Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.; 2011, 103., 204.nr.; 2012, 190., 203.nr.; 2013, 51.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.¹ panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas, dienas, kad amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktā, 26.panta pirmajā daļā, Darba likuma 74.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā vai citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos, kā arī gadījumos, kas minēti šā likuma 3.panta piektās daļas 6. un 7.punktā. Darba samaksā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, atvaļinājuma apmaksu, atlīdzību šā likuma 3.panta ceturtās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, piektās daļas 6. un 7.punktā, 26.panta pirmajā daļā, Darba likuma 74.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētajos gadījumos vai citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos."

2. 14.pantā:

izslēgt sestās daļas otro teikumu;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Amatpersonai (darbiniekam), kam noteikts normālais nedēļas darba laiks, virsstundu darbu apmaksā vai ar apmaksātu atpūtas laiku kompensē par katru kalendāra mēnesi saskaņā ar darba laika uzskaites datiem.";

izteikt devītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Apmaksā vai ar apmaksātu atpūtas laiku kompensē virsstundas, kas četru kalendāra mēnešu laikā vai normatīvajos aktos vai darba koplīgumā noteiktajā atskaites periodā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas.";

papildināt pantu ar 9.¹ daļu šādā redakcijā:

"(9¹) Lai virsstundu darbu kompensētu ar atpūtas laiku citā nedēļas dienā ne vēlāk kā gada laikā no šā panta astotajā daļā vai devītās daļas pirmajā teikumā minētā brīža, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par virsstundu darba veikšanu vai tam piekrītot, vienojas arī par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem.";

papildināt pantu ar 10.¹ daļu šādā redakcijā:

"(10¹) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi nosaka šā panta desmitajā daļā minēto samaksu, ja amatpersonu saskaņā ar iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā papildus noteiktajam dienesta pienākumu izpildes laikam, lai nodrošinātu nepārtrauktu vai steidzamu, iepriekš neparedzētu uzdevumu veikšanu."

3. Izslēgt 19.panta piekto daļu.

4. Izteikt 21.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"1) personai ar I grupas invaliditāti - 71 145 euro;

2) personai ar II grupas invaliditāti - 28 458 euro;

3) personai ar III grupas invaliditāti - 14 229 euro."

5. Izteikt 22.panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"1) personai ar I grupas invaliditāti - 71 145 euro;

2) personai ar II grupas invaliditāti - 28 458 euro;

3) personai ar III grupas invaliditāti - 14 229 euro."

6. 25.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"25.pants. Izdienas pabalsts";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam."

7. Papildināt 36.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Diplomātam, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonai (darbiniekam), specializētajam atašejam, prokuroram, sakaru virsniekam, karavīram, valsts tiešās pārvaldes amatpersonai (darbiniekam) vai valsts drošības iestādes amatpersonai (darbiniekam) laikā, kad tā pilda dienestu ārvalstī, var noteikt pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, ja laulātais ir nodarbināts algotā darbā. Pabalstu neizmaksā, ja laulātais ir nodarbināts, saglabājot diplomātisko rangu, vai arī nodarbināts Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā."

8. 37.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Šā panta trešajā, 3.¹, 3.², 3.³, ceturtajā, piektajā, sestajā vai septītajā daļā neminētas amatpersonas (darbinieka) veselības apdrošināšanas polises cena nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra.";

papildināt pantu ar 3.³ daļu šādā redakcijā:

"(3³) Valsts institūcija apdrošina to Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes, Muitas pārvaldes un Finanšu policijas pārvaldes amatpersonu (darbinieku) veselību, kuras ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam (riskam), veicot izmeklēšanu, operatīvo darbību un kontroli."

9. Pārejas noteikumos:

papildināt 6.punkta pirmo teikumu pēc vārda "pabalstu" ar vārdu "karavīram";

papildināt pārejas noteikumus ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6.¹ Izdienu Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē šā likuma 25.panta ceturtajā daļā minētā pabalsta saņemšanai sāk skaitīt no 2014.gada 1.janvāra un šo pabalstu izmaksā, sākot ar 2019.gada 1.janvāri.";

aizstāt 8.¹¹ punktā skaitļus un vārdus "2013.gadā no 1.jūlija" ar vārdiem un skaitļiem "No 2013.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.jūnijam";

papildināt 8.¹³ punktu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Amatpersonai (darbiniekam), kurai ir noteikta šā likuma pārejas noteikumu 8.¹² punkta 1.apakšpunktā minētā piemaksa un, ievērojot šā punkta pirmajā teikumā noteikto ierobežojumu, arī šā likuma 14.panta pirmajā vai divpadsmitajā daļā minētā piemaksa, šo piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 70 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.";

papildināt pārejas noteikumus ar 8.¹⁵ punktu šādā redakcijā:

"8.¹⁵ 2014. un 2015.gadā atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem papildus šā likuma 16.pantā noteiktajam var prēmēt:

1) Valsts ieņēmumu dienesta un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonas (darbiniekus), kuru tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, aizturētas kontrabandas kravas un novērsta konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks to palielinājums. Prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt amatpersonas (darbinieka) 12 mēnešalgu apmēru. Lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas, kā arī Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju;

2) Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbiniekus) par ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci. Lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par nodokļu iekasēšanas plāna izpildi;

3) Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonas (darbiniekus), ja šo amatpersonu (darbinieku) darbības rezultātā ir būtiski uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā. Lēmumu par attiecīgo institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz atbildīgās nozares ministrijas, kā arī Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju;

4) Valsts kases amatpersonas (darbiniekus) par ieguldījumu valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību. Lēmumu par Valsts kases amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Finanšu ministrijas sniegto informāciju par veiktajiem pasākumiem valsts parāda vadības efektivizēšanai;

5) valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas (darbiniekus) atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem, ja šo amatpersonu (darbinieku) darbības rezultātā ir nodrošināta valsts vai pašvaldību budžeta izdevumu samazināšana vai izdevumu ekonomija, kā arī uzlaboti attiecīgās institūcijas darbības izpildes rādītāji. Lēmumu par valsts institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem Ministru kabinets par 2014.gada pirmo deviņu mēnešu faktisko izpildi, pamatojoties uz informāciju, ko sniedzis par nozari atbildīgais ministrs vai Ministru prezidents. Lēmumu par pašvaldības institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu pieņem pašvaldības dome par 2014.gada pirmo deviņu mēnešu faktisko izpildi. Prēmiju izmaksai valsts institūcijas var izmantot ne vairāk kā piecus procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā atlīdzībai paredzētā līdzekļu apjoma, savukārt pašvaldības institūcijas - ne vairāk kā piecus procentus no pašvaldības budžetā atlīdzībai paredzētā līdzekļu apjoma."

10. Izteikt 3.pielikumu šādā redakcijā:

"Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un
darbinieku atlīdzības likuma
3.pielikums

Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas

Mēnešalgu grupa	Mēnešalgas maksimālais apmērs (euro)
16	ne vairāk par 2441
15	ne vairāk par 2353
14	ne vairāk par 2264
13	ne vairāk par 1917
12	ne vairāk par 1647
11	ne vairāk par 1382
10	ne vairāk par 1174
9	ne vairāk par 994
8	ne vairāk par 874
7	ne vairāk par 788
6	ne vairāk par 700
5	ne vairāk par 620
4	ne vairāk par 548
3	ne vairāk par 481
2	ne vairāk par 420
1	ne vairāk par 363"

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 27.novembrī