5 | 38 |
22. | Parastā vīksna | Ulmus laevis | 4,0 | 30 |
23. | Purva bērzs (pūkainais bērzs) | Betula pubescens (Betula alba) | 3,0 | 32 |
24. | Šķetra | Salix pentandra | 1,6 | 22 |
25. | Trauslais vītols | Salix fragilis | 4,0 | - |
II. Citzemju sugas | ||||
26. | Baltais vītols | Salix alba | 4,5 | 20 |
27. | Baltā robīnija | Robinia pseudoacacia | 1,9 | 20 |
28. | Balzama baltegle | Abies balsamea | 1,5 | 24 |
29. | Eiropas baltegle | Abies alba | 2,7 | 32 |
30. | Eiropas ciedrupriede | Pinus cembra | 1,6 | 22 |
31. | Eiropas dižskābardis | Fagus sylvatica | 3,8 | 30 |
32. | Eiropas lapegle | Larix decidua | 3,2 | 39 |
33. | Holandes liepa | Tilia x europaea | 2,8 | 26 |
34. | Kalnu kļava | Acer pseudoplatanus | 2,2 | 20 |
35. | Krimas liepa | Tilia x euchlora | 1,9 | 20 |
36. | Lauku kļava | Acer campestre | 1,5 | 18 |
37. | Lēdebūra lapegle | Larix ledebourii | 3,0 | 34 |
38. | Mandžūrijas riekstkoks | Juglans mandshurica | 1,6 | 18 |
39. | Melnā priede | Pinus nigra | 1,9 | 23 |
40. | Menzīsa duglāzija | Pseudotsuga menziesii | 2,4 | 30 |
41. | Papele | Populus spp. | 5,0 | 35 |
42. | Parastā zirgkastaņa | Aesculus hippocastanum | 3,0 | 23 |
43. | Pelēkais riekstkoks | Juglans cinerea | 2,8 | 20 |
44. | Pensilvānijas osis | Fraxinus pennsylvanica | 2,0 | 23 |
45. | Platlapu liepa | Tilia platyphyllos | 3,1 | 27 |
46. | Rietumu tūja | Thuja occidentalis | 1,5 | 16 |
47. | Saldais ķirsis | Cerasus avium | 1,6 | 12 |
48. | Sarkanais ozols | Quercus rubra | 1,9 | 27 |
49. | Sarkstošais vītols | Salix x rubens | 3,1 | 25 |
50. | Sibīrijas baltegle | Abies sibirica | 1,8 | 30 |
51. | Sibīrijas ciedrupriede | Pinus sibirica | 1,9 | 22 |
52. | Sudraba kļava | Acer saccharinum | 3,2 | 26 |
53. | Veimuta priede | Pinus strobus | 2,7 | 36 |
54. | Vienkrāsas baltegle | Abies concolor | 1,7 | 32" |
2. Atzīt par spēku zaudējušiem:
2.1. Ministru kabineta 2000. gada 18. jūlija noteikumus Nr. 240 "Dabas lieguma "Pededzes lejtece" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 266./268. nr.);
2.2. Ministru kabineta 2000. gada 18. jūlija noteikumus Nr. 241 "Dabas lieguma "Pārabaine" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 266./268. nr.; 2004, 60. nr.);
2.3. Ministru kabineta 2000. gada 31. oktobra noteikumus Nr. 379 "Dabas lieguma "Lubānas ieplakas" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 391./393. nr.; 2004., 76. nr.);
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards