Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr.277

Rīgā 2014.gada 5.jūnijā (prot. Nr.29 12.§)

Par atteikumu atvērt studiju virzienu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "International College of Business and Finance"

1. Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.² panta trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "International College of Business and Finance" (izglītības iestādes reģistrācijas apliecības Nr. 3347802970, adrese - Lomonosova iela 1, k-4, Rīga, LV-1019) (turpmāk − koledža) pieejamos resursus un koledžas studiju virziena "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" atbilstību valsts attīstības prioritātēm un konstatē:

1.1. koledža 2013. gada 10. oktobrī iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumus par šādu koledžas jaunajam studiju virzienam "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" atbilstošo studiju programmu licencēšanu:

1.1.1. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Mārketings un komunikāciju tehnoloģijas" tirgvedības un tirdzniecības speciālista kvalifikācijas iegūšanai;

1.1.2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Atpūtas industrijas uzņēmumu vadība" komercdarbības speciālista kvalifikācijas iegūšanai;

1.1.3. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Starptautiskā biznesa organizācija un vadība" komercdarbības speciālista, loģistikas speciālista vai banku speciālista kvalifikācijas iegūšanai;

1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.² panta trešo daļu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā, Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā;

1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 230 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi" (turpmāk − licencēšanas noteikumi) 14. punktu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu, kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, pirms jautājuma izskatīšanas par studiju programmas licencēšanu Studiju programmu licencēšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai;

1.4. Studiju programmu licencēšanas komisija, pamatojoties uz licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu, 2013. gada 16. oktobra sēdē apstiprināja atbilstošās nozares ekspertus (turpmāk − eksperti) katras studiju programmas izvērtēšanai un koledžai pieejamo resursu izvērtēšanai licencēšanas noteikumu 14. punktā paredzētajā gadījumā. Izglītības un zinātnes ministrijā tika iesniegti triju ekspertu atzinumi par koledžai pieejamiem resursiem. Divi eksperti, izvērtējot koledžai pieejamos resursus, norāda, ka koledžai pieejamie resursi nodrošina studiju programmu īstenošanu, vienlaikus iesakot papildināt bibliotēkā pieejamo starptautisko datubāzu sarakstu. Savukārt viens eksperts norāda, ka studiju informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā un materiāltehniskā bāze nav pietiekama un tā neatbilst studiju programmas nosacījumiem, tāpēc nevar tikt īstenota kvalitatīva studiju programma. Par studiju, informatīvās bāzes (tai skaitā bibliotēkas), finansiālās un materiāltehniskās bāzes atbilstību minēto studiju programmu īstenošanai lems Studiju programmu licencēšanas komisija;

1.5. saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, sniedza viedokli par koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm;

1.6. Ekonomikas ministrija 2013. gada 20. novembra vēstulē Nr. 324-1-11513 secināja, ka studiju virziens "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" daļēji atbilst valsts attīstības prioritātēm, jo, veiksmīgi īstenojot studiju programmu, tiktu sagatavoti komercdarbības un tirdzniecības speciālisti, kas būs nepieciešami atbilstoši darba tirgus ilgtermiņa pieprasījuma prognozēm, kā arī minētais studiju virziens varētu palielināt Latvijas izglītības pakalpojumu eksportu un veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba devējiem;

1.7. Pārresoru koordinācijas centrs 2013. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1.2-5/95 norāda, ka koledžas studiju virziens "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" tikai daļēji saskan ar prioritātēm, kas noteiktas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (turpmāk − stratēģija) un Nacionālajā attīstības plānā 2014.−2020. gadam (turpmāk − nacionālais attīstības plāns), un komercdarbības speciālistu sagatavošanas lietderība ir apšaubāma, ņemot vērā sasaistes trūkumu ar valsts attīstības prioritātēm un attiecīgās profesijas vispārīgo raksturu, vai arī studiju programma būtu ievērojami jāpārorientē, liekot lielāku akcentu uz komunikācijas tehnoloģiju apguvi. Nacionālajā attīstības plānā viena no trim prioritātēm ir tautas saimniecības izaugsme. Minētā prioritāte paredz attīstīt šādus rīcības virzienus: izcila uzņēmējdarbības vide, augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi. Tomēr paredzamā darba tirgus piedāvājuma piesātinājuma dēļ piesardzīgi vērtējama ierosme veidot studiju programmu "Starptautiskā biznesa organizācija un vadība", lai gan tā netieši atbilst nacionālā attīstības plāna prioritātēm par finanšu un loģistikas nozaru attīstības perspektīvām.

