Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

FAL konvencija

Grozītā 1965. gada Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu

Šajā tekstā ietverti grozījumi, kas veikti līdz 2005. gadam (rezolūcija FAL.8(32)).

Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu

LĪGUMSLĒDZĒJVALSTU VALDĪBAS,

VĒLĒDAMĀS atvieglot jūras satiksmi, vienkāršojot un līdz minimumam samazinot formalitātes, dokumentācijas prasības un procedūras, kas attiecas uz tādu kuģu ieiešanu, stāvēšanu un iziešanu, kuri veic starptautiskos reisus,

ir vienojušās par turpmāko.

I pants

Saskaņā ar šīs konvencijas un tās pielikuma noteikumiem līgumslēdzējvalstu valdības apņemas veikt visus atbilstošos pasākumus, lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi un lai novērstu nevajadzīgu kuģu un uz kuģa esošo personu un īpašuma aizkavēšanos.

II pants

1. Saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem līgumslēdzējvalstu valdības apņemas sadarboties kuģu ieiešanas, stāvēšanas un iziešanas pasākumu noteikšanā un piemērošanā. Šiem pasākumiem, cik vien tas ir iespējams, jābūt ne mazāk labvēlīgiem kā pasākumiem, kas tiek piemēroti attiecībā uz citiem starptautiskā transporta veidiem; tomēr īpašu prasību dēļ šie pasākumi var atšķirties.

2. Pasākumi, kas starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanai tiek veikti saskaņā ar šo konvenciju un tās pielikumu, ir vienādi piemērojami visu to valstu kuģiem, kuru valdības ir šīs konvencijas puses, neatkarīgi no tā, vai tām ir savs jūras krasts vai nav.

3. Šīs konvencijas noteikumi nav piemērojami kara kuģiem un izpriecu jahtām.

III pants

Līgumslēdzējvalstu valdības apņemas sadarboties, lai nodrošinātu augstāko iespējamo vienotību attiecībā uz formalitātēm, dokumentācijas prasībām un procedūrām visos jautājumos, kuros šī vienotība atvieglotu un uzlabotu starptautisko jūras transportu un līdz minimumam samazinātu jebkuras atšķirības attiecībā uz formalitātēm, dokumentācijas prasībām un procedūrām, kas ir nepieciešamas, lai ievērotu prasības, kuras saistītas ar vietējas dabas īpašajām prasībām.

IV pants

Lai sasniegtu konvencijas iepriekšējos pantos minētos mērķus, līgumslēdzējvalstu valdības apņemas sadarboties savā starpā vai ar Starpvaldību jūras konsultatīvās organizācijas* (turpmāk tekstā - "Organizācijas") starpniecību jautājumos, kas saistīti ar formalitātēm, dokumentācijas prasībām un procedūrām, kā arī ar to piemērošanu attiecībā uz starptautisko jūras satiksmi.

* Saskaņā ar Organizācijas konvencijas grozījumiem, kas stājās spēkā 1982. gada 22. maijā, Organizācijas nosaukums ir mainīts uz "Starptautiskā Jūrniecības organizācija".

V pants

1. Nekas šajā konvencijā vai tās pielikumā nevar tikt interpretēts kā aizliegums piemērot kādus plašākus atvieglojumus, kurus līgumslēdzējvalstu valdība garantē vai varēs turpmāk garantēt attiecībā uz starptautisko jūras satiksmi saskaņā ar savas valsts tiesību normām vai citiem starptautiskajiem līgumiem.

2. Nekas šajā konvencijā vai tās pielikumā nevar tikt interpretēts kā aizliegums līgumslēdzējvalsts valdībai piemērot pagaidu pasākumus, ko šī valdība uzskata par vajadzīgiem, lai saglabātu sabiedrisko morāli, kārtību un drošību vai lai novērstu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību apdraudošu slimību vai kaitēkļu izplatību vai ievešanu.

3. Visi jautājumi, kas nav tieši regulēti šajā konvencijā, paliek līgumslēdzējvalsts likumdošanas kompetencē.

VI pants

Šajā konvencijā un tās pielikumā:

a) Standarti ir tie pasākumi, kuru vienota piemērošana līgumslēdzējvalstīs saskaņā ar šo konvenciju ir nepieciešama un lietderīga, lai atvieglotu starptautisko jūras satiksmi;

b) Ieteicamā prakse ir tie pasākumi, kuru piemērošana līgumslēdzējvalstīs ir vēlama, lai atvieglotu starptautisko jūras satiksmi.

VII pants

1. Šīs konvencijas pielikumu var grozīt vai nu pēc kādas līgumslēdzējvalsts valdības priekšlikuma, vai īpaši šim nolūkam sasauktā konferencē.

2. Jebkura līgumslēdzējvalsts valdība var ierosināt grozījumus pielikumā, iesniedzot grozījumu projektu Organizācijas ģenerālsekretāram (turpmāk tekstā - "ģenerālsekretārs"):

a) jebkurš saskaņā ar šo pantu ierosinātais grozījums izskatāms Organizācijas Atvieglojumu komitejā, ja tas ir iesniegts vismaz triju mēnešu laikā pirms šīs komitejas sēdes. Ja tas ir pieņemts ar komitejā klātesošo un balsojošo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ģenerālsekretāram tas jānosūta visām līgumslēdzējvalstu valdībām;

b) jebkurš saskaņā ar šo pantu izdarītais grozījums pielikumā stājas spēkā, kad apritējuši 15 mēneši, kopš priekšlikums nosūtīts visām līgumslēdzējvalstu valdībām, ja vien 12 mēnešu laikā pēc nosūtīšanas vismaz viena trešdaļa līgumslēdzējvalstu valdību nav rakstveidā paziņojušas ģenerālsekretāram, ka priekšlikumam nepiekrīt;

c) ģenerālsekretāram jāinformē visas līgumslēdzējvalstu valdības par ikvienu paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar b) apakšpunktu un par grozījuma spēkā stāšanās datumu;

d) uz tām līgumslēdzējvalstu valdībām, kuras nepiekrīt grozījumam, tā noteikumi neattiecas, bet tām jāievēro šīs konvencijas VIII panta noteikumi.

3. Līgumslēdzējvalstu valdību konference, lai apspriestu pielikuma grozījumus, ģenerālsekretāram jāsasauc, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa šo valdību. Ikviens grozījums, kas šajā konferencē pieņemts ar klātesošo un balsojošo līgumslēdzējvalstu valdību divu trešdaļu balsu vairākumu, stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs par pieņemto grozījumu paziņojis līgumslēdzējvalstu valdībām.

4. Ģenerālsekretārs nekavējoties informē visas parakstītājas valdības par ikvienu grozījumu, kas pieņemts un stājas spēkā saskaņā ar šo pantu.

VIII pants

1. Ikvienai līgumslēdzējvalsts valdībai, kura uzskata par nelietderīgu pilnībā saskaņot savas formalitātes, dokumentācijas prasības vai procedūras ar kādu no standartiem vai kura īpašu iemeslu dēļ uzskata par nepieciešamu pieņemt formalitātes, dokumentācijas prasības vai procedūras, kuras atšķiras no šajā standartā noteiktajām, par to jāinformē ģenerālsekretārs un jāpaziņo viņam par atšķirībām starp savu praksi un šo standartu. Šis paziņojums jāsniedz, cik drīz vien tas iespējams, pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz konkrēto valdību vai pēc minēto atšķirīgo formalitāšu, dokumentācijas prasību vai procedūru pieņemšanas.

2. Līgumslēdzējvalstu valdību paziņojums par visām šādām atšķirībām standarta grozījuma gadījumā vai jaunpieņemtā standarta gadījumā ģenerālsekretāram jāsniedz, cik drīz vien tas iespējams, pēc šāda grozītā vai jaunpieņemta standarta spēkā stāšanās vai pēc tam, kad pieņemtas šīs atšķirīgās formalitātes, dokumentācijas prasības vai procedūras, un tajā var ietvert arī norādi par darbībām, kas būtu veicamas, lai formalitātes, dokumentācijas prasības vai procedūras tiktu pilnībā saskaņotas ar grozīto vai jaunpieņemto standartu.

3. Līgumslēdzējvalstu valdības tiek mudinātas savas formalitātes, dokumentācijas prasības un procedūras pēc iespējas saskaņot ar ieteicamo praksi. Tiklīdz līgumslēdzējvalstu valdības saskaņo savas formalitātes, dokumentācijas prasības vai procedūras ar ieteicamo praksi, tās informē ģenerālsekretāru.

4. Ģenerālsekretārs līgumslēdzējvalstu valdības informē par katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šo pantu.

IX pants

Ģenerālsekretāram pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas līgumslēdzējvalstu valdību pieprasījuma jāsasauc konference, lai pārskatītu vai grozītu šo konvenciju. Ikvienu labojumu vai grozījumu pieņem ar divu trešdaļu konferences dalībnieku balsu vairākumu, un ģenerālsekretārs to apstiprina un nosūta pieņemšanai visām līgumslēdzējvalstu valdībām. Kad apritējis gads pēc tam, kad divas trešdaļas līgumslēdzējvalstu valdību labojumu vai grozījumu ir pieņēmušas, ikviens labojums vai grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām līgumslēdzējvalstu valdībām, izņemot tās, kuras pirms to spēkā stāšanās ir paziņojušas, ka nepieņem labojumu vai grozījumu. Labojuma vai grozījuma pieņemšanas laikā konference ar divu trešdaļu balsu vairākumu var noteikt, ka labojums vai grozījums ir tāds, ka ikviena tāda līgumslēdzējvalsts valdība, kura nākusi klajā ar šādu paziņojumu un kura gada laikā pēc labojuma vai grozījuma spēkā stāšanās šo labojumu vai grozījumu nepieņem, pārstāj būt šīs konvencijas puse.

X pants

1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai sešus mēnešus kopš šīs dienas datuma un pēc tam paliek atvērta pievienošanās procedūrai.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas vai kādas tās specializētās aģentūras, vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dalībvalstu valdības vai Starptautiskās tiesas statūtu dalībvalstis var kļūt par šīs konvencijas pusēm:

a) parakstot to bez atrunām par pieņemšanu;

b) parakstot to ar atrunām attiecībā uz pieņemšanu, kam seko pieņemšana, vai

c) pievienojoties.

Pieņemšana vai pievienošanās notiek, deponējot attiecīgo instrumentu ģenerālsekretāram.

3. Ikvienas tādas valsts valdība, kas saskaņā ar šā panta 2. punktu nav tiesīga kļūt par šīs konvencijas pusi, var iesniegt pieteikumu ģenerālsekretāram un kļūt par pusi saskaņā ar 2. punktu, ja tās pieteikumu ir apstiprinājušas divas trešdaļas tādu Organizācijas locekļu, kas nav asociētie locekļi.

XI pants

Šī konvencija stājas spēkā, kad apritējušas 60 dienas pēc datuma, kurā vismaz 10 valstu valdības ir vai nu parakstījušas to bez atrunām attiecībā uz pieņemšanu, vai iesniegušas pieņemšanas vai pievienošanās instrumentus. Attiecībā uz valdību, kura tai pievienojusies vai to apstiprinājusi pēc šā datuma, tā stājas spēkā, kad apritējušas 60 dienas pēc pievienošanās vai pieņemšanas instrumenta deponēšanas.

XII pants

Ja ir pagājuši vismaz trīs gadi kopš šīs konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz kādu līgumslēdzējvalsts valdību, tad šī valdība var to denonsēt, nosūtot rakstveida paziņojumu ģenerālsekretāram, kas informē visas līgumslēdzējvalstu valdības par ikviena šāda paziņojuma saturu un saņemšanas datumu. Šāda denonsēšana ir spēkā vienu gadu vai ilgāku laika posmu, ja tāds ir noteikts paziņojumā, kopš brīža, kad to saņēmis ģenerālsekretārs.

XIII pants

1. a) Apvienoto Nāciju Organizācijai gadījumos, ja tā ir kādas teritorijas pārvaldītāja, vai ikvienai līgumslēdzējvalsts valdībai, kas ir atbildīga par kādas teritorijas starptautiskajām attiecībām, pēc iespējas drīzāk jākonsultējas ar šo teritoriju par centieniem paplašināt šīs konvencijas darbības jomu, attiecinot to uz minēto teritoriju, un tās, iesniedzot ģenerālsekretāram rakstveida paziņojumu, var jebkurā laikā paziņot par konvencijas piemērošanu šai teritorijai.

b) Šī konvencija ir piemērojama šai teritorijai kopš paziņojuma saņemšanas dienas vai cita paziņojumā minētā datuma.

c) Šīs konvencijas VIII panta noteikumi piemērojami ikvienai teritorijai, attiecībā uz kuru saskaņā ar šo pantu ir paplašināta konvencijas piemērošanas joma; šajā saistībā frāze "tās formalitātes, dokumentācijas prasības vai procedūras" ietver arī šajā teritorijā spēkā esošās formalitātes, dokumentācijas prasības vai procedūras.

d) Šī konvencija zaudē spēku attiecībā uz ikvienu teritoriju, kad apritējis gads, kopš ģenerālsekretārs saņēmis šādā nolūkā iesniegtu paziņojumu, vai paziņojumā noteiktā vēlākā datumā.

2. Ģenerālsekretārs informē līgumslēdzējvalstu valdības par šīs konvencijas darbības paplašināšanu attiecībā uz ikvienu teritoriju saskaņā ar šā panta 1. punktu, minot datumu, no kura tiek paplašināta konvencijas darbība.

XIV pants

Ģenerālsekretārs informē visas parakstītājas valdības, visas līgumslēdzējvalstu valdības un visus Organizācijas locekļus par:

a) šīs konvencijas parakstīšanu un katru šādas parakstīšanas datumu;

b) pieņemšanas un pievienošanās instrumentu deponēšanu un katru šādas deponēšanas datumu;

c) datumu, kurā saskaņā ar XI pantu konvencija stājas spēkā;

d) ikvienu saskaņā ar XII un XIII pantu saņemtu paziņojumu un attiecīgajiem datumiem;

e) ikvienas konferences sasaukšanu saskaņā ar VII vai IX pantu.

XV pants

Šo konvenciju un tās pielikumu deponē ģenerālsekretāram, kas to apliecinātās kopijas nosūta valdībām, kuras konvenciju parakstījušas, un valdībām, kuras tai pievienojušās. Tiklīdz šī konvencija stājas spēkā, ģenerālsekretāram tā jāreģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu.

XVI pants

Šī konvencija un tās pielikums ir sagatavots angļu un franču valodā, un abi teksti ir vienlīdz autentiski. Kopā ar parakstītajiem oriģināliem tiek izsūtīti arī oficiālie tulkojumi krievu un spāņu valodā.

TO APLIECINOT, personas, kurus šim mērķim atbilstoši pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījuši šo konvenciju.*

Londonā, 1965. gada 9. aprīlī.

* Paraksti netiek pievienoti.

Pielikums

1. nodaļa. Definīcijas un vispārīgie noteikumi

A. Definīcijas

Šajā pielikumā minētajiem terminiem ir šāda nozīme.

Apturēts bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta, pirms kuģis ir izgājis no ostas.

Krava. Visas preces, izstrādājumi un jebkāda veida priekšmeti, kas tiek pārvadāti uz kuģa, izņemot pastu, kuģa krājumus, kuģa rezerves daļas, kuģa aprīkojumu, apkalpes piederumus un pasažieru bagāžu.

Apkalpes piederumi. Apģērbs, ikdienā lietojamie un citi priekšmeti, tostarp valūta, kuri pieder apkalpei un tiek pārvadāti ar kuģi.

Apkalpes loceklis. Ikviena persona, kas pieņemta darbā uz kuģa tā darbības vai pakalpojumu nodrošināšanai reisa laikā un iekļauta apkalpes sarakstā.

Izpriecu kuģis. Kuģis, kas starptautiskā reisā pārvadā pasažierus, kuri piedalās grupas programmā un uzturas uz kuģa, lai piedalītos plānotās īslaicīgās ekskursijās vienā vai vairākās dažādās ostās, un kas ceļojuma laikā parasti:

a) nepieļauj citu pasažieru uzkāpšanu uz kuģa un nokāpšanu no tā;

b) neiekrauj un neizkrauj kravu.

Muitošana. Nepieciešamo muitas formalitāšu kārtošana, lai preces varētu ievest valstī, eksportēt vai pakļaut citai muitas procedūrai.

Atmuitošana. Darbība, kuru veic muitas iestādes, lai muitojamās preces tiktu nodotas attiecīgo personu rīcībā.

Dokuments. Informācija, kas ietver datus elektroniskā vai citā veidā.

Aprēķinātais ieiešanas laiks (AIL). Laiks, kad pēc kuģa aprēķiniem kuģis ieies attiecīgās ostas loču stacijā vai citā konkrētā ostas teritorijas vietā, kur ir spēkā ostas noteikumi.

Manifests. Dokuments, kurā apkopoti dati no konsonamenta vai citiem pārvadājuma dokumentiem, kas izdoti preču pārvadāšanai ar kuģi.

Tranzītpasažieris. Pasažieris, kas ar kuģi ieradies no ārvalsts, lai turpinātu savu ceļojumu ar kuģi vai citu transporta līdzekli uz ārvalsti.

Pasažieru bagāža. Īpašums, tostarp tā var būt arī valūta, ko pasažieris pārvadā ar to pašu kuģi, uz kura atrodas pats, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa īpašums vai nav, ja vien tas netiek vests saskaņā ar preču pārvadājuma līgumu vai citu līdzīga veida vienošanos.

Osta. Jebkura osta, terminālis, terminālis atklātā jūrā, kuģu būves un remonta rūpnīca vai reids, kuru parasti izmanto kuģu iekraušanai, izkraušanai, remontam un noenkurošanai, vai jebkura cita vieta, kurā kuģi var ieiet.

Pasta sūtījumi. Korespondence un citi priekšmeti, kurus pasta administrācija nosūta pārvadāšanai ar kuģi un kurus paredzēts piegādāt pasta administrācijai kuģa ieiešanas ostā.

Valsts iestādes. Valsts pārvaldes iestādes vai pārstāvji, kas atbildīgi par to, kā tiek piemēroti un īstenoti valsts likumi un noteikumi, kuri attiecas uz kādu šajā pielikumā minēto standartu un ieteicamās prakses aspektu.

Drošības pasākumi. Pasākumi, kas ir izstrādāti un tiek īstenoti saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, lai uzlabotu drošību uz kuģiem, ostu teritorijā, ostu objektos un to preču drošību, kuras tiek pārvadātas starptautiskā piegādes ķēdē, lai identificētu un novērstu nelikumīgas darbības*.

* Atsauce uz 1988. gada Konvenciju par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu (SUA konvenciju), Starptautisko kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksu (ISPS kodeksu) un 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS), XI-2. nodaļu.

Kuģa īpašnieks. Persona, kam pieder vai kas pārvalda kuģi, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska persona, sabiedrība vai cita juridiska persona, un ikviena persona, kas darbojas īpašnieka vai pārvaldnieka vārdā.

Kuģa dokumenti. Apliecības un citi dokumenti, kuriem jābūt pieejamiem pie kuģa kapteiņa, lai apliecinātu, ka kuģis atbilst starptautiskiem vai valsts noteikumiem.

Kuģa aprīkojums. Priekšmeti, kas nav kuģa rezerves daļas un kas atrodas uz kuģa, lai tos tur lietotu, kas ir apmaināmi, bet nav paredzēti izlietošanai, tostarp piederumi, tādi kā glābšanas laivas, dzīvības glābšanas ierīces, mēbeles, kuģa gultas veļa, aizkari un tamlīdzīgas lietas.

Kuģa rezerves daļas. Priekšmeti labošanai vai aizvietošanai, kas paredzēti izmantošanai tajā pašā kuģī, ar ko tie tiek vesti.

Kuģa krājumi. Preces, tostarp patēriņa preces, kas paredzētas lietošanai uz kuģa, pārdošanai pasažieriem vai apkalpei, kā arī degviela un smērvielas, izņemot kuģa aprīkojumu un rezerves daļas.

Atvaļinājums. Atļauja apkalpes loceklim atrasties krastā laikā, kad kuģa stāv ostā, ar tādiem laika vai ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem, ja tādi ir, kādus noteikušas valsts iestādes.

Bezbiļetnieks. Persona, kura ir paslēpusies uz kuģa vai tā kravā, ko vēlāk uzkrauj uz kuģa, bez kuģa īpašnieka vai kapteiņa, vai jebkuras citas atbildīgās personas piekrišanas un kuras atrašanās uz kuģa tiek atklāta pēc tam, kad kuģis ir izgājis no ostas, vai kuras atrašanās kravā tiek atklāta kravas izkraušanas laikā ieiešanas ostā un par kuru kapteinis ziņo kā par bezbiļetnieku attiecīgajām iestādēm.

Pagaidu ievešana. Muitas procedūra, saskaņā ar kuru noteiktas preces var ievest muitas teritorijā, tās nosacīti atbrīvojot - tas var būt pilnīgi vai daļēji - no ievedmuitas nodokļu un citu maksājumu veikšanas un nepiemērojot šai ievešanai ekonomiskus aizliegumus vai ierobežojumus; šādas preces jāieved konkrētam mērķim, un tām jābūt paredzētām atpakaļizvešanai pēc noteikta laika, neizdarot tām nekādas izmaiņas, izņemot parasto amortizāciju saistībā ar to lietošanu.

Ieiešanas laiks. Laiks, kad kuģis pirmoreiz ir apstājies, noenkurojies dokā vai pie piestātnes, ieiedams ostā.

Pārvadājuma dokuments. Informācija, kas apliecina pārvadājuma līgumu starp kuģa īpašnieku un kravas sūtītāju, piemēram, jūras ceļa zīme, konosaments vai multimodālā transporta dokuments.

B. Vispārīgie noteikumi

Šā pielikuma noteikumi, ņemti kopā ar konvencijas V panta 2. punktu, nevar liegt valsts iestādēm veikt attiecīgus pasākumus, tostarp pieprasīt papildu informāciju, kas var būt nepieciešama gadījumos, ja ir aizdomas par krāpšanu, vai lai novērstu īpašas problēmas, kuras rada būtiskus draudus sabiedriskajai kārtībai (ordre public), drošībai vai veselībai, piemēram, nelikumīgas darbības, kas vērstas pret kuģošanas drošību, un narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu pārvadāšanu, vai lai novērstu augus vai dzīvniekus apdraudošu slimību vai kaitēkļu ievešanu vai izplatīšanu.

1.1. Standarts. Valsts iestādēm visos gadījumos jāpieprasa sniegt vienīgi būtiskas ziņas un ziņu vienību daudzums jāsamazina līdz minimumam.

1.1.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jāņem vērā atvieglojumu iespējas, ko var sniegt elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmu ieviešana, un tās jāapspriež sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un visām citām ieinteresētajām pusēm.

Esošās informācijas prasības un kontroles procedūras jāvienkāršo, kā arī jāpievērš uzmanība to savietošanas iespējai ar citām attiecīgajām informāciju sistēmām.

1.2. Ieteicamā prakse. Kaut arī dokumenti, kas paredzēti noteiktiem mērķiem, šajā pielikumā var tikt pieprasīti un paredzēti atsevišķi, valsts iestādēm, paturot prātā to personu intereses, kam šie dokumenti būs jāaizpilda, kā arī mērķus, kam tie tiks izmantoti, vajadzētu censties apvienot vienā divus vai vairākus šādus dokumentus ikvienā gadījumā, kad tas ir iespējams un kad tādējādi var panākt būtiskus atvieglojumus.

1.3. Ieteicamā prakse. Pasākumiem un procedūrām, ko līgumslēdzējvalstu valdības noteikušas drošības nolūkā vai lai novērstu nelikumīgu narkotiku pārvadāšanu, jābūt iedarbīgiem, un, ja iespējams, tajos jāizmanto informācijas tehnoloģijas. Šādi pasākumi un procedūras (piemēram, saistībā ar riska pārvaldību un informācijas divkāršo pārbaudi) jāveic tā, lai tās minimāli ietekmētu kuģi, uz tā klāja esošās personas un to bagāžu un lai nepieļautu nevajadzīgu kuģa, uz tā klāja esošo personu un to bagāžas aizkavēšanos.

C. Elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmas

1.4. Standarts. Kad valsts iestādes ievieš sistēmas, kas paredzētas elektroniskai informācijas apmaiņai saistībā ar kuģu, personu un kravu ieiešanu, stāvēšanu un iziešanu un lai atvieglotu muitošanas procesus, līgumslēdzējvalstu valdībām jāveicina, lai valsts iestādes un citas attiecīgās puses (kuģu īpašnieki, pārkraušanas uzņēmumi, jūras ostas un/vai kravu aģenti u. c.) veiktu datu apmaiņu saskaņā ar atbilstošajiem ANO standartiem, tostarp ANO elektroniskās datu apmaiņas standartiem administrācijas, tirdzniecības un transporta jomā (UN/EDIFACT).

1.5. Standarts. Valsts iestādes jebkurus muitošanas procesos nepieciešamos dokumentus pieņem papīra formā, ja tie sagatavoti, izmantojot datu apstrādes metodes, uz parasta papīra, ar noteikumu, ka tie ir aizpildīti salasāmā veidā, atbilst FAL konvencijā noteiktajam dokumentu noformējumam un tajos ir nepieciešamā informācija.

1.6. Standarts. Valsts iestādes, ieviešot sistēmas, kas paredzētas elektroniskai informācijas apmaiņai saistībā ar muitošanas procesiem, prasa no kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm tikai to informāciju, kas noteikta FAL konvencijā.

1.7. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes, plānojot, ieviešot un mainot muitošanas procesiem paredzētās elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas,

a) jau no paša sākuma nodrošina visām ieinteresētajām pusēm konsultācijas iespēju;

b) izvērtē esošās procedūras un atsakās no tām, kuras nav nepieciešamas;

c) nosaka tās procedūras, kurām jātiek datorizētām;

d) tik, cik tas iespējams, izmanto ANO ieteikumus un attiecīgos ISO standartus;

e) pielāgo šīs sistēmas multimodālam lietojumam un

f) veic attiecīgas darbības, lai samazinātu šo sistēmu piemērošanas izmaksas gan to operatoriem, gan privātiem uzņēmējiem.

1.7.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām jāveicina tas, lai valsts iestādes un citas attiecīgās puses sadarbotos vai tiešā veidā piedalītos elektronisko sistēmu izstrādē, izmantojot starptautiski pieņemtus standartus, ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu attiecībā uz kuģu, personu un kravu ieiešanu, stāvēšanu un iziešanu un garantēt valsts iestāžu un citu iesaistīto pušu sistēmu savstarpējo savietojamību.

1.8. Standarts. Valsts iestādes, ieviešot elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas ar mērķi atvieglot muitošanas procesus, veicina to, lai tās izmantotu jūras operatori un citas attiecīgās puses, bet nepazemina līmeni pakalpojumiem, kuri pieejami tiem operatoriem, kas šādas sistēmas neizmanto.

1.8.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām valsts iestādes jāmudina veikt pasākumus, kas tirdzniecības un transporta operatoriem, tostarp kuģiem, rada iespēju visu informāciju, kas nepieciešama valsts iestādēm saistībā ar kuģu, personu un kravu ieiešanu, stāvēšanu un iziešanu, iesniegt, novēršot dublēšanos un ierobežojot līdz vienai ieejai.

D. Nelikumīga narkotiku pārvadāšana

1.9. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes vienojas par sadarbību ar kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm, lai uzlabotu to iespējas apkarot narkotiku kontrabandu, vienlaikus nodrošinot lielākus atvieglojumus. Šādu vienošanos pamatā var būt Muitas sadarbības padomes* Saprašanās memorands un ar to saistītās vadlīnijas.

* Kopš 1994. gada tās nosaukums ir Pasaules Muitas organizācija.

1.10. Standarts. Ja saistībā ar vienošanos par sadarbību valsts iestādēm, kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm kļūst pieejama sensitīva komerciālā un cita veida informācija, tad ir jānodrošina attiecīgās informācijas konfidencialitāte.

E. Kontroles metodes

1.11. Standarts. Valsts iestādes izmanto riska pārvaldību, lai uzlabotu savas robežkontroles procedūras, proti,

• kravas atmuitošanu/muitošanu,

• drošības prasības un

• valsts iestāžu iespējas vērsties pret kontrabandu,

tādā veidā sekmējot personu un preču likumīgu transportu.

2. nodaļa.Kuģu ieiešana, stāvēšana un iziešana

Šajā nodaļā ietverti noteikumi, kas saistīti ar formalitātēm, kuras no kuģa īpašnieka pieprasa valsts iestādes saistībā ar kuģa ieiešanu, stāvēšanu un iziešanu un kuras nav jāsaprot kā šķērslis attiecīgajām valsts iestādēm pieprasīt uzrādīt apliecības un citus kuģa dokumentus, kas attiecas uz tā reģistrēšanu, izmēriem, drošību, apkalpi un citiem jautājumiem.**

** Sk. FAL.2/Circ.87-MEPC/Circ.426-MSC/Circ.1151.

A. Vispārīgie noteikumi

2.1. Standarts. Valsts iestādes kuģiem, attiecībā uz kuriem tiek piemērota šī konvencija, tiem ieejot vai izejot, nevar pieprasīt iesniegšanai nekādus citus dokumentus kā vien šajā nodaļā minētos.

