Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta noteikumi Nr.486
Rīgā 2014.gada 19.augustā (prot. Nr.44 12.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību"
Izdoti saskaņā
ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma
11.panta ceturto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2006. gada 28. marta noteikumos Nr. 248 "Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 81. nr.; 2009, 147. nr.; 2010, 206. nr.; 2012, 6., 194. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 4. un 5. nodaļu šādā redakcijā:
"4. Mehānismi un elektroiekārtas
4.1. Vispārīgās prasības
149. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar atzīto organizāciju noteikumiem, kas bija spēkā esošo zvejas kuģu būves laikā.
150. Šīs nodaļas prasības zvejas kuģu mehānismiem un elektroiekārtām tiek vienveidīgi ieviestas un piemērotas uz zvejas kuģiem saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem, ņemot vērā šādus nosacījumus:
150.1. galvenos dzeniekārtas mehānismus, deidvuda iekārtas, vadības un kontroles iekārtas, tvaika, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiedtraukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtu, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo atbilstoši atzīto organizāciju noteikumiem;
150.2. galvenos dzeniekārtas mehānismus projektē, izgatavo, uzstāda un apkalpo tā, lai normālas ekspluatācijas režīmā to radītās vibrācijas neradītu pārmērīgas spriedzes mehānismos;
150.3. elektriskās iekārtas projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo tā, lai tās nodrošinātu:
150.3.1. sistēmu darbību, kas nepieciešama, lai kuģi uzturētu normālos ekspluatācijas un sadzīves apstākļos, neizmantojot avārijas enerģijas avotus;
150.3.2. zvejas kuģa drošībai būtisku sistēmu darbību, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots;
150.3.3. zvejas kuģa un tā apkalpes aizsardzību no elektriskās strāvas iedarbības;
150.4. galvenie dzeniekārtas mehānismi un palīgmehānismi, kas nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ir darbspējīgi, ja zvejas kuģa statiskā sānsvere ir līdz 15° uz jebkuru sānu un dinamiskā sānsvere līdz 22,5° uz jebkuru sānu, kā arī minētās sānsveres vienlaikus ar dinamisku galsveri ir līdz 7,5° uz priekšgalu vai pakaļgalu. Administrācija pieļauj atkāpes no šiem leņķiem, ņemot vērā zvejas kuģa tipu, izmērus un ekspluatācijas apstākļus;
150.5. mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi, izmantojot platformas, režģus, pārejas un trapus ar atbilstošām margām, turekļiem un pakāpieniem. Virsmas staigāšanai ir cieši nostiprinātas un neslīdošas. Mašīntelpu trapi ir aprīkoti ar neslīdošiem pakāpieniem;
150.6. mašīntelpas nodrošina ar pietiekamu ventilāciju, ņemot vērā gan kuģošanas rajona klimatiskos apstākļus, gan iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu normālai darbībai nepieciešamā gaisa daudzumu, kā arī lai novērstu degvielas tvaiku uzkrāšanos. Ja ir uzstādīti ar gaisu dzesējami iekšdedzes dzinēji, paredz pasākumus nepieciešamā dzesēšanas gaisa daudzuma nodrošināšanai un karstā gaisa izvadīšanai no mašīntelpām. Vietas, kur ir nepieciešams veikt mehānismu, iekārtu vai to mezglu tehnisko apkalpošanu, nodrošina ar pietiekamu ventilāciju;
150.7. šos mehānismus un aprīkojumu, kā arī celšanas ierīces, vinčas un zivju pārkraušanas un apstrādes aprīkojumu apgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz zvejas kuģa. Īpašu uzmanību pievērš mehānismu kustīgajām daļām, karstām virsmām un citām bīstamām detaļām;
150.8. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību zvejas kuģa mehānismus un iekārtas var iedarbināt bez palīdzības no malas gadījumā, ja kuģis ir bez enerģijas;
150.9. paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina vai atjauno galveno dzeniekārtas mehānismu darbību, ja pārstāj strādāt kāds no palīgmehānismiem. Īpašu uzmanību pievērš šādu sistēmu darbam:
150.9.1. aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi zem spiediena galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem;
150.9.2. aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļļas spiedienu eļļošanas sistēmā;
150.9.3. hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem galveno dzeniekārtas mehānismu (tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli) vadības līdzekļiem;
150.9.4. aprīkojumam, kas nodrošina ūdens spiedienu galveno dzeniekārtas mehānismu dzesēšanas sistēmās;
150.9.5. gaisa kompresoram un spiediena traukiem, kas paredzēti dzinēju palaišanas un vadības vajadzībām;
150.10. ņemot vērā kopējos zvejas kuģa drošības aspektus, administrācija akceptē daļējas šo noteikumu 150.9. apakšpunktā minēto sistēmu darbības parametru izmaiņas attiecībā pret normālu režīmu;
150.11. uz kuģa veic pasākumus, kas samazina trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpas personālu līdz SOLAS konvencijā noteiktajam līmenim. Ja šo troksni nevar pietiekami samazināt, pārmērīgā trokšņa avotu pienācīgi izolē vai novieto atsevišķi, vai ierīko no trokšņa brīvu telpu, ja mašīntelpā jāatrodas apkalpei. Apkalpei, kam jāiekļūst šādās mašīntelpās, ja nepieciešams, nodrošina ausu aizsargus vai aizbāžņus;
150.12. šķidrās degvielas patēriņa un nostādināšanas, eļļas uzglabāšanas tanku ventilācijas cauruļu izvadi ir tādi, lai to bojājuma gadījumā nerodas tieši jūras ūdens šļakatu vai lietus ūdens piekļuves draudi;
150.13. mērinstrumenti ir jāizvieto ērti redzamās vietās;
150.14. izplūdes kolektori un citas karstās virsmas ar temperatūru, augstāku par 220 °C, ir pietiekami izolētas vai aizsargātas, lai novērstu avārijas, ugunsgrēkus vai apdegumus. Nekādi degošie materiāli neatrodas karsto virsmu tiešā tuvumā vai ir attiecīgi aizsargāti no visiem iespējamiem kontaktiem ar karstām virsmām. Papildus veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu to, ka no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem noplūdusī degviela vai eļļa nokļūst uz karstajām virsmām;
150.15. dīzeļdzinēju ārējās augstspiediena degvielas padeves caurules starp augstspiediena degvielas sūkņiem un degvielas sprauslām aizsargā ar hermētisku aizsargapvalku, kas nepieļauj degvielas noplūdes šo augstspiediena cauruļu bojājuma gadījumā. Aizsargapvalks, kurš apņem augstspiediena caurules, ir savienots ar degvielas noplūžu savākšanas tanku un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas laikus brīdina par augstspiediena cauruļu bojājumiem;
150.16. visus katlus, visas mehānismu daļas, visas tvaika, hidrauliskās, pneimatiskās un citas sistēmas un ar tām saistītos savienojumus, uz kuriem iedarbojas iekšējais spiediens, pirms pirmreizējās nodošanas ekspluatācijā attiecīgi pārbauda, veicot arī pārbaudi ar spiedienu;
150.17. veic pasākumus, lai atvieglotu galveno dzinēju un palīgmehānismu, arī katlu un spiedtrauku, tīrīšanu, pārbaudes un apkopi. Mašīntelpas un mehānismus uztur tīrus;
150.18. stieņi, kuri ir paredzēti dzinēju spararatu pagriešanai ar roku, ir konstruēti tā, lai dzinēja nejaušas iedarbošanās vai atsitiena gadījumā viegli atvienotos no spararata. Kloķi, kuri ir paredzēti dzinēju palaišanai, automātiski atvienojas, kad dzinēji iedarbojas;
150.19. nemetāliskos kompensatorus aizborta cauruļvadu sistēmās, kuras ir savienotas ar ārējo kuģa apšuvi un atrodas zem maksimālās iegrimes ūdenslīnijas, regulāri pārbauda, veicot kuģa apskates saskaņā ar šo noteikumu 1.4. apakšnodaļu, vai pēc ražotāja ieteiktā intervāla nomaina;
150.20. aizborta ūdens dzesēšanas sistēmu, ieskaitot blīves un armatūru, izgatavo no tērauda vai cita nedegoša materiāla. Atsūknēšanas sistēma ir aprīkota ar vārstiem, lai šo cauruļvadu bojājuma gadījumā aizsargātu nodalījumu pret applūšanu. Paredz iekšdedzes dzinēju un citu iekārtu, kurām nepieciešama dzesēšana, avārijas dzesēšanas iespējas. Filtrus var iztīrīt, nesamazinot dzesēšanas ūdens plūsmu. Gadījumos, kad ir uzstādīti aizborta vai ķīļa dzesētāji, ir uzstādīti noslēdzošie ieplūdes un izplūdes vārsti korpusa iekšpusē;
150.21. uz kuģa atrodas mehānismu, iekārtu un kuģa drošai ekspluatācijai būtiska aprīkojuma ekspluatācijas un apkopes instrukcijas un inženiertehniskā dokumentācija, tai skaitā par degvielu un eļļu lietošanu, un tā ir nodrošināta valsts valodā un darba valodā (apkalpei saprotamā valodā);
150.22. visu iekārtu un aprīkojuma vadības un kontroles līdzekļi, piemēram, slēdži, spiedpogas, indikatori, līmeņrāži, mērcaurules, vārsti, krāni, ventilācijas izvadi, ir skaidri marķēti ar uzrakstiem valsts valodā un darba valodā. Cauruļvadus ieteicams marķēt ar atbilstošu krāsu, lai norādītu cauruļvadu lietošanas mērķi. Vārsti un krāni ir aprīkoti ar vārsta stāvokļa indikatoriem, lai vizuāli varētu noteikt, vai vārsti ir atvērti vai aizvērti, bet uz roktura ir norādīts griešanās virziens, kurš vispārējā gadījumā vārstu aizvēršanai ir pulksteņa rādītāju kustības virziens;
150.23. uz kuģa atrodas nepieciešamie instrumenti un rezerves daļas galvenajai enerģētiskajai iekārtai ar sistēmām un palīgiekārtai, kā arī elektroiekārtām tādā apjomā, lai veiktu plānveida tehnisko apkalpošanu un vienkāršus avārijas remontus. Šie instrumenti un rezerves daļas ir cieši nostiprinātas un novietotas viegli pieejamā vietā;
150.24. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām ievēro šo noteikumu 150.-288. punktā un 5. nodaļā minētās prasības, kā arī šo noteikumu 4.4. apakšnodaļā minētās prasības;
150.25. zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām izpilda visas administrācijas prasības, lai nodrošinātu, ka visi mehānismi un iekārtas droši darbojas jebkuros ekspluatācijas apstākļos (arī zvejas kuģim veicot manevrus) un ir ieviesta atzīto organizāciju noteikumiem atbilstoša regulāru pārbaužu un testēšanu kārtība visu mehānismu nepārtraukti stabilas darbības nodrošināšanai.
151. Saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām uz zvejas kuģa ir dokuments, kas apliecina, ka zvejas kuģis ir piemērots ekspluatācijai ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām.
4.2. Mehānismi un elektroiekārtas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks
4.2.1. Mehāniskās iekārtas
4.2.1.1. Mehānismi
152. Zvejas kuģa galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem.
153. Ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību.
154. Ja iekšdedzes dzinēja cilindra diametrs ir lielāks nekā 200 mm vai kartera tilpums ir lielāks nekā 0,6 m3, iekšdedzes dzinēju karterus aprīko ar atzīta tipa un pietiekama šķērsgriezuma laukuma redukcijas vārstiem, lai mazinātu sprādziena radītās sekas.
155. Galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiediena traukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts.
156. Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir.
157. Galvenos dzeniekārtas mehānismus, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus, aprīko ar automātiskās apturēšanas ierīcēm būtisku bojājumu gadījumā (piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, pilnīgu salūšanu vai sprādzienu). Uzstāda avārijas signalizāciju, kas dod trauksmes signālu pirms mehānisma automātiskās apturēšanas. Administrācija atļauj izmantot līdzekļus, kas atslēdz automātiskās apturēšanas ierīces. Ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas apstākļus, administrācija var atbrīvot kuģi no šīs prasības izpildes.
4.2.1.2. Atpakaļgaitas nodrošināšanas līdzekļi
158. Kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos.
159. Pārbauda jūrā mehānismu spēju pietiekami īsā laika sprīdī mainīt dzenskrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā apturēt kuģi, kas iet ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu.
4.2.1.3. Tvaika katli, barošanas sistēmas un tvaika vadi
160. Katru tvaika katlu un katru utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko vismaz ar diviem pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem. Ņemot vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražību vai citus raksturlielumus, administrācija var atļaut saskaņā ar atzītas organizācijas noteikumiem uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja tā ir pārliecināta, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā. Ja ekspluatācijas laikā tvaika cauruļvados ir iespējama darba spiediena pārsniegšana, šos tvaika cauruļvadus aprīko ar pietiekamas caurplūdes drošības vārstiem.
161. Katru katlu, kas darbojas ar šķidro vai gāzveida kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez pastāvīgas personāla uzraudzības, aprīko ar automātiskām drošības ierīcēm, kas atslēdz degvielas padevi un ieslēdz trauksmes signalizāciju, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma. Automātiskajai vadības sistēmai paredz līdzekļus, kas neļauj padot šķidro degvielu vai gāzi kurtuvē, kamēr nav veikta kurtuves ventilācija. Ieteicamais kurtuves ventilācijas laiks ar maksimālo gaisa padevi ir vismaz trīs minūtes.
162. Jaunu zvejas kuģu katlus aprīko ar līdzekļiem barošanas ūdens kvalitātes uzraudzībai un kontrolei, kā arī nodrošina ierīces, ar kurām novērš eļļas, degvielas un citu piesārņotāju iekļūšanu katlā, kas var nelabvēlīgi iedarboties uz katlu.
163. Administrācija īpaši izvērtē tvaika katlu iekārtas, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēraparāti un drošības aprīkojums atbilst atzītās organizācijas prasībām un nodrošina tvaika katlu, spiediena trauku un tvaika cauruļvadu drošību. Pirms tvaika katla un tvaika cauruļvadu nodošanas ekspluatācijā veic tvaika katla, tā sistēmu un tvaika cauruļvadu, ja nepieciešams, hidraulisko pārbaudi.
164. Tvaika katlu mēriekārtas ir verificētas atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.
165. Tvaika katlu apskates un hidrauliskās pārbaudes veic saskaņā ar atzītās organizācijas prasībām.
166. Pie tvaika katla vadības pults atrodas katla iedarbināšanas un apturēšanas instrukcija valsts valodā un darba valodā.
167. Katru tvaika cauruli un katru tās savienojumu projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai tie izturētu maksimālo darba spiedienu, kas uz tiem var iedarboties.
168. Nodrošina līdzekļus, ar ko iztukšo katru tvaika cauruli, kurā citādi varētu rasties bīstams hidrauliskais trieciens.
169. Ja tvaika cauruļvads var saņemt tvaiku no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, tad šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.
4.2.1.4. Sakari starp stūres māju un mašīntelpu
170. Paredz divus neatkarīgus sakaru līdzekļus starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā. Viens no tiem ir mašīnas telegrāfs.
171. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, un kuru galvenos dzeniekārtas mehānismus vada no stūres mājas, administrācija var atļaut izmantot sakaru līdzekļus, kas atšķiras no mašīnas telegrāfa.
4.2.1.5. Dzeniekārtas mehānismu vadība no stūres mājas
172. Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:
172.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas;
172.2. šo noteikumu 172.1. apakšpunktā paredzēto distances vadību nodrošina ar vadības līdzekļiem, kas atbilst atzītu organizāciju noteikumiem un kuros, ja tas nepieciešams, paredz līdzekļus, kas izslēdz galveno dzeniekārtas mehānismu pārslodzes iespēju;
172.3. stūres mājā paredz no šo noteikumu 172.1. apakšpunktā minētajām ierīcēm neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci;
172.4. dzeniekārtas mehānismu distances vadība vienlaicīgi ir iespējama tikai no vienas vadības pults, ja ir atļauts izmantot savstarpēji saistītus vadības līdzekļus. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults dzeniekārtas mehānismus attiecīgajā brīdī vada. Vadības pārslēgšana starp stūres māju un mašīntelpu ir iespējama tikai mašīntelpā vai centrālajā mehānismu vadības pultī. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut vadības pulti mašīntelpā izmantot tikai kā avārijas pulti, ja ir ierīkota pietiekama kontroles un vadības sistēma stūres mājā;
172.5. stūres mājā uzstāda šo noteikumu 157. punktā paredzēto avārijas signalizāciju un indikatorus, kas fiksē:
172.5.1. dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu zvejas kuģiem ar fiksētā soļa dzenskrūvi;
172.5.2. dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli zvejas kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi;
172.5.3. signalizāciju par galvenā dzinēja avārijas apturēšanu;
172.6. paredz iespēju galvenos dzeniekārtas mehānismus vadīt no vietējās vadības pults, ja pārstāj darboties kāds no distances vadības sistēmas elementiem;
172.7. ja administrācija uzskata to par vajadzīgu, distances vadības sistēmu projektē tā, lai, tai pārstājot darboties, atskanētu trauksmes signāls un tiktu saglabāts iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens, līdz mehānismu vadība tiek turpināta no vietējās vadības pults;
172.8. galveno mehānismu automātisko palaišanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai neizsmeltu palaišanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu palaišanas sistēmā, bet kas ieslēdzas pie tāda gaisa spiediena, kurā vēl ir iespējama galvenā dzinēja palaišana.
173. Ja galvenie mehānismi un ar tiem saistītie palīgmehānismi, tai skaitā galvenie elektroenerģijas avoti, ir apgādāti ar dažāda līmeņa automātiskajām un distances vadības sistēmām un mašīntelpas personāls veic nepārtrauktu mehānismu uzraudzību no centrālās vadības pults, centrālo vadības pulti projektē, aprīko un uzstāda tā, lai mehānismu darbs būtu tikpat drošs un efektīvs kā tad, ja tiktu veikta tieša mehānismu uzraudzība.
174. Automātiskajās palaišanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu atslēgšanas līdzekļus, ko var izmantot arī jebkura automātisko un distances vadības sistēmu elementa bojājuma gadījumā.
4.2.1.6. Saspiestā gaisa sistēmas
175. Paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem.
176. Uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi.
177. Iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus.
178. Kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus.
179. Visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem.
180. Eļļas iekļūšanas iespēju saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem.
181. Spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.
182. Spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi.
183. Ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.
4.2.1.7. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība
184. Naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nevar izmantot kā degvielu uz zvejas kuģiem. Izņēmums ir avārijas ģeneratori, kuros var izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C. Administrācija atļauj uz zvejas kuģa izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 °C, ja ir izpildīti drošības pasākumi, kurus administrācija uzskata par pietiekamiem, un tiek ievērots nosacījums, ka telpās, kurās degviela tiek uzglabāta un izmantota, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra.
185. Paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde.
186. Izmanto līdzekļus, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos naftas produktu tankā un degvielas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārstiem, gaisa un pārplūdes caurulēm jāatslogo sistēma drošā vietā un veidā.
187. Uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no augstāk par zvejas kuģa dubulto dibenu izvietotiem degvielas uzglabāšanas, nostādināšanas un patēriņa tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kur izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas. Atsevišķos gadījumos, ja degvielas tanki ir izvietoti dzenvārpstas vai cauruļvadu tuneļos vai citās līdzīgās vietās, pie tiem uzstāda vārstus, bet ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai noslēgt degvielas padevi uz tiem ar citu vārstu, kas papildus izvietots uz caurules vai caurulēm ārpus šāda tuneļa vai tam līdzīgas vietas. Ja šāds papildu vārsts ir uzstādīts mašīntelpā, jābūt iespējai to noslēgt no vietas ārpus mašīntelpas.
188. Degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Ja degvielas tanki tiek izmantoti arī kā balasta tanki, paredz drošus līdzekļus, lai atdalītu balasta un degvielas sistēmas.
189. Degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām. Veic pasākumus, kas novērš iespēju, ka degviela, kas varētu zem spiediena izšļākties no sūkņiem, filtriem vai sildītājiem, nonāk uz sakarsētām virsmām.
190. Degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem.
191. Vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā.
192. Ja iespējams, degvielas tanki ir zvejas kuģa konstrukcijas daļa un tie ir izvietoti ārpus "A" klases mašīntelpām. Ja degvielas tankus, kuri nav dubultdibena tanki, nepieciešams izvietot mašīntelpā vai tai līdzās, vismaz viena minētā tanka vertikālā siena sakrīt ar mašīntelpu norobežojošu starpsienu, un vēlams, lai tā būtu kopēja ar šajā rajonā izvietoto dubultdibena tanku sienu. Šādu degvielas tanku virsma mašīntelpā ir iespējami mazāka.
