Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"

Izdarīt likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./34.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1., 15.nr.; 1997, 2.nr.; 2001, 22.nr.; 2003, 9.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2011, 65.nr.; 2013, 191.nr.; 2014, 17.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 27.panta otrajā daļā vārdus "kā arī testamentārā mantošana, ieķīlātās zemes atsavināšana un zemes ieguldīšana statūtsabiedrību pamatkapitālā".

2. 28.pantā:

izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā:

"Zemi var iegūt īpašumā šādi darījumu subjekti:";

papildināt pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem "un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi";

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas;";

izteikt pirmās daļas 3.punkta ievaddaļu un "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Šveices Konfederācijā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura reģistrējusies kā nodokļu maksātājs Latvijas Republikā un:

a) kuras visi dalībnieki ir šīs daļas 1. vai 2.punktā minētie subjekti katrs atsevišķi vai vairāki kopā,";

aizstāt pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā vārdus "pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām" ar vārdiem "visi dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas ir";

izteikt pirmās daļas 3.punkta "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) kuras visi dalībnieki ir vairāki šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minētie subjekti kopā;";

izslēgt pirmās daļas 3.punkta "d" apakšpunktu;

izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) Latvijā reģistrētas reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no dienas, kad tās reģistrētas bez pienākuma pārreģistrēties, vai dienas, kad sniegušas paziņojumu reģistra iestādei Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi;

5) Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Šveices Konfederācijā reģistrēts tiesību subjekts, kas reģistrējies kā nodokļu maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs Latvijas Republikā un ir:

a) individuālais uzņēmums, kura īpašnieks ir šīs daļas 1.punktā minētā persona,

b) individuālais komersants, kuru reģistrējusi šīs daļas 1.punktā minētā persona,

c) kooperatīvā sabiedrība, kuras visi biedri ir šīs daļas 1., 2. un 3.punktā, kā arī šā punkta "a", "b" un "d" apakšpunktā minētie subjekti katrs atsevišķi vai vairāki kopā,

d) cits Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēts tiesību subjekts, kas pielīdzināms šajā punktā minētajiem subjektiem;";

izslēgt pirmās daļas 6.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) Latvijas Republikas Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi, kuru darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecības organizēšanu un uzturēšanu un kuras iegādājas zemi šo mērķu īstenošanai.";

izslēgt otro un trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Darījumu subjekti, kuri nav minēti šā panta pirmajā daļā, zemi var iegūt īpašumā, ievērojot šā likuma 29.pantā noteiktos ierobežojumus un 30.pantā noteiktajā kārtībā."

3. Papildināt likumu ar 28.¹ pantu šādā redakcijā:

"28.¹ pants. Darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjekti

Lauksaimniecībā izmantojamo zemi un zemi, kuras sastāvā dominējošā zemes lietošanas kategorija ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, salīdzinot tās aizņemto platību ar citām zemes lietošanas kategorijām atbilstošo darījuma objekta platību summu vai darījuma objekta sastāvā esošas atsevišķas zemes vienības platību, kā arī šo zemes īpašumu domājamo daļu (turpmāk - lauksaimniecības zeme) šā likuma 28.panta pirmajā daļā minētie darījumu subjekti var iegūt īpašumā, ja tie ir:

1) fiziskās personas, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicēji Latvijas Republikā,

b) vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ regulu (EK) Nr. 1782/2003 (turpmāk - regula Nr. 73/2009), vai saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk - regula Nr. 1307/2013), vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā,

c) rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem,

d) šā likuma 30.¹ panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta;

2) juridiskās personas, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) vismaz gadu pēdējo triju gadu laikā ir saņēmušas vienotos platības maksājumus saskaņā ar regulu Nr. 73/2009 vai saņem tiešos maksājumus saskaņā ar regulu Nr. 1307/2013, vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem,

b) rakstveidā apliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā uzsāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, vai uzsāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem,

c) vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā, vai vismaz viena īpašnieka ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ne mazāk kā pēdējos trīs gadus pēc kārtas veido vismaz vienu trešdaļu no tā kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem,

d) var norādīt patiesos labuma guvējus un apliecināt, ka visi patiesie labuma guvēji ir šā likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas,

e) šā likuma 30.¹ panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienā tām nav nodokļu parādu Latvijā vai valstī, kurā tās ir reģistrētas.

Lauksaimnieciskā darbība šā panta izpratnē ir augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības (zivju audzēšana privātajās ūdenstilpēs) un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšana un ražošana, tajā skaitā šīs produkcijas pirmapstrāde un pēcapstrāde, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšana un lauksaimniecības zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī.

Lauku tūrisma pakalpojumi šā panta izpratnē ir viesu izmitināšanas pakalpojumi, kas sniegti lauku teritorijās vai lauku apdzīvotās vietās speciāli ierīkotās viesu izmitināšanas telpās vai citās pielāgotās telpās, kā arī ar lauku tūrismu saistītie papildu pakalpojumi, kas balstās uz vietējiem kultūras un dabas resursiem."

