Darbības ar dokumentu
Neoficiāls tulkojums
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN EIROPAS KOSMOSA AĢENTŪRAS EIROPAS SADARBĪBAS VALSTS PLĀNA (ESVP) HARTA
Latvijas Republikas valdība
un
Eiropas Kosmosa aģentūra (turpmāk tekstā saukta "Aģentūra"), kas dibināta saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Kosmosa aģentūras dibināšanu, kura tika parakstīta Parīzē 1975. gada 30. maijā (turpmāk tekstā saukta "Konvencija"),
(turpmāk tekstā sauktas "Puses"),
ATSAUCOTIES UZ Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu, kas parakstīts 2013.gada 15.martā Rīgā (Latvijā) (turpmāk tekstā saukts "ESV līgums"), it īpaši tā 14.1.pantu, kas nosaka, ka: "Kad šo līgumu parakstījušas abas Puses un tas tiek apstiprināts saskaņā ar Latvijas Republikā piemērojamo likumisko kārtību, tas stājas spēkā ar brīdi, kad Latvijas Republikas valdība veic 7.pantā minēto un I Pielikumā aprakstīto ESVP hartas parakstīšanu, izņemot noteikumus, kas minēti II Pielikuma A un B punktos, kas stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi. Minētā ESVP hartas parakstīšana jāveic ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā līguma parakstīšanas, ja vien Puses nav vienojušās par citu termiņu. Ja minētā parakstīšana nav veikta attiecīgajā termiņā, šis līgums uzskatāms par spēku zaudējušu."
ATSAUCOTIES UZ 2015.gada 19.janvāra vēstuli Nr. 41/36-229, ko Latvijas Republikas valdība ir nosūtījusi Aģentūrai, ar kuru tā paziņo Aģentūrai par ESV līguma apstiprināšanu saskaņā ar Latvijas Republikā piemērojamo likumisko kārtību,
VIENOJAS PAR TURPMĀKO.
1. Šīs ESVP hartas mērķis ievērojot un saskaņā ar ESV līguma noteikumiem ir noteikt Latvijas Republikas valdībai noteikumus un nosacījumus finansiālajām iemaksām Eiropas Sadarbības valstu plānā, tādejādi izpildot citus nosacījumus, kas izklāstīti iepriekš minētajā 14.1.pantā, ļaujot Latvijas Republikas valdībai izbaudīt visu piešķiramo tiesību ieguvumus, kas tai piešķirti kā Eiropas Sadarbības valstij ESV līgumā.
2. Piedāvātie noteikumi un nosacījumi Latvijas Republikas valdības finansiālajām iemaksām ESVP ir šādi:
i) finansējuma apjoms, kas noteiks Pielikumā 2, ir jāpiešķir ESVP, kuras saturs attiecībā uz Latvijas Republikas valdību ir noteikts Pielikumā 1;
ii) iemaksa ir jāsamaksā ievērojot finansējuma apjomu un saskaņā ar finansējuma mehānismu, kas noteikts Pielikumā 2, lai nosegtu ESVP izpildes izmaksas.
3. Šīs ESVP hartas pielikumi ir tās neatņemama sastāvdaļa.
4. Savstarpēji vienojoties Latvijas Republikas valdība un Aģentūra var pārskatīt šīs ESVP hartas noteikumus. Ievērojot ESV līguma noteikumus, šo piecu gadu periodā ESVP harta var tikt pārskatīta un precizēta reizi gadā. Visi grozījumi, izņemot tos, kas veikti tikai pielikumos, stājas spēkā dienā, kad to parakstījušas abas Puses. Grozījumi, kas izdarīti tikai pielikumos, tiek izdarīti saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem.
5. Šī ESVP harta ir spēkā tik ilgi, kamēr spēkā ir ESV līgums.
6. Šī ESVP harta stājas spēkā dienā, kad to parakstījušas abas Puses.
Parakstīts 2015.gada 30.janvārī, Parīzē
divos eksemplāros angļu valodā. Parakstītāji var izveidot tulkojumus franču un vācu valodā, kuri nevar tikt uzskatīti kā autoritatīvi interpretācijas mērķiem.
|
Latvijas Republikas valdības
vārdā |
Eiropas Kosmosa aģentūras
vārdā |
Pielikums
1
Latvijas Republikas aktivitāšu saraksts
Apstiprinātās aktivitātes ko uzņemas veikt Latvijas Republikas valdība ESVP ietvaros ir noteiktas 2015.gadā, ievērojot ESV līguma noteikumus, pieņemtas Aģentūras Programmu valdēs un komitejās un ESVP komitejā, ir šādas:
A. Zemes novērošana
1. Zemes virsmas (LC) / zemes izmantošanas veidu (LU) monitoringa pieejas izstrāde, balsoties uz mākslīgā zemes pavadoņa Sentinel-2 attēlu un aviācijā bāzētas hiperspektrālās izpētes datu savietošanu.