Viens no nacionālā attīstības plāna uzdevumiem paredz, ka tiks atbalstīta uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu, kas varētu radīt papildu pieprasījumu pēc atpūtas industrijas speciālistiem. Tādējādi varētu tikt atbalstīta ierosme īstenot studiju programmu "Atpūtas industrijas uzņēmumu vadība" ar specializāciju tūrismā atbilstoši stratēģijas un nacionālā attīstības plāna prioritātēm, vienlaikus norādot, ka specializācija sporta un atpūtas uzņēmumu vadībā ar tām nav tieši saistāma;

1.8. Augstākās izglītības padome 2013. gada 15. novembra vēstulē Nr. 1.12./79 norāda, ka nacionālajā attīstības plānā ir noteikts rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi" un "Izcila uzņēmējdarbības vide", kā arī prioritātē "Tautsaimniecības izaugsme" rīcības virzienā "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" ir noteikts uzdevums "augstākās izglītības konkurētspēja un konsolidācija, materiāltehniskās bāzes (aprīkojums) attīstība, augstskolu un koledžu iekšējās kvalitātes sistēmas pilnveide, augstskolu personāla zinātnisko publikāciju skaita pieauguma motivēšana, starptautisko zinātnisko žurnālu izveide un pārvaldības sistēmas efektivitātes palielināšana". Ņemot vērā, ka studiju virziens "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" jau tiek īstenots 32 augstākās izglītības iestādēs, tiek nodrošināts pietiekams augstākās izglītības piedāvājums minētajā studiju virzienā. Ja vēl kāda augstākās izglītības iestāde sāks īstenot studijas šajā studiju virzienā, tas būs pretrunā ar nacionālajā attīstības plānā noteikto uzdevumu par augstākās izglītības konsolidāciju;

1.9. Latvijas Darba devēju konfederācija 2013. gada 12. novembra vēstulē Nr. 2-9/254 norāda, ka, neraugoties uz to, ka līdzīgu studiju programmu klāsts, kas tiek piedāvāts citās izglītības iestādēs, ir plašs, tomēr, ņemot vērā, ka attiecīgo studiju virzienu plāno īstenot privātā iestāde kā pakalpojumu tiem klientiem, kas par šo pakalpojumu paši ir gatavi maksāt, no valsts puses nebūtu jāierobežo šī pakalpojuma sniegšanas iespējas;

1.10. Izglītības un zinātnes ministrija 2014. gada 13. marta vēstulē Nr. 1-13/1237, sniedzot viedokli par studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm, norāda, ka studijas ar iespēju iegūt kādu no koledžas studiju programmās minētajām kvalifikācijām jau tiek īstenotas Latvijas augstskolās un koledžās. Šādu speciālistu papildu sagatavošana nav lietderīga, ņemot vērā valsts attīstības prioritātes. Saglabājoties pašreizējai augstākās izglītības struktūrai un prognozētajai tautsaimniecības attīstībai, Latvijā turpmāko 20 gadu laikā palielināsies speciālistu skaits, kas ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs, mākslā, izglītībā, sociālajās un tiesību zinātnēs, pārsniedzot pieprasījumu, vienlaikus palielināsies deficīts tādās nozarēs kā inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas.

