Darbības ar dokumentu

Tulkojums

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN DŽĒRSIJAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR INFORMĀCIJAS APMAIŅU ATTIECĪBĀ UZ NODOKĻIEM

Ievērojot, ka Džērsijas valdībai saskaņā ar Apvienotās Karalistes pilnvarojumu ir tiesības vest sarunas, noslēgt, izpildīt un saskaņā ar šī Līguma noteikumiem izbeigt nodokļu informācijas apmaiņas līgumu ar Latvijas Republikas valdību;

Ievērojot Latvijas Republikas valdības un Džērsijas valdības vēlmi uzlabot informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem;

Līgumslēdzējas Puses tamdēļ ir vienojušās noslēgt sekojošu Līgumu, ar kuru tikai Latvijas Republikas valdības un Džērsijas valdības puses uzņemas saistības:

1.pants
Līguma priekšmets un piemērošanas joma

Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes sniedz palīdzību, apmainoties ar informāciju, kas ir paredzami svarīga Līgumslēdzēju Pušu nacionālo normatīvo aktu piemērošanai un prasību izpildei attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas šis Līgums, tajā skaitā informāciju, kas ir paredzami svarīga, lai noteiktu, aprēķinātu un iekasētu šādus nodokļus, atgūtu un piedzītu nodokļu parādus (saistības), vai izmeklētu nodokļu lietas vai uzsāktu kriminālvajāšanu nodokļu lietās. Informācijas apmaiņa tiek veikta saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un tiek uzskatīta par konfidenciālu 8.pantā norādītajā kārtībā. Tiesības un tiesiskās garantijas, ko nosaka Saņēmējas Puses normatīvie akti vai administratīvā prakse, tiek piemērotas tiktāl, cik tās nepamatoti neliedz vai nekavē efektīvu informācijas apmaiņu.

2.pants
Jurisdikcija

Saņēmējai Pusei nav pienākuma sniegt informāciju, kas nav tās iestāžu rīcībā, ne arī tādu personu, uz kurām attiecas tās teritoriālā jurisdikcija, rīcībā, kontrolē vai ko šādas personas nevar iegūt.

3.pants
Nodokļi, uz ko attiecas Līgums

1. Šis Līgums tiek piemērots šādiem nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzējas Puses:

a) Džērsijā:

(i) ienākuma nodoklis;

(ii) preču un pakalpojumu nodoklis;

b) Latvijā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis;

(iii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iv) nekustamā īpašuma nodoklis;

(v) pievienotās vērtības nodoklis.

2. Šis Līgums attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc šī Līguma parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes rakstiski informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem to normatīvajos aktos, kas var ietekmēt Līgumā noteiktos Līgumslēdzējas Puses pienākumus.

4.pants
Definīcijas

1. Šajā Līgumā:

a) termins "Džērsija" nozīmē Džērsijas teritoriālo vienību, tajā skaitā tās teritoriālo jūru saskaņā ar starptautisko tiesību un Džērsijas nacionālo normatīvo aktu noteikumiem;

b) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) termins "Līgumslēdzēja Puse" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Džērsiju;

d) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:

(i) Džērsijas, Valsts kases un resursu ministru vai tā pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Latvijā, Valsts ieņēmumu dienestu vai tā pilnvarotu pārstāvi, bet, ja Latvija pieprasa informāciju nodokļu krimināllietās - ģenerālprokurors vai tā pilnvarots pārstāvis var rīkoties kā kompetentā iestāde;

e) termins "persona" ietver fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību vai grupu;

f) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas nolūkā tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;

g) termins "sabiedrība, kuras akcijas ir laistas publiskajā apgrozījumā" nozīmē jebkuru sabiedrību, kuras galvenā akciju kategorija tiek kotēta atzītā biržā, ja jebkura persona (sabiedrība) var brīvi pirkt vai pārdot tās kotētās akcijas. "Jebkura persona (sabiedrība)" var pirkt vai pārdot akcijas, ja pirkšanas vai pārdošanas tiesību īstenošana nav tieši vai netieši aprobežota ar ierobežotu ieguldītāju grupu;