193. Degvielas tankos, kas ir izvietoti "A" klases mašīntelpās, nedrīkst atrasties degviela ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgta trauka tests). Izvairās no atsevišķi stāvošu degvielas tanku izvietošanas ugunsbīstamās vietās un īpaši "A" klases mašīntelpās. Ja ir atļauta atsevišķi stāvošu degvielas tanku uzstādīšana, tos uzstāda uz pietiekama izmēra hermētiska paliktņa, kura drenāžas caurule savienota ar pietiekama izmēra noplūdes degvielas tanku.
194. Aprīkojums spiedieneļļošanas sistēmās izmantojamās eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Šis aprīkojums "A" klases mašīntelpās un, ja iespējams, arī citās mašīntelpās atbilst vismaz šo noteikumu 184., 186., 189., 190. un 191. punkta prasībām un, ja saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem nepieciešams, arī 185. un 187. punkta prasībām. Ir atļauta caurteces novērošanas stiklu izmantošana eļļošanas sistēmās, ja ir eksperimentāli pierādīts, ka šie stikli ir pietiekami ugunsdroši.
195. Aprīkojums degtspējīgas eļļas uzglabāšanai, sadalei un izmantošanai spiedieneļļošanai jaudas pārvades sistēmās atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Vietās, kur atrodas potenciāli uzliesmošanas avoti, šis aprīkojums atbilst vismaz 185. un 189. punktā minētajām prasībām un attiecībā uz izturību un konstrukciju arī 186., 190. un 191. punktā minētajām prasībām.
196. Šķidro degvielu, eļļu un citus uzliesmojošus naftas produktus neuzglabā priekšpīķa tankos.
4.2.1.8. Atsūknēšanas sistēma
197. Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību.
198. Atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem.
199. Uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 50 m3/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa.
200. Nodrošina tādu atsūknēšanas sūkņa jaudu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:
d - cauruļu iekšējais diametrs milimetros;
L, B un D - kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram.
201. Katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno iesūkšanas īscaurulēm, kas novietotas mašīntelpas labās un kreisās puses satecēs. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, tikai viens atsūknēšanas sūknis ir tieši pievienots iesūkšanas īscaurulei, kas novietota mašīntelpas satecēs.
202. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nav mazāks par 50 mm. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu nosaka tādu, lai atsūknēšanas sūkņa jaudu var pilnībā izmantot jebkura zvejas kuģa nodalījuma atsūknēšanai (no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai).
203. Ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 199. punktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem.
204. Uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu.
205. Caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi.
206. Atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensdroša nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus.
207. Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību.
208. Katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze (piemēram, stūres mājā, centrālajā vadības telpā). Paredz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam.
4.2.1.9. Stūres iekārta
209. Kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu. Galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu konstruē tā, lai viena pievada darbība neapstātos, ja pārstāj darboties otrs pievads (cik tas praktiski iespējams).
210. Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši šo noteikumu 218. punktā minētajām prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu. Katru spēka agregātu darbina no atsevišķa pieslēguma.
211. Ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs. Stūres stāvokļa rādītājs darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas.
212. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu.
213. Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas.
214. Galveno stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā.
215. Galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus.
216. Galvenā stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās.
217. Rezerves stūres pievads ir pietiekami izturīgs un atbilstošs, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību, ja tas brauc ar kuģošanai paredzēto ātrumu, kā arī lai tas būtu ātri iedarbināms avārijas situācijā.
218. Rezerves stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 15° vienā bortā līdz 15° otrā bortā 60 sekunžu laikā, zvejas kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma vai ar septiņu mezglu ātrumu (izvēlas lielāko). Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu. Ja šis spēka agregāts darbojas ar elektroenerģiju, avārijas enerģijas avotam jābūt spējīgam darbināt palīgmehānismus stūres aktivizēšanai vismaz 10 minūtes.
219. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, nodrošina elektrisko vai elektrohidraulisko stūres pievadu barošanu ar pēc iespējas atstatu novietotām vismaz divām neatkarīgām ķēdēm un katru pieslēdz tieši galvenajam sadales skapim.
4.2.1.10. Mehāniķu trauksmes signāls
220. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības telpas vai attiecīgi no vietējās vadības posteņa un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem.
4.2.1.11. Saldēšanas sistēmas loma saglabāšanai
221. Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFCs) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju.
222. Saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Metilhlorīdu vai CFCs, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu.
223. Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu.
224. Saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā.
225. Visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu un ūdens sprinkleru sistēmu.
226. Ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija.
227. Lai novērstu cilvēku ieslēgšanas iespēju saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai centrālajā vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmas saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām.
228. Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem.
229. Uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā.
4.2.2. Elektriskās iekārtas
4.2.2.1. Galvenais elektroenerģijas avots
230. Ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju.
231. Ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, elektriskā jauda ir pietiekama tikai to iekārtu darbam, kuras nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ja viens no ģeneratoriem apstājas.
232. Zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena.
233. Ja šo noteikumu 4.2.2.1. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību.
234. Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā arī transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārtrauktu darboties avārijas apgaismošanas sistēma.
235. Avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma.
236. Ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību.
4.2.2.2. Avārijas elektroenerģijas avots
237. Paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas.
238. Ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu (uz kuģiem ar garumu 45 metri un lielāku - astoņu stundu darbu) šādām iekārtām:
238.1. šo noteikumu 1034.1.1., 1034.1.2. un 1034.2. apakšpunktā noteiktajām ultraīsviļņu radioiekārtām un, ja tādas ir, arī šādām radioiekārtām:
238.1.1. šo noteikumu 1036.1., 1036.2., 1037.2.1., 1037.2.2. un 1037.3. apakšpunktā noteiktajām vidējo viļņu radioiekārtām;
238.1.2. šo noteikumu 1037.1. apakšpunktā noteiktajai zvejas kuģa− zemes stacijai;
238.1.3. šo noteikumu 1038.1. apakšpunktā noteiktajām vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtām;
238.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos;
238.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam:
238.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā jūras apgaismojumam;
238.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām;
238.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;
238.3.4. vadības pultīs;
238.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās;
238.4. ugunsdzēsības sūknim, ja tāds ir.
239. Avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas.
240. Avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda.
241. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu.
242. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/-12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 238.2. un 238.3. apakšpunktā noteiktos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma.
243. Avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 237. punkta prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu. Galveno slēgdēli un avārijas slēgdēli uzstāda tā, lai tos vienlaicīgi nevarētu sabojāt ugunsgrēks vai ūdens ieplūšana. Slēgdēļi ir nepārprotami marķēti. Drošinātāju kārbas un drošinātāju turētājus regulāri pārbauda, lai pārliecinātos, ka ir lietoti pareizās vērtības drošinātāji.
244. Uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu.
245. Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās.
246. Avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim esot ekspluatācijā.
247. Avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa.
4.2.2.3. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām
248. Elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:
248.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;
248.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;
248.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu.
249. Atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja.
250. Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.
251. Galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēļus attiecīgi marķē.
252. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aizliegts izmantot zvejas kuģa korpusu kā otru vadītāju spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem.
253. Šī prasība neizslēdz iespēju, saskaņojot ar administrāciju, izmantot:
253.1. katoda pretkorozijas aizsardzības sistēmas;
253.2. ierobežotas un vietēji iezemētas sistēmas;
253.3. izolācijas līmeņa kontroles iekārtas, ja noplūdes strāvas vissliktākajos apstākļos nepārsniedz 30 mA.
254. Ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi.
255. Ja spēka, apgaismes vai apkures ķēdēm izmanto neiezemētu primāro vai sekundāro strāvas sadales sistēmu, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi.
256. Ja strāvas sadales sistēma ir izveidota saskaņā ar šo noteikumu 248. punkta nosacījumiem un izmanto līdzstrāvu, kuras spriegums pārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem pārsniedz 55 V, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi un dod skaņas vai gaismas signālu, ja izolācijas līmenis kļūst nepieļaujami zems.
257. Ja ierobežota garuma sadales sistēma strādā no līdzstrāvas, kuras spriegums nepārsniedz 250 V, vai maiņstrāvas, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 250 V, tās atbilstības nepieciešamību šo noteikumu 248. punkta prasībām nosaka administrācija.
258. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas.
259. Visi elektrokabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai.
260. Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, "A" klases mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātavas, zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks.
261. Saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus.
262. Vadus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju.
263. Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums.
264. Saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.
265. Elektriskās ķēdes aizsargā no īssavienojuma. Tās aizsargā arī pret pārslodzi, izņemot šo noteikumu 4.2.1.9. apakšnodaļā paredzētos gadījumus un gadījumus, ja administrācija pieļauj izņēmumus.
266. Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, ir norādīti šo ierīču nomināli vai uzstādītie raksturlielumi.
267. Apgaismošanas ierīces uzstāda tā, lai neļautu tām pārmērīgi sakarst un bojāt vadus vai citus apkārtējos materiālus.
268. Ja apgaismošanas un spēka ķēdes beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, attiecīgos slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.
269. To telpu konstrukcija un ventilācija, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, atbilst administrācijas prasībām.
270. Telpās, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, neizvieto elektrisko vai cita veida aprīkojumu, kas var aizdedzināt uzliesmojošus tvaikus, izņemot šo noteikumu 272. punktā paredzētos gadījumus.
271. Akumulatoru baterijas neuzglabā dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskā konteinerā.
272. Telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:
272.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;
272.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;
272.3. paredzētas tieši šai telpai;
272.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.
273. Visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus ar piemērotiem vadiem pievieno vara plāksnei, kas ir piestiprināta zvejas kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas.
4.3. Mehānismi un elektroiekārtas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks
4.3.1. Mehāniskās iekārtas
274. Mehānismi atbilst šādām prasībām:
274.1. zvejas kuģa galvenos un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem;
274.2. visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas pārvadei mehānismiem, kas nodrošina kuģa kustību, kuģošanas drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā dzinēja tipu, kas piedzen šos pievadus un vārpstas un kura sastāvdaļa šī vārpsta vai pievads ir;
274.3. ja dzinējam ir paredzēta jūgvārpsta papildu mehānismiem vai citai piedziņai, tad šo papildu mehānismu vai citu piedziņu kopējā jauda nedrīkst pārsniegt dzinēja ražotāja noteikto maksimāli pieļaujamo jaudu, kuru drīkst pārvadīt caur šo jūgvārpstu;
274.4. ja vārpsta tiek piedzīta no dzinēja jūgvārpstas ar siksnas vai ķēdes pārvadu, šai vārpstai ir jābūt nostiprinātai gultņos abās pusēs skriemelim vai zobratam;
274.5. zvejas rīku hidrauliskās sistēmas, kuras tiek darbinātas no dzinēju jūgvārpstām, ir aprīkotas ar līdzekļiem hidraulisko pievadu atvienošanai no dzinējiem;
274.6. siksnas pārvadi ir aprīkoti ar līdzekļiem atsevišķu siksnu spriegošanai;
274.7. ja mehānismam vai dzinējam pastāv iespēja pārsniegt maksimāli atļauto rotācijas ātrumu, uzstāda joņaizsardzību;
274.8. galvenos un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiedtraukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts;
274.9. galvenā dzinēja instrumentu panelis iekļauj šādas mēriekārtas:
274.9.1. dzinēja kloķvārpstas griešanās ātruma kontrolei un veikto apgriezienu skaitīšanai;
274.9.2. dzinēja eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei;
274.9.3. reduktora eļļošanas sistēmas spiediena kontrolei;
274.9.4. dzinēja dzesēšanas sistēmas temperatūras kontrolei;
274.9.5. akumulatoru bateriju lādēšanas kontrolei;
274.9.6. izplūdes gāzu temperatūras kontrolei dzinējiem ar jaudu, lielāku par 250 kW;
274.9.7. citu parametru kontrolei, ja to ir paredzējis dzinēja ražotājs;
274.10. katrs stacionārais iekšdedzes dzinējs ir aprīkots ar skaņas un gaismas signalizāciju zemam eļļas spiedienam un augstai dzesēšanas šķidruma temperatūrai. Signalizācija tiek uzstādīta uz vadības tiltiņa un mašīntelpās, ja tur atrodas apkalpojošais personāls;
274.11. piekaramos dzinējus var ātri un viegli piestiprināt korpusam, un tie ir aprīkoti ar drošības ķēdi vai trosi;
274.12. ja piekaramais dzinējs ir izvietots tam speciāli paredzētā kastē, tā ir aprīkota ar drenāžas cauruli, kuras diametrs ir vismaz 50 mm. Kastes izmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu dzinēja izcelšanu no ūdens. Degvielas un distances vadības caurules un troses, kuras šķērso kastes sienas, ir hermētiski nostiprinātas šajās sienās;
274.13. palīgdzinēji ir nostiprināti tiem paredzētajās cieši pie kuģa korpusa nostiprinātajās pamatnēs, un šie dzinēji ir neatkarīgi no pārējām kuģa sistēmām;
274.14. kuģi aprīko ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos;
274.15. ja avārijas stūrēšana tiek veikta no stūres mašīnas telpas, nodrošina sakarus starp stūres māju un stūres mašīnas telpu;
274.16. ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:
274.16.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējams no stūres mājas;
274.16.2. stūres mājā uzstāda neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci.
275. Saspiestā gaisa sistēmas atbilst šādām prasībām:
275.1. paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru ūdens dzesētāju apvalkos vai korpusā un dzesētājos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar efektīviem spiediena samazināšanas līdzekļiem;
275.2. uz jauniem zvejas kuģiem pirms saspiestā gaisa sistēmas ekspluatācijas uzsākšanas visiem spiedtraukiem ar sistēmām veic hidraulisko pārbaudi;
275.3. iekšdedzes dzinēju saspiestā gaisa palaišanas sistēmas aizsargā pret šo dzinēju karsto gāzu nokļūšanu sistēmā, novēršot sprādziena draudus;
275.4. kompresoru gaisa ieplūdes kolektori ir novietoti tādās vietās, kur gaiss nesatur degošas vai toksiskas gāzes vai izgarojumus, un šie kolektori ir apgādāti ar filtriem. Gaisa izplūdes caurules, ja nepieciešams, tiek izolētas, lai apkalpei novērstu apdegumus;
275.5. visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek tieši savienoti ar palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem;
275.6. iespēju eļļai iekļūt saspiestā gaisa cauruļvados un spiedtraukos samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus šo cauruļvadu un spiedtrauku attīrīšanai no šķidrumiem;
275.7. spiedtraukus un kompresorus aprīko ar manometriem, kuri ir verificēti atbilstoši normatīvajam aktam par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu;
275.8. spiedtrauku un drošības vārstu pārbaudes veic saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām. Spiedtrauku hidraulisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi 10 gados, bet iekšējo apskati ne retāk kā reizi piecos gados. Ja kakliņa diametrs neļauj veikt spiedtrauka iekšējo apskati, veic spiedtrauka hidraulisko pārbaudi;
275.9. ja saspiestā gaisa cauruļvads var saņemt saspiesto gaisu no avota ar augstāku spiedienu nekā spiediens, kam tas ir paredzēts, šajā cauruļvadā ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, drošības vārstu un manometru.
276. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība:
276.1. naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests), nedrīkst izmantot kā degvielu. Telpās un tankos, kuros degviela tiek uzglabāta, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra;
276.2. degvielas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu degvielas vai tās izgarojumu noplūdes korpusa iekšienē;
276.3. degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz karstajām virsmām vai elektriskā aprīkojuma, kas var izraisīt degvielas aizdegšanos. Degvielas tankus novieto pēc iespējas tālāk no sakarsētajām virsmām un tos neizvieto virs trapiem, kāpnēm, katliem, karstām virsmām un elektroiekārtām;
276.4. degvielas tanku ventilācijas izvadi un uzpildes īscaurule ir novietota uz atvērta klāja, aizsargātā vietā, tālu no ieplūdes ventilācijas atverēm. Degvielas tanku ventilācijas cauruļu šķērsgriezuma laukums tiek noteikts, ņemot vērā degvielas uzpildes aprīkojumu un maksimālo degvielas uzpildes ātrumu. Degvielas tanku ventilācijas izvadi ir aprīkoti ar atbilstoša izmēra metāla sietiem vai citu līdzvērtīgu aprīkojumu liesmu aizturei;
276.5. paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērīšanas caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde;
276.6. uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no degvielas tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kurā izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas;
276.7. degvielas cauruļvadus neuzstāda dzīvojamās telpās, cik tas praktiski ir iespējams;
276.8. degvielas mērcauruļu izvadus neizvieto dzīvojamās telpās;
276.9. degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem, kuri darbojas slēgtā sistēmā. Degvielas recirkulācijas caurules ir pievienotas degvielas patēriņa tankam vai degvielas sūkņa ieplūdei;
276.10. degvielas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi (vītnes vai atloka) ir ar adekvātu izturību un rūpnieciski izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdrošu materiālu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem;
276.11. vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados. Cauruļvadus aizsargā pret pārrīvēšanos ekspluatācijas laikā;
276.12. ja kuģim ir uzstādīts dzirksteļaizdedzes dzinējs slēgtā kuģa telpā, šai telpai ir jābūt aprīkotai ar mehānisku izplūdes ventilāciju un dabisku ieplūdes ventilāciju. Izplūdes ventilācijas kanāli no telpām, kurās ir novietoti dzirksteļaizdedzes dzinēji vai kurās ir iespējami benzīna tvaiku koncentrācijas avoti, nav savienoti ar jebkādu citu ventilācijas sistēmu. Mehāniskās ventilācijas sistēmas iesūkšanas vieta ir izvietota zem dzinēja tik tuvu, cik praktiski iespējams, vai zemākās vietās, kur benzīna tvaiki var koncentrēties, taču jebkurā gadījumā virs normālā sateču ūdeņu līmeņa šajās telpās. Mehāniski ventilatori un ventilācijas kanāli ir piemēroti lietošanai atmosferā, kura satur benzīna tvaikus;
276.13. katra dzirksteļaizdedzes dzinēja vadības pults tiešā tuvumā ir jābūt izkārtai norādei par to, ka:
276.13.1. pirms dzinēja palaišanas ir vismaz divas minūtes jāveic telpas mehāniskā ventilācija;
276.13.2. degvielas uzņemšanas laikā visām durvīm un iluminatoriem ir jābūt aizvērtiem, un smēķēšana ir kategoriski aizliegta;
276.14. benzīna tanki nedrīkst būt korpusa konstrukciju sastāvdaļa. Benzīna tanks ir aprīkots ar efektīvu sistēmu, kura novērš benzīna nokļūšanu telpās un korpusa iekšienē tā uzpildes laikā;
276.15. piekarināmo dzirksteļaizdedzes motoru degvielas pārnēsājamās tvertnes uzpilda tikai krastā;
276.16. benzīna uzpildes sistēma ir efektīvi savienota vai sazemēta;
276.17. avārijas apturēšanas līdzekļi, lai apturētu ikvienu degvielas sūkni un gaisa pieplūdes ventilatoru mašīntelpām un aizvērtu vārstus degvielas tankiem, kuri ir izvietoti virs kuģa dubultdibena tankiem, ir uzstādīti uz klāja ārpus mašīntelpām un dzīvojamām telpām tā, lai ugunsgrēks mašīntelpā nevarētu nogriezt piekļuvi šai vietai;
276.18. eļļas tanki, to uzpildes sistēmas, vārsti un attiecīgie cauruļvadi tiek uzstādīti un apkalpoti tā, lai novērstu eļļas noplūdi korpusa iekšienē;
276.19. efektīvi līdzekļi, lai informētu par eļļas sistēmas bojājumiem, ir uzstādīti uz kuģa, cik tas praktiski ir iespējams;
276.20. ja eļļas tankiem ir uzstādīti stikla cauruļu līmeņrāži, tie ir atbilstošas izturības, mehāniski aizsargāti, un tanki ir aprīkoti ar pašaizverošiem vārstiem;
276.21. eļļas caurules, vārstus, blīves un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, atbilstoši nostiprina un aizsargā.
