Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"
Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 1., 2., 15., 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 82., 131., 178., 206.nr.; 2011, 99., 144., 157., 204.nr.; 2012, 44., 88., 92., 192.nr.; 2013, 194.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
izslēgt pirmās daļas 2.punktu;
izslēgt otrajā daļā vārdus "fiksētā ienākuma nodokļa".
2. 3.panta trešajā daļā:
papildināt daļu ar 14.1 punktu šādā redakcijā:
"141) pensijai pielīdzināms ienākums;";
papildināt daļu ar 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:
"23) ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām;
24) ienākumam pielīdzināmi aizdevumi;
25) samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums."
3. Izslēgt 4.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "fiksēto ienākuma nodokli un".
4. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:
"6.pants. Ierobežojumi maksātājam
1. Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk - grāmatiņa), kuru piešķir Valsts ieņēmumu dienests. Grāmatiņa iesniedzama vienā ienākuma gūšanas vietā pēc maksātāja izvēles. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesību iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā.
2. Ministru kabinets nosaka grāmatiņas piešķiršanas un iesniegšanas kārtību, grāmatiņā iekļaujamās ziņas, kā arī kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju darba devējam vai citai institūcijai par izmaiņām attiecībā uz maksātājam piemērojamiem atvieglojumiem."
5. 8.pantā:
papildināt pantu ar 2.9 un 2.10 daļu šādā redakcijā:
"2.9 Uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram attiecīgajā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja:
1) pirmstaksācijas gadā kapitālsabiedrībai nav bijis darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura katrā pirmstaksācijas gada mēnesī nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, un kapitālsabiedrības apgrozījums ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto 12 minimālo mēneša darba algu apmēra reizinājumu ar koeficientu 3,3;
2) taksācijas gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums.
2.10 Šā panta 2.9 daļu nepiemēro, ja kāds valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kas atbilst šā panta 2.9 daļā minētajiem kritērijiem, kā valdes loceklis citā kapitālsabiedrībā mēnesī gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē.";
papildināt trešo daļu ar 10.1 punktu šādā redakcijā:
"101) pensijai pielīdzināms ienākums;";
izteikt trešās daļas 16.punktu šādā redakcijā:
"16) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem) biedram sadalītā pārpalikuma daļa, kura ir noteikta saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli;";
papildināt trešo daļu ar 20.1, 20.2 un 20.3 punktu šādā redakcijā:
"201) ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām;
202) ienākumam pielīdzināmi aizdevumi;
203) samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums;";
papildināt pantu ar trīspadsmito un četrpadsmito daļu šādā redakcijā:
"13. Šā likuma izpratnē pensijai pielīdzināms ienākums ir apdrošināšanas atlīdzība, kas apdrošinātajam tiek izmaksāta saskaņā ar mūža pensijas apdrošināšanas līgumu (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam).
14. Šā likuma izpratnē no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākumam ir pielīdzināms arī ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu."
6. Papildināt likumu ar 8.1 un 8.2 pantu šādā redakcijā:
"8.1 pants. Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi
1. Ienākumam, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.
2. Ienākumam nepielīdzina:
1) viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu), kas nepārsniedz 1500 euro;
2) aizdevumu, kas izsniegts fiziskajai personai, tās laulātajam vai ar to radniecībā esošām personām līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, lai tā segtu ārstniecības izdevumus šā likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "d" apakšpunkta izpratnē vai izglītības izdevumus šā likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta "c" apakšpunkta izpratnē, ja aizdevums saņemts bezskaidras naudas norēķinu veidā un tā izlietošanu ārstniecībai vai izglītībai aizdevuma saņēmējs pamato attiecīgi ar šādiem viņa rīcībā esošiem dokumentiem:
a) ārsta norīkojums vai slēdziens, kas apliecina ārstniecības nepieciešamību (ir maksātāja rīcībā, sākot ar dienu, kad aizdevums saņemts),
b) attaisnojuma dokumenti, kas apliecina aizdevuma summas izlietošanu divu gadu laikā no aizdevuma saņemšanas dienas aizdevuma līgumā norādītajam ārstniecības vai izglītības mērķim;
3) aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.