Minētie dokumenti ir:

• Ģenerālā deklarācija,

• Kravas deklarācija,

• Kuģa krājumu deklarācija,

• Apkalpes piederumu deklarācija,

• Apkalpes saraksts,

• Pasažieru saraksts,

• Bīstamās kravas manifests,

• Pasaules Pasta konvencijas pieprasītie dokumenti attiecībā uz pastu,

• Jūras sanitārā deklarācija.

Piezīme:

1. pielikumā ir sniegtas šādas FAL veidlapas:

- Ģenerālā deklarācija - 1. FAL veidlapa,

- Kravas deklarācija - 2. FAL veidlapa,

- Kuģa krājumu deklarācija - FAL 3. veidlapa,

- Apkalpes piederumu deklarācija - FAL 4. veidlapa,

- Apkalpes saraksts - FAL 5. veidlapa,

- Pasažieru saraksts - FAL 6. veidlapa,

- Bīstamās kravas manifests - FAL 7. veidlapa.

2.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības nepieprasa konsulāro formalitāšu izpildi un ar tām saistītas maksas vai nodevas par kuģu muitošanā nepieciešamajiem dokumentiem.

2.1.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes izstrādā procedūras saistībā ar ziņām, kas tiek ievāktas pirms ieiešanas un pirms iziešanas, lai atvieglotu valsts iestādēm nepieciešamās informācijas apstrādi un paātrinātu turpmāk veicamo atmuitošanu/muitošanu attiecībā uz kravu un personām.

2.1.3. Ieteicamā prakse. Valsts tiesību aktos jābūt noteiktam, kā ievācamas ziņas pirms kuģa ieiešanas un iziešanas. Ja runa ir par pirmsienākšanas informācijas nosūtīšanas laiku, tad to parasti nedrīkst noteikt ievērojami ilgu laiku pirms brīža, kad kuģis dodas prom no iziešanas valsts. Turklāt valsts tiesību aktos papildus pamatnoteikumiem varētu norādīt arī izņēmumus gadījumos, kad reisam nepieciešamais laiks ir īsāks, nekā noteikts pamatnoteikumos.

2.1.4. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm nevajadzētu atsevišķi pieprasīt Ģenerālo deklarāciju, Kravas deklarāciju, Apkalpes sarakstu un Pasažieru sarakstu, ja ziņas, kas ietvertas šajos dokumentos, jau norādītas informācijā, kura sniegta pirms kuģa ieiešanas.

2.1.5. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes

a) izstrādā sistēmas, kas paredzētas elektroniskai datu pārraidei, lai varētu iesniegt ziņas, kas nepieciešamas pirms kuģa ieiešanas un pirms kuģa iziešanas, un

b) apsver iespēju atkārtoti izmantot ziņas, kas savāktas pirms kuģa ieiešanas un pirms kuģa iziešanas, turpmākajās procedūrās kā daļu no visas informācijas, kas nepieciešama pasažieru un muitošanai/atmuitošanai attiecībā uz pasažieriem un kravu.

B. Dokumentu saturs un mērķi

2.2. Standarts. Ģenerālā deklarācija ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm vajadzīgās ziņas par kuģi, tam gan ieejot, gan izejot.

2.2.1. Ieteicamā prakse. Kuģim ieejot un izejot, jāpieprasa viena un tā paša veida Ģenerālā deklarācija.

2.2.2. Ieteicamā prakse. Ģenerālajā deklarācijā valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas:

• kuģa vārds, tips un IMO numurs,

• izsaukuma signāls,

• kuģa karogvalsts,

• reisa numurs,

• reģistrācijas dati,

• tilpības dati,

• kapteiņa vārds,

• kuģa aģenta vārds un kontaktinformācija,

• īss kravas apraksts,

• apkalpes locekļu skaits,

• pasažieru skaits,

• īsas ziņas par reisu,

• ieiešanas datums un laiks vai iziešanas datums,

• ieiešanas vai iziešanas osta,

• kuģa atrašanās vieta ostā,

• kuģa prasības attiecībā uz atkritumu un nosēdumu pieņemšanas iekārtām,

• pēdējā ieiešanas osta/nākamā ieiešanas osta.

2.2.3. Standarts. Valsts iestādes pieņem Ģenerālo deklarāciju, ko datējis un parakstījis vai nu kapteinis, vai kuģa aģents, vai arī kāda cita persona, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas ir apliecināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā.

2.3. Standarts. Kravas deklarācija ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm vajadzīgās ziņas par kravu, kuģim gan ieejot, gan izejot. Tomēr dati par jebkuru bīstamo kravu var tikt pieprasīti atsevišķi.

2.3.1. Ieteicamā prakse. Kravas deklarācijā valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas:

a) ieejot:

• kuģa vārds un IMO numurs,

• kuģa karogvalsts,

• kapteiņa vārds,

• izsaukuma signāls,

• reisa numurs,

• iekraušanas osta,

• osta, kur tiek izdarīts paziņojums,

• attiecīgos gadījumos konteineru identifikācija, marķējums un numuri, iepakojumu skaits un veids, preču daudzums un apraksts vai, ja pieejams, HS kods,*

• pārvadājuma dokumentu numuri kravai, ko izkrauj attiecīgajā ostā,

• ostas, kurās tiks izkrauta kuģī atlikusī krava,

• sākotnējās iekraušanas ostas attiecībā uz kravām, kuras pārvadā saskaņā ar multimodālā transporta dokumentiem vai konosamentu.

* Starptautiskā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencija, kuru dēvē arī par "Harmonizēto sistēmu" (HS). Šī starptautiskā konvencija stājās spēkā 1988. gada 1. janvārī; tās mērķis ir ieviest aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu, kuru izmanto muitas administrācijas preču un preču grupu apzīmēšanai, lai noteiktu muitas tarifus un apkopotu statistiku.

b) izejot:

• kuģa vārds un IMO numurs,

• kuģa karogvalsts,

• kapteiņa vārds,

• izsaukuma signāls,

• reisa numurs,

• izkraušanas osta,

• attiecībā uz attiecīgajā ostā iekrautajām precēm: konteineru identifikācija,

• pēc nepieciešamības: marķējums un numuri, iepakojumu skaits un veids,

• preču daudzums un apraksts,

• attiecīgajā ostā iekrautās kravas pārvadājuma dokumentu numuri.

1. piezīme. Lai Kravas deklarācijā varētu pareizi norādīt iepakojumu skaitu un veidu, kuģu īpašniekiem un citām attiecīgajām pusēm jānodrošina, ka precēm tiek norādītas ārējā iepakojuma vienības. Ja preces ir uz paliktņiem, jānorāda uz paletes(-ēm) esošo iepakojumu skaits un veids. Ja preces uz paletēm nav iepakotas, jānorāda uz paletes esošo preču daudzums un apraksts.

2. piezīme. Lai atvieglotu valsts iestādēm nepieciešamās informācijas apstrādi, visām iesaistītajām pusēm jānorāda pareizs preču apraksts un jāatturas izmantot vispārīgus terminus, piemēram, "ģenerālkrava", "detaļas" u. c.

2.3.2. Standarts. Attiecībā uz kuģī palikušo kravu valsts iestādes var pieprasīt uzrādīt vienīgi minimālās informācijas būtisko datu īsu pārskatu.

2.3.3. Standarts. Valsts iestādes pieņem Kravas deklarāciju, ko datējis un parakstījis vai nu kapteinis, vai kuģa aģents, vai arī kāda cita persona, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas ir apliecināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā.

2.3.4. Standarts. Kravas deklarācijas vietā valsts iestādēm jāpieņem arī kuģa manifesta kopija, ja tajā ir vismaz informācija, kas prasīta saskaņā ar ieteicamo praksi 2.3.1. punktā un standartu 2.3.2. punktā un ir parakstīta vai apstiprināta un datēta saskaņā ar standartu 2.3.3. punktā.

2.3.4.1. Ieteicamā prakse. Kā alternatīvu 2.3.4. punktā aprakstītajam standartam valsts iestādes var pieņemt saskaņā ar 2.3.3. punktā aprakstīto standartu parakstītu vai apstiprinātu pārvadājuma dokumenta norakstu vai apliecinātu kopiju, ja saistībā ar kravas veidu un daudzumu tas ir iespējams un ja visi dati, kas prasīti un identificēti saskaņā ar 2.3.1. punktā aprakstīto ieteicamo praksi un 2.3.2. punktā aprakstīto standartu un kas neparādās šajos dokumentos, tiek uzrādīti citur un ir attiecīgi apliecināti.

2.3.5. Standarts. Valsts iestādes atļauj neuzrādītu, kapteiņa īpašumā esošu saiņu neiekļaušanu no Kravas deklarācijā, ja vien par šiem saiņiem ziņas tiek sniegtas atsevišķi.

Piezīme: Ziņas par neuzrādītiem saiņiem jāsniedz uz atsevišķas veidlapas, un tām jāietver attiecīgās informācijas daļas, kas parasti parādās Kravas deklarācijā. Var tikt lietota Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Kravas deklarācijas veidlapa ar tajā izdarītu atzīmi, piemēram, "Neuzrādīto saiņu saraksts".

2.4. Standarts. Kuģa krājumu deklarācija, gan kuģim ieejot, gan izejot, ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm nepieciešamo informāciju par kuģa krājumiem.

2.4.1. Standarts. Valsts iestādes pieņem Kuģa krājumu deklarāciju, ko datējis un parakstījis vai nu kapteinis, vai kāds cits kuģa virsnieks, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis un kurš ir personiski informēts par kuģa krājumiem, vai kas ir apliecināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā.

2.5. Standarts. Apkalpes piederumu deklarācija ir pamatdokuments, kas valsts iestādēm sniedz nepieciešamo informāciju par apkalpei piederošajām lietām. Tā nav jāpieprasa izejot.

2.5.1. Standarts. Valsts iestādes pieņem Apkalpes piederumu deklarāciju, ko datējis un parakstījis vai nu kapteinis, vai kāds cits kuģa virsnieks, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas apstiprināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā. Valsts iestādes var arī pieprasīt katra apkalpes locekļa parakstu vai, ja viņš nav spējīgs parakstīties, viņa atzīmi deklarācijā attiecībā uz viņa piederumiem.

2.5.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes parasti pieprasa ziņas tikai par tiem kuģa apkalpes piederumiem, uz kuriem neattiecas atbrīvojumi no muitas nodevu un nodokļu samaksas vai kuri ir pakļauti aizliegumiem un ierobežojumiem.

2.6. Standarts. Apkalpes saraksts, gan kuģim ieejot, gan izejot, ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm nepieciešamās ziņas par apkalpes skaitu un sastāvu.

2.6.1. Standarts. Apkalpes sarakstā valsts iestādes nevar pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas:

• kuģa vārds un IMO numurs,

• kuģa karogvalsts,

• izsaukuma signāls,

• reisa numurs,

• uzvārds,

• vārdi,

• pilsonība,

• rangs vai ierindas jūrnieks,

• dzimšanas vieta un datums,

• personu apliecinoša dokumenta veids un numurs,

• ieiešanas osta un datums,

• pēdējā ieiešanas osta.

2.6.2. Standarts. Valsts iestādes pieņem Apkalpes sarakstu, ko datējis un parakstījis vai nu kapteinis, vai kāds cits kuģa virsnieks, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas apstiprināta attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā.

2.6.3. Nav piemērojams.

2.6.4. Ieteicamā prakse. Tad, ja kuģis, ievērojot paredzēto programmu, atkārtoti ieiet vienā un tajā pašā ostā vismaz reizi 14 dienu laikā un ja ir veiktas tikai nelielas izmaiņas apkalpē, valsts iestādēm parasti nav jāpieprasa iesniegšanai jauns, pilnīgs Apkalpes locekļu saraksts - tām jāpieņem esošais Apkalpes locekļu saraksts ar tajā norādītajām izmaiņām.

2.7. Standarts. Pasažieru saraksts ir pamatdokuments, kas valsts iestādēm sniedz nepieciešamās ziņas par pasažieriem, kuģim ieejot un izejot.

2.7.1. Ieteicamā prakse. Nav piemērojama.

2.7.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm papildus Pasažieru sarakstam nebūtu jāpieprasa iekāpšanas vai izkāpšanas kartes no tiem pasažieriem, kuru vārdi iekļauti šajā sarakstā. Taču tad, ja valsts iestādēm ir īpašas problēmas, kas rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai, starptautiskā ceļojumā esošai personai, kuģim ieejot ostā, var pieprasīt rakstveidā norādīt savu galamērķa adresi.

2.7.3. Ieteicamā prakse. Pasažieru sarakstā valsts iestādes nedrīkst pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas:

• kuģa vārds un IMO numurs,

• izsaukuma signāls,

• kuģa karogvalsts,

• reisa numurs,

• uzvārds,

• vārdi,

• pilsonība,

• dzimšanas datums,

• dzimšanas vieta,

• pasažiera uzrādītā personu apliecinošā vai ceļošanas dokumenta veids,

• personu apliecinoša vai ceļošanas dokumenta sērijas numurs,

• iekāpšanas osta,

• izkāpšanas osta,

• kuģa ieiešanas osta un datums,

• ir vai nav tranzītpasažieris.

2.7.4. Ieteicamā prakse. Kuģu īpašnieku iekšējai lietošanai sagatavotais saraksts var tikt pieņemts Pasažieru saraksta vietā, ja tajā ir vismaz informācija, kas prasīta saskaņā ar 2.7.3. punktā aprakstīto ieteicamo praksi, un ja tas ir datēts un parakstīts vai apliecināts saskaņā ar 2.7.5. punktā aprakstīto standartu.

2.7.5. Standarts. Valsts iestādes pieņem Pasažieru sarakstu, ko datējis un parakstījis vai nu kapteinis, vai kuģa aģents, vai arī kāda cita persona, kuru kapteinis atbilstoši pilnvarojis, vai kas ir apliecināts attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā.

2.8. Standarts. Bīstamās kravas manifests ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm nepieciešamās ziņas par bīstamu kravu.

2.8.1. Standarts. Bīstamās kravas manifestā valsts iestādes nevar pieprasīt sniegt neko vairāk kā vien šādas ziņas:

kuģa vārds,

izsaukuma signāls,

IMO numurs,

kuģa karogvalsts,

kapteiņa vārds,

reisa numurs,

iekraušanas osta,

izkraušanas osta,

pārvadājumu aģents,

rezervēšanas/identifikācijas numurs,

marķējums un numuri,

konteinera identifikācijas numurs(-i),

transportlīdzekļa reģistrācijas numurs(-i),

iepakojumu skaits un veids,

oficiālais kravas nosaukums,

klase,

ANO nr.,

iepakošanas grupa,

papildu bīstamība,

uzliesmošanas temperatūra (^oC, c.c.),

jūras piesārņotājs,

bruto/neto svars (kg),

EmS,

kravas telpas atrašanās vieta uz kuģa,

papildinformācija.

2.9. Standarts. Kuģim ieejot vai izejot, valsts iestādes nevar pieprasīt nekādas citas rakstveida deklarācijas attiecībā uz pasta sūtījumiem kā vien tās, kas noteiktas Pasaules Pasta konvencijā, ja tās ir faktiski izdotas. Ja šāda dokumenta nav, pasta sūtījumu priekšmetus (to skaitu un svaru) norāda Kravas deklarācijā.

2.10. Standarts. Jūras sanitārā deklarācija ir pamatdokuments, kurā ir ziņas, kuras pieprasa ostas veselības aizsardzības iestādes par personu veselības stāvokli uz kuģa reisa laikā un tam ieejot ostā.

C. Ieiešanas dokumenti

2.11. Standarts. Attiecībā uz kuģa ieiešanu ostā valsts iestādes nevar pieprasīt sniegt neko vairāk kā:

• Ģenerālo deklarāciju (5 eksemplārus),

• Kravas deklarāciju (4 eksemplārus),

• Kuģa krājumu deklarāciju (4 eksemplārus),

• Apkalpes piederumu deklarāciju (2 eksemplārus),

• Apkalpes sarakstu (4 eksemplārus),

• Pasažieru sarakstu (4 eksemplārus),

• Bīstamās kravas manifestu (1 eksemplāru),

• Jūras sanitāro deklarāciju (1 eksemplāru).

D. Iziešanas dokumenti

2.12. Standarts. Kuģim atstājot ostu, valsts iestādes nevar pieprasīt neko vairāk kā :

• Ģenerālo deklarāciju (5 eksemplārus),

• Kravas deklarāciju (4 eksemplārus),

• Kuģa krājumu deklarāciju (3 eksemplārus),

• Apkalpes sarakstu (2 eksemplārus),

• Pasažieru sarakstu (2 eksemplārus),

• Bīstamās kravas manifestu (1 eksemplāru).

2.12.1. Standarts. Attiecībā uz kravu, kas ir deklarēta, kuģim ieejot ostā, un kas ir palikusi uz kuģa, kuģim izejot no ostas, valsts iestādes nevar pieprasīt jaunu Kravas deklarāciju.

2.12.2. Ieteicamā prakse. Ne attiecībā uz kuģa krājumiem, kas ir tikuši deklarēti, kuģim ieejot ostā, ne arī attiecībā uz krājumiem, kas ir iegādāti šajā ostā, par ko liecina kāds cits šajā ostā iesniegts muitas dokuments, netiek pieprasīta atsevišķa Kuģa krājumu deklarācija.

2.12.3. Standarts. Ja, kuģim izejot no ostas, valsts iestādes pieprasa informāciju par kuģa apkalpi, tām jāpieņem Apkalpes saraksta eksemplārs, kas iesniegts, kuģim ieejot ostā, ja to vēlreiz ir parakstījis kapteinis vai viņa atbilstoši pilnvarots virsnieks, norādot izmaiņas apkalpes skaitā vai sastāvā, kuģim izejot no ostas, vai norādot, ka laikā, kamēr kuģis atradās ostā, izmaiņas nav notikušas.

2.13.*

* Šīs sērijas numerācija ir rezervēta lietošanai nākotnē.

E. Secīga ieiešana divās vai vairākās vienas un tās pašas valsts ostās

2.14. Ieteicamā prakse. Ņemot vērā procedūras, kas veiktas, kuģim ieejot pirmajā ostā kādas valsts teritorijā, tad, ja tas, neieejot kādas citas valsts ostā, ieiet pirmās minētās valsts citās ostās, valsts iestādēm pieprasīto formalitāšu un dokumentu skaitu vajadzētu samazināt līdz minimumam.

F. Dokumentu aizpildīšana

2.15. Ieteicamā prakse. Šajā pielikumā, izņemot standartu 3.7. punktā, minētie dokumenti valsts iestādēm pēc iespējas jāpieņem neatkarīgi no valodas, kādā tajos ir iesniegtas prasītās ziņas, bet tām ir tiesības pieprasīt rakstveida vai mutisku tulkojumu kādā no valsts valodām viņu valstī vai Organizācijas oficiālajā valodā, ja tās to uzskata par nepieciešamu.

2.16. Standarts. Valsts iestādes pieņem dokumentus, kas sniegti jebkādā pieņemamā un saprotamā veidā, tostarp dokumentus, kuri aizpildīti rokrakstā ar tinti vai neizdzēšamu zīmuli vai kuri sagatavoti, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

2.16.1. Standarts. Ja ir nepieciešams paraksts, valsts iestādes to pieņem rokrakstā, faksimilā, perforēts, zīmogots, simbolos vai izpildīts citiem mehāniskiem vai elektroniskiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā valsts tiesību normām. Tādas informācijas apliecināšanai, kas iesniegta citā, nevis papīra formā, jānotiek attiecīgajai valsts iestādei pieņemamā veidā.

2.17. Standarts. Tās valsts iestādes, kurā paredzēta ieiešanas, iziešanas vai tranzīta osta, nevar pieprasīt, lai kādu dokumentu, kas attiecas uz kuģi, tā kravu, krājumiem, pasažieriem vai apkalpi un kas minēts šajā nodaļā, būtu legalizējis, verificējis, apliecinājis vai iepriekš apskatījis kādu viņu pārstāvis ārvalstīs. Tas nav uzskatāms par ierobežojumu attiecībā uz prasībām par pases vai cita pasažiera vai apkalpes locekļa personu apliecinoša dokumenta iesniegšanu vīzas saņemšanai vai citiem līdzīgiem mērķiem.

G. Kļūdas dokumentos un sodi par to

2.18. Standarts. Valsts iestādes, neaizkavējot kuģi, atļauj šajā pielikumā minētajos dokumentos izlabot kļūdas, ja tās uzskatāmas par nejaušām, nav nopietnas, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ vai ar mērķi pārkāpt likumus vai noteikumus, ar noteikumu, ka šīs kļūdas tiek atklātas, pirms dokuments tiek pilnīgi pārbaudīts, un labojumus var izdarīt nekavējoties.

2.19. Standarts. Par kļūdām, kas tiek atrastas šajā pielikumā minētajos dokumentos, kurus parakstījis kuģa īpašnieks vai kapteinis vai kuri parakstīti iepriekšminēto personu vārdā vai kā citādi ir apliecināti, nevar uzlikt sodu, pirms ir radusies iespēja paskaidrot valsts iestādēm, ka kļūdas ir nejaušas, nav nopietnas, nav pieļautas atkārtotas neuzmanības dēļ vai ar mērķi pārkāpt attiecīgās ostas valsts tiesību aktus.

H. Īpaši atvieglojumi attiecībā uz kuģiem, kas ieiet ostā, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus, jūrā izglābtas personas vai citas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai

2.20. Standarts. Valsts iestādes cenšas sadarboties ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad kuģis paredz ieiet ostā tikai tādēļ, lai nogādātu krastā slimus vai ievainotus apkalpes locekļus, pasažierus, jūrā izglābtas personas vai citas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai, kapteinis par šo nodomu valsts iestādēm sniedz pēc iespējas vairāk informācijas, minot iespējami pilnīgākas ziņas par slimību vai ievainojumu, kā arī par personu identitāti.

2.21. Standarts. Valsts iestādes, ja iespējams, pa radio, bet jebkurā gadījumā pa ātrāk funkcionējošajiem sakaru kanāliem pirms kuģa ieiešanas informē kapteini par nepieciešamo dokumentāciju un procedūrām, lai varētu pēc iespējas drīzāk nogādāt krastā slimās vai ievainotās personas un bez kavēšanās noformēt kuģa dokumentus.

2.22. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kas ieiet ostā ar šādu mērķi un ir paredzējuši to atkal nekavējoties atstāt, valsts iestādes dod priekšroku, lai pietauvotos piestātnēs, ja slimo personu stāvoklis vai jūras stāvoklis liedz droši izkāpt ceļu vai ostu tuvumā.

2.23. Standarts. Attiecībā uz kuģiem, kuri ieiet ostā ar šādu mērķi un ir paredzējuši to atkal nekavējoties atstāt, valsts iestādes parasti nevar pieprasīt dokumentus, kas minēti 2.1. punkta standartā, izņemot Jūras sanitāro deklarāciju, un Ģenerālo deklarāciju, ja bez tās nevar iztikt.

2.24. Standarts. Ja valsts iestādes pieprasa Ģenerālo deklarāciju, šajā dokumentā nav jābūt vairāk ziņām, tikai tām, kas minētas 2.2.2. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē, un, ja vien iespējams, pat mazāk.

2.25. Standarts. Ja valsts iestādes veic ar kuģa ieiešanu saistītās pārbaudes pirms slimo vai ievainoto nogādāšanas krastā, šie kontroles pasākumi jāpakārto neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

2.26. Standarts. Ja saistībā ar ārstniecības izmaksām vai minēto personu repatriāciju vai aizvešanu ir nepieciešamas garantijas vai jāuzņemas saistības, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu nedrīkst atlikta vai aizkavēt, līdz tiek saņemtas šīs garantijas vai notiek saistību uzņemšanās.

2.27. Standarts. Jebkuri kontroles pasākumi, ko valsts iestādes var veikt attiecībā uz slimajām vai ievainotajām personām, jāpakārto neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vai sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem.

3. nodaļa.Personu iebraukšana un izbraukšana

Šajā nodaļā apkopoti noteikumi attiecībā uz formalitātēm, ko valsts iestādes pieprasa no pasažieriem un apkalpes locekļiem, kuģiem ieejot vai izejot.

A. Iebraukšanas un izbraukšanas prasības un procedūra

3.1. Standarts. Derīga pase ir pamatdokuments, kurā ir valsts iestādēm nepieciešamā informācija par katru pasažieri, kuģim ieejot un izejot.

3.1.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdības atbilstoši iespējām piekrīt pieņemt oficiālus personu apliecinošus dokumentus pases vietā atbilstoši divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

3.2. Standarts. Valsts iestādes panāk vienošanos, saskaņā ar kuru imigrācijas iestādēm kuģa pasažieru pases vai to vietā pieņemamie oficiālie personu apliecinošie dokumenti jāpārbauda tikai vienreiz iebraucot un vienreiz izbraucot. Turklāt šīs pases vai oficiālos personu apliecinošos dokumentus var pieprasīt uzrādīt verifikācijas vai identifikācijas nolūkā saistībā ar muitas un citām formalitātēm, kuģim ieejot un izejot.

3.3. Standarts. Pēc pasu vai to vietā pieņemamo oficiālo personu apliecinošo dokumentu individuālas uzrādīšanas valsts iestādes šos dokumentus pēc pārbaudes nekavējoties atdod atpakaļ, tos nedrīkst aizturēt papildus kontrolei, ja vien nepastāv kāds šķērslis pasažiera ielaišanai šajā teritorijā.

3.3.1. Standarts. Katras līgumslēdzējvalsts valdība nodrošina to, lai valsts iestādes konfiscētu neīstus, viltotus vai nelikumīgus ceļošanas dokumentus personām bez iebraukšanas tiesībām. Šādi dokumenti jāizņem no apgrozības un, ja tas ir lietderīgi, jāatdod attiecīgajām iestādēm. Konfiscētā dokumenta vietā atsavinātāja valsts izdod pavadvēstuli*, kurai, ja tas ir iespējams, pievieno konfiscēto ceļošanas dokumentu fotokopiju un jebkuru citu svarīgu informāciju. Pavadvēstule un tās pielikumi jānodod operatoram, kas būs atbildīgs par personu bez iebraukšanas tiesībām repatriāciju. Tā sniegs informāciju valsts iestādēm tranzīta un/vai ceļojuma sākšanas vietās.

* Iespējamais pavadvēstules variants ievietots 2. pielikumā.

Piezīme: Iepriekšminētais standarts nav jāinterpretē tā, ka netiek ievērotas līgumslēdzējvalstu valdību valsts iestāžu tiesības noteikt, vai viltotu dokumentu uzrādīšana pati par sevi rada pamatu iebraukšanas atteikumam un tūlītējai repatriācijai no attiecīgās valsts vai ne. Neko šajā standartā nevar interpretēt kā pretrunā esošu Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu noteikumiem un noteikumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1967. gada 31. janvāra Protokolā par bēgļu statusu, kas attiecas uz bēgļa izraidīšanas vai atpakaļsūtīšanas aizliegumu.

3.3.2. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieņem pārbaudei tādu personu, kura tiek nogādāta atpakaļ no izkāpšanas vietas pēc tam, kad ticis noskaidrots, ka šai personai nav iebraukšanas tiesību, ja šī persona ir izkāpusi attiecīgās valsts teritorijā. Līgumslēdzējvalstu valdības šādu personu nesūta atpakaļ uz valsti, kurā viņa agrāk ir tikusi atzīta par personu bez iebraukšanas tiesībām.

1. piezīme. Šis noteikums neliedz valsts iestādēm personu, kurai nav iebraukšanas tiesību un kura tiek sūtīta atpakaļ, turpināt pārbaudīt, lai noteiktu šīs personas faktiskās tiesības iebraukt attiecīgajā valstī vai lai nokārtotu viņas pārsūtīšanu, repatriāciju vai izraidīšanu uz valsti, kuras pilsonība tai ir vai kurā tā drīkst iebraukt. Ja persona, kurai nav iebraukšanas tiesības, ir pazaudējusi vai iznīcinājusi savu ceļošanas dokumentu, līgumslēdzējvalsts valdība tā vietā pieņem dokumentu, kas apliecina iekāpšanas un iebraukšanas apstākļus un ko izdevušas tās līgumslēdzējvalsts valsts iestādes, kur ticis atzīts, ka attiecīgajai personai nav iebraukšanas tiesību.

2. piezīme. Neko šajā standartā vai 1. piezīmē nevar interpretēt kā pretrunā esošu Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu noteikumiem un noteikumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas 1967. gada 31. janvāra Protokolā par bēgļu statusu, kas attiecas uz bēgļa izraidīšanas vai atpakaļsūtīšanas aizliegumu.

3.3.3. Standarts. Pirms pasažieri un apkalpes locekļi tiek pieņemti, lai veiktu pārbaudi saistībā ar viņu iebraukšanas tiesībām attiecīgajā valstī, atbildību par viņu uzraudzību un aprūpi uzņemas kuģa īpašnieks.

3.3.4. Ieteicamā prakse. Pēc tam, kad pasažieri un apkalpes locekļi ar vai bez īpašiem nosacījumiem ir pieņemti pārbaudes veikšanai, un, ja konkrētās personas atrodas valsts iestāžu fiziskā uzraudzībā, valsts iestādes ir atbildīgas par šo personu uzraudzību un aprūpi, līdz viņām tiek piešķirtas ieceļošanas tiesības vai tiek apstiprināts, ka viņām tādu nav.

3.3.5. Standarts. Kuģa īpašnieka pienākums aizvest projām ikvienu personu no attiecīgas valsts teritorijas zaudē spēku tad, kad tiek nešaubīgi atzīts, ka šai personai ir iebraukšanas tiesības attiecīgajā valstī.

3.3.6. Standarts. Ja tiek atzīts, ka personai nav iebraukšanas tiesību, valsts iestādes bez nepamatotas kavēšanās par to informē kuģa īpašnieku un konsultējas ar kuģa īpašnieku saistībā ar šīs personas repatriācijas pasākumiem. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par tādas personas uzturēšanās un repatriācijas izmaksām, kurai nav iebraukšanas tiesību, un gadījumā, kad šī persona tiek sūtīta atpakaļ kuģa īpašnieka uzraudzībā, kuģa īpašnieks ir atbildīgs par šīs personas nekavējošu repatriāciju uz:

• iekāpšanas valsti vai

• jebkuru citu vietu, kurā šai personai ir iebraukšanas tiesības.

3.3.7. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības un kuģu īpašnieki sadarbojas, ja tas ir lietderīgi, lai noskaidrotu pasu un vīzu derīgumu un autentiskumu.

3.4. Ieteicamā prakse. Pasažieriem iebraucot vai aizbraucot, valsts iestādes nevar prasīt no tiem vai no kuģu īpašniekiem to vārdā jebkādu rakstveida informāciju, kas atkārtotu vai papildinātu to pasēs vai oficiālajos personu apliecinošajos dokumentos jau minēto informāciju, izņemot to, kas nepieciešama, lai aizpildītu šajā pielikumā minētos dokumentus.

3.5. Ieteicamā prakse. Ja valsts iestādes, pasažieriem iebraucot vai izbraucot, pieprasa papildu rakstveida informāciju, kas nav nepieciešama, lai aizpildītu šajā pielikumā minētos dokumentus, tad turpmākai pasažieru identifikācijai nepieciešamās informācijas apjomam nevajadzētu pārsniegt 3.6. punktā aprakstītās ieteicamās prakses (iekāpšanas/izkāpšanas karte) noteiktās prasības. Valsts iestādēm jāpieņem pasažiera aizpildīta iekāpšanas/izkāpšanas karte un nav jāpieprasa, lai to aizpildītu vai pārbaudītu kuģa īpašnieks. Ir jāpieņem salasāmā rokrakstā aizpildīta karte, izņemot, ja veidlapā tiek prasīti drukātie burti. No katra pasažiera jāpieprasa tikai viens iekāpšanas/izkāpšanas kartes eksemplārs, kas savukārt var būt veidots no viena vai vairākiem paralēli sagatavotiem eksemplāriem.

3.6. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes nedrīkst pieprasīt iekāpšanas/izkāpšanas kartē uzrādīt vairāk par šādām ziņām:

• uzvārds,

• vārdi,

• pilsonība,

• pases vai cita oficiālā personu apliecinošā dokumenta numurs,

• dzimšanas datums,

• dzimšanas vieta,

• nodarbošanās,

• iekāpšanas/izkāpšanas osta,

• dzimums,

• galamērķa adrese,

• paraksts.

3.7. Standarts. Gadījumos, kad no personām, kas atrodas uz kuģa, ir nepieciešami pierādījumi par aizsardzību pret dzelteno drudzi (slimību), valsts iestādes pieņem Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos noteikto starptautiskās vakcinācijas vai atkārtotas vakcinācijas apliecību.

3.8. Ieteicamā prakse. Ja runa ir par personām, kas atrodas uz kuģa vai no tā izkāpj, veselības pārbaudi parasti veic tikai tām personām, kuras ierodas no reģiona, kas inficēts ar slimībām, kuru pārnēsātājiem noteikta karantīna, attiecīgās slimības inkubācijas periodā (saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem). Taču saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem var tikt noteikta papildu veselības pārbaude.

3.9. Ieteicamā prakse. Iebraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas muitas pārbaude valsts iestādēm parasti jāveic paraugu vai izlases veidā. Cik vien iespējams jāiztiek bez rakstveida deklarācijām attiecībā uz pasažieriem līdzi esošo bagāžu.

3.9.1. Ieteicamā prakse. Kad vien tas ir iespējams, valsts iestādēm jāizvairās no aizbraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas pārbaudes, pienācīgi ņemot vērā iespējamo vajadzību piemērot attiecīgus drošības pasākumus.

3.9.2. Ieteicamā prakse. Ja no aizbraucošajiem pasažieriem līdzi esošās bagāžas pārbaudes nav iespējams atteikties pilnībā, tad šāda pārbaude parasti jāveic paraugu vai izlases veidā.

3.10. Standarts. Pase vai personu apliecinošs dokuments, kas izsniegts saskaņā ar attiecīgajām ILO konvencijām, vai arī derīgs un pienācīgi atzīts jūrnieka personu apliecinošs dokuments ir pamatdokuments, kas sniedz valsts iestādēm nepieciešamās ziņas par apkalpes locekli, kuģim ieejot vai izejot.

3.10.1. Standarts. Valsts iestādes nevar pieprasīt, lai jūrnieka personu apliecinošajā dokumentā būtu vairāk par šādām ziņām:

• uzvārds,

• vārdi,

• dzimšanas vieta un datums,

• pilsonība,

• fiziskās pazīmes,

• fotogrāfija (apliecināta),

• paraksts,

• derīguma termiņš (ja tāds ir),

• izdevēja valsts iestāde.

3.10.2. Standarts. Ja jūrniekam ir nepieciešams ar jebkāda veida transportlīdzekli iebraukt valstī vai to atstāt kā pasažierim, lai:

a) pievienotos savam kuģim vai pārceltos uz citu kuģi,

b) šķērsotu valsti tranzītā, lai pievienotos savam kuģim citā valstī, repatriētos, vai arī tam ir kāds cits attiecīgo valsts iestāžu apstiprināts mērķis,

valsts iestādes šā jūrnieka pases vietā pieņem derīgs jūrnieka personu apliecinošs dokuments, ja šis dokuments garantē tā uzrādītāja atgriešanos izdevējā valstī.

3.10.3. Ieteicamā prakse. Parasti valsts iestādes nedrīkst pieprasīt, lai apkalpes locekļi uzrāda individuālo personu apliecinošo dokumentu vai sniedz informāciju, kas papildina jūrnieka personu apliecinošajā dokumentā ietverto informāciju un kas nav minēta Apkalpes sarakstā.

B. Pasākumi, lai atvieglotu kravas, pasažieru, apkalpes un bagāžas dokumentu nokārtošanu

3.11. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu iestādēm jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu apmierinošu ostas satiksmes plūsmu, tā lai pasažieru, apkalpes un bagāžas dokumenti tiktu ātri noformēti, jānodrošina tā ar attiecīgu personālu un jārūpējas par atbilstošām iekārtām, īpašu uzmanību pievēršot bagāžas iekraušanai, izkraušanai un pārvešanas nodrošinājumam (tostarp mehānisko sistēmu izmantojumam), kā arī vietām, kurās visbiežāk novērojama pasažieru aizkavēšanās. Ja nepieciešams, jāveic pasākumi, lai ierīkotu segtu nojumi starp kuģi un vietu, kur tiek veikta pasažieru un apkalpes pārbaude. Šai nojumei un iekārtām jābūt pietiekami ērtām un ar iespējām tās paplašināt, lai tās atbilstu paaugstinātu drošības pasākumu prasībām palielinātu draudu gadījumos.

3.11.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm:

a) sadarbībā ar kuģu īpašniekiem un ostu iestādēm jāievieš piemēroti pasākumi:

i) individuāla un pastāvīga metode pasažieru un bagāžas apskatei;

ii) sistēma, kas pasažieriem palīdzētu viegli pazīt un saņemt savu pārbaudīto bagāžu, tiklīdz tā ir nogādāta vietā, kur tā jāpieprasa;

iii) jānodrošina, lai būtu pieejamas ierīces un pakalpojumi gados vecu pasažieru un pasažieru ar invaliditāti vajadzību nodrošināšanai.

b) jānodrošina, lai ostu pārvaldes veiktu visus nepieciešamos pasākumus:

i) lai nodrošinātu pasažieru un viņu bagāžas vieglu un ātru nokļūšanu līdz vietējam transportam;

ii) lai gadījumā, ja apkalpēm jāapmeklē kādi dienesti valdības uzdevumā, tiem jābūt viegli pieejamiem un izvietotiem pēc iespējas tuvāk citam pie cita.

3.11.2. Ieteicamā prakse. Par ātras dokumentu noformēšanas prakses līdzekli valsts iestādēm jāuzskata divkanālu sistēmas* ieviešana pasažieru, viņu bagāžas un individuālo ceļu satiksmes līdzekļu dokumentu noformēšanā.

* Atsauce uz Ieteicamo praksi Nr. 11 un F3 pielikuma II papildinājumu Kioto konvencijā.

3.12. Standarts. Valsts iestādes pieprasa, lai kuģu īpašnieki nodrošinātu to, ka kuģa apkalpe veic visus attiecīgos pasākumus, kas palīdz paātrināt pasažieru un apkalpes locekļu iebraukšanas procedūru veikšanu. Šo pasākumu vidū var būt:

a) iepriekšējas ziņas nosūtīšana attiecīgajām valsts iestādēm, kurā norādīts paredzamais ieiešanas laiks, pievienojot informāciju par iespējamām izmaiņām laikā, un kuģa reisa datu paziņošana, ja tas var ietekmēt pārbaudes prasības;

b) kuģa dokumentu sagatavošana ātram pārskatam;

c) trapa un citu piezemēšanās līdzekļu sagatavošana, kamēr kuģis vēl ir ceļā uz piestātni vai noenkurošanos, un

d) veikt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nekavējoties un akurāti pārbaudes veikšanai sapulcētos uz kuģa esošās personas ar nepieciešamajiem dokumentiem, ņemot vērā pasākumus apkalpes locekļu atbrīvošanai no būtisku pienākumu veikšanas mašīntelpā un citur.

3.13. Ieteicamā prakse. Ierakstot vārdus pasažieru un apkalpes dokumentos, vispirms jāmin uzvārds vai uzvārdi. Ja tiek lietots gan tēva, gan mātes uzvārds, tēva uzvārds jāmin pirmais. Ja attiecībā uz precētām sievietēm tiek lietots gan vīra, gan sievas uzvārds, tad vīra uzvārds jānorāda pirmais.

3.14. Standarts. Valsts iestādes bez nepamatotas kavēšanās pieņem uz kuģa esošās personas pārbaudei, lai pārliecinātos, vai tām ir iebraukšanas tiesības valstī.

3.15. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes nedrīkst kuģu īpašniekiem uzlikt nepamatotus vai nesamērīgus sodus, ja tās atklāj, ka pasažiera rīcībā esošais kontroldokuments ir neatbilstošs, vai ja šā iemesla dēļ pasažieriem tiek liegta iespēja iebraukt valstī.

3.15.1. Standarts. Valsts iestādes veicina to, lai kuģu īpašnieki veiktu nepieciešamos piesardzības pasākumus pasažieru iekāpšanas vietā, nodrošinot to, ka viņu rīcībā ir ikviens kontroldokuments, kuru pieprasa saņēmējvalsts vai tranzītvalsts.

3.15.2. Standarts. Ja tiek atzīts, ka personai nav iebraukšanas tiesību un viņa tiek aizvesta projām no attiecīgās valsts teritorijas, kuģa īpašniekam ir tiesības atgūt no šīs personas visas izmaksas, kas radušās minētā fakta dēļ.

3.15.3. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu un paātrinātu starptautisko jūras satiksmi, valsts iestādēm vajadzētu ieviest vai tad, ja tas nav šo iestāžu kompetencē, tikai ieteikt savas valsts amatpersonām lietošanai jūras termināļos vai uz kuģa klāja standartizētas starptautiskās zīmes un simbolus, kurus izstrādājusi vai apstiprinājusi Organizācija sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un kuri pēc iespējas ir kopīgi visiem transporta veidiem.

C. Īpaši atvieglojumi jūras transportā gados veciem pasažieriem un pasažieriem ar invaliditāti

3.16. Ieteicamā prakse. Jāveic pasākumi, lai visa nepieciešamā informācija par transportu un drošību būtu brīvi pieejama pasažieriem ar redzes un dzirdes traucējumiem.

3.17. Ieteicamā prakse. Gados veciem pasažieriem un pasažieriem ar invaliditāti, kurus atved uz kuģa vai sagaida termināļa ēkā, jābūt rezervētām vietām, kas atrodas pēc iespējas tuvāk galvenajām ieejām. Tās skaidri jāmarķē ar attiecīgām zīmēm. Pieejai jābūt brīvai no šķēršļiem.

3.18. Ieteicamā prakse. Ja sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir ierobežota, jādara viss, lai nodrošinātu pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus par saprātīgu cenu, piemērojot šīm vajadzībām esošos un plānotos pakalpojumus vai piedāvājot pasažieriem ar ierobežotām kustības spējām īpašus pakalpojumus.

3.19. Ieteicamā prakse. Termināļi un kuģi jānodrošina ar ierīcēm, lai gados veci pasažieri un pasažieri ar invaliditāti varētu droši iekāpt kuģī un no tā izkāpt.

D. Atvieglojumi izpriecu braucienos iesaistītiem kuģiem un pasažieriem

3.20. Standarts. Valsts iestādes pa radio sniedz izpriecu kuģim atļauju izmantot ostu, ja, ņemot vērā informāciju, kas saņemta no kuģa pirms tā ieiešanas, paredzētās ieiešanas ostas veselības aizsardzības iestādes uzskata, ka šī ierašanās neradīs tādu slimību ievešanu vai izplatību, kuras pārnēsātājam noteikta karantīna.

3.21. Ieteicamā prakse. Ģenerālā deklarācija, Pasažieru saraksts un Apkalpes saraksts no izpriecu kuģiem jāpieprasa vienīgi tad, kad kuģis ieiet pirmajā ostā kādā valstī un iziet no pēdējās ostas šajā valstī, ar noteikumu, ka reisa plānā nav izdarītas izmaiņas.

3.22. Standarts. Kuģa Krājumu deklarācija un Apkalpes piederumu deklarācija no izpriecu kuģa jāpieprasa vienīgi pirmajā ieiešanas ostā konkrētajā valstī.

3.23. Standarts. Pases vai citi oficiālie personu apliecinošie dokumenti visu laiku ir pasažieru rīcībā.

3.24. Ieteicamā prakse. Ja izpriecu kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām, tā pasažieriem nav vajadzīgas vīzas, izņemot īpašos, valsts iestāžu noteiktos apstākļos.

Piezīme: Šīs ieteicamās prakses mērķis ir nodrošināt to, lai katra līgumslēdzējvalsts varētu izdot šiem pasažieriem vai pieņemt no tiem, kad tie ierodas, kādu veidlapu, kurā norādīts, ka tiem ir tiesības uzturēties tās teritorijā.

3.25. Standarts. Izpriecu kuģa pasažierus nedrīkst nepamatoti aizkavēt saistībā ar valsts iestāžu veiktajiem kontroles pasākumiem.

3.26. Standarts. Kopumā, izņemot drošības nolūkos un lai noteiktu personas identitāti un viņas iebraukšanas tiesības, par imigrācijas kontroli atbildīgās valsts iestādes nevar veikt personas pārbaudi izpriecu kuģa pasažieriem.

3.27. Standarts. Ja izpriecu kuģis citu pēc citas apmeklē vairākas vienas valsts ostas, valsts iestādes pasažieru kontroli parasti veic tikai pirmajā ieiešanas ostā un pēdējā iziešanas ostā.

3.28. Ieteicamā prakse. Lai atvieglotu ātrāku izkāpšanu krastā, izpriecu kuģu pasažieru iepriekšējā kontrole, ja tas iespējams, būtu jāveic jau uz klāja, pirms kuģis ieiet izkāpšanas ostā.

3.29. Ieteicamā prakse. Tiem izpriecu kuģu pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa vienā, bet iekāpj tajā pašā kuģī citā vienas valsts ostā, ir jābauda tādi paši atvieglojumi kā tiem pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa un iekāpj tajā vienā un tajā pašā ostā.

3.30. Ieteicamā prakse. Jūras sanitārajai deklarācijai jābūt vienīgajam izpriecu kuģu pasažieriem nepieciešamajam veselības pārbaudes dokumentam.

3.31. Standarts. Kuģu beznodokļu veikaliem jābūt pieejamiem izpriecu kuģu pasažieriem arī laikā, kad šis kuģis stāv ostā.

3.32. Standarts. Parasti izpriecu kuģu pasažieriem savi personiskās lietošanas priekšmeti nav rakstveidā jānorāda deklarācijā. Tomēr attiecībā uz priekšmetiem, kam atbilst lielas muitas nodevu un citu nodokļu un maksājumu summas, var pieprasīt rakstveida deklarāciju un drošību.

3.33. Ieteicamā prakse. Izpriecu kuģu pasažierus nedrīkst pakļaut nekādai valūtas kontrolei.

3.34. Standarts. Izpriecu kuģu pasažieriem nevar pieprasīt iekāpšanas/izkāpšanas karti.

3.35. Nav piemērojams.

E. Īpaši atvieglojumi tranzītpasažieriem

3.36. Standarts. Tranzītpasažieris, kas paliek uz tā kuģa, ar kuru viņš ieradies un ar kuru tas arī dodas prom, parasti netiek pakļauts valsts iestāžu standarta kontrolei, izņemot drošības nolūkā.

3.37. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim ļauj paturēt pie sevis pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu.

3.38. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim nedrīkst pieprasīt aizpildīt iekāpšanas/izkāpšanas karti.

3.39. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti jāizsniedz pagaidu uzturēšanās atļauja izkāpšanai krastā kuģa stāvēšanas laikā, ja viņš to vēlas.

3.40. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nedrīkst prasīt uzrādīt vīzu, ja vien attiecīgās valsts iestādes nav noteikušas īpašus apstākļus.

3.41. Ieteicamā prakse. Tranzītpasažierim, kas turpina ceļu no tās pašas ostas ar to pašu kuģi, parasti nedrīkst prasīt uzrādīt rakstveidā aizpildītu Muitas deklarāciju.

3.42. Ieteicamā prakse. Tiem tranzītpasažieriem, kuri izkāpj no kuģa vienā, bet iekāpj tajā pašā kuģī citā vienas un tās pašas valsts ostā, jābauda tādi paši atvieglojumi kā tiem pasažieriem, kuri izkāpj no kuģa un iekāpj tajā vienā un tajā pašā ostā.

F. Atvieglojumi zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītajiem kuģiem

3.43. Ieteicamā prakse. Uz zinātniski pētnieciskajos darbos iesaistītā kuģa reisa laikā atrodas šā reisa zinātniski pētniecisko darbu veikšanai nepieciešamais personāls. Ja tā ir, tad šim personālam jātiek garantētiem vismaz tādiem pašiem atvieglojumiem kā šā kuģa apkalpes locekļiem.

G. Atvieglojumi saistībā ar atvaļinājumu ārvalstniekiem, kas ir starptautisko reisu kuģu apkalpju locekļi

3.44. Standarts. Valsts iestādes atļauj ārvalstu apkalpes locekļiem izkāpt krastā uz laiku, kamēr kuģis atrodas ostā, ja ir izpildītas formalitātes saistībā ar kuģa ieiešanu un valsts iestādēm nav iemeslu atteikt atļauju izkāpšanai krastā ar sabiedrības veselību, drošību vai kārtību saistītu iemeslu dēļ.

3.45. Standarts. Apkalpes locekļiem nepieprasa vīzu saistībā ar atvaļinājumu.

3.46. Ieteicamā prakse. Pirms un pēc atvaļinājuma apkalpes locekļus parasti nedrīkst pakļaut personas pārbaudēm.

3.47. Standarts. No apkalpes locekļiem saistībā ar atvaļinājumu nepieprasa īpašu atļauju.

3.48. Ieteicamā prakse. Ja apkalpes locekļiem saistībā ar atvaļinājumu jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti, tiem jāatbilst 3.10. punktā aprakstītā standarta prasībām.

3.49. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jānodrošina tāda pirms ieiešanas veiktās muitošanas sistēma, kas nodrošina to, lai regulāri ostās ienākošo kuģu apkalpes locekļi varētu iepriekš saņemt atļauju doties pagaidu atvaļinājumā. Ja konkrētajam kuģim iepriekš nav reģistrēti nelabvēlīgi atgadījumi saistībā ar imigrāciju un to lokāli pārstāv kuģa īpašnieks vai uzticams kuģa īpašnieka pārstāvis, valsts iestādes pēc tam, kad ir izvērtējušas pirms kuģa ieiešanas saņemtās ziņas, kuras tām ir nepieciešamas, parasti ļauj kuģim doties tieši uz enkurvietu un neprasa kārtot kārtējās imigrācijas formalitātes, ja vien valsts iestādēm nav citu prasību.

4. nodaļa. Bezbiļetnieki

A. Vispārīgie principi

4.1. Standarts. Šīs nodaļas noteikumus piemēro saskaņā ar starptautiskajiem aizsardzības principiem, kas izklāstīti starptautiskajos instrumentos, piemēram, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvencijā par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra ANO protokolā par bēgļu statusu, kā arī attiecīgajos valsts tiesību aktos.*

* Turklāt valsts iestādes var ņemt vērā secinājumus, kurus izdarījusi UNHCR Izpildkomiteja jautājumos par bezbiļetniekiem, kuri meklē patvērumu; minētie secinājumi nav saistoši (1988. gads, Nr. 53 (XXXIX)).

4.2. Standarts. Valsts iestādes, ostas iestādes, kuģu īpašnieki un to pārstāvji un kuģu kapteiņi cik vien iespējams sadarbojas, lai novērstu bezbiļetnieku incidentus, steidzīgi rīkotos bezbiļetnieku gadījumos un nodrošinātu drīzu bezbiļetnieka atpakaļsūtīšanu vai repatriāciju. Nepieciešams veikt visus atbilstošos pasākumus, lai novērstu situācijas, kad bezbiļetnieki uzturas uz kuģa nenoteiktu laiku.

B. Preventīvie pasākumi

4.3. Kuģa/ostas veiktie preventīvie pasākumi

4.3.1. Ostu/termināļu iestādēm

4.3.1.1 Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības nodrošina to, ka to ostās tiek iekārtota nepieciešamā infrastruktūra un veikti operacionālie un drošības pasākumi, lai novērstu personu mēģinājumus pārvietoties ar kuģi kā bezbiļetniekiem un piekļūt ostas iekārtām un kuģiem, ņemot vērā ostas lielumu un no šīs ostas nosūtāmās kravas veidu, kad tiek plānoti šie pasākumi. Tas jādara, sadarbojoties ar atbilstošajām valsts iestādēm, kuģu īpašniekiem un krastā esošajām struktūrām, lai novērstu bezbiļetnieku gadījumus attiecīgajā ostā.

4.3.1.2. Ieteicamā prakse. Operacionālajos pasākumos un/vai drošības plānos inter alia attiecīgā gadījumā jāietver šādas jomas:

a) regulāra patrulēšana ostas teritorijā;

b) īpašu uzglabāšanas telpu iekārtošana kravai, kurai raksturīgs augsts bezbiļetnieku piekļuves risks, un nepārtraukta uzraudzība attiecībā uz personām un kravu šajās teritorijās;

c) noliktavu un kravas uzglabāšanas teritoriju pārbaudes;

d) pašas kravas pārmeklēšana, ja ir nepārprotamas norādes par bezbiļetnieku klātbūtni;

e) sadarbība starp valsts iestādēm, kuģu īpašniekiem, kapteiņiem un atbilstošajām krastā esošajām struktūrām operacionālo pasākumu izstrādē;

f) sadarbība starp ostas iestādēm un citām atbilstošām iestādēm (piemēram, policiju, muitu, imigrācijas dienestu), lai novērstu nelegālu cilvēku pārvadāšanu;

g) vienošanos izstrāde un ieviešana ar kraušanas pakalpojumu sniedzējiem un citām krastā esošām struktūrām, kas strādā valsts ostās, lai nodrošinātu to, ka kuģu iekraušanā/izkraušanā vai citās darbībās, kuras ir saistītas ar kuģa uzturēšanos ostā, varētu piedalīties tikai personāls, ko pilnvarojušas minētās iestādes;

h) vienošanos izstrāde un ieviešana ar kraušanas pakalpojumu sniedzējiem un citām krastā esošām struktūrām, lai nodrošinātu to, ka personāls, kam ir piekļuve kuģim, ir viegli identificējams, un lai uz kuģa būtu to personu vārdu saraksts, kurām varētu būt nepieciešams iekāpt kuģī savu pienākumu pildīšanas gaitā, un

i) aicinājums krāvējiem un citām personām, kas strādā ostas teritorijā, ziņot ostas iestādēm par jebkuru tādu personu klātbūtni, kurām, iespējams, nav atļauts atrasties ostas teritorijā.

4.3.2. Kuģu īpašniekiem/kuģu kapteiņiem

4.3.1.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai kuģu īpašnieki un viņu pārstāvji ostās, kuģu kapteiņi, kā arī citas atbildīgās personas veiktu drošības pasākumus, ar kuriem atkarībā no iespējām tiek novērsta bezbiļetnieku nokļūšana uz kuģa, un, ja tas neizdodas, viņi tiek identificēti, pirms kuģis iziet no ostas.

4.3.2.2. Ieteicamā prakse. Attiecībā uz kuģa ieiešanu un uzturēšanos ostā tad, ja pastāv bezbiļetnieku iekāpšanas kuģī risks, drošības pasākumiem jāietver vismaz šie preventīvie pasākumi:

- visām durvīm, lūkām un iekļūšanas ceļiem kravas telpās vai glabātuvēs, ko neizmanto, kamēr kuģis ir ostā, jābūt aizslēgtiem;

- piekļuves vietu kuģim skaitam jābūt cik vien iespējams mazam, un tās ir atbilstoši jāapsargā;

- atbilstoši jāapsargā teritorijas no kuģa uz jūras pusi;

- jānodrošina atbilstoša klāja sardze;

- iekāpšanā un izkāpšanā pēc iespējas piedalās kuģa apkalpe vai citas personas, ja pastāv attiecīga vienošanās ar kuģa kapteini;

- jālieto atbilstoši saziņas līdzekļi un

- naktī jāuztur atbilstošs apgaismojums gan kuģa korpusa iekšpusē, gan tā ārpusē.

4.3.2.3. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai kuģi, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu un kas nav pasažieru kuģi, tad, kad tie iziet no ostas, gadījumos, ja pastāv risks, ka kuģī var iekāpt bezbiļetnieki, tiktu rūpīgi pārmeklēti saskaņā ar īpašu plānu vai grafiku, prioritāri pārmeklējot vietas, kur varētu slēpties bezbiļetnieki. Tādas pārmeklēšanas metodes, kuras piemērojot var savainot paslēpušos bezbiļetniekus, neizmanto.

4.3.2.4. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai attiecībā uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, netiktu veikta fumigācija vai hermētiska noslēgšana, kamēr nav rūpīgi pārmeklētas vietas, kuras paredzēts apstrādāt ar fumigantu vai hermētiski noslēgt, lai nodrošinātu to, ka šajās vietās nebūtu bezbiļetnieku.

4.3.3. Valsts noteiktās sankcijas

4.3.3.1. Standarts. Nepieciešamības gadījumā līgumslēdzējvalstu valdības saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ceļ apsūdzību pret bezbiļetniekiem, apturētajiem bezbiļetniekiem un personām, kas palīdzējušas bezbiļetniekiem nokļūt uz kuģa.

C. Izturēšanās pret bezbiļetniekiem, kad tie atrodas uz kuģa

4.4. Vispārējie principi - humāna izturēšanās

4.4.1. Standarts. Gadījumos ar bezbiļetniekiem ievēro humānas izturēšanās principus, tostarp tos, kas minēti 4.1. punktā aprakstītajā standartā. Pienācīgu uzmanību pievērš kuģa ekspluatācijas drošībai un bezbiļetnieku drošībai un labklājībai.

4.4.2. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa, lai to kuģu kapteiņi, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, veiktu attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu bezbiļetnieka aizsardzību, vispārējo veselības stāvokli, labklājību un drošību laikā, kamēr bezbiļetnieks atrodas uz kuģa, tostarp nodrošinātu tam atbilstošu pārtiku, izmitināšanu, nepieciešamo medicīnisko aprūpi un sanitārās labierīcības.

4.5. Darbs uz kuģa

4.5.1. Standarts. Bezbiļetniekiem nepieprasa veikt darbu uz kuģa, izņemot ārkārtas situācijās vai tad, ja tas ir saistīts ar bezbiļetnieku izmitināšanu uz kuģa.

4.6. Kuģa kapteiņa veiktā izjautāšana un ziņošana

4.6.1. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības pieprasa kuģu kapteiņiem veikt visu iespējamo, lai noskaidrotu bezbiļetnieka identitāti, tostarp viņa valstspiederību/pilsonību un bezbiļetnieka iekāpšanas ostu, un par bezbiļetnieka esamību, sniedzot attiecīgās ziņas, informē valsts iestādes pirmajā plānotajā kuģa ieiešanas ostā. Šo informāciju nodod arī kuģa īpašniekam, iekāpšanas ostas un kuģa karogvalsts iestādēm un attiecīgā gadījumā visām turpmākajām kuģa ieiešanas ostām.

4.6.2. Ieteicamā prakse. Savācot nepieciešamās ziņas ziņojuma nosūtīšanai, kuģa kapteinim jāizmanto 3. papildinājumā sniegtā veidlapa.

