Darbības ar dokumentu

Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ziņojums

1995. gada 2. februārī

Grozījumi instrukcijā  "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" piemērošanas kārtību"

Latvijas Republikas Finansu ministrijas 1991. gada 31. janvāra instrukcijas nr.6 "Par Latvijas Republikas likuma "Par peļņas nodokli" piemērošanas kārtību" 19.1. punkts tiek izteikts šādā redakcijā:

"19.1. Peļņas nodoklis par pārskata gadu tiek aprēķināts no pārskata gadā faktiski iegūtās peļņas atbilstoši likumam "Par peļņas nodokli" un kārtībā, kādu nosaka šī instrukcija. Atbilstoši Latvijas Republikas likuma "Par grāmatvedību" 14. pantam pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tam jāsakrīt ar kalendāro gadu, ja vien ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauju uzņēmumam nav noteikts citāds pārskata gada periods. Pārskata gada perioda beigām, tai skaitā pirmā gada pārskata gada perioda beigām izveidotajiem uzņēmumiem, parasti jāsakrīt ar kalendārā gada beigām.

Peļņas nodokļa summas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pārskata gadā faktiski iegūto peļņu un pārsniedz pārskata gadā budžetā iemaksātos peļņas nodokļa maksājumus, nomaksā budžetā paši maksātāji 5 dienu laikā pēc peļņas nodokļa aprēķina par pārskata gadu iesniegšanas termiņa, kam jāsakrīt ar gada pārskata iesniegšanas termiņu atbilstoši Latvijas Republikas likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 66. panta prasībām.

Gadījumos, ja nodokļa nomaksas termiņš ir izejamā (svētku) diena, šo termiņu pārceļ uz pirmo darba dienu, kas seko pēc izejamās (svētku) dienas.

Ja aprēķina pārbaudes rezultātā nodokļu inspekcija noteikusi, ka peļņas nodokļa maksājumi jāieskaita budžetā lielākā summā, nekā uzrādīts maksātāja aprēķinā, tad papildus aprēķināto nodokļa summu jāiemaksā budžetā piecu dienu laikā pēc nodokļu inspekcijas paziņojuma izsūtīšanas dienas, bet nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar sesto dienu pēc pārskata iesniegšanas termiņa līdz nomaksas dienai, to ieskaitot, ja paziņojums pēc pārskata iesniegšanas izsūtīts piecu dienu laikā. Ja paziņojums izsūtīts vēlāk, tad nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc paziņojuma izsūtīšanas.

Lieki iemaksātās summas nodokļu inspekcija ieskaita kārtējos maksājumos vai atgriež pēc maksātāja rakstiska iesnieguma.

Pārskata gada laikā budžetā nomaksājamā peļņas nodokļa aprēķināšanu uzņēmumi izdara saskaņā ar šīs instrukcijas 19.1.1. vai 19.1.2. punktā noteikto kārtību."

"19.1.1. Visi valsts un pašvaldību uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts (pašvaldību) kapitāla līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentus, un citi peļņas nodokļa maksātāji, kuru bilances aktīvu kopsumma 1993.gada 31. decembrī bija 500 tūkst. latu un vairāk vai neto apgrozījums 1993. gadā 1 miljons latu un vairāk, budžetā iemaksājamo peļņas nodokli aprēķina, pamatojoties uz faktiski iegūto peļņu, kas tiek noteikta pēc grāmatvedības ceturkšņa pārskatiem, kuros ietverta uzņēmumu bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins.

Peļņas nodokli aprēķina latos un santīmos pieaugošās summās no gada sākuma.

Grāmatvedības ceturkšņa pārskati minētā apjomā un peļņas nodokļa aprēķini jāiesniedz nodokļu inspekcijai pēc uzņēmuma atrašanās vietas līdz pārskata periodam sekojošā mēneša 30. datumam, izņemot pirmo ceturksni - termiņš 15. maijs.