3. Aizdevuma līguma kritēriji apliekamā ienākuma noteikšanas kārtības piemērošanai saskaņā ar šā panta devīto vai desmito daļu, ja fiziskajai personai, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, aizdevumu ir izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas, ir šādi:
1) aizdevuma līgums ir noslēgts rakstveidā;
2) aizdevums tiek izsniegts bezskaidras naudas norēķinu veidā un aizdevuma atmaksa veicama bezskaidras naudas norēķinu veidā;
3) aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus;
4) aizdevuma izsniegšanas dienā aizdevējam nav nodokļu parādu, kas vecāki par vienu mēnesi no attiecīgā nodokļa likumā noteiktās samaksas dienas;
5) maksimālais aizdevuma apmērs (to kopsumma) nepārsniedz reizinājumu, kas iegūts, 30 procentus no aizdevuma ņēmēja vidējiem mēneša bruto ienākumiem pie aizdevēja pēdējo 12 mēnešu laikā līdz aizdevuma izsniegšanas dienai reizinot ar 60, bet, ja aizdevuma ņēmējs - īpašnieks (dalībnieks, biedrs) negūst ienākumus no aizdevēja, - maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz uz aizdevuma ņēmēju attiecināmo aizdevēja pašu kapitāla apmēru (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu);
6) visu aizdevēja sniegto aizdevumu summa fiziskajām personām, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nepārsniedz aizdevēja pašu kapitālu (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu).
4. Ja fiziskās personas, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, noslēgtais aizdevuma līgums ir noslēgts ar nerezidentu, kurš nav citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, un aizdevējs atrodas, ir izveidots vai nodibināts valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās neuzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, aizdevuma līgumam jābūt noslēgtam notariālā akta formā.
5. Informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par viena aizdevēja taksācijas gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) vienai fiziskajai personai pārsniedz 15 000 euro, vai par aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā sniedz:
1) aizdevējs, ja tas ir komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas;
2) maksātājs jeb pati fiziskā persona - aizdevuma ņēmēja, ja aizdevējs ir fiziskā persona - rezidents, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, vai nerezidents, vai citos gadījumos.
6. Šā panta piektajā daļā noteiktā informācija sniedzama arī tad, ja aizdevējs izsniedz fiziskajai personai jaunu aizdevumu papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru Valsts ieņēmumu dienestam jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.
7. Aizdevuma ņēmējs var nesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šā panta piektās daļas 2.punktā un sestajā daļā minēto informāciju, ja aizdevēju ar aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.
8. Ja aizdevuma līguma spēkā stāšanās diena nesakrīt ar naudas pārskaitīšanas dienu, par aizdevuma izsniegšanas dienu uzskata naudas pārskaitīšanas (arī ieskaita) vai izmaksāšanas dienu. Ja viena aizdevēja fiziskajai personai izsniegto aizdevumu kopsumma pārsniedz 1500 euro, šā panta pirmajā daļā noteikto aizdevuma atmaksas termiņa tecējumu sāk skaitīt ar tā aizdevuma izsniegšanas dienu, ar kura izsniegšanu kopējais aizdevumu apmērs pārsniedz 1500 euro.
9. Ja ienākumam pielīdzina aizdevumu un aizdevuma līgums atbilst šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem vai ja aizdevējs ir fiziskā persona, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, vai nerezidents, saņemtā aizdevuma neatmaksāto daļu pielīdzina maksātāja ar nodokli apliekamajam ienākumam (bruto ienākumam), no kura maksātājs aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar šā likuma 15.panta otrajā daļā noteikto likmi un šajā likumā noteiktajos gadījumos - arī ar 15.panta devītajā daļā noteikto papildu likmi.
10. Ja ienākumam pielīdzina aizdevumu un aizdevuma līgums neatbilst šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem, saņemtā aizdevuma neatmaksāto daļu pielīdzina maksātāja ienākumam pēc nodokļa nomaksas. Aizdevējs aprēķina maksātāja - aizdevuma ņēmēja - ar nodokli apliekamo ienākumu un piemēro tam šā likuma 15.panta otrajā daļā noteikto likmi un likumā noteiktajos gadījumos - arī šā likuma 15.panta devītajā daļā noteikto papildu likmi, kā arī no saviem līdzekļiem iemaksā nodokli budžetā šā likuma 17.pantā noteiktajā kārtībā.
