Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību
1.pants. 2007.gada 25.oktobra Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē šādas institūcijas:
1) Labklājības ministrija, Veselības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija - Konvencijas 2.nodaļu;
2) Labklājības ministrija - Konvencijas 3. un 4.nodaļu;
3) Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija - Konvencijas 5.nodaļu;
4) Tieslietu ministrija - Konvencijas 6.nodaļu;
5) Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija - Konvencijas 7.nodaļu;
6) Iekšlietu ministrija - Konvencijas 8.nodaļu.
3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 25.panta 3.punktu Ārlietu ministrija informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ka Konvencijas 25.panta 1.punkta "e" apakšpunkts netiek piemērots.
4.pants. Saskaņā ar Konvencijas 37.panta 2.punktu Ārlietu ministrija informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ka par Konvencijas 37.panta 1.punktā minēto datu sniegšanu atbildīgā institūcija ir Valsts policija.
5.pants. Konvencija stājas spēkā tās 45.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
6.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 12.jūnijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 27.jūnijā
Council of Europe Convention on the Protection of Children against Sexual Exploitation and Sexual Abuse
Lanzarote, 25.X.2007
Preamble
The member States of the Council of Europe and the other signatories hereto;
Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members;
Considering that every child has the right to such measures of protection as are required by his or her status as a minor, on the part of his or her family, society and the State;
Observing that the sexual exploitation of children, in particular child pornography and prostitution, and all forms of sexual abuse of children, including acts which are committed abroad, are destructive to children's health and psycho-social development;
Observing that the sexual exploitation and sexual abuse of children have grown to worrying proportions at both national and international level, in particular as regards the increased use by both children and perpetrators of information and communication technologies (ICTs), and that preventing and combating such sexual exploitation and sexual abuse of children require international co-operation;
Considering that the well-being and best interests of children are fundamental values shared by all member States and must be promoted without any discrimination;
Recalling the Action Plan adopted at the 3rd Summit of Heads of State and Governments of the Council of Europe (Warsaw, 16-17 May 2005), calling for the elaboration of measures to stop sexual exploitation of children;
Recalling in particular the Committee of Ministers Recommendation No. R (91) 11 concerning sexual exploitation, pornography and prostitution of, and trafficking in, children and young adults, Recommendation Rec(2001)16 on the protection of children against sexual exploitation, and the Convention on Cybercrime (ETS No. 185), especially Article 9 thereof, as well as the Council of Europe Convention on Action against Trafficking in Human Beings (CETS No. 197);
Bearing in mind the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms (1950, ETS No. 5), the revised European Social Charter (1996, ETS No. 163), and the European Convention on the Exercise of Children's Rights (1996, ETS No. 160);
Also bearing in mind the United Nations Convention on the Rights of the Child, especially Article 34 thereof, the Optional Protocol on the sale of children, child prostitution and child pornography, the Protocol to Prevent, Suppress and Punish Trafficking in Persons, Especially Women and Children, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organized Crime, as well as the International Labour Organization Convention concerning the Prohibition and Immediate Action for the Elimination of the Worst Forms of Child Labour;
Bearing in mind the Council of the European Union Framework Decision on combating the sexual exploitation of children and child pornography ( 2004/68/JHA), the Council of the European Union Framework Decision on the standing of victims in criminal proceedings (2001/220/JHA), and the Council of the European Union Framework Decision on combating trafficking in human beings (2002/629/JHA);
Taking due account of other relevant international instruments and programmes in this field, in particular the Stockholm Declaration and Agenda for Action, adopted at the 1st World Congress against Commercial Sexual Exploitation of Children (27-31 August 1996), the Yokohama Global Commitment adopted at the 2nd World Congress against Commercial Sexual Exploitation of Children (17-20 December 2001), the Budapest Commitment and Plan of Action, adopted at the preparatory Conference for the 2nd World Congress against Commercial Sexual Exploitation of Children (20-21 November 2001), the United Nations General Assembly Resolution S-27/2 "A world fit for children" and the three-year programme "Building a Europe for and with children", adopted following the 3rd Summit and launched by the Monaco Conference (4-5 April 2006);
Determined to contribute effectively to the common goal of protecting children against sexual exploitation and sexual abuse, whoever the perpetrator may be, and of providing assistance to victims;
Taking into account the need to prepare a comprehensive international instrument focusing on the preventive, protective and criminal law aspects of the fight against all forms of sexual exploitation and sexual abuse of children and setting up a specific monitoring mechanism,
Have agreed as follows:
Chapter I - Purposes, non-discrimination principle and definitions
Article 1 - Purposes
1. The purposes of this Convention are to:
a prevent and combat sexual exploitation and sexual abuse of children;
b protect the rights of child victims of sexual exploitation and sexual abuse;
c promote national and international co-operation against sexual exploitation and sexual abuse of children.
2. In order to ensure effective implementation of its provisions by the Parties, this Convention sets up a specific monitoring mechanism.
Article 2 - Non-discrimination principle
The implementation of the provisions of this Convention by the Parties, in particular the enjoyment of measures to protect the rights of victims, shall be secured without discrimination on any ground such as sex, race, colour, language, religion, political or other opinion, national or social origin, association with a national minority, property, birth, sexual orientation, state of health, disability or other status.
Article 3 - Definitions
For the purposes of this Convention:
a "child" shall mean any person under the age of 18 years;
b "sexual exploitation and sexual abuse of children" shall include the behaviour as referred to in Articles 18 to 23 of this Convention;
c "victim" shall mean any child subject to sexual exploitation or sexual abuse.
Chapter II - Preventive measures
Article 4 - Principles
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to prevent all forms of sexual exploitation and sexual abuse of children and to protect children.
Article 5 - Recruitment, training and awareness raising of persons working in contact with children
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to encourage awareness of the protection and rights of children among persons who have regular contacts with children in the education, health, social protection, judicial and law-enforcement sectors and in areas relating to sport, culture and leisure activities.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the persons referred to in paragraph 1 have an adequate knowledge of sexual exploitation and sexual abuse of children, of the means to identify them and of the possibility mentioned in Article 12, paragraph 1.
3. Each Party shall take the necessary legislative or other measures, in conformity with its internal law, to ensure that the conditions to accede to those professions whose exercise implies regular contacts with children ensure that the candidates to these professions have not been convicted of acts of sexual exploitation or sexual abuse of children.
Article 6 - Education for children
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that children, during primary and secondary education, receive information on the risks of sexual exploitation and sexual abuse, as well as on the means to protect themselves, adapted to their evolving capacity. This information, provided in collaboration with parents, where appropriate, shall be given within a more general context of information on sexuality and shall pay special attention to situations of risk, especially those involving the use of new information and communication technologies.
Article 7 - Preventive intervention programmes or measures
Each Party shall ensure that persons who fear that they might commit any of the offences established in accordance with this Convention may have access, where appropriate, to effective intervention programmes or measures designed to evaluate and prevent the risk of offences being committed.
Article 8 - Measures for the general public
1. Each Party shall promote or conduct awareness raising campaigns addressed to the general public providing information on the phenomenon of sexual exploitation and sexual abuse of children and on the preventive measures which can be taken.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to prevent or prohibit the dissemination of materials advertising the offences established in accordance with this Convention.
Article 9 - Participation of children, the private sector, the media and civil society
1. Each Party shall encourage the participation of children, according to their evolving capacity, in the development and the implementation of state policies, programmes or others initiatives concerning the fight against sexual exploitation and sexual abuse of children.
2. Each Party shall encourage the private sector, in particular the information and communication technology sector, the tourism and travel industry and the banking and finance sectors, as well as civil society, to participate in the elaboration and implementation of policies to prevent sexual exploitation and sexual abuse of children and to implement internal norms through self-regulation or co-regulation.
3. Each Party shall encourage the media to provide appropriate information concerning all aspects of sexual exploitation and sexual abuse of children, with due respect for the independence of the media and freedom of the press.
4. Each Party shall encourage the financing, including, where appropriate, by the creation of funds, of the projects and programmes carried out by civil society aiming at preventing and protecting children from sexual exploitation and sexual abuse.
Chapter III - Specialised authorities and co-ordinating bodies
Article 10 - National measures of co-ordination and collaboration
1. Each Party shall take the necessary measures to ensure the co-ordination on a national or local level between the different agencies in charge of the protection from, the prevention of and the fight against sexual exploitation and sexual abuse of children, notably the education sector, the health sector, the social services and the law-enforcement and judicial authorities.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to set up or designate:
a independent competent national or local institutions for the promotion and protection of the rights of the child, ensuring that they are provided with specific resources and responsibilities;
b mechanisms for data collection or focal points, at the national or local levels and in collaboration with civil society, for the purpose of observing and evaluating the phenomenon of sexual exploitation and sexual abuse of children, with due respect for the requirements of personal data protection.
3. Each Party shall encourage co-operation between the competent state authorities, civil society and the private sector, in order to better prevent and combat sexual exploitation and sexual abuse of children.
Chapter IV - Protective measures and assistance to victims
Article 11 - Principles
1. Each Party shall establish effective social programmes and set up multidisciplinary structures to provide the necessary support for victims, their close relatives and for any person who is responsible for their care.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that when the age of the victim is uncertain and there are reasons to believe that the victim is a child, the protection and assistance measures provided for children shall be accorded to him or her pending verification of his or her age.
Article 12 - Reporting suspicion of sexual exploitation or sexual abuse
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the confidentiality rules imposed by internal law on certain professionals called upon to work in contact with children do not constitute an obstacle to the possibility, for those professionals, of their reporting to the services responsible for child protection any situation where they have reasonable grounds for believing that a child is the victim of sexual exploitation or sexual abuse.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to encourage any person who knows about or suspects, in good faith, sexual exploitation or sexual abuse of children to report these facts to the competent services.
Article 13 - Helplines
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to encourage and support the setting up of information services, such as telephone or Internet helplines, to provide advice to callers, even confidentially or with due regard for their anonymity.
Article 14 - Assistance to victims
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to assist victims, in the short and long term, in their physical and psycho-social recovery. Measures taken pursuant to this paragraph shall take due account of the child's views, needs and concerns.