277. Atsūknēšanas sistēmas atbilst šādām prasībām:
277.1. kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt jebkuru zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas, ūdens tankus un mazus peldspējas nodrošināšanas nodalījumus), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas īscaurulēm. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību;
277.2. vārstus un krānus, kuri nav atsūknēšanas sistēmas sastāvdaļa, neizvieto uz ūdensnecaurlaidīgajām starpsienām;
277.3. atsūknēšanas sistēmas cauruļvadi, blīves un aprīkojums ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga ugunsdroša materiāla. Visas īscaurules ir aprīkotas ar aizsargsietiem vai filtriem;
277.4. uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, no kuriem viens var būt ar rokas piedziņu. Kā atsūknēšanas sūkņus var izmantot balasta sūkņus vai citus vispārējas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu. Administrācija var atļaut papildus izmantot autonomu pārvietojamu atsūknēšanas sūkni ar ražību, ne mazāku par 30 m3/h, ja ir nodrošināta tā pienācīga uzglabāšana no ugunsdrošības un kuģa vispārējās drošības viedokļa;
277.5. atsūknēšanas sūkņa jaudu nodrošina tādu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:
d - cauruļu iekšējais diametrs milimetros;
L, B un D - kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram. Rokas piedziņas atsūknēšanas sūkni uzstāda ārpus mašīntelpas. Jebkurā gadījumā atsūknēšanas sūkņu kopējā ražība ir ne mazāka par ugunsdzēsības sūkņu ražību;
277.6. katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno mašīntelpas iesūkšanas īscaurulei. Atsūknēšanas maģistrāles un tieši pievienotās mašīntelpas iesūkšanas īscaurulei cauruļu diametrs nav mazāks kā lielākās ražības atsūknēšanas sūkņa iesūkšanas caurules diametrs;
277.7. ar administrācijas piekrišanu atsūknēšanas ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 277.4. apakšpunktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem;
277.8. uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu;
277.9. caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neizvieto atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, izņemot gadījumu, ja tiek izmantoti biezsienu tērauda cauruļvadi;
277.10. atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas īscaurules, kuras ir pievienotas sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz satecēm un jūras ūdens sūknēšanai vai uz satecēm un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus;
277.11. atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību;
277.12. katru kuģa hermētisko nodalījumu (izņemot degvielas, eļļas un ūdens tankus) aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka ūdeņu uzkrāšanos šajos nodalījumos, un skaņas un gaismas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze. Paredz līdzekļus periodiskai signalizācijas pārbaudei katram kuģa nodalījumam. Kuģiem ar garumu, mazāku par 20 m, augsta līmeņa signalizāciju ierīko vismaz kuģa mašīntelpā.
278. Izplūdes sistēmas atbilst šādām prasībām:
278.1. izplūdes caurules no iekšdedzes dzinējiem, apkures un ēdiena gatavošanas iekārtām ir stacionāri uzstādītas un izvadītas uz augstāko atvērto klāju, virs pārklāja vai nojumes vai cauri kuģa korpusam. Ja izplūdes caurules ir uzstādītas uz augstāko atvērto klāju, virs pārklāja vai nojumes, to garumam ir jābūt pietiekamam, lai novērstu dūmgāzu nokļūšanu atpakaļ kuģī. Ja izplūdes caurules ir izvadītas cauri kuģa korpusam, to savienojums ar kuģa korpusa apšuvi ir ūdensdrošs un ir veikti pasākumi, lai novērstu dzinēju un apkures katlu applūšanu;
278.2. visas izplūdes caurules uzstādītas ar minimālu līkumu un savienojumu skaitu, un šo cauruļu diametrs ir vismaz tāds, kādu noteicis dzinēja vai apkures katla ražotājs. Visi savienojumi ir gāzu necaurlaidīgi, caurules cieši nostiprinātas, atbalstītas uz kronšteiniem vai atbalstiem. Izplūdes sistēma ir aprīkota ar kompensācijas (lokaniem vai elastīgiem) savienojumiem, tā ir novietota tālu no koka konstrukcijām un citiem degošiem materiāliem un, ja nepieciešams, atbilstoši izolēta;
278.3. vietās, kur izplūdes caurules šķērso koka klāju un citas koka vai degošu materiālu virsmas, pietiekama aizsardzība nodrošina šīs konstrukcijas pret aizdegšanos;
278.4. vietās, kur tiek izmantota slapjā izplūdes sistēma, dzinēja dzesēšanas sistēmas ūdens ir jāievada izplūdes caurulē netālu no dzinēja izplūdes kolektora, un U-veida līkums vai cita veida ūdens sifons ir jāievieto izplūdes caurulē, lai novērstu ūdens nokļūšanu dzinējā.
279. Stūres iekārta atbilst šādām prasībām:
279.1. kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu stūres pievadu;
279.2. stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un tādu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā;
279.3. ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs, un tas darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu. Stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās;
279.4. ja stūres pievadu darbina ar distances vadības sistēmu, stūrēšanas vietā ir uzstādīts stūres stāvokļa rādītājs;
279.5. stūres pievadam, kurš darbojas no enerģijas avota vai distances vadības sistēmas, paredz avārijas stūrēšanas līdzekļus, kuri atrodas viegli pieejamā vietā;
279.6. stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas;
279.7. galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 30° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus;
279.8. ja stūrēšanai tiek izmantots cits aprīkojums nekā stūres plāksne, tā konstrukcijai un darbībai ir jābūt tādai, lai nodrošinātu kuģa vadību, arī kuģim virzoties atpakaļgaitā;
279.9. stūres māja ir iekārtota tā, ka personai, kura stūrē kuģi, ir laba redzamība uz priekšu, un no stūres mājas redzamība ir nodrošināta visapkārt kuģim, cik praktiski tas ir iespējams.
280. Saldēšanas sistēmām loma saglabāšanai ir šādas prasības:
280.1. saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFCs) vai citu ozona slāni noārdošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju;
280.2. saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Amonjaku, metilhlorīdu vai CFCs, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu;
280.3. saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu;
280.4. saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā;
280.5. visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu. Saldēšanas mehānismu nodalījumus, kuros atrodas toksisku gāzi saturošas saldēšanas sistēmas, aprīko ar ūdens sprinkleru sistēmu;
280.6. ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošajiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija;
280.7. lai novērstu iespēju ieslēgt cilvēkus saldēšanas mehānismu telpās un saldēšanas kamerās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai vadības pultī, vai avārijas izejās. Vismaz viena izeja no katras šīs telpas ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbināmās saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām;
280.8. ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēsības aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem;
280.9. uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās valsts valodā un darba valodā.
4.3.2. Elektriskās iekārtas
281. Galvenajam enerģijas avotam ir šādas prasības:
281.1. ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju;
281.2. ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai, zivju apstrādei un saglabāšanai nepieciešamās jaudas, ja viens no ģeneratoriem apstājas;
281.3. zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 150.3.1. apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena;
281.4. ja galvenais enerģijas avots ir maiņstrāvas ģenerators, ģeneratorus, kuri nav pašregulējoši, aprīko ar automātisku sprieguma regulēšanas sistēmu;
281.5. administrācija var atļaut izmantot paralēlā slēgumā darbojošos maiņstrāvas ģeneratorus, ja tie ir aprīkoti ar sinhronizācijas un slodzes izlīdzināšanas, regulēšanas sistēmu. Šī sistēma ir papildus aprīkota ar pretējās jaudas aizsardzību;
281.6. ja šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību;
281.7. ja galvenais enerģijas avots ir vienīgi akumulatoru baterijas, tās ir atbilstoši novietotas, un konteineri vai telpas, kuros tās tiek glabātas, ir atbilstoši konstruētas un ventilētas. Akumulatoru baterijas nedrīkst glabāt dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskos konteineros;
281.8. akumulatoru baterijas, kuras ir galvenais enerģijas avots, sastāv no vismaz divām akumulatoru baterijām radioaprīkojumam, divām akumulatoru baterijām apgaismojumam un vispārējām vajadzībām un divām akumulatoru baterijām galvenā dzinēja palaišanai, ja šo dzinēju iedarbina ar elektriskā startera palīdzību. Ņemot vēra kuģa izmēru un kuģošanas rajonu, administrācija var samazināt nepieciešamo akumulatoru bateriju skaitu;
281.9. akumulatoru baterijas ir ar pietiekamu ietilpību un atbilstošā skaitā, lai nodrošinātu visas paredzamās slodzes normālas ekspluatācijas laikā, un ar pietiekamu rezerves ietilpību avārijas gadījumiem. Efektīvi akumulatoru bateriju lādēšanas līdzekļi ir nodrošināti no galvenā vai palīgģeneratora. Lādētāji ir aprīkoti ar sprieguma regulatoriem un atgriezeniskās strāvas aizsardzību;
281.10. galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties avārijas apgaismošanas sistēma;
281.11. avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma;
281.12. ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales slēgdēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību.
282. Avārijas elektroenerģijas avotam ir šādas prasības:
282.1. paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs galvenā klāja ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas;
282.2. ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu šādām iekārtām:
282.2.1. ultraīsviļņu radioiekārtām, vidējo viļņu radioiekārtām, zvejas kuģa-zemes stacijai un vidējo viļņu/īsviļņu radioiekārtām atkarībā no zvejas kuģim uzstādītā radioaprīkojuma;
282.2.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos;
282.2.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam:
282.2.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā arī jūras apgaismojumam;
282.2.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām;
282.2.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;
282.2.3.4. vadības pultīs;
282.2.3.5. zivju kraušanas un apstrādes telpās;
282.3. avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas;
282.4. avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri pārbauda;
282.5. ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu pilnībā iztukšot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu;
282.6. ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +/-12 % no nominālā. Galvenā elektroenerģijas avota bojājuma gadījumā šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 282.2.2. un 282.2.3. apakšpunktā minētos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma;
282.7. avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 282.1. apakšpunktā minētajām prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu;
282.8. uzstādītās akumulatoru baterijas izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu;
282.9. avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās;
282.10. bateriju uzlādes indikatorus uzstāda labi redzamā vietā galvenajā slēgdēlī vai mehānismu vadības telpā, lai nodrošinātu avārijas un avārijas ģeneratora palaišanas bateriju tehnisko stāvokli;
282.11. avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim atrodoties ekspluatācijā;
282.12. avārijas dīzeļģeneratora telpā pie dzinēja palaišanas pults atrodas instrukcija valsts valodā un darba valodā avārijas dīzeļģeneratora palaišanai un pieslēgšanai pie avārijas slēgdēļa.
283. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām atbilst šādām prasībām:
283.1. elektroiekārtas un aprīkojums nodrošina, ka kuģis un tā apkalpe ir aizsargāta pret potenciālām elektrobriesmām;
283.2. kabeļu sistēma un elektroiekārtas ir uzstādītas tā, lai novērstu vai samazinātu ietekmi uz radioaprīkojumu;
283.3. kabeļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu elektriskās ķēdes nominālo strāvu. Vadu šķērsgriezums ir pietiekams, lai sprieguma kritums nepārsniegtu 6 % no nominālā sprieguma pie maksimālās elektriskās ķēdes slodzes;
283.4. visi elektrokabeļi ir atzīta jūras izpildījuma tipa ar daudzdzīslu vara vadiem un atbilstoši atzītu izolāciju. Šie kabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai;
283.5. kabeļus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju, un neizvieto karsto virsmu (piemēram, dzinēja izplūdes kolektors) tuvumā. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtrauktas un iezemētas;
283.6. ja kabeļi nav aizsargāti ar metāla apvalku vai bruņām un pastāv ugunsgrēka risks elektrisko bojājumu dēļ, tiek nodrošināti īpaši ar administrāciju saskaņoti pasākumi;
283.7. elektroinstalācija un elektroiekārtas, kuras ir uzstādītas uz zvejas kuģiem, ir atzīta jūras izpildījuma tipa un atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Elektroiekārtas, kuras ir pakļautas klimatisko apstākļu iedarbībai, ir atbilstoši aizsargātas pret mitruma un korozijas iedarbību, kā arī pret mehāniskiem bojājumiem;
283.8. atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šā aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja;
283.9. visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas;
283.10. saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību;
283.11. visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanās īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums;
283.12. saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus;
283.13. gaismekļi ir novietoti tā, lai novērstu kabeļu bojājumus paaugstinātas temperatūras dēļ un nepieļautu bīstamu apkārtējo materiālu uzkaršanu;
283.14. telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:
283.14.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;
283.14.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;
283.14.3. paredzētas tieši šai telpai;
283.14.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās;
283.15. ja kādā telpā vai apkārtējās telpās pastāv iespējami sprādziena draudi, uzstādītās elektroiekārtas un instalācija ir sprādziendroša vai pēc administrācijas ieskatiem līdzvērtīgi droša.
284. Elektriskās sistēmas atbilst šādām prasībām:
284.1. līdzstrāvas iekārtām izmanto tikai izolētu vadu instalāciju, un kuģa korpusu neizmanto strāvas vadīšanai;
284.2. ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadītāju, visi gala atzarojumi (t. i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi;
284.3. katra slēgdēļa sekcija apkalpo atsevišķu ģeneratoru un ir aprīkota ar voltmetru, frekvences mērītāju, ampērmetru un atbilstošiem slēdžiem tā, ka ir iespēja pārbaudīt strāvu un spriegumu katrā fāzē. Papildu sadales skapis ir uzstādīts stūres mājā, un tas ir aprīkots ar voltmetru un slēdzi, lai atslēgtu to no galvenā slēgdēļa kopnēm. Primārie transformatoru (ja uzstādīti) tinumi ir aizsargāti pret īssavienojumu ar atbilstošu automātisko slēdžu vai drošinātāju palīdzību. Ja transformatori ir paredzēti, lai darbotos paralēli, tie ir pilnībā atslēdzami no elektroapgādes;
284.4. galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju aparātiem un ierīcēm. Šo slēgdēļu priekšpuse ir tā aizsargāta un zemēta, lai novērstu nejaušu piekļuvi daļām, kuras atrodas zem sprieguma. Slēgdēļu aizmugures un sānus, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēli attiecīgi marķē;
284.5. ja elektroapgāde, izņemot zema sprieguma elektroapgādi, darbina būtiskas palīgsistēmas kuģa drošības un gaitas nodrošināšanai, galveno slēgdēli projektē un aprīko tā, lai samazinātu ģeneratoru pārslodzes iespējas un avārijas elektroapgādes ieslēgšanās iespēju, kā arī savlaicīgi automātiski atslēgtos nebūtiskie palīgmehānismi. Nebūtiskie palīgmehānismi ir skaidri apzīmēti;
284.6. galvenie slēgdēļi ir aprīkoti ar voltmetriem un ampērmetriem katram ģeneratoram un zemējuma lampām. Avārijas slēgdēlis ir aprīkots ar voltmetru, ampērmetru un zemējuma lampām;
284.7. atbilstoši līdzekļi nodrošina galvenā slēgdēļa pieslēgšanu krasta elektroapgādei;
284.8. elektriskās ķēdes apzīmējumi un nominālās strāvas lielumi kopā ar pārslodzes aizsardzības ierīču norādīto vai ieregulēto pārslodzes strāvu vai vērtībām ir skaidri jānorāda uz atbilstošiem slēgdēļiem un, ja nepieciešams, sadales skapjiem;
284.9. visas no slēgdēļa izejošās ķēdes ir divpolu un aprīkotas ar pārtrauktas ķēdes aizsardzību. Apgaismojuma ķēdes ir neatkarīgas no spēka ķēdēm. Sekundārie sadales skapji ir aprīkoti ar divpolu slēdžiem un pārtrauktas ķēdes aizsardzību, turpretī gala ķēdes var tikt aprīkotas ar vienpola slēdžiem;
284.10. katru atsevišķu ķēdi aizsargā pret īssavienojumu un pārslodzi saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
284.11. elektrokabeļus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, uzstāda ārpus kambīzes, mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī zivju pārkraušanas un apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, ir uzstādīti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tiem ir jābūt ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir uzstādīti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks;
284.12. virs slēgdēļiem, sadales skapjiem un elektroiekārtām vai to tuvumā neizvieto cauruļvadus, kuros plūst šķidrumi. Ja tas nav tehniski iespējams, tiek nodrošināti līdzekļi, lai novērstu iespējamās noplūdes uz šiem slēgdēļiem, sadales skapjiem un elektroiekārtām;
284.13. ja galvenā dzinēja un palīgdzinēju palaišanai izmanto elektriskos starterus, tiek izmantotas atsevišķas palaišanas akumulatoru baterijas un tās nav savienotas ar akumulatoru baterijām, kuras tiek izmantotas apgaismojumam, vispārējām vajadzībām un radioaprīkojumam. Palaišanas akumulatoru baterijas nodrošina vismaz sešas dzinēja palaišanas bez atbilstošas lādēšanas;
284.14. katru akumulatoru bateriju grupu aprīko ar divpolu dzirksteļu drošu slēdzi. Šie slēdži ir novietoti viegli aizsniedzamā vietā;
284.15. kuģis ir aprīkots ar atbilstošu lādēšanas aprīkojumu, kurš nodrošina pastāvīgu akumulatoru bateriju lādēšanu galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbības laikā. Šis aprīkojums sastāv no akumulatoru bateriju uzlādes kontrolpaneļa, kurā atrodas voltmetrs un ampērmetrs katrai akumulatoru grupai. Aprīkojumam ir jānodrošina akumulatoru grupu pārmaiņus lādēšana/izlādēšana, izmantojot pārslēdzējus. Ja tas ir praktiski iespējams, šie pārslēdzēji nodrošina akumulatoru bateriju grupu automātisku pārslēgšanos tādā veidā, ka viena grupa tiek lādēta, otra izlādējas;
284.16. akumulatoru bateriju lādēšanas aprīkojums atbilst administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām. Lādētājus, kuri ir paredzēti izmantošanai uz kuģiem un tiek darbināti no maiņstrāvas avota, var izmantot saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
284.17. kabeļi, kas savieno akumulatoru bateriju grupas un slēdžus, kā arī slēdžus un starterus, ir pēc iespējas īsāki un ar dubultu izolāciju;
284.18. katra akumulatoru baterija vai to grupa ir novietota uz hermētiska paliktņa speciālā kastē tādā veidā, lai nepieļautu šo akumulatoru bateriju patvaļīgu pārvietošanos. Šie paliktņi un kastes ir atbilstoši aizsargātas pret koroziju sērskābes vai sārmu iespaidā un aprīkotas ar ventilācijas cauruli, kura ir izvadīta uz atvērtu klāju. Akumulatoru baterijas ir izvietotas virs ekspluatācijas iegrimes ūdenslīnijas.
285. Zemējumi un savienojumi atbilst šādām prasībām:
285.1. visas elektroiekārtas ir sazemētas, katrs zemējums atrodas redzamā vietā un ir viegli sasniedzams tehniskajai apkalpošanai;
285.2. kuģis atkarībā no elektroapgādes sistēmas uzbūves un darba sprieguma ir aprīkots ar zemējuma lampām vai citiem strāvas noplūdes noteikšanas līdzekļiem saskaņā ar administrācijas vai atzītās organizācijas prasībām;
285.3. kuģa korpusa (ja tas nav būvēts no tērauda vai cita līdzīga materiāla) ārpusē ir piestiprināta zemējuma vara plāksne ar vismaz 0,2 m2 laukumu vietā, kura vienmēr ir iegremdēta ūdenī neatkarīgi no kuģa sānsveres vai galsveres leņķa. Korpusa iekšpusē šī vara zemējuma plāksne ir atbilstoši savienota ar vara stieni vai kopni potenciālu izlīdzināšanai, to šķērsgriezuma laukums ir vismaz 64 mm2 un garums pietiekams, lai pievienotu visus nepieciešamos pieslēgumus. Savienojošā stieple starp zemējuma vara plāksni un potenciālu izlīdzināšanas kopni ir izgatavota no vara, un tās šķērsgriezuma laukums ir vismaz 64 mm2. Izmantotie savienojumi ir izgatavoti no vara, tie ir ar ļoti zemu pretestību un neveicina korozijas veidošanos šajos savienojumos;
285.4. elektrodzinēju un aprīkojuma atklātās metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:
285.4.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, turklāt, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;
285.4.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;
285.4.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu;
285.5. visas atklātās metāla daļas, caur kurām nav paredzēta strāvas plūšana, ir savienotas ar potenciālu izlīdzināšanas kopni. Zibensnovedēji ir tieši savienoti ar zemējuma plāksni;
285.6. radarus, radioaprīkojumu un citu navigācijas aprīkojumu, kuram ir nepieciešams zemējums, aprīko ar neatkarīgu zemējuma vara plāksni. Savienojuma garums ir pēc iespējas minimāls;
285.7. ja kuģis ir aprīkots ar izolējošu elastīgo uzmavu starp reduktoru un dzenvārpstu, šīs uzmavas atloki ir savienoti ar elastīgu un atbilstoša šķērsgriezuma vara vadītāju.
286. Apgaismojumu sistēmas atbilst šādām prasībām:
286.1. apgaismojumu mašīntelpās, kontroles stacijās un darbavietās nodrošina no vismaz divām neatkarīgām apgaismes gala ķēdēm, kuras aprīkotas tā, lai vienas ķēdes bojājums neizraisītu apgaismojuma zudumu šajās telpās;
286.2. apgaismojumu telpās, kuras nav pastāvīgi apmeklētas (piemēram, zivju rūmes un tīklu telpas), nodrošina ar slēdžiem, kas izvietoti ārpus šīm telpām;
286.3. signāllampu apgādā ar atbilstošu avārijas barošanas avotu.