11. Ja ienākumam pielīdzina aizdevumu un aizdevuma līgums neatbilst šā panta ceturtajā daļā minētajam nosacījumam vai fiziskā persona - aizdevuma ņēmēja - nav sniegusi informāciju saskaņā ar šā panta piektās daļas 2.punktu, aizdevumu pielīdzina ienākumam, uzskatot, ka ienākums ir gūts aizdevuma fakta konstatācijas dienā (ja līdz šai dienai nav veikta aizdevuma atmaksa). Ja aizdevuma ņemšanas fakts ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā un par to likumā noteiktajā kārtībā nav sniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam, uzskata, ka ienākums ir gūts tā taksācijas perioda pēdējā dienā, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits).
12. Ja maksātājs - rezidents veic aizdevuma atmaksu pēc tam, kad aizdevējs (ienākuma izmaksātājs) par šo ienākumu likumā noteiktajā kārtībā ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par izmaksāto ienākumu, maksātājs - rezidents rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par ienākumam pielīdzinātā aizdevuma atmaksu, pievienojot tā atmaksu apliecinošus dokumentus.
13. Ja maksātājs - rezidents pēc taksācijas gada deklarācijas iesniegšanas veic ienākumam pielīdzinātā aizdevuma atmaksu, tas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgs iesniegt precizētu attiecīgā taksācijas gada deklarāciju un prasīt, lai Valsts ieņēmumu dienests atmaksā pārmaksāto nodokļa summu.
14. Ja maksātājs - nerezidents veic aizdevuma atmaksu pēc tam, kad aizdevējs (ienākuma izmaksātājs) par šo ienākumu likumā noteiktajā kārtībā ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par izmaksāto ienākumu un ieturējis nodokli, maksātājs - nerezidents likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt taksācijas gada deklarāciju un prasīt, lai Valsts ieņēmumu dienests atmaksā pārmaksāto nodokļa summu.
15. Ja aizdevējs - komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas - šajā pantā minēto prasījumu cedē, tas aprēķina ar nodokli apliekamo ienākumu saskaņā ar šā panta desmito daļu un iemaksā nodokli budžetā ne vēlāk kā līdz prasījuma cedēšanas mēnesim sekojošā mēneša piektajam datumam.
16. Šā panta pirmajā daļā noteikto aizdevumu atmaksas termiņa tecējums tiek apturēts fiziskās personas - aizdevuma ņēmējas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā uz maksātnespējas procesa laiku. Ja tiesa, pabeidzot Maksātnespējas likumā noteikto saistību dzēšanas procedūru, pieņem lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām parādu saistībām, kas norādītas fizisko personu saistību dzēšanas plānā, aizdevumu (tā daļu) nepielīdzina ienākumam šajā pantā noteiktajā kārtībā, bet maksātāja gūtajam ienākumam piemēro šā likuma 9.panta pirmās daļas 35.2 punktā noteikto atbrīvojumu.
17. Šā panta noteikumus nepiemēro, ja aizdevējs ir kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
8.2 pants. Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums
1. Fiziskajai personai, kurai aizdevumu izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (turpmāk šajā pantā - aizdevējs), ja šī fiziskā persona neņem aizdevumu savas saimnieciskās darbības ietvaros, samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvu starpību starp procentu maksājumiem, kas aprēķināti, izsniegtajam aizdevumam piemērojot Latvijas Bankas noteikto pirmstaksācijas gada iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi izsniegtajiem kredītiem attiecīgajā valūtā pirmstaksācijas gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7 (turpmāk - nosacītā tirgus cena), un atbilstoši aizdevuma līgumam taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem.
2. Šā panta pirmajā daļā minētais aizdevējs var būt gan rezidents, gan nerezidents.
3. Ja aizdevējam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām, aizdevējs samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvu starpību starp atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" nosacījumiem aprēķinātajiem procentu maksājumiem un atbilstoši aizdevuma līgumam taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem.
4. Ja samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, un ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā panta trešo daļu, atšķiras, par samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu uzskata mazāko no abiem.
5. Ja aizdevums tiek pielīdzināts ienākumam saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu, par ienākumu uzskatāmi arī aizdevuma līgumā noteiktie, bet faktiski nesamaksātie procentu maksājumi (nesamaksātā procentu maksājumu daļa).
6. Ja aizdevums izsniegts uz laikposmu, kas īsāks par kalendāra gadu, šā panta pirmajā daļā minēto ienākumu nosaka proporcionāli mēnešu skaitam līdz aizdevuma līgumā noteiktajam aizdevuma atmaksas termiņam.
7. Šā panta nosacījumus nepiemēro procentu maksājumiem par aizdevumiem, kurus izsniegusi kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
8. Šā panta nosacījumus nepiemēro, ja aizdevējs ir individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), bet aizdevuma ņēmējs - šā individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieks."