Līgumslēdzējs: Nodibinājums "Vides risinājumu institūts" (VRI), Priekuļi
Šis projekts, sapludinot Sentinel 2 un Landsat 8 datus ar aviācijā bāzētās hiperspektrālās izpētes datiem, paredz izstrādāt uzlabotus algoritmus LC-LU klasifikācijai Latvijā. Sākotnējā fāzē, izmantojot aviācijā bāzēto hiperspektrālo datu izpēti, tiks simulēti Sentinel-2 nākotnes dati. Tai sekos priekšizpēte par Sentinel-2 un Landsat-8 infrasarkano sensoru (TIR) un aviācijā bāzētās izpētes datu savietojamību.
Galvenie projekta tehniskie mērķi ir šādi:
1. Izstrādāta LC-LU klasifikācija, lai atbalstītu ES un nacionālo lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī efektīvu rīcībpolitikas procesu (KLP, subsīdiju, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, reģionālās attīstības, klimata adaptācijas, ekoloģisko koridoru, plūdu riska pārvaldības pasākumus, u.t.t.);
2. Pielāgot VRI lidojošo laboratoriju Sentinel-2 attēlu simulēšanai;
3. Izstrādāt LC-LU klasifikācijas algoritmu Sentinel-2 datiem un attīstīt to prototipa līmenī, izmantojot citu ES finansēto projektu (piem., Geoland 2, HLANDATA) pieredzi un produktus;
4. Pārbaudīt klasifikācijas rezultātus ar augstas izšķirtspējas aviācijā bāzētās izpētes RGB attēliem, kas iegūti vienlaicīgi ar hiperspektrālajie datiem un in-situ zemes mērījumiem sarežģītās vai apšaubāmās vietās vai klasifikācijas klasēs;
5. Lai iegūtu vairāk apakšklases, veikt priekšizpēti par Sentinel-2 satelītattēlu (simulācijā un pēc satelīta palaišanas iegūto) savietošanu ar aviācijā bāzētās attālās izpētes hiperspektrālajiem datiem un Landsat-8 TIR spektra kanālu joslām;
6. Salīdzinot reālos Sentinel-2 (pēc satelīta palaišanas) attēlus ar aviācijā bāzētās izpētes sensoru datiem, novērtēt atmosfēras ietekmi uz satelīta datu signāliem.
Tā kā projektu uzsākot Sentinel-2 dati vēl nebūs pieejami, nepieciešamie attālās izpētes dati projekta uzsākšanai tiks savākti ar VRI lidojošās laboratorijas palīdzību. Lai pielāgotu lidojošo laboratoriju Sentinel-2 simulācijai, tiks ņemtas vērā spektrālo paraugu ņemšanas un telpiskās izšķirtspējas prasības. Lai identificētu attiecīgās prasības, tiks piemērotas GMES Sentinel-2 Mission Requirements dokumenta prasības.
Šis projekts tiks pilnībā finansēts no Latvijas iemaksām PECS budžetā.
2. Sentinel-3 un aviācijā bāzētas attālās izpētes hiperspektrālo datu savietošana uzlabotai piekrastes zonas pārvaldībai.
Līgumslēdzējs: Nodibinājums "Vides risinājumu institūts" (VRI), Priekuļi
Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt metodes ar aviāciju iegūtu hiperspektrālo datu un mākslīgo pavadoņu (sevišķi Sentinel-3) jūras un okeānu izpētes datu savietojamībai. Metodes paredzēts adaptēt specifiskajiem Baltijas jūras apstākļiem. VRI sadarbībā ar Igaunijas Jūras institūtu (EMI) un balstoties uz tā attālās izpētes pieredzi, in-situ un laboratorijas iespējām, izstrādās jaunus attālās izpētes algoritmus un metodes Baltijas jūras stāvokļa novērtēšanai. Darbs ietvers algoritmu precizitātes novērtējumu dažādiem optiski aktīvo vielu koncentrāciju līmeņiem.