287. Elektrodzinēji atbilst šādām prasībām:
287.1. katrs elektrodzinējs ir aprīkots ar apkalpojošam personālam ērti lietojamiem līdzekļiem tā palaišanai un apturēšanai;
287.2. elektrodzinēju spēka ķēde ir aizsargāta pret īssavienojumu un pārslodzi. Trīsfāzu asinhronos dzinēju aizsargā pret fāzes sprieguma pazušanu;
287.3. ja elektrodzinējs ir uzstādīts klāja mehānismu darbināšanai, to vadības ierīces nodrošina tūlītēju dzinēja apturēšanu, ja vadības svira tiek atbrīvota. Avārijas apturēšanas līdzekļi ir uzstādīti kontroles stacijā. Klāja mehānismi ir aprīkoti ar atbilstošām bezatteices bremzēm saskaņā ar atzītas organizācijas prasībām;
287.4. elektriskos ventilatorus un sūkņus ar elektrisko piedziņu naftas produktu pārsūknēšanai, tai skaitā hidraulisko sistēmu darbināšanai, aprīko ar distances vadību, kura ir izvietota ārpus mašīntelpām un citām attiecīgajām telpām, lai apturētu minētos mehānismus, ja šajās telpās izcēlies ugunsgrēks.
288. Zibens aizsardzība atbilst šādām prasībām:
288.1. visus koka mastus un stengas aprīko ar zibensnovedējiem. Zibensnovedēji sastāv no nepārtrauktas vara lentes, stieples vai troses ar šķērsgriezuma laukumu, ne mazāku par 75 mm2, kura ir atbilstoši pievienota zibensnovedēja stienim, kura diametrs ir 12 mm un kurš izvirzīts vismaz 150 mm virs masta vai stengas augstākā punkta;
288.2. ja korpuss ir no metāla, zibensnovedēja apakšējais gals ir savienots ar korpusu;
288.3. ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibensnovedējus pievieno zemējuma vara plāksnei;
288.4. zibensnovedēju uzstāda bez asiem līkumiem un tā daļu savienošanai izmanto kniedētus vai skrūvējamus zemas pretestības savienojumus.
4.4. Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas
289. Šī apakšnodaļa attiecas uz visiem zvejas kuģiem, kuriem ir periodiski neapkalpojamas mašīntelpas. Esošiem un jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, šīs apakšnodaļas prasības piemēro, cik tas praktiski iespējams, lai nodrošinātu līdzvērtīgus pasākumus kuģa drošībai.
4.4.1. Ugunsdrošība. Ugunsgrēka novēršana
290. Īpašu vērību pievērš augstspiediena degvielas caurulēm. Ja ir iespējams, noplūdušo degvielu no šo cauruļu sistēmām savāc piemērotā drenāžas tankā, ko aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju.
291. Ja degvielas patēriņa tanki piepildās automātiski vai ar distances vadību, veic pasākumus, lai nenotiktu degvielas noplūde tanku pārpildīšanās dēļ. Līdzīgus pasākumus veic attiecībā uz visu aprīkojumu, kas automātiski darbojas ar uzliesmojošiem šķidrumiem (piemēram, degvielas separatoru, ko, ja tas ir praktiski iespējams, izvieto speciālā separatoriem un to sildītājiem paredzētā telpā).
292. Ja degvielas patēriņa un nostādināšanas tanki ir aprīkoti ar sildītājiem, tiek uzstādīta signalizācija, kas ieslēdz brīdinājuma signālu par degvielas uzliesmošanas temperatūras pārsniegšanu.
293. Mašīntelpās uzstāda atzītu, atbilstoši paškontroles principam veidotu ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kurā ir paredzētas iespējas sistēmas periodiskām pārbaudēm.
294. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmā iekļauj gan vizuālo, gan skaņas signalizāciju stūres mājā un citās telpās, kur zvejas kuģa apkalpe to varētu dzirdēt un redzēt laikā, kad zvejas kuģis atrodas ostā.
295. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmu automātiski nodrošina ar barošanu no avārijas enerģijas avota, ja galvenais enerģijas avots pārstāj darboties.
296. Iekšdedzes dzinējus ar jaudu 2250 kW un lielāku vai cilindra diametru, lielāku par 300 mm, aprīko ar kartera eļļas tvaiku koncentrācijas detektoriem vai dzinēja gultņu temperatūras kontroles sistēmu, vai citām līdzvērtīgām ierīcēm.
297. Uz zvejas kuģa uzstāda administrācijas prasībām un šo noteikumu 5. nodaļas prasībām atbilstošu stacionāro ugunsdzēsības sistēmu.
298. Lai būtu iespējams nekavējoties padot ūdeni no galvenās ugunsdzēsības sistēmas, uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, veic šādus pasākumus:
298.1. nodrošina iespēju iedarbināt galvenos ugunsdzēsības sūkņus no stūres mājas un no ugunsdzēsības vadības pults, ja tāda ir ierīkota;
298.2. nodrošina pastāvīga spiediena uzturēšanu galvenajā ugunsdzēsības sistēmā un nodrošina to pret aizsalšanu.
299. Atbilstoši administrācijas prasībām veic pasākumus, lai nodrošinātu mašīntelpu hermetizācijas ierīču, ugunsdzēsības sistēmu vadības iekārtu, šo noteikumu 4.4.6. apakšnodaļā paredzētās noslēgšanas ierīču (piemēram, ventilācijas, degvielas sūkņu) drošu darbību un regulāru tehnisko apkopi un pārbaudes. Administrācija var pieprasīt apgādāt kuģi ar ugunsdzēsības iekārtām un aprīkojumu, kā arī ar elpošanas aparātiem papildus attiecīgajām šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām.
4.4.2. Aizsardzība pret ūdens ieplūšanu
300. Mašīntelpas sateces aprīko ar augsta līmeņa signalizāciju, kura nosaka sateču ūdeņu uzkrāšanos, ja zvejas kuģim ir normāla sānsvere un galsvere, un ieslēdz vizuālu un skaņas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze.
301. Vārstiem, caur kuriem jūras ūdens tiek iesūknēts un izsūknēts zemāk par zvejas kuģa ūdenslīniju vai caur kuriem notiek sateču ūdeņu ežektora darbs, vadības ierīces izvieto tādās vietās, lai būtu pietiekami daudz laika tās izmantot, ja nodalījumā ieplūst ūdens.
4.4.3. Sakari
302. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, vienam no šo noteikumu 4.2.1.4. apakšnodaļā paredzētajiem sakaru līdzekļiem jābūt drošam balss sakaru līdzeklim. Drošu papildu balss sakaru līdzekli uzstāda sakariem starp stūres māju un mehāniķu dzīvojamām telpām, kopkajītēm, ēdamtelpām, smēķēšanas vietām un slēgtajiem darba klājiem.
4.4.4. Signalizācijas sistēma
303. Ierīko signalizācijas sistēmu, kas brīdina par katru defektu, kam nepieciešams pievērst uzmanību.
304. Signalizācijas sistēma nodrošina skaņas signālu mašīntelpā un katra signāla vizuālu indikāciju attiecīgā vietā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut izmantot sistēmu, kas nodrošina katra signāla vizuālu indikāciju tikai stūres mājā.
305. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, signalizācijas sistēmu savieno ar mehāniķu kajītēm caur selektoru, kas nodrošina savienojumu ar vienu no šīm kajītēm un mehāniķu koplietošanas telpām, ja tādas ir. Administrācija var atļaut izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas nodrošina ekvivalentu drošības līmeni.
306. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ja administrācijas noteiktajā laikā zvejas kuģa apkalpe nereaģē uz kāda defekta indikāciju, ieslēdzas mehāniķu izsaukuma signāls un izsaukuma signāls stūres mājā sardzes personālam.
307. Nodrošina skaņas un vizuālās brīdinājuma signalizācijas ieslēgšanos stūres mājā, ja nepieciešama sardzē esošā atbildīgā apkalpes locekļa rīcība vai nepieciešams pievērst viņa uzmanību.
308. Signalizācijas sistēmu, cik tas praktiski iespējams, projektē saskaņā ar bezatteices principu.
309. Signalizācijas sistēmu:
309.1. pastāvīgi nodrošina ar enerģiju, kuras padeve automātiski pārslēdzas uz rezerves avotu, ja pārstāj darboties galvenais enerģijas avots;
309.2. veido tā, lai iedarbotos brīdinājuma signāls, ja rodas traucējumi enerģijas padevē.
310. Signalizācijas sistēma ir spējīga vienlaikus uzrādīt vairāk nekā vienu defektu un ir projektēta tā, lai viena signāla saņemšana netraucētu citu signālu saņemšanu.
311. Brīdinājuma signāla apstiprināšana tiek veikta tajā pašā vietā, kur tiek parādīta signāla vizuālā indikācija. Brīdinājuma signāli turpinās tik ilgi, līdz uz tiem reaģē apkalpe, bet katra atsevišķa signāla vizuālā indikācija saglabājas tik ilgi, līdz defekts netiek likvidēts. Pēc tam signalizācijas sistēma automātiski pāriet normālā režīmā.
4.4.5. Speciālas prasības attiecībā uz mehānismiem, katliem un elektroiekārtām
312. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, galvenais elektroenerģijas avots atbilst šādiem nosacījumiem:
312.1. ja elektroenerģijas padevi parasti veic viens ģenerators, uzstāda slodzes samazināšanas ierīces, lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroenerģijas padevi, kas vajadzīga kuģa kustībai, vadāmībai un kuģa drošībai. Ja strādājošs ģenerators pārstāj darboties, paredz rezerves ģeneratora automātisku iedarbināšanu un pieslēgšanos galvenajam slēgdēlim un, ja nepieciešams, svarīgāko palīgmehānismu atkārtotu iedarbināšanu, ievērojot noteikto to iedarbināšanas kārtību. Rezerves ģeneratora jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību. Var paredzēt administrācijas atzītus līdzekļus rezerves ģeneratora distances (rokas) iedarbināšanai un pieslēgšanai pie galvenā slēgdēļa un līdzekļus svarīgāko palīgmehānismu distances atkārtotai iedarbināšanai;
312.2. ja elektroenerģijas padevi parasti veic vairāki vienlaikus strādājoši ģeneratori, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu, ka, pārstājot darboties kādam no ģeneratoriem, pārējie bez pārslodzes nodrošina nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu zvejas kuģa kustībai un vadāmībai.
313. Ja nepieciešama palīgmehānismu dublēšana, tos palīgmehānismus, kas nepieciešami zvejas kuģa kustības nodrošināšanai, aprīko ar attiecīgiem pārslēdzējiem, lai tos automātiski pārslēgtu uz rezerves mehānismiem. Nodrošina brīdinājuma signālu par automātisko pārslēgšanos.
314. Nodrošina tikai tādas vadības un brīdinājuma signalizācijas sistēmas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
314.1. vadības sistēmu konstruē tā, lai ar automātisku ierīču palīdzību nodrošinātu galveno dzeniekārtas mehānismu un palīgmehānismu darbībai nepieciešamo sistēmu funkcionēšanu;
314.2. ja galvenie dzeniekārtas mehānismi ir iekšdedzes dzinēji, paredz līdzekļus, kas pastāvīgi uztur vajadzīgajā līmenī dzinēju palaišanas gaisa spiedienu;
314.3. uzstāda šo noteikumu 4.4.4. apakšnodaļā minētajām prasībām atbilstošu signalizācijas sistēmu, kas brīdina par visām būtiskākajām spiediena, temperatūras un šķidrumu līmeņu izmaiņām un citām izmaiņām;
314.4. atbilstošā vietā ierīko vadības posteni ar nepieciešamajiem brīdinājuma signalizācijas paneļiem un ierīcēm, kas uzrāda katru defektu, par ko brīdina signalizācija.
4.4.6. Drošības sistēma
315. Paredz drošības sistēmu, kas nekavējoties automātiski aptur mehānismu vai katlu un ieslēdz brīdinājuma signālu, ja kāda mehānisma vai katla darbībā radušies traucējumi vai atkāpes, kas var novest pie avārijas.
316. Dzeniekārta var tikt apturēta automātiski tikai tad, ja var notikt nozīmīgs bojājums, pilnīga atteice vai eksplozija. Ja paredzēta galveno mehānismu drošības sistēmu atslēgšanas iespēja, nodrošina, lai atslēgšana nevarētu notikt nejauši. Uzstāda vizuālo indikāciju, kas norāda, vai drošības sistēma ir ieslēgta vai nē.
5. Ugunsdrošība
5.1. Vispārīgie ugunsdrošības noteikumi
317. Dzīvojamās un dienesta telpās izmanto vienu no šādām aizsardzības metodēm:
317.1. metode I F - visu iekšējo degtnespējīgo "B" vai "C" klases nodalījumu starpsienu konstrukcija vispārējā gadījumā bez aizdegšanās atklāšanas ierīcēm un sprinkleru sistēmas dzīvojamās un dienesta telpās;
317.2. metode II F - automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu;
317.3. metode III F - automātiskās ugunsgrēka signalizācijas un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu, izņemot gadījumu, ja jebkuras dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar "A" vai "B" klases nodalījumu, platība pārsniedz 50 m2. Administrācija var palielināt šādas telpas platību kolektīvām telpām līdz 75 m2.
318. Nedegošu materiālu lietošanas prasības konstrukcijās un izolācijai starp sienām, kas robežojas ar mašīntelpām, kontroles punktiem un aizsardzībai iekļautajās kāpņu telpās un koridoros visām trim metodēm ir kopējas.
319. Ugunsdrošības aprīkojums un sistēmas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa attiecīgajām prasībām.
5.2. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 60 metri un lielāks
5.2.1. Materiāli
320. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto tēraudu vai citu līdzvērtīgu materiālu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 323. punktā.
321. Alumīnija komponentu sakausējumu izolācija "A" un "B" klases nodalījumos, izņemot konstrukcijas, kas pēc administrācijas ieskatiem nav nesošās, veido tā, lai nesošo starpsienu temperatūra nepaceltos augstāk par 200 °C virs apkārtējās temperatūras jebkurā laikposmā standarta ugunsdrošības testa laikā.
322. Īpaša uzmanība pievēršama alumīnija sakausējuma sastāvdaļām kolonnu, balstu un citu konstruktīvo elementu izolācijai, kas nepieciešami glābšanas laivu un plostu izvietojuma, kā arī nolaišanas un iekāpšanas zonu un "A" un "B" klases nodalījumu balstīšanai, lai nodrošinātu, ka:
322.1. tādi elementi, kas balsta glābšanas laivu un plostu zonas un "A" klases nodalījumus, šo noteikumu 321. punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pēc vienas stundas;
322.2. tādi elementi, kas balsta "B" klases nodalījumus, šo noteikumu 321. punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pirmās pusstundas beigās.
323. "A" klases mašīntelpu virsbūvju konstrukcijas un pārsegumus konstruē no tērauda un atbilstoši izolē, jebkuras atveres tajos iekārto un aizsargā tā, lai nepieļautu uguns izplatīšanos.
5.2.2. Starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās
324. Dzīvojamās un dienesta telpās visas starpsienas, kas noteiktas "B" klases nodalījumiem, būvē no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām, izņemot, ja nepārtraukti "B" klases griesti vai apšuvums, vai abi ir ierīkoti starpsienu abās pusēs, - tad starpsiena var būt pārtraukta vienlaidu griestiem vai apšuvumam, ņemot vērā šādas metodes:
324.1. metode I F - visas starpsienas, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klases nodalījumi, būvē vismaz kā "C" klases nodalījumiem paredzētas;
324.2. metode II F - nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klases nodalījumi, izņemot atsevišķus gadījumus, ja "C" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. tabulai;
324.3. metode III F - nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šajā punktā vai citos šīs daļas punktos minētajiem noteikumiem nav būvētas kā "A" vai "B" klašu nodalījumi. Dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar vienlaidu "A" un "B" klases nodalījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 m2, izņemot atsevišķus gadījumus, ja "C" klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. tabulai. Administrācija var palielināt platību sabiedriskajām telpām līdz 75 m2.
5.2.3. Kāpņu un liftu šahtu aizsardzība dzīvojamās telpās, apkalpošanas telpās un kontrolpunktos
325. Kāpņu telpas, kas iet tikai caur vienu klāju, aizsargā vismaz vienā līmenī ar vismaz "B-0" klases nodalījumu un durvīm, kas pašas aizveras. Liftus, kas iet tikai caur vienu klāju, iežogo ar "A-0" klases konstrukcijām - ar tērauda durvīm abos līmeņos. Kāpņu telpas un liftu šahtas, kas iet cauri vairāk nekā vienam klājam, iežogo vismaz ar "A-0" klases sienām un aizsargā visos līmeņos ar pašaizverošām durvīm.
326. Visas kāpnes būvē no tērauda karkasa konstrukcijām, izņemot vietas, kur administrācija atļāvusi lietot citus līdzvērtīgus materiālus.
5.2.4. Durvis ugunsdrošajos nodalījumos
327. Durvis, cik vien tas praktiski iespējams, izgatavo tādas, lai tās nodrošinātu ugunsdrošību, kas līdzvērtīga nodalījumam, kurā tās iebūvētas. Durvis un durvju rāmjus "A" klases nodalījumos izgatavo no tērauda. Durvis "B" klases nodalījumos ir no nedegoša materiāla. Durvis, ko iebūvē "A" klases mašīntelpu starpsienās, aizveras pašas un ir gāzu necaurlaidīgas. Administrācija var atļaut lietot degtspējīgus materiālus durvīs, kas atdala kajītes no individuālajām iekšējām sanitārajām telpām (piemēram, dušas), ja tās konstruētas saskaņā ar šo noteikumu 324.1. apakšpunktā noteikto IF metodi.
328. Tur, kur nepieciešams, lai durvis pašas aizvērtos, tās neaprīko ar aizturēšanas āķiem. Tomēr ir atļauts izmantot bezatteices tipa aiztures aprīkojumu ar tālvadību durvju aizvēršanai.
329. Ventilācijas atveres ir atļautas durvīs vai zem durvīm koridoru starpsienās, izņemot gadījumu, ja šādas atveres vēlas ierīkot kāpņu telpu durvīs vai zem tām. Atveres ierīko tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām ierīkoto atveru kopējais efektīvais katras atveres laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iebūvēta durvīs, to aprīko ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
330. Ūdensdrošas durvis nav nepieciešams izolēt.
5.2.5. Starpsienu un klāju ugunsizturība
331. Papildus īpašiem noteikumiem minimālā starpsienu un klāju ugunsizturība atbilst tai, kas norādīta šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. un 2. tabulā.
332. Šo noteikumu 331. punktā minēto izturību izmanto attiecīgi klājiem un starpsienām, kas atdala blakus esošas telpas. Lai noteiktu atbilstošās prasības ugunsizturībai blakus esošu telpu starpsienām, šādas telpas klasificē saskaņā ar to ugunsgrēka risku:
332.1. kontrolpunkti (1):
332.1.1. telpas, kurās ir izvietoti avārijas enerģijas un gaismas avoti;
332.1.2. stūres māja un karšu telpa;
332.1.3. telpas, kurās ir novietots zvejas kuģa radioaprīkojums;
332.1.4. ugunsdzēsības telpas, ugunsgrēka kontroles telpas un ugunsgrēka reģistrēšanas stacijas;
332.1.5. zvejas kuģa galveno dzinēju kontroles telpa, ja tā atrodas ārpus mašīntelpas;
332.1.6. telpas, kurās ir novietota ugunsgrēka trauksmes signalizācija;
332.2. koridori (2) - koridori un vestibili;
332.3. dzīvojamās telpas (3) - dzīvojamās un sabiedriskās telpas;
332.4. kāpņu telpas (4) - iekšējās kāpņu telpas, lifti un eskalatori un tiem pievienotās telpas, izņemot tās, kas pilnīgi iekļautas mašīntelpās. Kāpņu telpu, kas ir ietverta tikai vienā līmenī, uzskata par daļu no telpas, no kuras tā nav atdalīta ar ugunsdrošām durvīm;
332.5. zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) - skapji un noliktavas ar platību, mazāku par 2 m2, žāvējamās telpas un veļas mazgātavas;
332.6. "A" klases mašīntelpas (6);
332.7. citas mašīntelpas (7) - mašīntelpas un zivju miltu apstrādes telpas, izņemot "A" klases mašīntelpas;
332.8. kravas telpas (8) - telpas, ko izmanto kravai, ieskaitot eļļas kravas tankus, šahtas un lūkas uz šādām telpām;
332.9. augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) - kambīzes, trauku glabātavas, telpas, kurās ir ēdienu gatavošanas iekārtas, krāsu noliktavas, lukturu glabātavas, skapji un pieliekamie ar platību 2 m2 un lielāki un cehi (darbnīcas), izņemot tos, kas veido daļu no mašīntelpām;
332.10. atklāti klāji (10) - atklātas klāja telpas un pastaigu vietas, telpas svaigu zivju apstrādei, zivju mazgāšanas telpas un līdzīgas telpas, kur nav ugunsgrēka riska. Atklātas telpas ārpus virsbūvēm un klāja mājām.
