Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumus Nr. 202 "Noteikumi par veselības pārbaudēm un medicīniskajām pretindikācijām ieroču glabāšanai un darbam ar ieročiem, kā arī apsardzes sertifikāta saņemšanai un apsardzes komersanta reģistrēšanai".
Rīgā 2014.gada 22.jūlijā (prot. Nr.40 21.§)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem;
1.2. kārtību, kādā veic veselības pārbaudes personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem;
1.3. kārtību, kādā nosaka kārtējās veselības pārbaudes termiņu;
1.4. prasības un kārtību, kādā personu nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.
2. Medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā.
3. Personas pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi pēc viņas izvēles veic:
3.1. ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā persona ir reģistrēta un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus;
3.2. ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija, kuru vada ģimenes ārsts vai internists un kuras sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs.
4. Ģimenes ārsts, sniedzot atzinumu par personas veselības stāvokli, pamatojas uz psihiatra un narkologa atzinumu par personas veselības stāvokli.
5. Pirmstermiņa veselības pārbaudi veic:
5.1. šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētā ārstu komisija;
5.2. ārstniecības iestādē izveidota specializēta medicīniskā komisija, ja ir pamatotas aizdomas par medicīnisko pretindikāciju esību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem, kas saistītas ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, patoloģisku tieksmi uz azartspēlēm. Komisijas sastāvā ir:
5.2.1. divi narkologi;
5.2.2. psihiatrs;
5.2.3. ģimenes ārsts vai internists;
5.2.4. neirologs;
5.2.5. oftalmologs;
5.2.6. otolaringologs;
5.2.7. ķirurgs vai traumatologs ortopēds.
6. Ģimenes ārsts, ārstu komisijas vadītājs vai specializētās medicīniskās komisijas vadītājs aizpilda personas veselības pārbaudes karti (2. pielikums). Aizpildīto veselības pārbaudes karti pievieno pacienta ambulatorajai kartei vai 15 gadus glabā ārstniecības iestādē, kurā veica personas pirmreizējo, kārtējo vai pirmstermiņa veselības pārbaudi.
7. Pirmreizējās vai kārtējās veselības pārbaudes laikā ģimenes ārsts, psihiatrs un narkologs vai ārstu komisija:
7.1. izvērtē personas veselības stāvokli, medicīnisko pretindikāciju esību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem (1. pielikums) un, ja nepieciešams, nosūta personu veikt papildu izmeklējumus vai psiholoģisko īpašību pārbaudi pie klīniskā psihologa, kā arī pieprasa citu specialitāšu ārstu atzinumus vai ģimenes ārsts nosūta personu uz ārstu komisiju, ja tas nepieciešams konkrētās personas veselības stāvokļa izvērtēšanai;
7.2. izsniedz atzinumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību par personas veselības stāvokli (Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u)). Atzinumā:
7.2.1. norāda datumu, kad veicama kārtējā veselības pārbaude, ja veselības pārbaudē personai nekonstatē medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem;
7.2.2. norāda medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem;
7.2.3. izdara attiecīgu atzīmi, ja personai nepieciešami redzes korekcijas vai aizsardzības līdzekļi, dzirdes palīgierīces, locekļu protēzes vai ortozes.
8. Ja personai konstatētas:
8.1. šo noteikumu 1. pielikuma 3.1. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, ieroča atļauju iespējams saņemt tikai pēc objektīvi pierādīta divu gadu atturības perioda, ja ir veikta pārbaude pie narkologa un nepieciešamie izmeklējumi;
8.2. šo noteikumu 1. pielikuma 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, ieroča atļauju iespējams saņemt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta vismaz trīs gadu stabila atturības perioda, ja ir veiktas regulāras pārbaudes pie narkologa un nepieciešamie izmeklējumi;
8.3. šo noteikumu 1. pielikuma 3.4. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, ieroču atļauju iespējams saņemt tikai pēc ārstēšanās un objektīvi pierādīta vismaz piecu gadu stabila atturības perioda, ja ir veiktas regulāras pārbaudes pie narkologa un nepieciešamie izmeklējumi.
9. Lai pirmstermiņa veselības pārbaudē noskaidrotu, vai personai nav medicīnisko pretindikāciju ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, ārstu komisija veic šo noteikumu 7. punktā minētās darbības, bet specializētā medicīniskā komisija (papildus šo noteikumu 7. punktā minētajām darbībām):
9.1. nodrošina personas narkoloģisko apskati;
9.2. novērtē personas psihisko stāvokli;
9.3. ja nepieciešams, nosūta personu papildu izmeklēšanai pie klīniskā psihologa psiholoģisko un psihodiagnostisko testu veikšanai, veic bioķīmiskos izmeklējumus un ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, kā arī alkohola koncentrācijas kontroli izelpas gaisā un asinīs.