4.6.3. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības norāda kuģu īpašniekiem, kuriem pieder kuģi, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, ka tad, ja bezbiļetnieks norāda, ka ir bēglis, šī informācija uzskatāma par konfidenciālu, ja vien to nav nepieciešams atklāt bezbiļetnieka aizsardzības nodrošināšanai.

4.7. Ziņošana Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai

4.7.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jāziņo par visiem bezbiļetnieku gadījumiem Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ģenerālsekretāram.

D. Novirzīšanās no plānotā maršruta

4.8. Standarts. Valsts iestādes mudina visus kuģu īpašniekus, kuriem pieder kuģi, kas ir tiesīgi kuģot ar attiecīgās valsts karogu, norādīt konkrētajiem kapteiņiem, lai viņi nenovirzās no plānotā reisa ar mērķi izlaist uz kuģa atklātos bezbiļetniekus pēc tam, kad kuģis vairs neatrodas tās valsts teritoriālajos ūdeņos, kurā bezbiļetnieks iekāpa kuģī, izņemot šādus gadījumus:

- bezbiļetnieka izkāpšanas atļauju sniedz tās valsts iestādes, kuras ostā nonāk kuģis pēc novirzīšanās, vai

- ir nokārtota repatriācija uz citu vietu, un izkāpšanai no kuģa ir nepieciešamie dokumenti un atļaujas, vai

- pastāv attaisnojoši aizsardzības, veselības vai līdzjūtības apsvērumi.

E. Bezbiļetnieka izkāpšana no kuģa un atgriešanās

4.9. Pirmās kuģa ieiešanas ostas valstī saskaņā ar reisa plānu

4.9.1. Standarts. Tās valsts iestādes, kurā ir kuģa pirmā plānotā ieiešanas osta, pēc bezbiļetnieka atklāšanas lemj, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, vai šim bezbiļetniekam ir iebraukšanas tiesības attiecīgajā valstī.

4.9.2. Standarts. Tās valsts iestādes, kurā ir kuģa pirmā plānotā ieiešanas osta, pēc bezbiļetnieka atklāšanas atļauj bezbiļetniekam izkāpt no kuģa, ja viņa rīcībā ir derīgi ceļošanas dokumenti, lai varētu atgriezties, un valsts iestādes ir pārliecinājušās, ka laikus ir veikti vai tiks veikti repatriācijas pasākumi un ir ievēroti nepieciešamie tranzīta priekšnosacījumi.

4.9.3. Standarts. Nepieciešamības gadījumā un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tās valsts iestādes, kurā ir kuģa pirmā plānotā ieiešanas osta, pēc bezbiļetnieka atklāšanas atļauj bezbiļetniekam izkāpt no kuģa, ja ir pārliecinājušās, ka tās vai kuģa īpašnieks iegūs derīgus ceļošanas dokumentus, laikus veiks bezbiļetnieka repatriācijas pasākumus un ka tiks ievēroti nepieciešamie tranzīta priekšnosacījumi. Valsts iestādes turklāt labvēlīgi izskata bezbiļetnieka izkāpšanu no kuģa, ja nav iespējams aizvest bezbiļetnieku no kuģa, ar kuru viņš ieradies, vai ja pastāv citi faktori, kas liedz repatriēt bezbiļetnieku no kuģa. Šie faktori var būt šādi:

- lieta netiek atrisināta laikā, kad kuģis kuģo, vai

- bezbiļetnieka atrašanās uz kuģa apdraudētu drošu kuģa ekspluatāciju, apkalpes locekļu vai bezbiļetnieka veselību.

4.10. Nākamajās kuģa ieiešanas ostās

4.10.1. Standarts. Ja pirmajā plānotajā kuģa ieiešanas ostā pēc bezbiļetnieka atklāšanas nav notikusi bezbiļetnieka izkāpšana no kuģa, nākamo ostu valsts iestādes saskaņā ar 4.9.1., 4.9.2. un 4.9.3. punktā aprakstītajiem standartiem pārbauda, vai bezbiļetnieks drīkst izkāpt.

4.11. Pilsonība vai uzturēšanās tiesības

4.11.1. Standarts. Valsts iestādes saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ļauj atgriezties bezbiļetniekiem, kuriem ir pilnībā nokārtots valstspiederības/pilsonības statuss, vai ļauj atgriezties bezbiļetniekiem, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir uzturēšanās tiesības attiecīgajā valstī.

4.11.2. Standarts. Valsts iestādes pēc iespējas palīdz noskaidrot to bezbiļetnieku identitāti un valstspiederību/pilsonību, kuri norāda, ka ir attiecīgās valsts pilsoņi vai ka viņiem ir uzturēšanās tiesības attiecīgajā valstī.

4.12. Iekāpšanas valstī

2.12.1. Standarts. Ja valsts iestādes noskaidrojušas, ka bezbiļetnieki ir iekāpuši kuģī attiecīgajā valstī, tās pieņem pārbaudei šādus bezbiļetniekus, kuri ir nosūtīti atpakaļ no vietas, kur tie izkāpuši krastā pēc tam, kad tur ticis atklāts, ka viņiem nav iebraukšanas tiesību. Iekāpšanas valsts iestādes bezbiļetniekus nesūta atpakaļ uz valsti, kur iepriekš noskaidrots, ka viņiem tajā nav iebraukšanas tiesību.

4.12.2. Standarts. Ja valsts iestādes ir noskaidrojušas, ka apturētie bezbiļetnieki ir iekāpuši kuģī attiecīgajā valstī, tās apstiprina apturēto bezbiļetnieku un tādu bezbiļetnieku izkāpšanu no kuģa, kuru atrašanās uz kuģa atklāta laikā, kad šīs kuģis atradies teritoriālajos ūdeņos vai, ja to nosaka attiecīgās valsts tiesību akti, šīs valsts jurisdikcijas teritorijā saistībā ar imigrāciju. Kuģa īpašniekam nepiemēro nekādu soda naudu vai samaksu par aizturēšanu vai repatriāciju.

4.12.3. Standarts. Ja apturēts bezbiļetnieks neizkāpj iekāpšanas ostā, tad attiecībā uz viņu piemēro šīs nodaļas noteikumus, kas attiecas uz bezbiļetniekiem.

4.13. Kuģa karogvalstī

4.13.1. Standarts. Kuģa karogvalsts iestādes palīdz un sadarbojas ar kapteini/kuģa īpašnieku vai atbilstošajām valsts iestādēm visās ienākšanas ostās šādā veidā:

- bezbiļetnieka identificēšana un viņa pilsonības noteikšana;

- pārstāvība atbilstošajā valsts iestādē, lai pēc pirmās izdevības palīdzētu repatriēt bezbiļetnieku no kuģa, un

pasākumu organizēšana bezbiļetnieka aizvešanai vai repatriācijai.

4.14. Bezbiļetnieku atgriešanās

4.14.1. Ieteicamā prakse. Ja bezbiļetniekam nav atbilstošu dokumentu, valsts iestādēm, ja vien tas ir iespējams un ciktāl tas saskan ar valsts tiesību aktiem un drošības interesēm, jāizdod pavadvēstule ar bezbiļetnieka fotogrāfiju un jebkuru citu svarīgu informāciju. Vēstuli, kas atkarībā no apstākļiem bezbiļetniekam ļauj atgriezties vai nu savā izcelsmes valstī, vai vietā, no kurienes viņš savu ceļojumu sācis, ar jebkuriem transporta līdzekļiem un kas norāda uz jebkādiem citiem valsts iestāžu noteikumiem, jānodod operatoram, kas veiks bezbiļetnieka repatriāciju. Šajā vēstulē iekļaus informāciju, ko tranzīta punktos un/vai izkāpšanas vietā var pieprasīt valsts iestādes.

4.14.2. Ieteicamā prakse. Tās valsts iestādēm, kur bezbiļetnieks ir izkāpis, ir jāsazinās ar atbilstošajām valsts iestādēm tranzīta punktos laikā, kad bezbiļetnieks dodas atpakaļ, lai informētu tās par bezbiļetnieka statusu. Turklāt tranzīta valstu iestādēm bezbiļetnieka atgriešanās laikā jāatļauj, ievērojot parastās prasības saistībā ar vīzām un valsts drošības jautājumiem, bezbiļetnieku tranzīts caur savām ostām un lidostām tiem bezbiļetniekiem, kuru repatriācijas instrukcijas vai norādes izdevušas izkāpšanas ostas valsts iestādes.

4.14.3. Ieteicamā prakse. Ja ostas valsts neatļauj bezbiļetniekam izkāpt, šai valstij bez nepamatotas kavēšanās jāinformē tā kuģa karogvalsts, uz kura atrodas bezbiļetnieks, par izkāpšanas atteikuma iemesliem.

4.15. Bezbiļetnieku atgriešanās un uzturēšanās izmaksas

4.15.1. Ieteicamā prakse. Tās valsts iestādēm, kur bezbiļetnieks ir izkāpis, atkarībā no iespējas parasti ir jāinformē tā kuģa īpašnieks, uz kura ir atklāts bezbiļetnieks, vai viņa pārstāvis par bezbiļetnieka aizturēšanas un atgriešanās izmaksu līmeni, ja kuģa īpašniekam ir jāsedz šīs izmaksas. Turklāt valsts iestādēm šīs izmaksas jāsamazina līdz minimumam atkarībā no iespējas un ievērojot valsts tiesību aktus, ja šīs izmaksas ir jāsedz kuģa īpašniekam.

4.15.2. Ieteicamā prakse. Tās valsts iestādēm, kur bezbiļetnieks ir izkāpis krastā, jāsamazina līdz minimumam bezbiļetnieku uzturēšanas izmaksas attiecībā uz to laiku, kad par to segšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks.

4.15.3. Standarts. Valsts iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem apsver iespēju mīkstināt sodu tiem kuģiem, kuru kapteiņi ir atbilstoši ziņojuši par bezbiļetnieka esamību attiecīgajām iestādēm ieiešanas ostā un ir pierādījuši, ka veikti visi pamatotie preventīvie pasākumi, lai novērstu bezbiļetnieku nokļūšanu uz kuģa.

4.15.4. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem tad, ja kuģu īpašnieki ir sadarbojušies ar kontroles iestādēm, izpildot šo iestāžu prasības attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti bezbiļetnieku pārvadāšanas novēršanai, apsver iespēju samazināt citas izmaksas, kuras varētu būt piemērojamas.

5. nodaļa.Kravas un citu priekšmetu ievešana, atstāšana un izvešana

Šajā nodaļā ir noteikumi, kas attiecas uz formalitātēm, kuras valsts iestādes pieprasa no kuģa īpašnieka, viņa aģenta vai kuģa kapteiņa.

A. Vispārīgie noteikumi

5.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, sadarbojoties ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm, jāveic attiecīgi pasākumi, lai laiku, ko kuģi pavada ostā, samazinātu līdz minimumam un nodrošinātu apmierinošu satiksmes plūsmu ostā, kā arī regulāri jāpārskata visas ar kuģu ieiešanu un iziešanu saistītās procedūras, tostarp arī tas, kas attiecas uz personu iekāpšanu kuģī un izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu un izkraušanu, apkalpošanu u. tml., un uz drošības pasākumiem, kas saistīti ar šīm darbībām. Tām turklāt jāveic pasākumi, lai kravas kuģi un to krava atkarībā no iespējas tiktu ievesta un pārbaudīta kuģa apstrādes teritorijā.

5.2. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, sadarbojoties ar kuģu īpašniekiem un ostu pārvaldēm, jāveic attiecīgi pasākumi, lai transporta plūsma ostā būtu organizēta tā, ka tiktu nodrošināta kravas noformēšanas un pārkraušanas operāciju vienkāršība un nepārtrauktība. Šiem pasākumiem jāaptver visas fāzes, sākot ar laiku, kad kuģis ierodas piestātnē, laiku, kas nepieciešams izkraušanai un dokumentu noformēšanai valsts iestādēs, un, ja nepieciešams, arī kravas uzglabāšanas un pārsūtīšanas laiku. Nokļūšanai no kravas noliktavām uz valsts iestāžu dokumentu noformēšanas vietu, kurai jāatrodas netālu no piestātņu teritorijas, jābūt tiešai un ērtai, un, ja iespējams, pieejamai arī mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

5.3. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jāmudina jūras kravu termināļu īpašnieki un/vai operatori, lai viņi aprīkotu tos ar piemērotām īpašu kravu (piemēram, vērtīgu preču, ātri bojājošos kravu, cilvēku mirstīgo atlieku, radioaktīvo un citu bīstamu kravu, kā arī dzīvnieku) uzglabāšanas iekārtām pēc nepieciešamības; šīs jūras kravu termināļu teritorijas, kur pirms nosūtīšanas ar jūras transportu vai importēšanas tiek glabātas vispārējas nozīmes un īpašas kravas un pasta sūtījumi, vienmēr jāaizsargā, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas.

5.4. Standarts. Līgumslēdzējvalsts valdība, kas turpina pieprasīt eksporta, importa un pārkraušanas licences vai atļaujas noteiktiem preču veidiem, nosaka vienkāršas procedūras, lai šādas licences vai atļaujas varētu ātri iegūt un atjaunot.

5.5. Ieteicamā prakse. Ja sūtījuma veida dēļ tā pārbaudīšanā ir ieinteresētas vairākas iestādes, kas ir pilnvarotas veikt pārbaudes, piemēram, muita un veterinārās vai sanitārās kontroles iestādes, tad līgumslēdzējvalstu valdībām ir vai nu jāatļauj muitai vai kādai no šīm citām iestādēm veikt nepieciešamās procedūras, vai arī, ja tas nav izdarāms, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiek veikta šāda muitošana vienlaikus vienā tajā pašā vietā un ar minimālu aizkavēšanos.

5.6. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm ir jānodrošina vienkāršotas procedūras dokumentu noformēšanai attiecībā uz privātiem dāvanu saiņiem un preču paraugiem, kuri nepārsniedz noteiktu vērtību vai daudzumu, kam jābūt noteiktam pēc iespējas lielākam.

B. Kravas muitošana

5.7. Standarts. Valsts iestādes, ievērojot visus valstī noteiktos aizliegumus vai ierobežojumus un pasākumus, kas nepieciešami ostas drošības vai narkotiku kontrabandas novēršanas nodrošināšanai, piešķir prioritāti dokumentu noformēšanā kravām, kurās ir dzīvnieki, ātrbojīgas preces, un citām steidzamām kravām.

5.7.1. Ieteicamā prakse. Lai aizsargātu to preču kvalitāti, kuras paredzētas muitot, valsts iestādēm sadarbībā ar visām attiecīgajām pusēm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu praktisku, drošu un uzticamu preču uzglabāšanu ostā.

5.8. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām būtu jāatvieglo pagaidu uzturēšanās noformēšana attiecībā uz specializēto kravu pārkraušanas iekārtām, kas ierodas ar kuģiem un tiek izmantotas krastā, ienākšanas ostās, kravas iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai.

5.9. Rezervēts.

5.10. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jānodrošina kravas muitošanas procedūras, pamatojoties uz attiecīgajiem noteikumiem un vadlīnijām, kas izklāstītas Starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, proti, pārskatītajā Kioto konvencijā.

5.10.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādes apsver iespēju ieviest vienkāršotas procedūras, ar kurām pilnvarotas personas var veikt šādas darbības:

a) preču atmuitošana, pamatojoties uz minimālo informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu preces, pareizi noteiktu risku saistībā ar veselību, drošību un aizsardzību un lai pēc tam aizpildītu galīgo preču deklarāciju;

b) preču muitošana deklarētāja telpās vai citā vietā, kā to atļāvusi atbilstošā valsts iestāde, un

c) vienas preču deklarācijas iesniegšana attiecībā uz visām ievestajām un izvestajām precēm noteiktā periodā, ja preces bieži ieved vai izved viena un tā pati persona.

5.11. Standarts. Valsts iestādes samazina līdz minimumam savu fizisko iesaistīšanos, tā lai tiktu nodrošināta atbilstība likumam.

5.12. Ieteicamā prakse. Atkarībā no pieejamajiem resursiem valsts iestādēm tad, ja ir iesniegts derīgs pieprasījums, ir, ja tas nepieciešams, jāveic kravas fiziskas pārbaudes vietā, kurā tā tiek iekrauta attiecīgajā transportlīdzeklī, un laikā, kamēr notiek iekraušana, vai nu piestātnē vai arī komplektētas kravas gadījumā vietā, kur konteineru piepilda un aizplombē.

5.13. Standarts. Valsts iestādes nodrošina to, lai šīs informācijas savākšana būtiski nesamazinātu jūras tirdzniecības efektivitāti.

5.14. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jālieto elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas informācijas ieguves nolūkā, lai paātrinātu un vienkāršotu muitošanas procesus.

5.14.1. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jācenšas ātri nokārtot tranzīta procedūras, kas attiecas uz tām precēm, kurām drīzumā nepieciešama iekraušana.

C. Konteineri un paliktņi

5.15. Standarts. Valsts iestādes saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem atļauj konteineru un paliktņu pagaidu pieņemšanu bez muitas nodevu un citu nodokļu un maksu samaksas un atvieglo to izmantošana jūras satiksmē.

5.16. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm savos noteikumos, kā tas norādīts 5.15. punkta standartā, jāparedz vienkāršotas deklarācijas pieņemšana, lai nodrošinātu uz laiku ievesto konteineru un paliktņu izvešanu no attiecīgās valsts noteiktā termiņā.

5.17. Standarts. Valsts iestādes atļauj konteineriem un paliktņiem, kas valstī ienākuši saskaņā ar 5.15. punktā minētā standarta noteikumiem, ieiešanas ostas robežas ievestās kravas muitošanas dokumentu noformēšanai un/vai eksporta kravas iekraušanai saskaņā ar vienkāršotām kontroles procedūrām un minimālu dokumentu apjomu.

5.18. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības atļauj konteineru rezerves daļu pagaidu pieņemšanu bez muitas nodevu un citu nodokļu un maksu samaksas, ja šīs rezerves daļas nepieciešamas to konteineru remontam, kuri minēti 5.15. punktā minētajā standartā.

D. Paredzētajā ostā neizkrautā krava

5.19. Standarts. Ja kravas deklarācijā minētā krava netiek izkrauta paredzētajā ostā, valsts iestādes atļauj grozīt Kravas deklarāciju un nepiemēro sankcijas, ja tās pārliecinās, ka krava faktiski nav tikusi uzkrauta uz kuģa, vai, ja tā ir tikusi uzkrauta, bet ir izkrauta citā ostā.

5.20. Standarts. Ja kļūdas vai cita pamatota iemesla dēļ kāda krava ir tikusi izkrauta ostā, kura nav paredzētā izkraušanas osta, valsts iestādes atvieglo tās nogādāšanu vajadzīgajā ostā. Šie noteikumi netiek piemēroti attiecībā uz bīstamajām kravām, aizliegtajām kravām vai kravām, uz kurām attiecas kādi ierobežojumi.

E. Kuģa īpašnieka atbildības ierobežojumi

5.21. Standarts. Valsts iestādes nepieprasa, lai kuģa īpašnieks sniegtu pārvadājuma dokumentā vai tā kopijā īpašu informāciju šo iestāžu vajadzībām, ja vien kuģa īpašnieks nav importētājs vai eksportētājs vai nedarbojas viņu vārdā.

5.22. Standarts. Valsts iestādes neuzskata kuģa īpašnieku par atbildīgu attiecībā uz to kravas muitošanas dokumentu uzrādīšanu vai pareizību, kuri jānoformē kravas eksportētājam vai importētājam, ja vien kuģa īpašnieks nav importētājs vai eksportētājs vai nedarbojas viņu vārdā.

6. nodaļa. Sabiedrības veselība un karantīna, tostarp sanitārie pasākumi attiecībā uz augiem un dzīvniekiem

6.1. Standarts. To valstu iestādes, kuras nav pievienojušās Starptautiskajiem veselības noteikumiem, cenšas veicināt šo noteikumu attiecīgo pantu piemērošanu starptautiskajā kuģniecībā.

6.2. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām, kurām ir kopīgas ar veselības aizsardzības, ģeogrāfiskajiem, sociālajiem vai ekonomiskajiem apstākļiem saistītas intereses, ir jāslēdz atsevišķi līgumi saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 85. pantu, ja šie līgumi var atvieglot minēto noteikumu piemērošanu.

6.3. Ieteicamā prakse. Ja noteiktu augu, dzīvnieku vai to produktu iekraušanai ir nepieciešamas veselības sertifikāti vai līdzīgi dokumenti, šādiem sertifikātiem vai dokumentiem jābūt vienkāršiem un plaši pieejamiem, turklāt līgumslēdzējvalstīm jāsadarbojas ar mērķi standartizēt to prasības.

6.4. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, ja vien tas iespējams, pa radio jādod kuģim atļauja izmantot ostu, ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no kuģa pirms tā ieiešanas, paredzētās ieiešanas ostas veselības aizsardzības iestādes uzskata, ka šī ierašanās neradīs tādu slimību ievešanu vai izplatību, kuru pārnēsātājiem noteikta karantīna. Veselības aizsardzības iestādēm atkarībā no iespējas jāatļauj nokļūt uz kuģa pirms tā ieiešanas ostā.

6.4.1. Standarts. Valsts iestādes cenšas sadarboties ar kuģu īpašniekiem, lai nodrošinātu atbilstību visām prasībām par tūlītēju ziņošanu pa radio attiecīgās ostas veselības aizsardzības iestādēm par slimību uz kuģa, tādējādi atvieglojot tūlītēju nodrošināšanu ar īpašu medicīnisko personālu un aparatūru, kas nepieciešama veselības pārbaudes procedūrām, kuģim ieejot ostā.

6.5. Standarts. Valsts iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai radītu iespēju visām ceļojumu aģentūrām un citām ieinteresētajām personām pietiekami ilgu laiku pirms došanās ceļā darīt pasažieriem pieejamu attiecīgās valsts iestāžu pieprasīto vakcināciju sarakstu, kā arī Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem atbilstošas vakcināciju apstiprinošas veidlapas. Valsts iestādes veic visus iespējamos pasākumus, lai vakcinētāji izmantotu Starptautiskās vakcinācijas vai atkārtotas vakcinācijas apliecības, tādējādi nodrošinot to vispārēju pieņemamību.

6.6. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jāpiedāvā iespējas aizpildīt Starptautiskās vakcinācijas vai atkārtotas vakcinācijas apliecības, kā arī vakcinēties pēc iespējas vairāk ostās.

6.7. Standarts. Valsts iestādes nodrošina to, lai sanitārie pasākumi un formalitātes saistībā ar veselību tiktu nekavējoties sāktas, noritētu bez kavēšanās un tiktu piemērotas bez diskriminācijas.

6.8. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm jārūpējas par to, lai pēc iespējas vairākās ostās būtu atbilstošas iekārtas sabiedrības veselības, dzīvnieku un augu karantīnas pasākumu veikšanai.

6.9. Standarts. Pēc iespējas daudzās valsts ostās jābūt pieejamiem medicīnas pakalpojumiem pamatotā un iespējamā apmērā, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību pasažieriem un apkalpei.

6.10. Standarts. Izņemot ārkārtējus gadījumus, kad tiek nopietni apdraudēta sabiedrības veselība, kuģi, kas nav inficēts vai netiek turēts aizdomās par inficēšanos ar tādu slimību, kuras pārnēsātājiem noteikta karantīna, veselības aizsardzības iestādes neattur no ieiešanas ostā kravas vai krājumu izkraušanai vai iekraušanai vai degvielas vai ūdens uzņemšanai.

6.11. Ieteicamā prakse. Dzīvnieku, dzīvniekizcelsmes izejvielu, dzīvnieku izcelsmes pirmapstrādes produktu, dzīvnieku barības un karantīnai pakļauto augu valsts produktu transportam īpašos apstākļos vajadzētu tikt atļautam, ja tam pievienota ar attiecīgajām valstīm saskaņota karantīnas apliecība.

7. iedaļa. Dažādi noteikumi

A. Drošības naudas un citi nodrošinājuma veidi

7.1. Ieteicamā prakse. Ja valsts iestādes no kuģu īpašniekiem pieprasa drošības naudu vai citus nodrošinājuma veidus muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, lauksaimniecības karantīnas vai citu līdzīgu valsts tiesību aktos noteiktu saistību segšanai, tām, ja vien iespējams, jāatļauj izmantot vienotu drošības naudu vai cita veida nodrošinājumu.

B. Ostu dienesti

7.2. Ieteicamā prakse. Parastajiem valsts iestāžu dienestiem ierastajā darba laikā jādarbojas bez maksas. Valsts iestādēm saviem dienestiem ostās jānosaka normāls darba laiks, kas pieskaņots ostas ikdienas darba ritmam.

7.3. Standarts. Līgumslēdzējvalstu valdības veic pasākumus ar mērķi nodrošināt savu valsts iestāžu ostu dienestu normālu darbību, lai izvairītos no nevajadzīgas kuģu aizkavēšanas, tiem ieejot ostā vai vēloties iziet no tās, un lai samazinātu līdz minimumam laiku, kas nepieciešams formalitāšu veikšanai, ja valsts iestādēm ir laikus paziņots par plānoto ieiešanas vai iziešanas laiku.

7.4. Standarts. Valsts iestādes nedrīkst prasīt samaksu par medicīnisko pārbaudi vai jebkuru papildpārbaudi, vai tā būtu bakterioloģiskā vai cita veida, kas tiek veikta jebkurā diennakts laikā, ja šāda pārbaude ir nepieciešama vienīgi tam, lai pārliecinātos par pārbaudāmās personas veselības stāvokli, ne arī par kuģa apmeklējumu un pārbaudi uz tā karantīnas nolūkā, izņemot saistībā ar kuģa deratizācijas vai deratizācijas atbrīvojuma apliecības izsniegšanu veiktu pārbaudi, tāpat nedrīkst prasīt samaksu arī par iebraukušās personas vakcināciju vai vakcinācijas apliecību. Taču tad, ja attiecībā uz kuģi vai tā pasažieriem, vai apkalpi veselības aizsardzības iestādes veic citādus pasākumus, tad par tiem pieprasa maksu pēc vienota tarifa visā attiecīgajā teritorijā, un to nosaka neatkarīgi no personas pilsonības, dzimšanas vai dzīves vietas un kuģa valstiskās piederības, karoga, pieraksta vai īpašnieka.

7.5. Ieteicamā prakse. Ja valsts iestāžu dienestu pakalpojumi tiek piedāvāti ārpus 7.2. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē minētā darba laika, tie jāpiedāvā uz saprātīgiem noteikumiem, nepārsniedzot faktiskās sniegto pakalpojumu izmaksas.

7.6. Standarts. Ja to prasa ostas transporta plūsma, valsts iestādes nodrošina, lai tiktu dota iespēja izpildīt formalitātes attiecībā uz kravu un bagāžu neatkarīgi no tās veida un vērtības.

7.7. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējvalstu valdībām jācenšas vienoties par to, ka viena līgumslēdzējvalsts rada noteiktus apstākļus otrai līgumslēdzējvalstij, pirms reisa vai tā laikā pārbaudot kuģus, pasažierus, apkalpi, bagāžu, kravu, kā arī muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku karantīnas dokumentus, ja šādas darbības atvieglo muitas dokumentu noformēšanu, kuģim ierodoties otrajā valstī.

C. Palīdzība nelaimes gadījumā

7.8. Standarts. Valsts iestādes piemēro atvieglojumus ieiešanas un iziešanas laikā kuģiem, kas piedalās šādās darbībās:

• katastrofu seku likvidēšanas darbos;

• tādu personu glābšanā, kuras ir briesmās uz jūras, tās nogādājot drošā vietā;

• jūras piesārņojuma likvidēšanā vai novēršanā vai

• citās ārkārtas operācijās, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, dzīvības drošību jūrā, populācijas drošību vai jūras vides aizsardzību.

7.9. Standarts. Valsts iestādes cik vien iespējams atvieglo 7.8. punktā aprakstītajā standartā noteiktajās situācijās iesaistīto personu ieceļošanu, kravas, materiālu un iekārtu ienākšanu un muitošanas dokumentu noformēšanu.

7.10. Standarts. Valsts iestādes nodrošina tūlītēju muitas formalitāšu kārtošanu attiecībā uz iekārtām, kas nepieciešamas drošības pasākumu veikšanai.

D. Valsts atvieglojumu komitejas

7.11. Ieteicamā prakse. Katrai līgumslēdzējvalsts valdībai, ja tā to uzskata par nepieciešamu un piemērotu, jāizstrādā valsts jūras satiksmes atvieglošanas programma, kuras pamatā ir šajā pielikumā minētie atvieglošanas noteikumi, un jānosaka, ka šīs programmas mērķis ir visu tādu praktisko pasākumu ieviešana, kuri atvieglotu kuģu, kravas, apkalpju, pasažieru, pasta un krājumu kustību, novēršot nevajadzīgos šķēršļus un aizkavēšanās.

7.12. Ieteicamā prakse. Katrai līgumslēdzējvalsts valdībai jānodibina valsts jūras satiksmes atvieglojumu komiteja vai līdzīga valsts koordinācijas organizācija, kas veic koordināciju starp valsts pārvaldes institūcijām, aģentūrām un citām organizācijām, kuras ir saistītas vai atbildīgas par dažādiem starptautiskās jūras satiksmes aspektiem, kā arī ostu pārvaldēm un kuģu īpašniekiem, lai atbalstītu atvieglošanas pasākumu pieņemšanu un ieviešanu.