333. Starpsienu un klāju ugunsizturības prasības ir noteiktas šo noteikumu 12. pielikumā.
334. Ja caur klāju izvadīti elektriskie kabeļi, caurules un ventilācijas kanāli, šķērsošanas vietas hermētiski noblīvē, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos.
335. Var pieņemt, ka nepārtraukti "B" klases griesti vai apšuvums, kas ir saistīts ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina vajadzīgo ugunsdrošības izolāciju vai ugunsizturību.
336. Šo noteikumu 320. punktā noteikto tērauda vai tam līdzvērtīga materiāla virsbūvju un konstrukciju ārējā apšuvumā var iebūvēt logus un sānu lūkas, ja pēc šo noteikumu prasībām nav nepieciešams, lai šo konstrukciju apšuvums būtu ar "A" klases ugunsizturību. Šādā apšuvumā (kur nav prasīta "A" klases ugunsizturība) durvis izgatavo no administrācijas atzīta materiāla. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:
336.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;
336.2. šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;
336.3. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.
5.2.6. Konstrukcijas detaļas
337. Izmanto šādas metodes:
337.1. metode IF - visu apšuvi, caurvēja aiztures, griestus un ar tiem saistīto pamatni dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos veido no nedegoša materiāla;
337.2. metode IIF un IIIF - koridoros un kāpņu telpās pie dzīvojamām un dienesta telpām, kā arī kontrolpunktos griestus, apšuvi, caurvēja aiztures un ar tiem saistīto pamatni veido no nedegoša materiāla;
337.3. metode IF, IIF un IIIF:
337.3.1. izolējošie materiāli (izņemot izolējošos materiālus kravas telpās vai saldēšanas nodalījumu dienesta telpās) ir nedegoši. Tvaiku barjeras un līmlentes, ko lieto kopā ar izolāciju, tāpat kā cauruļvadu armatūras izolāciju aukstumnesēju sistēmās nav nepieciešams veidot no nedegošiem materiāliem, taču tos pielieto pēc iespējas mazākā daudzumā un to atklātās virsmas ir noturīgas pret liesmām, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Telpās, kur iespējama naftas produktu iekļūšana, izolācijas virsmas ir naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas;
337.3.2. ja nedegošas starpsienas, apšuvumu un griestus izmanto dzīvojamās un dienesta telpās, tiem var būt degtspējīga apdare, kas nepārsniedz 2,0 mm biezumu katrā šādā telpā, izņemot koridorus, kāpņu telpas un kontrolpunktus, kur tā nepārsniedz 1,5 mm biezumu;
337.3.3. tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas ne vairāk kā 14 metru viena no otras. Vertikālā virzienā šādas platības, ieskaitot tās, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, uz katra klāja ir noslēgtas.
5.2.7. Ventilācijas sistēmas
338. Ventilācijas kanālus būvē no nedegoša materiāla. Īsi kanāli, kas nepārsniedz divus metrus garumā un 0,02 m2 šķērsgriezumā, var nebūt izgatavoti no nedegoša materiāla, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
338.1. šie cauruļvadi ir no materiāla ar zemām liesmu izplatīšanās īpašībām saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu;
338.2. tos lieto tikai izejā no ventilācijas iekārtas;
338.3. tos izvieto ne tuvāk par 600 mm, mērot gar kanālu no atverēm "A" un "B" klases nodalījumos un ieskaitot vienlaidu "B" klases griestus.
339. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, lielāku par 0,02 m2, šķērso "A" klases starpsienu vai klāju, atveres pārklāj ar tērauda lokšņu apvalku. Kanālus, kas šķērso starpsienu vai klāju, starpsienas vai klāja šķērsošanas tuvumā izgatavo no tērauda. Kanāli šajā ventilācijas kanāla daļā atbilst šādām prasībām:
339.1. ja kanālu šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m2, to apvalki ir vismaz 3 mm biezi un vismaz 900 mm gari. Starpsienas šķērsojuma gadījumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē. Kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m2, apgādā ar ugunsdrošības izolāciju. Izolācija ir ar vismaz tādu pašu uguns noturību kā šķērssiena vai klājs, ko šķērso ventilācijas kanāls. Līdzvērtīgu uguns izturību nodrošina saskaņā ar administrācijas atzinumu;
339.2. kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,075 m2, papildus šo noteikumu 339.1. apakšpunktā minētajām prasībām apgādā ar ugunsgrēka aizbīdni. Ugunsgrēka aizbīdņi strādā automātiski, bet ir nodrošināta arī iespēja tos aizvērt ar roku no starpsienas vai klāja abām pusēm. Aizbīdņus apgādā ar indikatoru, kas norāda, vai tas ir atvērts vai aizvērts. Ugunsgrēka aizbīdņi nav nepieciešami tur, kur kanāli šķērso telpas, kas atrodas starp "A" klases nodalījumiem un neapkalpo šos nodalījumus, ja šiem kanāliem ir tāda pati uguns noturība kā starpsienām, ko tie šķērso.
340. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un kanāli ir iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
341. Dzīvojamām un dienesta telpām, kā arī kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Administrācija var atļaut šādu risinājumu, ja kanāli ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
342. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m2, šķērso "B" klases starpsienas, šķērsojuma vietās kanālu pārklāj ar tērauda lokšņu apvalku vismaz 900 mm garumā, izņemot gadījumu, ja ventilācijas kanāli ir izgatavoti šādā garumā no tērauda. Starpsienas šķērsojumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē.
343. Attiecībā uz kontrolpunktiem ārpus mašīntelpām, cik vien praktiski iespējams, nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu ventilāciju, redzamību un nepieļautu dūmu klātbūtni, lai tur esošos mehānismus un aprīkojumu ugunsgrēka gadījumā varētu uzraudzīt un tie turpinātu efektīvi funkcionēt. Nodrošina alternatīvus un atsevišķus gaisa piegādes līdzekļus. Divu gaisa pieplūdes avotu ieplūdes izvieto tā, lai vienlaicīga dūmu ieplūšana abās būtu minimāla. Pēc administrācijas ieskatiem šādas prasības var neņemt vērā attiecībā uz kontrolpunktiem un to atverēm, kas izvietotas uz atklāta klāja vai kur vietējais noslēgšanas aprīkojums ir pietiekami efektīvs.
344. Ja izplūdes kanāli no kambīzes šķērso dzīvojamās telpas vai telpas, kurās atrodas degtspējīgi materiāli, tos konstruē kā "A" klases nodalījumus. Katru izplūdes kanālu aprīko ar:
344.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli noņemams un tīrāms;
344.2. ugunsdrošības aizbīdni, kas izvietots kanāla augstākajā un zemākajā galā (prasību par papildu aizbīdni kanāla augstākajā galā attiecina uz jauniem zvejas kuģiem);
344.3. aprīkojumu, ko var darbināt no kambīzes, lai izslēgtu izplūdes ventilatoru;
344.4. stacionāriem ugunsdzēsības līdzekļiem liesmu dzēšanai kanālā, izņemot zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, ja administrācija uzskata to par nepraktisku.
345. Visu ventilācijas sistēmu galvenās ieplūdes un izplūdes atveres aprīko tā, lai būtu iespēja tās aizvērt no ventilējamo telpu ārpuses. Dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos un mašīntelpās ierīkotās piespiedu ventilācijas iekārtas aprīko tā, lai būtu iespēja tās apstādināt no viegli pieejamas vietas ārpus šīm ventilējamām telpām. Izraugās vietu, ko ugunsgrēks nevarētu viegli norobežot. Aprīkojumu, kas paredzēts piespiedu ventilācijas apturēšanai mašīntelpās, veido pilnīgi atdalītu no tā aprīkojuma, kas paredzēts ventilācijas apturēšanai citās telpās.
346. Nodrošina aprīkojumu, lai no drošas vietas varētu aizvērt gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem.
347. Ventilācijas sistēmas, kas nodrošina mašīntelpas, veido neatkarīgas no tām sistēmām, kas nodrošina ventilāciju citās telpās.
348. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar ventilācijas sistēmām, kas ir atdalītas no citām ventilācijas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina kā telpas augšējā, tā arī apakšējā daļā, un ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās un apgādā ar dzirksteļu uztvērējiem (drāšu sietiem).
5.2.8. Apkures iekārtas
349. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
350. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.
351. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.
352. Ja gāzes kurināmo izmanto sadzīves mērķiem, tās sagatavošanu, glabāšanu, sadali un lietošanu veic administrācijas atzītā veidā saskaņā ar šo noteikumu 5.2.10. apakšnodaļu.
5.2.9. Dažādas prasības
353. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām koridoros un kāpņu telpās (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) un virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
354. Jauniem zvejas kuģiem atklātām griestu virsmām dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju.
355. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu un toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka Ugunsdrošības testēšanas metožu kodekss. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
356. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pārklājuma apakšējam slānim izmanto atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmojošs vai paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
357. Ja "A" vai "B" klases nodalījumus šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli vai tajos iestrādā ventilācijas atveres, apgaismošanas armatūru un līdzīgas ierīces, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nodalījuma ugunsnoturība nav samazināta.
358. Cauruļvadiem, kas šķērso "A" vai "B" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
359. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
360. Kuģu kinoiekārtās nedrīkst lietot filmas uz nitrocelulozes pamatnes.
361. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla, bez atverēm to sānos un dibena daļā.
362. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
363. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.
364. Nodalījumos, ko izmanto zivju glabāšanai, uzliesmotspējīgu izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.
365. Augsta ugunsgrēka riska kravas telpas aizsargā ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu vai ar citu ugunsdzēsības sistēmu, kas saskaņā ar administrācijas atzinumu nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību no uguns.
5.2.10. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana
366. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
367. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 368. un 370. punktā minētajām prasībām.
368. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
369. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 "Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot atklātu liesmu".
370. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
5.2.11. Evakuācijas ceļi
371. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Ievēro šādas prasības:
371.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:
371.1.1. galvenā izeja telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, ir kāpnes, bet otra izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;
371.1.2. izeja uz augšu novietotām telpām pret atvērtu klāju ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija;
371.2. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;
371.3. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt septiņus metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;
371.4. glābšanās ceļu nepārtrauktību un platumu nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām. Kāpņu telpas un koridorus, ko izmanto kā evakuācijas ejas, konstruē vismaz 700 mm platus ("tīrais" platums) un aprīko ar margām vismaz vienā pusē. Ieejas šādās kāpņu telpās nav šaurākas par 700 mm.
372. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divas evakuācijas ejas vienā no šādiem veidiem:
372.1. divi tērauda kāpņu komplekti, kas atdalīti viens no otra, cik plaši vien iespējams, un ved uz līdzīgi atdalītām durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Vienām no šīm kāpnēm nodrošina ilgstošu aizsardzību no uguns no telpas zemākās daļas līdz drošai vietai ārpus telpas. Šo aizsardzību konstruē no tērauda, izolē atbilstoši "A-60" klases prasībām un tās zemāko daļu apgādā ar pašaizverošām "A-60" klases tērauda durvīm. Administrācija var neprasīt šādu aizsardzību, ja šādā mašīntelpā tās iekārtojuma vai izmēru dēļ ir nodrošināts drošs izglābšanās ceļš no šīs telpas zemākās daļas;
372.2. vienas tērauda kāpnes, kas ved uz durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Telpas zemākajā daļā ir tērauda durvis, kas ir atdalītas no minētajām kāpnēm un kuras var atvērt un aizvērt no abām pusēm, un kas nodrošina drošu evakuācijas ceļu no telpas zemākās daļas uz atklātu klāju.
373. Evakuācijas ceļus no citām mašīntelpām, kas nav "A" klases mašīntelpas, nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā telpas veidu un izvietojumu un to, vai cilvēki parasti atrodas šajā telpā.
374. Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.
375. Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz divus avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.
376. Liftus neuzskata par vienu no evakuācijas ceļiem.
5.2.12. Automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas
377. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek piemērota IIF metode, lai aizsargātu dzīvojamās un dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks, piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas), uzstāda atzīta tipa sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkotas tā, lai efektīvi aizsargātu šīs telpas.
378. Sistēmu uztur pastāvīgā gatavībā, lai tā varētu nekavējoties darboties bez apkalpes iejaukšanās. Izmanto ar ūdeni piepildītu cauruļvadu tipa sistēmu, izņemot mazas atklātas sekcijas, kur tā var būt arī sausu cauruļvadu tipa, ja pēc administrācijas ieskatiem nepieciešama šāda piesardzība. Sistēmas daļas, kas var būt pakļautas sala iedarbībai, piemērotā veidā aizsargā pret sasalšanu. Sistēmu uztur piepildītu līdz nepieciešamajam spiedienam un paredz tās nepārtrauktu apgādi ar ūdeni saskaņā ar šo noteikumu 389. punktu.
379. Katrā sprinkleru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski ieslēgtu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz viena vai vairākiem indikācijas paneļiem, kad iedarbojas jebkurš no sprinkleriem. Šādus paneļus centralizēti izvieto stūres mājā, tie norāda, kurā sistēmas kontrolējamā sekcijā izcēlies ugunsgrēks. Vizuālās un skaņas trauksmes posteņus papildus izvieto arī citās vietās tā, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem signālus par ugunsgrēka izcelšanos. Trauksmes sistēmu konstruē tā, lai tā informētu par jebkura defekta rašanos.
380. Sprinklerus sagrupē atsevišķās sekcijās, kurās ir ne vairāk par 200 sprinkleriem katrā.
381. Nodrošina jebkuras sprinkleru sekcijas izolēšanu tikai ar vienu izslēgšanas vārstu. Nodrošina vieglu pieejamību katras sekcijas izslēgšanas vārstam un tā atrašanās vietu nepārprotami un pastāvīgi apzīmē. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu, ka nepiederošas personas var nesankcionēti aktivizēt izslēgšanas vārstus.
382. Katra izslēgšanas vārsta atrašanās vietu un centrālo staciju apgādā ar manometru, kas norāda spiedienu sistēmā.
383. Nodrošina sprinkleru izturību pret koroziju. Dzīvojamās un dienesta telpās nodrošina, ka sprinkleri tiek automātiski iedarbināti temperatūras robežās no 68 ºC līdz 79 ºC, izņemot vietas, kur iespējama paaugstināta apkārtējā temperatūra (piemēram, žāvējamās telpas). Šajās telpās sprinklera automātiskās iedarbināšanas temperatūru var palielināt ne vairāk kā par 30 ºC virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē.
384. Katru indikācijas paneli apgādā ar sarakstu vai plānu, kas norāda aptvertās telpas un katras sekcijas izvietojuma zonu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.
385. Sprinklerus izvieto telpas augšējā daļā un izkārto piemērotā veidā, lai uzturētu caurmēra ūdens padošanas ātrumu, ne mazāku kā pieci litri minūtē uz 1 m2 virs nominālā laukuma, ko aptver sprinklers. Administrācija atļauj izmantot arī cita veida sprinklerus, ja derīgais izsmidzinātā ūdens daudzums ir ne mazāk efektīvs.
386. Sistēmu nodrošina ar spiediena tvertni, kuras tilpums atbilst vismaz divkāršam nepieciešamā ūdens daudzumam, kā noteikts šajā punktā. Tvertnē atrodas pastāvīgs saldūdens daudzums, kas ir līdzvērtīgs ūdens daudzumam, ko vienā minūtē izsūknē sūknis, kā noteikts šo noteikumu 389. punktā. Nodrošina tāda gaisa spiediena uzturēšanu tvertnē, lai, izlietojot pastāvīgo saldūdens krājumu tankā, šis spiediens nebūtu mazāks par sprinklera darba spiedienu, kam pieskaitīts spiediens, kas rodas no hidrostatiskā ūdens staba spiediena, kas mērīts no tvertnes dibena līdz augstākajam sprinkleram sistēmā. Nodrošina ar sistēmu gaisa un ūdens daudzuma papildināšanai, kā arī stikla mērīšanas cauruli, lai noteiktu pareizo ūdens līmeni tvertnē.
387. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu jūras ūdens ieplūšanu tvertnē.
388. Paredz neatkarīgu mehāniskās piedziņas sūkni vienīgi nepārtrauktas automātiskas ūdens padeves nodrošināšanai sprinkleriem. Krītoties spiedienam sistēmā, nodrošina automātisku sūkņa ieslēgšanos, pirms no spiediena tvertnes ir izsūknēts tās pastāvīgais ūdens daudzums.
389. Sūknis un cauruļvadu sistēma spēj uzturēt spiedienu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai augstākajos sprinkleros nodrošinātu nepārtrauktu tādu ūdens daudzuma padevi, lai vienlaicīgi pārklātu maksimālo laukumu, kas ierobežots ar ugunsizturīgām starpsienām "A" un "B" klases nodalījumos vai 280 m2 laukumu (ņem vērā mazāko), ja ūdens padošanas ātrums atbilst šo noteikumu 385. punktā noteiktajam.
390. Sūkni ūdens padošanas pusē apgādā ar pārbaudes vārstu, kas aprīkots ar īsu izplūdes cauruli ar vaļēju galu. Vārsta un caurules šķērsgriezuma laukums ir adekvāts, lai, uzturot sistēmā spiedienu saskaņā ar šo noteikumu 386. punktu, izlaistu tādu ūdens daudzumu, kas atbilst sūkņa padevei.
391. Jūras ūdens padevi sūknim iekārto pēc iespējas tajā pašā telpā, kur atrodas sūknis, un tā, lai, zvejas kuģim esot jūrā, nav nepieciešams noslēgt jūras ūdens ieplūdi citos gadījumos, izņemot sūkņa revīziju vai remontu.
392. Sprinkleru sūkni un tvertni izvieto saprātīgā attālumā no jebkuras "A" klases mašīntelpas, bet tos nedrīkst izvietot nevienā no tām telpām, kuras tiek aizsargātas ar sprinkleru sistēmu.
393. Jūras ūdens sūkni, automātiskās ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas nodrošina ar enerģijas padevi no vismaz diviem avotiem. Ja sūknis ir ar elektrisko piedziņu, to pieslēdz pie galvenā elektriskās strāvas avota, kura apgādi ar strāvu nodrošina vismaz divi ģeneratori.
394. Strāvas padeves līnijas iekārto tā, lai tās nešķērso kambīzes, mašīntelpas un citas slēgtas telpas ar augstu ugunsgrēka risku, izņemot gadījumu, ja tas ir nepieciešams, lai pievienotos attiecīgajam sadales skapim. Viens no ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas enerģijas avotiem ir avārijas avots. Ja viens no sūkņa enerģijas padeves avotiem ir zvejas kuģa iekšienē izvietots iekšdedzes dzinējs, to papildus šo noteikumu 392. punktā minētajām prasībām izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās gadījumā jebkurā aizsargājamā telpā neietekmētu gaisa padevi šim dzinējam.
395. Sprinkleru sistēmu savieno ar zvejas kuģa galveno ugunsdzēsības maģistrāli ar noslēdzošu, aizskrūvējamu, neatgriezenisku vārstu, kas nepieļauj ūdens atplūdi no sprinkleru sistēmas ugunsdzēsības maģistrālē.
396. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar pārbaudes vārstu, lai pārbaudītu automātisko trauksmes sistēmu, izlaižot viena sprinklera darbības ūdens ekvivalentu. Katras sekcijas pārbaudes vārstu izvieto šīs sekcijas izslēgšanas vārsta tuvumā.
397. Paredz sūkņa automātiskās ieslēgšanās pārbaudi, ja sistēmā samazinās spiediens.
398. Paredz slēdžus vienā no šo noteikumu 379. punktā noteiktajiem indikācijas paneļiem, lai varētu pārbaudīt katras sprinkleru sekcijas indikatorus un trauksmes signalizāciju.
399. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar sprinkleru rezerves galviņām. Rezervē iekļauj visu tipu un kategoriju sprinkleru galviņas, kas uzstādītas kuģī, piemērojot šādas normas atkarībā no uzstādīto skaita:
399.1. mazāk par 100 sprinkleru galviņām - trīs rezerves galviņas;
399.2. mazāk par 300 sprinkleru galviņām - sešas rezerves galviņas;
399.3. no 300 līdz 1000 sprinkleru galviņām - 12 rezerves galviņas.
5.2.13. Ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmas
400. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem tiek izmantota IIIF metode, uzstāda atzīta tipa automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkota, lai atklātu uguns klātbūtni visās dzīvojamās un dienesta telpās, izņemot telpas, kurās nepastāv būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks (piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas).