10. Atzinumu par personas veselības stāvokli ārstu komisija vai specializētā medicīniskā komisija sniedz pēc visu nepieciešamo izmeklējumu veikšanas.
11. Ģimenes ārsts, ārstu komisija vai specializētā medicīniskā komisija, nosakot kārtējās veselības pārbaudes termiņu, ņem vērā Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteikto veselības pārbaužu periodiskumu un personas veselības stāvokli (piemēram, ir prognozējams konkrētas slimības uzliesmojums, veselības stāvokļa pasliktināšanās).
12. Ja personai ir šo noteikumu 1. pielikuma 3.1., 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, kārtējo veselības pārbaudi veic ik pēc gada, turpinot dinamisko novērošanu pie narkologa.
13. Ja personai ir šo noteikumu 1. pielikuma 6.1. apakšpunktā minētās medicīniskās pretindikācijas, kārtējo veselības pārbaudi veic ik pēc trim gadiem.
14. Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi nosūta personu, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar tiem, ja ir pamatotas aizdomas, ka personai ir radušās šo noteikumu 1. pielikumā minētās medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem, vai ir pamats apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus veselības stāvokļa dēļ.
15. Ja Valsts policijas amatpersona pieņem lēmumu par personas nosūtīšanu uz ārstu komisiju vai alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas dēļ – uz specializēto medicīnisko komisiju veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi, to noformē uz noteikta parauga veidlapas (3. pielikums), norādot pirmstermiņa veselības pārbaudes pamatojumu. Viens lēmuma eksemplārs paliek Valsts policijā, otrs – pie personas, kuru nosūta uz pirmstermiņa veselības pārbaudi.
16. Ja ārstniecības persona atbilstoši savai kompetencei nosūta personu uz ārstu komisiju vai specializēto medicīnisko komisiju veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi, ārstniecības persona sagatavo nosūtījumu (Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u)) atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību, kurā norāda pirmstermiņa veselības pārbaudes pamatojumu.
17. Personas pienākums ir ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā no šo noteikumu 15. punktā minētā Valsts policijas lēmuma vai šo noteikumu 16. punktā minētā ārstniecības personas nosūtījuma saņemšanas dienas.
18. Ārstniecības persona par personas nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi informē Valsts policiju.
Finanšu ministrs Andris Vilks
Nr. | Slimības un veselības problēmas | Diagnozes kods atbilstoši SSK-101 | Piezīmes |
| 1. Psihiski un uzvedības traucējumi | |||
| 1.1. | Demence | F00–F03 | |
| 1.2. | Organisks amnestisks sindroms, delīrijs | F04–F05 | |
| 1.3. | Organiski psihiski (halucinatori, šizofrēnijai līdzīgi murgi, katatonija, bipolāri, disociatīvi) traucējumi | F06.0–F06.5 | izņemot F06.3 |
| 1.4. | Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi un murgi | F20–F29 | |
| 1.5. | Bipolāri afektīvie traucējumi | F30–F31 | |
| 1.6. | Smaga depresijas epizode | F32.2–F32.3 | |
| 1.7. | Rekurenti depresīvie traucējumi | F33 | |
| 1.8. | Obsesīvi kompulsīvie traucējumi | F42 | |
| 1.9. | Disociatīvie traucējumi | F44 | |
| 1.10. | Anorexia nervosa un Bulimija nervosa | F50 | |
| 1.11. | Specifiski personības traucējumi | F60; F61 | |
| 1.12. | Garīgā atpalicība | F70–F73 | |
| 1.13. | Specifiski attīstības traucējumi bērnībā | F84 | |
| 1.14. | Hiperkinētiskie traucējumi | F90 | |
| 1.15. | Nepieciešama regulāra ārstēšanās pie speciālista (psihiatra, neirologa, ģimenes ārsta psihisku un uzvedības traucējumu dēļ) | ||