Piezīme: Dibinot valsts jūras satiksmes atvieglojumu komiteju vai līdzīgu valsts koordinācijas institūciju, līgumslēdzējvalstu valdības tiek lūgtas ņemt vērā dokumentā FAL.5/Circ.2 noteiktās vadlīnijas.

PAPILDINĀJUMU SARAKSTS

1. papildinājums - IMO FAL veidlapas

2. papildinājums - 3.3.1. punktā aprakstītajā standartā noteiktās veidlapas noformējums

3. papildinājums - 4.6.2. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē noteiktā veidlapa

4. papildinājums - IMDG kodekss, 5.4. nodaļa "Dokumentācija"

5. papildinājums - Apliecības un dokumenti, kuriem jābūt uz kuģa

6. papildinājums - Vienkāršots sūtījumu marķējums

7. papildinājums - Atšķirības starp valsts praksi līgumslēdzējvalstīs* un pielikumā ietvertajiem standartiem un ieteicamo praksi, par kurām ziņots IMOsaskaņā ar konvencijas VIII pantu

[Klajā nāks drīzumā.]

* vai vietējo praksi, kā tas ir ar asociēto locekli Honkongu Ķīnā

1. papildinājums

IMO FAL veidlapas

IMO ĢENERĀLĀ DEKLARĀCIJA
(IMO FAL 1. veidlapa)

IMO KRAVAS DEKLARĀCIJA
(IMO FAL 2. veidlapa)

IMO KUĢA KRĀJUMU DEKLARĀCIJA
(IMO FAL 3. veidlapa)

IMO APKAPLES PIEDERUMU DEKLARĀCIJA
(IMO FAL 4. veidlapa)

IMO APKALPES SARAKSTS
(IMO FAL 5. veidlapa)

IMO PASAŽIERU SARAKSTS
(IMO FAL 6. veidlapa)

IMO BĪSTAMĀS KRAVAS MANIFESTS
(IMO FAL 7. veidlapa)

(Atbilstoši prasībām, kas noteiktas SOLAS 74 VII nodaļas 4.5. un 7-2.2. punktā, MARPOL 73/78 III pielikuma 4.3. punktā un IMDG kodeksa 5.4. nodaļas 5.4.3.1. punktā)

2. PAPILDINĀJUMS

PERSONU IEBRAUKŠANA UN IZBRAUKŠANA

3.3.1. punktā aprakstītajā standartā minētās pavadvēstules iespējamais variants

Dokumentu sagatavoja:

Imigrācijas vai cita atbilstoša iestāde: [Nosaukums]

Osta/Lidosta: [Nosaukums]

Valsts: [Nosaukums]

Tālr.:

Telekss:

Fakss:

Adresāts:

Imigrācijas vai cita atbilstoša iestāde: [Nosaukums]

Osta/Lidosta: [Nosaukums]

Valsts: [Nosaukums]

Pielikumā ir neīstas/viltotas/nelikumīgus pases/personas apliecības fotokopija.

Dokumenta numurs:

Valsts, kuras vārdā šis dokuments izdots:

Iepriekšminēto dokumentu lietoja persona, kas uzdevās par:

Uzvārds:

Vārds(-i):

Dzimšanas datums:

Dzimšanas vieta:

Pilsonība:

Dzīvesvieta:

Šī persona [datums] ieradās ostā [nosaukums] ar kuģi, kas izgāja no [pilsēta, valsts] [datums] [reisa numurs .... ]

Dokumenta turētājam tika liegta ieceļošana [valsts nosaukums], un atbildīgajam kuģa īpašniekam ir dots rīkojums izvest pasažieri no šīs valsts teritorijas ar reisu/lidojumu [reisa numurs/lidojuma numurs] ... [laiks, datums] no ... [lidostas/ostas nosaukums].

Iepriekšminētais dokuments būs nepieciešams kā pierādījums apsūdzības celšanai pret dokumenta turētāju un ir konfiscēts. Tā kā šis dokuments ir tās valsts īpašums, kuras vārdā tas ir izdots, pēc apsūdzības celšanas tas tiks atdots atpakaļ attiecīgajām ... iestādēm.

Saskaņā ar grozīto 1965. gada Konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu pēdējā valsts, kurā pasažieris iepriekš uzturējās un no kuras viņš pēdējoreiz ir ceļojis, tiek aicināta pieņemt pasažieri atkārtotai pārbaudei pēc tam, kad viņu ir atteikusies pieņemt cita valsts.

Datums:

Amatpersonas vārds un paraksts

Amata nosaukums:

Imigrācijas vai atbilstošas iestādes nosaukums:

(Brīdinājums: Šis NAV personu apliecinošs dokuments.)

3. PAPILDINĀJUMS

4.6.2. punktā aprakstītajā ieteicamajā praksē minētā Bezbiļetnieka datu veidlapa

ZIŅAS PAR KUĢI Kuģa vārds: IMO numurs: Karogs: Uzņēmums: Uzņēmuma adrese: Aģents nākamajā ostā: Aģenta adrese: IRCS: INMARSAT numurs: Pieraksta osta: Kapteiņa vārds:	Dzimšanas datums: Dzimšanas vieta: Pieteiktā pilsonība: Mājvietas adrese: Mītnes zeme: Identifikācijas dokumenta veids, piemēram, pases nr., personas apliecības nr. vai jūrnieka grāmatiņas nr.: Ja tā, tad norādiet, kad izdots: kur izdots: derīguma termiņa beigas: izdevējs:
ZIŅAS PAR BEZBIĻETNIEKU Datums/laiks, kad atklāts uz kuģa: Iekāpšanas vieta: Iekāpšanas valsts: Iekāpšanas datums/laiks: Paredzētais galamērķis: Norādītie iekāpšanas kuģī iemesli*: Uzvārds: Vārds: Pazīstams ar vārdu: Dzimums:	Bezbiļetnieka fotogrāfija:
		Fotogrāfija, ja ir pieejama
	Bezbiļetnieka vispārējais fiziskais raksturojums:
Dzimtā valoda: Runā: Lasa: Raksta:	Citu valodu zināšanas: Runā: Lasa: Raksta:

* Ja bezbiļetnieks paziņo, ka viņš ir bēglis vai patvēruma meklētājs, šo informāciju uzskata par konfidenciālu, ja vien to nav nepieciešams atklāt bezbiļetnieka aizsardzības nodrošināšanai.

Citas ziņas:

1) Iekāpšanas paņēmiens, tostarp citas iesaistītās personas (piemēram, apkalpe, ostas strādnieki u. c.), un vai bezbiļetnieks paslēpies kravā/konteinerā vai paslēpts veikalā:

2) Bezbiļetnieka mantu saraksts:

3) Bezbiļetnieka paziņojums:

4) Kapteiņa paziņojums (tostarp apsvērumi attiecībā uz bezbiļetnieka norādītās informācijas ticamību).

Iztaujāšanas(-u) datums(-i):

Bezbiļetnieka paraksts:

Datums:

Kapteiņa paraksts:

Datums:

4. PAPILDINĀJUMS

IMDG kodekss, Grozījums nr. 33-06, 5.4. nodaļa par dokumentāciju

1. piezīme	Šā kodeksa noteikumi neliedz izmantot elektroniskās datu apstrādes (EDP) un elektroniskās datu apmaiņas (EDI) pārraides metodes kā palīglīdzekli papildus papīra dokumentiem.
2. piezīme	Ja paredzēts transportēt bīstamas kravas, tad jāsagatavo dokumenti, kas ir līdzīgi tiem, kuri ir nepieciešami citām kravu kategorijām. To, kādam jābūt šo dokumentu noformējumam un ievadāmajām ziņām, un ar to saistītos pienākumus var noteikt starptautiskas konvencijas, kuras piemēro noteiktiem transporta veidiem, un valsts tiesību akti.
3. piezīme	Viena no primārajām prasībām attiecībā uz bīstamo kravu dokumentiem nosaka, ka tiem jāsniedz pamatinformācija par konkrēto kravu bīstamību. Tāpēc dokumentā ir nepieciešams norādīt noteiktu pamatinformāciju par bīstamo kravu sūtījumu, ja vien šajā kodeksā nav noteikti atbrīvojumi vai citas prasības.
4. piezīme	Papildus šajā nodaļā noteiktajam attiecīgā kompetentā iestāde var pieprasīt citus informācijas elementus.
5.4.1.	Bīstamo kravu pārvadājuma dokumentācija
5.4.1.1.	Vispārīgi noteikumi
	Ja vien nav noteikts citādi, sūtītājs, kas nosūta transportēšanai bīstamas kravas, norāda ziņas pārvadājuma dokumentā un sniedz papildu informāciju un dokumentus, kā to pieprasa šis kodekss.
5.4.1.2	Pārvadājuma dokumenta noformējums
5.4.1.2.1.	Bīstamu kravu pārvadājuma dokuments var būt dažādi noformēts, ja vien tajā norādīta visa nepieciešamā informācija, kā to nosaka kodekss.
5.4.1.2.2.	Ja vienā dokumentā uzrāda gan bīstamās kravas, gan kravas, kuras nav bīstamas, tad bīstamās kravas uzrāda kā pirmās vai arī citā veidā izceļ.
5.4.1.2.3.	Vairākas lappuses
	Bīstamo kravu pārvadājuma dokumentam var būt vairākas lappuses, ja vien tās ir secīgi numurētas.
5.4.1.2.4.	Informācijai, kas norādīta bīstamo kravu pārvadājuma dokumentā, jābūt viegli identificējamai, salasāmai un kvalitatīvai.
5.4.1.2.5.	Bīstamo kravu pārvadājuma dokumenta paraugs
	5.4.5. punktā ir sniegts bīstamo kravu pārvadājuma dokumenta paraugs.*
5.4.1.3.	Kravas sūtītājs, kravas saņēmējs un datums
	Bīstamo kravu sūtītāja un saņēmēja vārdu un adresi norāda bīstamo kravu pārvadājuma dokumentā. Norāda datumu, kurā bīstamo kravu pārvadājuma dokuments vai tā elektroniska kopija tikusi sagatavota vai nodota sākotnējam pārvadātājam.
5.4.1.4.	Informācija, kas jānorāda bīstamo kravu pārvadājuma dokumentā
5.4.1.4.1.	Bīstamo kravu apraksts
	Bīstamo kravu pārvadājuma dokumentā sniedz šādas ziņas par katru pārvadājamo bīstamo vielu, materiālu vai izstrādājumu: 1. ANO numurs, pirms kura ir burti "UN"; 2. Oficiālais kravas nosaukums saskaņā ar 3.1.2. punktu, iekļaujot tehnisko nosaukumu iekavās, ja nepieciešams (sk. 3.1.2.8. punktu); 3. Primārā bīstamības klase vai, ja tāds ir piešķirts, preču apakšgrupa, arī 1. klasei, savietojamības grupas burts. Vārdus "klase" un "apakšgrupa" var norādīt pirms primārās bīstamības klases vai apakšgrupas skaitļa; 4. Papildu bīstamības klases vai apakšgrupas skaitli(skaitļus), kas atbilst piemērojamajam papildu bīstamības apzīmējumam(-iem), ja tāds ir noteikts, norāda pēc primārās bīstamības klases vai apakšgrupas un raksta iekavās. Vārdus "klase" un "apakšgrupa" var norādīt pirms papildu bīstamības klases vai apakšgrupas skaitļa; 5. Pirms vielas vai izstrādājuma iepakošanas grupas, ja tāda ir noteikta, var norādīt "PG" (piemēram, "PG II").
5.4.1.4.2.	Bīstamo kravu aprakstā ievērojamā secība
	Piecus bīstamo kravu apraksta elementus, kuri noteikti 5.4.1.4.1. punktā, norāda iepriekš minētajā kārtībā (t. i., 1., 2., 3., 4., 5.), neiestarpinot nekādu informāciju, ja vien tas nav noteikts šajā kodeksā. Izņemot gadījumus, kad tas ir atļauts vai prasīts šajā kodeksā, papildu informāciju norāda pēc bīstamo kravu apraksta.
5.4.1.4.3.	Papildu informācija, ko pievieno oficiālajam kravas nosaukumam bīstamo kravu aprakstā
	Oficiālajam kravas nosaukumam (sk. 3.1.2. punktu) bīstamo kravu aprakstā pievieno šādas ziņas: 1. Tehniskie nosaukumi attiecībā uz "n.o.s." un citiem vispārīgiem apzīmējumiem. Tiem oficiālajiem kravas nosaukumiem, uz kuriem attiecas īpašais noteikums nr. 274 bīstamo kravu saraksta 6. slejā, norāda to tehnisko nosaukumu vai ķīmisko vielu grupas nosaukumu, kā aprakstīts 3.1.2.8. punktā;
	2. Tukši, neiztīrīti iepakojumi, konteineri beztaras pārvadājumiem un tanki. Tukšie taras līdzekļi (tostarp iepakojumi, vidējas kravnesības konteineri, konteineri beztaras pārvadājumiem, pārvietojami tanki, sauszemes cisternauto un dzelzceļa cisternvagoni), kuros ir atlikumi no bīstamām kravām, kas neatbilst 7. klasei, kā tādi jāraksturo, pievienojot norādi, piemēram, "TUKŠS, NEIZTĪRĪTS" vai "PĒDĒJĀ KRAVA" pirms vai pēc oficiālā kravas nosaukuma;
	3. Atkritumi. Attiecībā uz bīstamas kravas atkritumiem (ja tie nav radioaktīvie atkritumi), kurus pārvadā, lai utilizētu vai apstrādātu utilizācijai, pirms oficiālā kravas nosaukuma norāda vārdu "ATKRITUMI", ja vien šis vārds jau nav iekļauts oficiālajā kravas nosaukumā; 4. Vielas ar paaugstinātu temperatūru. Ja oficiālajā kravas nosaukumā vielai, kuru pārvadā vai piedāvā pārvadāšanai šķidrā agregātstāvoklī temperatūrā, kas vienāda ar 100°C vai pārsniedz to, vai cietā agregātstāvoklī temperatūrā, kas vienāda ar 240°C vai pārsniedz to, neietilpst dati par paaugstinātas temperatūras nosacījumu (piemēram, oficiālajā kravas nosaukumā iekļaujot ierakstu "KAUSĒTA VIELA" vai "PAAUGSTINĀTA TEMPERATŪRA"), tad pirms oficiālā kravas nosaukuma pievieno vārdu "KARSTS". 5. Jūras piesārņotāji. Ja pārvadājamās preces ir jūras piesārņotāji, tad attiecībā uz tām jānorāda "JŪRAS PIESĀRŅOTĀJS" (sk. 3.1.2.8. punktu); 6. Uzliesmošanas temperatūra: Ja pārvadāšanai paredzētām bīstamām kravām uzliesmošanas temperatūra ir 60 °C vai zemāka (slēgtā tīģelī (c.c.)), tad norāda minimālo uzliesmošanas temperatūru. Piemaisījumu klātbūtnes dēļ uzliesmošanas temperatūra var būt zemāka vai augstāka par atsauces temperatūru, kas norādīta attiecīgajai vielai Bīstamo kravu sarakstā. 5.2. klases organiskajiem peroksīdiem, kas arī ir uzliesmojoši, uzliesmošanas temperatūra nav jānorāda.
5.4.1.4.4.	Bīstamo preču apraksta paraugi:
	UN1098, ALILSPIRTS, 6.1., 3., I (21^oC c.c.); UN1098, ALILSPIRTS, 6.1. klase, (3. klase), PG I, (21^oC c.c.); UN 1092, Akroleīns, stabilizēts, 6.1. klase, 3., PG I, (-24^oC c.c.), JŪRAS PIESĀRŅOTĀJS; UN2761, Hlororganisks pesticīds, cietā agregātstāvoklī, toksisks (Aldrīns 19%), 6.1. klase, PG III, JŪRAS PIESĀRŅOTĀJS.
5.4.1.5.	Papildu informācija, ko pievieno bīstamās kravas aprakstam
	Pārvadājuma dokumentā bīstamo preču aprakstu papildina ar šādu papildus informāciju.
5.4.1.5.1.	Bīstamās kravas kopējais daudzums
	Bīstamās kravas aprakstā norāda bīstamās kravas kopējo daudzumu (tilpumu vai masu pēc nepieciešamības) katrai bīstamās kravas vienībai, kam ir atsevišķs oficiālais kravas nosaukums, ANO nr. vai iepakojuma grupa, izņemot tukšos, neiztīrītos iepakojumus. 1. klases bīstamajai kravai kā daudzumu norāda sprādzienbīstamo vielu neto masu. Bīstamajai kravai, ko pārvadā glābšanas iepakojumos, norāda aprēķināto bīstamās kravas daudzumu. Norāda arī iepakojumu skaitu un veidu (piemēram, mucas, kastes u. c.). ANO iepakojuma kodus atļauts izmantot tikai, lai papildinātu iepakojuma veida aprakstu (piemēram, viena kaste (4G)). Saīsinājumus var izmantot, lai norādītu kopējā daudzuma mērvienības.
5.4.1.5.2.	Ierobežoti daudzumi
5.4.1.5.2.1.	Ja bīstamo kravu pārvadā saskaņā ar izņēmumiem, kas noteikti ierobežotā daudzumā iepakotām bīstamajām kravām un norādīti Bīstamo kravu saraksta 7. slejā un 3.4. nodaļā, tad norāda "ierobežots daudzums" vai "LTD QTY".
5.4.1.5.2.2.	Ja sūtījums tiek noformēts saskaņā ar 3.4.4.1.2. punktu, tad pārvadājuma dokumentā iekļauj šādu teikumu: "Pārvadājums saskaņā ar IMDG kodeksa 3.4.4.1.2. punktu."
5.4.1.5.3.	Glābšanas iepakojumi
	Attiecībā uz bīstamajām kravām, kuras pārvadā glābšanas iepakojumos, norāda vārdus "GLĀBŠANAS IEPAKOJUMS".
5.4.1.5.4.	Vielas, kuras stabilizē ar temperatūras kontroli
	Ja vārds "STABILIZĒTS" ietilpst oficiālajā kravas nosaukumā (sk. arī 3.1.2.6. punktu) un stabilizēšanu nodrošina ar temperatūras kontroli, tad pārvadājuma dokumentā kontroles temperatūru un ārkārtas temperatūra (sk. 7.7.2. punktu) jānorāda šādi: Kontroltemperatūra: . . . °C Ārkārtas temperatūra: . . . °C
5.4.1.5.5.	Pašreaģējošas vielas un organiskie peroksīdi
	Attiecībā uz 4.1. klases pašreaģējošām vielām un organiskiem peroksīdiem, kam pārvadāšanas laikā vajadzīga temperatūras kontrole, kontroltemperatūra un ārkārtas temperatūra (sk. 7.7.2. punktu) bīstamās kravas pārvadājuma dokumentā jānorāda šādi: Kontroltemperatūra: . . . °C Ārkārtas temperatūra: . . . °C
5.4.1.5.5.1.	Ja attiecībā uz noteiktām 4.1. klases pašreaģējošām vielām un 5.2. klases organiskajiem peroksīdiem kompetentās iestādes atļāvušas neizmantot papildu bīstamības apzīmējumu "SPRĀDZIENBĪSTAMS" (paraugs nr. 1) konkrētiem iepakojumiem, tad par to iekļauj ierakstu.
5.4.1.5.5.2.	Ja organiskos peroksīdus un pašreaģējošas vielas pārvadā saskaņā ar nosacījumu, ka ir nepieciešams apstiprinājums (attiecībā uz organiskajiem peroksīdiem sk. 2.5.3.2.5, 4.1.7.2.2, 4.2.1.13.1. un 4.2.1.13.3. punktu; attiecībā uz pašreaģējošām vielām sk. 2.4.2.3.2.4. un 4.1.7.2.2. punktu), par to pārvadājuma dokumentā iekļauj ierakstu. Bīstamās kravas pārvadājuma dokumentam pievieno klasifikācijas apstiprinājuma kopiju un pārvadāšanas nosacījumus tiem organiskajiem peroksīdiem un pašreaģējošām vielām, kuras nav iekļautas sarakstā.
5.4.1.5.5.3.	Ja pārvadā organiskā peroksīda paraugu (sk. 2.5.3.2.5.1. punktu) vai pašreaģējošas vielas paraugu (sk. 2.4.2.3.2.4.2. punktu), tad bīstamas kravas pārvadājuma dokumentā par to iekļauj ierakstu.
5.4.1.5.6.	Infekciozas vielas
	Dokumentā norāda pilnu kravas saņēmēja adresi, kā arī atbildīgās personas vārdu un tālruņa numuru.
5.4.1.5.7.	Radioaktīvs materiāls
5.4.1.5.7.1.	Attiecībā uz ikvienu 7. klases materiāla sūtījumu pēc vajadzības jāsniedz šāda informācija norādītajā kārtībā: 1. Katra radionuklīda nosaukums vai simbols, bet radionuklīdu maisījumu gadījumā - attiecīgs vispārīgs apraksts vai to radionuklīdu uzskaitījums, kuriem ir vislielākie ierobežojumi; 2. Materiāla fizikālās un ķīmiskās formas apraksts vai paziņojums, ka materiāls ir īpašas formas radioaktīvs materiāls vai mazdisperss radioaktīvs materiāls. Vispārīgs ķīmisks apraksts der ķīmiskās formas apraksta vietā; 3. Radioaktīvo sastāvdaļu maksimālā aktivitāte pārvadāšanas laikā, kas izteikta bekerelos (Bq) ar attiecīgo SI prefiksa simbolu (sk. 1.2.2.1. punktu). Skaldmateriālam aktivitātes vietā var norādīt skaldmateriāla masu gramu mērvienībās (g) vai to attiecīgajos daudzkārtņos; 4. Iepakojuma kategoriju, t. i., I-BALTA, II-DZELTENA, III-DZELTENA; 5. Pārvadājuma rādītāju (tikai kategorijām II-DZELTENA un III-DZELTENA); 6. Sūtījumiem, ietverot skaldmateriālu, kas nav sūtījumi, uz kuriem attiecas izņēmums saskaņā ar 6.4.11.2. punktu, - kodolkritiskuma drošības indeksu; 7. Identifikācijas marķējumu saistībā ar ikvienu kompetentās iestādes apstiprinājuma apliecību (īpašas formas radioaktīvs materiāls, mazdisperss radioaktīvs materiāls, īpaša kārtība, iepakojuma konstrukcija vai sūtījums), kas piemērojams attiecīgajam sūtījumam; 8. Attiecībā uz sūtījumiem, kas ietver vairāk nekā viena iepakojumu, 5.4.1.4.1.1.-5.4.1.4.1.3. punktā un 5.4.1.5.7.1.1.-5.4.1.5.7.1.7. punktā prasītās ziņas attiecībā uz katru iepakojumu. Ja iepakojumi atrodas ārējā tarā, kravas konteinerā vai transportlīdzeklī, tad iekļauj precīzu paziņojumu par ikviena tāda iepakojuma saturu, kas atrodas ārējā tarā, kravas konteinerā vai transportlīdzeklī, vai attiecīgā gadījumā par ikvienas ārējās taras, konteinera vai transportlīdzekļa saturu. Ja iepakojumus paredzēts izņemt no ārējās taras, kravas konteinera vai transportlīdzekļa kādā izkraušanas starpposmā, tad jābūt pieejamiem attiecīgiem pārvadājuma dokumentiem; 9. Ja sūtījums jāpārvadā kā ekskluzīvai izmantošanai paredzēt sūtījums, izdara ierakstu "EKSKLUZĪVAS IZMANTOŠANAS SŪTĪJUMS", un 10. LSA-II, LSA-III, SCO-I un SCO-II - sūtījuma pilno aktivitāti A_2.daudzkārtņos.
5.4.1.5.7.2.	Pārvadājuma dokumentā iekļauj ierakstu par darbībām, ja tādas veicamas, kuras jāveic pārvadātājam. Šis ieraksts jāsagatavo valodās, kuras pārvadātājs vai attiecīgās iestādes uzskata par vajadzīgām, un tajā ietver vismaz šādas ziņas: 1. Papildu prasības, kas attiecas uz iepakojumu, ārējās taras vai kravas konteineru iekraušanu, novietošanu, pārvadāšanu, apstrādi un izkraušanu, ietverot īpašos novietošanas noteikumus, lai nodrošinātu drošu siltuma izkliedi (sk. 7.1.14.4. punktu), vai ieraksts par to, ka šādas prasības netiek piemērotas; 2. Ierobežojumi, kas attiecas uz pārvadāšanas veidu vai transportlīdzekli, un visas vajadzīgās maršruta noteikšanas instrukcijas; 3. Sūtījumam atbilstoši ārkārtas pasākumi.
5.4.1.5.7.3.	Ja starptautiski tiek pārvadāti iepakojumi, kuriem nepieciešams kompetento iestāžu izsniegts konstrukcijas vai sūtījuma apstiprinājums un kuriem dažādās ar sūtījumu saistītās valstīs piemēro dažādus apstiprinājuma veidus, tad 5.4.1.4.1. punktā paredzētajam ANO numuram un oficiālajam kravas nosaukumam jāatbilst konstrukcijas izcelsmes valsts apliecībā norādītajai informācijai.
5.4.1.5.7.4.	Kompetentās iestādes izsniegtajām spēkā esošajām apliecībām nav obligāti jābūt pievienotām sūtījumam. Kravas sūtītājs tās uzrāda pārvadātājam(-iem) pirms kravas iekraušanas un izkraušanas.
5.4.1.5.8.	Aerosoli
	Ja aerosola tilpums ir virs 1000 ml, tad to norāda pārvadājuma dokumentā.
5.4.1.5.9.	Sprāgstvielas
	Attiecībā uz visām 1. klases bīstamajām kravām pēc vajadzības jānorāda šādas ziņas: 1. Iekļauj ierakstus "VIELAS, SPRĀDZIENBĪSTAMS, N.O.S.", "IZSTRĀDĀJUMI, SPRĀDZIENBĪSTAMS, N.O.S." un "KOMPONENTI, EKSPLOZĪVĀ ĶĒDE, N.O.S.". Ja specifisks ieraksts nepastāv, izcelsmes valsts kompetentā iestāde lieto ierakstu, kas atbilst bīstamības apakšgrupai un savietojamības grupai. Pārvadājuma dokumentā iekļauj šādu ierakstu: "Šādu pārvadājumu apstiprinājusi ... kompetentā iestāde", un tam seko attiecīgās valsts atšķirības zīme, kas paredzēta mehāniskajiem transportlīdzekļiem starptautiskajos pārvadājumos. 2. Ir aizliegts pārvadāt sprādzienbīstamas vielas, kurām atsevišķā ierakstā noteikts minimālais ūdens vai flegmatizatora satura daudzums, ja tās satur mazāk ūdens vai flegmatizatora, nekā noteikts. Šādas vielas transportē tikai ar īpašu atļauju, ko piešķir izcelsmes valsts kompetentā iestāde. Pārvadājuma dokumentā iekļauj ierakstu: "Šādu pārvadājumu apstiprinājusi ... kompetentā iestāde", un tam seko attiecīgās valsts atšķirības zīme, kas paredzēta mehāniskajiem transportlīdzekļiem starptautiskajos pārvadājumos. 3. Ja sprādzienbīstamas vielas vai izstrādājumi tiek iepakoti "saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinājumu", tad pārvadājuma dokumentā iekļauj ierakstu "Iepakojumu apstiprinājusi ... kompetentā iestāde", kam seko attiecīgās valsts atšķirības zīme, kas paredzēta mehāniskajiem transportlīdzekļiem starptautiskajos pārvadājumos. 4. Pastāv bīstamība, kas nav ietverta vielas bīstamības apakšgrupā un savietojamības grupā. Nosūtītājs sniedz norādes par šādu bīstamību bīstamās kravas dokumentācijā.
5.4.1.5.10.	Viskozas vielas
	Ja tiek pārvadātas viskozas vielas saskaņā ar 2.3.2.5. punktu, tad pārvadājuma dokumentā iekļauj šādu ierakstu: "Pārvadājums saskaņā ar IMDG kodeksa 2.3.2.5. punktu."
5.4.1.5.11.	Īpaši noteikumi attiecībā uz kravu atdalīšanu
5.4.1.5.11.1.	Attiecībā uz vielām, maisījumiem, šķīdumiem vai preparātiem, kurus sūta ar N.O.S. un kuri nav ietverti atdalāmo kravu grupās, kas norādītas 3.1.4.4. punktā, bet kuri, pēc kravas sūtītāja domām, pieder pie kādas no šīm grupām (sk. 3.1.4.2. punktu), pārvadājuma dokumentā norāda atbilstošo kravas atdalīšanas grupu.*
5.4.1.5.11.2.	Ja vielas iekrauj kopā kravas pārvadājuma vienībā saskaņā ar 7.2.1.13.1.2. punktu, tad pārvadājuma dokumentā jāiekļauj šāds ieraksts: "Pārvadājums saskaņā ar IMDG kodeksa 7.2.1.13.1.2. punktu."
5.4.1.5.11.3.	Ja vienā kravas pārvadājuma vienībā pārvadā 8. klasei atbilstošas skābju un sārmu vielas neatkarīgi no tā, vai pārvadā vienā iepakojumā, saskaņā ar 7.2.1.13.2. punktu, tad pārvadājuma dokumentā jāiekļauj šāds ieraksts: "Pārvadājums saskaņā ar IMDG kodeksa 7.2.1.13.2. punktu."
5.4.1.5.12.	Bīstamo beramkravu pārvadāšana konteineros beztaras pārvadājumiem
	Attiecībā uz konteineriem, kas paredzēti beztaras pārvadājumiem, bet kas nav kravas konteineri, pārvadājuma dokumentā jāiekļauj šāds ieraksts (sk. 6.9.4.6. punktu): "Konteiners beztaras pārvadājumiem BK2, ko apstiprinājusi … kompetentā iestāde".
5.4.1.6.	Apliecinājumi
5.4.1.6.1.	Bīstamās kravas pārvadājuma dokumentā ietver apliecinājumu vai paziņojumu, ka attiecīgais sūtījums ir pieņemams pārvadāšanai un ka preces ir atbilstoši iepakotas, marķētas un iezīmētas un ir pārvadāšanai atbilstošā stāvoklī saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Šāda apliecinājuma teksts ir šāds: "Ar šo es apliecinu, ka šā sūtījuma saturs iepriekš ir pilnīgi un pareizi aprakstīts ar oficiālo kravas nosaukumu, ir klasificēts, iepakots, marķēts un apgādāts ar etiķetēm/pazīšanās zīmēm un visādā ziņā ir transportēšanai atbilstošā stāvoklī saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem un valsts tiesību aktiem." Kravas sūtītājs paraksta apliecinājumu, norādot datumu. Valstīs, kuru tiesību akti atzīst ar faksimilu pārsūtītu parakstu juridisko spēku, šādi paraksti tiek pieņemti.
5.4.1.6.2.	Ja pārvadātās bīstamās kravas dokumentāciju iesniedz ar elektroniskās datu apstrādes (EDP) vai elektroniskās datu apmaiņas (EDI) datu pārraides metožu palīdzību, tad parakstu(-us) var aizstāt ar tās(to) personas(-u) vārdu un uzvārdu, kurai(kurām) ir pilnvaras parakstīt šādu dokumentāciju.
5.4.2.	Konteinera/transportlīdzekļa piekraušanas apliecība
5.4.2.1.	Ja bīstamu kravu iepako vai iekrauj konteinerā* vai transportlīdzeklī, tad tās personas, kuras atbild par šā konteinera vai transportlīdzekļa piekraušanu, uzrāda "konteinera/transportlīdzekļa piekraušanas apliecību", kurā ir norādīts(-i) konteinera/transportlīdzekļa identifikācijas numurs(-i) un ir apliecināts, ka piekraušana ir veikta saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 1. Konteiners/transportlīdzeklis bija tīrs, sauss un pēc ārējā izskata derīgs kravas iekraušanai; 2. Iepakojumi, kuri ir atdalāmi saskaņā ar piemērojamām kravas atdalīšanas prasībām, netika iekrauti kopā konteinerā/transportlīdzeklī vai uz tā (ja vien to nav atļāvusi attiecīgā kompetentā iestāde saskaņā ar 7.2.2.3. punktu); 3. Visi iepakojumi ir apskatīti, vai tiem nav bojājumu, un iekrauti tikai nebojātie iepakojumi; 4. Ja vien kompetentā iestāde nav atļāvusi citādi, mucas ir iekrautas vertikālā stāvoklī, un visa krava ir bijusi pienācīgi iekrauta un vajadzības gadījumā nostiprināta ar stiprinājuma materiālu atbilstoši pārvadājuma veidam(-iem) pa paredzēto maršrutu; 5. Beztaras krava ir vienmērīgi sadalīta konteinerā/transportlīdzeklī; 6. Sūtījumiem, kas sastāv no 1. klases kravas un neietilpst 1.4. apakšgrupā, konteiners/transportlīdzeklis ir strukturāli ekspluatējams saskaņā ar 7.4.6. punktu; 7. Konteiners/transportlīdzeklis un iepakojumi ir atbilstoši marķēti un apzīmēti ar etiķetēm un pazīšanas zīmēm pēc nepieciešamības; 8. Ja kā atdzesēšanas līdzeklis ir izmantots oglekļa dioksīds (CO₂-sausais ledus), tad konteinera/transportlīdzekļa ārpusē redzamā vietā (piemēram, durvju augšējā daļā) ir marķējums vai etiķete ar šādu uzrakstu: "SATUR BĪSTAMU CO₂ (SAUSO LEDU). PIRMS IEIEŠANAS KĀRTĪGI IZVĒDINĀT!"; un 9. Par katru bīstamās kravas sūtījumu, kas iekrauts konteinerā/transportlīdzeklī, ir saņemts bīstamas kravas pārvadājuma dokuments, kā norādīts 5.4.1. punktā. Piezīme:** Attiecībā uz pārvietojamiem tankiem nav vajadzīga konteinera/transportlīdzekļa iekraušanas apliecība.
5.4.2.2.	Bīstamas kravas pārvadājuma dokumentā un konteinera/transportlīdzekļa piekraušanas apliecībā pieprasīto informāciju drīkst apvienot vienā dokumentā; pretējā gadījumā šie dokumenti jāsasprauž kopā. Ja informācija apvienota vienā dokumentā, tad tajā iekļauj parakstītu paziņojumu, piemēram, "Ar šo apliecinu, ka preču iekraušana konteinerā/transportlīdzeklī ir veikta saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem". Šajā paziņojumā norāda datumu, un tajā identificē personu, kura parakstījusi šo paziņojumu.
5.4.3.	Uz kuģa nepieciešamā dokumentācija
5.4.3.1.	Uz katra kuģa, kas pārvadā bīstamas kravas un jūras piesārņotājus, jābūt īpašam sarakstam vai manifestam, kurā norādītas bīstamās kravas un jūras piesārņotāji saskaņā ar grozītās 1974. gada SOLAS* Konvencijas VII nodaļas 4.5. noteikumu un saskaņā ar MARPOL 73/78 Konvencijas III pielikuma 4.3. noteikumu. Šāda īpaša saraksta vai manifesta vietā var izmantot sīki izstrādātu kravas izvietojuma plānu, kurā visas uz kuģa esošās bīstamās kravas un jūras piesārņotāji ir identificēti pēc klasēm un ir norādīta to atrašanās vieta. Šā bīstamo kravu vai jūras piesārņotāju saraksta vai manifesta pamatā jābūt kodeksā prasītajai dokumentācijai un apliecībām, un tajā papildus 5.4.1.4 un 5.4.1.5. punktā norādītajām ziņām, jānorāda vismaz kravas izvietojums un bīstamo kravu un jūras piesārņotāju kopējais daudzums. Vienai šāda dokumenta kopijai jābūt pieejamai pirms došanās pie personas vai organizācijas, kuru norīkojusi attiecīgās ostas valsts iestāde.
5.4.3.2.	Ziņas avārijas gadījumiem
5.4.3.2.1.	Attiecībā uz bīstamo kravu sūtījumiem jebkurā brīdī ir jābūt pieejamai atbilstošai, nekavējoties izmantojamai informācijai, lai varētu reaģēt, ja notiek negadījumi un incidenti, kas saistīti ar bīstamu kravu pārvadāšanu. Šīm ziņām ir jābūt pieejamām atstatus no iepakojumiem, kuros ir bīstamas kravas, un incidenta gadījumā tām jābūt nekavējoties pieejamām. Atbilstību nodrošina šādā veidā: 1. ar attiecīgiem ierakstiem īpašajā sarakstā, manifestā vai bīstamās kravas deklarācijā vai 2.nodrošinot ar atsevišķu dokumentu, piemēram, drošības datu lapu, vai 3. nodrošinot ar atsevišķu dokumentāciju, piemēram, Avārijas situāciju reaģēšanas procedūru norādēm kuģiem, kas pārvadā bīstamās kravas (EmS instrukcija), tās izmantojot kopā ar pārvadājuma dokumentu un Pirmās medicīniskās palīdzības rokasgrāmatu lietošanai avārijās, kurās iesaistītas bīstamās kravas (MFAG).
5.4.4.	Citas nepieciešamās ziņas un dokumentācija
5.4.4.1.	Noteiktos apstākļos ir nepieciešamas īpašas apliecības vai citi dokumenti, piemēram: 1. sertifikāts par piemērotību laikapstākļu ietekmei, kā tas nepieciešams atsevišķajiem ierakstiem bīstamās kravas sarakstā; 2. apliecība, ar kuru kāda viela, materiāls vai priekšmets tiek atbrīvots no IMGD kodeksa noteikumu ievērošanas (piemēram, sk. atsevišķos ierakstus attiecībā uz kokoglēm, zivju miltiem, sēkļu raušiem); 3. jaunām pašreaģējošām vielām un organiskajiem peroksīdiem vai jaunām pašreiz norādīto pašreaģējošo vielu un organisko peroksīdu formulām -paziņojums, ko izdevusi apstiprinātās klasifikācijas un pārvadāšanas noteikumu izcelsmes valsts kompetentā iestāde.
5.4.4.2.	Fumigēti komplekti
	Fumigēta komplekta pārvadājuma dokumentā norāda izmantotā fumiganta veidu un daudzumu un fumigācijas datumu un laiku. Turklāt sniedz norādījumus, kā iznīcināt iespējamās fumiganta atliekas, tostarp fumigācijas ierīces, ja tādas izmanto.
5.4.5.	Multimodālo bīstamo kravu veidlapa
5.4.5.1.	Šī veidlapa atbilst SOLAS 74 konvencijas VII nodaļas 4. noteikuma prasībām, MARPOL 73/78 konvencijas III pielikuma 4. noteikuma prasībām un šīs nodaļas noteikumiem. Šīs nodaļas noteikumos prasītās ziņas ir obligātas; tomēr šīs veidlapas noformējums ir brīvs.