h) termins "galvenā akciju kategorija" nozīmē akciju kategoriju vai akciju kategorijas, kas pārstāv sabiedrības balsstiesību vairākumu un lielāko daļu tās vērtības;

i) termins "atzīta birža" nozīmē jebkuru biržu, par kuru ir vienojušās Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes;

j) termins "kolektīvais ieguldījumu fonds vai plāns" nozīmē jebkuru veidojumu, kas akumulē ieguldījumus, neatkarīgi no juridiskās formas. Termins "publisks kolektīvais ieguldījumu fonds vai plāns" nozīmē kolektīvo ieguldījumu fondu vai plānu, ja jebkura persona (sabiedrība) var brīvi pirkt, pārdot vai dzēst šī fonda vai plāna daļas, akcijas vai citu līdzdalību. "Jebkura persona (sabiedrība)" var brīvi pirkt, pārdot vai dzēst fonda vai plāna daļas, akcijas vai citu līdzdalību, ja pirkšanas, pārdošanas vai dzēšanas tiesību īstenošana nav tieši vai netieši aprobežota ar ierobežotu ieguldītāju grupu;

k) termins "nodoklis" nozīmē jebkuru nodokli, uz ko attiecas Līgums;

l) termins "Pieprasītāja Puse" nozīmē Līgumslēdzēju Pusi, kas pieprasa informāciju;

m) termins "Saņēmēja Puse" nozīmē Līgumslēdzēju Pusi, kurai tiek pieprasīts sniegt informāciju;

n) termins "informācijas iegūšanas līdzekļi" nozīmē normatīvos aktus, administratīvo vai tiesvedības procesu, kas Līgumslēdzējai Pusei ļauj iegūt un sniegt pieprasīto informāciju;

o) termins "informācija" nozīmē jebkuru faktu, jebkuras formas paziņojumu, dokumentu vai citu ierakstu;

p) termins "nodokļu krimināllietas" nozīmē nodokļu lietas, kas ietver apzinātu rīcību pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, par ko saskaņā ar Pieprasītāja Puses krimināltiesību normatīvajiem aktiem draud kriminālatbildība;

q) termins "krimināltiesību normatīvie akti" nozīmē visus normatīvos aktus, kas saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem tiek apzīmēti kā krimināltiesību normatīvie akti neatkarīgi no tā, vai tie ir nodokļu normatīvie akti, krimināllikums vai citi likumi.

2. Līgumslēdzējām Pusēm jebkurā laikā piemērojot šo Līgumu, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir attiecīgās Puses normatīvajos aktos, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs Puses attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē pār citos šīs Puses normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.

5.pants
Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

1. Saņēmējas Puses kompetentā iestāde pēc Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz informāciju, lai īstenotu 1.pantā minētos mērķus. Šāda informācija ir jāsniedz neatkarīgi no tā, vai Saņēmējai Pusei šāda informācija ir nepieciešama tās nodokļu uzlikšanas vajadzībām vai rīcība, kas tiek izmeklēta, tiktu uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Saņēmējas Puses normatīvajiem aktiem, ja tā būtu notikusi Saņēmējas Puses teritorijā. Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde saskaņā ar šo pantu pieprasa informāciju tikai tad, ja tā nespēj iegūt pieprasīto informāciju tās teritorijā ar citiem līdzekļiem, izņemot, ja šādu līdzekļu izmantošana radītu nesamērīgu apgrūtinājumu.

2. Ja Saņēmējas Puses kompetentās iestādes rīcībā nav pietiekama informācija, lai izpildītu informācijas pieprasījumu, šī Puse izmanto atbilstošos informācijas iegūšanas līdzekļus, kas ir nepieciešami, lai Pieprasītājas Puses kompetentajai iestādei sniegtu pieprasīto informāciju, pat tad, ja Saņēmējai Pusei šāda informācija nav nepieciešama tās nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

3. Saņēmējas Puses kompetentā iestāde saskaņā ar šo pantu sniedz informāciju, ja to pieļauj tās nacionālie normatīvie akti, ar zvērestu apliecinātu liecību vai apstiprinātu oriģinālo ierakstu kopiju veidā, ja to īpaši pieprasa Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde.

4. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, ka tās kompetentajām iestādēm, īstenojot Līguma 1.pantā minētos mērķus un saskaņā ar 2.pantu, ir pilnvaras iegūt un sniegt pēc pieprasījuma:

a) informāciju, kas ir banku, citu finanšu iestāžu un jebkuras personas, tajā skaitā pārstāvju un trasta pārvaldītāju, kuri rīkojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, rīcībā;

b) informāciju par sabiedrību, personālsabiedrību, publisko kolektīvo ieguldījumu plānu, trastu, nodibinājumu un citu personu juridiskajiem un patiesajiem labuma guvējiem, tajā skaitā informāciju par visām šādām personām, kam secīgi pieder īpašums, jo īpaši;

(i) attiecībā uz publiskiem kolektīviem ieguldījumu fondiem vai plāniem - informāciju par akcijām, daļām vai citu līdzdalību;

(ii) attiecībā uz nodibinājumiem - informāciju par dibinātājiem, nodibinājuma padomes vai valdes locekļiem un patiesajiem labuma guvējiem;

(iii) attiecībā uz trastiem - informāciju par dibinātājiem, trasta pārvaldītājiem, uzraudzītājiem un patiesajiem labuma guvējiem;

(iv) attiecībā uz personām, kas nav kolektīvie ieguldījumu plāni, trasti vai nodibinājumi - informāciju, kas ir līdzvērtīga (i) līdz (iii) apakšpunktos minētajai informācijai.

Šis Līgums Līgumslēdzējām Pusēm nerada pienākumu iegūt vai sniegt informāciju par īpašumtiesībām attiecībā uz sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā, vai publiskiem kolektīviem ieguldījumu fondiem vai plāniem, ja vien šādu informāciju nevar iegūt, neradot nesamērīgu apgrūtinājumu.

5. Jebkuru informācijas pieprasījumu formulē iespējami detalizēti, rakstveidā īpaši norādot:

a) personas, attiecībā uz kuru tiek veikta pārbaude vai izmeklēšana, identitāti;

b) periodu, par kuru informācija tiek pieprasīta;

c) pieprasītās informācijas būtību un formu, kurā Pieprasītāja Puse vēlas to saņemt;

d) nodokļu uzlikšanas mērķi, kam informācija ir nepieciešama;

e) iemeslus, kādēļ pieprasītā informācija varētu būt paredzami svarīga Pieprasītājas Puses nodokļu administrēšanai un prasību izpildei attiecībā uz personu, kura ir identificēta šīs daļas a) punktā;

f) pamatojumu, kādēļ pieprasītā informācija varētu tikt turēta Saņēmēja Pusē, vai būt personas, uz kuru attiecas Saņēmējas Puses jurisdikcija, rīcībā, kontrolē vai iegūstama no šādas personas;

g) jebkuras personas vārdu un adresi, ciktāl tie zināmi, kuras rīcībā, kontrolē varētu būt vai kura varētu iegūt pieprasīto informāciju;

h) apstiprinājumu, ka pieprasījums atbilst Pieprasītājas Puses normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei, ka Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde varētu iegūt informāciju saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ierasto administratīvo praksi, ja pieprasītā informācija būtu Pieprasītājas Puses jurisdikcijā un ka tas atbilst šim Līgumam;

i) apstiprinājumu, ka Pieprasītāja Puse ir izmantojusi visus tās teritorijā pieejamos līdzekļus, lai iegūtu informāciju, izņemot tos, kas varētu radīt nesamērīgu apgrūtinājumu.