Peļņas nodokļa summas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz faktiski iegūto peļņu un pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa laikā ieskaitītos avansa maksājumus, nomaksā budžetā paši maksātāji pēc ceturkšņu aprēķiniem ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc ceturkšņu grāmatvedības pārskatu un peļņas nodokļu aprēķina iesniegšanas termiņa.

Avansa maksājumus jūnija mēnesim nosaka no pirmā ceturkšņa faktiskā nodokļa summas, atņemot aprīlī un maijā noteiktās nodokļa avansa maksājumu summas.

Avansa maksājumus, sākot ar 1994. gada trešo ceturksni, nosaka šādi: ceturkšņa pirmajā mēnesī iemaksā trešo daļu no iepriekšējam ceturksnim noteiktajiem avansa maksājumiem. Ceturkšņa otrajā un trešajā mēnesī - katrā pusi no iepriekšējā ceturkšņa faktiskā peļņas nodokļa summas, kas samazināta par pirmajā mēnesī noteikto avansa maksājumu summu.

Avansa maksājums jāizdara katra mēneša 15. un 25. datumā vienādās daļās.

Ikmēneša maksājumus nākošajā kalendārajā gadā, ieskaitot mēnesi, kurā izdara norēķinu par iepriekšējo gadu, jāizdara vienas divpadsmitās daļas apmērā no 1994.gadā noteiktajiem maksājumiem."

"19.1.2. Uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, uz kuriem neattiecas iepriekšējā punktā noteiktā kārtība par ceturkšņa pārskatu iesniegšanu, budžetā iemaksājamais peļņas nodoklis pārskata gadam tiek noteikts peļņas nodokļa, kāds aprēķināts pēc iepriekšējā pārskata gada apliekamās peļņas, apmērā, kas koriģēts ar Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņoto inflācijas koeficientu, kāds prognozēts, plānojot pārskata gada budžetu, kā arī ņemot vērā kārtējā pārskata gada iepriekšējos periodos noteiktās peļņas nodokļa summas.

Piemērs (skaitļi nosacīti).

1. Faktiski aprēķinātais peļņas nodoklis par 1993. gadu	2400
2. Aprēķināts 1994. gadā nomaksai budžetā (janvāris - maijs)	794
3. FM un VID noteiktais inflācijas koeficients	1,06
4. Par pārskata gadu 1994. gada budžetā jāiemaksā (1. rinda x 3. rinda)	2544
5. Par pārskata gadu, sākot ar 06.94, budžetā jāiemaksā līdz gada
beigām katru mēnesi ((4.r. - 2.r.) : 7)	250
6. Ikmēneša maksājumi 1995. gadā, ieskaitot kalendāro mēnesi,
kad tiek izdarīti norēķini pēc pārrēķina par 1994. gada peļņu,
ja FM un VID nav noteikušas citu inflācijas

Aprēķinātais peļņas nodoklis jāiemaksā budžetā ik mēnesi vienlīdzīgās daļās 15. un 25. datumā.

Šajā punktā minētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības var izvēlēties arī peļņas nodokļa maksājumu kārtību, kas noteikta instrukcijas 19.1.1. punktā.

Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu ieguldījumiem, kuriem izbeidzies peļņas nodokļu atvieglojumu periods, kārtējā gada avansa maksājumu apmēru nosaka, pamatojoties uz iepriekšējā gadā aprēķināto peļņas nodokli, bet kurš nav nomaksāts sakarā ar likuma "Par ārvalstu ieguldījumiem" 10. panta normu piemērošanu."

"19.1.3. Rajona (pilsētas) nodokļu inspekcijas var noteikt avansa maksājumus sezonas rakstura uzņēmumiem atkarībā no biznesa plāna, ņemot vērā iepriekšējā gada ražošanas un finansiālo ciklu neatkarīgi no peļņas nodokļa maksāšanas kārtības.

Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas neiesniedz grāmatvedības ceturkšņu pārskatus un kas darbību uzsākuši kārtējā gadā vai kam peļņas nodoklis iepriekšējā gadā nepārsniedz Ls 600, vai tiem nav ar nodokli apliekamās peļņas, peļņas nodokļa avansa maksājumus izdara 0,75 procentu apmērā, bet, kam iepriekšējā gadā ir zaudējumi, - 0,5 procentu apmērā no iepriekšējā mēneša neto apgrozījuma un pārējiem finansiālās darbības ieņēmumiem, izņemot neto apgrozījumu (ieņēmumus) no lauksaimnieciskās darbības un zvejniecības, no pašražotās lauksaimniecības produkcijas un zivju produkcijas pārstrādes un lauksaimniecības un zvejniecības tehnikas rezerves daļu izgatavošanas un restaurēšanas, no celtniecības zemnieku saimniecībās.

Nosakot avansa maksājumus, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības kopējos ieņēmumus, kuri noteikti augšminētajā kārtībā, samazina par iepriekšējo divu gadu kopējiem zaudējumiem un par 30 procentiem no ieņēmumiem, kuri noteikti likuma "Par peļņas nodokli" 26., 35. un 36. pantā.

Avansa maksājumus neizdara uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas izmanto atvieglojumus saskaņā ar likuma "Par peļņas nodokli" 23. pantu, un tie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas saņēmuši atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas pilnā apjomā saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"."

"19.1.4. Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības reizi mēnesī ne vēlāk par 15. datumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta nodaļām paziņojumu par iepriekšējā mēneša attiecīgajiem ieņēmumiem un piecu dienu laikā izdara maksājumus. No uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas noteiktajā termiņā neiesniedz paziņojumu par ieņēmumiem, avansa maksājumi iekasējami 110 procentu apmērā no iepriekšējā mēneša maksājumiem. Pēc paziņojuma iesniegšanas izdarāms maksājumu pārrēķins.

Par ieņēmumu apmēra nepilnīgu uzrādīšanu paziņojumā uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām aprēķina nokavējuma naudu no attiecīgās avansa maksājumu papildu summas.

19.1.1. un 19.1.2. punktā minētie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, izņemot tos, kuriem iepriekšējā gadā ir zaudējumi, var izvēlēties arī peļņas nodokļa maksājumu kārtību, kas noteikta instrukcijas 19.1.3. punktā, t.i., piemērojot 0,75 procentus no iepriekšējā mēneša neto apgrozījuma un pārējiem finansiālās darbības ieņēmumiem.

Bankas un citas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, piemērojot 19.1.3. punktu, peļņas nodokļa avansa maksājumus izdara:

- bankas un citas kredītiestādes no iepriekšējā mēneša aprēķinātajiem pamatdarbības ienākumiem (ieņēmumiem) un pārējiem finansiālās darbības ieņēmumiem;

- apdrošināšanas sabiedrības no iepriekšējā mēneša:

a) saņemtām apdrošināšanas prēmijām riska un dzīvības apdrošināšanas veidos, no kurām atskaitītas pārapdrošināšanas prēmijas,

b) ieņēmumiem riska veidos un dzīvības apdrošināšanā no līdzdalības meitas un saistītos uzņēmumu kapitālos, no vērtspapīriem un aizdevumiem un pārējiem ieņēmumiem,

c) saņemtās pārapdrošināšanas komisijas naudas riska veidos un dzīvības apdrošināšanā,

d) ārkārtas ieņēmumiem."

Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar izložu un azartspēļu organizēšanu un uzturēšanu 1995.gada janvārī-jūlijā, avansa maksājumus neizdara.

Ar šo grozījumu spēkā stāšanos tiek atsaukts 1995.gada 11.janvāra Latvijas Republikas Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums "Par peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtību" un zaudē spēku Latvijas Republikas Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta 1994.gada 17.augustā izdotie "Grozījumi peļņas nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtībā" nr.4-n un Latvijas Republikas Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta 1994.gada 22.aprīļa paziņojums "Par izmaiņām peļņas nodokļa maksāšanas kārtībā" nr. FM 05-1/565; VID 30-1.1.5/1296.

 

koeficientu (4.rinda : 12 mēn.)	212
V.Andrējeva,	J.Ostaškovs,
Finansu ministrijas	Valsts ieņēmumu dienesta

 

valsts sekretāre

priekšnieka vietnieks