* Sk. standartizētas veidlapas ANO/EEK Starptautiskās tirdzniecības sekmēšanas darba grupas ieteikumos, jo sevišķi 1. ieteikumā (Apvienoto Nāciju Organizācijas Norādījumi par tirdzniecības dokumentu formu) (ECE/TRADE/137, izdevums 96.1), 11. ieteikumā (Bīstamu kravu starptautiskās pārvadājumu dokumentācijas aspekti) (ECE/TRADE/204, izdevums 96.1) un 22. ieteikumā (Norādījumi par standartizētu sūtījumu instrukciju noformējumu) (ECE/TRADE/168, izdevums 96.1). Sk. Tirdzniecības informācijas elementu direktoriju, III sējumu, Tirdzniecības veicināšanas ieteikumus (ECE/TRADE/200) (Apvienoto Nāciju Organizācijas publikācija, pārdošanas nr. E.96.II.E.13).

* Ir zināms, ka kravas atdalīšanas grupu nepiemēro visos gadījumos, un tāpēc tā var nebūt norādīta pārvadājuma dokumentā.

* Sk. "kravas konteinera" definīciju 1.2.1. punktā.

** Sk. IMO/SDO/ANO EEK Vadlīnijas kravas transporta vienību iepakošanai.

* Šajā nolūkā var izmantot FAL.2/Circ.51/Rev.1.

MULTIMODĀLO BĪSTAMO KRAVU VEIDLAPA

Šo veidlapu var izmantot kā bīstamo kravu deklarāciju, jo tā atbilst SOLAS 74 Konvencijas VII nodaļas 4. noteikuma un MARPOL 73/78 Konvencijas III pielikuma 4. noteikuma prasībām.

1. N Kravas sūtītājs		2. Pārvadājuma dokumenta numurs
		3. Lappuse nr. ... no ... lappusēm	4. Nosūtītāja atsauce
			5. Kravas ekspeditora atsauce
6. Kravas saņēmējs		7. Pārvadātājs (aizpilda pārvadātājs)
		NOSŪTĪTĀJA DEKLARĀCIJA Ar šo es apliecinu, ka šā sūtījuma saturs ir pilnīgi un pareizi aprakstīts ar oficiālo transporta nosaukumu, ir klasificēts, iepakots, marķēts un apgādāts ar etiķetēm/pazīšanas zīmēm un visādā ziņā ir transportēšanai atbilstošā stāvoklī saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem un valsts tiesību aktiem.
8. Šis sūtījums atbilst ierobežojumiem, kuri paredzēti šim: (nevajadzīgo svītrot)		9. Papildinformācija par manipulācijām ar kravu
PASAŽIERU UN KRAVAS GAISA KUĢI	TIKAI KRAVAS GAISA KUĢI
10. Kuģa/reisa numurs un datums	11. Iekraušanas osta/vieta
Izkraušanas osta/vieta	13. Galamērķis
14. Sūtījuma marķējums* Iepakojumu skaits un veids; kravas apraksts/ bruto svars (kg)/ tīrais svars (kg)/ kubatūra (m³)

15. Konteinera identifikācijas nr./ transportlīdzekļa reģistrācijas nr.	16. Plombas(-u) numurs(-i)	17. Konteinera/ transportlīdzekļa lielums un veids:	18. Taras masa (kg)	19. Kopējā bruto masa (ieskaitot taru) (kg)
KONTEINERA/TRANSPORTLĪDZEKĻA PIEKRAUŠANAS APLIECĪBA Ar šo es apliecinu, ka iepriekš aprakstītā krava ir iepakota/iekrauta iepriekš identificētajā konteinerā/transportlīdzeklī saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.** PAR VISĀM KRAVĀM KONTEINEROS/TRANSPORTLĪDZEKĻOS AIZPILDA UN PARAKSTA PERSONA, KAS ATBILD PAR IEPAKOŠANU/IEKRAUŠANU.		21. PAZIŅOJUMS PAR KRAVAS SAŅEMŠANU Saņēmu iepriekš minēto iepakojumu/konteineru/piekabju skaitu, kuri pēc ārējā izskata ir labā stāvoklī, ja te nav norādīts citādi: KRAVAS SAŅĒMĒJA PIEZĪMES:
20. Uzņēmuma nosaukums		Pārvadātāja nosaukums Transportlīdzekļa reģ. nr. Paraksts un datums	22. Uzņēmuma nosaukums (NOSŪTĪTĀJAM, KAS SAGATAVO ŠO PIEZĪMI)
Deklarētāja vārds/ieņemamais amats			Deklarētāja vārds/ieņemamais amats
Vieta un datums			Vieta un datums
Deklarētāja paraksts		TRANSPORTLĪDZEKĻA VADĪTĀJA PARAKSTS	Deklarētāja paraksts

* BĪSTAMA KRAVA:
Jānorāda: oficiālais transporta nosaukums, bīstamības klase, ANO nr., iepakojuma grupa (ja ir piešķirta) un jāievēro obligātās prasības saskaņā ar piemērojamiem valsts un starptautiskiem tiesību aktiem. Sk. IMDG kodeksa prasības 5.4.1.4. punktā.

** Sk. IMDG kodeksa prasības 5.4.2. punktā.

Bīstamu kravu starptautiskās pārvadāšanas dokumentācijas aspekti

Konteinera/transportlīdzekļa piekraušanas apliecība

Parakstam, kas sniegts nākamajā lappusē, 20. iedaļā, ir jābūt tās personas parakstam, kas vada konteinera/transportlīdzekļa darbību.	Ja materiālus pārvadā beztaras iepakojumos, tad kravai jābūt vienmērīgi sadalītai konteinerā/transportlīdzeklī.
Tiek apliecināts, ka: Konteiners/transportlīdzeklis bija tīrs, sauss un pēc ārējā izskata derīgs kravas iekraušanai.	Iepakojumi un konteiners/transportlīdzekļi ir pareizi marķēti un apgādāti ar etiķetēm un pazīšanas zīmēm. Noņemts nevajadzīgais marķējums, etiķetes un pazīšanas zīmes.
Ja sūtījumi ietver 1. klases preces, kas neietilpst 1.4. apakšgrupā, tad konteiners ir strukturāli ekspluatējams.	Ja kā atdzesēšanas līdzeklis ir izmantots oglekļa dioksīds (CO₂-sausais ledus), tad kravas konteinera ārpusē redzamā vietā, piemēram, durvju augšējā daļā, ir marķējums vai etiķete ar šādiem vārdiem: SATUR BĪSTAMU CO₂ GĀZI (SAUSO LEDU) - PIRMS IEIEŠANAS KĀRTĪGI IZVĒDINĀT.
Konteinerā/transportlīdzeklī nav ievietotas nesaderīgas kravas, ja vien to nav īpaši atļāvusi kompetentā iestāde.
Visi iepakojumi ir ārēji apskatīti, vai tiem nav bojājumu, un iekrauti tikai nebojāti iepakojumi. Mucas ir iekrautas stateniskā stāvoklī, ja vien kompetentā iestāde nav atļāvusi citādi. Visi iepakojumi ir atbilstoši iepakoti un nostiprināti konteinerā/transportlīdzeklī.	Ja izmanto tikai šo bīstamās kravas veidlapu kā konteinera/transportlīdzekļa iekraušanas apliecību, nevis vairākus dokumentus, tad jābūt izdotai/iesniegtai bīstamo kravu deklarācijai, ko parakstījis nosūtītājs vai piegādātājs attiecībā uz katru bīstamas kravas sūtījumu, kas iekrauts konteinerā. Piezīme: Attiecībā uz tankiem nav vajadzīga konteinera piekraušanas apliecība.

1. Kravas sūtītājs	2. Pārvadājuma dokumenta numurs
	3. Lappuse nr. ... no ... lappusēm	4. Nosūtītāja atsauce
		5. Kravas ekspeditora atsauce
14. Sūtījuma marķējums *Iepakojumu skaits un veids; kravas apraksts /bruto svars (kg)/ tīrais svars (kg)/ kubatūra (m³)

5. PAPILDINĀJUMS

APLIECĪBAS UN DOKUMENTI, KURIEM JĀBŪT UZ KUĢA
(Piezīme: uz kuģa jābūt apliecību oriģināliem)

