Darbības ar dokumentu

1.pants

Slīteres nacionālais parks (turpmāk — nacionālais parks) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Nacionālā parka robežas noteiktas saskaņā ar Slīteres nacionālā parka robežu shēmu (1.pielikums) un Slīteres nacionālā parka funkcionālo zonu robežu aprakstu (2.pielikums). Nacionālā parka kopējā platība ir 16 414 hektāri.

2.pants

Likuma mērķis ir saglabāt nacionālā parka teritorijai raksturīgo Ziemeļkurzemes piekrastes ainavu, dabisko makroreljefu un kultūrvēsturiskās vērtības, vides īpatnības, tipiskās un īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību, saskaņojot dabas un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un saglabāšanu ar teritorijas ekonomisko attīstību.

4.pants

Nacionālā parka teritorijā ir šādas funkcionālās zonas:

1) stingrā režīma zona;

2) regulējamā režīma zona;

3) dabas lieguma zona;

4) ainavu aizsardzības zona;

5) neitrālā zona.

5.pants

(1) Stingrā režīma zona izveidota, lai saglabātu cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas teritorijas, kurās netiek traucēta dabisko procesu attīstība un tiek aizsargātas retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.

(2) Stingrā režīma zonas zeme ir valsts īpašums. Valsts īpašuma tiesības uz šo zemi tiek nostiprinātas uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

6.pants

(1) Regulējamā režīma zona izveidota, lai saglabātu cilvēka darbības mazskartas Bažu purva teritorijas, kuras cietušas ugunsgrēkā, un Zilo kalnu Šlīteres kraujas pakājē esošos zāļu purvus, kuros netiek traucēta dabisko procesu attīstība un tiek aizsargātas retas vai tipiskas sugas un biotopi.

(2) Regulējamā režīma zonas zeme, izņemot ceļu Košrags–Dūmele (Apakšceļš), ir valsts īpašums. Valsts īpašuma tiesības uz šo zemi tiek nostiprinātas uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

7.pants

Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēka darbības mazpārveidotas ekosistēmas, retu un izzūdošu sugu atradnes un retus biotopus, nodrošinātu netraucētu savvaļas sugu dzīvnieku riestu.

8.pants

Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu piejūras mežu ainavu un bioloģisko daudzveidību, aizsargātu Ziemeļkurzemei raksturīgo kultūrvidi, kā arī nodrošinātu atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu lietošanu.

9.pants

(1) Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu blīvi apdzīvoto teritoriju ilgtspējīgu attīstību, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.

(2) Visā nacionālā parka teritorijā valsts autoceļi to nodalījuma joslas platumā ir neitrālā zona.

(3) Neitrālajā zonā būvniecību drīkst veikt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošus normatīvos aktus.

10.pants

(1) Koksnes resursu ieguve nacionālā parka teritorijā atļauta saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. Meža apsaimniekošanas plāna saturu, kā arī izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Meža apsaimniekošanas plānu apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde.

(2) Meža apsaimniekošanas plāns nav nepieciešams:

1) neitrālajā zonā ietilpstošam mežam;

2) nekustamo īpašumu robežstigu, meža kvartālstigu un ekspluatācijas aizsargjoslu izveidošanai un uzturēšanai;

3) bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanai un novākšanai, kā arī sauso un vēja gāzto koku ciršanai;

4) koku ciršanai ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu ietvaros un ārkārtējās situācijās;

5) tādu koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem;

6) lai veiktu īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamās darbības.

11.pants

(1) Lai sekmētu īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, samazinātu lauksaimniecības kultūrām un mežaudzēm nodarītos postījumus, kā arī nepieļautu epizootiju izplatīšanos un nodrošinātu savvaļas dzīvnieku populāciju bioloģiskās kvalitātes saglabāšanu, nacionālā parka teritorijā pieļaujamas medības.

(2) Lai nodrošinātu savvaļas sugu dzīvnieku netraucētu eksistenci, kā arī iespēju pulcēties migrācijas periodos, Dabas aizsardzības pārvalde saskaņā ar nacionālā parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem var Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par medību liegumu — ierobežojumu vai aizliegumu uz laiku medīt konkrētu savvaļas sugu dzīvniekus nacionālā parka teritorijā vai tās daļā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

12.pants

Nacionālā parka pārvaldi īsteno Dabas aizsardzības pārvalde.

13.pants

Nacionālā parka teritorijā esošo pašvaldību teritorijas plānojumus un ciemu robežas pirms to pieņemšanas saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes (darba) grupā, ja tādu veido, iekļauj Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi.

14.pants

Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstveida atļauju šajā likumā minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem konkrētajā teritorijā.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Slīteres nacionālā parka likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 9.nr.; 2007, 14.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 91., 205.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam apstiprina šā likuma 15.panta otrajā daļā minēto nolikumu. Līdz šā nolikuma spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.maijam ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 1.augusta noteikumi Nr.258 "Slīteres nacionālā parka padomes nolikums", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

3. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 3.panta otrajā daļā minētos Slīteres nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai stingrā režīma zonā un regulējamā režīma zonā attiecībā uz atļautajām un aizliegtajām darbībām papildus Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumiem Nr.116 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".