4. 29.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izslēgt otrās daļas 4.punktā vārdus "izņemot nogabalus, kuros paredzēta apbūve atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam";

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus "atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam";

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"Viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt īpašumā līdz 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes. Šis nosacījums neattiecas uz šā likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem subjektiem, šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto Latvijas zemes fonda pārvaldītāju un valsts kapitālsabiedrībām, kas iegūst īpašumā lauksaimniecības zemi ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai, kā arī uz maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi.

Šā panta ceturtajā daļā minētajā lauksaimniecības zemes platībā neieskaita lauksaimniecības zemi, kuru persona nomā vai par kuru tā saņem vienotos platības maksājumus šajā likumā noteiktā vienas personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālās platības ierobežojuma spēkā stāšanās brīdī.

Pamatojoties uz pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējumu un prioritātēm, stratēģiskajiem mērķiem un telpiskās attīstības perspektīvu, novada pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā esošās lauksaimniecības zemes maksimālo platību savā administratīvajā teritorijā, nepārsniedzot šā panta ceturtajā daļā minēto lauksaimniecības zemes platību.

Šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā minētās personas var iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi, kuras platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz piecus hektārus. Ja šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā minētās personas darbība tiek izbeigta, pēc likvidācijas izdevumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas biedrības vai nodibinājuma īpašumā esošā lauksaimniecības zeme piekrīt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētajam Latvijas zemes fonda pārvaldītājam."

5. 30.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "trešajā un";

aizstāt otrajā daļā vārdus "teritorijas plānojumu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas jomā" ar vārdiem "teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu" un izslēgt skaitli un vārdus "28.panta trešajā daļā un".

6. Papildināt likumu ar 30.¹, 30.² un 30.³ pantu šādā redakcijā:

"30.¹ pants. Darījumu ar lauksaimniecības zemi izskatīšanas kārtība

Šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktā un 28.¹ panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī personas, kuras lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, iesniedz iesniegumu tā novada pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi un tam pievieno darījuma aktu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu uzrauga novada pašvaldības komisija, kuras sastāvā ir novada pašvaldības un tiešās pārvaldes institūciju pārstāvji (turpmāk - pašvaldības komisija).

Pašvaldības komisija mēneša laikā no iesnieguma, darījuma akta un citu iesniegumam pievienojamo dokumentu saņemšanas dienas:

1) pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja ir ievēroti šā likuma 28.¹ panta pirmās daļas, 29.panta ceturtās, piektās un sestās daļas nosacījumi un šā likuma 30.² panta otrajā un trešajā daļā minētās personas neizmanto pirmpirkuma tiesības vai pirkuma līgums noslēgts ar minētajām personām. Pašvaldības komisija pieņem lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja minētie nosacījumi nav ievēroti;

2) pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja šā likuma 28.panta pirmās daļas 7.punkta nosacījumi un 29.panta septītās daļas nosacījumi attiecībā uz īpašumā iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālo platību ir ievēroti. Pašvaldības komisija pieņem lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja minētie nosacījumi nav ievēroti;

3) pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja persona, kura lauksaimniecības zemi vēlas iegūt īpašumā zemes dzīļu izmantošanai, šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā ir apliecinājusi, ka attiecīgā zeme turpmāk tiks izmantota zemes dzīļu izmantošanai, un ja atbilstoši novada pašvaldības teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam derīgo izrakteņu ieguve ir pieļaujama, zemes kvalitātes novērtējums ir zemāks par 60 ballēm un ir ievēroti šā likuma 29.panta ceturtās, piektās un sestās daļas nosacījumi. Pašvaldības komisija pieņem lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā, ja minētie nosacījumi nav ievēroti.

Lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā pašvaldības komisija noformē izziņas veidā, un darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota minētā izziņa. Lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus dominējošās zemes lietošanas kategorijas noteikšanai darījumos ar lauksaimniecības zemi;

2) iesniegumā iekļaujamo informāciju un tam pievienojamos dokumentus;

3) kārtību, kādā šā likuma 30.² panta otrajā un trešajā daļā minētās personas īsteno pirmpirkuma tiesības;

4) kārtību, kādā tiek finansēta un izveidota pašvaldības komisija, noteikts tās sastāvs, kā arī pašvaldības komisijas tiesības un pienākumus;

5) kārtību, kādā pašvaldības komisija izskata iesniegumus par darījumiem ar lauksaimniecības zemi un pieņem lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā vai par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā;

6) kārtību, kādā aprēķina ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas;

7) kārtību, kādā iegūstami lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dati no citām valsts informācijas sistēmām;

8) termiņus un kārtību, kādā persona saskaņā ar šā likuma 29.panta piekto daļu un 36.panta otro daļu sniedz informāciju par lauksaimniecības zemi, kuru tā nomā.

30.² pants. Pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi

Ja lauksaimniecības zemes kopīpašnieks pārdod viņam piederošo zemes daļu, pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo lauksaimniecības zemi ir zemes kopīpašniekiem. Šādā gadījumā pirmpirkuma tiesības īstenojamas Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Šā likuma 28.¹ panta pirmajā daļā minētajai personai, kas ir lauksaimniecības zemes nomnieks, ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo zemi, ja zemes nomas līgums ir reģistrēts attiecīgajā pašvaldībā. Šādā gadījumā lauksaimniecības zemes nomniekam ir pirmpirkuma tiesības arī uz to lauksaimniecības zemi, uz kuru pirmpirkuma tiesības neizmanto zemes kopīpašnieks.

Šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētajam Latvijas zemes fonda pārvaldītājam ir pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemi, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas.

30.³ pants. Izņēmumi darījumos ar lauksaimniecības zemi

Šā likuma 28.¹ panta, 30.¹ panta un 30.² panta prasības netiek attiecinātas uz:

1) lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz desmit hektārus fiziskajām personām un piecus hektārus juridiskajām personām;

2) maksātnespējas procesā iegūstamu lauksaimniecības zemi;

3) mantošanas ceļā iegūstamu lauksaimniecības zemi;

4) valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai nepieciešamo lauksaimniecības zemi, kā arī lauksaimniecības zemi, ko iegūst īpašumā valsts kapitālsabiedrības ar likumu deleģēto funkciju īstenošanai;

5) lauksaimniecības zemi, kuru persona iegūst īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punktu;

6) darījumiem ar lauksaimniecības zemi starp laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem;

7) lauksaimniecības zemi, kas tiek atsavināta zemes konsolidācijas procesā saskaņā ar zemes pārvaldību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Šā likuma 28.¹ panta un 30.¹ panta prasības netiek attiecinātas uz:

1) zemes kopīpašnieku;

2) šā likuma 38.panta pirmajā daļā minēto Latvijas zemes fonda pārvaldītāju."

7. 31.pantā:

aizstāt vārdu "laikrakstā" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā" un vārdu "rajonos" ar vārdiem "pašvaldību administratīvajās teritorijās".

8. 33.pantā:

aizstāt vārdu "statūtsabiedrība" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdu "kapitālsabiedrība" (attiecīgā skaitlī un locījumā).

9. Papildināt likumu ar 36.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Lauksaimniecības zemes noma

Lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

Zemes nomnieks vai iznomātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pašvaldību informē par noslēgtiem lauksaimniecības zemes nomas līgumiem.

Pašvaldība ved lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistru."

10. Papildināt likumu ar VII nodaļu šādā redakcijā:

"VII nodaļa
Latvijas zemes fonds

37.pants. Latvijas zemes fonda mērķis

Latvijas zemes fondu veido nacionālā līmenī uzkrātā lauksaimniecības zeme.

Latvijas zemes fonda mērķis ir nacionālā līmenī veicināt lauksaimniecības zemes resursu aizsardzību un pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī lauksaimniecības zemes platību saglabāšanu.

38.pants. Latvijas zemes fonda pārvaldība

Latvijas zemes fondu veido, uztur un pārvalda Ministru kabineta noteikta institūcija - kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāldaļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām (turpmāk - Latvijas zemes fonda pārvaldītājs).

Lai īstenotu šā likuma 37.panta otrajā daļā minēto mērķi, Latvijas zemes fonda pārvaldītājs kā privāto tiesību subjekts veic darījumus ar lauksaimniecības zemi, slēdzot nekustamā īpašuma nomas, pirkuma vai maiņas darījumus.

Kārtību, kādā Latvijas zemes fonda pārvaldītājs veic darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā iznomā, pērk, pārdod un maina lauksaimniecības zemi, nosaka Ministru kabinets.

Latvijas zemes fonda pārvaldītājs darījuma rezultātā iegūto nekustamo īpašumu nav tiesīgs ieguldīt savā pamatkapitālā."

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"3. Ministru kabinets līdz 2014.gada 30.oktobrim izdod šā likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punktā minētos noteikumus un līdz 2015.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 6.punktā minētos noteikumus.

4. Šā likuma 28.¹ panta pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktā un 2.punkta "a" apakšpunktā ietvertās prasības attiecībā uz atbilstību regulas Nr. 1307/2013 prasībām un attiecībā uz ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas piemērojamas no 2015.gada 1.jūlija.

5. Grozījumi šā likuma 28. un 29.pantā attiecībā uz biedrību un nodibinājumu tiesībām iegūt īpašumā zemi, grozījumi šā likuma 29.pantā attiecībā uz īpašumā iegūstamās lauksaimniecības zemes maksimālo platību, šā likuma 28.¹ pants par darījumu ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi subjektiem, 30.¹ pants par darījumu ar lauksaimniecības zemi izskatīšanas kārtību, 30.² pants par pirmpirkuma tiesībām uz lauksaimniecības zemi, 30.³ pants par izņēmumiem darījumos ar lauksaimniecības zemi un 36.pants par lauksaimniecības zemes nomu stājas spēkā 2014.gada 1.novembrī.

6. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.martam izdod šā likuma 38.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

7. Ministru kabinets līdz 2014.gada 30.decembrim, ievērojot šā likuma 38.panta pirmo daļu, nosaka Latvijas zemes fonda pārvaldītāju.

8. Latvijas zemes fonda pārvaldītājs savu darbību uzsāk ne vēlāk kā 2015.gada 1.jūlijā."

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 3.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2014.gada 18.jūlijā