2. Each Party shall take measures, under the conditions provided for by its internal law, to co-operate with non-governmental organisations, other relevant organisations or other elements of civil society engaged in assistance to victims.
3. When the parents or persons who have care of the child are involved in his or her sexual exploitation or sexual abuse, the intervention procedures taken in application of Article 11, paragraph 1, shall include:
- the possibility of removing the alleged perpetrator;
- the possibility of removing the victim from his or her family environment. The conditions and duration of such removal shall be determined in accordance with the best interests of the child.
4. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the persons who are close to the victim may benefit, where appropriate, from therapeutic assistance, notably emergency psychological care.
Chapter V - Intervention programmes or measures
Article 15 - General principles
1. Each Party shall ensure or promote, in accordance with its internal law, effective intervention programmes or measures for the persons referred to in Article 16, paragraphs 1 and 2, with a view to preventing and minimising the risks of repeated offences of a sexual nature against children. Such programmes or measures shall be accessible at any time during the proceedings, inside and outside prison, according to the conditions laid down in internal law.
2. Each Party shall ensure or promote, in accordance with its internal law, the development of partnerships or other forms of co-operation between the competent authorities, in particular health-care services and the social services, and the judicial authorities and other bodies responsible for following the persons referred to in Article 16, paragraphs 1 and 2.
3. Each Party shall provide, in accordance with its internal law, for an assessment of the dangerousness and possible risks of repetition of the offences established in accordance with this Convention, by the persons referred to in Article 16, paragraphs 1 and 2, with the aim of identifying appropriate programmes or measures.
4. Each Party shall provide, in accordance with its internal law, for an assessment of the effectiveness of the programmes and measures implemented.
Article 16 - Recipients of intervention programmes and measures
1. Each Party shall ensure, in accordance with its internal law, that persons subject to criminal proceedings for any of the offences established in accordance with this Convention may have access to the programmes or measures mentioned in Article 15, paragraph 1, under conditions which are neither detrimental nor contrary to the rights of the defence and to the requirements of a fair and impartial trial, and particularly with due respect for the rules governing the principle of the presumption of innocence.
2. Each Party shall ensure, in accordance with its internal law, that persons convicted of any of the offences established in accordance with this Convention may have access to the programmes or measures mentioned in Article 15, paragraph 1.
3. Each Party shall ensure, in accordance with its internal law, that intervention programmes or measures are developed or adapted to meet the developmental needs of children who sexually offend, including those who are below the age of criminal responsibility, with the aim of addressing their sexual behavioural problems.
Article 17 - Information and consent
1. Each Party shall ensure, in accordance with its internal law, that the persons referred to in Article 16 to whom intervention programmes or measures have been proposed are fully informed of the reasons for the proposal and consent to the programme or measure in full knowledge of the facts.
2. Each Party shall ensure, in accordance with its internal law, that persons to whom intervention programmes or measures have been proposed may refuse them and, in the case of convicted persons, that they are made aware of the possible consequences a refusal might have.
Chapter VI - Substantive criminal law
Article 18 - Sexual abuse
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the following intentional conduct is criminalised:
a engaging in sexual activities with a child who, according to the relevant provisions of national law, has not reached the legal age for sexual activities;
b engaging in sexual activities with a child where:
- use is made of coercion, force or threats; or
- abuse is made of a recognised position of trust, authority or influence over the child, including within the family; or
- abuse is made of a particularly vulnerable situation of the child, notably because of a mental or physical disability or a situation of dependence.
2. For the purpose of paragraph 1 above, each Party shall decide the age below which it is prohibited to engage in sexual activities with a child.
3. The provisions of paragraph 1.a are not intended to govern consensual sexual activities between minors.
Article 19 - Offences concerning child prostitution
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the following intentional conduct is criminalised:
a recruiting a child into prostitution or causing a child to participate in prostitution;
b coercing a child into prostitution or profiting from or otherwise exploiting a child for such purposes;
c having recourse to child prostitution.
2. For the purpose of the present article, the term "child prostitution" shall mean the fact of using a child for sexual activities where money or any other form of remuneration or consideration is given or promised as payment, regardless if this payment, promise or consideration is made to the child or to a third person.
Article 20 - Offences concerning child pornography
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the following intentional conduct, when committed without right, is criminalised:
a producing child pornography;
b offering or making available child pornography;
c distributing or transmitting child pornography;
d procuring child pornography for oneself or for another person;
e possessing child pornography;
f knowingly obtaining access, through information and communication technologies, to child pornography.
2. For the purpose of the present article, the term "child pornography" shall mean any material that visually depicts a child engaged in real or simulated sexually explicit conduct or any depiction of a child's sexual organs for primarily sexual purposes.
3. Each Party may reserve the right not to apply, in whole or in part, paragraph 1.a and e to the production and possession of pornographic material:
- consisting exclusively of simulated representations or realistic images of a non-existent child;
- involving children who have reached the age set in application of Article 18, paragraph 2, where these images are produced and possessed by them with their consent and solely for their own private use.
4. Each Party may reserve the right not to apply, in whole or in part, paragraph 1.f.
Article 21 - Offences concerning the participation of a child in pornographic performances
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the following intentional conduct is criminalised:
a recruiting a child into participating in pornographic performances or causing a child to participate in such performances;
b coercing a child into participating in pornographic performances or profiting from or otherwise exploiting a child for such purposes;
c knowingly attending pornographic performances involving the participation of children.
2. Each Party may reserve the right to limit the application of paragraph 1.c to cases where children have been recruited or coerced in conformity with paragraph 1.a or b.
Article 22 - Corruption of children
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to criminalise the intentional causing, for sexual purposes, of a child who has not reached the age set in application of Article 18, paragraph 2, to witness sexual abuse or sexual activities, even without having to participate.
Article 23 - Solicitation of children for sexual purposes
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to criminalise the intentional proposal, through information and communication technologies, of an adult to meet a child who has not reached the age set in application of Article 18, paragraph 2, for the purpose of committing any of the offences established in accordance with Article 18, paragraph 1.a, or Article 20, paragraph 1.a, against him or her, where this proposal has been followed by material acts leading to such a meeting.
Article 24 - Aiding or abetting and attempt
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to establish as criminal offences, when committed intentionally, aiding or abetting the commission of any of the offences established in accordance with this Convention.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to establish as criminal offences, when committed intentionally, attempts to commit the offences established in accordance with this Convention.
3. Each Party may reserve the right not to apply, in whole or in part, paragraph 2 to offences established in accordance with Article 20, paragraph 1.b, d, e and f, Article 21, paragraph 1.c, Article 22 and Article 23.
Article 25 - Jurisdiction
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to establish jurisdiction over any offence established in accordance with this Convention, when the offence is committed:
a in its territory; or
b on board a ship flying the flag of that Party; or
c on board an aircraft registered under the laws of that Party; or
d by one of its nationals; or
e by a person who has his or her habitual residence in its territory.
2. Each Party shall endeavour to take the necessary legislative or other measures to establish jurisdiction over any offence established in accordance with this Convention where the offence is committed against one of its nationals or a person who has his or her habitual residence in its territory.
3. Each Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves the right not to apply or to apply only in specific cases or conditions the jurisdiction rules laid down in paragraph 1.e of this article.
4. For the prosecution of the offences established in accordance with Articles 18, 19, 20, paragraph 1.a, and 21, paragraph 1.a and b, of this Convention, each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that its jurisdiction as regards paragraph 1.d is not subordinated to the condition that the acts are criminalised at the place where they were performed.
5. Each Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, declare that it reserves the right to limit the application of paragraph 4 of this article, with regard to offences established in accordance with Article 18, paragraph 1.b, second and third indents, to cases where its national has his or her habitual residence in its territory.
6. For the prosecution of the offences established in accordance with Articles 18, 19, 20, paragraph 1.a, and 21 of this Convention, each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that its jurisdiction as regards paragraphs 1.d and e is not subordinated to the condition that the prosecution can only be initiated following a report from the victim or a denunciation from the State of the place where the offence was committed.
7. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to establish jurisdiction over the offences established in accordance with this Convention, in cases where an alleged offender is present on its territory and it does not extradite him or her to another Party, solely on the basis of his or her nationality.
8. When more than one Party claims jurisdiction over an alleged offence established in accordance with this Convention, the Parties involved shall, where appropriate, consult with a view to determining the most appropriate jurisdiction for prosecution.
9. Without prejudice to the general rules of international law, this Convention does not exclude any criminal jurisdiction exercised by a Party in accordance with its internal law.
Article 26 - Corporate liability
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that a legal person can be held liable for an offence established in accordance with this Convention, committed for its benefit by any natural person, acting either individually or as part of an organ of the legal person, who has a leading position within the legal person, based on:
a power of representation of the legal person;
b an authority to take decisions on behalf of the legal person;
c an authority to exercise control within the legal person.
2. Apart from the cases already provided for in paragraph 1, each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that a legal person can be held liable where the lack of supervision or control by a natural person referred to in paragraph 1 has made possible the commission of an offence established in accordance with this Convention for the benefit of that legal person by a natural person acting under its authority.
3. Subject to the legal principles of the Party, the liability of a legal person may be criminal, civil or administrative.
4. Such liability shall be without prejudice to the criminal liability of the natural persons who have committed the offence.
Article 27 - Sanctions and measures
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the offences established in accordance with this Convention are punishable by effective, proportionate and dissuasive sanctions, taking into account their seriousness. These sanctions shall include penalties involving deprivation of liberty which can give rise to extradition.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that legal persons held liable in accordance with Article 26 shall be subject to effective, proportionate and dissuasive sanctions which shall include monetary criminal or non-criminal fines and may include other measures, in particular:
a exclusion from entitlement to public benefits or aid;
b temporary or permanent disqualification from the practice of commercial activities;
c placing under judicial supervision;
d judicial winding-up order.
3. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to:
a provide for the seizure and confiscation of:
- goods, documents and other instrumentalities used to commit the offences established in accordance with this Convention or to facilitate their commission;
- proceeds derived from such offences or property the value of which corresponds to such proceeds;
b enable the temporary or permanent closure of any establishment used to carry out any of the offences established in accordance with this Convention, without prejudice to the rights of bona fide third parties, or to deny the perpetrator, temporarily or permanently, the exercise of the professional or voluntary activity involving contact with children in the course of which the offence was committed.
4. Each Party may adopt other measures in relation to perpetrators, such as withdrawal of parental rights or monitoring or supervision of convicted persons.
5. Each Party may establish that the proceeds of crime or property confiscated in accordance with this article can be allocated to a special fund in order to finance prevention and assistance programmes for victims of any of the offences established in accordance with this Convention.
Article 28 - Aggravating circumstances
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the following circumstances, in so far as they do not already form part of the constituent elements of the offence, may, in conformity with the relevant provisions of internal law, be taken into consideration as aggravating circumstances in the determination of the sanctions in relation to the offences established in accordance with this Convention:
a the offence seriously damaged the physical or mental health of the victim;
b the offence was preceded or accompanied by acts of torture or serious violence;
c the offence was committed against a particularly vulnerable victim;
d the offence was committed by a member of the family, a person cohabiting with the child or a person having abused his or her authority;
e the offence was committed by several people acting together;
f the offence was committed within the framework of a criminal organisation;
g the perpetrator has previously been convicted of offences of the same nature.
Article 29 - Previous convictions
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to provide for the possibility to take into account final sentences passed by another Party in relation to the offences established in accordance with this Convention when determining the sanctions.
Chapter VII - Investigation, prosecution and procedural law
Article 30 - Principles
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that investigations and criminal proceedings are carried out in the best interests and respecting the rights of the child.
2. Each Party shall adopt a protective approach towards victims, ensuring that the investigations and criminal proceedings do not aggravate the trauma experienced by the child and that the criminal justice response is followed by assistance, where appropriate.
3. Each Party shall ensure that the investigations and criminal proceedings are treated as priority and carried out without any unjustified delay.
4. Each Party shall ensure that the measures applicable under the current chapter are not prejudicial to the rights of the defence and the requirements of a fair and impartial trial, in conformity with Article 6 of the Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms.
5. Each Party shall take the necessary legislative or other measures, in conformity with the fundamental principles of its internal law:
- to ensure an effective investigation and prosecution of offences established in accordance with this Convention, allowing, where appropriate, for the possibility of covert operations;
- to enable units or investigative services to identify the victims of the offences established in accordance with Article 20, in particular by analysing child pornography material, such as photographs and audiovisual recordings transmitted or made available through the use of information and communication technologies.
Article 31 - General measures of protection
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to protect the rights and interests of victims, including their special needs as witnesses, at all stages of investigations and criminal proceedings, in particular by:
a informing them of their rights and the services at their disposal and, unless they do not wish to receive such information, the follow-up given to their complaint, the charges, the general progress of the investigation or proceedings, and their role therein as well as the outcome of their cases;
b ensuring, at least in cases where the victims and their families might be in danger, that they may be informed, if necessary, when the person prosecuted or convicted is released temporarily or definitively;
c enabling them, in a manner consistent with the procedural rules of internal law, to be heard, to supply evidence and to choose the means of having their views, needs and concerns presented, directly or through an intermediary, and considered;
d providing them with appropriate support services so that their rights and interests are duly presented and taken into account;
e protecting their privacy, their identity and their image and by taking measures in accordance with internal law to prevent the public dissemination of any information that could lead to their identification;
f providing for their safety, as well as that of their families and witnesses on their behalf, from intimidation, retaliation and repeat victimisation;
g ensuring that contact between victims and perpetrators within court and law enforcement agency premises is avoided, unless the competent authorities establish otherwise in the best interests of the child or when the investigations or proceedings require such contact.
2. Each Party shall ensure that victims have access, as from their first contact with the competent authorities, to information on relevant judicial and administrative proceedings.
3. Each Party shall ensure that victims have access, provided free of charge where warranted, to legal aid when it is possible for them to have the status of parties to criminal proceedings.
4. Each Party shall provide for the possibility for the judicial authorities to appoint a special representative for the victim when, by internal law, he or she may have the status of a party to the criminal proceedings and where the holders of parental responsibility are precluded from representing the child in such proceedings as a result of a conflict of interest between them and the victim.
5. Each Party shall provide, by means of legislative or other measures, in accordance with the conditions provided for by its internal law, the possibility for groups, foundations, associations or governmental or non-governmental organisations, to assist and/or support the victims with their consent during criminal proceedings concerning the offences established in accordance with this Convention.
6. Each Party shall ensure that the information given to victims in conformity with the provisions of this article is provided in a manner adapted to their age and maturity and in a language that they can understand.
Article 32 - Initiation of proceedings
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that investigations or prosecution of offences established in accordance with this Convention shall not be dependent upon the report or accusation made by a victim, and that the proceedings may continue even if the victim has withdrawn his or her statements.
Article 33 - Statute of limitation
Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the statute of limitation for initiating proceedings with regard to the offences established in accordance with Articles 18, 19, paragraph 1.a and b, and 21, paragraph 1.a and b, shall continue for a period of time sufficient to allow the efficient starting of proceedings after the victim has reached the age of majority and which is commensurate with the gravity of the crime in question.
Article 34 - Investigations
1. Each Party shall adopt such measures as may be necessary to ensure that persons, units or services in charge of investigations are specialised in the field of combating sexual exploitation and sexual abuse of children or that persons are trained for this purpose. Such units or services shall have adequate financial resources.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that uncertainty as to the actual age of the victim shall not prevent the initiation of criminal investigations.
Article 35 - Interviews with the child
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that:
a interviews with the child take place without unjustified delay after the facts have been reported to the competent authorities;
b interviews with the child take place, where necessary, in premises designed or adapted for this purpose;
c interviews with the child are carried out by professionals trained for this purpose;
d the same persons, if possible and where appropriate, conduct all interviews with the child;
e the number of interviews is as limited as possible and in so far as strictly necessary for the purpose of criminal proceedings;
f the child may be accompanied by his or her legal representative or, where appropriate, an adult of his or her choice, unless a reasoned decision has been made to the contrary in respect of that person.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that all interviews with the victim or, where appropriate, those with a child witness, may be videotaped and that these videotaped interviews may be accepted as evidence during the court proceedings, according to the rules provided by its internal law.
3. When the age of the victim is uncertain and there are reasons to believe that the victim is a child, the measures established in paragraphs 1 and 2 shall be applied pending verification of his or her age.
Article 36 - Criminal court proceedings
1. Each Party shall take the necessary legislative or other measures, with due respect for the rules governing the autonomy of legal professions, to ensure that training on children's rights and sexual exploitation and sexual abuse of children is available for the benefit of all persons involved in the proceedings, in particular judges, prosecutors and lawyers.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure, according to the rules provided by its internal law, that:
a the judge may order the hearing to take place without the presence of the public;
b the victim may be heard in the courtroom without being present, notably through the use of appropriate communication technologies.
Chapter VIII - Recording and storing of data
Article 37 - Recording and storing of national data on convicted sexual offenders
1. For the purposes of prevention and prosecution of the offences established in accordance with this Convention, each Party shall take the necessary legislative or other measures to collect and store, in accordance with the relevant provisions on the protection of personal data and other appropriate rules and guarantees as prescribed by domestic law, data relating to the identity and to the genetic profile (DNA) of persons convicted of the offences established in accordance with this Convention.
2. Each Party shall, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, communicate to the Secretary General of the Council of Europe the name and address of a single national authority in charge for the purposes of paragraph 1.
3. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that the information referred to in paragraph 1 can be transmitted to the competent authority of another Party, in conformity with the conditions established in its internal law and the relevant international instruments.
Chapter IX - International co-operation
Article 38 - General principles and measures for international co-operation
1. The Parties shall co-operate with each other, in accordance with the provisions of this Convention, and through the application of relevant applicable international and regional instruments, arrangements agreed on the basis of uniform or reciprocal legislation and internal laws, to the widest extent possible, for the purpose of:
a preventing and combating sexual exploitation and sexual abuse of children;
b protecting and providing assistance to victims;
c investigations or proceedings concerning the offences established in accordance with this Convention.
2. Each Party shall take the necessary legislative or other measures to ensure that victims of an offence established in accordance with this Convention in the territory of a Party other than the one where they reside may make a complaint before the competent authorities of their State of residence.
3. If a Party that makes mutual legal assistance in criminal matters or extradition conditional on the existence of a treaty receives a request for legal assistance or extradition from a Party with which it has not concluded such a treaty, it may consider this Convention the legal basis for mutual legal assistance in criminal matters or extradition in respect of the offences established in accordance with this Convention.
4. Each Party shall endeavour to integrate, where appropriate, prevention and the fight against sexual exploitation and sexual abuse of children in assistance programmes for development provided for the benefit of third states.
Chapter X - Monitoring mechanism
Article 39 - Committee of the Parties
1. The Committee of the Parties shall be composed of representatives of the Parties to the Convention.
2. The Committee of the Parties shall be convened by the Secretary General of the Council of Europe. Its first meeting shall be held within a period of one year following the entry into force of this Convention for the tenth signatory having ratified it. It shall subsequently meet whenever at least one third of the Parties or the Secretary General so requests.
3. The Committee of the Parties shall adopt its own rules of procedure.
Article 40 - Other representatives
1. The Parliamentary Assembly of the Council of Europe, the Commissioner for Human Rights, the European Committee on Crime Problems (CDPC), as well as other relevant Council of Europe intergovernmental committees, shall each appoint a representative to the Committee of the Parties.
2. The Committee of Ministers may invite other Council of Europe bodies to appoint a representative to the Committee of the Parties after consulting the latter.
3. Representatives of civil society, and in particular non-governmental organisations, may be admitted as observers to the Committee of the Parties following the procedure established by the relevant rules of the Council of Europe.
4. Representatives appointed under paragraphs 1 to 3 above shall participate in meetings of the Committee of the Parties without the right to vote.