Projekta galvenie tehniskie mērķi ir šādi:
1. Raksturot Baltijas jūras piekrastes ūdeņu optiskās īpašības.
2. Pārbaudīt pašreizējo un jauno datu apstrādes rīku atbilstību pareizai ūdens atstarošanās spektra datu ievākšanai ūdens kvalitatīvai aprakstīšanai;
3. Ja datu apstrādes rīki uzrādīs neatbilstošus rezultātus, izstrādāt jaunus algoritmus;
4. Novērtēt attālās izpētes produktu sasniedzamās teorētiskās precizitātes robežas optiski aktīvo vielu koncentrāciju dažādiem diapazoniem.
Attālās izpētes un in-situ ūdens atstarošanas dati tiks vākti aviācijā bāzētas izpētes hiperspektrālā režīmā, bet analīze tiks veikta, ņemot vērā mākslīgā zemes pavadoņa, OLCI okeāna krāsu sensoru tehniskos parametrus (spektra joslu platumu, signāla un trokšņa attiecību, u.c.).
Projekts vispirms pārbaudīs jaunāko satelīta sensoru (MERIS/OLCI) spēju iegūt pareizo atstarošanās spektru. Atmosfēras iedarbību novērtēs, veicot vienlaicīgus atstarošanās mērījumus no kuģa un lidmašīnas. Lai novērtētu datu apstrādes rīkus, sākot no 2015. gada, būtu iespējams veikt vienlaicīgus OLCI, CASI un kuģu mērījumus.
Salīdzinoši maz datu ir par Baltijas jūras piekrastes ūdeņu optisko mainību. Pašreizējās zināšanas liecina, ka absorbcijas un atstarotās gaismas izkliede starp dažādām fitoplanktona sabiedrībām pavasara un vasaras periodā var atšķirties divkārtīgi. Tā rezultātā, lai attīstītu attālās izpētes algoritmus/metodes, kas dotu ticamas datus par ūdens kvalitāti, nepieciešams raksturot Baltijas jūras optisko īpašību mainīgumu.
Tāpat steidzami nepieciešams novērtēt iespējamo precizitāti optiski kompleksu ūdeņu attālās izpētes produktiem, jo optiski aktīvās sastāvdaļas var samazināt citu vielu koncentrācijas noteikšanu.
Šis projekts tiks pilnībā finansēts no Latvijas iemaksām ESVP budžetā.
B. Kosmosa tehnoloģijas
3. Cietais poliuretāna putuplasts nesējraķetes augšējās pakāpes tvertnes iekšējai izolācijai (Kriofoams)
Līgumslēdzējs: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Rīga
Šajā projektā tiks izstrādāts poliuretāna (PU) putuplasta materiāls jaunākās paaudzes nesējraķetes augšējās pakāpes LH2 tvertnes iekšējai kriogēnajai izolācijai. Galvenā PPU priekšrocība, salīdzinot ar citiem siltumizolācijas materiāliem, ir iespēja to uzklāt uz sarežģītas formas metāla virsmām ar smidzināšanas metodi. PU putuplasta smidzināšana uz metāla konstrukcijām ir gan ķīmisks, gan tehnoloģisks process.
Šajā projektā ņemta vērā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta iepriekšējā pieredze divpusējā projektā ar Astrium GmbH (šobrīd Airbus DS), kurā tika attīstītas pamatzināšanas un pieredze, kā sagatavot speciālas poliolu sistēmas. Ņemot vērā pašreizējo attīstību nano- un mikro- pildvielu ķīmijā un tehnoloģijā, gala poliolu sistēmas tiks vēl vairāk uzlabotas, tās modificējot.
PPU īpašības un to adhēzija ar pamatnes materiālu ir atkarīga ne tikai no ķīmiskās uzbūves un makromolekulu struktūras polimēru matricā, bet arī no PU putuplasta iegūšanas tehnoloģiskajiem faktoriem. Projekta darba uzdevumi ir izpētīt vairāku tehnoloģisko faktoru iedarbību uz izvēlētā PU putuplasta un tā modifikāciju fizikālajām un mehāniskajām īpašībām, kā arī nepieciešamo poliolu komponentes izstrādne smidzināmas kriogēnās izolācijas iegūšanai ar optimāliem tehnoloģiskajiem parametriem. Tehnoloģiskie parametri, kuri tiks noteikti ir:
1. A un B komponenšu temperatūras ietekme uz kompozīcijas putošanas parametriem un PU putuplastu anizotropiju.
2. Metāla virsmas temperatūras ietekme uz adhēzijas stiprību un putuplasta fizikālajām un mehāniskajām īpašībām.
3. Praimera (grunts) tipa un tās cietēšanas pakāpes ietekme uz adhēziju starp PU putuplasta un metālu, kas pakļauts termiskai un mehāniskai slodzei.