6. Saņēmējas Puses kompetentā iestāde Pieprasītājas Puses kompetentajai iestādei apstiprina pieprasījuma saņemšanu un pieliek visas pūles, lai cik ātri vien iespējams nosūtītu pieprasīto informāciju Pieprasītājai Pusei.

6.pants
Nodokļu pārbaudes ārvalstī

1. Pēc Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pieprasījuma, Saņēmējas Puses kompetentā iestāde ar iesaistīto personu iepriekšēju rakstisku piekrišanu var atļaut Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pārstāvjiem ierasties tās teritorijā, lai intervētu fiziskās personas un pārbaudītu ierakstus. Pieprasītājas Puses kompetentā iestāde paziņo Saņēmējas Puses kompetentajai iestādei par tikšanās ar iesaistītajām fiziskajām personām laiku un vietu.

2. Pēc Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pieprasījuma, Saņēmējas Puses kompetentā iestāde var atļaut Pieprasītājas Puses kompetentās iestādes pārstāvjiem piedalīties nodokļu pārbaudē, kas tiek veikta Saņēmējas Puses teritorijā.

3. Ja šī panta otrajā daļā minētais pieprasījums tiek apmierināts, Saņēmējas Puses kompetentā iestāde, kas veic pārbaudi, cik ātri vien iespējams paziņo Pieprasītājas Puses kompetentajai iestādei par pārbaudes laiku un vietu, iestādi vai amatpersonu, kas ir norīkota veikt pārbaudi, un Saņēmējas Puses pārbaudes veikšanas kārtību un nosacījumus. Visus lēmumus par nodokļu pārbaudes veikšanu pieņem Saņēmēja Puse, kura veic pārbaudi.

7.pants
Pieprasījuma noraidīšanas iespēja

1. Saņēmējas Puses kompetentā iestāde var atteikties sniegt palīdzību, ja:

a) pieprasījums nav veikts saskaņā ar šo Līgumu;

b) pieprasītās informācijas atklāšana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

2. Šis Līgums neuzliek Saņēmējai Pusei jebkādu pienākumu sniegt informācijas vienības, ko aizsargā profesionālās juridiskās darbības noslēpums, vai informāciju, kas var atklāt jebkādu tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, ar nosacījumu, ka 5.panta ceturtajā daļā aprakstītā informācija, pamatojoties vienīgi uz šo faktu, nevar tikt uzskatīta par šādu noslēpumu vai darījuma procesu.

3. Nekādā gadījumā šī Līguma noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Pusei pienākumu sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses normatīvajiem aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi.

4. Informācijas pieprasījumu nevar noraidīt, pamatojoties uz to, ka nodokļu parāds (saistība), kas ir pamatā pieprasījumam, ir apstrīdēts.

5. Saņēmēja Puse var noraidīt informācijas pieprasījumu, ja Pieprasītāja Puse pieprasa informāciju, lai administrētu vai piemērotu Pieprasītājas Puses nodokļu normatīvo aktu normu, vai citu ar to saistītu prasību, kas diskriminē Saņēmējas Puses valsts piederīgo vai pilsoni, salīdzinot ar Pieprasītājas Puses valsts piederīgo vai pilsoni, kas atrodas tādos pašos apstākļos.

6. Nekādā gadījumā šī panta noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Pusei atļautu attiekties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas saistīts ar īpašumtiesībām otrā personā.

8.pants
Konfidencialitāte

1. Visa informācija, ko saņem Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, tiek uzskatīta par tik pat konfidenciālu kā informācija, kas iegūta saskaņā ar šīs Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Informācija var tikt izpausta tikai tām personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1.pantā minēto mērķu īstenošanā, un šīs personas vai institūcijas var to izmantot vienīgi šādiem mērķiem, tajā skaitā jebkādu apelāciju izskatīšanai. Šiem mērķiem informācija var tikt izpausta atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

3. Informācija nevar tikt izmantota jebkādam mērķim, kas nav minēts 1.pantā, bez Saņēmējas Puses kompetentās iestādes skaidri izteiktas rakstiskas piekrišanas.