7. 9.pantā:
izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
"4) apdrošināšanas atlīdzības, kuras izmaksājušas Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas atbilstoši:
a) dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumam, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa, vai
b) mūža pensijas apdrošināšanas līgumam (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam);";
papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārda "institūciju" ar vārdiem "vai arī pienākumu pildīšana vēlētā amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu";
izteikt pirmās daļas 33.punktu šādā redakcijā:
"33) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums;";
papildināt pirmo daļu ar 33.1 punktu šādā redakcijā:
"331) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums. Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums;";
papildināt pirmo daļu ar 34.2 punktu šādā redakcijā:
"342) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas;";
aizstāt pirmās daļas 35.1 punkta ievaddaļā skaitli "2014" ar skaitli "2016";
papildināt pirmo daļu ar 35.2 punktu šādā redakcijā:
"352) ienākums, kas gūts, Maksātnespējas likumā noteikto saistību dzēšanas procedūras ietvaros tiesai pieņemot lēmumu par parādnieka atbrīvošanu no atlikušajām parādu saistībām, kā arī ar pamatparādu saistītās dzēstās soda naudas, līgumsods vai nokavējuma procenti;";
papildināt pantu ar 8.1 un 8.2 daļu šādā redakcijā:
"8.1 Piemērojot šā panta pirmās daļas 33.punktu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem un tā ar konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību vai tieši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir paziņojusi par savu dzīvesvietu ārvalstī saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, tajā minētais laikposms, kad nekustamais īpašums bijis personas deklarētā dzīvesvieta (12 mēneši), ir summāri jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai.
8.2 Ja maksātājam zemesgrāmatā ir reģistrēti vairāki nekustamā īpašuma objekti, tad, lai piemērotu šā panta pirmās daļas 34.2 punktu, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz maksātāja iesniegumu, izvērtē, vai minēto objektu kopums veido vienu nekustamo īpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Ja nekustamais īpašums saskaņā ar šā panta pirmās daļas 34.2 punktu ir iegādāts pirms tā atsavināšanas, maksātājs mēneša laikā pēc ienākuma no kapitāla pieauguma gūšanas par to informē Valsts ieņēmumu dienestu."
8. Izteikt 10.panta piekto daļu šādā redakcijā:
"5. Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos izdevumus nepiemēro mikrouzņēmuma - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - darbinieka un īpašnieka ienākumam no mikrouzņēmuma, ienākumiem, kuriem piemērojama šā likuma 15.panta 3.1 un septītajā daļā noteiktā nodokļa likme, un ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem. Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus nepiemēro saimnieciskās darbības ienākumiem, par kuriem tiek maksāta patentmaksa."
9. 11.pantā:
izslēgt desmito daļu;
izslēgt deviņpadsmito daļu;
papildināt pantu ar divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:
"20. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šo pantu, vienlaikus nevar būt patentmaksas vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
21. Šā panta divdesmitās daļas noteikumi neattiecas uz maksātāju, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā panta divpadsmito daļu."
10. Papildināt 11.1 pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:
"14. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šo pantu, vienlaikus nevar būt patentmaksas vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs."
11. Izslēgt 11.5 panta astotajā daļā vārdus "fiksēto ienākuma nodokli vai".
12. 11.7 panta trešajā daļā:
papildināt 1.punktu pēc vārdiem "rezultātā iegūst" ar vārdiem "zemnieku saimniecības īpašnieks";
papildināt 2.punktu pēc vārdiem "darbības ieņēmumiem" ar vārdiem un skaitli "bet ne mazāk kā 2845,74 euro gadā";
aizstāt 2.punktā vārdus "no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda saņem atbalstu kā jaunais lauksaimnieks" ar vārdiem "saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks".
13. Izslēgt 11.8 pantu.
14. 11.9 pantā:
papildināt vienpadsmito daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:
"41) ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām;";
papildināt divpadsmito daļu ar vārdiem un skaitli "izņemot šā panta 12.1 daļā noteiktajā gadījumā";
papildināt pantu ar 12.1 daļu šādā redakcijā:
"12.1 Ja dividenžu ienākumā ir ietverts arī taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu apmērs, par kuru šajā likumā noteiktajā kārtībā ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, apliekamo ienākumu no dividendēm nosaka kā aprēķināto dividenžu un taksācijas gada laikā aprēķināto ārkārtas dividenžu starpību."
