Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2005, 24.nr.; 2007, 21.nr.; 2008, 1.nr.; 2009, 6., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 106., 170., 206.nr.; 2011, 202.nr.; 2012, 190.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu - zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas un inženierbūves;";

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;";

izslēgt otrās daļas 13.punktu;

izteikt otrās daļas 17.punktu šādā redakcijā:

"17) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu - ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto vides aizsardzības vajadzībām, kā arī ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto valsts deleģēto funkciju veikšanai vides aizsardzības jomā;";

papildināt otro daļu ar 21.punktu šādā redakcijā:

"21) ēkas (telpu grupas), kuras ierakstītas zemesgrāmatā uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vārda un tiek pastāvīgi izmantotas normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanai, izņemot saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas (telpu grupas) un šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētos objektus.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis un zeme tā uzturēšanai tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli, ja attiecīgais nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Pašvaldība valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli un zemi tā uzturēšanai apliek ar nodokli, kā arī pēc attiecīgo trūkumu novēršanas - atbrīvo no aplikšanas ar nodokli, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "funkcionālā izmantošana ir saistīta" ar vārdiem "lietošanas veids ir saistīts";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par valsts aizsargājamā nekustamā kultūras pieminekļa izmantošanu saimnieciskajā darbībā nav uzskatāma tā izmantošana kultūras funkciju īstenošanai, izņemot kinoteātrus."

2.  2.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums" ar vārdiem "kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai - šajā likumā noteiktajos gadījumos - lietošanā ir nekustamais īpašums";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nekustamā īpašuma nodokli par valstij piederošo nekustamo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piederošais nekustamais īpašums nodots lietošanā, nekustamā īpašuma nodokli maksā persona, kurai uz likuma pamata noteiktas īpašuma lietošanas tiesības.";

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(6) Nekustamā īpašuma nodokli par valstij piekritīgo nekustamo īpašumu maksā persona, uz kuras vārda atbilstoši normatīvo aktu prasībām šis īpašums ierakstāms zemesgrāmatā. Ja likumā ir noteikta persona, kurai valstij piekritīgais nekustamais īpašums nodots valdījumā, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir šī persona.

(7) Nekustamā īpašuma nodokli par pašvaldībai piederošo vai piekritīgo nekustamo īpašumu maksā persona, kurai ar pašvaldības institūcijas lēmumu nekustamais īpašums nodots valdījumā. Ja pašvaldībai piederošais vai piekritīgais nekustamais īpašums nav nodots valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā), nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs).

(8) Nekustamā īpašuma nodokli par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas, maksā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus iekasē no šo dzīvojamo māju (tās daļu) īrniekiem, nomniekiem vai personām, kuras īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju (tās daļu) ieguvušas līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kā arī no dzīvokļu īpašumu tiesiskajiem valdītājiem (līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā) ar īres maksas, nomas maksas vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksas starpniecību, iekļaujot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus attiecīgi īres maksā, nomas maksā vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksā.

(9) Nekustamā īpašuma nodokli par valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu, kurš atrodas brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un kuru brīvosta vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde nodevusi citas personas lietošanā, maksā attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs.

(10) Nekustamā īpašuma nodokli par valstij piederošo uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstīto meža zemi un valstij piekritīgo Zemkopības ministrijas personā ierakstāmo meža zemi, kā arī uz šīs zemes esošajām ēkām vai inženierbūvēm, kurām kā lietotājs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", maksā valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"."

3. 3.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punkta ievaddaļā vārdus "funkcionālā izmantošana" ar vārdiem "lietošanas veids" un vārdus "funkcionālā izmantošana ir saistīta" - ar vārdiem "lietošanas veids ir saistīts";

papildināt pantu ar 1.6, 1.7 un 1.8 daļu šādā redakcijā:

"(16) Būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums, ar nākamo mēnesi pēc būvniecības termiņa izbeigšanās līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā, ja to ir noteikusi pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē ne vēlāk kā līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim, no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības:

1) būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības;

2) būves kadastrālās vērtības.