Nacionālajā attīstības plānā kā prioritāte rīcības virzienā "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" ir noteikts uzdevums "augstākās izglītības konkurētspēja un konsolidācija". Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkla sadrumstalotība pazemina augstākās izglītības kvalitāti un mazina augstskolu iespējas kļūt par konkurētspējīgām starptautiskajā līmenī. Šīs problēmas izpausme ir lielais augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu skaits un nelielais studējošo skaits. Augstākās izglītības iestāžu tīkls pašreizējai demogrāfiskajai situācijai un ārzemju studentu piesaistes kapacitātei ir pārāk plašs. Sadrumstalotība ne tikai paaugstina administratīvās izmaksas, bet arī samazina augstskolu iespēju kļūt par konkurētspējīgām starptautiskajā līmenī. Tādējādi ir spēcīga konkurence, zemas iestāšanās prasības augstākās izglītības iestādēs un nepietiekami akadēmiskie resursi. Ņemot vērā minēto, Izglītības un zinātnes ministrija neatbalsta studiju virziena "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" atvēršanu koledžā.

2. Saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par jauna studiju virziena atvēršanu vai par atteikumu atvērt jaunu studiju virzienu. Minētajam tiesību akta projektam tiek pievienots eksperta atzinums par augstskolai vai koledžai pieejamiem resursiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis par augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm.

3. Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka studiju virziena "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" atvēršana koledžā neatbilst valsts attīstības prioritātēm un līdz ar to nav atbalstāma šādu iemeslu dēļ:

3.1. paredzams darba tirgus piesātinājums, tāpēc piesardzīgi vērtējama ierosme veidot jaunas studiju programmas;

3.2. attiecīgais studiju virziens jau tiek īstenots 32 augstākās izglītības iestādēs, tāpēc jau tiek nodrošināts pietiekams augstākās izglītības piedāvājums šajā studiju virzienā, proti, šāda studiju virziena atvēršana būtu pretrunā ar nacionālajā attīstības plānā noteikto uzdevumu par augstākās izglītības konsolidāciju;

3.3. Latvijā turpmāko 20 gadu laikā pastiprināsies augstāko izglītību ieguvušo speciālistu skaita neatbilstība darba tirgus pieprasījumam, īpaši sociālajās zinātnēs, proti, šo speciālistu skaits pārsniegs pieprasījumu, vienlaikus deficīts pieaugs tādās nozarēs kā inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas.

4. Izvērtējot atteikuma lietderību, jāsecina, ka konkrēta satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības attīstību, jaunu studiju programmu veidošana būtu atbalstāma, ievērojot Latvijas darba tirgus pieprasījumu. Šobrīd darba tirgū nepieciešami speciālisti inženierzinātnēs, dabas zinātnēs, ražošanā un būvniecībā, matemātikā un informācijas tehnoloģijās. Valsts tautsaimniecības attīstības veicināšana nav tikai valsts dibinātu augstskolu un koledžu uzdevums, jo jebkura augstskola un koledža izsniedz diplomu valsts vārdā, tādējādi piedāvājot augstāko izglītību, lai nodrošinātu valsts ekonomikas un tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos. Šāda mērķa sasniegšanai nav iespējams noteikt mazāk ierobežojošus līdzekļus, jo Augstskolu likuma 55.² panta trešā daļa un licencēšanas noteikumu 14. punkts paredz tikai divas iespējas - tiek pieņemts lēmums atvērt koledžā studiju virzienu vai lēmums par atteikumu atvērt studiju virzienu. Nodrošinot valsts tautsaimniecības attīstības intereses, augstākās izglītības jomai būtu jākoncentrējas uz tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, nevis jāveicina sociālo zinātņu speciālistu skaita palielināšana. Koledžai uzliktais ierobežojums ir mazāks nekā sabiedrības ieguvums, jo ar atteikumu atvērt koledžā studiju virzienu "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" netiek uzlikts aizliegums koledžai īstenot augstākās izglītības programmas, bet tiek atteikts atvērt konkrēto studiju virzienu, kas nenodrošinātu valsts tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Augstskolu likuma 4. pants nosaka, ka augstskolas ir autonomas institūcijas, bet tas neatceļ valsts pienākumu nodrošināt tādu augstāko izglītību un studiju programmas, kuras īstenojot tiktu sekmēta valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošana.

5. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.² panta trešo daļu un licencēšanas noteikumu 14. punktu, Ministru kabinets nolemj atteikt atvērt koledžā studiju virzienu "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība".

6. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete