Darbības ar dokumentu
Rīgā 2013.gada 24.septembrī (prot. Nr.50 102.§)
1. Noteikumi nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā izskata iesniegumus un reģistrē personu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta nosacījumiem, kā arī kārtību, kādā pieņem un izskata Pilsonības likuma 8.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas apliecinājumu un reģistrē šo personu par Latvijas pilsoni.
2. Iesniegumu personas reģistrēšanai par Latvijas pilsoni (turpmāk – iesniegums) un tam pievienotos dokumentus izskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – pārvalde).
3. Iesniegumu un tam pievienojamos dokumentus persona vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz pārvaldes teritoriālajā nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā personīgi vai nosūta pārvaldei pa pastu, pievienojot personu apliecinoša dokumenta kopiju, vai iesniedz pārvaldē elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Pārvalde ir tiesīga bez maksas pieprasīt informāciju no citām valsts pārvaldes iestādēm, ja ir nepieciešams pārliecināties par personas atbilstību Pilsonības likuma 2.panta un 8.1 panta nosacījumiem personas reģistrēšanai par Latvijas pilsoni.
5. Iesniegumā norāda:
5.1. personas vārdu un uzvārdu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par vārda un uzvārda rakstību un lietošanu latviešu valodā (pārvalde var pieprasīt atzinumu Latviešu valodas aģentūrai par personvārda atveidi latviešu valodā);
5.2. tautību;
5.3. dzīvesvietu;
5.4. tālruņa numuru (ja tāds ir);
5.5. elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir).
6. Ja attiecīgās ziņas par personu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, persona papildus šo noteikumu 10., 12., 13., 14., 15., 17. un 21.punktā minētajiem dokumentiem uzrāda:
6.1. savu un bērnu (ja tādi ir) dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra;
6.2. laulības apliecību, laulības šķiršanas apliecību vai izrakstu no laulības noslēgšanas vai šķiršanas reģistriem (ja noslēgta vai šķirta laulība).
7. Lēmumu par personas reģistrēšanu vai par atteikumu reģistrēt personu par Latvijas pilsoni pieņem pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.
8. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt personu par Latvijas pilsoni, ja nav likumīga pamata personas atzīšanai par Latvijas pilsoni.
9. Šo noteikumu 7.punktā minētajā lēmumā personas vārds un uzvārds tiek atveidots atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par vārda un uzvārda rakstību un lietošanu latviešu valodā.
10. Lai personu reģistrētu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktu, tā iesniedz iesniegumu un uzrāda:
10.1. dokumentu, kas apliecina personas piederību Latvijas pilsoņu kopumam 1940.gada 17.jūnijā;
10.2. dokumentu, kas apliecina radniecību ar personu, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, ja Latvijas pilsonību reģistrē tās pēcnācējs;
10.3. pārvaldes noteiktas ārvalsts kompetentas iestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka persona nav attiecīgās valsts pilsonis, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.
11. Nosakot šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minēto iestādi, pārvalde ņem vērā personas tiesiskās saites ar attiecīgo valsti:
11.1. valsts, kurā persona dzimusi;
11.2. valsts, kurā ir personas dzīvesvieta;
11.3. valsts, kuras pilsonis (pavalstnieks) varētu būt attiecīgā persona.
12. Lai personu reģistrētu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktu, tā iesniedz iesniegumu.
13. Lai latvieti vai līvu reģistrētu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu, viņš iesniedz iesniegumu un uzrāda:
13.1. dokumentu, kas apliecina, ka viņa priekštecis 1881.gadā vai vēlāk pastāvīgi dzīvoja Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940.gada 17.jūnijam;
13.2. dokumentu, kas apliecina radniecību ar šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minēto personu;
13.3. Pilsonības likuma 21.panta otrajā daļā vai normatīvajos aktos pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā noteikto dokumentu, kas apliecina latviešu valodas prasmi, vai dokumentu, kas apliecina tiesības uz atbrīvojumu no latviešu valodas prasmes pārbaudes vai tiesības uz atvieglotu latviešu valodas prasmes pārbaudi.
14. Ja ziņas par šo noteikumu 13.punktā minēto personu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, persona papildus šo noteikumu 6. un 13.punktā minētajiem dokumentiem uzrāda:
14.1. vienu no šādiem dokumentiem, kas apliecina tās piederību valstsnācijai vai autohtoniem:
14.1.1. personu apliecinošu dokumentu;
14.1.2. civilstāvokļa reģistrācijas dokumentu;
14.1.3. arhīva izsniegtu izziņu par tautas skaitīšanas rezultātiem;
14.1.4. tiesas spriedumu, ar ko ir konstatēts fakts par personas piederību valstsnācijai vai autohtoniem;
14.2. vienu no šādiem dokumentiem, kas apliecina, ka vismaz viens no tās vecākiem vai vecvecākiem ir piederīgs pie valstsnācijas vai autohtoniem (ja persona nevar uzrādīt šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minēto dokumentu):
14.2.1. personu apliecinošu dokumentu;
14.2.2. civilstāvokļa reģistrācijas dokumentu;
14.2.3. arhīva izsniegtu izziņu par tautas skaitīšanas rezultātiem;
14.2.4. tiesas spriedumu, ar ko ir konstatēts fakts par personas piederību valstsnācijai vai autohtoniem;
14.3. dokumentu, kas apliecina radniecību ar šo noteikumu 14.2.apakšpunktā minēto personu.
15. Ja latvietis vai līvs nevar iesniegt šo noteikumu 14.1. vai 14.2.apakšpunktā minēto dokumentu, viņš iesniedz:
15.1. paskaidrojumu, kādēļ nav iespējams iesniegt šo noteikumu 14.1. vai 14.2.apakšpunktā minēto dokumentu;
15.2. dokumentāru apliecinājumu par savu piederību latviešu kopienai savā dzīvesvietā ārpus Latvijas vai citu dokumentāru apliecinājumu par personas piederību valstsnācijai vai autohtoniem.
16. Ja latvietis vai līvs neiesniedz šo noteikumu 13.3.apakšpunktā minēto dokumentu, kas apliecina personas tiesības uz atbrīvojumu no latviešu valodas prasmes pārbaudes, personu nosūta uz latviešu valodas prasmes pārbaudi, kas paredzēta normatīvajos aktos pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā.
17. Lai personu reģistrētu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 4.punktu, tā iesniedz iesniegumu un uzrāda:
17.1. dokumentu, kas apliecina, ka persona saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību;
17.2. vienu no šādiem dokumentiem, kas apliecina personas pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā:
17.2.1. izziņu no darba devēja par nodarbinātību;
17.2.2. dokumentu par pabalsta saņemšanu;
17.2.3. izziņu no izglītības iestādes;
17.2.4. pašvaldības amatpersonas apliecinājumu par to, ka persona dzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
17.2.5. dokumentus, kas pierāda, ka persona noteiktajā laikposmā veikusi saimnieciskas vai finansiālas darbības Latvijas teritorijā;
17.2.6. citu dokumentu, kas apliecina personas pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā;
17.3. dokumentus, kas apliecina radniecību ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minēto personu, ja par Latvijas pilsoni reģistrējas tās pēcnācējs.
18. Ja šo noteikumu 12. un 17.punktā minētajai pilngadīgajai personai ir citas valsts pilsonība, kura nav minēta Pilsonības likuma 9.panta otrajā daļā, tā uzrāda paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un ekspatriācijas atļauju vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu, vai Ministru kabineta atļauju.
19. Ja šo noteikumu 12. un 17.punktā minētajai pilngadīgajai personai ir tiesiska saite ar Pilsonības likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā neminētu valsti, persona uzrāda dokumentu, ko izsniegusi pārvaldes noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav attiecīgās valsts pilsonis, vai dokumentāru apliecinājumu, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.
20. Lai bērnu reģistrētu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 5. vai 6.punktu, viņš vai tā likumiskais pārstāvis iesniedz iesniegumu un uzrāda dokumentu, kas apliecina personas tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni, ja nepieciešamā informācija nav iekļauta Iedzīvotāju reģistrā.
21. Lai Pilsonības likuma 8.1 panta pirmajā un otrajā daļā minēto personu reģistrētu par Latvijas pilsoni, tā iesniedz iesniegumu un uzrāda:
21.1. rakstisku apliecinājumu, ka persona vai tās priekštecis laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājis Latviju, glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, vai ticis deportēts (norādot vietu, uz kurieni devies vai uz kurieni deportēts, un laiku) un tāpēc līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi;
21.2. dokumentu, kas apliecina, ka persona, kura laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, vai tikusi deportēta un tāpēc līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā;
21.3. dokumentus, kas apliecina radniecību ar šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minēto personu, ja par Latvijas pilsoni reģistrējas tās pēcnācējs vai Pilsonības likuma 8.1 panta otrajā daļā minētā persona.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 |
 |
 |
 |