4. Informācija, kas saskaņā ar šo Līgumu tiek sniegta Pieprasītājai Pusei, nevar tikt atklāta jebkurai citai jurisdikcijai.

9.pants
Izmaksas

Ja vien Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes nav vienojušās citādi, parastās izmaksas, kas rodas, sniedzot palīdzību, sedz Saņēmēja Puse. Ārkārtas izmaksas, kas rodas, sniedzot palīdzību, tajā skaitā izmaksas par ārēju padomdevēju piesaistīšanu (saistībā ar tiesvedību vai citādi), sedz Pieprasītāja Puse. Attiecīgās kompetentās iestādes periodiski konsultējas par šī panta piemērošanu, un it īpaši Saņēmējas Puses kompetentā iestāde konsultējas ar Pieprasītājas Puses kompetento iestādi, ja attiecībā uz konkrētu pieprasījumu ir sagaidāmas būtiskas informācijas sniegšanas izmaksas.

10.pants
Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja starp Līgumslēdzējām Pusēm rodas sarežģījumi vai pastāv šaubas par Līguma piemērošanu vai interpretāciju, attiecīgās kompetentās iestādes cenšas savstarpējās vienošanās ceļā atrisināt šos jautājumus.

2. Papildus vienošanām, kas ir minētas šī panta pirmajā daļā, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes var savstarpēji vienoties par procedūrām, kas piemērojamas saskaņā ar 5., 6. un 9.pantu.

3. Līgumslēdzējas Puses cenšas vienoties par citiem strīdu risināšanas veidiem, ja tas ir nepieciešams.

4. Oficiālie paziņojumi, tajā skaitā informācijas pieprasījumi, saistībā vai saskaņā ar šī Līguma noteikumiem tiks veikti rakstiski tieši otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai iestādei, uz adresi, par kuru viena Līgumslēdzēja Puse ir paziņojusi otrai. Jebkādi sekojošie paziņojumi starp minētajām kompetentajām iestādēm vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem attiecībā uz informācijas pieprasījumiem tiks veikti rakstiskā vai mutiskā veidā, atkarībā no tā, kāds veids ir vispraktiskākais.

11.pants
Stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzējas Puses rakstiski paziņo viena otrai par to, ka ir izpildītas to juridiskās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā. Šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā no šo paziņojumu saņemšanas.

2. Stājoties spēkā, šis Līgums tiek piemērots:

a) attiecībā uz krimināllietām - no spēkā stāšanās datuma;

b) attiecībā uz visām pārējām lietām, uz ko attiecas 1.pants - no spēkā stāšanās datuma, bet tikai attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas šajā datumā vai pēc tā, vai, ja nav taksācijas perioda, attiecībā uz nodokļu maksājumiem, kas rodas šajā datumā vai pēc tā.

12.pants
Darbības izbeigšana

1. Katra Līgumslēdzēja Puse var izbeigt šī Līguma darbību, iesniedzot rakstisku paziņojumu par darbības izbeigšanu. Šāda izbeigšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu perioda beigām no datuma, kurā otra Līgumslēdzēja Puse saņēma paziņojumu par izbeigšanu.

2. Visi pieprasījumi, ko Līgumslēdzējas Puses ir saņēmušas līdz darbības izbeigšanas spēkā stāšanās dienai, tiks izpildīti saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

3. Ja Līguma darbība tiek izbeigta, Līgumslēdzējas Puses turpina ievērot 8.panta (konfidencialitāte) noteikumus attiecībā uz jebkādu informāciju, kas ir iegūta saskaņā ar šo Līgumu.

To apliecinot, zemāk parakstījušies, būdami to attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši Līgumu.

Līgums sastādīts Londonā divos eksemplāros 2013.gada 28.janvārī angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā		Džērsijas valdības vārdā
Eduards Stiprais		Filips Beihašs
Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē		Ministru kabineta vadītāja vietnieks, senators