15. 11.10 pantā:
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"4. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt saimnieciskās darbības veicējs, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot šā likuma 11.panta divpadsmito daļu) vai 11.1 pantu, vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.";
papildināt septīto daļu pēc vārdiem "patentmaksas maksātāju" ar vārdiem "tai skaitā samazinātās patentmaksas maksātāju";
papildināt pantu ar astoto, devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:
"8. Samazinātā patentmaksa ir patentmaksas veids - vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību kādā no šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām saimnieciskās darbības jomām.
9. Maksātājam iedzīvotāju ienākuma nodokļa vietā ir tiesības maksāt samazināto patentmaksu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) tam ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi);
2) tā saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 euro;
3) tas atbilst šā panta ceturtās un piektās daļas nosacījumiem;
4) tas nav algas nodokļa maksātājs.
10. Samazinātā patentmaksa ir 17 euro gadā vai deviņi euro pusgadā. Samazinātā patentmaksa ir galīgs nodokļa maksājums par kalendāra gadu vai sešiem kalendāra mēnešiem, un tā nav atmaksājama maksātājam, izņemot gadījumu, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt fizisko personu kā samazinātās patentmaksas maksātāju.
11. Samazinātās patentmaksas maksātāju reģistrē Valsts ieņēmumu dienests. Fiziskā persona reģistrācijas iesniegumu samazinātās patentmaksas veikšanai iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un veic samazinātās patentmaksas maksājumu valsts budžeta kontā.
12. Ja samazinātās patentmaksas maksātājam par kādu darījumu nav ārējā attaisnojuma dokumenta, iekšējo attaisnojuma dokumentu var negatavot, bet ieņēmumu uzskaites reģistrā norāda informāciju par darījuma dalībnieku, ja to var identificēt. Ja darījuma dalībnieku nevar identificēt (piemēram, ienākumi gūti, pārdodot produkciju tirgū), ieņēmumu uzskaites reģistrā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, darījuma aprakstu, darījuma summu par dienā vai nedēļā gūto ieņēmumu kopsummu. Ieņēmumu uzskaites reģistrs uzglabājams piecus gadus no dienas, kad tajā izdarīts pēdējais ieraksts. Ja ieņēmumu uzskaites reģistru kārto papīra reģistra veidā, tā lapas numurē no taksācijas gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar personas parakstu."
16. 12.pantā:
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"5. Personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), neapliekamais minimums ir 2820 euro gadā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.";
aizstāt devītajā daļā vārdus "nodokļa likme, un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis, nepiemēro" ar vārdiem "nodokļa likme, ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa, nepiemēro";
papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"11. Maksātājam, kas noslēdzis mūža pensijas apdrošināšanas līgumu (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), šā panta piektajā daļā noteikto neapliekamo minimumu nepiemēro pensijai pielīdzināma ienākuma izmaksas vietā."
17. 13.pantā:
papildināt otro daļu pēc vārda "trešajā" ar vārdiem "piektajā un sestajā";
papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "ar nodokli apliekamos ienākumus" ar vārdiem "(izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju, kas piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām")";
aizstāt trešajā daļā vārdus "nodokļa likme, un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa vai fiksētais ienākuma nodoklis" ar vārdiem "nodokļa likme, ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem un ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa";
papildināt 3.2 daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ja vecāki kopīgi īsteno aizgādību un savstarpēji nevar vienoties par to, kuram no viņiem pienākas atvieglojums par apgādībā esošu personu, atvieglojumu par apgādībā esošu personu piemēro tam nodokļu maksātājam - vecākam, kurš norādīts bāriņtiesas lēmuma par vecāku domstarpību izšķiršanu rezolutīvajā daļā.";
papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
"5. Maksātājam nav piemērojami šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi par to taksācijas perioda daļu (attiecīgo kalendāra mēnesi), kurā šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā persona pastāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma mēneša apmēru un kuriem tiek piemērota šā likuma 15.panta otrajā daļā noteiktā nodokļa likme.
6. Maksātājam nav piemērojami šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi par visu taksācijas gadu, ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā persona taksācijas gada laikā pastāvīgi ir saņēmusi ar nodokli apliekamos ienākumus, kuri pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma gada apmēru un kuriem tiek piemērota šā likuma 15.panta 3.1 vai septītajā daļā noteiktā nodokļa likme.