4. Mikro un nano PU putuplasta pildvielu ietekme uz tā fizikālajām un mehāniskajām īpašībām istabas un kriogēnā temperatūrā.
5. PU putuplasta veidošanās reakcijas ātrums uz metāla konstrukciju virsmas: starta, gela un lipīguma laiki.
6. Gruntējuma un metāla konstrukciju temperatūras ietekme uz adhezīvo stiprību metāls - PU putuplasts.
7. Faktori, kas ietekmē adhēziju starp putuplasta slāņiem (autohēzija) un par nebojātas struktūras veidošanos starp uzsmidzinātā putuplasta slāņiem.
8. Iespējamo defektu veidošanās paredzēšana un nedestruktīvu testēšanas metožu izstrāde.
C. Izglītība
4. Ventspils Augstskolas satelīttehnoloģiju izglītības programma
Līgumslēdzējs: Ventspils Augstskolas satelīttehnoloģiju izglītības programma
Šī projekta galvenais mērķis ir palielināt esošo Ventspils Augstskolas (VeA) personāla kompetences līmeni kosmosa tehnoloģiju nozarē un nodrošināt Latvijā izglītību studentiem kosmosa tehnoloģiju izstrādes jomā. Lai atbalstītu pētniecību un kosmosa tehnoloģiju industriju, Latvijā ir jāizveido jauno inženieru un zinātnieku grupa ar pieredzi kosmosa tehnoloģijas nozarē.
Pašreiz VeA tās studiju programmās studentiem nodrošina kompetences iegūšanu signālu apstrādē un iegulto sistēmu izstrādē un modelēšanā. Studenti tiek apmācīti darbam ar programmējamām shēmām (FPGA), kas galvenokārt tiek pielietotas dažādu algoritmu realizācijai augstas veiktspējas aparatūrā. VeA vīzija ir kļūt par vadošo kosmosa tehnoloģiju pētniecības un izstrādes centru Latvijā. Nākotnē, pieaugot Latvijas dalībai EKA programmās, ir nepieciešams nostiprināt VeA kompetenci kosmosa tehnoloģijās un nodrošināt augstas kvalitātes apmācību un praksi studentiem.
Šajā projektā galvenās aktivitātes tiks veiktas divos virzienos:
• mācību kursa izstrāde VeA Informāciju Tehnoloģiju fakultātes studentiem, apskatot satelītos pielietojamās datu un signālu apstrādes tehnoloģijas. Kursu plānots izstrādāt, par pamatu ņemot jaunizveidoto VeA satelītehnoloģiju mācību laboratoriju.
• jaunu uz FPGA tehnoloģijām balstītu risinājumu izstrāde, uzlabojot nanosatelītos pielietotās datu un signālu apstrādes tehnoloģiskos risinājumus.
Tiks veikts pētījums, lai novērtētu to kā pašreizējās VeA studentu prasmes signālu apstrādē un iegulto sistēmu izstrādē varētu tikt pielietotas CubeSat un citu nano-satelītu risinājumu uzlabošanā un jaunu koncepciju izstrādē.
Dotajā brīdī VeA nav pietiekami daudz nepieciešamo resursu, lai pilnībā izstrādātu CubeSat tipa satelītu, tādēļ ir plānots sadarboties ar industrijas pārstāvjiem no Latvijas un satelītbūves komandām no tuvākajām kaimiņvalstīm. Sadarbības rezultātā būtu iespējams izstrādāt uz FPGA balstītus, augstas veiktspējas risinājumus pielietojumiem CubSat tipa satelītos. Tartu, Ālto un Ālborgas universitāšu komandas ir izrādījušas interesi par kopīgu sadarbību.
5. Bērnu un jauniešu motivēšana un izpratnes veicināšana par kosmosu un kosmosa tehnoloģijām.
Līgumslēdzējs: SIA Kurzemes Democentrs (ar LR UR lēmumu Nr. 19-10/24596 kopš 2014.gada 19.februāra SIA Aspired), Ventspils
Projekta "Bērnu un jauniešu motivēšana un izpratnes veicināšana par kosmosu un kosmosa tehnoloģijām" galvenais mērķis ir motivēt un veicināt izpratni bērniem un jauniešiem Latvijā par kosmosa tehnoloģijām un kosmosa industriju - jomu ar ļoti praktisku nozīmi un kuru pielietojam savā ikdienas dzīvē arvien vairāk, pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai un nepārtrauktam inovāciju procesam Eiropā un citur pasaulē.
