Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta (turpmāk – persona), nekaitēs izglītojamo interesēm (turpmāk – atļauja).

2. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu, atteikumu izsniegt atļauju un atļaujas anulēšanu pieņem Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests).

3. Atļaujas saņemšanai persona iesniedz dienestā iesniegumu (turpmāk – iesniegums). Iesnieguma izvērtēšana ir maksas pakalpojums.

4. Persona iesniegumam pievieno dzīvesgaitas aprakstu (CV), nolēmumu kriminālprocesā, ar kuru persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kā arī citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā un kuri apliecina iesniegumā norādītās informācijas pamatotību, kā arī dokumentu, kas apliecina samaksu par iesnieguma izvērtēšanu.

5. Lēmuma pieņemšanai dienests izveido komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj:

5.1. trīs dienesta pārstāvjus;

5.2. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi;

5.3. Valsts policijas pārstāvi;

5.4. Ģenerālprokuratūras pārstāvi;

5.5. vecāku nevalstiskās organizācijas pārstāvi;

5.6. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvi;

5.7. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi.

6. Komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieks ir dienesta pārstāvji.

7. Lai nodrošinātu vispusīgu jautājuma izvērtējumu, komisijai ir tiesības pieaicināt komisijas darbā citu institūciju pārstāvjus.

8. Komisijas locekļi rakstiski apliecina, ka ir informēti par to, ka informācija par personu ir konfidenciāla un nav izpaužama trešajām pusēm.

9. Ja nepieciešams, komisija lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju pieprasa no šādām iestādēm:

9.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par personas saukšanu pie administratīvās atbildības un sodāmību;

9.2. Ieslodzījuma vietu pārvaldes;

9.3. Valsts probācijas dienesta;

9.4. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas;

9.5. izglītības iestādes;

9.6. izglītības iestādes dibinātāja;

9.7. citas institūcijas vai organizācijas.

10. Izvērtējot riskus, vai atļauja nekaitēs izglītojamo interesēm, komisija ņem vērā:

10.1. vai atļaujas izsniegšana nav pretrunā ar Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem ierobežojumiem strādāt par pedagogu;

10.2. laikposmu, kas pagājis kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

10.3. tīša kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to;

10.4. personas darbību laikposmā kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona iesniegusi iesniegumu, vai personas raksturojumu par šo periodu;

10.5. risku izglītojamo veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai;

10.6. personas un citu institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju;

10.7. paredzamo ietekmi uz katru izglītības mērķgrupu.

11. Komisija izvērtē dienestam iesniegtos dokumentus un pēc personas uzklausīšanas sagatavo atzinumu par personas atbilstību pedagoga amatam, norādot, vai persona nekaitēs izglītojamo interesēm (turpmāk – atzinums). Ja pastāv iespējama kaitējuma risks noteiktas izglītības mērķgrupas interesēm, atzinumā norāda attiecīgo izglītības mērķgrupu, ar kuru persona nedrīkst strādāt.

12. Atzinumu komisija noformē rakstiski. Ja kāds no komisijas locekļiem nepiekrīt komisijas viedoklim vai tam ir papildu argumenti, viņam ir tiesības izteikt savu atsevišķo viedokli un pievienot to atzinumam.

13. Dienests, pamatojoties uz komisijas atzinumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

13.1. par atļaujas izsniegšanu;

13.2. par atļaujas izsniegšanu ar ierobežojumiem strādāt par pedagogu atsevišķās izglītības mērķgrupās;

13.3. par atteikumu izsniegt atļauju.

14. Dienests izsniedz personai dienesta vadītāja parakstītu:

14.1. lēmumu, kas neparedz ierobežojumu strādāt par pedagogu atsevišķās izglītības mērķgrupās, un šim lēmumam atbilstīgu atļauju (1. pielikums);

14.2. lēmumu, kas paredz ierobežojumu strādāt par pedagogu atsevišķās izglītības mērķgrupās, un šim lēmumam atbilstīgu atļauju (2. pielikums);

14.3. pamatotu lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

15. Ja dienesta rīcībā ir informācija, kas liecina par personas iespējamo kaitējumu izglītojamo interesēm, tas atkārtoti izvērtē personas atbilstību pedagoga amatam un iespējamo kaitējumu izglītojamo interesēm.

16. Dienests, pamatojoties uz komisijas atkārtoti veikto izvērtēšanu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā anulē izsniegto atļauju, ja konstatēts, ka personas darbība, strādājot par pedagogu, kaitē izglītojamo interesēm, vai konstatēts, ka persona ir sniegusi nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu atļaujas izsniegšanai.

17. Komisija nekavējoties informē personu par saņemto informāciju, uz kuru pamatojoties tiek uzsākta atkārtota izvērtēšana, plānoto komisijas sēdes laiku un personas tiesībām iesniegt rakstisku paskaidrojumu un citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā, kā arī tiesībām piedalīties komisijas sēdē.

18. Komisija, veicot atkārtotu izvērtēšanu, ņem vērā saņemto informāciju, iesniegtos dokumentus, kā arī personas paskaidrojumu un piecu darbdienu laikā pēc komisijas sēdes sagatavo atzinumu par atļaujas anulēšanu vai atļaujas atstāšanu spēkā.

19. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā, bet ministrijas lēmumu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

20. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.