Darbības ar dokumentu
Rīgā 2015.gada 24.februārī (prot. Nr.10 32.§)
Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda
vadības likuma 20.panta 11. un 12.punktu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) vadībā iesaistītās institūcijas uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības fondu ieviešanu;
1.2. izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam (turpmāk – vadības informācijas sistēma).
2. Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas mērķis ir nodrošināt izsekojamas, efektīvas un Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem atbilstošas Eiropas Savienības fondu investīcijas Latvijā.
3. Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības uzdevums ir:
3.1. veikt prioritāro virzienu, ieguldījumu prioritāšu, specifisko atbalsta mērķu īstenošanas un rezultātu sasniegšanas uzraudzību attiecībā uz Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos un normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteikto investīciju finanšu, iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu un horizontālo principu īstenošanu;
3.2. apkopot informāciju un informēt Eiropas Komisiju, Ministru kabinetu un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas par Eiropas Savienības fondu ieviešanas progresu un problēmām, kā arī nepieciešamo rīcību šo problēmu novēršanā;
3.3. nodrošināt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas (turpmāk – uzraudzības komiteja) lēmumu un uzraudzības komitejas sēžu laikā izteikto ieteikumu izpildes uzraudzību;
3.4. izstrādāt priekšlikumus Eiropas Savienības fondu investīciju efektivitātes un specifisko atbalsta mērķu ieviešanas uzlabošanai.
(Grozīts ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 464)
4. Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas datu pamatavots ir vadības informācijas sistēma.
5. Lai nodrošinātu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) īstenošanas un uzraudzības ietvaru, vadošā iestāde sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi sagatavo:
5.1. specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu detalizētu saturu, tai skaitā finansējuma saņēmēju, atlases un ieviešanas veidu, mērķa grupu un teritoriju, atbalstāmās darbības un atlases kārtas;
5.2. specifisko atbalsta mērķu, to pasākumu un atlases kārtu ieviešanas laika grafiku;
5.3. specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu rādītāju sarakstu, norādot to sākotnējo, sasniedzamo un sasniegto vērtību dalījumu pa teritoriālā sadalījuma līmeņiem, ja attiecināms.
(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 464 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 404)
7. Lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013), 111. panta prasības, vadošā iestāde sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijā darbības programmas gada īstenošanas un noslēguma ziņojumu, ņemot vērā vadības informācijas sistēmā esošo informāciju, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes papildus sniegto informāciju, kā arī par horizontālo principu koordināciju atbildīgās institūcijas analīzes kopsavilkumu.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
8. Šo noteikumu 7. punktā minēto analīzes kopsavilkumu par horizontālo principu koordināciju atbildīgās institūcijas, pamatojoties uz vadības informācijas sistēmā pieejamo un izvērtējumos iegūto informāciju, attiecīgi līdz 2017., 2019. un 2025. gada 20. martam elektroniski iesniedz vadošajā iestādē saskaņā ar paraugu, kas noteikts vadošās iestādes vadlīnijās par Eiropas Savienības fondu uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipiem un kārtību. Kopsavilkumā iekļauj vismaz:
8.1. informāciju par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu atbilstību attiecīgajiem horizontālajiem principiem;
8.2. informāciju par horizontālo principu rādītāju sasniegto vērtību un par būtiskākajām problēmām, riskiem un ierosināto rīcību to novēršanai.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
11. Reizi gadā vadošā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi izstrādā Eiropas Savienības fondu investīciju prognozi prioritāro virzienu, ieguldījumu prioritāšu, specifisko atbalsta mērķu un gadu dalījumā, un Finanšu ministrija līdz kārtējā gada 1. martam informē par to Ministru kabinetu.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
12. Ja Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā institūcija konstatē būtiskas novirzes no šo noteikumu 11. punktā minētās Eiropas Savienības fondu investīciju prognozes vai ja tās rīcībā ir informācija, kas liecina par augstu risku un apdraudējumu efektīvai darbības programmā noteikto rādītāju izpildei, tā ierosina nepieciešamo rīcību to novēršanai (tai skaitā grozījumus darbības programmā), saskaņojot minēto rīcību uzraudzības komitejā. Ja nepieciešams, nozares ministrija, kuras ietvaros izveidota attiecīgā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā institūcija vai kuras padotībā ir sadarbības iestāde, informē Ministru kabinetu par minētajām problēmām un iesniedz priekšlikumus to risinājumiem.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
13. Eiropas Savienības fondu izvērtēšana ir darbību kopums, ko veic vadošā iestāde, atbildīgās iestādes un par horizontālo principu koordināciju atbildīgās institūcijas, lai novērtētu Eiropas Savienības fondu finansējuma ieguldījumu efektivitāti, lietderību un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un sabiedrību, tādējādi nodrošinot nepieciešamo pierādījumu bāzi turpmākiem uzlabojumiem darbības programmas īstenošanā.
14. Eiropas Savienības fondu izvērtēšana ietver izvērtēšanas plānošanu, organizēšanu, veikšanu un kvalitātes uzraudzību, izvērtējumos izteikto ieteikumu izpildes nodrošināšanu, rezultātu publicēšanu un informēšanu par izvērtēšanas procesu.
15. Eiropas Savienības fondus izvērtē:
15.1. vadošā iestāde pirms Eiropas Savienības fondu darbības programmas izstrādes (sākotnējā izvērtēšana) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 55. pantam, novērtējot darbības programmas stratēģiju, rādītājus un mērķus, finansējuma sadalījuma atbilstību, kā arī sagaidāmo ieguldījumu citu stratēģisko mērķu sasniegšanā;
15.2. atbildīgā iestāde pirms Eiropas Savienības fondu ieguldījumu uzsākšanas un normatīvā akta par attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādāšanas (specifiskā atbalsta mērķa sākotnējā izvērtēšana), novērtējot specifiskā atbalsta mērķa paredzamo sociālekonomisko ietekmi un specifiskā atbalsta mērķa ieviešanas risinājumu un, ja attiecināms, ņemot vērā vajadzību analīzi teritoriālā griezumā, iespējamos teritoriālās atstumtības riskus, faktiski veiktos ieguldījumus un, kur iespējams, izstrādājot sasniedzamo rezultātu kartējumu;
15.3. vadošā iestāde, atbildīgā iestāde un par horizontālo principu koordināciju atbildīgā institūcija ieguldījumu veikšanas laikā (pastāvīgā izvērtēšana) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 56. pantam, tai skaitā vismaz reizi plānošanas perioda laikā izvērtējot, kā Eiropas Savienības fondu atbalsts ir veicinājis darbības programmas katras prioritātes (prioritārā virziena) mērķu un horizontālo principu mērķu sasniegšanu;
15.4. vadošā iestāde plānošanas perioda beigās pēc Eiropas Savienības fondu ieguldījumu veikšanas (noslēguma izvērtēšana) atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 57. pantam, izvērtējot Eiropas Savienības fondu ieguldījumu efektivitāti, lietderību un ietekmi, kā arī papildus izvērtējot Eiropas Savienības fondu ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei valsts līmeņa mērķu sasniegšanā.
16. Izvērtēšanai un kvalitātes uzraudzībai vadošā iestāde izstrādā izvērtēšanas vadlīnijas un standartus.
17. Vadošā iestāde izstrādā Eiropas Savienības fondu izvērtēšanas plānu un triju dienu laikā pēc apstiprināšanas to publicē Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv). Izvērtēšanas plāna tēmu noteikšanā vadošā iestāde iesaista citas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas.
18. Atbildīgās iestādes nodrošina normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteikto izvērtēšanai nepieciešamo datu apkopošanu un uzkrāšanu, tai skaitā dalījumā pa administratīvajām teritorijām, ja attiecināms.
(Grozīts ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 464)
21. Izvērtēšanā izteiktos ieteikumus izskata uzraudzības komitejas apakškomiteja, vienojoties, kurus ieteikumus iekļaut vadošās iestādes sagatavotajā un uzturētajā ieteikumu ieviešanas plānā. Ieteikumu ieviešanas plānu izskata uzraudzības komiteja, nosakot veicamās darbības, atbildīgo izpildītāju par ieteikuma ieviešanu un ieteikuma ieviešanas termiņu.
(Grozīts ar MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 358)
22. Izvērtēšanas ziņojumu publicē Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv), Pārresoru koordinācijas centra uzturētajā pētījumu un publikāciju datubāzē un par attiecīgā izvērtējuma veikšanu atbildīgās institūcijas tīmekļa vietnē.
