Darbības ar dokumentu

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.−2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tajā ietverti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu.

Pamatnostādnes izstrādātas saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – konvencija) un konvencijas īstenošanas plānu, kas Ministru kabinetā apstiprināts 2009.gada 12.oktobrī ar rīkojumu Nr.693 "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plānu 2010.–2012.gadam".

Latvija konvenciju ratificējusi 2010.gada 1.martā (spēkā ar 2010.gada 31.martu), un konvencijas mērķis ir nodrošināt, lai visas personas ar invaliditāti likuma priekšā tiktu atzītas par vienlīdzīgām ar citām personām un varētu izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Konvencija skar gan pilsoniskās un politiskās tiesības, gan ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.

Pamatnostādņu mērķi un veicamie uzdevumi ir virzīti uz to, lai veicinātu personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu saskaņā ar konvencijā noteiktajiem principiem. Konvencija ir plašs cilvēktiesību dokuments, kas skar gan pilsoniskās un politiskās, gan arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, līdz ar to pilnīga konvencijā noteikto tiesību īstenošana ir iespējama tikai pakāpeniski, vairāku gadu perspektīvā. Par turpmāko septiņu gadu prioritārajiem rīcības virzieniem invaliditātes politikas jomā ir noteikti izglītība, nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne.

Personu ar invaliditāti tiesību īstenošanai ir nepieciešama ne tikai Labklājības ministrijas, bet arī citu nozaru ministriju saskaņota un koordinēta izpratne un rīcība saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām un vajadzībām. Saskaņā ar likumu "Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām" konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinē Labklājības ministrija, bet konvencijas īstenošanas pārraudzību nodrošina Latvijas Republikas tiesībsargs.

Pamatnostādņu izstrādei ar Labklājības ministrijas 2010.gada 1.marta rīkojumu Nr.22 tika izveidota darba grupa. Tās sastāvā iekļauti Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Satiksmes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja, Tiesībsarga biroja, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Rīgas domes Labklājības departamenta, Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda", Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento", Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons", Latvijas Nedzirdīgo savienības, Latvijas Neredzīgo biedrības, biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi", biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"", Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas "Aspazija", biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs", sabiedriskās organizācijas cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem "Saule" un Latvijas Invalīdu biedrības pārstāvji.

Pamatnostādnēs noteikti četri rīcības virzieni: izglītība, nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne, kas vērsti uz to, lai pakāpeniski īstenotu konvencijā noteiktos principus un nodrošinātu iespēju personām ar invaliditāti izmantot savas tiesības, kas ļautu līdzvērtīgi citiem cilvēkiem iesaistīties sabiedrībā.

Attiecībā uz izglītību izvirzītais mērķis ir nodrošināt bērniem ar invaliditāti kvalitatīvu un konkurētspējīgu pamatizglītību un vidējo izglītību, veicinot bērnu ar invaliditāti iekļaušanos visu pakāpju un veidu izglītības apguvē atbilstoši viņu spējām, tādējādi paaugstinot dzīves kvalitāti un iespēju pašai personai ar invaliditāti sevi nodrošināt nākotnē. Iegūtā izglītība, kā arī citas dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas ir būtisks priekšnoteikums, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā un nodrošinātu šīm personām lielāku neatkarību.

Attiecībā uz darbu un nodarbinātību ir paredzēts veikt pasākumus personu ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, sniedzot attiecīgu atbalstu (ņemot vērā personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidu). Tā kā personām ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidi ir dažādi (kustību, garīga rakstura, redzes un dzirdes), arī atbalsta pasākumi nodarbinātības veicināšanai personām ar invaliditāti būs atšķirīgi – atbilstoši katras personas ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidam.

Attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmas pilnveidi paredzēts veikt pasākumus personu ar invaliditāti labklājības līmeņa paaugstināšanai, samazinot nabadzības riskam pakļauto personu skaitu, un nodrošināt, ka ikviena persona ar invaliditāti saņem mērķtiecīgu un efektīvu valsts atbalstu atbilstoši personas funkcionālā traucējuma veidam.

Attiecībā uz sabiedrības izpratnes uzlabošanu nepieciešams veicināt personu ar invaliditāti iespējas īstenot cilvēktiesības un brīvības vienlīdzīgi ar citiem un dzīvot pilnvērtīgu, cieņpilnu dzīvi, nodrošinot kvalitatīvu informatīvo un demokrātisko telpu, tādējādi stiprinot sabiedrības savstarpējo komunikāciju un izpratni.

Īstenojot pamatnostādnes, sabiedrībā pieaugs vienlīdzīga attieksme pret personām ar invaliditāti, uzlabosies sabiedrības izpratne par personu ar invaliditāti tiesībām un viņu vajadzībām, tiks veicinātas personu ar invaliditāti tiesības uz izglītību, darbu, līdzdalība sabiedriskajos procesos un iespēja saņemt pieejamus pakalpojumus, kā arī pilnveidota invaliditātes noteikšanas sistēma un sociālās drošības sistēma, uzlabojot esošos un attīstot jaunus pakalpojumus.

Pamatnostādņu īstenošana 2014.gadā tiks nodrošināta no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2015.gadā un turpmākajos gados pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai izskatāms Ministru kabinetā, sagatavojot un izskatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Informāciju par pamatnostādņu īstenošanu Labklājības ministrija pamatnostādņu darbības periodā Ministru kabinetam sniedz divas reizes: informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu vidusposma izvērtējumu – 2018.gadā un gala ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanu – 2021.gadā.