Darbības ar dokumentu

1. Nacionālās attīstības padome (turpmāk – padome) ir Ministru prezidenta izveidota koleģiāla koordinējoša institūcija, kas nodrošina valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu, kā arī rosina strukturālās reformas valsts pārvaldē, lai veicinātu attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību.

2. Padomes darbu nodrošina Pārresoru koordinācijas centrs.

3. Padomes sastāvu nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums.

4. Padome atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumā noteiktajai kompetencei:

4.1. plāno valsts ilgtermiņa attīstību;

4.2. novērtē valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu izpildi un sniedz priekšlikumus jaunu attīstības plānošanas dokumentu izstrādei;

4.3. sniedz Ministru kabinetam ieteikumus par prioritārajiem virzieniem valsts ilgtermiņa attīstības plānošanā pēc to ietekmes analīzes un novērtējuma veikšanas;

4.4. sniedz ieteikumus par prioritārajiem virzieniem valsts budžeta attīstības daļas vidēja termiņa plānošanā;

4.5. izskata valstij aktuālus strukturālo reformu jautājumus.

5. Padome ir tiesīga:

5.1. sniegt ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm valsts ilgtermiņa attīstības plānošanā un novērtēšanā;

5.2. informēt Saeimu par valsts attīstībai svarīgiem jautājumiem;

5.3. uzaicināt uz padomes sēdēm ekspertus un amatpersonas ar padomdevēja tiesībām.

6. Padomi vada Ministru prezidents vai – Ministru prezidenta prombūtnes laikā – viņa pilnvarota persona (turpmāk – padomes vadītājs).

7. Padomes sēdes organizē un tajās izskatāmos jautājumus atbilstoši valsts ilgtermiņa attīstības vajadzībām plāno Pārresoru koordinācijas centrs.

8. Jebkurš padomes loceklis ir tiesīgs rosināt iekļaut jautājumu sēdes darba kārtībā, elektroniski iesniedzot Pārresoru koordinācijas centrā iesniegumu ar ierosinājuma pamatojumu. Minētā jautājuma izskatīšanai Pārresoru koordinācijas centrs var veidot ekspertu komisiju.

9. Padomes sēdes darba kārtību apstiprina Ministru prezidents.

10. Padomes sēdes organizē ne retāk kā divas reizes gadā vai pēc Ministru prezidenta iniciatīvas.

11. Padome izskata un apspriež sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus.

12. Padomes sēdes notiek klātienē. Izņēmuma gadījumā atsevišķus sēžu darba kārtības jautājumus var izskatīt un saskaņot elektroniski.

13. Padomes sēdēs piedalās padomes vadītājs, padomes locekļi un Pārresoru koordinācijas centra vadītājs vai viņa pilnvarota persona. Ja nepieciešams, uz sēdēm uzaicina valsts vai pašvaldību institūciju pārstāvjus un ekspertus.

14. Padomes pieaicinātās personas piedalās tikai to jautājumu apspriešanā, uz kuru izskatīšanu tās ir uzaicinātas un reģistrētas.

15. Padomes loceklis, kas nevar ierasties uz padomes sēdi, par to elektroniski informē Pārresoru koordinācijas centru. Šādā gadījumā minētais padomes loceklis var pilnvarot citu attiecīgās institūcijas pārstāvi piedalīties padomes sēdē.

16. Informāciju par padomes darbu un pieņemtajiem lēmumiem publiski sniedz padomes vadītājs vai Pārresoru koordinācijas centrs pēc saskaņošanas ar padomes vadītāju.

17. Padomes sekretariāta funkcijas veic Pārresoru koordinācijas centrs. Pārresoru koordinācijas centrs:

17.1. informē padomes locekļus par sēdes norises laiku un darba kārtības jautājumiem, kā arī apkopo iesniegšanai padomes vadītājam padomes locekļu sniegto informāciju par iespējām apmeklēt padomes sēdi;

17.2. nodrošina padomes sēžu sasaukšanu, to norises audioierakstu un protokolēšanu, kā arī materiāltehnisko nodrošinājumu;

17.3. pieprasa un saņem no atbildīgajām institūcijām un amatpersonām sēdes norisei nepieciešamo informāciju un materiālus;

17.4. nodrošina informācijas un dokumentu apriti starp padomes locekļiem;

17.5. sagatavo uzaicināmo personu sarakstu, saskaņo to ar padomes vadītāju, uzaicina minētās personas uz padomes sēdi un tās reģistrē;

17.6. nodrošina padomes dokumentu glabāšanu;

17.7. uzrauga un koordinē padomē pieņemto lēmumu īstenošanu;

17.8. nodrošina komunikāciju ar sabiedrību par padomes darbību un sēdes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem;

17.9. publicē informāciju par padomes sēdēm (piemēram, sēdes darba kārtību, protokolu) Pārresoru koordinācijas centra mājaslapā.

18. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

19. Pirms lēmuma pieņemšanas par attiecīgo padomes sēdes darba kārtības jautājumu padomes vadītājs apkopo jautājuma apspriešanas laikā izteiktos viedokļus, formulējot padomes lēmumu par šo jautājumu, un aicina padomi par to vienoties.

20. Padome lēmumus pieņem vienprātīgi, ja neviens no klātesošajiem padomes locekļiem pret lēmumu neiebilst. Ja kāds no klātesošajiem padomes locekļiem iebilst un pieprasa balsojumu, lēmumu pieņem balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis klātesošo padomes locekļu vairākums. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes vadītāja balss.

21. Padomes loceklim ir tiesības pieprasīt ierakstīt protokolā viņa atšķirīgo viedokli par pieņemto lēmumu.

22. Padomes sēdes protokolā norāda ziņotāju par sēdē apspriesto darba kārtības jautājumu un personas, kuras paudušas viedokli par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemto lēmumu.

23. Padomes sēdes protokolētājs sagatavo padomes sēdes protokola projektu, saskaņo to ar padomes vadītāju un septiņu darbdienu laikā pēc padomes sēdes nosūta saskaņošanai padomes locekļiem. Padomes locekļi triju darbdienu laikā pēc protokola projekta saņemšanas var iesniegt sekretariātā precizējumus un komentārus. Ja norādītajā termiņā precizējumi vai komentāri nav saņemti, sēdes protokolu uzskata par saskaņotu.

24. Padomes protokolu paraksta padomes vadītājs un protokolētājs.

25. Padomes protokols stājas spēkā pēc tā parakstīšanas. Saskaņoto un parakstīto padomes sēdes protokolu sekretariāts elektroniski nosūta visiem padomes locekļiem.

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumus Nr. 830 "Nacionālās attīstības padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 144. nr.; 2011, 40. nr.).