| 2. Psihiski un uzvedības traucējumi, kuriem ir vidēji smaga un smaga norise, kā arī traucējumi, kas nepadodas ārstēšanai vai nav pilnvērtīgas atveseļošanās (remisijas) (izvērtējot 2. punktā minētos psihiskos un uzvedības traucējumus, ņem vērā šādus kritērijus (ir spēkā viens no diviem kritērijiem): 1) notiek atveseļošanās, kas ilgst vairāk par gadu; 2) traucējumu intensitāte viegla, norise īslaicīga, labi padodas terapijai, pacients ir līdzestīgs terapijai) | |||
| 2.1. | Organiski afektīvi traucējumi | F06.3 | Vispārējie kritēriji organiskiem psihiskiem traucējumiem G1–G4. Organiski afektīvi traucējumi, depresīvs tips, trauksme, emocionāla labilitāte |
| Viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai | Viegli izteiktas, īslaicīgas afektīvo traucējumu epizodes, padodas ārstēšanai. Anamnēzē | ||
| 2.2. | Viegli kognitīvi traucējumi | F06.7 | Viegli (pārejoši) traucējumi, līdz 6 mēnešiem – viegla astēnija, neizteikta emocionāla labilitāte, viegli pazemināta koncentrēšanās spēja, īstermiņa atmiņa, jaunas informācijas apguve. Anamnēzē |
| 2.3. | Postencefalītiskais sindroms | F07.1 | Vispārējie F07 kritēriji. Pārslimots encefalīts vai meningīts. Papildu reziduāli neiroloģiski simptomi (parēzes, kurlums, afāzija, apraksija, akalkulija). Sindroms nav ilgāks par diviem gadiem |
| Viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai | Viegli traucējumi – viegli astēniski traucējumi, emocionāla labilitāte vai pasivitāte, neizteikti kognitīvi traucējumi. Viegli neiroloģiski simptomi. Anamnēzē | ||
| 2.4. | Postkontūzijas sindroms | F07.2 | Vispārējie F07 kritēriji. Dati par galvas traumu ar samaņas zudumu anamnēzē. Papildus – galvas sāpes vai reiboņi, emociju pārmaiņas, koncentrēšanās grūtības, bezmiegs, pazemināta alkohola tolerance, hipohondriskas idejas |
| Viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai | Viegli traucējumi – simptomi ilgst vairākus mēnešus, bet padodas terapijai. Emociju un uzvedības traucējumi neizteikti. Anamnēzē | ||
| 2.5. | Depresijas epizode | F32 | Pirmreizēja "endogēnas" depresijas epizode, kas ir ilgāka par divām nedēļām (vieglas, vidēji smagas, smagas depresijas epizode; smagas depresijas epizode ar psihotiskiem traucējumiem) |
| Viegla gaita – labi padodas ārstēšanai | F32.0 | Vieglas/vidēji smagas depresijas epizode, kas labi padodas terapijai. Nav sociālās funkcionēšanas traucējumu. Anamnēzē | |
| 2.6. | Hroniski garastāvokļa traucējumi | F34 | Viegli/mēreni izteikti bez komorbiditātes. Anamnēzē |
| 2.7. | Fobiska trauksmainība | F40 | Viegli/mēreni izteikti bez komorbiditātes. Anamnēzē vai šobrīd |
| 2.8. | Panika | F41 | Viegli/mēreni izteikti bez komorbiditātes, lēkmes retas. Anamnēzē vai šobrīd |
| 2.9. | Posttraumatiskā stresa sindroms | F43.1 | Traucējumi sākas vairākas nedēļas pēc smaga psihotraumējoša notikuma. Trauksme, emocionāla labilitāte, kairināmība. Izvairīšanās no vietām un personām, kas atgādina par notikumu. Pagātnes uzplaiksnījumi, murgaini sapņi. Funkcionāla dismnēzija vai amnēzija |
| Viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai | Traucējumi (trauksme, labilitāte, depresijas simptomi, miega traucējumi) viegli vai vidēji smagi, padodas terapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi būtiski neierobežo sociālo funkcionēšanu. Anamnēzē vai šobrīd | ||
| 2.10. | Adaptācijas traucējumi | F43.2 | Viegli/mēreni izteikti bez komorbiditātes, bez suicīda draudiem vai mēģinājuma. Anamnēzē |