401. Sistēmai ir jābūt gatavai nekavējoties darboties, un apkalpei nav nepieciešams sagatavot to darbam vai ieslēgt.
402. Katrā detektoru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski raidītu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākiem indikācijas paneļiem, ja ir iedarbojies jebkurš no detektoriem. Šādos paneļos norāda, kurā sekcijā izcēlies ugunsgrēks, un tos centralizēti izvieto stūres mājā un citās vietās, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem jebkuru trauksmes signālu no šīs sistēmas. Papildus paredz iespēju, lai trauksmes signāls skanētu arī uz tā klāja, uz kura ugunsgrēks ir atklāts. Šādu trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu konstruē tā, lai noteiktu jebkura defekta rašanos tajā.
403. Detektorus sagrupē atdalītās sekcijās, kurās nav vairāk par 100 detektoriem, un katra sekcija aptver ne vairāk par 50 apkalpojamām telpām. Detektorus sadala zonās, lai noteiktu, uz kura klāja ugunsgrēks ir izcēlies.
404. Paredz sistēmas iedarbošanos no neatbilstoši augstas gaisa temperatūras, no neatbilstoši lielas dūmu koncentrācijas vai cita faktora, kas norāda uz ugunsgrēka pirmsākumu jebkurā no aizsargājamām telpām. Sistēma, kas ir jutīga pret gaisa temperatūru, neiedarbojas temperatūrā, kas ir zemāka par 54 ºC, bet nodrošina tās iedarbošanos temperatūrā, kas nav augstāka par 78 ºC, ja temperatūras pieaugšana līdz šim līmenim nav straujāka par vienu grādu minūtē. Pēc administrācijas ieskatiem žāvējamās telpās vai citās vietās ar paaugstinātu apkārtējo temperatūru sistēmas iedarbošanās temperatūru var paaugstināt par 30 °C virs maksimālās temperatūras telpas augšpusē. Pret dūmu koncentrāciju jutīgu sistēmu iedarbošanos paredz, ja samazinās pārraidītā gaismas stara intensitāte, kuru noteikusi administrācija. Dūmu detektorus sertificē tā, lai tie iedarbotos, pirms dūmu biezums pārsniedz 12,5 % obskurāciju uz metru, bet neiedarbotos, kamēr dūmu biezums nav pārsniedzis 2 % obskurāciju uz metru. Citas līdzvērtīgi efektīvas sistēmu iedarbošanās metodes var izmantot pēc administrācijas ieskatiem. Atklāšanas sistēmas nedrīkst izmantot citam mērķim, tikai ugunsgrēka atklāšanai.
405. Detektorus trauksmes iedarbināšanai ierīko tā, ka tie iedarbojas, atbrīvojot vai saslēdzot kontaktus vai arī ar citu piemērotu metodi. Tos izvieto telpas augšējā daļā un aizsargā pret triecieniem un fiziskiem bojājumiem. Tie ir piemēroti lietošanai jūras gaisā. Tos izvieto atklātā vietā, kur nav siju un citu līdzīgu objektu, kas varētu traucēt karstu gāzu vai dūmu plūsmai uz jutīgo elementu. Detektorus, kas iedarbojas, kontaktiem saslēdzoties, apgādā ar izolēta tipa kontaktiem, un ķēdi pastāvīgi pārrauga, lai noteiktu bojājumus.
406. Katrā telpā, kur nepieciešamas ugunsgrēka atklāšanas iespējas, uzstāda vismaz vienu detektoru un izvieto ne mazāk kā vienu detektoru uz aptuveni 37 m2 klāja laukuma. Lielās telpās detektorus izvieto tā, lai viens detektors no otra nebūtu tālāk par 9 metriem vai tālāk par 4,5 metriem no starpsienas.
407. Ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu darbināšanai paredzētā elektriskā aprīkojuma apgādi ar enerģiju nodrošina vismaz no diviem elektroapgādes avotiem, no kuriem viens ir avārijas avots. Strāvas piegādi nodrošina no divām atsevišķām barošanas līnijām, kas paredzētas tikai šim mērķim. Šādas barošanas līnijas savieno ar pārslēgšanas slēdzi, kas izvietots uguns atklāšanas sistēmas kontrolpunktā. Elektroinstalācijas sistēmu ierīko tā, lai izvairītos no kambīzēm, mašīntelpām un citām slēgtām telpām ar augstu ugunsgrēka izcelšanās risku, izņemot tur, kur tas nepieciešams, lai nodrošinātu ugunsgrēka atklāšanu šajās telpās vai pievienotos attiecīgam sadales skapim.
408. Blakus katram indikācijas panelim izvieto plānu vai sarakstu, kur norāda sistēmas aptverto telpu un zonas izvietojumu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību valsts valodā un darba valodā.
409. Nodrošina detektoru un indikācijas paneļu pareizas darbības pārbaudes iespēju, paredzot līdzekļus karsta gaisa vai dūmu izmantošanai detektoru izvietošanas vietās.
410. Katru detektoru sekciju apgādā ar detektoru rezerves galvām saskaņā ar administrācijas noteikto.
411. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.
5.2.14. Ugunsdzēsības sūkņi
412. Kuģi aprīko ar vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem.
413. Ja pastāv iespēja, ka ugunsgrēks jebkurā vienā nodalījumā var apturēt visu ugunsdzēsības sūkņu darbību, paredz alternatīvas ūdens piegādes iespējas ugunsdzēsībai. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, šāds alternatīvs līdzeklis ir stacionārs avārijas ugunsdzēsības sūknis, kas tiek iedarbināts automātiski no neatkarīga enerģijas avota. Šādam avārijas ugunsdzēsības sūknim paredz tādu jaudu, lai tas nodrošinātu divas ūdens strūklas ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm2.
414. Ugunsdzēsības sūkņiem, izņemot avārijas sūkni, paredz tādu jaudu, lai ugunsdzēsības vajadzībām nodrošinātu ūdens padeves daudzumu ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm2 un vismaz šādu kopējo ražību (Q):
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība nepārsniedz 180 m3/h.
415. Katram ugunsdzēsības sūknim, izņemot avārijas sūkni, nodrošina ražību, ne mazāku par 40 % no kopējās ugunsdzēsības sūkņu ražības, kas noteikta šo noteikumu 414. punktā, lai nodrošinātu ūdens piegādi saskaņā ar šo noteikumu 427. punktā minētajām prasībām. Šie ugunsdzēsības sūkņi apgādā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas atbilstoši šiem noteikumiem. Ja uzstāda vairāk nekā divus ugunsdzēsības sūkņus, papildus uzstādāmo sūkņu ražību nosaka pēc administrācijas ieskatiem.
416. Izmanto mehāniskos ugunsdzēsības sūkņus ar neatkarīgu piedziņu. Sanitāros, balasta, sateču un vispārējās apkalpošanas sūkņus var atzīt par ugunsdzēsības sūkņiem, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet, ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas iespējām.
417. Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz projektēto spiedienu piegādes cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, visiem sūkņiem uzstāda redukcijas vārstus. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, lai nepieļautu pārāk liela spiediena rašanos jebkurā maģistrālās ugunsdzēsības sistēmas vietā.
418. Avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu ir atsevišķi neatkarīgi darbināmi sūkņi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators (kā norādīts šo noteikumu 4.3.2. apakšnodaļā) ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja). Nodrošina avārijas ugunsdzēsības sūkņa darbību vismaz trīs stundas.
419. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.
5.2.15. Galvenās ugunsdzēsības maģistrāles
420. Ja ir nepieciešams vairāk nekā viens hidrants, lai nodrošinātu vairākas strūklas saskaņā ar šo noteikumu 427. punktu, paredz galveno ugunsdzēsības maģistrāli.
421. Lai nodrošinātu ugunsdzēsības sistēmai pietiekamu efektivitāti, ir pieļaujami tikai tādi pievienojumi galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot pievienojumus klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.
422. Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ja nepieciešams, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.
423. Galvenajās ugunsdzēsības maģistrālēs un ūdens padeves cauruļvados izmanto caurules ar diametru, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu maksimālā ūdens daudzuma efektīvu sadali no diviem vienlaikus strādājošiem sūkņiem vai arī lai nodrošinātu ūdens padevi 140 m3/h (ņem vērā mazāko lielumu).
424. Ja divi sūkņi saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām vienlaicīgi nodrošina šo noteikumu 423. punktā noteikto ūdens daudzumu caur jebkuriem diviem blakus esošiem ugunsdzēsības hidrantiem, minimālais spiediens visos ugunsdzēsības hidrantos nedrīkst būt mazāks par 0,25 N/mm2.
5.2.16. Ugunsdzēsības hidranti, ugunsdzēsības šļūtenes un stobri
425. Paredzēto ugunsdzēsības šļūteņu skaitu nosaka atbilstoši ierīkoto ugunsdzēsības hidrantu skaitam, papildus nodrošina vienu rezerves šļūteni. Šajā skaitā nav iekļautas ugunsdzēsības šļūtenes mašīntelpā vai katlutelpā. Administrācija palielina nepieciešamo ugunsdzēsības šļūteņu skaitu, lai nodrošinātu, ka tās ir pieejamas un izmantojamas jebkurā laikā, ņemot vērā zvejas kuģa lielumu.
426. Lai ūdens strūklas sasniegtu ikvienu kuģa telpu, no atzīta materiāla izgatavo pietiekama garuma ugunsdzēsības šļūtenes, nosakot to maksimālo garumu - 20 metru. Katru ugunsdzēsības šļūteni apgādā ar stobru un atbilstošo savienojumu. Ugunsdzēsības šļūtenes kopā ar nepieciešamajiem piederumiem un rīkiem tur gatavas izmantošanai skaidri redzamās vietās pie ugunsdzēsības hidrantiem vai savienojumu vietām.
427. Paredz tādu ugunsdzēsības hidrantu skaitu un izvietojumu, lai vismaz divas ūdens strūklas, kas nav no viena un tā paša ugunsdzēsības hidranta (un viena no šīm strūklām tiek nodrošināta caur nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni), sasniegtu jebkuru zvejas kuģa vietu, kas pieejama apkalpei zvejas kuģa ekspluatācijas laikā.
428. Ugunsdzēsības hidrantus apgādā ar ugunsdzēsības šļūtenēm, kas ir aprīkotas ar divkāršas darbības stobriem saskaņā ar šo noteikumu 431., 432. un 433. punktā minētajām prasībām. Vienu ugunsdzēsības hidrantu izvieto pie ieejas telpā, kura tiek aizsargāta.
429. Galvenajām ugunsdzēsības maģistrālēm un ugunsdzēsības stobriem, ja tie nav adekvāti aizsargāti, nedrīkst izmantot materiālus, kas karstumā kļūst neefektīvi. Caurules un ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai ugunsdzēsības šļūtenes būtu viegli savienojamas ar tiem. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem iespējams pārvadāt klāja kravas, ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tie vienmēr būtu viegli pieejami, un cauruļvadus ierīko tā, lai, cik tas praktiski iespējams, novērstu iespēju tos sabojāt ar šādu kravu. Paredz ugunsdzēsības šļūteņu savienojumu un stobru pilnīgu savstarpējas apmaiņas iespēju.
430. Katras ugunsdzēsības šļūtenes apkalpošanai ierīko vārstu vai krānu, lai ikvienu ugunsdzēsības šļūteni varētu atvienot, kamēr ugunsdzēsības sūkņi turpina darboties.
431. Izmanto standarta stobrus ar izmēriem 12 mm, 16 mm vai 19 mm vai, cik vien iespējams, tuvu tam. Pēc administrācijas ieskatiem var atļaut lielāka izmēra stobru izmantošanu.
432. Dzīvojamās un dienesta telpās nav nepieciešams lietot stobrus ar diametru, lielāku par 12 mm.
433. Mašīntelpās un atklātās vietās stobru izmēru paredz tādu, lai iegūtu maksimālu ūdens padevi no divām strūklām ar spiedienu, kas noteikts šo noteikumu 424. punktā, paredzot, ka stobrus ar izmēru, lielāku par 19 mm, nav nepieciešams lietot.
5.2.17. Ugunsdzēšamie aparāti
434. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.
435. Rezerves lādiņi:
435.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) - 50 %;
435.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
435.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
436. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.
437. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
437.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem - pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās - ik pēc 5 gadiem;
437.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 5 gados;
437.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 10 gados.
438. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
5.2.18. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamās un dienesta telpās
439. Vismaz piecus atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
440. Rezerves lādiņi:
440.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) - 50 %;
440.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
440.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
5.2.19. Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās
441. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās "A" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.
442. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, apvienoto mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu. Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli vai degvielas agregāti, saskaņā ar administrācijas norādīto nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
442.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;
442.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
442.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;
442.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgās putas.
443. Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.
444. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
445. Katlutelpas un telpu, kur ir izvietota daļa no šķidrās degvielas iekārtām, nodrošina vismaz ar diviem atzītiem pārnēsājamiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem vai to ekvivalentiem. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu atzītu putu pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu ar 135 litru tilpumu vai tā ekvivalentu. Šos ugunsdzēšamos aparātus nodrošina ar šļūtenēm uz spoles, pielāgotām tā, lai sasniegtu jebkuru katlutelpas daļu. Administrācija var atvieglot šā punkta prasības, ņemot vērā to telpu izmērus un izmantošanu, kuras nepieciešams aizsargāt.
446. Pie katras kurtuves izvieto kasti ar smiltīm, ar sodu impregnētām zāģu skaidām vai ar citu atzītu sausu materiālu tādā daudzumā, kā noteikusi administrācija. Kā alternatīvu var izmantot atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu.
447. Telpas, kur ir novietoti iekšdedzes dzinēji, kas tiek izmantoti par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:
447.1. vienu no ugunsdzēsības sistēmām, kas noteiktas šo noteikumu 442. punktā;
447.2. vismaz vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas uzskatiem;
447.3. atzītiem putu vai līdzvērtīgiem pārvietojamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru no degvielas vai eļļas augstspiediena sistēmām, mehānismiem un citiem ugunsgrēka riska avotiem. Papildus paredz pietiekamu putu vai tiem ekvivalentu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu. Ugunsdzēšamos aparātus izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi tādi ugunsdzēšamie aparāti. Mazākām telpām administrācija var atvieglot šīs prasības.
448. Telpas, kurās ir novietotas tvaika turbīnas vai tvaika mašīnas, ko izmanto par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:
448.1. atzītiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, vai līdzvērtīgiem aparātiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru spiediena eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru apvalka daļu, kas aptver zem spiediena eļļojamas turbīnas daļas, mašīnas vai ar tām saistīto sazobi, kā arī uz jebkuru citu ugunsgrēka riska vietu. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami, ja aizsardzība, kas ir līdzvērtīga vismaz šajā apakšpunktā noteiktajai, šādās telpās ir nodrošināta ar stacionāro ugunsdzēsības sistēmu, kas ierīkota saskaņā ar šo noteikumu 442. punktu;
448.2. pietiekamu skaitu pārnēsājamo vai līdzvērtīgu ugunsdzēšamo aparātu, ko izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi ugunsdzēšamie aparāti. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami papildus šo noteikumu 447. punktā minētajiem nosacījumiem.
449. Ja administrācija uzskata, ka ugunsgrēka bīstamība pastāv mašīntelpās, kurām attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām šajā apakšnodaļā nav noteiktas īpašas prasības, šādās telpās vai blakus tām izvieto atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus vai citus ugunsdzēsības līdzekļus saskaņā ar administrācijas norādījumiem.
450. Ja stacionārās ugunsdzēsības sistēmas saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām nav nepieciešamas, bet ir uzstādītas, nodrošina šo sistēmu atbilstību administrācijas prasībām.
451. Ja nokļūšana "A" klases mašīntelpās ir paredzēta zemākā līmenī caur blakusesošo vārpstas tuneli, papildus katrām ūdensdrošām durvīm drošā attālumā no šādas mašīntelpas aizsardzībai no uguns ierīko vieglas tērauda durvis, kuras var atvērt un aizvērt no abām to pusēm.
5.2.20. Starptautiskais krasta savienojums
452. Nodrošina vismaz vienu starptautisko krasta savienojumu, kas atbilst šo noteikumu 453. punktā minētajam nosacījumam.
453. Nodrošina starptautisko krasta savienojumu atloku izmērus saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikumu.
454. Savienojumus izgatavo no materiāla, kas ir piemērots darba spiedienam 1,0 N/mm2.
455. Atloka viena puse ir ar plakanu virsmu, bet otra puse pastāvīgi pievienota savienojumam, kas atbilst zvejas kuģa ugunsdzēsības hidranta un šļūteņu savienojumam. Krasta savienojums atrodas uz klāja kopā ar atbilstoša materiāla blīvi, kas derīga darba spiedienam 1,0 N/mm2, un kopā ar četrām 50 mm garām 16 mm diametra skrūvēm, uzgriežņiem un atbilstošām astoņām paplāksnēm. Krasta savienojumu apgādā ar divām atbilstoša izmēra uzgriežņu atslēgām.
456. Paredz iespēju šādu krasta savienojumu izmantot no abiem zvejas kuģa bortiem.
5.2.21. Ugunsdzēsēja aprīkojums, ugunsdrošības plāns un aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā
457. Uz zvejas kuģa nodrošina ne mazāk kā divus ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām. Katru elpošanas aparātu nodrošina ar diviem rezerves lādiņiem.
458. Ugunsdzēsēja aprīkojuma komplektus izvieto pēc iespējas dažādās vietās tā, lai tie būtu viegli pieejami un pastāvīgi gatavi izmantošanai.
459. Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.756(18) "Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem". Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.
460. Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:
460.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;
460.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;
460.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas:
460.3.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;
460.3.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
460.3.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces;
460.3.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
460.3.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;
460.3.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;
460.3.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;
460.3.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;
460.3.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;
460.3.10. pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;
460.3.11. ugunsdzēsēju aprīkojums;
460.4. stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;
460.5. kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.
5.3. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 60 metriem
5.3.1. Konstruktīvā ugunsdrošība
461. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un virsbūvju konstrukcijās izmanto nedegošus materiālus. Administrācija atļauj izmantot degtspējīga materiāla konstrukcijas, ja tiek ievērotas šajā punktā un šo noteikumu 5.2.12. apakšnodaļā papildus noteiktās ugunsdzēsības prasības.
462. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus no "A" klases mašīntelpām, konstruē atbilstoši "A-60" klases prasībām, ja mašīntelpas nav nodrošinātas ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu, un atbilstoši "A-30" klases prasībām, ja ir uzstādīta stacionārā ugunsdzēsības sistēma. Klājus un starpsienas, kas atdala citas mašīntelpas no dzīvojamām, dienesta telpām un kontrolpunktiem, konstruē atbilstoši "A-0" klases prasībām.
463. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un dienesta telpām, konstruē atbilstoši "A" klases prasībām un izolē saskaņā ar šo noteikumu 333. punktā minētā pielikuma 1. un 2. tabulas nosacījumiem. Administrācija var atļaut izmantot "B-15" klases nodalījumus, lai atdalītu tādas telpas kā kapteiņa (škipera) kajīte no stūres mājas, ja šādas telpas uzskata par stūres mājas daļu.
464. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus no mašīntelpām, konstruē atbilstoši "F" vai "B-15" klases prasībām. Papildus nodrošina mašīntelpu dūmu necaurlaidību, cik praktiski tas ir iespējams. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un dienesta telpām, konstruē atbilstoši "F" klases prasībām.
465. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, būvē kā "B-15" klases nodalījumus.
466. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, būvē kā "F" klases šķirtnes.
467. Starpsienas saskaņā ar šo noteikumu 465. un 466. punktu sniedzas no klāja līdz klājam, ja vien abpus starpsienai nav ierīkoti nepārtraukti griesti (tādas pašas klases kā starpsienas). Šajā gadījumā starpsiena pie griestiem var būt pārtraukta.
468. Iekšējās kāpnes, kas savieno dzīvojamās, dienesta telpas un kontrolpunktus, izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla. Šādu kāpņu telpu konstrukcijas veido atbilstoši "F" klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no degtspējīga materiāla, vai atbilstoši "B-15" klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no nedegoša materiāla, ņemot vērā, ka tad, ja kāpnes šķērso tikai vienu klāju, tās ir ierobežotas viena līmeņa kāpņu telpā.
469. Durvis un citas aizvēršanas ierīces klājos un starpsienās, kuras minētas šo noteikumu 462., 463., 464., 465., 466. un 467. punktā, kā arī durvis, kas ierīkotas kāpņu telpās un kas minētas 468. punktā, un durvis, kas ierīkotas mašīntelpās un katlutelpās, cik vien tas praktiski iespējams, konstruē ar līdzvērtīgu uguns izturību, kāda ir tiem nodalījumiem, kuros tās ierīkotas. "A" klases mašīntelpu durvis ir pašaizverošas.
470. Liftu šahtas, kas šķērso dzīvojamās un dienesta telpas, būvē no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un aprīko ar aizvēršanas līdzekļiem, kas ļauj ierobežot vilkmi un dūmu izplatīšanos.
471. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, ierobežojošos klājus un starpsienas telpās, kur atrodas avārijas enerģijas avoti, un starpsienas un klājus starp kambīzēm, krāsu un lukturu noliktavām vai jebkurām telpām, kur tiek glabāts noteikts ugunsnedrošu materiālu daudzums, un dzīvojamām, dienesta telpām vai kontroles stacijām konstruē kā "F" vai "B-15" klases nodalījumus.
472. Klājus un starpsienas, kas minēti šo noteikumu 471. punktā, uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no nedegošiem materiāliem, būvē kā "A" klases nodalījumus, kas izolēti saskaņā ar administrācijas prasībām, ņemot vērā ugunsgrēka risku. Administrācija var noteikt "B-15" klases nodalījumus starp kambīzi un dzīvojamām, dienesta telpām vai kontrolpunktiem, ja kambīzē ir uzstādītas elektriskās krāsnis, elektriski sildāmas karstā ūdens ierīces un citas tikai elektriski sildāmas ierīces.
473. Produktus ar augstu uzliesmošanas spēju uzglabā piemērotos hermētiski noslēgtos konteineros.
474. Ja saskaņā ar šo noteikumu 462., 463., 464., 465., 466., 467., 468., 469., 470., 471., 472. un 473. punktu starpsienas un klāji ir būvēti kā "A", "B" vai "F" klases nodalījumi un tos šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, ventilācijas kanāli, veic pasākumus, lai netiktu vājināta nodalījuma uguns izturība.
475. Tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma dzīvojamās, dienesta telpās vai kontrolpunktos, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas savrup ne tālāk kā septiņus metrus viena no otras.
476. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:
476.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla;
476.2. šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;
476.3. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.
477. Dzīvojamās telpās, dienesta telpās, izņemot vietējos saldēšanas nodalījumus, kontrolpunktos un mašīntelpās izmanto nedegošus izolācijas materiālus. "A" klases mašīntelpu iekšējo robežu izolācijas virsmas veido naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas.
478. Zivju uzglabāšanas nodalījumos degtspējīgo izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.
479. Administrācija var atļaut izmantot "A-0" klases nodalījumus "B-15" vai "F" klases nodalījumu vietā, novērtējot blakus telpās izmantoto degtspējīgo materiālu daudzumu.
5.3.2. Ventilācijas sistēmas
480. Paredz ventilatoru apstādināšanas iespējas un galveno ventilācijas atveru noslēgšanu no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 487. punktā minētos nosacījumus.
481. Nodrošina aprīkojumu, lai gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem varētu aizvērt no drošas vietas.
482. Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
483. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
484. Dzīvojamām telpām, dienesta telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus izgatavo no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsizturību.
485. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošu vielu, aprīko ar ventilēšanas sistēmu, kas atdalīta no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu iekārto telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem drāšu sietiem dzirksteļu uztveršanai.
486. Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina ventilāciju citās telpās.
487. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli nodrošina telpas abās "A" klases nodalījuma starpsienu vai klāja pusēs, ierīko ugunsdrošības aizbīdņus tā, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos starp šiem nodalījumiem. Ar roku vadāmus ugunsdrošības aizbīdņus iekārto tā, lai varētu tos darbināt no abām klāja vai starpsienas pusēm. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli ar brīvo šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m2, šķērso "A" klases starpsienas vai klājus, ierīko automātiskos ugunsdrošības aizbīdņus, kas paši aizveras. Šahtas, ko izvieto tikai vienā starpsienu pusē, iekārto atbilstoši šo noteikumu 339. punktā minētajām prasībām.
5.3.3. Apkures iekārtas
488. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
489. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm, un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 345. punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.
490. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju, tā atbilst atzīto organizāciju un 5.3.5. apakšnodaļā minētajām prasībām.
5.3.4. Dažādas prasības
491. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās (slēptās virsmas aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un apšuves) izmanto materiālus ar zemu liesmu izplatīšanās spēju, kas pārbaudīta saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu.
492. Dzīvojamās un dienesta telpās, kontrolpunktos, "A" klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka risku visu atklāto stikla plastikāta konstrukciju virsmas pārklāj ar atzītiem sveķiem ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām vai tās pārklāj ar atzītu krāsu ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām, vai arī aizsargā ar citu nedegošu materiālu.
493. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu, kā to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
494. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmot spējīgs vai sprādzienbīstams un nekļūst toksisks paaugstinātā temperatūrā.
495. Cauruļvadiem, kas šķērso "A" vai "B" klases starpsienas dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
496. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot drenāžas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
497. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla bez atverēm to sānos vai dibena daļā.
498. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus attiecīgās telpas tā, lai ugunsgrēka gadījumā telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
499. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūdes savākšanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.
500. Ja administrācija ir atļāvusi lietot degtspējīgus materiālus vai dzīvojamo telpu, dienesta telpu vai kontrolpunktu konstrukcijā ir lietots ievērojams daudzums degtspējīgu materiālu, tiek izvērtēta nepieciešamība uzstādīt automātisku ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu šajās telpās, ņemot vērā telpu izmērus, aprīkojumu, izvietojumu attiecībā pret kontrolposteņiem, kā arī liesmu izplatīšanās īpašības uzstādītajām mēbelēm.
501. Kuģi, kura garums ir lielāks par 45 metriem, ja administrācija uzskata par nepieciešamu, aprīko ar starptautisko krasta savienojumu saskaņā ar šo noteikumu 5.2.20. apakšnodaļā minētajām prasībām.
5.3.5. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana
502. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
503. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 504. un 506. punktā minētajām prasībām.
504. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības vārstus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
505. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr. 79 "Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi". Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot vaļējus gaismas avotus".
506. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļa. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
5.3.6. Evakuācijas ceļi
507. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), un no šīm telpām iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā ērtus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes uz glābšanas līdzekļiem. Ievēro šādas prasības:
507.1. no visu līmeņu dzīvojamām telpām nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:
507.2. galvenā izeja ir kāpnes no telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, bet otra evakuācijas izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes;
507.3. evakuācijas ceļš telpām, kuras atrodas virs atvērtā klāja, ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija. Ja nav iespējams ierīkot kāpnes vai durvis, viens no evakuācijas ceļiem var būt attiecīgu izmēru iluminatori vai lūkas, ko aizsargā pret apledošanu;
507.4. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu evakuācijas ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;
507.5. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt 2,5 metrus, ja no turienes ir tikai viens evakuācijas ceļš;
507.6. evakuācijas ceļu platumu un nepārtrauktību nosaka saskaņā ar administrācijas prasībām.
508. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Kā vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar apkalpes vai avārijas komandas spēkiem.
509. Kuģa mašīntelpās viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātus, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu novietojumu un skaitu nosaka, ņemot vērā mašīntelpu izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.
510. Kuģa dzīvojamo telpu koridoros viegli pieejamās un redzamās vietās izvieto vismaz vienu avārijas glābšanas elpošanas aparātu, ko ugunsgrēka laikā ātri un viegli var sasniegt.
511. Liftu neuzskata par vienu no prasītajiem evakuācijas ceļiem.
512. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļā minētajām prasībām.
5.3.7. Ugunsdzēsības sūkņi
513. Kuģi aprīko ar vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem.
514. Minimālais uzstādāmo ugunsdzēsības sūkņu skaits un tips ir šāds:
514.1. viens sūknis ar mehānisku piedziņu, ja piedziņa nav atkarīga no galvenā dzinēja;
514.2. viens sūknis ar piedziņu no galvenā dzinēja, ja dzenvārpstu ir viegli atvienot, vai arī ir uzstādīta dzenskrūve ar regulējamu soli.
515. Par ugunsdzēsības sūkņiem var izmantot arī sanitāros, balasta, sateču, vispārējās apkalpošanas vai jebkurus citus sūkņus, ja tie atbilst šīs nodaļas prasībām un neiespaido sateču atsūknēšanas spējas. Ugunsdzēsības sūkņi ir pievienoti tā, lai tos nevarētu izmantot naftas produktu vai citu viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu pārsūknēšanai.
516. Centrbēdzes sūkņus vai citus ar galveno ugunsdzēsības sistēmu savienotos sūkņus, caur kuriem ūdens var atplūst atpakaļ, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem.
517. Zvejas kuģus, kuri nav aprīkoti ar avārijas ugunsdzēsības sūkņiem ar mehānisko piedziņu un ar stacionārām ugunsdzēsības sistēmām mašīntelpā, nodrošina ar papildu ugunsdzēsības līdzekļiem pēc administrācijas ieskatiem.
518. Ja zvejas kuģus aprīko ar avārijas ugunsdzēsības sūkņiem, tie ir atsevišķi sūkņi ar mehānisko piedziņu, neatkarīgi darbināmi ar atsevišķu tiešas piedziņas dīzeļdzinēju un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus tās telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja).
519. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēsības sūkņus, aizborta ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēsības sūkņi, lai avārijas ugunsdzēsības sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.
520. Nosaka vismaz šādu kopējo galveno mehānisko ugunsdzēsības sūkņu ražību (Q):
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums) metros.
521. Ja uzstāda divus neatkarīgus sūkņus ar mehānisko piedziņu, katra sūkņa ražību nosaka ne mazāku par 40 % no šo noteikumu 520. punktā noteiktās vai 25 m3/h (izvēlas lielāko).
522. Ja galvenie ugunsdzēsības sūkņi padod caur galveno ugunsdzēsības maģistrāli pievienotajām ugunsdzēsības šļūtenēm un stobriem šo noteikumu 520. punktā noteikto ūdens apjomu, ūdens spiediens jebkurā hidrantā ir ne mazāks par 0,25 N/mm2.
523. Ja avārijas ugunsdzēsības sūkņi ar mehānisko piedziņu padod maksimāli noteikto ūdens daudzumu saskaņā ar 520. punktu, spiediens ikvienā ugunsdzēsības hidrantā ir ne mazāks par administrācijas noteikto.
5.3.8. Galvenās ugunsdzēsības maģistrāles
524. Ja saskaņā ar šo noteikumu 529. punktu ir nepieciešams vairāk nekā viens ugunsdzēsības hidrants, izveido galveno ugunsdzēsības maģistrāli.
525. Galvenajā ugunsdzēsības maģistrālē, ja tā nav atbilstoši aizsargāta, neizmanto materiālus, kas karstumā viegli kļūst neefektīvi.
526. Ja ugunsdzēsības sūkņi var radīt galvenajā ugunsdzēsības maģistrālē spiedienu, kas pārsniedz projektēto darba spiedienu, ierīko redukcijas vārstus.
527. Lai nodrošinātu pietiekamu ugunsdzēsības sistēmas efektivitāti, galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei drīkst būt tikai tādi pievienojumi, kas nepieciešami ugunsgrēka dzēšanai, izņemot tos, kas paredzēti klāja, enkurķēžu mazgāšanai un sateču atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.
528. Ja galvenā ugunsdzēsības maģistrāle nav pašdrenējoša, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.
5.3.9. Ugunsdzēsības hidranti, ugunsdzēsības šļūtenes un stobri
529. Ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.
530. Strūklu nodrošina ar vienu nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni.
531. "A" klases mašīntelpu nodrošina ar vismaz vienu ugunsdzēsības hidrantu, kas ir komplektā ar ugunsdzēsības šļūteni un divkāršas darbības stobru. Šo ugunsdzēsības hidrantu izvieto ārpus mašīntelpas pie ieejas šajā mašīntelpā.
532. Katru ugunsdzēsības hidrantu nodrošina ar vienu ugunsdzēsības šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.
533. Vienas ugunsdzēsības šļūtenes garums nepārsniedz 20 metru.
534. Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēsības šļūtenes. Katru ugunsdzēsības šļūteni nodrošina ar atbilstošu savienojumu un divkāršas darbības stobru.
535. Ugunsdzēsības šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumu, ja ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei.
536. Nodrošina šo noteikumu 534. punktā noteikto stobru atbilstību uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu ražībai, bet jebkurā gadījumā to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.
5.3.10. Ugunsdzēšamie aparāti
537. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Pieprasītajiem pārnēsājamiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.
538. Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:
538.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) - 50 %;
538.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
538.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
539. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kuras tos izmanto.
540. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
540.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem - pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās - ik pēc 5 gadiem;
540.2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 5 gados;
540.3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 10 gados.
541. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
5.3.11. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamās un dienesta telpās
542. Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Šajās telpās izvieto ne mazāk kā trīs ugunsdzēšamos aparātus.
543. Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:
543.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) - 50 %;
543.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;
543.3. uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanas instrukcijas valsts valodā un darba valodā. Pārlādēšanai izmanto tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.
5.3.12. Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās
544. Neatkarīgi no šajā nodaļā minētajām prasībām visās "A" klases mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.
545. Telpas, kurās atrodas ar šķidro degvielu kurināmi katli, degvielas agregāti vai iekšdedzes dzinēji ar kopējo jaudu 375 kW un vairāk, nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
545.1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu;
545.2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
545.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;
545.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.
546. Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.
547. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.
548. Šo noteikumu 545. punktā minēto iekārtu vadības posteņus iekārto ārpus norādītajām telpām viegli pieejamās vietās, ko nevar nošķirt ugunsgrēks, kas izcēlies šajās telpās. Ugunsgrēka gadījumā aizsargājamā telpā nodrošina ugunsdzēsības sistēmas darbināšanai nepieciešamās enerģijas un ūdens padevi.
549. Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem mašīntelpās, kuras arī ir būvētas vai pārklātas ar šādiem materiāliem, ir uzstādīti ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji, uzstāda vienu no šo noteikumu 545. punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām.
550. Visas "A" klases mašīntelpas nodrošina vismaz ar diviem tāda tipa pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas piemēroti ar naftas produktiem saistītu ugunsgrēku dzēšanai. Ja šādās mašīntelpās ir uzstādīti dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW un lielāku, tās nodrošina ar trim šādiem pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem. Vienu no pārnēsājamajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem izvieto pie ieejas telpā.
551. Zvejas kuģus, kuru mašīntelpās nav uzstādītas stacionāras ugunsdzēsības sistēmas, nodrošina ar putu ugunsdzēšamo aparātu, kura tilpība ir vismaz 45 litri, vai tā ekvivalentu, kas derīgs degošu naftas produktu dzēšanai. Ja mašīntelpas izmēru dēļ šis nosacījums nav praktiski izpildāms, administrācija atļauj tā vietā izvietot pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus.
5.3.13. Ugunsdzēsēja aprīkojums, ugunsdrošības plāns un aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā
552. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 45 metri vai lielāks, nodrošina vismaz divus ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus, kuri atbilst SOLAS obligātā ugunsdrošības sistēmas kodeksa prasībām un ko izvieto viegli pieejamās vietās pēc iespējas tālāk vienu no otra. Katru elpošanas aparātu nodrošina vismaz ar diviem rezerves lādiņiem.
553. Uz zvejas kuģa ir pastāvīgi izlikts redzamā vietā ugunsgrēka kontroles plāns. Uz esošiem zvejas kuģiem un kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.952(23) "Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam". Visiem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A7.756(18) "Pamatnostādnes attiecībā uz informāciju, ko sniedz ar ugunsdrošības plāniem". Zvejas kuģus ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atbrīvot no šīs prasības, bet tikai īpašos gadījumos. Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.
554. Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmu un ierīču uzturēšanas prasības:
554.1. zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa;
554.2. ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību;
554.3. visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Apkopes plānu glabā uz kuģa, un tas ietver vismaz šādas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas, ja tās ir ierīkotas:
554.3.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;
554.3.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
554.3.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces;
554.3.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;
554.3.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;
554.3.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;
554.3.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;
554.3.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;
554.3.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;
554.3.10. pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;
554.3.11. ugunsdzēsēju aprīkojums;
554.4. stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;
554.5. kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē.
5.4. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, bet mazāks par 24 metriem
5.4.1. Konstruktīvā ugunsdrošība
555. Ja tērauda klāji vai tērauda starpsienas dzīvojamās telpās vienlaicīgi ir arī degvielas tanka sienas vai griesti, tos pārklāj ar vismaz 40 mm biezu izolācijas slāni no nedegoša materiāla. Degvielas tanku lūkas vai citas atveres neizvieto dzīvojamās telpās.
556. Ārējās starpsienas un zvejas kuģa sānus, kas robežojas ar dzīvojamām telpām, izolē ar vismaz 50 mm biezu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām, mašīntelpu un kravas telpām izolē ar nedegošu izolāciju vismaz 40 mm biezumā un izmantojot izolāciju ar blīvumu saskaņā ar administrācijas vai atzīto organizāciju prasībām. Koka kuģos tās var būvēt no divām kokmateriālu kārtām ar filca vai cita līdzvērtīga materiāla izolāciju starp tām vai no 60 mm bieza koka ar izolācijas pārklājumu vai citā veidā, lai nodrošinātu vismaz "B-15" klases standartu. Tērauda kuģos starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām konstruē no tērauda. Izolācijas virsma, kura ir uzstādīta "A" klases mašīntelpās un citās telpās, kur naftas produkti var iesūkties izolācijā, ir atbilstoši pārklāta ar pārklājumu, kas neļauj naftas produktiem vai to tvaikiem iesūkties izolācijas materiālā.
557. Visa izolācija dzīvojamās telpās un stūres mājā ir no nedegošiem materiāliem. Degoša izolācija, kas uzstādīta noliktavās vai zivju apstrādes telpās, ir pārklāta ar blīvu ugunsdrošu pārklājumu.
558. Ja starp dzīvojamām telpām un mašīntelpu ir paredzētas durvis, tās izgatavo no tērauda un tādas, kas pašas aizveras. Ir atļauts uzstādīt durvis starp kambīzi un ēdamtelpu, ja tās ir izgatavotas no uguns izplatīšanos neveicinoša materiāla, tāpat kā apkalpošanas lūka. Ja tiek lietotas elektriskās ēdiena gatavošanas iekārtas, kambīze un ēdamtelpa var būt viena telpa, kas pārdalīta divos atbilstošos nodalījumos.
5.4.2. Ventilācijas sistēmas
559. Iespēju apstādināt ventilatorus un aizvērt galvenās ventilācijas sistēmas atveres paredz no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 5.4.3. apakšnodaļā noteiktos gadījumus.
560. Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m2. Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.
561. "A" klases mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, dienesta telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.
562. Dzīvojamām telpām, dienesta telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot "A" klases mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.
563. Pieliekamos, kur tiek uzglabāts noteikts daudzums viegli uzliesmojošu vielu, aprīko ar ventilācijas sistēmu, kas ir atdalīta no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem drāšu sietiem dzirksteļu uztveršanai. Šīs ventilācijas sistēmas neizvieto citu ventilācijas sistēmu ieplūdes atveru tiešā tuvumā.
564. Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.
5.4.3. Apkures iekārtas
565. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizdegties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.
566. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu liesmu. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes ierobežošanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama izmēra ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu.
567. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.
568. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju, tā atbilst atzīto organizāciju un 5.4.5. apakšnodaļā minētajām prasībām.
569. Ja gāzes iekārtas tiek izmantotas sadzīves vajadzībām un gāzes baloni tiek uzglabāti šo gāzes iekārtu tuvumā, atbilstošās vietās uzstāda ogļūdeņražu atklāšanas sensorus signalizācijas nodrošināšanai gāzes noplūdes gadījumā.
5.4.4. Dažādas prasības
570. Neaizsargātām virsmām dzīvojamās telpās, dienesta telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās un virsmām aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un iekšējiem apvalkiem (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās spēju vai nedegošus materiālus.
571. Visas neaizsargātās virsmas dzīvojamās un dienesta telpās, kontrolpunktos, "A" klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka izcelšanās risku, kas izveidotas no stikla šķiedras, pārklāj ar atzītu poliesteri, kam piemīt uguns izplatīšanos kavējošas īpašības, vai nokrāso ar atzītu uguns izplatīšanos kavējošu krāsu, vai aizsargā ar nedegošu materiālu.
572. Iekšējā interjera neaizsargāto virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, pārklājumus un citas apdares, kas neveicina degšanu vai neizdala lielu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu. Administrācija pārliecinās, ka tām nepiemīt pārmērīga ugunsbīstamība.
573. Dzīvojamās un dienesta telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas ir ar zemu uguns izplatīšanās spēju un paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams.
574. Cauruļvadiem, kas šķērso starpsienas dzīvojamās, dienesta telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un dienesta telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.
575. Drenāžas sistēmā, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir novietoti tuvu ūdenslīnijai, nelieto materiālus, kas viegli var kļūt neefektīvi karstuma iespaidā un kuru bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.
576. Īsas lokanās caurules var lietot aizborta ūdens sistēmās, ja tās ir izgatavotas no nedegoša materiāla vai šie lokanie savienojumi ir izgatavoti saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām.
577. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no nedegoša materiāla bez atverēm vai caurumiem to sānos un apakšdaļā.
578. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.
579. Lai nepieļautu degvielas noplūdi satecēs, izvieto noplūžu savākšanas paplātes.
5.4.5. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana
580. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.
581. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojājumiem. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 582. un 584. punktā minētajām prasībām.
