Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12.nr.; 2008, 10.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 3.panta otro daļu pēc vārda "tirgū" ar vārdiem "kā arī atbildību par šā likuma prasību neievērošanu".
2. Papildināt 5.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Elektroenerģijas tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā uzrauga regulators.
(5) Regulators reizi gadā ziņo Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai par savu darbību un šajā likumā noteikto pienākumu izpildi, kā arī publicē šo ziņojumu savā mājaslapā internetā."
3. 8.pantā:
izslēgt trešās daļas 5.punktu;
izslēgt septīto daļu.
4. Papildināt 9.pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:
"(22) Sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikumiem izstrādā, iesniedz apstiprināšanai regulatoram un publicē atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus un kārtību, kādā tie piemērojami jauniem pieslēgumiem, kas atbilst regulatora prasībām."
5. Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Pārvades sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem."
6. Aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdu "energoapgādes" ar vārdu "elektroapgādes".
7. Izteikt 15.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Regulators katru gadu apstiprina pārvades sistēmas operatora izstrādāto pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu un uzrauga tā izpildi."
8. Papildināt 18.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Sadales sistēmas operators izstrādā, iesniedz apstiprināšanai regulatoram un regulatora noteiktajā kārtībā publicē apstiprināto sistēmas pakalpojumu tipveida līgumu saistītajiem lietotājiem.
(5) Sadales sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem."
9. Izteikt 26.1 panta ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(4) Regulators nosaka elektroenerģijas ražotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, elektroenerģijas ražotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs nosūta paziņojumu par reģistrāciju (turpmāk - reģistrācijas paziņojums) vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas ražotāju izslēdz no elektroenerģijas ražotāju reģistra un atkārtoti reģistrē.
(5) Ja elektroenerģijas ražošanas vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt elektroenerģijas ražotāju no elektroenerģijas ražotāju reģistra. Elektroenerģijas ražotājam ir tiesības atsākt elektroenerģijas ražošanu ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad elektroenerģijas ražotājs izslēgts no elektroenerģijas ražotāju reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no elektroenerģijas ražotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts elektroenerģijas ražotāju reģistrā.
(6) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka elektroenerģijas ražotājs ir reģistrēts."
10. Papildināt likumu ar 30.1 pantu šādā redakcijā:
"30.1 pants. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma
(1) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā kārtojami maksājumi par patērēto elektroenerģiju un kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par mājsaimniecības lietotāja patērēto elektroenerģiju un saražoto elektroenerģiju, kas nodota sadales sistēmas operatora tīklā. Ja saskaņā ar patērētā un saražotā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecības lietotājs sadales sistēmas operatora tīklā ir nodevis vairāk elektroenerģijas nekā patērējis, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā kalendāra gada ietvaros. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis.
(2) Mājsaimniecības lietotājam, kas ražo elektroenerģiju patērēšanai savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), ir tiesības norēķinos par mājsaimniecībā patērēto un saražoto elektroenerģiju izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:
1) mājsaimniecības lietotājs ar sadales sistēmas operatoru ir noslēdzis rakstveida vienošanos par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu;
2) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus;
3) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota un patērēta viena sistēmas pieslēguma ietvaros;
4) mājsaimniecībā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu darba spriegums nepārsniedz 400 voltu un kopējā darba strāva vienfāzes vai trīsfāzu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampēru.
(3) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro tikai norēķiniem par mājsaimniecības lietotāja patērēto elektroenerģiju, bet nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.
(4) Kārtību, kādā mājsaimniecības lietotājs vienojas ar sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu, un kārtību, kādā tā piemērojama, nosaka Ministru kabinets."
11. 32.1 pantā:
izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Regulators nosaka elektroenerģijas tirgotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, elektroenerģijas tirgotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs nosūta reģistrācijas paziņojumu vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotāju izslēdz no elektroenerģijas tirgotāju reģistra un atkārtoti reģistrē.
(4) Ja elektroenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt elektroenerģijas tirgotāju no elektroenerģijas tirgotāju reģistra. Elektroenerģijas tirgotājam ir tiesības atsākt elektroenerģijas tirdzniecību ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad elektroenerģijas tirgotājs izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka elektroenerģijas tirgotājs ir reģistrēts."
12. Aizstāt 37.2 panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdu "birža" ar vārdiem "tirgus operators".
13. Papildināt likumu ar 37.5 pantu šādā redakcijā:
"37.5 pants. Elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība
(1) Tirgus dalībnieki un pārvades sistēmas operators, veicot darbības elektroenerģijas vairumtirgū, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētās regulas ievērošanu uzrauga regulators tam noteiktās kompetences ietvaros."
14. Aizstāt 38.panta trešajā daļā vārdus "likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" ar vārdiem "Gada pārskatu likumam".
15. Aizstāt 39.panta pirmajā daļā vārdus "likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" ar vārdiem "Gada pārskatu likumā".