| 2.11. | Somatoformi traucējumi | F45.3 | Ilgstošas sūdzības par somatiskiem traucējumiem (fiziskiem simptomiem), nepamatotas prasības pēc atkārtotiem izmeklējumiem un analīzēm. Ārsta viedokļa noraidīšana. Sūdzību intensitāte un trauksme nav atbilstoša pacienta objektīvi esošai saslimšanai |
| Viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai | Traucējumi viegli vai vidēji smagi, padodas terapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi būtiski neierobežo sociālo funkcionēšanu. Anamnēzē vai šobrīd | ||
| 2.12. | Citi neirotiski traucējumi (neirastēnija) | F48 | Traucējumi viegli, padodas terapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi neierobežo sociālo funkcionēšanu. Anamnēzē |
| 2.13. | Kompulsīvā pārēšanās | F50.4 | Traucējumi viegli, padodas terapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi neierobežo sociālo funkcionēšanu. Anamnēzē |
| 2.14. | Miega traucējumi (neorganiski) | F51 | Traucējumi viegli, padodas terapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi neierobežo sociālo funkcionēšanu. Izņemot somnambulismu (F51.3), bailes miegā (F51.4), nakts šausmas (F51.5). Anamnēzē vai šobrīd |
| 2.15. | Psihiski traucējumi pēcdzemdību periodā | F53 | Traucējumi viegli, padodas terapijai 6 mēnešu periodā pēc dzemdībām. Anamnēzē |
| 2.16. | Seksuālie traucējumi (attiecību traucējumi, psihoseksuālās attīstības traucējumi) | F66.2–F66.9 | Traucējumi viegli, padodas psihoterapijai sešu mēnešu periodā. Traucējumi neierobežo sociālo funkcionēšanu. Anamnēzē vai šobrīd |
| 2.17. | Psihiskie un uzvedības traucējumi bērnu vecumā | F80–83, F91–98 | Traucējumi novēroti līdz 18 gadu vecumam. Anamnēzē |
| 3. Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība, patoloģiska tieksme uz azartspēlēm | |||
| 3.1. | Alkohola pārmērīga, kaitējoša lietošana | – | |
| 3.2. | Narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana | – | |
| 3.3. | Patoloģiska tieksme uz azartspēlēm | – | |
| 3.4. | Alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarība | – | |
| 4. Redzes traucējumi2 | |||
| 4.1. | Binokulārās redzes asums zemāks par 0,5 (arī ar redzi koriģējošām lēcām), skatoties ar abām acīm vienlaikus, vājāk redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,2 (arī ar redzi koriģējošām lēcām) | – | |
| 4.2. | Redzes horizontālais lauks mazāks par 120 grādiem, tā plašums mazāks par 50 grādiem laterāli un 20 grādiem mediāli, redzes traucējumi 20 centrālo grādu rādiusā | – | |
| 4.3. | Vienīgajā redzīgajā acī redzes asums zemāks par 0,7 (arī ar redzi koriģējošām lēcām) | – | Nepieciešams oftalmologa atzinums, ka šis monokulārās redzes stāvoklis ir pastāvējis pietiekami ilgi (vismaz sešus mēnešus), lai būtu notikusi pielāgošanās, un ka šīs acs redzes lauks atbilst šā pielikuma 4.2. apakšpunktā minētajām prasībām |
| 5. Neiroloģiskās slimības un sindromi2 (Personas veselības stāvokli atsevišķos izņēmuma gadījumos izvērtē ārsts speciālists (neirologs)) | |||
| 5.1. | Perifērās un centrālās nervu sistēmas traucējumu dēļ radušās roku, kāju vai ķermeņa parēzes un paralīzes | – | Pēc neirologa atzinuma |
| 5.2. | Cerebellārās un citas ataksijas | – | |
| 5.3. | Motoriskā neirona saslimšanas | – | |
| 5.4. | Progresējošās muskuļu un neiromuskulārās slimības | – | |
| 5.5. | Parkinsona slimība vai sindroms (no 3. pakāpes) | – | |
| 5.6. | Alcheimera slimība vai citas progresējošas deģeneratīvas centrālās nervu sistēmas slimības | – | |
| 5.7. | Epilepsija ar samaņas zudumu un automātismiem | – | |
| 5.8. | Dažādu iemeslu izveidojušās encefalopātijas ar mentāliem traucējumiem | – | |
| 6. Iekšķīgās slimības2 | |||