(Grozīts ar MK 08.06.2021. noteikumiem Nr. 358)
24. Vadības informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, un tā nodrošina Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību.
25. Vadības informācijas sistēma atbilstoši regulas Nr. 1303/2013 125. panta 2. punkta "d" apakšpunktam izveidota, lai uzkrātu datus, tai skaitā regulas Nr. 1304/2013 1. un 2. pielikumā noteiktos datus, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai.
25.1 Vadošā iestāde vadības informācijas sistēmā uzkrātos datus iesniedz Eiropas Komisijā gada īstenošanas ziņojuma ietvaros.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
26. Vadības informācijas sistēmas uzdevums ir:
26.1. uzkrāt un uzglabāt informāciju par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentiem, projektu iesniegumiem un projektiem, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu vadībai, darbības programmas īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai;
26.2. uzkrāt datus par projektu iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem, dalībniekiem Eiropas Sociālā fonda projektos un gala saņēmējiem (tai skaitā fiziskām personām), projektu partneriem, iznākuma un rezultāta rādītājiem, horizontālo principu rādītājiem un izvērtēšanai nepieciešamos datus un rādītājus atbilstoši šo noteikumu 18. punktam (tai skaitā dalījumā pa administratīvajām teritorijām, ja attiecināms), kā arī nodrošināt minēto datu aktualizāciju;
26.3. nodrošināt iespējas sagatavot Eiropas Komisijā iesniedzamos maksājuma pieteikumus un kontu slēgumu;
26.4. nodrošināt datu apmaiņu starp finansējuma saņēmējiem un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, ievērojot regulas Nr. 1303/2013 122. panta 3. punktā noteikto;
26.5. nodrošināt iespējas vadības informācijas sistēmā iekļautos datus analizēt un apkopot statistikas vajadzībām un nodot tos apstrādei citām valsts informācijas sistēmām normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu veikšanai;
26.6. uzkrāt un uzglabāt informāciju par darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas revīzijām.
(Grozīts ar MK 08.08.2017. noteikumiem Nr. 464; MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 404)
26.1 Vadības informācijas sistēmā uzkrāj šādus personas datus un īpašu kategoriju personas datus (turpmāk – personas dati):
26.1 1. vārds un uzvārds;
26.1 2. personas kods;
26.1 3. dzimšanas datums;
26.1 4. vecums;
26.1 5. dzimums;
26.1 6. kontaktinformācija;
26.1 7. informācija par invaliditāti – funkcionālo traucējumu veids;
26.1 8. personas statuss Latvijā – ārzemnieks, repatriants, bēglis, persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai patvēruma meklētājs;
26.1 9. piederība nacionālajai minoritātei;
26.1 10. informācija par ārvalstu izcelsmi;
26.1 11. informācija par to, vai persona ir nelabvēlīgā situācijā esoša persona;
26.1 12. informācija par statusu darba tirgū;
26.1 13. informācija par mājsaimniecību;
26.1 14. citi personas dati, kuri nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai un grāmatvedības prasību izpildei.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
27. Vadības informācijas sistēmas lietotāji ir:
27.1. projektu iesniedzēji, kuri iesniedz projektu iesniegumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajā kārtībā;
27.2. finansējuma saņēmēji, kuru projektu iesniegumi ir apstiprināti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajā kārtībā;
27.3. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju darbinieki vai valsts civildienesta ierēdņi, kam regulāra piekļuve vadības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai, normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai vai to paredz starpresoru vienošanās;
27.4. Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki vai valsts civildienesta ierēdņi, kam regulāra piekļuve vadības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju vai uzdevumu veikšanai;
27.5. republikas pilsētu pašvaldību darbinieki, kam piekļuve vadības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama ar projektu atlasi saistīto pienākumu veikšanai;
27.6. fiziskas vai juridiskas personas un valsts vai pašvaldību institūcijas, kurām ir tiesības saņemt vadības informācijas sistēmā iekļauto informāciju citos gadījumos Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – aģentūra) noteiktajā apjomā.
28. Fiziskas vai juridiskas personas un valsts vai pašvaldību institūcijas var saņemt vadības informācijas sistēmā iekļauto vispārpieejamo informāciju Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.