7. Maksātājam nav piemērojami šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie atvieglojumi, ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā persona ir reģistrējusies komercreģistrā kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, ir zemnieku saimniecības īpašnieks vai komercsabiedrības valdes vai padomes loceklis, vai prokūrists, kā arī cita persona, kas ieņem amatu, kurš dod tiesības uz atlīdzību."
18. 14.pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"1.1 Šā panta pirmās daļas nosacījumi piemērojami arī tad, ja šā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā minētos attaisnotos izdevumus apmaksājis maksātāja laulātais, bērns, mazbērns, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, bet šā likuma 10.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētos attaisnotos izdevumus - maksātāja laulātais.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"2. Ņemot vērā maksātāja iesniegtos dokumentus, kā arī pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kas saņemta no institūcijām un citiem valsts reģistriem, Valsts ieņēmumu dienests ieraksta vai arī atsaka ierakstīt grāmatiņā nodokļa atvieglojumu posteņus."
19. 15.pantā:
aizstāt otrajā un 2.1 daļā skaitli "25" ar skaitli "22";
izslēgt piekto daļu;
papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
"9. Ja maksātājs guvis ienākumu saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu un aizdevuma izsniegšanas dienā ir aizdevēja darbinieks, valdes vai padomes loceklis, attiecīgajam ienākumam papildus šā panta otrajā daļā noteiktajai likmei piemēro 22 procentu papildu likmi."
20. Papildināt 16.1 pantu ar četrpadsmito, piecpadsmito un sešpadsmito daļu šādā redakcijā:
"14. Par ienākuma gūšanas dienu no šā likuma 9.panta pirmās daļas 34.2 punktā minētā ienākuma uzskata nākamo dienu pēc dienas, kad notecējuši 12 mēneši no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas, ja faktiskā ienākuma gūšanas diena ir bijusi ne vēlāk par šo dienu. Ja faktiskā ienākuma gūšanas diena ir bijusi vēlāk par dienu, kad notecējuši 12 mēneši no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas, ienākuma gūšanas diena nosakāma saskaņā ar šā panta ceturto daļu.
15. Ja saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu ienākumam pielīdzina aizdevumu vai saskaņā ar šā likuma 8.2 panta piekto daļu tiek gūts nesamaksātu aizdevuma procentu radīts ienākums, par šo ienākumu gūšanas (izmaksas) dienu uzskatāma sestā mēneša pēdējā diena pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa vai 66.mēneša pēdējā diena (no aizdevuma izsniegšanas dienas), ja aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš pārsniedz 60 mēnešus. Ja netiek izpildīti šā likuma 8.1 panta ceturtās vai sestās daļas nosacījumi, ienākuma gūšanas dienu nosaka saskaņā ar 8.1 panta vienpadsmito daļu.
16. Par saskaņā ar šā likuma 8.2 panta pirmo daļu noteikto samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītā ienākuma gūšanas (izmaksas) dienu uzskata katra taksācijas gada pēdējo dienu."
21. 17.pantā:
papildināt desmito daļu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:
"51) pensijai pielīdzināms ienākums;";
izteikt desmitās daļas 18.punktu šādā redakcijā:
"18) ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu un ienākums no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam), kas veidojas no apdrošinātāja piešķirtajām gratifikācijām;";
papildināt desmito daļu ar 20.punktu šādā redakcijā:
"20) ienākumam pielīdzināms aizdevums, ja aizdevuma līgums neatbilst šā likuma 8.1 panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem vai ja, aizdevumu cedējot, piemēro šā likuma 8.1 panta piecpadsmito daļu.";
izteikt 11.5 daļu šādā redakcijā:
"11.5 Šā panta vienpadsmitās daļas noteikumus par paziņojuma par fiziskajai personai izmaksātajām summām izsniegšanu maksātājam var nepiemērot:
1) kredītiestāde un ieguldījumu sabiedrība - ienākumam no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma, ja kredītiestāde izsniedz vai nosūta personām - nodokļa maksātājiem - konta izrakstu par taksācijas gada ienākumu no kapitāla;
2) apdrošināšanas sabiedrība - ienākumam no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma, pensijai pielīdzinātajam ienākumam un citām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, ja izmaksa tiek veikta ar kredītiestādes starpniecību naudas pārveduma veidā un aprēķināto nodokli apdrošināšanas sabiedrība norāda naudas pārveduma pamatojumā.";
aizstāt divpadsmitajā daļā skaitļus un vārdus "14., 15., 16., 19., 20., 21. un 22.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "14., 14.1, 15., 16., 18., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktā";
aizstāt septiņpadsmitajā daļā skaitli "25" ar skaitli "22";
aizstāt deviņpadsmitajā daļā skaitli "25" ar skaitli "22".