(17) Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļa likme piemērojama šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem, ja tie ir izīrēti dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem komersanta īpašumā esošiem objektiem nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti, ja īres tiesības uz šiem objektiem nav nostiprinātas zemesgrāmatā, vai ar nākamo mēnesi pēc tam, kad:

1) dzēsts zemesgrāmatas nostiprinājums par īres tiesībām šajos objektos;

2) izbeidzies zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītais šo objektu īres tiesību termiņš, ja zemesgrāmatā nav iesniegta informācija par īres tiesību termiņa pagarinājumu vai dzēšanu;

3) izbeidzies par šiem objektiem noslēgtais īres līgums, ja tas izbeidzies pirms zemesgrāmatas nostiprinājumā norādītā īres tiesību termiņa. Šādā gadījumā komersantam ir pienākums viena mēneša laikā pēc līguma izbeigšanās informēt pašvaldību par īres līguma izbeigšanos pirms termiņa.

(18) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti arī tad, ja šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie objekti ir komersanta tiesiskajā valdījumā.";

izteikt devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Nodokļu maksātāja pienākums ir viena mēneša laikā paziņot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, par saimnieciskās darbības uzsākšanu un izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos, izņemot gadījumu, kad nekustamā īpašuma objektam mainīts tā lietošanas veids.

(10) Ja nekustamā īpašuma objekta lietošanas veida maiņas vai saimnieciskās darbības uzsākšanas vai izbeigšanas rezultātā piemērotā nekustamā īpašuma nodokļa likme neatbilst šā likuma vai pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem, pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi pēc šo izmaiņu rašanās.";

papildināt pantu ar 10.1 un 10.2 daļu šādā redakcijā:

"(101) Ja nodokļa maksātājs nav ievērojis šā panta devītajā daļā noteikto termiņu paziņošanai par saimnieciskās darbības izbeigšanu šā panta pirmās daļas 2.punktā un 1.2 daļā minētajos nekustamā īpašuma nodokļa objektos, pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu ar nākamo mēnesi pēc informācijas iesniegšanas pašvaldībai.

(102) Ja pašvaldība veic nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu šā likuma desmitajā un 10.1 daļā noteiktajā kārtībā, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā tiek piemērota objekta aktualizētā kadastrālā vērtība, ja tāda ir, un nodokļa likme atbilstoši šā likuma vai pašvaldības saistošo noteikumu nosacījumiem."

4. Aizstāt 5.panta 1.2 daļā vārdus "funkcionālā izmantošana" ar vārdiem "lietošanas veids".

5.  6.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli "paziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam" ar vārdiem un skaitli "paziņo nodokļa maksātājam vai tā pilnvarotai personai līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarotai personai";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs vai viņa pilnvarota persona (ja par tādu paziņots pašvaldībai) līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim nav saņēmusi maksāšanas paziņojumu, tās pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.";

izslēgt ceturto daļu;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs pilnvaro citu personu veikt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par valstij piederošu vai piekritīgu nekustamo īpašumu, tad nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ar rakstveida iesniegumu par to paziņo pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

(6) Ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir pilnvarojis citu personu veikt nodokļa maksājumus par valstij piederošu vai piekritīgu nekustamo īpašumu un informējis par to pašvaldību, nodokļa parāda veidošanās gadījumā pašvaldība savlaicīgi (mēneša laikā kopš parāda rašanās) informē nodokļa maksātāju."

6.  7.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus "bezstrīda kārtībā";

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēts jauns nekustamā īpašuma nodokļa objekts, nekustamā īpašuma nodokli par šo objektu maksā ar nākamo mēnesi pēc tā reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Tiesa elektroniski nosūta lēmuma par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu norakstu pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām piecu dienu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.";

izslēgt trešās daļas 2.punktā vārdus "bezstrīda kārtībā";

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc tam, kad no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas tiek dzēsts ieraksts par attiecīgo nekustamā īpašuma nodokļa objektu."

7.  9.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam - juridiskajai personai - ir pienākums mēneša laikā no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās brīža turpmākajai saziņai ar nodokļu administrāciju paziņot pašvaldībai savu elektroniskā pasta adresi.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Brīdinājums par nekustamā īpašuma nodokļa parāda esamību pārtrauc piespiedu izpildes termiņa noilgumu."

8. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

"9.1 pants. Brīdinājums un lēmums par nokavētā nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma piedziņu un akts par piedziņas neiespējamību

(1) Uz brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmuma par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu, ja tas tiek sagatavots elektroniski, nav nepieciešams amatpersonas paraksts. Šādā gadījumā uz brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmuma par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu jābūt atzīmei "Dokuments sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta".

(2) Nosūtot ar nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu saistītos dokumentus (brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu) pa pastu, tos nav nepieciešams noformēt kā ierakstītus pasta sūtījumus.