29. Vadības informācijas sistēmas lietotāji sistēmā var identificēties, izmantojot vienu no šādiem identifikācijas veidiem:
29.1. vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegtos identificēšanās pakalpojumus;
29.2. aģentūras izsniegto lietotājvārdu un paroli (attiecas uz šo noteikumu 27.3., 27.4., 27.5. un 27.6. apakšpunktā minētajiem lietotājiem, projekta iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem, kas neizmanto šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto identifikācijas veidu).
30. Projekta iesniedzēja identifikācija vadības informācijas sistēmā notiek brīdī, kad no identifikācijas līdzekļa izsniedzēja ir saņemts apstiprinājums par personas identitāti.
31. Pirmo reizi identificējoties vadības informācijas sistēmas e-vidē un identifikācijai izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus, notiek vadības informācijas sistēmas lietotāja reģistrācija.
32. Vadības informācijas sistēmas lietotāji, kas nav identificējušies, izmantojot 29.1. apakšpunktā norādīto identifikācijas veidu, iesniedz aģentūrā iesniegumu par vadības informācijas sistēmas lietotāja tiesību piešķiršanu.
32.1 Šo noteikumu 27.3., 27.4. un 27.5. apakšpunktā minētie vadības informācijas sistēmas lietotāji, pieprasot vadības informācijas sistēmas lietotāja tiesības, nodrošina, ka tiem saskaņā ar amata aprakstu ir tiesības apstrādāt personas datus vai ka lietotāja darbavietā ir lietotāja parakstīts apliecinājums par fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, veicot darba pienākumus.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
33. Vadības informācijas sistēmas pārzinis un turētājs ir aģentūra. Aģentūra organizē un vada vadības informācijas sistēmas darbību.
33.1 Aģentūrai ir pienākums nodrošināt, ka vadības informācijas sistēmas lietotājiem ir ierobežota piekļuve personas datiem.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
35. Vadības informācijas sistēma datus iegūst, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, kura pārzinis un atbildīgā institūcija ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra, vai tai tiešsaistē datus sniedz:
35.1. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – Iedzīvotāju reģistra datus;
35.2. Valsts zemes dienests – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datus, kas strukturēti informācijas blokos, telpiskos datus par Latvijas teritoriju un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus;
35.3. Uzņēmumu reģistrs – datus par juridiskajām personām;
35.4. Valsts ieņēmumu dienests – datus par nodokļu maksātājiem;
35.5. Veselības darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija – datus par individuālajiem Eiropas Sociālā fonda dalībniekiem;
35.6. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata – zemesgrāmatu informāciju;
35.7. Latvijas Republikas pašvaldības – datus par personas nodokļu samaksas statusu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās;
35.8. citas valsts informācijas sistēmas un reģistri to rīcībā esošos datus, kas nepieciešami Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzībai un izvērtēšanai.
35.1 Efektīvākai projektu administrēšanai aģentūra vadības informācijas sistēmā normatīvajos aktos noteiktajās veidlapās var iekļaut papildu datu laukus. Šādu lauku aizpildīšana vadības informācijas sistēmā projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam nav obligāta.
(MK 08.08.2017. noteikumu Nr. 464 redakcijā)
35.2 Finansējuma saņēmējs, veicot personas datu apstrādi projekta ietvaros, ir datu pārzinis.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
35.3 Aģentūra, veicot personas datu apstrādi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumā noteikto funkciju ietvaros, ir datu pārzinis.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
35.4 Finansējuma saņēmējs apstrādā personas datus tādā apjomā, kas nepieciešams, lai īstenotu projektu, kā arī sagatavotu un iesniegtu sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu un to pamatojošos dokumentus.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
35.5 Aģentūra personas datus apstrādā un uzkrāj vadības informācijas sistēmā šo noteikumu 26.1 punktā minētajā apjomā.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 404 redakcijā)
36. Vadības informācijas sistēmā uzkrāto informāciju glabā līdz 2032. gada 31. decembrim. Pēc minētā termiņa beigām informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko datu arhivēšanu nodod glabāšanā valsts arhīvam.
Finanšu ministrs Jānis Reirs
 |
 |
 |
 |