22. Izslēgt 18.panta devīto daļu.
23. 19.pantā:
papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:
"2.1 Maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā 50 euro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 euro.
2.2 Šā panta 2.1 daļa nav attiecināma uz maksātājiem, kuri taksācijas gadā ir veikuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, vai valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par sevi kā pašnodarbinātu personu.
2.3 Šā panta 2.1 daļu nepiemēro maksātājiem par pirmo taksācijas gadu, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un par nākamo taksācijas gadu, kā arī par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.";
izslēgt 3.1 daļu;
papildināt sesto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) ienākumam pielīdzinātā aizdevuma atmaksu aizdevējam, kā arī ar aizdevumu saistīto procentu maksājumu samaksu."
24. Papildināt 24.panta 3.1 daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Minētā nodokļa samazināšanas kārtība piemērojama arī par nodokli, kas attiecināms uz maksātāju un kas samaksāts par ārvalsts sabiedrības taksācijas gada laikā aprēķinātajām ārkārtas dividendēm."
25. Papildināt 26.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"7. Samazināto patentmaksu ieskaita budžetā šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā."
26. 28.pantā:
papildināt 4.punktu pēc vārdiem "attaisnotos izdevumus" ar vārdiem "kā arī likumā noteiktajos gadījumos - citus izdevumus";
izslēgt 9.punktu;
izslēgt 11.punktā vārdus "fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs vai";
izslēgt 13. un 14.punktu.
27. 29.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) ja darba devēja juridiskā adrese atrodas tās Latvijas Republikas pilsētas vai novada teritorijā, ar kuras domi Finanšu ministrija ir noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, izmantot Iedzīvotāju reģistra elektronisko pakalpojumu, lai noskaidrotu, vai darbinieka deklarētā dzīvesvieta taksācijas gada 1.janvārī plkst.00.00 atrodas tās Latvijas Republikas pilsētas vai novada teritorijā, kurā ir darba devēja juridiskā adrese.";
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"2. Pārskaitīt (ieskaitīt) budžetā nodokli no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darbinieka, ir aizliegts, izņemot soda sankcijas, kas darba devējam jāmaksā par nodokļu likumu pārkāpumiem, šā likuma 8.1 un 11.11 pantā noteiktos gadījumus, kā arī veicot nodokļa aprēķina precizējumus gadījumos, kad aprēķinātās nodokļa summas nav iespējams ieturēt no darbinieka vai ienākuma saņēmēja."
28. Izslēgt 32.1 panta otro daļu.
29. Pārejas noteikumos:
izteikt 52.punktu šādā redakcijā:
"52. No aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam bezdarbnieka statusu ieguvušas fiziskās personas 2010., 2011., 2012., 2013. un 2014.gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra kvalificējusi par stipendijām vai atlīdzībām.";
izteikt 90.punktu šādā redakcijā:
"90. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā un 2.1 daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz skaitļa "25" aizstāšanu ar skaitli "22" stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. 2014. un 2015.taksācijas gadā šā likuma 15.panta otrās un 2.1 daļas un 17.panta septiņpadsmitās un deviņpadsmitās daļas piemērošanai nodokļa likme ir:
1) 2014.taksācijas gadā - 24 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2014.taksācijas gadu;
2) 2015.taksācijas gadā - 23 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2015.taksācijas gadu.";
aizstāt 91.punktā vārdu un skaitli "un 2015." ar skaitļiem un vārdu "2015. un 2016.";
papildināt 94.punktu pēc skaitļa "2013." ar skaitļiem un vārdu "2014., 2015. un 2016.";
papildināt pārejas noteikumus ar 96., 97., 98., 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107. un 108.punktu šādā redakcijā:
"96. Šā likuma 1.panta pirmās daļas 2.punkta izslēgums, grozījumi 1.panta otrajā daļā, 4.panta pirmās daļas 3.punktā, 10.panta piektajā daļā attiecībā uz vārdu "vai fiksētais ienākuma nodoklis" izslēgšanu, 11.5 panta astotajā daļā, 11.8 panta izslēgums, grozījumi 12.panta devītajā daļā attiecībā uz vārdu "vai fiksētais ienākuma nodoklis" izslēgšanu, 13.panta trešajā daļā attiecībā uz vārdu "vai fiksētais ienākuma nodoklis" izslēgšanu, 15.panta piektās daļas, 18.panta devītās daļas, 19.panta 3.1 daļas un 28.panta 9.punkta izslēgums, grozījumi 28.panta 11.punktā, kā arī 28.panta 13. un 14.punkta izslēgums stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.