Article 41 - Functions of the Committee of the Parties
1. The Committee of the Parties shall monitor the implementation of this Convention. The rules of procedure of the Committee of the Parties shall determine the procedure for evaluating the implementation of this Convention.
2. The Committee of the Parties shall facilitate the collection, analysis and exchange of information, experience and good practice between States to improve their capacity to prevent and combat sexual exploitation and sexual abuse of children.
3. The Committee of the Parties shall also, where appropriate:
a facilitate the effective use and implementation of this Convention, including the identification of any problems and the effects of any declaration or reservation made under this Convention;
b express an opinion on any question concerning the application of this Convention and facilitate the exchange of information on significant legal, policy or technological developments.
4. The Committee of the Parties shall be assisted by the Secretariat of the Council of Europe in carrying out its functions pursuant to this article.
5. The European Committee on Crime Problems (CDPC) shall be kept periodically informed regarding the activities mentioned in paragraphs 1, 2 and 3 of this article.
Chapter XI - Relationship with other international instruments
Article 42 - Relationship with the United Nations Convention on the Rights of the Child and its Optional Protocol on the sale of children, child prostitution and child pornography
This Convention shall not affect the rights and obligations arising from the provisions of the United Nations Convention on the Rights of the Child and its Optional Protocol on the sale of children, child prostitution and child pornography, and is intended to enhance the protection afforded by them and develop and complement the standards contained therein.
Article 43 - Relationship with other international instruments
1. This Convention shall not affect the rights and obligations arising from the provisions of other international instruments to which Parties to the present Convention are Parties or shall become Parties and which contain provisions on matters governed by this Convention and which ensure greater protection and assistance for child victims of sexual exploitation or sexual abuse.
2. The Parties to the Convention may conclude bilateral or multilateral agreements with one another on the matters dealt with in this Convention, for purposes of supplementing or strengthening its provisions or facilitating the application of the principles embodied in it.
3. Parties which are members of the European Union shall, in their mutual relations, apply Community and European Union rules in so far as there are Community or European Union rules governing the particular subject concerned and applicable to the specific case, without prejudice to the object and purpose of the present Convention and without prejudice to its full application with other Parties.
Chapter XII - Amendments to the Convention
Article 44 - Amendments
1. Any proposal for an amendment to this Convention presented by a Party shall be communicated to the Secretary General of the Council of Europe and forwarded by him or her to the member States of the Council of Europe, any signatory, any State Party, the European Community, any State invited to sign this Convention in accordance with the provisions of Article 45, paragraph 1, and any State invited to accede to this Convention in accordance with the provisions of Article 46, paragraph 1.
2. Any amendment proposed by a Party shall be communicated to the European Committee on Crime Problems (CDPC), which shall submit to the Committee of Ministers its opinion on that proposed amendment.
3. The Committee of Ministers shall consider the proposed amendment and the opinion submitted by the CDPC and, following consultation with the non-member States Parties to this Convention, may adopt the amendment.
4. The text of any amendment adopted by the Committee of Ministers in accordance with paragraph 3 of this article shall be forwarded to the Parties for acceptance.
5. Any amendment adopted in accordance with paragraph 3 of this article shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of one month after the date on which all Parties have informed the Secretary General that they have accepted it.
Chapter XIII - Final clauses
Article 45 - Signature and entry into force
1. This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe, the non-member States which have participated in its elaboration as well as the European Community.
2. This Convention is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.
3. This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which 5 signatories, including at least 3 member States of the Council of Europe, have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of the preceding paragraph.
4. In respect of any State referred to in paragraph 1 or the European Community, which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.
Article 46 - Accession to the Convention
1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may, after consultation of the Parties to this Convention and obtaining their unanimous consent, invite any non-member State of the Council of Europe, which has not participated in the elaboration of the Convention, to accede to this Convention by a decision taken by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe, and by unanimous vote of the representatives of the Contracting States entitled to sit on the Committee of Ministers.
2. In respect of any acceding State, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.
Article 47 - Territorial application
1. Any State or the European Community may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.
2. Any Party may, at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings. In respect of such territory, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.
3. Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.
Article 48 - Reservations
No reservation may be made in respect of any provision of this Convention, with the exception of the reservations expressly established. Any reservation may be withdrawn at any time.
Article 49 - Denunciation
1. Any Party may, at any time, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.
2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.
Article 50 - Notification
The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, any State signatory, any State Party, the European Community, any State invited to sign this Convention in accordance with the provisions of Article 45 and any State invited to accede to this Convention in accordance with the provisions of Article 46 of:
a any signature;
b the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;
c any date of entry into force of this Convention in accordance with Articles 45 and 46;
d any amendment adopted in accordance with Article 44 and the date on which such an amendment enters into force;
e any reservation made under Article 48;
f any denunciation made in pursuance of the provisions of Article 49;
g any other act, notification or communication relating to this Convention.
In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.
Done at Lanzarote, this 25th day of October 2007, in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention, to the European Community and to any State invited to accede to this Convention.
Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību
Lansarote, 2007. gada 25. oktobrī
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas parakstījušas šo konvenciju,
ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm;
ņemot vērā to, ka ikvienam bērnam ir tiesības saņemt no savas ģimenes, sabiedrības un valsts tādu aizsardzību, kāda atbilst nepilngadīgā statusam;
ievērojot to, ka bērnu seksuāla izmantošana, īpaši bērnu pornogrāfija un prostitūcija un visas seksuālās vardarbības formas pret bērniem, tostarp ārvalstīs izdarītie nodarījumi, kaitē bērnu veselībai un psihosociālajai attīstībai;
ievērojot to, ka bērnu seksuālā izmantošanas un pret bērniem vērstās seksuālās vardarbības nodarījumu skaits ir sasniedzis satraucošus apmērus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, īpaši attiecībā uz to, ka bērni un nodarījumu veicēji arvien vairāk izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un to, ka, lai pasargātu bērnus no šādas seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības un lai minētās parādības apkarotu, ir nepieciešama starptautiska sadarbība;
ņemot vērā to, ka bērnu labklājība un intereses ir visu dalībvalstu pamatvērtības un tās ir jāveicina bez kādas diskriminācijas;
atgādinot par trešajā Eiropas Padomes valstu un valdību vadītāju sanāksmē pieņemto rīcības plānu (Varšavā, 2005. gada 16.-17. maijā), kurā izteikts aicinājums rūpīgi izstrādāt pasākumus, lai apturētu bērnu seksuālo izmantošanu;
atgādinot par Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (91) 11 par bērnu un jauniešu seksuālo izmantošanu, pornogrāfiju, prostitūciju un tirdzniecību, Ieteikumu Rec(2001)16 par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un Konvenciju par kibernoziegumiem (ETS Nr. 185), īpaši tās 9. pantu, kā arī Eiropas Padomes Konvenciju par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (CETS Nr. 197);
paturot prātā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (1950, ETS Nr. 5), pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (1996, ETS Nr. 163) un Eiropas Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu (1996, ETS Nr. 160);
tāpat paturot prātā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, īpaši tās 34. pantu, Papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kā arī Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai;
paturot prātā Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmumu 2004/68/JHA par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmumu 2001/220/JHA par cietušo statusu kriminālprocesā un Eiropas Savienības Padomes 2002. gada 19. jūlija Pamatlēmumu 2002/629/JHA par cilvēku tirdzniecības apkarošanu;
ņemot vērā citus attiecīgos starptautiskos dokumentus un programmas šajā jomā, tostarp Stokholmas deklarāciju un rīcības plānu, kas pieņemti Pirmajā pasaules kongresā pret bērnu komerciālu seksuālo izmantošanu (1996. gada 27.-31. augustā), Jokohamas kopējās saistības, kas pieņemtas Otrajā pasaules kongresā pret bērnu komerciālu seksuālo izmantošanu (2001. gada 17.-20. decembrī), Budapeštas saistības un rīcības plānu, kas pieņemti Otrā pasaules kongresa pret bērnu komerciālu seksuālo izmantošanu sagatavošanās konferencē (2001. gada 20.-21. novembrī), Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju S-27/2 "Bērniem piemērota pasaule" un trīs gadu programmu "Veidojot Eiropu bērniem un kopā ar tiem", kas pieņemta pēc trešās sanāksmes un ko uzsāka Monako konference (2006. gada 4.-6. aprīlī);
apņemoties efektīvi līdzdarboties kopēja mērķa sasniegšanai, lai neatkarīgi no tā, kas ir nodarījuma veicējs, aizsargātu bērnus pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību un lai nodrošinātu cietušajiem palīdzību;
ņemot vērā nepieciešamību sagatavot vispusīgu starptautisku dokumentu, kas būtu centrēts uz preventīviem, aizsardzības un krimināltiesību aspektiem saistībā ar cīņu pret bērnu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības pret bērniem visām formām un kas nosaka īpašu uzraudzības mehānismu,
ir vienojušās par turpmāko.
1. nodaļa. Mērķi, diskriminācijas aizlieguma princips un definīcijas
1. pants. Mērķi
1. Šīs konvencijas mērķi ir šādi:
a) nepieļaut un apkarot bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem;
b) aizsargāt to bērnu tiesības, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības;
c) veicināt sadarbību valstī un starptautisko sadarbību pret bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret bērniem.
2. Lai nodrošinātu to, ka Puses efektīvi īsteno šos noteikumus, Konvencija nosaka īpašu uzraudzības mehānismu.
2. pants. Diskriminācijas aizlieguma princips
Puses, īstenojot šīs konvencijas noteikumus, it īpaši veicot cietušo tiesību aizsardzības pasākumus, nodrošina to, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai tās pamatā būtu personas dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģija, politiskie vai citi uzskati, valstiskā vai sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, seksuālā orientācija, veselības stāvoklis, invaliditāte vai cits statuss.
3. pants. Definīcijas
Šajā konvencijā:
a) ar terminu "bērns" apzīmē ikvienu personu, kas jaunāka par 18 gadiem;
b) ar terminu "seksuāla izmantošana un seksuāla vardarbība pret bērnu" apzīmē rīcību, kas minēta šīs konvencijas 18.-23. pantā;
c) ar terminu "cietušais" apzīmē ikvienu bērnu, kas ir seksuāli izmantots un vai ir seksuālās vardarbības upuris.