582. Telpas, kur uzglabā sašķidrinātu gāzi vai ļoti viegli uzliesmot spējīgus šķidrumus (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols), iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.
583. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos nepieciešams administrācijas atzinums par tās piemērotību lietošanai ugunsnedrošā vidē. Šādās telpās nedrīkst atrasties siltuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus "Nesmēķēt" un "Nelietot atklātu liesmu".
584. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķos nodalījumos. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā kuģa izmērus un telpu izkārtojumu, saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.
5.4.6. Evakuācijas ceļi
585. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta (izņemot mašīntelpas), iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā parocīgus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no tā uz glābšanas līdzekļiem.
586. No visu līmeņu dzīvojamām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divus evakuācijas ceļus. Evakuācijas ceļus izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otra.
587. Galvenā izeja ir kāpnes no telpām, kuras atrodas zem atvērta klāja, bet otra evakuācijas izeja var būt vertikāls traps šahtā vai kāpnes, ko arī uzskata par avārijas izeju. Evakuācijas ceļš telpām, kuras atrodas virs atvērtā klāja, ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija.
588. Izņēmuma gadījumā administrācija var atļaut vienu glābšanās ceļu, ņemot vērā telpas veidu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā. Nepieciešams atzinums par izeju platumu un virzienu. Liftus neuzskata par evakuācijas ceļu.
589. No katras "A" klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Kā vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar apkalpes vai avārijas komandas spēkiem.
590. Ja nepieciešams, mašīntelpā izvieto avārijas glābšanas elpošanas aparātu.
5.4.7. Automātiskā ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēma
591. Uz zvejas kuģiem ar garumu no 15 līdz 24 metriem, kuru konstrukcija ir ugunsnedroša vai uz kuriem citu apsvērumu dēļ, izbūvējot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, ir izmantots liels degošu materiālu daudzums, var ierīkot automātisko ugunsgrēka signalizācijas sistēmu. Lemjot par šādas signalizācijas sistēmas nepieciešamību, ņem vērā telpu lielumu, plānojumu, kontroles telpām arī izvietojumu un, ja nepieciešams, mēbeļu un inventāra uguns izplatīšanās īpašības.
592. Mašīntelpās, kurās ir izvietota galvenā enerģētiskā iekārta, uzstāda atbilstošu ugunsgrēka trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu.
5.4.8. Ugunsdzēsības sūkņi, to skaits, ražotspēja un izvietojums
593. Uz zvejas kuģiem nodrošina vismaz vienu ugunsdzēsības sūkni ar mehānisku piedziņu. Atkarībā no kuģošanas rajona un citiem nosacījumiem administrācija var pieprasīt arī avārijas ugunsdzēsības sūkni.
594. Par ugunsdzēsības sūkņiem var izmantot sanitāros, atsūknēšanas, balasta un vispārējās apkalpošanas sūkņus, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai. Ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārslēgšanas ierīcēm, lai nebūtu iespējams sūkņus nejauši palaist atsūkšanai no tankiem, kuros balasta ūdeņu vietā var būt cits šķidrums, vai arī atsūknēšanai no sateču sistēmas, vienlaicīgi nodrošinot spiedienu zvejas kuģa ugunsdzēsības krānos. Nelieto tādas drošības ierīces cauruļvadu noslēgšanai, kurās tiek izmantoti slēgtie atloki.
595. Ja šo noteikumu 594. punktā minētie sūkņi, kurus sākotnēji nav paredzēts lietot kā ugunsdzēsības sūkņus, tiek noteikti par ugunsdzēsības sūkņiem, šo sūkņu izmantošana nevienā brīdī nesamazina spēju atsūknēt kuģa sateces.
596. Izmantojot sūkņusugunsdzēsībai, nodrošina, lai ūdens padeve notiktu tikai uz ugunsdzēsības hidrantiem caur ugunsdzēsības maģistrāli.
597. Ja avārijas sūknis ir pārvietojams sūknis, ievēro prasības attiecībā uz maksimālo iesūkšanas augstumu. Sūknim ir nepieciešama neatkarīga dīzeļdegvielas padeve un pietiekama degvielas rezerve. Pārvietojamo avārijas ugunsdzēsības sūkni pārbauda vismaz reizi mēnesī. Kopā ar sūkni izvieto nepieciešamo aprīkojumu tā palaišanai, iesūkšanai un šļūteņu pievienošanai. Sūkņus apgādā ar izplūdes cauruli un noslēgšanas vārstu.
598. Ugunsdzēsības sūkņi var sastāvēt no vairākiem sūkņiem, ja tie apmierinoši darbojas paralēli un uztur šo noteikumu 601. punktā noteikto ražību.
599. Galvenajiem stacionārajiem ugunsdzēsības sūkņiem nodrošina vismaz 0,25 N/mm2 lielu spiedienu vienlaicīgi divos no sūkņa attālākajos ugunsdzēsības hidrantos, kuriem katram pievienota viena garuma šļūtene ar 12 mm sprauslu.
600. Pārvietojamie ugunsdzēsības sūkņi ar šo noteikumu 601. punktā noteikto ražotspēju nodrošina 0,25 N/mm2 lielu spiedienu vienā ugunsdzēsības hidrantā.
601. Katra norādītā ugunsdzēsības sūkņa ražību Q (tā nedrīkst būt mazāka par 16 m3/h) nosaka, izmantojot šādu formulu:
L, B, D ir kuģa galvenie izmēri (garums, platums un borta augstums).
Kopējā nepieciešamā ugunsdzēsības sūkņu ražība var nepārsniegt 30 m3/h.
602. Ja ugunsdzēsības sūknim ir dīzeļdzinēja piedziņa, paredz iespēju viegli iedarbināt neiesildītu dīzeļdzinēju ar roku 0 ºC temperatūrā. Ja tas nav iespējams vai ja kuģi paredzēts ekspluatēt arī zemākās temperatūrās, veic administrācijas noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu dzinēja vieglu iedarbināšanu.
603. Ja dīzeļdzinēja iedarbināšana ar roku nav iespējama, administrācija atļauj citus iedarbināšanas līdzekļus, kas nodrošina dzinēja palaišanu vismaz sešas reizes 30 minūšu periodā un vismaz divas reizes pirmo 10 minūšu laikā.
604. Avārijas sūkņa dīzeļdzinēja piedziņu nodrošina ar degvielas bāku un pietiekamu degvielas daudzumu triju stundu nepārtrauktam darbam ar pilnu slodzi un ar degvielas rezervēm ārpus mašīntelpas dzinēja darbam turpmākās 15 stundas.
605. Kuģojot aukstos rajonos, avārijas dīzeļdzinējus apgādā ar dīzeļdegvielu, kas paredzēta lietošanai zemās temperatūrās.
606. Elektriskās piedziņas avārijas sūkņus nodrošina ar elektroenerģiju no tādiem enerģijas avotiem, no kuriem enerģiju var piegādāt neatkarīgi no mašīntelpas iekārtām.
607. Nav atļauta tieša nokļūšana no mašīntelpas telpā, kur izvietoti avārijas ugunsdzēsības sūkņi un to enerģijas avoti, un otrādi. Ja šo prasību nav iespējams izpildīt, administrācija atzīst aprīkojumu, kuram piekļūšana iespējama caur gaisa slūžām, kurām abas durvis ir pašaizveroša tipa, vai caur ūdensdrošām durvīm ar apmierinošu darbināšanas mehānismu.
608. Ugunsdzēsības sūkņus, ieskaitot avārijas ugunsdzēsības sūkņus, neizvieto un neuzglabā priekšgalā no priekšpīķa starpsienas vai tās paplašinājuma.
609. Ugunsdzēsības sūkņa aizborta ūdens vārstus un citus nepieciešamos vārstus izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās vietās, kas ir ārpus sūkņa izvietošanas telpas, netiktu kavēta sūkņa izmantošana.
610. Jebkurā iespējamā zvejas kuģa sānsverē vai galsverē navigācijas laikā sūkņa kopējais iesūkšanas augstums nepārsniedz 4,5 metrus (iesūkšanas augstums + cauruļvada pretestība).
611. Visus stacionāri uzstādītos ugunsdzēsības sūkņus apgādā ar vadības vārstiem un vienvirziena vārstiem sūkņu spiedpusē.
612. Ja ugunsdzēsības sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz atļauto darba spiedienu cauruļvados, hidrantos un šļūtenēs, sūkņus nodrošina ar redukcijas vārstiem, lai ugunsdzēsības sistēmā nepieļautu pārāk lielu spiedienu.
5.4.9. Galvenās ugunsdzēsības maģistrāles
613. Ja uz kuģa ir nepieciešams vairāk par vienu hidrantu, kuģi aprīko ar galveno ugunsdzēsības maģistrāli tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 601. punktā norādītā ūdens daudzuma efektīvu sadali.
614. Maksimālais spiediens ugunsdrošības hidrantos nepārsniedz to spiedienu, pie kura viens apkalpes loceklis var nodrošināt efektīvu rīkošanos ar ugunsdzēsības šļūteni.
615. Galveno ugunsdzēsības maģistrāli izgatavo no tērauda vai cita materiāla caurulēm, kas karstuma iespaidā nevar viegli deformēties.
616. Galveno ugunsdzēsības maģistrāli izvieto tā, lai būtu minimāla mehānisku bojājumu rašanās iespēja šiem cauruļvadiem.
617. Ja pastāv iespēja rasties bojājumiem aizsalšanas dēļ, veic pasākumus, lai to nepieļautu.
618. Ja var tikt izmantots ugunsdzēsības sūknis, kurš neatrodas mašīntelpā, ārpus mašīntelpas un ērti sasniedzamā vietā ir uzstādīts noslēgvārsts mašīntelpas ugunsdzēsības maģistrāles noslēgšanai.
5.4.10. Ugunsdzēsības hidranti, ugunsdzēsības šļūtenes un stobri
619. Ugunsdzēsības hidrantus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.
620. Strūklu nodrošina ar nesavienotu ugunsdzēsības šļūteni.
621. "A" klases mašīntelpu nodrošina vismaz ar vienu ugunsdzēsības hidrantu, kas ir komplektā ar ugunsdzēsības šļūteni un divkāršas darbības stobru (izsmidzināšana/strūkla). Šo ugunsdzēsības hidrantu izvieto ārpus mašīntelpas, tuvu pie ieejas tajā.
622. Katru ugunsdzēsības hidrantu nodrošina ar vienu ugunsdzēsības šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.
623. Vienas ugunsdzēsības šļūtenes garums nepārsniedz 20 metru.
624. Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēsības šļūtenes. Katru ugunsdzēsības šļūteni nodrošina ar savienojumu un divkāršas darbības stobru.
625. Ugunsdzēsības šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumus, ja ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēsības maģistrālei.
626. Stobri atbilst uzstādīto ugunsdzēsības sūkņu ražībai, to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.
5.4.11. Ugunsdzēšamie aparāti
627. Uz zvejas kuģiem izmanto tikai atzīta tipa un konstrukcijas ugunsdzēšamos aparātus. Neizmanto ugunsdzēšamos aparātus, kas satur tādu ugunsdzēšanas aģentu, kas pēc administrācijas uzskatiem noteiktos izmantošanas apstākļos izdala toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas rada briesmas cilvēkiem uz zvejas kuģa.
627.1 Pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta tilpums nav mazāks par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamie aparāti var nepārsniegt pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu - 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par 9 litru pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu.
627.2 Izmantojot ugunsdzēšamos aparātus, kurus var pārlādēt uz zvejas kuģa, katram ugunsdzēšamajam aparātam paredz vismaz vienu rezerves lādiņu.
627.3 Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Pārnēsājamo un pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu spiedtrauku hidrauliskā pārbaude jāveic:
627.3 1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem - pirmreizējā pēc 10 gadiem vai pēc izgatavotāja garantijas termiņa beigām, nākamās - ik pēc 5 gadiem;
627.3 2. ogļskābās gāzes ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 5 gados;
627.3 3. pulvera ugunsdzēšamajiem aparātiem - reizi 10 gados.
5.4.12. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti
627.4 Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos, dzīvojamās un dienesta telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Kopējo ugunsdzēšamo aparātu skaitu saskaņo ar administrāciju, ņemot vērā kuģa izmēru, telpu novietojumu un kuģošanas rajonu.
627.5 Katrā dzīvojamā telpā un katrā telpā, kur regulāri uzturas cilvēki, izņemot "A" klases mašīntelpas, atrodas vismaz viens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts.
627.6 Visās "A" klases mašīntelpās nodrošina vismaz divus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus (vienu - 12 kg un vienu - 5 kg), kas ir piemēroti degošu naftas produktu dzēšanai. Tādās mašīntelpās, kur ir dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW, nodrošina vismaz trīs šādus aparātus. Lielāko no tiem glabā pie ieejas telpā.
627.7 Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.
5.4.13. Ugunsdzēšanas iekārtas
627.8 Zvejas kuģus apgādā ar piemērotām ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtām un aprīkojumu.
627.9 Telpas, kurās ir izvietoti ar degvielu kurināmi katli, ieskaitot apkures katlus, atkritumu dedzināšanas krāsnis un degvielas agregātus, degvielas agregātus vai iekšdedzes dzinējus ar kopīgo jaudu vismaz 375 kW, apgādā ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām:
627.9 1. spiediena ūdens apsmidzināšanas iekārtu ar rokas vadības sūkni vai citiem sistēmas spiediena nodrošināšanas līdzekļiem;
627.9 2. ugunsdzēšanas gāzes iekārtu;
627.9 3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.
627.10 Uz visiem zvejas kuģiem ir aizliegts izmantot halogēnogļūdeņražus kā ugunsdzēšanas aģentu.
627.11 Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.
627.12 Ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu vadības un kontroles aprīkojumu izvieto viegli pieejamās vietās ārpus telpas, kura, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamās telpās, varētu kļūt nepieejama. Veic pasākumus, lai, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamās telpās, netiktu pārtraukta ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu darbam nepieciešamās enerģijas un ūdens padeve.
627.13 Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem mašīntelpās, kuras arī ir būvētas vai pārklātas ar šādiem materiāliem, ir uzstādīti ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji, uzstāda vienu no šo noteikumu 627.9 punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēsības sistēmām.
5.4.14. Ugunsdzēšanas aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā
627.14 Zvejas kuģa ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces uztur gatavībā, lai tās varētu nekavējoties izmantot, un nodrošina to vieglu pieejamību. Pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa.
627.15 Visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces testē un pārbauda vismaz reizi gadā, lai nodrošinātu to gatavību tūlītējai izmantošanai. Papildu regulāros testus un pārbaudes var veikt saskaņā ar Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432).
627.16 Stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318). Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums.
627.17 Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa valsts valodā un darba valodā. Šī informācija un instrukcijas var tikt apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš ir novietots kuģa kopkajītē."
2. Aizstāt 1043.2. apakšpunktā skaitli "235." ar skaitli "238.".
3. Izteikt 1295. un 1296. punktu šādā redakcijā:
"1295. Uz starptautiskajā kuģošanā iesaistītiem zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 (un vairāk) personas, ir atkritumu uzskaites žurnāls. Atkritumu uzskaites žurnāla forma un ierakstu veikšanas kārtība tajā atbilst MARPOL V pielikumam.
1296. Uz zvejas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 (un vairāk) personas, ir atkritumu pārvaldības apsaimniekošanas plāns atbilstoši MARPOL V pielikumam."
4. Svītrot 1300. punktā vārdus "(arī zvejas kuģim ar ārvalsts karogu)".
5. Izteikt 1301. punktu šādā redakcijā:
"1301. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 12 metri un lielāks, izliek plakātus, kuru izmēri ir vismaz 12,5 cm x 20,0 cm, kas informē personas, kas atrodas uz zvejas kuģa, par prasībām attiecībā uz atkritumu izmešanu, saskaņā ar MARPOL V pielikumu."
6. Svītrot 1302. punktā vārdus "(arī zvejas kuģim ar ārvalsts karogu)".
7. Izteikt 1303. punktu šādā redakcijā:
"1303. Plakātus izgatavo no izturīga materiāla, izliek labi pārredzamās vietās uz zvejas kuģa, galvenokārt darba un atpūtas vietās un atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, tostarp kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, uz tiltiņa un citās atbilstošās vietās."
8. Papildināt 15. nodaļu ar 1356. punktu šādā redakcijā:
"1356. Šo noteikumu 4.1. apakšnodaļas prasības attiecībā uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri, bet mazāks par 15 metriem, un esošajiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, stājas spēkā 2016. gada 1. janvārī."
9. Svītrot 10. pielikumu.
10. Papildināt noteikumus ar 12. pielikumu šādā redakcijā:
"12.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta
noteikumiem Nr.248
Starpsienu un klāju ugunsizturības prasības
1. tabula. Starpsienu, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsizturība
|
Telpas |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(7) |
(8) |
(9) |
(10) |
| Kontrolpunkti (1) |
A-0e |
A-0 |
A-60 |
A-0 |
A-15 |
A-60 |
A-15 |
A-60 |
A-60 |
* |
| Koridori (2) |
C |
B-0 |
B-0 |
B-0 |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
|
| Dzīvojamās telpas (3) |
Ca,b |
B-0 |
B-0 |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
||
| Kāpņu telpas (4) |
B-0 |
B-0 |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
|||
| Zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) |
C |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
||||
| "A" klases mašīntelpas (6) |
* |
A-0 |
A-0 |
A-60 |
* |
|||||
| Citas mašīntelpas (7) |
A-0d |
A-0 |
A-0 |
* |
||||||
| Kravas telpas (8) |
* |
A-0 |
* |
|||||||
| Augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) |
A-0d |
* |
||||||||
| Atklāti klāji (10) |
- |
2. tabula. Klāju, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsizturība
|
Telpas virs→ |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
(7) |
(8) |
(9) |
(10) |
| Kontrolpunkti (1) |
A-0 |
A-0 |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
| Koridori (2) |
A-0 |
* |
* |
A-0 |
* |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
| Dzīvojamās telpas (3) |
A-60 |
A-0 |
* |
A-0 |
* |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
| Kāpņu telpas (4) |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
|
| Zema ugunsgrēka riska dienesta telpas (5) |
A-15 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
| "A" klases mašīntelpas (6) |
A-60 |
A-60 |
A-60 |
A-60 |
A-60 |
* |
A-60 |
A-30 |
A-60 |
* |
| Citas mašīntelpas (7) |
A-15 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
A-0 |
A-0 |
* |
| Kravas telpas (8) |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
* |
A-0 |
* |
| Augsta ugunsgrēka riska dienesta telpas (9) |
A-60 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0 |
A-0d |
* |
| Atklāti klāji (10) |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
- |
Piezīmes 1. un 2. tabulai.
Katras telpu kategorijas nosaukums ir domāts kā tipisks, nevis
ierobežojošs. Cipars iekavās norāda aili vai rindu tabulās.
* Starpsienas ir no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, bet tām
nav jāatbilst "A" klases prasībām.
a - nav speciālu prasību, ja starpsienas atbilst metodei IIF vai
IIIF;
b - metodes IIIF gadījumā "B" klases starpsienas
"B-0" ir jānodrošina telpām vai to grupām ar platību 50
m2 vai vairāk;
c - skaidrojumam izmantot šo noteikumu 5.2.2 un 5.2.3.
apakšnodaļu;
d - ja telpas ir klasificētas vienā skaitliskajā kategorijā un
norādi papildina burts "d", starpsiena vai klājs ar
tabulā norādīto kategoriju ir nepieciešams tikai tad, ja blakus
telpas ir ar dažādu lietošanas mērķi, piemēram, kategorija (9).
Ja kambīzes blakustelpa ir kambīze, starpsiena nav vajadzīga,
bet, ja kambīzes blakustelpa ir krāsu glabātava, ir nepieciešama
"A-0" starpsiena;
e - stūres māju, karšu telpu un radiotelpu atdalošās starpsienas
var būt "B-0";
f - ja pēc administrācijas uzskatiem mašīntelpā ar kategoriju (7)
ir zems ugunsgrēka risks, ugunsdrošības izolācija nav
nepieciešama."
11. Papildināt noteikumus ar 13. pielikumu šādā redakcijā:
"13.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta
noteikumiem Nr.248
Starptautisko krasta savienojumu atloku izmēri
|
Apraksts |
Izmēri |
| Ārējais diametrs | 178 milimetri |
| Iekšējais diametrs | 64 milimetri |
| Skrūvju caurumu centru loka diametrs | 132 milimetri |
| Spraugas atlokā | Četri caurumi ar diametru 19 mm, izvietoti uz skrūvju centru loka (ø 132 mm) vienādos attālumos ar izfrēzētām spraugām atloka perifērijā |
| Atloka biezums | Vismaz 14,5 milimetri |
| Skrūves un uzgriežņi | Četras skrūves, ø 16 mm, garums 50 mm" |
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss
 |
 |
 |
 |