1. Instrukcija nosaka:
1.1. kārtību, kādā izskata tāda Latvijas pilsoņa iesniegumu Ministru kabinetam par atļauju saglabāt Latvijas pilsonību, kurš ir ieguvis Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā neminētas valsts pilsonību;
1.2. kārtību, kādā izskata tādas personas iesniegumu Ministru kabinetam par atļauju saglabāt citas valsts pilsonību, kura ir Pilsonības likuma 9. panta otrajā daļā neminētas valsts pilsonis un iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2. vai 4. punktam;
1.3. to iestāžu kompetenci, kas iesaistītas Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanā par atļauju vai atteikumu atļaut saglabāt Latvijas pilsonību vai citas valsts pilsonību (turpmāk – Ministru kabineta rīkojuma projekts).
2. Šīs instrukcijas 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētās personas iesniegumu izskata un Ministru kabineta rīkojuma projektu sagatavo Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde).
3. Ja pārvalde konstatē, ka persona, kura ir iesniegusi šīs instrukcijas 1.1. vai 1.2. apakšpunktā minēto iesniegumu, neatbilst Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā vai Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2. vai 4. punktā minētajiem nosacījumiem, tā informē personu un Ministru kabineta rīkojuma projektu nesagatavo.
4. Lai sagatavotu Ministru kabineta rīkojuma projektu, pārvalde pieprasa šādu informāciju:
4.1. Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai, Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai, Muitas kriminālpārvaldei, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Militārajai policijai informāciju, vai persona:
4.1.1. ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedriskajai drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai;
4.1.2. ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu;
4.1.3. pēc 1990. gada 4. maija ir paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai kūdījusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;
4.1.4. ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā;
4.1.5. ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
4.2. Valsts robežsardzei šīs instrukcijas 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4. un 4.1.5. apakšpunktā minēto informāciju, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir pierobežā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta bija pierobežā;
4.3. Militārās izlūkošanas un drošības dienestam:
4.3.1. informāciju, vai persona dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā;
4.3.2. šīs instrukcijas 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.1.4. un 4.1.5. apakšpunktā minēto informāciju;
4.4. Totalitārisma seku dokumentēšanas centram informāciju, vai persona ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
4.5. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram informāciju, vai persona Latvijā vai kādā citā valstī ir notiesāta par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums arī Latvijā šīs instrukcijas 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētā iesnieguma izskatīšanas laikā;
4.6. Valsts ieņēmumu dienestam, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Ārlietu ministrijai saistībā ar materiālās palīdzības piešķiršanu personai, kura nonākusi ārkārtas situācijā ārvalstī, un Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fondam informāciju, vai persona ir izpildījusi nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti.
5. Lai Ministru kabinets varētu konstatēt, vai pastāv svarīgas valsts intereses atļaut saglabāt personai Latvijas pilsonību, vai pieņemtu lēmumu atļaut personai saglabāt citas valsts pilsonību, pārvalde papildus šīs instrukcijas 4. punktā norādītajai informācijai var pieprasīt no citām valsts pārvaldes iestādēm to kompetencē esošo informāciju par personu.
6. Pārvalde nepieprasa:
6.1. šīs instrukcijas 4.4. apakšpunktā minēto informāciju par personu, kura ir dzimusi pēc 1990. gada 4. maija vai 1990. gada 4. maijā bija nepilngadīga;
6.2. Ārlietu ministrijai šīs instrukcijas 4.6. apakšpunktā minēto informāciju par personu, kura ir iesniegusi šīs instrukcijas 1.2. apakšpunktā minēto iesniegumu;
6.3. Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantijas fondam šīs instrukcijas 4.6. apakšpunktā minēto informāciju, ja Iedzīvotāju reģistrā nav iekļautas ziņas par personas bērnu.
7. Šīs instrukcijas 4. un 5. punktā minētā iestāde atbildi uz pārvaldes pieprasījumu sniedz mēneša laikā, bet, ja atbildes sniegšanai ir nepieciešama papildu pārbaude, – sešu mēnešu laikā.
8. Pārvalde Ministru kabineta rīkojuma projektam pievieno šādus dokumentus, nosakot tiem ierobežotas pieejamības lietojumu:
8.1. šīs instrukcijas 1.1. vai 1.2. apakšpunktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus (ja tādi ir);
8.2. informāciju par šīs instrukcijas 4. un 5. punktā minētās iestādes sniegto atbildi un citu būtisku informāciju, ja tāda ir pārvaldes rīcībā.
9. Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz Ministru kabinetā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Pilsonības likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas termiņa beigām.
10. Pēc tam kad Iekšlietu ministrija Ministru kabineta rīkojuma projektu ir iesniegusi Ministru kabinetā, pārvalde informē par to attiecīgo personu.