| 6.1. | Cukura diabēts, ja konstatēta atkārtota smaga hipoglikēmija, kas nav saistīta ar nepareizu terapijas izvēli, vai nepietiekama šīs problēmas apzināšanās | – | Ja lieto medikamentus, kas var izraisīt hipoglikēmiju, jāņem vērā šādi kritēriji: 1) pēdējā gada laikā nav konstatēti nopietni hipoglikēmijas gadījumi, kad ir bijusi nepieciešama citas personas palīdzība; 2) persona pilnībā saprot un apzinās hipoglikēmijas risku, atpazīst hipoglikēmijas simptomus un ir apguvusi pašaprūpes iemaņas. Personai, kurai ir cukura diabēts, jāpierāda, ka viņa apzinās hipoglikēmijas risku, pazīst hipoglikēmijas simptomus un spēj adekvāti kontrolēt cukura līmeni asinīs. Personai nav citu cukura diabēta radītu komplikāciju, kas būtu uzskatāmas par medicīnisku kontrindikāciju ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem. Personas veselības stāvokli atsevišķos izņēmuma gadījumos izvērtē ārsts speciālists (endokrinologs), pamatojoties uz regulārām medicīniskām pārbaudēm, kuru intervāls nepārsniedz trīs gadus |
| 6.2. | Q-miokarda infarkts pēdējo triju mēnešu laikā | – | |
| 6.3. | IV klases slodzes un miera stenokardija, nestabilās stenokardijas epizodes (biežāk nekā divas reizes gadā) | – | |
| 6.4. | Sirds ritma traucējumi ar bezsamaņas lēkmēm. Pacienti ar implantētiem kardioverteriem – defibrilatoriem, kuriem sirds ritma korekcijai nepieciešama elektroimpulsu terapija | – | |
| 6.5. | Arteriālās hipertensijas 2. un 3. pakāpe ar biežām hipertensīvām krīzēm (vairāk nekā četras pēdējā gada laikā vai hipertensīvās krīzes ar smadzeņu asinsrites traucējumiem pēdējā pusgadā) | – | |
| 6.6. | Jebkura cita iekšķīga slimība, ja ir pamatota prognoze, ka slimības norises smagums vai stāvokļa pēkšņa pasliktināšanās var izraisīt galvas smadzeņu darbības traucējumus vai citādi apdraudēt personas vai apkārtējo drošību | – | |
| 7. Dzirdes traucējumi2 (Personas veselības stāvokli atsevišķos izņēmuma gadījumos izvērtē ārsts speciālists (otolaringologs), nosakot traucējumu smaguma pakāpi un veselības pārbaužu periodiskumu) | |||
| 7.1. | Pilnīgs kurlums vienai ausij un runas balss nedzirdēšana ar otru ausi triju metru attālumā, čukstus balss nedzirdēšana metra attālumā vai runas balss nedzirdēšana ar katru ausi divu metru attālumā | – | |
| 7.2. | Hronisks vienpusējs vai abpusējs strutains, nelabvēlīgs vidusauss iekaisums ar holesteatomu, granulācijām vai polipu | – | |
| 7.3. | Hronisks strutains mastoidīts, sarežģījumi pēc mastoidektomijas (cista, fistulas) | – | |
| 8. Traumas un to sekas, fiziskie trūkumi, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci2 | |||
| 8.1. | Mazkustīgas rētas un ievainojumi, kuru dēļ ir traucētas roku kustības, ļoti izteikti kakla kustības ierobežojumi, nepareizi saauguši vai nesaauguši lūzumi, noturīgas izmaiņas lielajās locītavās, kuru dēļ ievērojami traucētas roku kustības, kā arī noturīgas izmaiņas mugurkaulā, kuru dēļ ir traucētas tā kustības | – | |
| 8.2. | Vienas vai abu roku, kā arī plaukstas deformācijas, kuru dēļ ir ievērojami traucētas to kustības | – | |
| 8.3. | Pirmā pirksta, divu vai vairāku pirkstu trūkums labajai rokai vai labās rokas nekustīgums, vai fleksijas kontraktūra ar pilnīgu viena pirksta saliekumu, plaukstas tvērējfunkcijas traucējumi (kreiļiem – attiecīgi kreisā roka) | – | |
| 8.4. | Pirmā pirksta, triju vai vairāku pirkstu trūkums kreisajai rokai vai kreisās rokas nekustīgums, vai kontraktūra ar pilnīgu vismaz viena pirksta saliekumu, plaukstas tvērējfunkcijas traucējumi (labročiem – attiecīgi labā roka) | – | |
Piezīmes.
1 Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikatora 10. redakcija.
2 Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 18. pantu nevērtē juridisko personu dalībniekus un vadītājus, kuri vēlas saņemt ieroču iegādāšanās atļauju un kuri saņēmuši ieroču glabāšanas vai kolekcijas atļauju, un komersantu dalībniekus un vadītājus, kuri vēlas saņemt vai ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai speciālajiem līdzekļiem. Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 28. panta pirmo daļu nevērtē fiziskas personas, kuras vēlas saņemt ieroču un munīcijas kolekcijas atļauju.
| Vārds | Uzvārds |
| Personas kods | – |
| Adrese |
(Vajadzīgo atzīmēt ar x)
| Pirmreizējā veselības pārbaude | ||
| Kārtējā veselības pārbaude | ||
| Pirmstermiņa veselības pārbaude |
| Anamnēze: | |
| saslimšanas pēdējo triju gadu laikā | |
| bieži lietotie medikamenti | |
| regulāri lietotie medikamenti |
| Traumas | Nav | Ir | Kādas | |||
| Epilepsijas lēkmes | Nav | Ir | ||||
| Operācijas | Nav | Ir | Kādas | |||
| Redzes traucējumi | Nav | Ir | Kādi | |||
| Dzirdes traucējumi | Nav | Ir | Kādi | |||
| Hroniskas aknu slimības | Nav | Ir | Kādas | |||
| Hroniskas nieru slimības | Nav | Ir | Kādas | |||
| Cukura diabēts | Nav | Ir | Kāds | |||
| Sirds–asinsvadu slimības | Nav | Ir | Kādas | |||
| Arteriāla hipertensija | Nav | Ir | Cik sen | |||
| Arteriālais spiediens | Krīzes | |||||
| Elpošanas ceļu slimības | Nav | Ir | Kādas | |||
| Vai esat vērsies pēc palīdzības un ārstējies pie narkologa? | Nē | Jā | Kad | |||
| Ir/ir bijušas atkarības problēmas | Nē | Jā | Kādas | |||
| Vai esat vērsies pēc palīdzības un ārstējies pie psihiatra? | Nē | Jā | Kad | |||
| Ir/ir bijušas psihiskas saslimšanas | Nē | Jā | Kādas |
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtās ziņas ir patiesas un esmu brīdināts(-a), ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu iestājas atbildība, kas paredzēta Latvijas Republikas normatīvajos aktos.
| 20____. gada ____. ________________________ | Paraksts ______________________________________ |
| Objektīvā atradne: | |||||||
| Psihisku traucējumu simptomi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Patoloģiski neiroloģiskie simptomi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Jušanas, kustību traucējumi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Sirds–asinsvadu slimību simptomi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Pulss | __________(reizes minūtē) asinsspiediens______/______ | mm Hgst | |||||
| Plaušu slimību simptomi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Nieru slimību simptomi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Traumu sekas | Nav | Ir | Kādas | ||||
| Dzirdes traucējumi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Dx = | metri | ||||||
(čukstus, balsī) | |||||||
| Sin = | metri | ||||||
| Redzes traucējumi | Nav | Ir | Kādi | ||||
| Visus Dx = | |||||||
| Sin = | |||||||
| Īpašas piezīmes | |
(nepieciešamie papildu izmeklējumi vai ekspertīze) |
Atzinums
Nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem:
| Īpašas piezīmes (vajadzīgo atzīmēt ar x): | |
| jālieto brilles vai kontaktlēcas | |
| jālieto dzirdes palīgierīces | |
| jālieto locekļu protēzes vai ortozes | |
| Kārtējā veselības pārbaude jāveic līdz |
| Konstatētas medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem | |
(norādīt iemeslu) | |
| Ģimenes ārsts/komisijas vadītājs | |
(vārds, uzvārds, paraksts) |
Z. v.
20____. gada ____. ________________________
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 418 "Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem" 15. punktu lūdzu ārstu komisiju/specializēto medicīnisko komisiju (vajadzīgo pasvītrot) veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi personai, kura saņēmusi ieroču glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora sertifikātu.
| , | – | , | ||||||||||||
(vārds, uzvārds) | (personas kods) | |||||||||||||
| dzīvo | ||
(pilsēta, rajons, apdzīvota vieta, iela, māja, dzīvoklis) | ||
| , |
sakarā ar aizdomām par medicīniskām pretindikācijām ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, par ko liecina
20____. gada ____. ________________________
| Z. v. | |
(iestādes nosaukums) |
| Amatpersona | |
(amats, vārds, uzvārds, paraksts) | |
Paraksts par lēmuma saņemšanu
| Es, | , | – | , | ||||||||||||
(vārds, uzvārds) | (personas kods) | ||||||||||||||
lēmumu par nosūtīšanu uz pirmstermiņa veselības pārbaudi saņēmu 20____. gada ____. ________________________
Esmu informēts par pienākumu ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi mēneša laikā no Valsts policijas lēmuma saņemšanas dienas.
(paraksts) |
 |
 |
 |
 |