16. Papildināt likumu ar X nodaļu šādā redakcijā:
"X nodaļa
Atbildība par prasību neievērošanu
41.pants. Pārvades sistēmas operatora atbildība
Regulators ir tiesīgs pārvades sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja pārvades sistēmas operators:
1) sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
2) nenodrošina jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā un pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi atbilstoši regulatora prasībām;
3) neievēro regulatora noteiktos sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu pārvades sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad pārvades sistēmas operators ir atteicis tirgus dalībniekam pieeju sistēmai;
4) nenodrošina atbilstību šajā likumā noteiktajām pārvades sistēmas operatora sertificēšanas prasībām;
5) neiesniedz regulatoram ziņojumus par tā atbilstību sertificēšanas prasībām, tostarp pārvades sistēmas operatora neatkarības prasībām;
6) neizstrādā Tīkla kodeksu, tostarp grozījumus Tīkla kodeksā, un nenodrošina Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi;
7) nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;
8) neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības;
9) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
10) nenodala tā iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu.
42.pants. Sadales sistēmas operatora atbildība
Regulators ir tiesīgs sadales sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no sadales sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja sadales sistēmas operators:
1) sniedz sadales sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;
2) nenodrošina sadales sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, vadību un attīstību, savienojumu ar citām sistēmām un ilglaicīgu spēju transportēt elektroenerģiju;
3) neievēro regulatora noteiktos sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sadales sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad sadales sistēmas operators ir atteicis tirgus dalībniekam pieeju sistēmai;
4) nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;
5) neievēro sadales sistēmas operatora neatkarības prasības, tostarp prasību izstrādāt atbilstības programmu un sniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai to ievērotu;
6) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;
7) nenodala tā iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu.
43.pants. Elektroenerģijas sistēmas īpašnieka atbildība
Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas sistēmas īpašniekam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas sistēmas īpašnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas sistēmas īpašnieks:
1) neievēro elektroenerģijas sistēmas īpašnieka neatkarības prasības, tostarp prasību izstrādāt atbilstības programmu un sniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai to ievērotu;
2) nesniedz regulatoram ziņojumu par elektroenerģijas sistēmas īpašnieka spēju ievērot tam šajā likumā noteiktās saistības;
3) nesadarbojas ar pārvades sistēmas operatoru un nesniedz tam pārvades sistēmas operatora pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju;
4) izpauž ierobežotas pieejamības informāciju citām vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrām;
5) nefinansē ieguldījumus pārvades sistēmā, par kuriem ir lēmis pārvades sistēmas operators un kurus ir apstiprinājis regulators;
6) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.
44.pants. Elektroenerģijas ražotāja atbildība
Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas ražotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas ražotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas ražotājs:
1) sniedz elektroenerģijas ražošanas pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
2) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.
45.pants. Elektroenerģijas tirgotāja atbildība
Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas tirgotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas tirgotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas tirgotājs:
1) sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;
2) galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos neietver regulatora noteikto informāciju;
3) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.
46.pants. Tirgus dalībnieka atbildība
Regulators ir tiesīgs tirgus dalībniekam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no tirgus dalībnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja tirgus dalībnieks neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.
47.pants. Administratīvās lietas process
(1) Ja regulators konstatē, ka sistēmas operators, elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, elektroenerģijas ražotājs, elektroenerģijas tirgotājs vai tirgus dalībnieks neievēro šā likuma prasības, regulators var pieņemt vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem:
1) uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu;
2) izteikt brīdinājumu;
3) uzlikt šā likuma 41., 42., 43., 44., 45. vai 46.pantā minēto soda naudu.
(2) Ja regulators ir pieņēmis lēmumu, ar kuru uzlicis pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu un izteicis brīdinājumu, bet sistēmas operators, elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, elektroenerģijas ražotājs, elektroenerģijas tirgotājs vai tirgus dalībnieks regulatora noteiktajā termiņā nav izpildījis šo lēmumu, regulators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par soda naudas uzlikšanu.
(3) Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.
(4) Pieteikuma par šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību, izņemot administratīvā akta darbību daļā par soda naudas uzlikšanu.
(5) Šā likuma 41., 42., 43., 44., 45. un 46.pantā minētā soda nauda tiek iemaksāta valsts budžetā, un to nevar iekļaut izmaksās, kuras sedz lietotājs.
(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par soda naudas apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas kārtību, soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad soda naudu var samazināt."
17. Papildināt pārejas noteikumus ar 28., 29., 30. un 31.punktu šādā redakcijā:
"28. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.janvārim izdod šā likuma 30.1 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.
29. Regulators līdz 2014.gada 1.janvārim izdod šā likuma 26.1 panta ceturtajā daļā un 32.1 panta trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Līdz šo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.janvārim piemērojams regulatora 2011.gada 23.novembra lēmums Nr. 1/31 "Enerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrācijas noteikumi".
30. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 47.panta sestajā daļā minētos noteikumus.
31. Likuma X nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā."
Likums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 10.oktobrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2013.gada 29.oktobrī
 |
 |
 |
 |