2. nodaļa. Preventīvie pasākumi
4. pants. Principi
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nepieļautu bērnu nekāda veida seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret tiem un lai bērnus aizsargātu.
5. pants. Ar bērniem strādājošu personu pieņemšana darbā, mācības un informētība
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai veicinātu to, ka par bērnu aizsardzību un tiesībām ir informētas personas, kurām ir regulāra saskare ar bērniem izglītības, veselības, sociālās aizsardzības, tiesību un tiesību aizsardzības nozarēs un jomās, kas attiecas uz sportu, kultūru un brīvā laika aktivitātēm.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minētajām personām ir atbilstošas zināšanas par bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem, par veidiem, kā to noteikt, un par 12. panta 1. punktā minēto iespēju.
3. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošinātu to, ka uz profesijām, kurās ir regulāra saskare ar bērniem, nepretendē personas, kas atzītas par vainīgām bērnu seksuālā izmantošanā vai seksuālā vardarbībā pret bērniem.
6. pants. Bērnu izglītošana
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, apgūstot pamatskolas un vidusskolas izglītību, bērni saņem informāciju par seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības risku, kā arī par sevis pasargāšanas veidiem, kas pielāgoti viņu attīstības posmam. Šāda informācija, ko attiecīgajā gadījumā sniedz sadarbībā ar vecākiem, ir jādod, vispārīgi informējot par seksualitāti un pievēršot īpašu uzmanību riska situācijām, sevišķi tām, kurās iesaistīta jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana.
7. pants. Preventīvās iesaistīšanās programmas vai pasākumi
Ikviena Puse nodrošina to, ka personām, kuras baidās no tā, ka tās varētu izdarīt kādu no šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, attiecīgā gadījumā ir pieejamas efektīvas iesaistīšanās programmas vai pasākumi, kas paredzēti, lai izvērtētu un novērstu nodarījuma izdarīšanas risku.
8. pants. Pasākumi plašai sabiedrībai
1. Ikviena Puse veicina vai organizē plašai sabiedrībai paredzētas informatīvās kampaņas, kurās informē par bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem, un par veicamajiem preventīvajiem pasākumiem.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai atturētu vai aizliegtu izplatīt tādus materiālus, kas reklamē šajā konvencijā noteikto nodarījumu izdarīšanu.
9. pants. Bērnu, privātā sektora, plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība
1. Ikviena Puse mudina bērnus iesaistīties atbilstoši viņu attīstības posmam valsts politikas, programmu un citu ierosinājumu izstrādē un īstenošanā, ko veic, lai cīnītos ar bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem.
2. Ikviena Puse mudina privāto sektoru, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektoru, tūrisma un ceļojumu nozari un banku un finanšu sektoru, kā arī pilsonisko sabiedrību piedalīties politikas izstrādē un īstenošanā, lai nepieļautu bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem un īstenotu iekšējos tiesību aktus, izmantojot pašregulāciju vai līdzreglamentāciju.
3. Ikviena Puse mudina plašsaziņas līdzekļus sniegt atbilstošu informāciju par visiem bērnu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības pret bērniem aspektiem, respektējot plašsaziņas līdzekļu neatkarību un preses brīvību.
4. Ikviena Puse mudina finansēt, tostarp ar konkrētā gadījumā izveidotu fondu palīdzību, projektus un programmas, ko realizē pilsoniskā sabiedrība, lai nepieļautu bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret tiem un lai bērnus no tām aizsargātu.
3. nodaļa. Specializētās institūcijas un koordinējošās iestādes
10. pants. Valsts koordinācijas un sadarbības pasākumi
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu koordināciju valsts vai vietējā līmenī starp dažādām iestādēm, kuras ir atbildīgas par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību, tās nepieļaušanu un apkarošanu, īpaši izglītības sektorā, veselības sektorā, sociālo pakalpojumu jomā un izpildvaras un tiesu iestādēs.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai izveidotu vai noteiktu:
a) neatkarīgas valsts vai vietējās institūcijas, kas veicinātu bērnu tiesību ievērošanu un tās aizstāvētu, un lai nodrošinātu, ka tām ir noteikti resursi un pienākumi;
b) mehānismus datu vākšanai vai kontaktpunktiem valsts vai vietējā līmenī un sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, lai, pienācīgi ievērojot prasības, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, varētu pētīt un izvērtēt tādu parādību kā bērnu seksuālā izmantošana un seksuālā vardarbība pret bērniem.
3. Ikviena Puse veicina sadarbību starp kompetentām valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, lai labāk pasargātu bērnus no seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības un minētās parādības apkarotu.
4. nodaļa. Aizsardzības pasākumi un palīdzība cietušajiem
11. pants. Principi
1. Ikviena Puse izstrādā efektīvas sociālās programmas un daudznozaru struktūras, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu cietušajiem, viņu tuviniekiem un jebkurai personai, kura ir atbildīga par viņu aprūpi.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka situācijā, kad nevar noteikt cietušā vecumu un ir pamats aizdomām, ka cietušais ir bērns, aizsardzības un palīdzības pasākumi, kas paredzēti bērniem, viņam tiek nodrošināti līdz viņa vecuma noskaidrošanai.
12. pants. Ziņošana par aizdomām, ka notikusi seksuālā izmantošana vai seksuālā vardarbība
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka valsts tiesību aktu uzliktie konfidencialitātes nosacījumi atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kuriem ir jāstrādā saskarē ar bērniem, nekavē šos darbiniekus ziņot dienestiem, kuri ir atbildīgi par bērnu aizsardzību, par jebkuru situāciju, saistībā ar kuru viņiem ir pamatotas aizdomas, ka bērns ir cietis no seksuālas izmantošanas vai seksuālas vardarbības.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai veicinātu to, ka jebkura persona, kura zina vai kurai labā ticībā ir aizdomas par bērnu seksuālu izmantošanu vai seksuālu vardarbību pret bērniem, par šiem faktiem informētu kompetentās iestādes.
13. pants. Palīdzības līnijas
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu tādu informatīvo pakalpojumu izveidi kā telefona vai interneta palīdzības līnijas, lai zvanītājiem sniegtu konsultācijas, arī konfidenciāli vai respektējot viņu anonimitāti.
14. pants. Palīdzība cietušajiem
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai īstermiņā un ilgtermiņā palīdzētu cietušajiem fiziskās un psihosociālās atlabšanas procesā. Veicot šajā punktā minētos pasākumus, jāņem vērā bērna viedoklis, vajadzības un bažas.
2. Ikviena Puse veic pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai sadarbotos ar nevalstiskajām organizācijām, citām attiecīgajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības struktūrām, kas sniedz palīdzību cietušajiem.
3. Kad vecāki vai personas, kuru aprūpē atrodas bērns, ir iesaistīti viņa seksuālajā izmantošanā vai seksuālajā vardarbībā pret viņu, tad to procedūru vidū, kuras veic, piemērojot 11. panta 1. punktu, ir:
- iespēja pārvietot par izdarītāju uzskatīto personu;
- iespēja izņemt cietušo no viņa ģimenes. Šādas izņemšanas apstākļi un ilgums ir jānosaka saskaņā ar bērna interesēm.
4. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka cietušajam tuvās personas attiecīgajā gadījumā saņem terapeitisko palīdzību, jo īpaši neatliekamo psiholoģisko aprūpi.
5. nodaļa. Pasākumu programmas vai pasākumi
15. pants. Vispārējie principi
1. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina vai veicina efektīvas pasākumu programmas vai pasākumus personām, kuras minētas 16. panta 1. un 2. punktā, un to dara, lai nepieļautu un mazinātu pret bērniem vērstu seksuālo nodarījumu atkārtotas izdarīšanas risku. Šādām programmām vai pasākumiem jābūt pieejamiem jebkurā laikā, kamēr ilgst kriminālprocess, cietumā vai ārpus tā, kā to nosaka valsts tiesību akti.
2. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina vai veicina partnerattiecību vai cita veida sadarbības veidošanu starp kompetentām institūcijām, tostarp veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu, tiesu iestādēm un citām instancēm, kuras ir atbildīgas par 16. panta 1. un 2. punktā minēto personu uzraudzību.
3. Lai identificētu piemērotas programmas vai pasākumus, ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka tiek izvērtēta tādu nodarījumu bīstamība un atkārtotas izdarīšanas risks, kuri noteikti šajā konvencijā un kurus veic 16. panta 1. un 2. punktā minētās personas.
4. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka tiek izvērtēta īstenotā programma un pasākumi.
16. pants. Personas, kurām paredzētas pasākumu programmas un pasākumi
1. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess saistībā ar kādu šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ir pieejamas 15. panta 1. punktā minētās programmas vai pasākumi, ja tie nenodara kaitējumu vai nav pretrunā tiesībām uz aizstāvību un prasībām par taisnīgu un objektīvu tiesu, it īpaši ņemot vērā normas par nevainīguma prezumpciju.
2. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka personām, kuras ir notiesātas par jebkuru šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ir pieejamas 15. panta 1. punktā minētās programmas un pasākumi.
3. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka pasākumu programmas vai pasākumi tiek izstrādāti vai pielāgoti tā, lai atbilstu to bērnu attīstības vajadzībām, kuri ir izdarījuši seksuālus pārkāpumus, tostarp to bērnu vajadzībām, kuri ir jaunāki par vecumu, ar kuru iestājas kriminālatbildība, un lai tādējādi pievērstos viņu seksuālās uzvedības problēmām.
17. pants. Informācija un piekrišana
1. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, lai 16. pantā minētās personas, kurām ir piedāvātas pasākumu programmas vai pasākumi, būtu pilnībā informētas par piedāvājuma iemesliem un piekristu programmai vai pasākumam, pilnībā zinot faktus.
2. Ikviena Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina to, lai personas, kurām ir piedāvātas pasākumu programmas vai pasākumi, varētu no tiem attiekties, un, ja runa ir par notiesātām personām, - lai tās būtu informētas par to, kādas ir atteikšanās iespējamās sekas.
6. nodaļa. Materiālās krimināltiesības
18. pants. Seksuālā vardarbība
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka krimināli sodāmas ir šādas tīši veiktas darbības:
a) seksuālās darbības ar bērnu, kas saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktiem nav sasniedzis dzimumdzīves uzsākšanas vecumu;
b) iesaistīšanās seksuālās darbībās ar bērnu:
- izmantojot fizisku ietekmēšanu, spēku vai draudus vai
- ļaunprātīgi izmantojot atzītu aizbildnību, varu vai ietekmi uz bērnu, tostarp ģimenē, vai
- izmantojot situāciju, kad bērns ir sevišķi neaizsargāts, jo īpaši garīgās atpalicības, fizisku traucējumu vai atkarības dēļ.
2. Saistībā ar šā panta 1. punktu ikviena Puse nosaka, līdz kādam vecumam bērnu ir aizliegts iesaistīt seksuālās darbībās.
3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkts neregulē labprātīgas seksuālas darbības starp nepilngadīgajiem.
19. pants. Nodarījumi, kas saistīti ar bērnu prostitūciju
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka krimināli sodāmas ir šādas tīši veiktas darbības:
a) bērna iesaistīšana prostitūcijā vai bērna pamudināšana nodarboties ar prostitūciju;
b) bērna piespiešana nodarboties ar prostitūciju vai peļņas gūšana no tās, vai bērna citāda veida izmantošana šādiem mērķiem;
c) bērnu prostitūcijas pakalpojumu izmantošana.
2. Šajā pantā ar terminu "bērnu prostitūcija" apzīmē bērna izmantošanu seksuālām darbībām, par ko tiek dota vai solīta samaksa naudā vai cita veida atlīdzība vai kompensācija, neatkarīgi no tā, vai šāda samaksa, solījums vai kompensācija tiek dota bērnam vai kādai trešai personai.
20. pants. Nodarījumi, kas saistīti ar bērnu pornogrāfiju
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir krimināli sodāmas šādas tīši veiktas darbības, kas izdarītas bez attiecīgām tiesībām:
a) bērnu pornogrāfijas materiālu izgatavošana;
b) bērnu pornogrāfijas materiālu piedāvāšana vai nodošana rīcībā;
c) bērnu pornogrāfijas materiālu izplatīšana vai pārraidīšana;
d) bērnu pornogrāfijas materiālu iegāde sev vai citai personai;
e) bērnu pornogrāfijas materiālu glabāšana;
f) apzināta bērnu pornogrāfijas materiālu iegūšana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
2. Šajā pantā ar terminu "bērnu pornogrāfija" apzīmē jebkuru materiālu, kurā vizuāli attēlots bērns, kas ir iesaistīts reālās vai neīstās nepārprotami seksuālās darbībās vai jebkādi vizuāli bērna dzimumorgānu attēli, kas paredzēti seksuāliem mērķiem.
3. Ikviena Puse var paturēt tiesības pilnībā vai daļēji nepiemērot šā panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā noteikto attiecībā uz tādu pornogrāfisko materiālu izgatavošanu un glabāšanu:
- kuros ir vienīgi neīsti attēlojumi vai reāli attēli ar neeksistējošu bērnu;
- kuros ir iesaistīti bērni, kas sasnieguši 18. panta 2. punktā minēto vecumu un kas paši šos materiālus izgatavo un glabā, ja šie materiāli izgatavoti ar viņu atļauju un vienīgi viņu personiskai lietošanai.
4. Ikviena Puse var paturēt tiesības pilnībā vai daļēji nepiemērot šā panta 1. punkta f) apakšpunktu.
21. pants. Nodarījumi, kas saistīti ar bērnu piedalīšanos pornogrāfiskās izrādēs
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka krimināli sodāmas ir šādas tīši veiktas darbības:
a) bērna iesaistīšana pornogrāfiskās izrādēs vai bērna pamudināšana tajās piedalīties;
b) bērna piespiešana piedalīties pornogrāfiskās izrādēs vai peļņas gūšana no tās, vai bērna citāda veida izmantošana šādiem mērķiem;
c) apzināta tādu pornogrāfisku izrāžu apmeklēšana, kurās iesaistīti bērni.
2. Ikviena Puse var paturēt tiesības ierobežot šā panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanu gadījumos, kad bērni ir bijuši iesaistīti vai piespiesti saskaņā ar šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu.
22. pants. Bērnu pavešana netiklībā
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai krimināli sodītu par to, ka bērnu, kas nav sasniedzis 18. panta 2. punktā minēto vecumu, seksuālos nolūkos apzināti padara par liecinieku seksuālai vardarbībai vai seksuālām darbībām, pat ja viņš tajās nepiedalās.
23. pants. Uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai krimināli sodītu par to, ka pieaugušais apzināti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību izsaka piedāvājumu satikties ar bērnu, kas nav sasniedzis 18. panta 2. punktā minēto vecumu, lai pret viņu veiktu kādu no 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nodarījumiem, ja pēc šī piedāvājuma izteikšanas ir veiktas materiālas darbības, lai minētā tikšanās notiktu.
24. pants. Veicināšana vai atbalstīšana un mēģinājums
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu par krimināli sodāmu nodarījumu to, ka apzināti tiek veicināts vai atbalstīts kāds no šajā konvencijā minētajiem nodarījumiem.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu par krimināli sodāmu nodarījumu jebkuru mēģinājumu apzināti izdarīt šajā konvencijā minēto nodarījumu.
3. Ikviena Puse var paturēt tiesības pilnībā vai daļēji nepiemērot šā panta 2. punktu nodarījumiem, kas minēti 20. panta 1. punkta b), d), e) un f) apakšpunktā, 21. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 22. un 23. pantā.
25. pants. Jurisdikcija
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ja nodarījums izdarīts:
a) tās teritorijā vai
b) uz kuģa, kura karogvalsts ir minētā Puse, vai
c) uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem, vai
d) tad, ja to izdarījis kāds tās pilsonis vai
e) ja nodarījumu izdarījusi persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.
2. Ikviena Puse velta pūles, lai veiktu nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus ar nolūku noteikt savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā konvencijā noteikto nodarījumu, ja nodarījums izdarīts pret kādu šīs valsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.
3. Ikviena Puse parakstīšanas laikā vai tad, kad deponē ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības nepiemērot vai tikai īpašos gadījumos piemērot šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos jurisdikcijas noteikumus.
4. Attiecībā uz kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas noteikti šīs konvencijas 18., 19. pantā, 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās jurisdikcija attiecībā uz šā panta 1. punkta d) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka šie nodarījumi ir krimināli sodāmi to izdarīšanas vietā.
5. Ikviena Puse, parakstot vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka patur tiesības ierobežot šā panta 4. punkta piemērošanu attiecībā uz 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā atkāpē minētajiem nodarījumiem gadījumos, ja tās pilsoņa pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.
6. Attiecībā uz kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas noteikti šīs konvencijas 18., 19. pantā, 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 21. pantā, ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās jurisdikcija attiecībā uz šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka kriminālvajāšanu var ierosināt tikai pēc tam, kad cietušais iesniedzis ziņojumu, vai pēc tam, kad apsūdzību cēlusi valsts, kurā nodarījums ir izdarīts.
7. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz šajā konvencijā minētajiem nodarījumiem tādos gadījumos, kad iespējamais pārkāpējs atrodas tās teritorijā un kad viņu nevar izdot citai Pusei, pamatojoties uz viņa pilsonību.
8. Ja vairāk nekā viena Puse pretendē uz to, ka iespējamais nodarījums, kas noteikts šajā konvencijā, ir tās jurisdikcijā, tad iesaistītās Puses attiecīgajā gadījumā savstarpēji apspriežas, lai noteiktu vispiemērotāko jurisdikciju kriminālvajāšanas veikšanai.
9. Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī konvencija pieļauj ikvienu kriminālo jurisdikciju, ko piemēro Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
26. pants. Juridisko personu atbildība
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos un cita veida pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, kurus viņu labā ir izdarījusi kāda fiziska persona, kas rīkojusies individuāli vai juridiskas personas struktūras sastāvā, būdama vadītāja statusā attiecīgajā juridiskajā personā, un kas minētos nodarījumus veikusi, pamatojoties uz:
a) pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;
b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;
c) pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.
2. Neatkarīgi no šā panta 1. punktā minētajiem gadījumiem ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridisku personu var saukt pie atbildības tad, ja, nepastāvot uzraudzībai vai kontrolei, kas jāveic 1. punktā minētajai fiziskajai personai, šīs juridiskās personas pakļautībā esošajai fiziskajai personai ir kļuvis iespējams minētās juridiskās personas labā izdarīt kādu no šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.
3. Saskaņā ar attiecīgas Puses tiesību principiem juridiskām personām var būt kriminālatbildība, civiltiesiskā vai administratīvā atbildība.
4. Šāda atbildība neskar to fizisko personu kriminālatbildību, kuras ir izdarījušas nodarījumu.
27. pants. Sods un līdzekļi
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, ņemot vērā to smagumu, piemēro efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu. Šāds sods var būt brīvības atņemšana, kas var veicināt izdošanu.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai juridiskās personas, kas ir atbildīgas saskaņā ar 26. pantu, saņemtu efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu, kas var būt krimināls un nekrimināls naudas sods un var ietvert citus pasākumus, tostarp:
a) atņemt tiesības saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;
b) uz laiku vai pastāvīgi aizliegt veikt komercdarbību;
c) pakļaut tiesiskai uzraudzībai;
d) likvidēšanu tiesas ceļā.
3. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai
a) izņemtu un konfiscētu:
- preces, dokumentus un citus līdzekļus, kuri izmantoti šajā konvencijā noteikto nodarījumu veikšanā vai izdarīšanas veicināšanā;
- ienākumus, kas gūti no šādiem nodarījumiem, vai īpašumu, kura vērtība atbilst šādiem ienākumiem;
b) uz laiku vai pavisam slēgtu iestādes, kas izmantotas šajā konvencijā noteikto nodarījumu izdarīšanā, neskarot labticīgo trešo personu tiesības, vai uz laiku vai pavisam aizliegtu izdarītājam veikt profesionālu vai brīvprātīgu darbību, kura ietver saskari ar bērniem un saistībā ar kuru nodarījums izdarīts.
4. Ikviena Puse var veikt citus pasākumus attiecībā uz izdarītājiem, piemēram, atņemt vecāku tiesības vai veikt notiesāto personu monitoringu vai uzraudzību.
5. Ikviena Puse var nolemt, ka noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai īpašumu, kas konfiscēts saskaņā ar šo pantu, var iekļaut īpašā fondā, lai finansētu preventīvās un palīdzības programmas, kas paredzētas personām, kuras cietušas no jebkura šajā konvencijā noteiktā nodarījuma.
28. pants. Atbildību pastiprinoši apstākļi
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai turpmāk minētie apstākļi, ja vien tie neveido esošā nodarījuma sastāvu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiktu ņemti vērā kā atbildību pastiprinoši apstākļi, kad tiek noteikts sods par šajā konvencijā minētajiem nodarījumiem:
a) nodarījuma dēļ radies nopietns kaitējums cietušās personas fiziskajai vai garīgajai veselībai;
b) nodarījuma sākumā vai laikā izmantota spīdzināšana vai nopietna vardarbība;
c) nodarījums izdarīts pret īpaši neaizsargātu personu;
d) nodarījumu izdarījis ģimenes loceklis, persona, kas dzīvo kopā ar cietušo bērnu, vai persona, kas ļaunprātīgi izmantojusi savu stāvokli;
e) nodarījumu izdarījušas vairākas personas kopā;
f) nodarījumu izdarījusi organizēta grupa;
g) nodarījumu izdarījusi persona, kas jau iepriekš ir bijusi tiesāta par šādiem nodarījumiem.
29. pants. Agrāka sodāmība
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai, nosakot sodu, nodrošinātu iespēju ņemt vērā citas Puses piespriesto sodu par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.
7. nodaļa. Izmeklēšana, kriminālvajāšana un procesuālās tiesības
30. pants. Principi
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka izmeklēšanas un kriminālprocesa gaitā tiktu ņemtas vērā bērna intereses un ievērotas viņa tiesības.
2. Ikviena Puse pret cietušajiem izmanto aizsargājošu pieeju, nodrošinot to, lai izmeklēšana un tiesvedība krimināllietā nepasliktinātu bērna stāvokli pēc piedzīvotās traumas un lai pēc kriminālprocesuālajām darbībām attiecīgajā gadījumā tiktu sniegta palīdzība.
3. Ikviena Puse nodrošina to, lai izmeklēšanu un tiesvedību krimināllietā uztvertu par prioritāti un lai izmeklēšana un tiesvedība krimināllietā noritētu bez nepamatotas kavēšanās.
4. Ikviena Puse nodrošina to, lai šajā nodaļā noteiktie pasākumi neskartu aizstāvības tiesības un prasību par taisnīgu un objektīvu tiesu saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu.
5. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajiem pamatprincipiem:
- lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, attiecīgā situācijā atļaujot veikt slepenas operācijas;
- lai personas, kas cietušas no 20. pantā minētajiem nodarījumiem, vienībām vai izmeklēšanas iestādēm būtu iespējams identificēt, it īpaši veicot bērnu pornogrāfisko materiālu analīzi, piemēram, fotogrāfiju un tādu audiovizuālo ierakstu analīzi, kas ir pārraidīti vai kā citādi darīti pieejami, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
31. pants. Vispārējie aizsardzības pasākumi
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai aizsargātu cietušo tiesības un intereses, tostarp īpašās vajadzības, kādas tiem ir liecinieku statusā, visos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas posmos:
a) informējot viņus par viņu tiesībām un pieejamiem pakalpojumiem un, ja viņi vēlas saņemt šādu informāciju, par pasākumiem, kas uzsākti pēc viņu sūdzības saņemšanas, apsūdzībām, vispārējo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas gaitu un viņu nozīmi šajā procesā, kā arī viņu lietas iznākumu;
b) nodrošinot vismaz tajos gadījumos, kad cietušie un viņu ģimenes var būt apdraudētas, lai viņi ir informēti, ja nepieciešams, par to, kad apsūdzētā vai notiesātā persona tiks īslaicīgi vai pavisam atbrīvota;
c) atbilstoši valsts procesuālajām normām dodot viņiem iespēju tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un izvēlēties līdzekļus, saskaņā ar kuriem tieši vai ar starpnieku palīdzību dara zināmu un izskata viņu viedokli, vajadzības un bažas;
d) sniedzot tiem attiecīgu palīdzību, lai viņu tiesības un intereses būtu attiecīgi darītas zināmas un ņemtas vērā;
e) saskaņā ar valsts tiesību aktiem aizsargājot viņu privātumu, identitāti un reputāciju un veicot pasākumus, lai novērstu jebkādas tādas informācijas publisku izplatību, kas varētu atklāt viņu identitāti;
f) nodrošinot to, lai viņi, kā arī viņu ģimenes un liecinieki būtu pasargāti no iebiedēšanas, atriebības vai atkārtotas vajāšanas;
g) nodrošinot to, ka cietušais un izdarītājs nenonāk saskarē tiesas un tiesībaizsardzības iestāžu telpās, ja vien kompetentas iestādes nenosaka citādi bērna interesēs vai ja vien izmeklēšana vai tiesvedība neprasa šādu saskari.
2. Ikviena Puse nodrošina to, lai cietušajiem jau no pirmās saskares ar kompetentajām iestādēm būtu pieejama informācija par tiesisko un administratīvo procesu.
3. Ikviena Puse nodrošina to, lai tad, ja cietušajiem ir iespējams iegūt puses statusu kriminālprocesā, viņiem būtu pieejama juridiskā palīdzība, kas pamatotos gadījumos tiek nodrošināta bez maksas.
4. Ikviena Puse nodrošina iespēju tiesībsargājošām iestādēm norīkot īpašu cietušā pārstāvi, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem viņam var piemērot puses statusu kriminālprocesā un ja ar vecāku varu apveltītām personām ir liegta bērna pārstāvība šajā procesā interešu konflikta dēļ starp viņiem un cietušo.
5. Ikviena Puse, veicot normatīvos vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nodrošina iespēju grupām, fondiem, asociācijām vai valstiskām vai nevalstiskām organizācijām palīdzēt un/vai atbalstīt cietušos ar viņu piekrišanu kriminālprocesā par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.
6. Ikviena Puse nodrošina to, ka informācija saskaņā ar šo pantu cietušajiem tiek dota viņu vecumam un briedumam atbilstošā veidā un viņiem saprotamā valodā.
32. pants. Lietas izskatīšanas ierosināšana
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiesvedība vai izmeklēšana par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem nav atkarīga no cietušā ziņojuma vai apsūdzības un ka tiesvedība var turpināties arī tad, ja cietušais ir atsaucis savus paziņojumus.
33. pants. Noilguma noteikumi
Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka noilguma iestāšanās periods lietas ierosināšanai par 18. pantā, 19. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem nodarījumiem ir pietiekami garš, lai varētu efektīvi uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, un lai šis periods būtu samērīgs ar konkrētā nodarījuma smagumu.
34. pants. Izmeklēšana
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par izmeklēšanu atbildīgās personas, vienības vai dienesti ir specializējušies bērnu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības pret bērniem jomā vai ir šim nolūkam apmācīti. Šādām vienībām vai dienestiem tiek piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi.
2. Ikviena puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka neskaidrība par cietušā patieso vecumu neattur uzsākt kriminālizmeklēšanu.
35. pants. Bērna pratināšana
1. Ikviena puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:
a) bērna pratināšana notiek bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad kompetentās iestādes ir saņēmušas faktus;
b) ja nepieciešams, bērna pratināšana notiek šim mērķim izveidotās vai pielāgotās telpās;
c) bērna pratināšanu vada šim nolūkam apmācīti profesionāļi;
d) ja vien tas iespējams un ja ir attiecīga situācija, vienas un tās pašas personas vada visas pratināšanas;
e) pratināšanu skaits ir pēc iespējas ierobežots, un to ir tikai tik daudz, cik noteikti nepieciešams kriminālprocesam;
f) bērnu var pavadīt viņa likumīgais pārstāvis vai attiecīgajā gadījumā viņa izraudzīts pieaugušais, ja vien attiecībā uz šo personu nav pieņemts pamatots pretējs lēmums.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visas cietušā un attiecīgā gadījumā bērna, kas ir liecinieks, pratināšanas var ierakstīt videolentē, un šīs videolentē ierakstītās pratināšanas var pieņemt kā pierādījumus tiesvedībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
3. Kad cietušā vecums nav skaidri zināms un ir pamats uzskatīt, ka cietušais ir bērns, 1. un 2. punktā noteiktie pasākumi ir jāveic līdz viņa vecuma noskaidrošanai.
36. Kriminālā tiesvedība
1. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, ievērojot noteikumus par juridisko profesiju autonomiju, lai nodrošinātu to, ka mācības par bērnu tiesībām un bērnu seksuālo izmantošanu, un seksuālo vardarbību pret bērniem ir pieejamas visām tiesvedībā iesaistītajām personām, it īpaši tiesnešiem, prokuroriem un advokātiem.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem:
a) tiesnesis var noteikt lietas izskatīšanu slēgtā sēdē;
b) cietušo var uzklausīt tiesas sēdē bez viņa klātbūtnes, tas ir, izmantojot attiecīgas komunikāciju tehnoloģijas;
8. nodaļa. Datu reģistrācija un glabāšana
37. pants. Par seksuāliem nodarījumiem notiesātu personu valsts datu reģistrācija un glabāšana
1. Lai novērstu un sauktu pie atbildības par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem par personas datu aizsardzību un citiem attiecīgiem noteikumiem un garantijām savāktu un uzglabātu to personu identitātes un ģenētiskā profila (DNS) datus, kuras notiesātas par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.
2. Ikviena Puse parakstīšanas brīdī vai sava ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīdī nosūta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram tās valsts iestādes nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga saistībā ar 1. punktā minēto.
3. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minēto informāciju var pārsūtīt citas Puses kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautisko tiesību dokumentiem.
9. nodaļa. Starptautiskā sadarbība
38. pants. Vispārējie starptautiskās sadarbības principi un līdzekļi
1. Puses sadarbojas saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, piemērojot attiecīgos starptautiskos un reģionālos dokumentus, pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās, pamatojoties uz vienotiem vai savstarpējiem tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem, pēc iespējas plašākā apjomā, lai:
a) nepieļautu un apkarotu bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem;
b) aizsargātu cietušos un sniegtu viņiem palīdzību;
c) veiktu izmeklēšanu un tiesvedību par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.
2. Ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka personas, kas cietušas no šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem minētās Puses teritorijā, kas nav cietušo dzīvesvieta, var iesniegt prasību kompetentām iestādēm savas dzīvesvietas valstī.
3. Ja Pusi, kas sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās vai veic izdošanu saskaņā ar pastāvošo savstarpējo līgumu, Puse, ar kuru tai nav noslēgts šāds līgums, lūdz sniegt tiesisko palīdzību vai veikt izdošanu, tad šī pirmā minētā Puse var uzskatīt šo konvenciju par juridisku pamatu savstarpējai tiesiskai palīdzībai krimināllietās vai izdošanā par šajā konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.
4. Ikviena Puse attiecīgajā gadījumā bērnu seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības pret bērniem profilaksi un cīņu pret minētajām parādībām cenšas integrēt palīdzības programmās, kas paredzētas trešo valstu attīstības veicināšanai.
10. nodaļa. Uzraudzības mehānisms
39. pants. Pušu komiteja
1. Pušu komiteju veido šīs konvencijas dalībvalstu pārstāvji.
2. Pušu komiteju sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā tikšanās notiek gada laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās, kad Konvenciju ir ratificējusi desmitā valsts, kas to ir parakstījusi. Pēc tam tā sanāk uz tikšanos, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa Pušu vai ģenerālsekretārs.
Pušu komiteja pieņem savu reglamentu.
40. pants. Citi pārstāvji
1. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, cilvēktiesību komisārs, Eiropas Noziedzības problēmu komiteja (ENPK), kā arī citas attiecīgās Eiropas Padomes starpvaldību komitejas norīko savu pārstāvi Pušu komitejā.
2. Ministru komiteja var aicināt citas Eiropas Padomes instances norīkot pārstāvi Pušu komitejā pēc apspriedes ar pēdējo.
3. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, īpaši nevalstiskās organizācijas, Pušu komitejā var piedalīties novērotāju statusā, ievērojot Eiropas Padomes attiecīgajos normatīvos noteikto kārtību.
4. Pārstāvji, kas norīkoti saskaņā ar šā panta 1.-3. punktu, piedalās Pušu komitejas sanāksmēs bez balsstiesībām.
41. pants. Pušu komitejas funkcijas
1. Pušu komiteja uzrauga šīs konvencijas īstenošanu. Pušu komitejas reglaments nosaka kārtību, kādā izvērtē šīs konvencijas īstenošanu.
2. Pušu komiteja veicina informācijas, pieredzes un labu praktisko risinājumu apkopošanu, analīzi un apmaiņu starp valstīm, lai uzlabotu to spēju nepieļaut un apkarot bērnu seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību pret bērniem.
3. Turklāt attiecīgajā gadījumā Pušu komiteja:
a) sekmē šīs konvencijas efektīvu izmantošanu un īstenošanu, tostarp tādu grūtību un seku identifikāciju, ko rada kāda deklarācija vai atruna, kas iesniegta saskaņā ar šo konvenciju;
b) izsaka viedokli par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šīs konvencijas piemērošanu, un sekmē informācijas apmaiņu par būtiskām pārmaiņām tiesiskajā, politiskajā vai tehnoloģiju jomā.
4. Eiropas Padomes sekretariāts palīdz Pušu komitejai veikt tās funkcijas saskaņā ar šo pantu.
5. Eiropas Noziedzības problēmu komiteja (ENPK) ir periodiski jāinformē par šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām.
11. nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību dokumentiem
42. pants. Saistība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām un tās Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju
Šī konvencija neietekmē tiesības un pienākumus, ko nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērnu tiesībām un tās Fakultatīvais protokols par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju, un tā ir paredzēta, lai pastiprinātu aizsardzību, kas noteikta šajos dokumentos, un pilnveidotu un papildinātu tajos ietvertos standartus.
43. pants. Saistība ar citiem starptautisko tiesību dokumentiem
1. Šī konvencija neiespaido tiesības un pienākumus, ko nosaka citi starptautiskie dokumenti, kuriem šīs konvencijas dalībvalstis ir pievienojušās vai pievienosies un kuros ir ietverti noteikumi par jautājumiem, kurus regulē šī konvencija un kuri nodrošina lielāku aizsardzību un palīdzību bērniem, kas cietuši no seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības.
2. Šīs konvencijas dalībvalstis par jautājumiem, kurus regulē šī konvencija, var cita ar citu slēgt divpusējus vai daudzpusējus līgumus, lai papildinātu vai nostiprinātu šīs konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā ietverto principu īstenošanu.
3. Puses, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, savstarpējās attiecībās piemēro Kopienas un Eiropas Savienības noteikumus, ciktāl attiecīgajā jautājumā pastāv Kopienas vai Eiropas Savienības noteikumi, kurus var piemērot konkrētajā gadījumā, neskarot šīs konvencijas priekšmetu un mērķi un neskarot tās pilnīgu piemērošanu citās dalībvalstīs.
12. nodaļa. Konvencijas grozījumi
44. pants. Grozījumi
1. Jebkurš kādas Puses ierosinājums veikt šīs konvencijas grozījumu ir jādara zināms Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas to pārsūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, ikvienai parakstītājai, ikvienai Pusei, Eiropas Kopienai, ikvienai valstij, kas uzaicināta parakstīt šo konvenciju saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un ikvienai valstij, kas aicināta pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 46. panta 1. punktu.
2. Visi Pušu ierosinātie grozījumi ir jādara zināmi Eiropas Noziedzības problēmu komitejai (ENPK), kas Ministru komitejai iesniedz savu atzinumu par ierosināto grozījumu.
3. Ministru komiteja izskata ierosināto grozījumu un ENPK iesniegto atzinumu un pēc apspriešanās ar valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir šīs konvencijas Puses, attiecīgo grozījumu var pieņemt.
4. Ikviena tāda grozījuma tekstu, ko Ministru komiteja pieņēmusi saskaņā ar šā panta 3. punktu, nosūta Pusēm akceptam.
5. Ikviens grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 3. punktu, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kad pagājis viens mēnesis no dienas, kad visas Puses ir ģenerālsekretāram paziņojušas par to, ka tās minēto grozījumu akceptē.
13. nodaļa. Noslēguma noteikumi
45. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā
1. Šo konvenciju atver parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādāšanā, kā arī Eiropas Kopienai.
2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
3. Šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā piecas parakstītājas, tostarp vismaz trīs Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem.
4. Attiecībā uz jebkuru citu 1. punktā minēto valsti vai Eiropas Kopienu, kas vēlāk izsaka savu piekrišanu atzīt šo konvenciju par saistošu, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.
46. pants. Pievienošanās Konvencijai
1. Pēc tam, kad šī konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar šīs konvencijas Pusēm un saņēmusi to vienbalsīgu piekrišanu, var aicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies šīs konvencijas izstrādē, pievienoties šai konvencijai ar lēmumu, ko pieņem ar balsu vairākumu, kā tas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) apakšpunktā, un vienbalsīgi balsojot to līgumslēdzēju valstu pārstāvjiem, kurām ir tiesības piedalīties Ministru komitejā.
2. Ikvienai valstij, kas pievienojas, šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās dokuments.
47. pants. Teritoriālā piemērošana
1. Jebkura valsts vai Eiropas Kopiena, parakstot šo konvenciju vai iesniedzot dokumentu par tās ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos tai, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās šī konvencija ir piemērojama.
2. Ikviena Puse jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var paplašināt šīs konvencijas piemērošanu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuras vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.
3. Jebkuru deklarāciju, ar ko nāk klajā, ņemot vērā abos iepriekšminētajos punktos noteikto, attiecībā uz jebkādu šajā deklarācijā minēto teritoriju var atsaukt ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.
48. pants. Atrunas
Atrunas nevar izdarīt attiecībā uz šīs konvencijas noteikumiem, izņemot tos noteikumus, kuros tas ir nepārprotami paredzēts. Ikvienu atrunu var atsaukt jebkurā laikā.
49. pants. Denonsēšana
1. Ikviena Puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.
2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.
50. pants. Paziņošana
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, ikvienai parakstītājai, ikvienai Pusei, Eiropas Kopienai, ikvienai valstij, kura aicināta parakstīt šo konvenciju saskaņā ar 45. pantu, un ikvienai valstij, kura aicināta pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 46. pantu:
a) par ikvienu parakstīšanu;
b) par ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu;
c) par ikvienu šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 45. un 46. pantu;
d) par ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 44. pantu, un datumu, kurā šis grozījums stājas spēkā;
e) par ikvienu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 48. pantu;
c) par ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 49. panta noteikumiem;
g) par jebkuru citu ar šo konvenciju saistītu aktu, paziņojumu vai ziņojumu.
To apliecinot, apakšā parakstījušās attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.
Konvencija parakstīta Lansarotē 2007. gada 25. oktobrī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, un tos deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs pārsūta šīs konvencijas apliecinātās kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs konvencijas izstrādē, Eiropas Kopienai un visām valstīm, kuras uzaicinātas tai pievienoties.
 |
 |
 |
 |