Šī iemesla dēļ SIA Kurzemes Democentrs ir identificējis trīs galvenās aktivitātes, kuras būtu jāievieš, lai sasniegtu augstāk minēto projekta mērķi:
1) Pārvietojamas interaktīvas izstādes izstrādāšana par tēmu "Kosmoss", kura iekļauj gan interaktīvus stendus, gan radošās darbnīcas, lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni par kosmosa tehnoloģijām un to praktisko pielietojumu.
2) Atvērtā koda tīmekļa vietnes izstrāde, kura galvenokārt paredzēta izglītotājiem, skolotājiem un pasniedzējiem, kurā varēs ievietot informāciju, kas saistīta ar kosmosu, izglītības palīgmateriāliem, video un audio failiem, izglītojošām spēlēm utt., lai veicinātu jauniešus izvēlēties iegūt ar kosmosu saistītu izglītību un kosmosa industriju - kā karjeru.
3) Praktisku nodarbību organizēšana jaunajiem kosmosa entuziastiem, izmantojot izglītojošus CubeSat. Praktiskās nodarbības būs kā noderīgs papildinājums esošajām studiju programmām gan vidusskolām, gan arodskolām.
Pielikums
2
Finanšu noteikumi
1. Finansējuma apjoms
Latvijas Republikas valdība nodrošinās Aģentūrai par piecu gadu periodu (2015-2019.gads) finansējumu 5 000 000 eiro apmērā atbilstoši 2001.gada ekonomiskiem apstākļiem (e.a), kā iemaksu ESVP. Vispārējie nosacījumi, kas regulē Latvijas Republikas valdības finansiālos ieguldījumus ESVP, ir noteikti ESV līgumā. Galvenie finanšu nosacījumi, kas uzskaitīti ESV līguma I Pielikuma II.4 punktā, turpmāk tiek papildināti ar šādiem noteikumiem:
(a) Latvijas Republikas valdības iemaksa tiek veikta saskaņā ar Aģentūras noteikumiem un procedūrām, kā papildina šī Pielikuma noteikumi;
(b) Aģentūra iekasē izmaksas, kas rodas pārvaldot Plānu, un reģistrē tos savos kontos, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām;
(c) Ikgadējo maksājumu atjaunināšana atbilstoši pārmaiņām ekonomiskajā situācijā tiek īstenota atbilstoši Aģentūras spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām;
(d) Pēc katra ESVP darbības piecgades perioda beigām Latvijas Republikas valdības iemaksas daļa, kas nav iezīmēta attiecīgā darba izpildei, tiks izmantota, lai finansētu pasākumus, kuri ir plānoti nākamajā ESVP piecgades darbības periodā, ja vien Latvijas Republikas valdība to nepieprasa citādāk;
(e) Gadījumā, ja šis līgums tiek izbeigts, Latvijas Republikas valdības iemaksas, kuras netika izmantotas atbilstoši ESVP noteiktumiem, Latvijas Republikas valdība var piešķirt citām Aģentūras darbībām, kurās tā piedalās, ja kļūst par Dalībvalsti vai Asociēto locekli, vai arī to var izmantot citādāk, atbilstoši Latvijas Republikas valdības ieskatiem.
2. Indikatīva izmaksu tāme saskaņā ar vispārējām Latvijas Republikas valdības īstenotajām darbību kategorijām atbilstoši ESVP:
| Zemes novērošana: | 72% |
| Kosmosa tehnoloģijas: | 5% |
| Izglītība: | 23% |
3. Indikatīvs maksājumu grafiks:
Indikatīvs maksājumu grafiks 2015.-2019.gada periodā atbilstoši 2001.gada ekonomiskajiem apstākļiem (EUR):
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
|
|
Latvijas Republika |
1 000 000 |
1 000 000 |
1 000 000 |
1 000 000 |
1 000 000 |
4. Pārskatīšanas noteikumi
Šis Pielikums var tikt pārskatīts un atjaunots saskaņā ar ESV līguma noteikumiem, reizi gadā ESV līguma piecu gadu darbības perioda laikā. Grozījumi šajā Pielikumā tiek veikti Pusēm apmainoties ar vēstulēm.
 |
 |
 |
 |