1.	Visiem kuģiem	Atsauce
	Starptautiskā tilpības apliecība (1969). Starptautiskā tilpības apliecība (1969) jāizdod ikvienam kuģim, kura bruto tilpība un neto tilpība noteikta saskaņā ar konvenciju.	Konvencija par kuģu tilpību 7. pants
	Starptautiskā kravas zīmes apliecība Starptautiskā kravas zīmes apliecība jāizdod saskaņā ar 1966. gada Starptautisko konvenciju par kravas zīmi ikvienam kuģim, kas apskatīts un marķēts saskaņā ar šo konvenciju vai tās redakciju, ņemot vērā grozījumus, kas ieviesti saskaņā ar 1988. gada konvencijas par kravas zīmi protokolu, pēc nepieciešamības.	Konvencija par kravas zīmi, 16. pants; 1988. gada Konvencijas par kravas zīmi protokols, 18. pants
	Starptautiskā kravas zīmes izņēmuma apliecība Starptautiskā kravas zīmes izņēmuma apliecību jāizdod ikvienam kuģim, kam piemēro izņēmumu saskaņā ar 6. pantu konvencijā par kravas zīmi vai tās redakcijā, ņemot vērā grozījumus, kas ieviesti saskaņā ar 1988. gada konvencijas par kravas zīmi protokolu, pēc nepieciešamības.	Konvencija par kravas zīmi, 6. pants; 1988. gada Konvencijas par kravas zīmi protokols, 18. pants
	Kuģa noturības brošūra Ikvienu pasažieru kuģi neatkarīgi no lieluma un ikvienu kravas kuģi, kura garums ir 24 m un vairāk, pēc pabeigšanas sasver, lai noteiktu tā stabilitāti. Kapteinim ir jāsaņem kuģa noturības brošūra, kurā ir šāda informācija, lai viņš ātri un vienkārši varētu iegūt precīzas norādes attiecībā uz kuģa noturību dažādos iekraušanas apstākļos. Attiecībā uz beramkravu kuģiem informāciju, ko norāda beramkravu kuģa brošūrā, var ietvert kuģa noturības brošūrā.	1974. gada SOLAS konvencija, II-1. nodaļas 22. Noteikums un II-1. nodaļas 25. noteikuma 8. punkts; 1988. gada Konvencijas par kravas zīmi protokols, 10. noteikums
	Avārijas kontroles plāni un brošūras Uz ikviena pasažieru un kravas kuģa pastāvīgi jābūt izvietotiem plāniem, kuros skaidri norādītas katra klāja un tilpnes ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu robežas, atveres tajos, atveru aizvēršanas līdzekļi un to vadības ierīču atrašanās vietas, kā arī pasākumi applūšanas izraisītas sānsveres koriģēšanai. Turklāt kuģa virsniekiem jābūt pieejamām brošūrām, kurās ir minētā informācija.	1974. gada SOLAS konvencija, II-1. nodaļas 23. noteikums, 23. noteikuma 1. punkts, 25. noteikuma 8. punkts; MSC/Circ.919
	Dokuments par drošo apkalpes minimumu Ikvienam kuģim, kuram piemēro konvencijas I nodaļu, jābūt atbilstošam dokumentam par drošo apkalpes minimumu vai līdzvērtīgam dokumentam, ko izdevusi administrācija, lai norādītu drošo apkalpes minimumu.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2000. gada grozījumiem), V nodaļas 14. noteikuma 2. punkts
	Ugunsdrošības apmācības rokasgrāmata Katrā apkalpes kopkajītē un atpūtas telpā vai katrā apkalpes kajītē jābūt šādai apmācības rokasgrāmatai, kas sarakstīta kuģa darba valodā. Rokasgrāmatā jāiekļauj norādes un ziņas, kas prasītas II-2. nodaļas 15. noteikuma 2.3.4. punktā. Rokasgrāmatas vietā kāda informācijas daļa var būt sniegta kā audiovizuālie mācību līdzekļi.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2000. gada grozījumiem), II-2. nodaļas 15. noteikuma 2.3. punkts
	Ugunsdrošības plāns/brošūra Kuģa virsnieku vajadzībām pastāvīgi jāizvieto vispārējie izvietojuma plāni, kuros skaidri norādīti katra klāja vadības posteņi, dažādās ugunsdrošības sekcijas un informācija par uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmām un ugunsdzēsības ierīcēm, u. c. Pēc administrācijas ieskatiem minēto informāciju var alternatīvi izklāstīt brošūrā, kura eksemplāru izsniedz katram virsniekam, un vienam eksemplāram pastāvīgi jāatrodas pieejamā vietā uz kuģa. Plānus un brošūras atjaunina; tajos pēc iespējas drīzāk ieraksta visas izmaiņas. Otrs ugunsdrošības plānu komplekts vai brošūra, kurā ir šādi plāni, pastāvīgi glabājami skaidri marķētā, jūras apstākļos izturīgā norobežojumā ārpus klāja mājas, lai to varētu izmantot ugunsdzēsības personāls, kas ierodas no krasta.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2000. gada grozījumiem), II-2. nodaļas 15. noteikuma 2.4. punkts
	Uz kuģa veikto apmācību un treniņu protokols Ugunsdzēsības treniņi veicami un protokolējami saskaņā ar III nodaļas 19. noteikuma 3. un 5. punktu.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2000. gada grozījumiem), II-2. nodaļas 15. noteikuma 2.2.5. punktu
	Ekspluatācijas ugunsdrošības brošūra Ekspluatācijas ugunsdrošības brošūrā ir informācija un instrukcijas, kas vajadzīgas drošai kuģa ekspluatācijai un darbībām ar kravu saistībā ar ugunsdrošību. Brošūrai jābūt sarakstītai kuģa darba valodā un jāatrodas katrā apkalpes kopkajītē un atpūtas telpā vai katrā apkalpes kajītē. Brošūru var apvienot ar ugunsdrošības apmācību rokasgrāmatām, kas paredzētas II-2. nodaļas 15. noteikuma 2.3. punktā.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2000. gada grozījumiem), II-2. nodaļas 16. noteikuma 2. punkts
	Kuģu kapteiņu, virsnieku vai ierindas jūrnieku apliecības Kuģu kapteiņu, virsnieku vai ierindas jūrnieku kvalifikācijas apliecības jāizdod tiem kandidātiem, kuri, kā pārliecinājusies administrācija, atbilst attiecīgajām darba, vecuma, veselības stāvokļa, apmācības, kvalifikācijas un pārbaužu prasībām saskaņā ar STCW kodeksu, kas pievienots 1978. gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem. Apliecību noformējums sniegts STCW kodeksa A-I/2 nodaļā. Apliecību oriģināliem jābūt pieejamiem uz kuģa, uz kura strādā to turētājs.	1978. gada STCW konvencija, VI pants, 1. punkta 2. Apakšpunkts STCW kodeksa A-I. nodaļas 2. punkts
	Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība Starptautiskā naftas piesārņojuma novēršanas apliecība pēc apskates jāizdod saskaņā ar MARPOL 73/78 I pielikuma 4. noteikumu tiem naftas tankkuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT vai vairāk, un visiem citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, un kuri veic reisus uz ostām vai termināļiem atklātā jūrā, kas ir citu MARPOL 73/78 dalībvalstu jurisdikcijā. Apliecībai pēc vajadzības pievieno konstrukcijas un aprīkojuma sarakstu kuģiem, kas nav naftas tankkuģi (A veidlapa) vai naftas tankkuģu konstrukcijas un aprīkojuma sarakstu (B veidlapa).	MARPOL 73/78, I pielikums, 5. noteikums
	Naftas operāciju žurnāls Uz ikviena naftas tankkuģa, kura bruto tilpība ir 150 BT vai vairāk, un visiem citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, jābūt naftas operāciju žurnāla I daļai (Operācijas mašīntelpā). Uz ikviena naftas tankkuģa, kura bruto tilpība ir 150 BT vai vairāk, jābūt naftas operāciju žurnāla II daļai (Ar kravu/balastu saistītās operācijas).	MARPOL 73/78, I pielikums, 20. noteikums
	Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti Uz ikviena naftas tankkuģa, kura bruto tilpība ir 150 BT vai vairāk, un visiem citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, jābūt administrācijas apstiprinātam ārkārtas situāciju plānam rīcībai gadījumos, kad no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti.	MARPOL 73/78, I pielikums, 26. noteikums
	Starptautiskā notekūdeņu piesārņojuma novēršanas apliecība Starptautisko notekūdeņu piesārņojuma novēršanas apliecība pēc sākotnējās vai atkārtotās apskates saskaņā ar MARPOL 73/78 IV pielikuma 4. noteikumu jāizdod ikvienam kuģim, kuram ir jāievēro šī pielekuma noteikumi un kurš veic reisus uz tādām ostām vai termināļiem atklātā jūrā, kas atrodas citu konvencijas dalībvalstu jurisdikcijā.	MARPOL 73/78, IV pielikums, 5. noteikums; MEPC/Circ.408
	Atkritumu apsaimniekošanas plāns Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, un uz visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas vai vairāk, jābūt atkritumu apsaimniekošanas plānam, kas jāievēro kuģa apkalpei.	MARPOL 73/78, V pielikums, 9. noteikums
	Atkritumu reģistrācijas žurnāls Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 400 BT vai vairāk, un visiem kuģiem, kuri ir sertificēti pārvadāt 15 personas vai vairāk, un kuri veic reisus uz tādām ostām vai termināļiem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas pušu jurisdikcijā, un uz visām stacionārajām vai peldošajām platformām, ar kuru palīdzību veic jūras dibena izpēti un ekspluatāciju, jābūt atkritumu reģistrācijas žurnālam.	MARPOL 73/78, V pielikums, 9. noteikums
	Reisa datu ieraksta ierīču sistēma - atbilstības apliecība Attiecībā uz reisa datu ieraksta ierīču sistēmu, kā arī visiem sensoriem katru gadu veicama ekspluatācijas pārbaude. Pārbaude veicama ar apstiprinātu testēšanas vai apkalpošanas iekārtu, lai pārbaudītu reģistrēto datu pareizību, ilgumu un atgūstamību. Turklāt veicamas pārbaudes un apskates, lai noteiktu visu to aizsargnožogojumu un ierīču apkalpojamību, kas ierīkotas, lai atvieglotu meklēšanu. Testēšanas iestādes izdotās atbilstības apliecības eksemplārs, kurā ir norādīta atbilstības apstiprināšanas diena un piemērojamie kvalitātes standarti, ir jāglabā uz kuģa.	1974. gada SOLAS konvencija, V nodaļas 18. noteikuma 8. punkts
	Kravu nostiprināšanas rokasgrāmata Visas kravas, kas nav beramkravas un lejamkravas, kravas vienības un kravas transporta vienības visā reisā iekraujamas, novietojamas un nostiprināmas saskaņā ar Kravu nostiprināšanas rokasgrāmatu, ko apstiprinājusi administrācija. Uz kuģiem, uz kuriem ir ro-ro telpas un kuri definēti II-2. nodaļas 3. noteikuma 41. punktā, visa šādu kravu, kravas vienību un kravas transporta vienību nostiprināšana saskaņā ar Kravu nostiprināšanas rokasgrāmatu jāpabeidz, pirms kuģis atiet no piestātnes. Kravu nostiprināšanas rokasgrāmata ir nepieciešama visu tipu kuģiem, kas pārvadā kravas, kuras nav beramkravas un lejamkravas, un tai jābūt sagatavotai vismaz atbilstoši Organizācijas noteiktajām vadlīnijām.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2002. gada grozījumiem), VI nodaļas 5. noteikuma 6. punkts un VII nodaļas 5. noteikums; MSC/Circ.745
	Atbilstības dokuments Atbilstības dokuments izdodams katram uzņēmumam, kas atbilst ISM kodeksa prasībām. Dokumenta kopija glabājama uz kuģa.	1974. gada SOLAS konvencija, IX nodaļas 4. noteikums; ISM kodekss, 13. punkts
	Drošas pārvaldes apliecība Administrācijai vai administrācijas atzītai organizācijai ikvienam kuģim jāizdod Drošas pārvaldes apliecība. Administrācija vai tās atzīta organizācija pirms Drošas pārvaldes apliecības izdošanas pārbauda, vai uzņēmums un tā vadība uz kuģa darbojas saskaņā ar apstiprināto drošas pārvaldes sistēmu.	1974. gada SOLAS konvencija, IX nodaļas 4. noteikums; ISM kodekss, 13. punkts
	*Starptautiskā kuģa aizsardzības apliecība (ISSC)* vai Starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu apliecība Administrācijai vai tās atzītai organizācijai ikvienam kuģim jāizdod Starptautiskā kuģa aizsardzības apliecība (ISSC), lai noskaidrotu, vai kuģis atbilst jūras satiksmes drošības noteikumiem, kas minēti SOLAS konvencijas XI-2. nodaļas A daļā un ISPS kodeksā. Pagaidu ISSC apliecību var izdot saskaņā ar ISPS kodeksa A daļas 19. punkta 4. apakšpunktu.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2002. gada grozījumiem), XI-2. nodaļas 9. noteikuma 1.1. punkts; ISPS kodeksa A daļa, 19. punkts un papildinājumi.
	Kuģa drošības plāns un saistītie ieraksti 9.1. Uz katra kuģa jābūt kuģa drošības plānam, ko apstiprinājusi administrācija. Šajā plānā jābūt paredzētiem trim drošības līmeņiem, kā to nosaka ISPS kodeksa A daļa. Pierakstus par turpmāk minētajām darbībām, kas aplūkotas kuģa drošības plānā, saglabā kuģī vismaz administrācijas noteiktajā minimālajā periodā: 1. apmācība, treniņi un mācības; 2. draudi drošībai un ar drošību saistīti incidenti; 3. drošības pārkāpumi; 4. drošības līmeņa izmaiņas; 5. paziņojumi, kas saistīti ar kuģa tiešo drošību, piemēram, konkrēti draudi kuģim vai ostas iekārtām, kurās kuģis atrodas vai ir atradies; 6. ar drošību saistīto darbību iekšējā revīzija un pārskatīšana; 7. kuģa drošības novērtējuma periodiska pārskatīšana; 8. kuģa drošības plāna periodiska pārskatīšana; 9. plāna grozījumu īstenošana un 10. kuģī esošo drošības iekārtu uzturēšana kārtībā, kalibrēšana un testēšana, tostarp kuģa drošības trauksmes sistēmas testēšana.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2002. gada grozījumiem), XI-2 nodaļas 9. noteikums; ISPS kodeksa A daļa, 9. un 10. nodaļa
	Kuģa vēstures pieraksti (CSR) Katram kuģim, kuram piemēro konvencijas I nodaļu, izdod kuģa vēstures pierakstus. Kuģa vēstures pieraksti ir paredzēti, lai uz kuģa reģistrētu tā vēsturi attiecībā uz tajā reģistrējamo informāciju.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2002. gada grozījumiem), XI-1. nodaļas 5. noteikums
2.	Papildus 1. daļā norādītajām apliecībām uz pasažieru kuģiem nepieciešama arī
	Pasažieru kuģu drošības apliecība¹ Apliecību ar nosaukumu "Pasažieru kuģu drošības apliecība" izdod pēc pasažieru kuģa pārbaudes un apskates, kurā konstatē, ka šis kuģis atbilst 1974. gada SOLAS konvencijas II nodaļas 1. un 2. noteikuma, III un IV nodaļas un citām attiecīgajām šīs konvencijas prasībām. Pasažieru kuģu drošības apliecībai paliekoši piestiprina aprīkojuma uzskaitījumu (P veidlapu).	1974. gada SOLAS konvencija, I nodaļas 12. noteikums, ņemot vērā izmaiņas saskaņā ar GMDSS grozījumiem; 1988. gada SOLAS konvencijas protokols, I nodaļas 12. Noteikums (ar 2000. gada grozījumiem), Papildinājums,
	Atbrīvojuma apliecība² Ja kuģim saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvenciju un atbilstoši tās noteikumiem piešķir atbrīvojumu, tad papildus šajā punktā paredzētajām apliecībām tiek izdota apliecība, ko sauc par "Atbrīvojuma apliecību".	1974. gada SOLAS konvencija, I nodaļas 12. noteikums; 1988. gada SOLAS konvencijas protokols, I nodaļas 12. noteikums
	Tādu pasažieru kuģu drošības apliecība, kuri sniedz specializētus pakalpojumus Kuģu telpu apliecība pasažieru kuģiem, kuri sniedz specializētus pakalpojumus Pasažieru kuģiem, kuri sniedz specializētus pakalpojumus, drošības apliecību izdod saskaņā 1971. gada Līgumu par pasažieru kuģiem, kuri sniedz specializētus pakalpojumus.	STP 71, 5. noteikums
	Apliecību, ko sauc par "Kuģu telpu apliecību pasažieru kuģiem, kuri sniedz specializētus pakalpojumus", izdod saskaņā ar 1973. gada Protokolu par prasībām attiecībā uz to pasažieru kuģu telpām, kuri sniedz specializētus pakalpojumus.	SSTP 73, 5. noteikums
	Plāns sadarbībai avārijas gadījumā ar attiecīgiem meklēšanas un glābšanas dienestiem Uz pasažieru kuģiem, uz kuriem attiecas konvencijas I nodaļa, ir plāns sadarbībai avārijas gadījumā ar attiecīgiem meklēšanas un glābšanas dienestiem.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2000. gada grozījumiem), V nodaļas 7. noteikuma 3. punkts
	Saraksts ar operāciju ierobežojumiem Pasažieru kuģiem, uz kuriem attiecas konvencijas I nodaļas noteikumi, uz kuģa ir saraksts ar visiem ierobežojumiem, kuri attiecas uz pasažieru kuģa ekspluatāciju, ietverot jebkurus atbrīvojumus no SOLAS konvencijas noteikumiem, ierobežojumus darbības rajonos, laika apstākļu ierobežojumus, jūras valsts noteiktos ierobežojumus, pieļaujamās slodzes, galsveres, ātruma un visus citus ierobežojumus neatkarīgi no tā, vai tos ir noteikusi administrācija, vai tie ir noteikti projektēšanas vai būvniecības stadijā.	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2000. gada grozījumiem), V nodaļas 30. noteikums
	Lēmumatbalsta sistēma pasažieru kuģu kapteiņiem Uz visiem pasažieru kuģiem avārijas situāciju vadībai paredzētā lēmumatbalsta sistēma ierīkojama uz komandtiltiņa.	1974. gada SOLAS konvencija, III nodaļas 29. noteikums
3.	Papildus 1. daļā norādītajām apliecībām uz kravas kuģiem nepieciešama arī
	Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība³ Apliecība ar nosaukumu "Kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība" izdodama pēc apskates tiem kravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 BT vai vairāk un kuri atbilst apskatāmo kravas kuģu prasībām, kas izklāstītas 1974. gada SOLAS konvencijas I nodaļas 10. noteikumā, un atbilst II-1. un II-2. nodaļas attiecīgajam prasībām, izņemot tās, kuras attiecas uz ugunsdzēsības ierīcēm un ugunsdrošības plāniem.	1974. gada SOLAS konvencija, I nodaļas 12. noteikums, ņemot vērā GMDSS grozījumus; 1988. gada SOLAS konvencijas protokols, I nodaļas 12. noteikums
	Kravas kuģa drošības aprīkojuma apliecība⁴ Apliecība ar nosaukumu "Kravas kuģa drošības aprīkojuma apliecība" izdodama pēc tāda kravas kuģa apskates, kura bruto tilpība ir 500 BT vai vairāk un kurš atbilst 1974. gada SOLAS konvencijas II-1., II-2. un III nodaļas un citām attiecīgajām šīs konvencijas prasībām. Kravas kuģa drošības aprīkojuma apliecībai paliekoši jāpiestiprina aprīkojuma uzskaitījums (E veidlapu).	1974. gada SOLAS konvencija, I nodaļas 12. noteikums, ņemot vērā GMDSS grozījumus; 1988. gada SOLAS konvencijas protokols, I nodaļas 12. noteikums (ar 2000. gada grozījumiem), Papildinājums
	Kravas kuģa radioiekārtu drošības apliecība⁵ Apliecība ar nosaukumu "Kravas kuģa radioiekārtu drošības apliecība" pēc apskates izdodama kravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 BT vai vairāk un kuri ir aprīkoti ar radioiekārtām, tostarp tādām, ko izmanto glābšanas līdzekļos, saskaņā ar prasībām 1974. gada SOLAS konvencijas III un IV nodaļā un citām šīs konvencijas prasībām. Kravas kuģa radioiekārtu drošības apliecībai paliekoši jāpiestiprina aprīkojuma uzskaitījums (R veidlapu).	1974. gada SOLAS konvencija, I nodaļas 12. noteikums, ņemot vērā GMDSS grozījumus; 1988. gada SOLAS konvencijas protokols, I nodaļas 12. noteikums
	Kravas kuģa drošības apliecība Apliecību ar nosaukumu "Kravas kuģa drošības apliecība" pēc apskates var izdot kuģiem, kuri atbilst attiecīgajām prasībām 1974. gada SOLAS konvencijas II-1., II-2., III, IV un V nodaļā un citām atbilstošām šīs konvencijas prasībām, ņemot vērā tās grozījumus saskaņā ar 1988. gada SOLAS konvencijas protokolu, citu iepriekš minēto kravas kuģa drošības apliecību vietā. Kravas kuģa drošības apliecībai paliekoši jāpiestiprina aprīkojuma uzskaitījums (C veidlapa).	1988. gada SOLAS konvencijas protokols, I nodaļas 12. noteikums (ar 2000. gada grozījumiem), Papildinājums
	Atbrīvojuma apliecība⁶ Ja kuģim saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvenciju un atbilstoši tās noteikumiem piešķir atbrīvojumu, tad papildus šajā punktā paredzētajām apliecībām jāizdod apliecība, ko sauc par "Atbrīvojuma apliecību".	1974. gada SOLAS konvencijas I nodaļas 12. noteikums; 1988. gada SOLAS konvencijas protokols, I nodaļas 12. noteikums
	Graudu pārvadāšanas pilnvarojuma dokuments Administrācijai vai administrācijas vārdā līgumslēdzējvalsts valdībai jāizdod pilnvarojuma dokuments ikvienam kuģim, kurā veikta iekraušana saskaņā ar Starptautiskā graudu beramkravu drošas pārvadāšanas kodeksa noteikumiem. Šo dokumentu pievieno vai iekļauj graudu iekraušanas rokasgrāmatā, ar ko jānodrošina kuģis, lai kapteinis varētu izpildīt kodeksā noteiktās noturības prasības.	1974. gada SOLAS konvencijas VI nodaļas 9. noteikums; Starptautiskais graudu beramkravu drošas pārvadāšanas kodekss, 3. nodaļa
	Apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma apliecība attiecībā uz civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītiem zaudējumiem Apliecība, kas apstiprina, ka ir spēkā apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums, izdodama ikvienam kuģim, ar kuru kā lejamkravu pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas. Kuģa pieraksta valsts attiecīgajai iestādei tā jāizdod vai jāapstiprina pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka ir ievērotas CLC konvencijas prasības, kas izklāstītas tās VII panta 1. punktā.	CLC 1969, VII pants
	Apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma apliecība attiecībā uz civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītiem zaudējumiem Apliecība par to, ka ir spēkā apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums saskaņā ar 1992. gada CLC konvencijas noteikumiem, izdodama ikvienam kuģim, ar kuru kā lejamkravu pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas, pēc tam, kad konkrētās līgumslēdzējvalsts attiecīgā iestāde ir atzinusi, ka ir ievērotas konvencijas VII panta 1. punkta prasības. Attiecībā uz kuģi, kas reģistrēts līgumslēdzējvalstī, šādu apliecību izdod kuģa pieraksta valsts attiecīgā iestāde; attiecībā uz kuģi, kas nav reģistrēts līgumslēdzējvalstī, apliecību izdod vai apliecina jebkuras līgumslēdzējvalsts attiecīgā iestāde.	CLC 1992, VII pants
	Paplašinātās apskates ziņojums Beramkravu kuģiem un naftas tankkuģiem ir nepieciešams paplašinātās apskates ziņojums kopā ar apliecinošajiem dokumentiem atbilstoši A pielikuma 6.2. un 6.3. punktam un B pielikumam rezolūcijā A.744 (18) - "Vadlīnijas paplašinātai pārbaužu programmai, ko veic beramkravu kuģu un naftas tankkuģu apskatē".	1974. gada SOLAS konvencija (ar 2002. gada grozījumiem), XI-1. nodaļas 2. noteikums; rezolūcija A.744(18)
	Ieraksts par naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas stāvokli saistībā ar pēdējo balasta reisu Saskaņā ar MARPOL 73/78 15. noteikuma 4., 5., 6. un 7. punktu ikvienam naftas tankkuģim, kura bruto tilpība ir 150 BT vai vairāk jābūt aprīkotam ar naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu, kuru ir apstiprinājusi administrācija. Sistēmu aprīko ar ierakstīšanas ierīci, ar kuru nepārtraukti tiek reģistrēts novadītais daudzums litros uz jūras jūdzi un kopējais novadītais daudzums vai naftas saturs un novadīšanas ātrums. Šim ierakstam jābūt identificējamam attiecībā uz laiku un datumu, un to uzglabā vismaz trīs gadus.	MARPOL 73/78, I pielikums, 15. noteikuma 3. punkta a) apakšpunkts
	Informācija par kravu Pirms iekraušanas sākuma nosūtītājam jāsniedz kapteinim vai viņa pārstāvim attiecīga rakstveidā apstiprināta informācija par kravu. Ja runa ir par beramkravu kuģiem, tad iepriekš minētajai informācijai pievieno arī norādi par kravas blīvumu.	1974. gada SOLAS konvencija, VI nodaļas 2. Noteikums un XII nodaļas 10. noteikums; MSC/Circ.663
	Beramkravu kuģa brošūra Lai kapteinis varētu novērst pārmērīgus mehāniskos spriegumus kuģa konstrukcijā, uz kuģa, kurā tiek iekrautas un no kura tiek izkrautas beramkravas, jābūt brošūrai, kas paredzēta SOLAS konvencijas VI nodaļas 7. noteikuma 2. punktā. Brošūra jāapstiprina administrācijai vai tās vārdā, apliecinot, ka attiecīgā gadījumā ir ievērots SOLAS konvencijas XII nodaļas 4., 5., 6. un 7. noteikums. Lai nebūtu jālieto atsevišķa brošūra, nepieciešamo informāciju var iekļaut kuģa noturības brošūrā.	1974. gada SOLAS konvencija, VI nodaļas 7. noteikums un XII nodaļas 8. noteikums; Beramkravu kuģu iekraušanas un izkraušanas drošas prakses kodekss (BLU kodekss)
	Speciālo tīrā balasta tanku ekspluatācijas rokasgrāmata Uz ikviena naftas tankkuģa, kas izmanto speciālos tīrā balasta tankus, saskaņā ar MARPOL 73/78 I pielikuma 13. noteikuma 10. punkta noteikumiem jābūt Speciālo tīrā balasta tanku ekspluatācijas rokasgrāmatai, kurā aprakstīta sistēma un paskaidrotas ekspluatācijas procedūras. Šai rokasgrāmatai ir jābūt saskaņotai ar administrāciju, un tajā jāiekļauj visa informācija, kas norādīta MARPOL 73/78 I pielikuma 13.A noteikumā minētajās specifikācijās.	MARPOL 73/78, I pielikums, 13. noteikuma A daļa
	Kravas tanku mazgāšanas ar jēlnaftu ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmata (COW rokasgrāmata) Visiem naftas tankkuģiem, kas ekspluatē sistēmu kravas tanku mazgāšanai ar jēlnaftu, jābūt tās ekspluatācijas un aprīkojuma rokasgrāmatai, kurā sīki aprakstīta šī sistēma un aprīkojums un norādīta tās ekspluatācijas kārtība. Šai rokasgrāmatai ir jābūt saskaņotai ar administrāciju, un tajā jāiekļauj visa informācija, kas norādīta MARPOL 73/78 I pielikuma 13.B noteikuma 2. punktā minētajās specifikācijās.	MARPOL 73/78, I pielikums, 13. noteikuma B daļa
	Stāvokļa novērtēšanas sistēma (CAS), Paziņojums par atbilstību, CAS nobeiguma ziņojums un pārskatīšanas ieraksts Administrācijai jāizdod Paziņojums par atbilstību ikvienam naftas tankkuģim, kam veikta apskate saskaņā ar stāvokļa novērtēšanas sistēmas (CAS) prasībām (sk. rezolūciju MEPC.94(46) ar grozījumiem) un attiecībā uz kuru konstatēts, ka tas atbilst šīm prasībām. Kopā ar Paziņojumu par atbilstību uz kuģa ir jābūt arī CAS nobeiguma ziņojumam, ko izskatījusi administrācija, lai varētu izdot paziņojumu par atbilstību, un attiecīgā pārskatīšanas ieraksta kopijai.	MARPOL 73/78, I pielikums (ar 2001. gada grozījumiem (saskaņā ar rezolūciju MEPC.95(46)), 13. noteikuma G daļa; rezolūcija MEPC.94(46)
	Hidrostatiski līdzsvarotas iekraušanas (HBL) ekspluatācijas rokasgrāmata Ikvienam naftas tankkuģim, kas saskaņā ar 13.G noteikuma 6. punkta b) apakšpunktu izmanto hidrostatiski līdzsvarotu iekraušanu, ir jābūt ekspluatācijas rokasgrāmatai saskaņā ar rezolūciju MEPC.64(36).	MARPOL 73/78, I pielikums (ar 2001. gada grozījumiem (saskaņā ar rezolūciju MEPC.95(46)), 13. noteikuma G daļa
	Naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmas (ODMC) ekspluatācijas rokasgrāmata Ikvienam naftas tankkuģim, kas aprīkots ar naftas izvadīšanas kontroles un vadības sistēmu, jābūt instrukcijām attiecībā uz šīs sistēmas ekspluatāciju atbilstoši ekspluatācijas rokasgrāmatai, ko apstiprinājusi administrācija.	MARPOL 73/78, I pielikums 15. noteikuma 3. punkta c) apakšpunkts
	Apakšnodalījumi un noturība pret bojājumiem Ikviens naftas tankkuģis, uz kuru attiecas MARPOL 73/78 I pielikuma 25. noteikums, ir attiecīgā veidā jānodrošina ar informāciju, kas attiecas uz kravas iekraušanu un sadalījumu un kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību šim noteikumam un lai informācija par kuģa spēju atbilstu noturības pret bojājumu kritērijiem, kuri noteikti šajā noteikumā.	MARPOL 73/78, I pielikums, 25. noteikums
4.	Papildus apliecībām, kas norādītas 1. un 3. punktā iepriekš, uz ikviena kuģa, ar kuru kā lejamkravas pārvadā kaitīgas šķidrās vielas, atkarībā no gadījuma nepieciešami turpmāk minētie dokumenti Starptautiskā piesārņojuma novēršanas apliecība kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanai (NLS apliecība) Starptautiskā piesārņojuma novēršanas apliecība kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanai (NLS apliecība) jāizdod pēc kuģa apskates saskaņā ar MARPOL 73/78 II pielikuma 10. noteikumu ikvienam kuģim, ar kuru kā lejamkravas pārvadā kaitīgas šķidrās vielas un kurš dodas uz ostām vai termināļiem, kas ir citu MARPOL 73/78 dalībvalstu jurisdikcijā. Attiecībā uz tankkuģiem ķimikāliju pārvadāšanai apliecība par piemērotību bīstamas ķīmiskas lejamkravas pārvadāšanai un starptautiskā apliecība par piemērotību bīstamas ķīmiskas lejamkravas pārvadāšanai, kuru izdod saskaņā ar attiecīgi Ķīmisko lejamkravu kodeksa un Starptautiskā ķīmisko lejamkravu kodeksa noteikumiem, tiek atzīta tāpat kā NLS apliecība.	MARPOL 73/78, II pielikums, 11. noteikums un 12. noteikuma A daļa
	Kravas operāciju žurnāls Uz visiem kuģiem, uz kuriem attiecas MARPOL 73/78 II pielikuma noteikumi, jābūt kravas operāciju žurnālam, kas var būt iekļauts kuģa oficiālajā žurnālā vai kā citādi šā pielikuma 2. papildinājumā noteiktajā formā.	MARPOL 73/78, II pielikums, 9. noteikums
	Procedūru un iekārtu rokasgrāmata (PA rokasgrāmata) Uz ikviena kuģa, ar kuru ir atļauts pārvadāt kaitīgu šķidro vielu lejamkravas, ir jābūt procedūru un iekārtu rokasgrāmatai, ko apstiprinājusi administrācija.	Rezolūcija MEPC.18(22), 2. nodaļa; MARPOL 73/78, II pielikums, 5. noteikums, 5. noteikuma A daļa un 8. noteikums
	Ārkārtas operatīvās rīcības plāns gadījumiem, kad no kuģa noplūdušas kaitīgas šķidrās vielas Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 150 BT vai vairāk un ar kuriem ir atļauts pārvadāt kaitīgu šķidro vielu lejamkravas, jābūt administrācijas apstiprinātam ārkārtas operatīvās rīcības plānam gadījumiem, kad no kuģa noplūdušas kaitīgas šķidrās vielas.	MARPOL 73/78, II pielikums, 16. noteikums
5.	Papildus apliecībām, kuras norādītas 1. un 3. punktā iepriekš, uz ikviena ķimikāliju pārvadāšanai paredzēta tankkuģa atkarībā no gadījuma nepieciešami turpmāk minētie dokumenti Apliecība par piemērotību bīstamas ķīmiskas lejamkravas pārvadāšanai Apliecība ar nosaukumu "Apliecība par piemērotību bīstamas ķīmiskas lejamkravas pārvadāšanai", kuras paraugs sniegts Ķīmisko lejamkravu kodeksā, pēc sākotnējās vai periodiskās apskates veikšanas jāizdod tankkuģiem ķimikāliju pārvadāšanai, kas dodas starptautiskos reisos un atbilst attiecīgajām kodeksa prasībām. Piezīme: Tankkuģiem ķimikāliju pārvadāšanai, kuri uzbūvēti līdz 1986. gada 1. jūlijam, saskaņā ar MARPOL 73/78 II pielikumu atbilstība kodeksa noteikumiem ir obligāta. vai	BCH kodekss, 1.6. punkts; BCH kodekss ar grozījumiem saskaņā ar rezolūciju MSC.18(58), 1.6. punkts
	Starptautiskā apliecība par piemērotību bīstamas ķīmiskas lejamkravas pārvadāšanai Apliecība ar nosaukumu "Starptautiskā apliecība par piemērotību bīstamas ķīmiskas lejamkravas pārvadāšanai", kuras paraugs sniegts Starptautiskajā ķīmisko lejamkravu kodeksā, pēc sākotnējās vai periodiskās apskates veikšanas jāizdod tankkuģiem ķimikāliju pārvadāšanai, kas dodas starptautiskos reisos un atbilst attiecīgajām kodeksa prasībām. Piezīme: Tankkuģiem ķimikāliju pārvadāšanai, kuri uzbūvēti 1986. gada 1. jūlijā un vēlāk, gan saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvencijas VII nodaļas, gan ar MARPOL 73/78 II pielikuma noteikumiem atbilstība kodeksa noteikumiem ir obligāta.	IBC kodekss, 1.5. punkts; IBC kodekss ar grozījumiem saskaņā ar rezolūciju MSC.16(58) un rezolūciju MEPC.40(29), 1.5. punkts
6.	Papildus apliecībām, kuras norādītas 1. un 3. punktā iepriekš, uz ikvienam gāzes pārvadātāja atkarībā no gadījuma nepieciešami turpmāk minētie dokumenti Apliecība par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai Apliecība ar nosaukumu "Apliecība par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai", kuras paraugs sniegts Gāzes pārvadātāju kodeksā, pēc sākotnējās vai periodiskās apskates veikšanas jāizdod gāzes pārvadātājiem, kas atbilst attiecīgajām kodeksa prasībām.	GC kodekss, 1.6. punkts
	Starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai Apliecība ar nosaukumu "Starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes kā lejamkravas pārvadāšanai", kuras paraugs sniegts Starptautiskajā gāzes pārvadātāju kodeksā, pēc sākotnējās vai periodiskās apskates veikšanas jāizdod gāzes pārvadātājiem, kas atbilst attiecīgajām kodeksa prasībām. Piezīme: Saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvencijas VII nodaļas noteikumiem kodeksa ievērošana ir obligāta gāzes pārvadātājiem, kuri uzbūvēti 1986. gada 1. jūlijā un vēlāk.	IGC kodekss, 1.5. punkts; IGC kodekss ar grozījumiem saskaņā ar rezolūciju MSC.17(58), 1.5. punkts
7.	Papildus apliecībām, kuras norādītas 1., 2. vai 3. punktā iepriekš, uz ikviena ātrgaitas kuģa atkarībā no gadījuma nepieciešami turpmāk minētie dokumenti
	Ātrgaitas kuģa drošības apliecība Apliecība ar nosaukumu "Ātrgaitas kuģa drošības apliecība" pēc sākotnējās vai atkārtotās apskates veikšanas jāizdod kuģiem, kuri atbilst attiecīgi 1994. gada HSC kodeksa vai 2000. gada HSC kodeksa prasībām.	1974. gada SOLAS konvencija, X nodaļas 3. noteikums; 1994. gada HSC kodekss, 1.8. punkts; 2000. gada HSC kodekss, 1.8. apakšpunkts
	Atļauja izmantot ātrgaitas kuģi Apliecība ar nosaukumu "Atļauja izmantot ātrgaitas kuģi" jāizdod kuģim, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas attiecīgi 1994. gada HSC kodeksa vai 2000. gada HSC kodeksa 1.2.2-1.2.7. punktā.	1994. gada HSC kodekss, 1.9. punkts; 2000. gada HSC kodekss, 1.9. punkts
8.	Papildus apliecībām, kuras norādītas 1., 2. vai 3. punktā iepriekš, uz ikviena kuģa, kas pārvadā bīstamas kravas, atkarībā no gadījuma nepieciešami turpmāk minētie dokumenti
	Dokuments par atbilstību īpašajām prasībām kuģiem, kas pārvadā bīstamās kravas Administrācija kuģi nodrošina ar attiecīgu dokumentu, kas apliecina konstrukcijas un aprīkojuma atbilstību 1974. gada SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 19. noteikuma prasībām. Bīstamo kravu sertifikācija, izņemot bīstamās beramkravas, nav vajadzīga attiecībā uz kravām, kas norādītas kā 6.2. un 7. klases kravas, un bīstamajām kravām ierobežotos daudzumos.	1974. gada SOLAS konvencija, (ar 2000. gada grozījumiem), II-2. nodaļas 19. noteikuma 4. punkts
9.	Papildus apliecībām, kuras norādītas 1., 2. vai 3. punktā iepriekš, uz ikviena kuģa, ar kuru pārvadā iepakotas bīstamās kravas, atkarībā no gadījuma nepieciešami turpmāk minētie dokumenti
	Bīstamās kravas manifests vai izvietojuma plāns Uz katra kuģa, kas pārvadā iepakotas bīstamās kravas, ir īpašs saraksts vai manifests, kurā saskaņā ar IMDG kodeksā izklāstīto klasifikāciju ir uzskaitītas uz kuģa esošās bīstamās kravas un norādīta to atrašanās vieta. Uz katra kuģa, kas pārvadā bīstamās beramkravas, ir saraksts vai manifests, kurā ir uzskaitītas uz kuģa esošās bīstamās kravas un norādīta to atrašanās vieta. Šāda īpaša saraksta vai manifesta vietā var izmantot sīki izstrādātu izvietojuma plānu, kurā visas uz kuģa esošās bīstamās kravas ir identificētas pēc klasēm un ir norādīta to atrašanās vieta. Vienai šāda dokumenta kopijai pirms iziešanas no ostas jābūt pieejamai personai vai organizācijai, kuru norīkojusi ostas valsts iestāde.	1974. gada SOLAS konvencija, (ar 2002. gada grozījumiem), VII nodaļas 4. noteikuma 5. punkts un VII nodaļas 7.2. noteikums; MARPOL 73/78, III pielikums, 4. noteikums
10.	Papildus apliecībām, kuras norādītas 1., 2. vai 3. punktā iepriekš, ikvienam kuģim, ar kuru pārvadā INF kravas, atkarībā no gadījuma nepieciešami turpmāk minētie dokumenti
	Starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību INF kravu pārvadāšanai Kuģim, kas pārvadā INF kravu, ir jāievēro Starptautiskā kodeksa par iesaiņotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un augstas radioaktivitātes atkritumu drošu pārvadāšanu ar kuģiem (INF kodeksa) prasības papildus visām citām piemērojamajām SOLAS konvencijas noteikumu prasībām, un ir jāveic šā kuģa apskate un tam jāizdod starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību INF kravu pārvadāšanai.	1974. gada SOLAS konvencija, VII nodaļas 16. noteikums; INF kodekss (rezolūcija MSC.88(71)), 1.3. punkts
11.	Papildus apliecībām, kuras norādītas 1., 2. vai 3. punktā iepriekš, uz ikviena atomkuģa atkarībā no gadījuma nepieciešami turpmāk minētie dokumenti
	Kravas atomkuģa drošības apliecība vai pasažieru atomkuģa drošības apliecība attiecīgi kravas kuģa drošības apliecības vai pasažieru kuģa drošības apliecības vietā. Ikvienam atomkuģim jāizdod apliecība, kas prasīta SOLAS konvencijas VIII nodaļā.	1974. gada SOLAS konvencija, VIII nodaļas 10. noteikums
Citas apliecības un dokumenti, kas nav obligāti
	Speciālie kuģi
	Speciālā kuģa drošības apliecība Papildus tām SOLAS konvencijā minētajām apliecībām, kas norādītas Speciālo kuģu drošības kodeksa preambulas 7. punktā, pēc apskates tiek izdota speciālā kuģa drošības apliecība saskaņā ar Speciālo kuģu drošības kodeksa 1.6. punkta noteikumiem. Apliecības derīguma termiņu un spēkā esamību nosaka atbilstošie 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumi attiecībā uz kravas kuģiem. Ja apliecību izdod speciālajam kuģim, kura bruto tilpība ir mazāka par 500 BT, tad šajā apliecībā jānorāda, cik daudz piemēroti atvieglojumi saskaņā ar 1.2. punktu.	Rezolūcija A.534(13) ar grozījumiem saskaņā ar MSC/Circ.739; 1974. gada SOLAS konvencija, I nodaļas 12. noteikums; 1988. gada SOLAS konvencijas protokols, I nodaļas 12. noteikums
	Jūras piekrastes apgādes kuģi
	Apliecība par piemērotību jūras piekrastes apgādes kuģiem Pārvadājot šādas kravas, jūras piekrastes apgādes kuģiem būtu vajadzīga piemērotības apliecība, kas izdota saskaņā ar "Vadlīnijām attiecībā uz bīstamu un kaitīgu vielu kā lejamkravu pārvadāšanu un apstrādi ierobežotā daudzumā uz jūras piekrastes apgādes kuģiem". Ja jūras piekrastes apgādes kuģis pārvadā vienīgi kaitīgas šķidras vielas, tad piemērotības apliecības vietā var tikt izdota atbilstoši apstiprināta starptautiskā piesārņojuma novēršanas apliecība kaitīgu šķidro vielu kā lejamkravu pārvadāšanai.	Rezolūcija A.673(16); MARPOL 73/78, II pielikums, 13. noteikuma 4. punkts
	Ūdenslīdēju sistēmas
	Ūdenslīdēju sistēmu drošības apliecība Apliecību izdod administrācija vai jebkura administrācijas pilnvarota persona vai organizācija pēc tam, kad ūdenslīdēju sistēma, kurai ir jāatbilst Ūdenslīdēju sistēmu drošības kodeksa prasībām, ir apskatīta vai pārbaudīta. Jebkurā gadījumā administrācijai ir jāuzņemas pilna atbildība par apliecību.	Rezolūcija A.536(13), 1.6. punkts
	Kuģi ar dinamisko cēlējspēku
	Kuģu ar dinamisko cēlējspēku konstrukcijas un aprīkojuma apliecība Apliecību izdod pēc apskates, ko veic saskaņā ar Kuģu ar dinamisko cēlējspēku drošības kodeksa 1.5.1. punkta a) apakšpunktu.	Rezolūcija A.373(X), 1.6. punkts
	Mobilās piekrastes urbšanas platformas
	Mobilās piekrastes urbšanas platformas drošības apliecība Apliecību izdod pēc apskates, ko veic saskaņā ar 1979. gada Mobilo piekrastes urbšanas platformu konstrukcijas un aprīkojuma kodeksa noteikumiem vai attiecībā uz urbšanas platformām, kuras būvētas 1991. gada 1. maijā un pēc tam, - saskaņā ar 1989. gada Urbšanas platformu konstrukcijas un aprīkojuma kodeksu.	Rezolūcija A.414(XI), 106. punkts; Rezolūcijas A.649(16) 106. punkts; Rezolūcija A.649(16) ar grozījumiem saskaņā ar rezolūciju MSC.38(63), 1.6. punktu
	Transportlīdzekļi uz gaisa spilvena (WIG)
	Transportlīdzekļa uz gaisa spilvena (WIG) drošības apliecība Apliecība ar nosaukumu "Transportlīdzekļa uz gaisa spilvena (WIG) drošības apliecība" tiek izdota pēc tam, kad kuģis, kuram jāatbilst Pagaidu vadlīniju noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļiem uz gaisa spilvena (WIG), ir apskatīts un pārbaudīts.	MSC/Circ.1054, 9. punkts
	Atļauja vadīt transportlīdzekli uz gaisa spilvena (WIG) Administrācija izdod vadības atļauju, lai apliecinātu atbilstību Pagaidu vadlīniju noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļiem uz gaisa spilvena (WIG).	MSC/Circ.1054, 10. punkts
	Trokšņa līmenis
	Trokšņa līmeņa mērījumu ziņojums Ikvienam kuģim ir jāsagatavo trokšņa līmeņa mērījumu ziņojums saskaņā ar Kodeksu par trokšņa līmeni uz kuģiem.	Rezolūcija A.468(XII), 4.3. punkts

