Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta rīkojums Nr.683

Rīgā 2013.gada 27.decembrī (prot. Nr.67 100.§)

Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam

1. Apstiprināt Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. pasākumu īstenošanu nodrošināt tiem piešķirto līdzekļu ietvaros un saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna finanšu rādītājiem;

3.2. 2014.gadā un turpmākajos gados jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts budžeta iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem, ņemot vērā valsts budžeta reālās iespējas.

4. Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus:

4.1. līdz 2017.gada 1.jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu;

4.2. līdz 2020.gada 1.jūlijam - pamatnostādņu īstenošanas gala ietekmes ziņojumu, ietverot priekšlikumus transporta politikas attīstībai turpmākajos gados.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Satiksmes ministra vietā -
zemkopības ministre Laimdota Straujuma



(Ministru kabineta
2013.gada 27.decembra
rīkojums Nr.683)

Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam
kopsavilkums

Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk - pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā noteikti transporta politikas attīstības mērķi, pamatprincipi, prioritātes un sasniedzamie rezultāti transporta nozarē. Pamatnostādnes ietver turpmākās rīcības plānojumu ar konkrētiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanai.

Pamatnostādņu izstrādes nepieciešamību noteikuši vairāki faktori:

- pašlaik spēkā esošo Transporta attīstības pamatnostādņu darbības periods - 2007.-2013.gads - tuvojas noslēgumam, un tās ir daļēji novecojušas, turklāt lielākā daļa tajās minēto uzdevumu atbilstoši noteiktajiem rīcības virzieniem ir izpildīti;

- pamatnostādņu darbības periodā ir izstrādāti un apstiprināti jauni hierarhiski augstāki nacionālie attīstības plānošanas dokumenti - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam, kā arī Eiropas transporta politikas Baltā grāmata "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu" (turpmāk - Baltā grāmata);

- Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda transporta jomas investīciju prioritāšu noteikšana un to stratēģiskā pamatošana, kā arī Eiropas Savienības fondu regulu priekšlikumos 2014.-2020.gada plānošanas periodā izvirzīto ex-antes nosacījumu izpildes nodrošināšana.

Pamatnostādnes izstrādātas, ievērojot Baltajā grāmatā noteikto mērķi - izveidot sistēmu, kas atbalsta Eiropas ekonomikas attīstību, paaugstina konkurētspēju un nodrošina augstas kvalitātes mobilitātes pakalpojumus, vienlaicīgi efektīvāk izmantojot resursus, - un izaicinājumus, izvērtējot Eiropas Savienības Stratēģijā Baltijas jūras reģionam noteiktās prioritātes, mērķus un sasniedzamos rezultātus transporta jomā, nodrošinot atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, nodrošinot atbilstību Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, izvērtējot un ņemot vērā Rīgas Ekonomikas augstskolas veikto Eiropas Sociālā fonda finansēto pētījumu "Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011", kā arī nodrošinot sasaisti ar citu nozaru politikas plānošanas dokumentiem.

Veicot SVID (stiprās, vājās puses, iespējas, draudi) analīzi, identificētas būtiskākās risināmās problēmas - to cēloņi ir gan nepilnības likumdošanā un pārvaldībā, gan arī nepilnības infrastruktūrā, kur finansiālais ieguldījums problēmu risināšanai būs nesalīdzināmi lielāks, bet tomēr nepieciešams, lai neradītu augošu finansiālo slogu nākotnē.

Atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteiktajam vadmotīvam "Ekonomikas izrāviens" un prioritātēm "Tautas saimniecības izaugsme", "Cilvēka drošumspēja" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" transporta politikas mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, tajā skaitā Eiropas Savienības fondus.

Transporta politikas īstenošanai paredzēti divi darbības virzieni:

1. Latvija - ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs.

2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā.

Darbības virzieni izvēlēti, lai uzsvērtu, ka transporta attīstība skatāma divos aspektos:

1. Latvija jāveido kā pievilcīga transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēja, lai maksimāli izmantotu sava ģeopolitiskā stāvokļa priekšrocības un palielinātu nozares makroekonomisko efektu.

2. Latvijas iedzīvotāju maksimāli ērtas, ātras un finansiālajām iespējām atbilstošas piekļuves darba vietām, veselības, izglītības un citām iestādēm un pakalpojumiem nodrošināšana. Identificēta arī sinerģija, ko dod abi darbības virzieni.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, kā arī privātais kapitāls. Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošana 2014.-2020.gadā tiks nodrošināta minētajiem pasākumiem piešķirto līdzekļu ietvaros un saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam finanšu rādītājiem. 2014.gadā un turpmākajos gados jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu minētajiem pasākumiem ir skatāms, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.punktam tika nodrošinātas iespējas sabiedrības pārstāvjiem līdzdarboties attīstības plānošanā:

- jau 2012.gada 28.jūnijā pamatnostādņu projekts agrīnā izstrādes stadijā neformāli tika nosūtīts nozaru ministrijām, transporta nozares nevalstiskajām organizācijām, profesionāļiem, kā arī ārvalstu ekspertiem;

- 2013.gada 18.aprīlī pamatnostādņu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā ikvienam bija iespēja sniegt savu viedokli par izsludināto politikas plānošanas dokumentu;

- piedaloties sabiedriskajā apspriedē par pamatnostādņu un vides pārskata projektu 2013.gada 19.jūlijā, kā arī no 2013.gada 3.jūlija līdz 13.augustam izsakot priekšlikumus un atsauksmes par pamatnostādņu un vides pārskata projektu;

- izstrādes laikā tika rīkotas tikšanās ar pamatnostādņu projekta izstrādē ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem, arī pārstāvjiem no Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, kā arī mazo ostu, pasažieru pārvadātāju pārstāvjiem.

Pēc notikušajām diskusijām pamatnostādņu projekts pilnveidots un papildināts, izvērtējot saņemtos komentārus un priekšlikumus un iespēju robežās ņemot tos vērā. Pamatnostādnes ir izstrādājis Satiksmes ministrijas Finanšu un attīstības plānošanas departaments. Vairāku sadaļu izstrādē piedalījušies arī citu ministrijas struktūrvienību, kā arī padotības iestāžu un kapitālsabiedrību speciālisti.

Satiksmes ministra vietā -
zemkopības ministre Laimdota Straujuma

27.12.2013