97. Ar 2014.gada 1.janvāri vairs netiek reģistrēti jauni fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji.
98. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā fiksēto ienākuma nodokli, vienlaikus nevar būt saimnieciskās darbības veicējs, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot 11.panta divpadsmito daļu) vai 11.1 pantu, patentmaksas vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
99. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar šā likuma 11. (izņemot 11.panta divpadsmito daļu) vai 11.1 pantu, vienlaikus nevar būt fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs.
100. Grozījumi šā likuma 6.pantā, 14.panta otrajā daļā un 32.1 panta otrās daļas izslēgums stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā.
101. Individuālais komersants vai fiziskās personas īpašumā esošs individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība), kas reģistrēts un veic saimniecisko darbību īpaši atbalstāmajā teritorijā, kurai šāds statuss bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumus, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai bija īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, turpina segt hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.pantam.
102. Individuālais komersants vai fiziskās personas īpašumā esošs individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kas reģistrēts un veic saimniecisko darbību īpaši atbalstāmajā teritorijā, kurai šāds statuss bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim, atbilstoši šā likuma 11.panta trešās daļas 4.punktam noraksta pamatlīdzekļu nolietojumu, ko aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.panta pirmās daļas 9.punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim).
103. Aizdevuma ņēmējs līdz 2014.gada 30.jūnijam sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par aizdevumiem (to daļu), kas tam ir izsniegti un nav atmaksāti līdz 2013.gada 31.decembrim, ja neatmaksātais aizdevums (tā daļa) no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro. Minētā informācija ietver aizdevēja un aizdevuma ņēmēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, nodokļa maksātāja personas kodu vai reģistrācijas numuru, kā arī informāciju par aizdevuma izsniegšanas datumu, tā neatmaksāto daļu uz 2013.gada 31.decembri un līgumā paredzēto atmaksas termiņu. Informācija nav jāsniedz par aizdevumiem, ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, kā arī ja aizdevējs ir kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.
104. Nosakot izsniegto aizdevumu kopējo summu saskaņā ar šā likuma 8.1 panta piekto daļu, aizdevējs kopējā vienai fiziskajai personai izsniegto aizdevumu summā (aizdevuma ņēmējs - no viena aizdevēja saņemto aizdevumu summā) ieskaita arī aizdevumus (to daļu), kas fiziskajai personai ir izsniegti un nav atmaksāti līdz 2013.gada 31.decembrim un nepārsniedz 15 000 euro.
105. Ja aizdevums (tā daļa) fiziskajai personai ir izsniegts līdz 2013.gada 31.decembrim, tas netiek pielīdzināts ienākumam, izņemot šo pārejas noteikumu 106.punktā noteiktos gadījumus.
106. Ja informācija par aizdevumiem (to daļu), kas fiziskajai personai izsniegti līdz 2013.gada 31.decembrim, bija jāsniedz, bet netiek sniegta šā likuma pārejas noteikumu 103.punktā noteiktajā kārtībā, minētos aizdevumus pielīdzina ienākumam, kas gūts 2014.gada 1.janvārī. Ja nodokļu administrācija pēc 2016.gada 31.decembra, veicot pārbaudi, konstatē, ka nedeklarētais, līdz 2013.gada 31.decembrim saņemtais aizdevums nav atmaksāts, tiek pieņemts, ka ienākums gūts tā taksācijas gada pēdējā dienā, par kuru nodokļu maksātājs vai nodokļu administrācija var precizēt apliekamo ienākumu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
107. Šā likuma 8.2 pantu piemēro arī aizdevumiem, kuri fiziskajai personai izsniegti līdz 2013.gada 31.decembrim un kurus tā neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros, un kurus tai ir izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas.
108. Šī likuma 11.7 panta trešās daļas 3.punktā noteiktos kritērijus nepiemēro no 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūlijam."
Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 6.novembrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 27.novembrī
 |
 |
 |
 |