¹ Apliecības veidlapa un attiecīgais aprīkojuma uzskaitījums ir sniegts GMDSS grozījumos 1974. gada SOLAS konvencijā.

² Informācija par atbrīvojuma apliecību izklāstīta dokumentā SLS.14/Circ.115 un Add.1.

³ Apliecības veidlapa sniegta GMDSS grozījumos 1974. gada SOLAS konvencijā.

⁴ Apliecības veidlapa un attiecīgais aprīkojuma uzskaitījums ir sniegts GMDSS grozījumos 1974. gada SOLAS konvencijā.

⁵ Apliecības veidlapa un attiecīgais aprīkojuma uzskaitījums ir sniegts GMDSS grozījumos 1974. gada SOLAS konvencijā.

⁶ Informācija par atbrīvojuma apliecību izklāstīta dokumentā SLS.14/Circ.115 un Add.1.

6. PAPILDINĀJUMS

VIENKĀRŠOTS SŪTĪJUMU MARĶĒJUMS*

* Šis ir ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Ieteikums Nr. 15, trešais izdevums (1992. gada maijs), un to pieņēmusi Starptautiskās tirdzniecības procedūru veicināšanas darba grupa.

I. Priekšvēsture

1. Sūtījumu marķējums ir nepieciešams, lai varētu identificēt kravu un atvieglot tās ātru, neapgrūtinātu un drošu pārvietošanu uz tās galamērķi bez aizkavēšanās un neskaidrībām un lai nodrošinātu kravas dokumentu pārbaudi. Tomēr dažos gadījumos marķējumi ir tik gari un izvērsti, ka uz iepakojumu sānu malām tos nav iespējams izvietot. Ir zināms, ka iepakojumi kļuvuši par dokumentiem. Tāpēc rodas nevajadzīgas izmaksas, kļūdas, neskaidrības un sūtījumu aizkavēšanās un sūtījumu marķējuma jēga tiek apdraudēta.

2. Valstīs un dažādos transporta veidos izmantotie sūtījumu marķējumi ļoti atšķiras. Palielinoties starptautiskās tirdzniecības apjomam, ienākot multimodālajam un kombinētajam transportam, pieaugot nepieciešamībai apstrādāt šādus datus tā, lai tos varētu izmantot modernās sistēmās un automātiskās datu apstrādes iekārtās, un pastiprinoties izmaksu apsvērumiem, kļūst skaidrs, ka ir jāizstrādā vienkārši un konsekventi sūtījumu marķējuma standarti.

3. Daži no minētās standartizācijas ieguvumiem ir šādi.

Samazinātas izmaksas. Ikvienas rakstu zīmes izņemšana no sūtījumu marķējumiem ļauj ietaupīt laiku un naudu, kas tiek iztērēta preču marķēšanai, dokumentu drukāšanai, informācijas transkribēšanai un apstrādei ar datoru.

Ātrāka kravu un dokumentu pārbaude - piemēram, veicot kravu skaitīšanu un akreditīvu pārbaudi. Paātrinās kuģu aprite, un uzlabojas naudas plūsma.

Lielāka drošība, jo pārkraušanas instrukcijās un brīdinājuma zīmēs tiek izmantoti starptautiski atzīti simboli.

Neapgrūtināta kravu piegāde. Tiek pildīts sūtījumu marķējuma izmantošanas mērķis; ir iespējams izvairīties no aizkavēšanās un citām grūtībām, kas saistītas ar pārāk garu un sarežģītu marķējumu.

Piemēri:

Sarežģīts sūtījuma marķējums

Vienkāršs sūtījuma marķējums

ASSOCIATED BUYING CORPORATION LIMITED BOMBAY INDIA

CONTRACT NO. 1234

IMPORT LICENCE NO. SA-100-77-35790

PACKAGE NO. 1 OF 25

DESTINATION: BOMBAY INDIA

NET WEIGHT: 401 KGS

GROSS WEIGHT: 462 KGS

DIMENSIONS: 105CMLx90CMWx62CMH

CONTRACTOR: STANDARD TRADING CO LTD TOKYO JAPAN

MADE IN THE UNITED KINGDOM

ABC

1234

BOMBAY

1/25

4. Pēc vispusīga pētījuma veikšanas vairākās valstīs, tostarp Francijā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Japānā, Zviedrijā, Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē un Amerikas Savienotajās Valstīs, un sadarbībā ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautisko standartizācijas organizāciju (ISO) un Starptautisko Kravas pārkraušanas koordinēšanas asociāciju (ICHCA), tika nolemts izstrādāt ieteikumu, kurā būtu norādīts:

Standarta sūtījumu marķējums, kuru izmanto iepakojumu marķējumā un norāda dokumentos.

Informatīvais marķējums, kurā sniegta jebkāda nepieciešamā papildinformācija un kuru izvieto vienīgi uz iepakojumiem.

5. Ir zināms, ka sūtījumu marķējumu pārsvarā nosaka importētāji. Kaut arī šis ieteikums ir īpaši paredzēts importētājiem, sevišķi tiem importētājiem, kas strādā iegādes un akreditīvu nodaļās, tas tāpat attiecas arī uz citām personām, kas ir atbildīgas par marķējumu, pārkraušanu un dokumentāciju, piemēram, uz valsts iestādēm un aģentūrām, starptautiskām organizācijām, tirdzniecības uzņēmumiem, ražotājiem, eksporta iepakošanas uzņēmumiem, noliktavām, kravu ekspeditoriem, preču partiju un iekšzemes muitošanas punktu operatoriem, kraušanas uzņēmumiem, ostas iestādēm, visu transporta veidu pārvadātājiem, kā arī mērījumu veikšanas un uzskaites institūcijām.

II. Piemērošanas joma

6. Šī ieteikuma mērķis ir izveidot standarta sūtījumu identifikatoru vienkāršota un standartizēta sūtījumu marķējuma veidā, paredzētu iepakojumu marķēšanai un norādīšanai dokumentos. Tā mērķis ir arī izstrādāt noteikumus attiecībā uz informatīvā marķējuma lietošanu, kaut arī šie noteikumi nav iekļauti ieteikumā.

III. Piemērošanas joma

7. Šajā ieteikumā noteiktais standarta sūtījumu marķējums ir jāizmanto iepakojumiem, kuri tiek starptautiski pārvadāti, izmantojot jebkādu transporta veidu, un kurus norāda saistītajos dokumentos un kā datu elementus tirdzniecības datu apmaiņā.

IV. Atsauces

8. Sagatavojot šo ieteikumu, ir ņemti vērā šie dokumenti:

ANO/EEK Starptautiskās tirdzniecības procedūru sekmēšanas darba grupa, Ieteikums Nr. 1, "EEK norādījumi par tirdzniecības dokumentu formu" (tagad tos dēvē "ANO norādījumi par tirdzniecības dokumentu formu"), ME/TTD/73/D1.

ANO/EEK Starptautiskās tirdzniecības procedūru sekmēšanas darba grupa, Ieteikums Nr. 8, "Kopējas piekļuves atsauce", TRADE/WP.4/INF.50:TD/B/FAL/INF.50.

Starptautiskais tirdzniecības centrs (ITC) (UNCTAD/GATT kopēja iestāde), "Atsauces dokuments par atsevišķu produktu, iepakošanas un marķēšanas standartizāciju", ITC/DFO/INF/78/Rev.2.

Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA), 606. rezolūcija, "Kravas identifikācijas veidlapas".

Starptautiskā kravas pārkraušanas koordinēšanas asociācija (ICHCA), "Ģenerālkravu marķēšanas ieteikumi".

V. Standartizēts marķējums

Standarta sūtījumu marķējums

9. Ar šo ieteikumu tiek noteikts standarta sūtījumu marķējums un aprakstīts informatīvais marķējums.

10. Standarta sūtījumu marķējumu veido četri turpmāk minētie elementi, kurus norāda minētajā secībā gan uz iepakojumiem, gan dokumentos.

Piemērs

1. Nosaukuma pirmie burti vai saīsinājums	ABC
2. Atsauces numurs	1234
3. Galamērķis	BOMBAY
4. Iepakojuma numurs	1/25

Jebkuru no šiem četriem elementiem attiecībā uz sūtījumu var nenorādīt, ja tas nav nepieciešams.

VI daļā turpmāk ir sniegti vēl daži vienkāršota marķējuma piemēri.

1. Kravas saņēmēja vai pircēja saīsināts nosaukums. Nosaukumu/adresi nenorāda pilnībā, izņemot dzelzceļa transportam, ja CIM konvencijā ir prasīts norādīt pilnu adresi uz visiem iepakojumiem; šī ir vispārpieņemta prakse arī autotransportam. Piezīme: ir lietderīgi, ja eksportētāji un importētāji vienojas par vairākiem burtiem/saīsinājumiem, ko izmanto savstarpējos sūtījumos. Ja pirmo burtu vietā izvēlas lietot nosaukuma saīsinājumu, tad izmanto kravas saņēmēja/pircēja nosaukumu tādā formā, kā to saīsina teleksa atbildē vai telegrāfa adresē.

2. Atsauces numurs. Tam jābūt pēc iespējas īsam, lai izvairītos no pārpratumiem un transkripcijas kļūdām. Norāda tikai svarīgāko numuru no pieejamajiem, piemēram, sūtījuma vai pasūtījuma, vai rēķina numuru atbilstoši tam, kā vienojušies pārdevējs un pircējs. Nenorāda vārdus, piemēram, "Pasūtījuma nr.", un gadu un datumu, kas pievienoti numuram.

3. Galamērķis. Vienmēr jānorāda kravu galamērķa ostas vai vietas (izkraušanas ostas, piegādes vietas, turpmākā pārvadātāja piegādes vietas) nosaukums.

Ja pārvadāšanas gaitā tiek veikta pārkraušana, tad var norādīt arī pārkraušanas ostas vai vietas nosaukumu, pirms kura norāda vārdu "VIA", piemēram, "NEW DELHI VIA BOMBAY".

Tomēr multimodālā/kombinētā transporta gadījumā norāda vienīgi kravu galamērķi; šādā veidā pārvadātājs var nosūtīt kravas pa izvēlēto maršrutu (piemēram, caur Adelaidu, nevis caur Sidneju) un var novērt pārvadājuma apturēšanu pārkraušanas vietā (piemēram, kravas ar marķējumu "CANBERRA VIA SYDNEY" var aizturēt muitošanas nolūkā Sidnejā).

Piemērs:	ABC
	1234
	CANBERRA
	1/25

4. Iepakojuma numurs. Ja zināms, ir jānorāda iepakojumu vai gabalu kopējais skaits, piemēram, "1/25", "2/25" utt. līdz pat "25/25". Dokumentos to norāda šādi - "1/25", un tas nozīmē - pirmais iepakojums no 25 iepakojumiem. Norādes, tādas kā "Iepak. nr.", nav jānorāda.

Informatīvais marķējums

11. Informatīvais marķējums nav galvenais piegādes veikšanai uz galamērķi; informatīvo marķējumu norāda uz iepakojumiem (skaidri atdalot no standarta sūtījumu marķējuma), taču to neietver sūtījumu marķējumā, kuru norāda dokumentos.

12. Bruto svaru (kilogramos) norāda, ja tas atvieglo drošu pārkraušanu vai pārvadājumos ar gaisa transportu - pareizu novietošanu. To norāda zem standarta sūtījumu marķējuma, bet atdala no tā; piemērs - 462 kg. Nav nepieciešams pievienot vārdus "bruto svars/kopējais svars".

13. Citas ziņas, piemēram, izcelsmes valsts vai ievešanas atļaujas nr., reizēm tiek prasītas valsts noteikumos vai var sekmēt muitas formalitāšu kārtošanu. Sīkākas ziņas var norādīt arī pēc pircēja pieprasījuma, lai sekmētu kravu šķirošanu un pārdali. Tomēr nav ieteicams uz iepakojumiem norādīt sūtītāja nosaukumu/adresi, ja tas paaugstina zādzības risku. Šāda informācija skaidri jānodala no standarta sūtījumu marķējuma, un tai jābūt pēc iespējas īsai. Šādu informāciju pēc iespējas saīsina, piemēram, raksta "IL GG22455 17067 2", nevis "IMPORT LICENCE NUMBER G/G22455-17067-2".

14. Parasti uz iepakojumiem nav nepieciešams norādīt "Net Weight" [neto svars] un "Linear Dimensions" [lineārie izmēri] (kaut arī to ir pieņemts darīt dažām kravām, piemēram, ķimikāliju mucām vai ļoti lieliem iepakojumiem); valsts un starptautiskajos noteikumos šādu ziņu norādīšanai pēc iespējas nevajadzētu būt noteiktai kā obligātai. Ja nepieciešams norādīt šādas ziņas, tad tās var saīsināt, piemēram, šādi: "N401KG 105 x 90 x 62CM".

Īpašas piezīmes attiecībā uz standartizētu marķējumu

15.1. Sūtījumu marķējums nedrīkst pārsniegt desmit rindiņas, no kurām katrā ir 17 rakstu zīmes. Šis ir maksimālais garums, kuru izmanto dokumentos un datorsistēmās un kurš noteikts saskaņā ar starptautiskā mērogā ieteiktiem standartiem.

15.2. Standarta sūtījumu marķējumā un informatīvajā marķējumā var izmantot tikai tādas rakstu zīmes, kuras var izdrukāt ar drukas iekārtu un teleksa iekārtu vai nosūtīt elektroniski. Šīs rakstu zīmes ietver burtus no A līdz Z, ciparus no 0 līdz 9, atstarpes rakstu zīmi un šādas grafiskās rakstu zīmes: punkts [.], defise jeb mīnuss [-], iekavas [()], slīpsvītra [/] un komats [,]. Dažas citas noteiktas rakstu zīmes var izmantot kā kontroles rakstu zīmes atbilstoši ANO/EEK tirdzniecības datu apmaiņas sintakses noteikumiem, un tās nevajadzētu izmantot sūtījumu marķējumā; tās ir šīs rakstu zīmes: pluss [+], kols [:], apostrofs ['], vienādības zīme [=], jautājuma zīme [?] un zvaigznīte[*].

15.3. Standarta sūtījumu marķējumā un informatīvajā marķējumā nevajadzētu iekļaut ģeometriskās un citas figūras (piemēram, rombus, trīsstūrus, kvadrātus).

15.4. Ja standarta marķējumu neieciešams norādīt, izmantojot vairāk nekā vienu alfabētu vai valodu (piemēram, kirilicu, arābu, ķīniešu), tad vismaz vienai rakstu zīmei ir jābūt latīņu alfabētā. Otru marķējumu norāda iekavās blakus pirmajam marķējumam vai iepakojuma otrā pusē (sūtījuma marķējums tiek norādīts atsevišķa iepakojuma abās pusēs - sk. VII daļu). Dokumentos norāda vienīgi to marķējumu, kas ir latīņu alfabētā. (Šie noteikumi neattiecas uz standarta sūtījumu marķējumiem, ko norāda uz kravām, kuras tiek pārvadātas starp tādām valstīm, kurās neizmanto latīņu alfabētu.)

15.5. Pēc iespējas jāizvairās izmantot krāsu kodus - piemēram, zaļas svītras vai krustus marķējumā - , un dokumentos nevajadzētu norādīt atsauces uz šādiem krāsu kodiem.

VI. Vienkāršots marķējums dažādiem transporta veidiem

16. Standarta sūtījumu marķējumu transporta veidiem var vēl vairāk vienkāršot dažiem, savukārt kravas pārkraušanas marķējums - jo sevišķi apdraudējuma marķējums - jānorāda pilnībā.

Beramā ģenerālkrava visiem transporta veidiem ir pilnībā jāmarķē saskaņā ar V daļu.

Kravu partijas. Pat ja kravu partija lielāko daļu ceļa atrodas konteinerā vai TIR piekabē, ir nepieciešama tās pārkraušana vairākās kravu partiju bāzēs un atsevišķās sūtījuma daļas ir pilnībā jāmarķē saskaņā ar V daļu. Ja pilnu konteineru vai piekabi, kuru nosūtījis viens sūtītājs, tranzīta gaitā sadala atsevišķu piegāžu veikšanai, tad visas tās daļas ir līdzīgā veidā pilnībā jāmarķē.

Pilna krava (t. i., pilna konteinera krava (FCL), pilna piekabe, pilns vagons vai pilna gaisa transporta pārvadāšanas palīgierīce (ULD), kurā atrodas preces, kuras viens kravas sūtītājs sūta vienam kravas saņēmējam); standarta sūtījumu marķējumu var vienkāršot šādi:

a) ja uz kravu atteicas viens dokumentu kopums un ja iepakojums un tā saturs ir identisks visos aspektos - identisks izmērs, veids, šķira (piemēram, 50 kg iepakojumi ar auzu pārslām vai rafinēto cukuru), tad standarta sūtījumu marķējums vispār nav nepieciešams;

b) ja uz kravu attiecas vairāk nekā viens dokumentu kopums (piemēram, divi faktūrrēķinu komplekti grāmatvedības vajadzībām) vai ja kravu veido iepakojumi, kuru saturs atšķiras, tad ir nepieciešama tikai standarta sūtījumu marķējuma 2. un 4. pozīcija (atsauces nr. un iepakojuma nr.), lai pārbaudītu kravu atbilstību dokumentiem un lai muita vai kravas saņēmējs varētu identificēt kravas.

Piemērs:	1234
	1/25

17. Jebkurā gadījumā jābūt iespējamam iepakojumus identificēt visaptverošā iepakojumu sarakstā, kas nepieciešams muitas pārbaudei un šķirošanas un pārdales vajadzībām.

18. Jāņem vērā, ka uz konteineriem un piekabēm, kuros ir bīstamas kravas, ārpusē jābūt brīdinājuma zīmēm un citai obligātajai informācijai, piemēram, pareizam to satura tehniskajam nosaukumam/oficiālajam kravas nosaukumam. Līdzīgi noteikumi attiecas uz radioaktīvajiem materiāliem.

Kravas pārvadājumi ar gaisa transportu, berama vai salikta krava.

19. IATA rezolūcijā Nr. 606 noteikts sūtījumu marķējuma obligātais un izvēles saturs attiecībā uz gaisa transportu:

a) Standarta sūtījumu marķējums. Gaisa pārvadājumu pavadzīmes nr. kā unikāla informācija tiek lietots standarta sūtījumu marķējuma 1. un 2. pozīcijas vietā (nosaukuma saīsinājuma un atsauces numura vietā); lai 3. pozīcija būtu īsāka, var izmantot IATA kodu, kas veidots no trīs burtiem (galamērķis); 4. pozīcija paliek nemainīga.

Piemērs:	015-12345675
	DEL
	1/25

b) Saliktajām kravām (kravu partijām) marķējuma beigās var norādīt kravas ekspeditora gaisa pārvadājumu pavadzīmes numuru.

c) Informatīvais marķējums. IATA noteikumos minēts, ka bruto svaru var norādīt zem sūtījumu marķējuma un ka kravas saņēmēja pilnai adresei jābūt redzamai vismaz uz viena iepakojuma.

Īpašas piezīmes par unikālā identifikācijas koda (UNIC) metodi

20. Ja uzņēmumi, pārvadātāji un valstis īstenotu ANO/EEK Starptautiskās tirdzniecības procedūru sekmēšanas darba grupas pārskatīto Ieteikumu Nr. 8 "Unikālā identifikācijas koda (UNIC) metode", tad sūtījumu marķējums varētu kļūt vēl vienkāršāks, tajā pašā laikā uzlabojot iespējas izmantot automatizētas procedūras, tostarp elektronisko tirdzniecības datu apmaiņu.

21. Unikālo identifikācijas kodu (UNIC) varētu izmantot standarta sūtījumu marķējuma 1. un 2. pozīcijas vietā (nosaukuma saīsinājuma un atsauces numura vietā) un sasaistīt to ar automātiskās datu apstrādes sistēmām vienā vai abās attiecīgajās valstīs.

Piemērs:	16/128735258/B1928
	HELSINKI
	1/25

22. Visbeidzot, ja pastāv visaptveroša automātiskās datu apstrādes sistēma kravu pārvadājumu kontrolei un informācijas nosūtīšanai un to izmanto valstis un pārvadātāji, kas ir iesaistīti konkrēto kravu pārvadāšanā, tad varētu būt iespējams standarta sūtījumu marķējumu (izņemot 4. pozīciju - "Iepakojuma numurs") pilnībā aizvietot ar unikālo identifikācijas kodu (UNIC).

Piemērs:	16/128735258/B1928
	1/25

23. Interesantu salīdzinājumu var veikt ar automātiskās datu apstrādes metodēm, kuras izmanto konteinerkuģu operatori, lai varētu kravas kontrolēt un izsekot visā pasaulē, izmantojot vienīgi konteinera numuru, piemēram, ABCU 2128835, kā arī ar lidsabiedrību metodēm, kuras izmanto gaisa pārvadājumu pavadzīmju numurus, piemēram, 015-12345675.

Svītrkodi

24. Ja sūtījumu marķējumā ir svītrkods, tad maksimālais iekodējamo rakstu zīmju skaits ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, no kuriem galvenie ir šie: svītrkoda iespiešanas tehnika, nolasīšanas aprīkojums un simbolu izmantojums. Tiem uzņēmumiem vai organizācijām, kuras vēlas norādīt standarta sūtījumu marķējumu svītrkoda veidā, ir svarīgi pareizi izvēlēties izmantojamos simbolus un nolasīšanas aprīkojumu.

VII. Marķēšanas metodes

Dokumentos

25. ANO norādījumos par formu ir norādīta vieta, kur jāievada marķējums, proti, zem virsraksta "Marķējums un numuri" šādā veidā:

Jānorāda vienīgi standarta sūtījuma marķējums, un pircējam jāpārliecinās, ka dokumentācijas instrukcijās (jo sevišķi akreditīvu instrukcijās) nav prasīts norādīt nekādas papildu ziņas iedaļā "Marķējums un numuri", izņemot standarta sūtījuma marķējumu. Šajā jautājumā jāņem vērā "Īpašas piezīmes attiecībā uz standartizētu marķējumu", kas sniegtas V daļā.

Uz kravas

26. Kravas marķēšanas galvenās norādes ir šādas: lielā, uzsvērtā rakstā un īsi.

Standarta sūtījumu marķējums

a) tiek atzīmēts centralizēti uz iepakojuma vai paliktņa kravas divām sānu malām; beramkravām, kuras pārvadā ar parasto jūras transportu, marķējums ir arī uz augšējās malas;

b) veidots no rakstu zīmēm, kuru augstums ir 5 cm, bet nepieciešamības gadījumā šo lielumu var mainīt atbilstoši iepakojuma izmēram;

c) ieteicams, lai tas būtu uzkrāsots ar šablonu, izmantojot melnu tinti (vai krāsu, kas kontrastē ar fona krāsu), un tai jābūt ūdensizturīgai, neizdzēšamai un noturīgai pret mitrumu un berzi.

1. piezīme. Ja izmanto flomāsteru, tad tā tintei jābūt ūdensizturīgai un neizdzēšamai atbilstoši norādījumiem uz flomāstera virsmas. Rokrakstam jābūt plašam un skaidram, jāraksta ar lielajiem burtiem.

2. piezīme. Iespējama fluorescējošo krāsu izmantošana. Sarkanu krāsu izmanto vienīgi bīstamai kravai. Dažas krāsas var saplūst ar fonu fluorescējošo, dzīvsudraba vai nātrija tvaiku spuldžu apgaismojumā.

Informatīvais marķējums skaidri jānodala no standarta sūtījumu marķējuma un jānorāda ar mazākām rakstu zīmēm vai citā krāsā.

Īpašas piezīmes par marķēšanas metodēm

27. Neiesaiņoti priekšmeti, piemēram, dzelzs izstrādājumi, jāmarķē ar metāla birku, kas ir rūpīgi piestiprināta. Piesietas birkas var izmantot personīgajiem piederumiem. Birkas un piesietas etiķetes citos gadījumos nevajadzētu lietot.

Ķīpas marķē abās pusēs.

Maisus un kules marķē abās pusēs ar marķēšanai paredzētu šķidrumu, kas iesūcas materiālā. Ja saturs var izbirt cauri materiālam, piemēram, maisaudekla gadījumā, marķēšanu veic pirms piepildīšanas.

Mucas marķē uz augšmalas un sānos; rakstu zīmju lielumu uz augšmalas var samazināt, ja marķēšanai ir pieejams maz vietas.

Balonus marķē ar pašlīmējošām etiķetēm abās pretējās pusēs. Vietas, kuras tiks pārklātas ar siksnām un saitēm, nemarķē.

Vecie marķējumi pilnīgi jāiznīcina.

Pielikums

Kravas pārvadājumi ar jūras transportu

Kravas pārvadājumi ar gaisa transportu