(3) Ja nodokļa maksātājs nav deklarējis savu dzīvesvietu, paziņojumu par pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu (brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu), pašvaldība izvieto savā mājaslapā internetā, norādot vietu un termiņu, kurā nodokļu maksātājs ar tiem var iepazīties.

(4) Pašvaldība piedziņas procesu var neveikt, ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu. Šādā gadījumā pašvaldība sastāda aktu par piedziņas neiespējamību, kurā norāda pamatojumu, kādēļ piedziņa nav iespējama."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59. un 60.punktu šādā redakcijā:

"52. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija līdz 2014.gada 10.janvārim sniedz pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, pirmreizēju informāciju par tiem valsts aizsargājamiem nekustamiem kultūras pieminekļiem, kuri netiek uzturēti atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.

53. Juridiskā persona, kura kļuvusi par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju līdz 2014.gada 1.janvārim, izpilda šā likuma 9.panta 1.1 daļā noteikto pienākumu līdz 2014.gada 1.jūlijam.

54. Šā likuma 2.panta astotajā daļā minētajiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekiem ir pienākums līdz 2014.gada 1.februārim pieteikties pašvaldībā kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem.

55. Par katru uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vārda zemesgrāmatā ierakstītu ēku (telpu grupu), kuru tā pastāvīgi izmanto normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība līdz 2014.gada 10.janvārim sniedz pašvaldībai šādu informāciju:

1) nekustamā īpašuma kadastra numurs;

2) nekustamā īpašuma objekta kadastra apzīmējums;

3) nekustamā īpašuma objekta adrese;

4) nekustamā īpašuma objekts (ēka, telpu grupa vai to daļas, norādot platību);

5) neaplikšanas pamatojums.

56. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs ne vēlāk kā līdz 2014.gada 10.janvārim sniedz pašvaldībai datus par veiktajiem un spēkā esošajiem īres tiesību nostiprinājumiem komersantu īpašumos. Datus sniedz strukturētā vai abpusēji saskaņotā veidā un teksta formā, ja īres tiesību nostiprinājums nav veikts strukturētā veidā tā, lai obligāti tiktu sniegta informācija par īres objekta kadastra apzīmējumu, adresi, platību, īres līguma datumu, īres līguma termiņu, īrnieka vārdu, uzvārdu, īres tiesību nostiprināšanas datumu. Līdz brīdim, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, sniedz pašvaldībām datus par katru īres tiesību nostiprinājumu strukturētu datu lauka veidā, norādot īres objekta kadastra apzīmējumu, adresi, platību, īres līguma datumu, īres līguma termiņu, īrnieka vārdu, uzvārdu, īres tiesību nostiprināšanas datumu, īres tiesību dzēsumu un īres tiesību dzēsuma datumu, kā arī īres tiesību pārgrozījumus (kas skar minētos datus) un to nostiprinājuma datumu.

57. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi piemēro šā likuma 3.panta 1.7 daļā minētajā gadījumā arī tad, ja līdz 2014.gada 1.jūlijam komersants ir nostiprinājis zemesgrāmatā īres tiesības, kas izriet no īres līgumiem, kuri noslēgti līdz šā likuma 3.panta 1.7 daļas spēkā stāšanās dienai. Šādā gadījumā pašvaldība veic aprēķinātā nodokļa pārrēķinu un nosūta iesniedzējam jaunu nodokļa maksāšanas paziņojumu.

58. Būvēm, kuru būvniecībai pirms 2013.gada 1.jūlija ir izsniegta būvatļauja, bet tās derīguma termiņš beidzies līdz 2013.gada 31.decembrim un būves nav nodotas ekspluatācijā, un līdz 2014.gada 31.decembrim būvatļaujas nav atjaunotas, ar 2015.gada 1.janvāri piemēro šā likuma 3.panta 1.6 daļā noteikto nodokļa aplikšanas kārtību līdz būves nodošanai ekspluatācijā.

59. Būvēm, kuru būvniecībai pirms 2013.gada 1.jūlija ir izsniegta būvatļauja, bet tās derīguma termiņš beidzies pēc 2013.gada 31.decembra un 12 mēnešu laikā pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām būves nav nodotas ekspluatācijā vai būvatļaujas atjaunotas, ar 13.mēnesi pēc būvatļaujas derīguma termiņa beigām piemēro šā likuma 3.panta 1.6 daļā noteikto nodokļa uzlikšanas kārtību līdz būves nodošanai ekspluatācijā.

60. Šā likuma 1.panta otrās daļas 13.punkta izslēgums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī."

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 27.novembrī

01.01.2014